Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas un Eiropas Centrālās bankas 2006. gada 4. maija kopīgo paziņojumu par vienoto euro maksājumu telpu,

–   ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2007. gada augusta Īpašo dokumentu Nr. 71 par vienotās euro maksājumu telpas ietekmi uz ekonomiku,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvu 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū(1) (“Maksājumu pakalpojumu direktīva”),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2009. gada 12. marta rezolūciju par vienotas euro maksājumu telpas (SEPA) izveidi(2),

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas 2009. gada 24. marta kopīgo paziņojumu, kurā precizēti daži nākotnē izmantojamā SEPA tiešā debeta (SDD) shēmas uzņēmējdarbības modeļa pamatprincipi,

–   ņemot vērā Komisijas otro pētījumu (2009. gada 22. jūlijs) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu sagatavotību SEPA ieviešanai un pāreju uz SEPA,

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 10. septembra paziņojumu “SEPA izveides pabeigšana: Ceļvedis 2009.–2012. gadam” COM(2009)0471),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001(3),

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 30. oktobra darba dokumentu “EK līguma 81. panta piemērojamība daudzpusējiem starpbanku maksājumiem SEPA tiešā debeta shēmā” (SEC(2009)1472),

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 9. novembra otro ikgadējo progresa ziņojumu par panākto stāvokli, īstenojot pāreju uz SEPA,

–   ņemot vērā Padomes 2009. gada 2. decembra secinājumus par SEPA,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.   tā kā vienotā euro maksājumu telpa (SEPA) būs integrēts, efektīvai konkurencei pakļauts maksājumu pakalpojumu tirgus, kurā nebūs atšķirības starp pārrobežu maksājumiem euro valūtā un iekšzemes maksājumiem euro valūtā;

B.   tā kā SEPA ir ne tikai Eiropas Maksājumu padomes pašregulācijas iniciatīva, bet arī būtiska sabiedriskās politikas iniciatīva, kas stiprina Ekonomikas un monetāro savienību un gaidāmo ES stratēģiju 2020. gadam; tā kā SEPA pamatu veido Maksājumu pakalpojumu direktīva, ar ko tiek izveidots nepieciešamais saskaņotais tiesiskais regulējums; tā kā tādēļ Parlaments ir īpaši ieinteresēts SEPA darbības panākumos;

C.   tā kā ar SEPA saistīto lēmumu pieņemšana patlaban ir Eiropas Maksājumu padomes pārziņā un lēmumus par SEPA produktiem pieņem vienīgi bankas, neņemot vērā galalietotāju vēlmes;

D.   tā kā SEPA oficiāli sāka darboties 2008. gada 28. janvārī, kad darbību uzsāka SEPA maksājumu instruments kredītu pārvedumiem, savukārt SEPA karšu ietvarstruktūra stājās spēkā 2008. gada 1. janvārī, bet SEPA tiešā debeta shēma sāka darboties 2009. gada 2. novembrī;

E.   tā kā patērētāji pauž bažas par to, ka, veidojot SEPA produktus, vajadzētu ievērot galalietotāju pastāvošās vajadzības, īpaši attiecībā uz tiešā debeta pilnvarojumu pārbaudi, un tā kā ir vēlams pievērsties šā jautājuma risināšanai;

F.   tā kā pārejai uz SEPA instrumentiem līdz šim nav ticis noteikts juridiski saistošs termiņš un tā kā lielākā daļa respondentu, kuri piedalījās Komisijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā, atbalstīja ierosinājumu noteikt šādu termiņu, lai tādējādi rosinātu pāreju uz SEPA;

G.   tā kā par iekšējo tirgu un pakalpojumiem atbildīgā Komisijas locekļa amata kandidāts, sniedzot rakstveida atbildes uz Parlamenta jautājumiem, norādīja, ka grasās ierosināt pieņemšanai Komisijā likumdošanas iniciatīvu, kuras mērķis būtu noteikt vienu vai vairākus termiņus pārejai uz SEPA produktu izmantošanu tiešā debeta maksājumu un kredīta pārvedumu veikšanai, kā arī ierosināt iniciatīvu pārvaldības uzlabošanai;

H.   tā kā pāreja uz SEPA norisinās gausi ‐ 2009. gada augustā tikai 4,5 % no visiem darījumiem tika veikti SEPA kredīta pārveduma formātā, un tā kā īstenot “kritiskās masas” pāreju uz SEPA kredīta pārvedumiem, tiešo debetu un karšu maksājumiem līdz sākotnēji izvirzītajam termiņam, proti, 2010. gada beigām, vairs nav reāli;

I.   tā kā valsts pārvaldes iestāžu pāreja uz SEPA instrumentiem lielākajā daļā dalībvalstu norisinās gausāk nekā cerēts, lai gan šīm struktūrām būtu jākļūst par virzītājspēku “kritiskās masas” izveidē, kura nepieciešama, lai paātrinātu pāreju uz SEPA;

J.   tā kā ir svarīgi, lai SEPA izveidē būtu iesaistītas visas ieinteresētās puses ‐ likumdevēji, banku nozare un maksājumu pakalpojumu izmantotāji;

K.   tā kā, izmantojot SEPA instrumentus vienīgi pārrobežu maksājumu veikšanai, SEPA projektam nebūtu sekmīgu rezultātu, jo saglabātos fragmentācija un cerētie ieguvumi banku nozarei un klientiem varētu izpalikt;

L.   tā kā Regula (EK) Nr. 924/2009 sniedz juridisko noteiktību attiecībā uz daudzpusējo savstarpējas apmaiņas maksu (MIF) piemērošanu pārejas posmā, kas noteikts līdz 2012. gada 31. oktobrim, un nozarei šā pārejas posma laikā ir jāizstrādā un jāvienojas par kopēju ilgtermiņa uzņēmējdarbības modeli SEPA tiešā debeta maksājumu īstenošanai, ievērojot ES konkurences tiesību normas un Kopienas tiesisko regulējumu;

M.   tā kā 2009. gada martā Komisija un Eiropas Centrālā banka norādīja, ka nav nepārprotamu un pārliecinošu iemeslu tam, lai pēc 2012. gada 31. oktobra daudzpusējās savstarpējas apmaiņas maksas turpinātu piemērot katram darījumam, un tā kā Komisija rīkoja sabiedrisko apspriešanu par EK līguma 81. panta piemērojamību daudzpusējiem starpbanku maksājumiem SEPA tiešā debeta shēmā;

N.   tā kā jautājumā par daudzpusējo savstarpējas apmaiņas maksu piemērošanu ir nepieciešams pieņemt galīgo lēmumu arī attiecībā uz ES maksājumu kartēm, kuru risinājuma pamatā izmantota SEPA karšu ietvarstruktūra (SEPA Cards Framework);

O.   tā kā visās dalībvalstīs ir jānodrošina, lai patlaban spēkā esošie tiešā debeta pilnvarojumi nezaudētu savu juridisko spēku, jo būtu apgrūtinoši, ja pāreja no valstu robežās pastāvošajām tiešā debeta shēmām uz SEPA tiešā debeta shēmu radītu nepieciešamību parakstīt jaunus pilnvarojumus; tā kā šo pilnvarojumu saglabāšana tomēr neveicinās strauju SEPA tiešā debeta shēmas ieviešanu, kamēr nebūs rasts risinājums pašreizējo pilnvarojumu tālāknodošanai,

1.   uzsver, ka Parlaments joprojām atbalsta efektīvai konkurencei pakļautas SEPA izveidi, kurā nebūs atšķirības starp pārrobežu maksājumiem euro valūtā un iekšzemes maksājumiem euro valūtā;

2.   pauž nožēlu par to, ka kopš 2009. gada 12. marta, kad Parlaments pieņēma rezolūciju par SEPA izveidi, nav panākts gandrīz nekāds progress attiecībā uz šajā rezolūcijā minētajiem jautājumiem, un prasa visu ieinteresēto pušu iesaistīšanos un līdzdalību SEPA izveides veicināšanā;

3.   atzinīgi vērtē Komisijas 2009. gada septembrī pieņemto SEPA izveides ceļvedi un pilnībā atbalsta tajā izklāstītos pasākumus sešās prioritārajās jomās (t.i., veicināt pāreju uz SEPA, uzlabot informētību par SEPA un popularizēt SEPA produktus, izveidot SEPA stabilu tiesisko vidi un nostiprināt atbilstību, veicināt inovāciju, nodrošināt nepieciešamo standartizāciju, savietojamību un drošību un precizēt un uzlabot SEPA pārvaldību);

4.   vēlreiz aicina Komisiju, lai tā pārejai uz SEPA instrumentiem nosaka nepārprotamu, piemērotu un saistošu termiņu, kam vajadzētu būt ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī, paredzot, ka pēc šā termiņa beigām visi maksājumi euro valūtā ir jāveic, izmantojot SEPA standartus;

5.   aicina Eiropas Maksājumu padomi ņemt vērā galalietotāju vēlmes un izdarīt attiecīgas izmaiņas savās rokasgrāmatās;

6.   pilnībā atbalsta Komisijas nolūku veicināt valstu pārvaldes iestāžu pārejas procesu, izstrādājot integrētus un sinhronizētus valstu pārejas plānus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas centienus, veicot pētījumus un publiskojot informāciju par dalībvalstu pārvaldes iestāžu sagatavotību SEPA ieviešanai un pāreju uz SEPA, un aicina dalībvalstis piedalīties šajos pētījumos;

7.   aicina Komisiju vēlākais līdz 2010. gada 30. septembrim, pamatojoties uz attiecīgu apspriešanos ar visām ieinteresētajām pusēm, panākt galīgu skaidrību jautājumā par saskaņotu ilgtermiņa ekonomisko modeli SEPA tiešā debeta maksājumu veikšanai, ievērojot, ka tam vajadzētu būt piemērojamam visā Eiropā, rentablam izmaksu ziņā un piemērotam galapatērētāju vajadzībām; uzsver, ka šis modelis jāizstrādā ciešā sadarbībā starp maksājumu nozari un Komisiju, ievērojot EK konkurences tiesību normas un Kopienas tiesisko regulējumu;

8.   aicina visas ieinteresētās puses atbalstīt Eiropas maksājumu karšu shēmas izveidi, norādot, ka to varētu veidot vai nu kā jaunu shēmu, vai apvienojot dažas pastāvošās shēmas, vai arī paplašinot kādu no pastāvošajām shēmām; šajā sakarībā atkārtoti aicina Komisiju turpināt precizēt jautājumu par daudzpusējo savstarpējas apmaiņas maksu piemērošanu ar kartēm veiktiem maksājumiem un aicina nozari, cieši sadarbojoties ar Komisiju, rast piemērotus risinājumus, kas atbilstu EK konkurences tiesību normām un Kopienas tiesiskajam regulējumam;

9.   aicina dalībvalstis nodrošināt, ka patlaban spēkā esošie tiešā debeta pilnvarojumi saglabā savu juridisko spēku arī SEPA tiešā debeta shēmā; uzsver, ka pāreja no pašreizējām tiešā debeta shēmām uz SEPA tiešā debeta shēmu nedrīkst radīt nekādus apgrūtinājumus patērētājiem;

10.   norāda, ka patērētājiem ir jāsaņem skaidra informācija par līdzšinējās shēmas un jaunās shēmas atšķirībām;

11.   aicina Komisiju uzraudzīt pāreju uz SEPA instrumentiem un nodrošināt, lai šī pāreja Eiropas iedzīvotājiem nenozīmētu maksājumu sistēmas sadārdzināšanos;

12.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0139. (3) OV L 266, 9.10.2009., 11. lpp.