Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 1949. gada Trešo Ženēvas konvenciju un 1949. gada Ženēvas konvenciju kopējo 3. pantu,

–   ņemot vērā 1979. gada Starptautisko konvenciju pret ķīlnieku sagrābšanu,

–   ņemot vērā 2009. gada 18. novembrī Eiropas Savienības vārdā pieņemto prezidentvalsts deklarāciju par humanitāro stāvokli Gazā, kurā Padome aicina “Izraēlas karavīra Gilad Shalit sagūstītājus nekavējoties viņu atbrīvot”,

–   ņemot vērā ASV Kongresa 2006. gada 18. jūlija rezolūciju Nr. 921,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Tuvajos Austrumos, kurās iekļauts aicinājums atbrīvot Gilad Shalit,

–   ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.   tā kā kaprāli (šobrīd seržantu) Gilad Shalit organizācija Hamas nolaupīja 2006. gada 25. jūnijā Izraēlas teritorijā;

B.   tā kā seržants G. Shalit ir Eiropas (Francijas) un Izraēlas pilsonis;

C.   tā kā no brīža, kad seržantu G. Shalit paņēma par ķīlnieku, viņu tur Gazā bez tiesībām sazināties un viņam ir liegtas pamattiesības, kuras nodrošina 1949. gadā pieņemto Ženēvas konvenciju kopējais 3. pants un 1949. gada Trešā Ženēvas konvencija;

D.   tā kā Hamas ir uzņēmusies atbildību par seržanta G. Shalit turēšanu ieslodzījumā un ir paziņojusi, ka viņš tiek turēts ieslodzījumā, ievērojot 1949. gada Trešo Ženēvas konvenciju;

E.   tā kā visām Tuvo Austrumu konflikta pusēm jebkādos apstākļos jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskie tiesību akti cilvēktiesību jomā;

F.   tā kā uzticības veidošana starp izraēliešiem un palestīniešiem ir būtiski svarīga miera procesā, kura mērķis ir radīt situāciju, kad abas valstis var pastāvēt līdzās mierā un drošībā;

G.   tā kā 2009. gada oktobrī saņemtais videomateriāls, kurā redzams sagūstīts karavīrs, kurš tur rokās pirmdienas, 2009. gada 14. septembra avīzi, ir visneapgāžamākais pierādījums tam, ka seržants G. Shalit ir dzīvs,

1.   aicina nekavējoties atbrīvot seržantu Gilat Shalit;

2.   aicina Hamas rīkoties atbilstoši tās vārdiem un nodrošināt seržantam G. Shalit tiesības un privilēģijas, kas paredzētas 1949. gada Trešajā Ženēvas konvencijā;

3.   pauž nožēlu par seržanta G. Shalit pamattiesību pastāvīgo neievērošanu un to, ka viņa ģimenei, kā arī Francijas un Izraēlas varas iestādēm netiek sniegta informācija par stāvokli, kādā viņš atrodas; tāpēc mudina Hamas atļaut Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejai nekavējoties apmeklēt seržantu G. Shalit un ļaut G. Shalit sazināties ar viņa ģimeni atbilstoši 1949. gada Trešajai Ženēvas konvencijai;

4.   uzsver, cik svarīgi ir gūt panākumus ceļā uz divu valstu risinājumu, un atzinīgi vērtē netiešo sarunu atsākšanu starp Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi;

5.   uzsver, ka visu pušu īstenoti pasākumi savstarpējas uzticēšanās veidošanai, tostarp daudzu palestīniešu ieslodzīto atbrīvošana, varētu veicināt konstruktīvas gaisotnes izveidi, kas ļautu panākt seržanta G. Shalit atbrīvošanu;

6.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstīm, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Izraēlas valdībai, Palestīniešu pašpārvaldei, kā arī Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārajai asamblejai.