Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 8., 9., 10., 18., 19., 20., 21., 151., 153., un 157. pantu, ar ko dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem pilsoņiem un uzlabot viņu dzīves un darba apstākļus,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantu, saskaņā ar kuriem ES ir tiesīga rīkoties tā, lai novērstu ikviena pilsoņa diskrimināciju un veicinātu cilvēktiesību ievērošanu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju par romu stāvokli Eiropas Savienībā(1), 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par romu sieviešu stāvokli Eiropas Savienībā(2), 2007. gada 15. novembra rezolūciju par to, kā piemērojama Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā(3), 2008. gada 31. janvāra rezolūciju par Eiropas stratēģiju romu jautājumā(4), 2008. gada 10. jūlija rezolūciju par romu uzskaiti pēc etniskās piederības Itālijā(5), 2009. gada 11. marta rezolūciju par romu sociālo stāvokli un labāku piekļuvi ES darba tirgum(6),

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības(7), Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(8), Padomes 2008. gada 28. novembra pamatlēmumu 2008/913/TI par rasisma un ksenofobijas apkarošanu(9), kurā ir paredzēts tuvināt likumus un noteikumus, kas dalībvalstīm būtu jāievēro ar rasismu un ksenofobiju saistītu nodarījumu gadījumā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/38/EK par tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties Eiropas Savienībā(10), kurā ir nodrošinātas ikviena pilsoņa tiesības brīvi pārvietoties visā Eiropas Savienībā, ja viņi strādā vai meklē darbu, studē vai nodrošina sevi paši, vai ir pensionāri,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras publicētos ziņojumus(11) par romu jautājumu, rasismu un ksenofobiju ES dalībvalstīs 2009. gadā, kā arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Thomas Hammarberg ziņojumus,

–   ņemot vērā Eiropadomes 2007. gada decembra un 2008. gada jūnija sanāksmes secinājumus, kā arī Vispārējo lietu padomes 2008. gada decembra sanāksmes secinājumus un Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju jautājumu padomes 2009. gada 8. jūnija sanāksmē Luksemburgā pieņemtos secinājumus par romu integrāciju,

–   ņemot vērā to, ka virkne dalībvalstu, kandidātvalstu un citu valstu, kurās ir pārstāvēts pietiekami liels skaits Savienības iestāžu, 2005. gadā pasludināja romu integrācijas desmitgadi un izveidoja Romu izglītības fondu,

–   ņemot vērā Briselē 2008. gada 16. septembrī notikušo pirmo Eiropas romu samitu un nākamo Kordovā (Spānija) 2010. gada 8. aprīlī paredzēto otro romu integrācijai veltīto Eiropas samitu, kas ir viens no galvenajiem Padomes prezidenvalsts Spānijas pasākumiem,

–   ņemot vērā gaidāmo Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu par romu integrācijas ES stratēģiju, kurš jāpabeidz 2010. gada beigās,

–   ņemot vērā romu integrācijas desmit vispārējos pamatprincipus,

–   ņemot vērā 2010. gada 12. februāra jautājumus (O-0017/2010 – B7-0013/2010, O-0018/2010 – B7-0014/2010) un 2010. gada 24. februāra jautājumus (O-0028/2010 – B7-0202/2010, O-0029- B7-0203/2010) Padomei un Komisijai par otro Eiropas romu samitu,

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.   tā kā 10–12 miljoni Eiropas romu joprojām cieš no smagas strukturālas diskriminācijas un daudzos gadījumos viņi ir pakļauti dziļai nabadzībai un sociālai atstumtībai; tā kā vairākums Eiropas romu iedzīvotāju kļuva par ES pilsoņiem pēc 2004. un 2007. gada paplašināšanās, tādējādi iegūstot ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā;

B.   tā kā daudzās Eiropas valstīs vēsturiski ilgi dzīvojošo Eiropas romu stāvoklis atšķiras no citu Eiropas mazākumtautību stāvokļa, un tādēļ ir pamatoti veikt īpašus Eiropas mēroga pasākumus;

C.   tā kā daudzi romi un to kopienas, kuri nolemj apmesties uz dzīvi Eiropas dalībvalstī, kas nav viņu pilsonības valsts, ir īpaši neaizsargāti;

D.   tā kā ES rīcībā ir dažādi instrumenti, ko var izmantot romu atstumtības izskaušanai, piemēram, saistībā ar struktūrfondiem sniegtā jaunā iespēja izmantot līdz 2 % no kopējā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma izdevumiem mājokļu jomā izstumto iedzīvotāju kopienām, un kura stāsies spēkā 2010. gadā, kā arī pašreizējās iespējas, ko sniedz Eiropas Sociālais fonds;

E.   tā kā visas dalībvalstis nav atbilstoši transponējušas vai pilnībā īstenojušas Padomes Direktīvu 2000/43/EK;

F.   tā kā Eiropas Savienība vairākkārt ir apņēmusies aktīvi veicināt vienlīdzīgu iespēju un sociālās integrācijas principu attiecībā uz romu tautības iedzīvotājiem visā Eiropā;

G.   tā kā pagājušajā gadā dažu ES dalībvalstu plašsaziņas līdzekļos un politiskajos izteikumos ir ievērojami palielinājusies negatīva attieksme pret čigāniem, kā arī bijuši biežāk sastopami pret romiem vērsti rasistiski motivētas vardarbības gadījumi;

H.   tā kā romu diskriminācijas izskaušanā, nodrošinot viņu tiesību uz izglītību, nodarbinātību, veselības aizsardzību un mājokli ievērošanu, dalībvalstu un kandidātvalstu panākumi ir atšķirīgi un tos gūst lēnām;

I.   tā kā īpaša uzmanība būtu jāvelta tām personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju diskrimināciju;

J.   tā kā romu pārstāvība dalībvalstu valdības struktūrās un valsts pārvaldē būtu jāpalielina,

1.   nosoda pēdējā laikā vērojamo negatīvas attieksmes pret čigāniem (romafobija) pieaugumu vairākās ES dalībvalstīs, kur tas izpaudās kā regulāri naidīgi izteikumi un kā uzbrukumi romiem;

2.   uzskata, ka diskriminācijas izskaušanā pret romiem, kuri veido visas Eiropas kopienas daļu, ir nepieciešama visaptveroša Eiropas līmeņa pieeja;

3.   pauž bažas, ka romus diskriminē attiecībā uz izglītību (jo īpaši segregācija), mājokli (jo īpaši piespiedu izlikšanas un pārāk zemie dzīves apstākļi, bieži vien geto), nodarbinātību (viņu īpaši zemais nodarbinātības līmenis), kā arī attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām izmantot veselības aprūpes sistēmas pakalpojumus un citus sabiedriskos pakalpojumus un pārsteidzoši zemo viņu politiskās līdzdalības līmeni; aicina Komisiju un dalībvalstis darbības programmu īstenošanas procesā nodrošināt vienlīdzīgu iespēju stingru ievērošanu, lai projektu īstenošana tieši vai netieši neveicinātu romu segregāciju un atstumšanu; uzsver, ka 2010. gada 10. februārī Parlaments pieņēma ziņojumu par Eiropas Reģionālās attīstības fondu attiecībā uz nelabvēlīgos apstākļos esošu kopienu atbalstam paredzētas mājokļu intervences atbilstību, un prasa steidzami īstenot pārskatīto regulu. lai dalībvalstis varētu efektīvi izmantot šo iespēju; šajā sakarībā uzsver, ka mājoklis ir sociālās integrācijas efektīvas nodrošināšanas priekšnoteikums; aicina Komisiju nodrošināt romiem iespējas izmantot nesen pieņemto mikrofinansēšanas instrumentu, ar kura palīdzību viņi labāk iekļautos darba tirgū;

4.   atzīst, ka pilnīgu pilsonības tiesību izmantošanu un romu sociāli ekonomisko līdzdalību ietekmē ilgstošā diskriminācija un sociāli negatīvais stereotips; uzskata, ka iesaistīšanas pieeja romu integrācijai ir jāpapildina ar apsteidzošiem pasākumiem, lai pārvarētu agrāko un pašreizējo diskrimināciju; aicina Komisiju romu integrācijas pieejā pievērst šim aspektam pienācīgu uzmanību;

5.   uzskata, ka ES un dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas, lai veicinātu romu integrāciju un īstenotu viņu Eiropas pilsoņu pamattiesības, un ka steidzami jāpastiprina centieni, lai sasniegtu redzamus panākumus šajā jomā; aicina dalībvalstis un ES iestādes atbalstīt nepieciešamos pasākumus, lai radītu romu integrācijai atbilstošu sociālo un politisko vidi, piemēram, gan pilsonības valstī, gan Eiropas dzīves vietas valstī atbalstot pārējiem iedzīvotājiem domātas izglītojošas tolerances veicināšanas kampaņas par romu kultūru un integrāciju;

6.   atzinīgi vērtē Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju jautājumu padomes 2009. gada 8. jūnijā Luksemburgā pieņemtos secinājumus par romu integrāciju, kurā iestrādāti vispārējie romu integrācijas pamatprincipi, un aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt tos vērā, “izstrādājot un īstenojot pamattiesību aizsardzības, dzimumu līdztiesības nodrošināšanas, diskriminācijas, nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas politiku, un nodrošināt piekļuvi izglītībai, mājokļiem, veselības aizsardzībai, nodarbinātībai, sociālajiem pakalpojumiem, tiesiskumam, sportam un kultūrai, kā arī ES attiecībās ar trešām valstīm”; atzinīgi vērtē Komisijai adresēto lūgumu “veikt konkrētus pasākumus, lai padarītu efektīvākus Kopienas instrumentus un politiku, kas saistīti ar romu integrāciju”;

7.   pauž dziļas bažas, ka, neskatoties uz jautājuma steidzamību, Eiropas Komisija līdz šim nav atbildējusi uz Eiropas Parlamenta 2008. gada 31. janvāra lūgumu sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt Eiropas stratēģiju romu jautājumā ar mērķi labāk koordinēt un atbalstīt pasākumus romu iedzīvotāju stāvokļa uzlabošanai;

8.   tāpēc atkārtoti aicina Eiropas Komisiju izstrādāt visaptverošu Eiropas stratēģiju romu tautības cilvēku iekļaušanai sabiedrībā kā instrumentu romu tautības cilvēku sociālās atstumtības un diskriminācijas apkarošanai Eiropā;

9.   sagaida, ka Eiropas Komisija pēc nākamā samita par romu integrāciju sniegs paziņojumu, kurā būs aplūkota pašreizējā politika un instrumenti romu integrācijas uzlabošanai, kā arī faktori, kuru dēļ progress līdz šim bijis neapmierinošs; prasa paziņojumā iekļaut skaidrus mērķus un mehānismus turmākajai romu politikas izstrādei;

10.   aicina jaunos komisārus piešķirt savu kompetenču ietvaros prioritāti jautājumiem, kas saistīti ar romiem, izveidojot prioritāri efektīvu koordinācijas sistēmu starp komisāriem un starp ģenerāldirektorātiem, lai risinātu ar romiem saistītus jautajumus ES līmenī; aicina Komisiju vienu no komisāriem iecelt par romu politikas koordinatoru;

11.   mudina ES iestādes iesaistīt romu kopienas no viszemākā līmeņa līdz staprtautisku NVO līmenim visaptverošas romu politikas izstrādes procesā, iekļaujot aspektus, kas saistīti ar plānošanu, īstenošanu un uzraudzību, kā arī izmantot pieredzi, kas gūta “Romu integrācijas desmitgadē no 2005. līdz 2015. gadam”, EDSO rīcības plānu un Eiropas Padomes, Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Parlamenta rekomendācijas; prasa mobilizēt romu kopienu kopīgai integrācijas politikas īstenošanai, jo šī politika var būt sekmīga tikai tad, ja tajā pilnībā piedalās visas iesaistītās puses;

12.   aicina Komisiju rast horizontālu pieeju ar romiem saistītu jautājumu risināšanai un izstrādāt papildu priekšlikumus, lai attiecībā uz romu sociālo integrāciju nodrošinātu politikas saskaņotību Eiropas līmenī, mudināt dalībvalstis palielināt centienus, lai sasniegtu redzamus rezultātus, veicināt neveiksmīgas politikas kritisku analīzi un sekmēt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī ņemt vērā pieredzi, kas gūta romu pilotprojekta izpildē un kuru vajadzētu iekļaut vispārējā politikā;

13.   mudina samita organizētājus un ES precīzi noteikt turpmākos pasākumus saistībā ar samita secinājumiem, lai novērstu tādu situāciju atkārtošanos, kad netiek pieņemti ne politiski secinājumi, ne konkrēti priekšlikumi; uzskata, ka samitam pēc rakstura nevajadzētu būt deklaratīvam, bet to vajadzētu orientēt uz stratēģiski politisku apņemību, apliecinot politisko gribu mazināt plaisu starp romu kopienām un pārējiem iedzīvotājiem;

14.   mudina Komisiju un Padomi izmantot pastāvošās iniciatīvas, piemēram, romu integrācijas desmitgadi, lai pasākumi šajā jomā būtu efektīvāki;

15.   uzskata, ka ļoti svarīgi izstrādāt kompleksu attīstības programmu, kas attiektos gan uz visām ar romiem saistītajām politikas jomām, gan ļautu veikt tūlītēju intervenci geto rajonos, kuros notiek cīņa ar nopietnām strukturālām nepilnībām;

16.   uzsver, ka romu sociālās integrācijas veicināšanai nepietiek tikai ar antidiskriminācijas pasākumiem, bet ir nepieciešama saskaņota Kopienas darbība uz stabila juridiskā pamata, lai koordinētu varas un sabiedrības ieinteresēto personu pasākumus un liktu attiecīgajām pusēm pildīt savas saistības; līdz ar to piekrīt, ka nepieciešamas skaidras juridiskās saistības un tādas budžeta apropriācijas, uz kurām var paļauties;

17.   iesaka Padomei pieņemt kopēju nostāju par struktūrfondu un pirmspievienošanās finansēšanas politiku, atspoguļojot Eiropas Savienības politisko apņemšanos izmantot šo fondu piedāvātās iespējas romu integrācijas viecināšanai, un nodrošināt, ka vispārējie romu integrācijas pamatprincipi tiek ņemti vērā, pārskatot attiecīgās darbības programmas, kā arī saistībā ar nākamo plānošanas periodu; mudina Komisiju analizēt un izvērtēt pašreizējo sociālo ietekmi ieguldījumiem no pirmspievienošanās un struktūrfondiem, kuru mērķis ir atbalstīt mazāk aizsargātās grupas, izdarīt secinājumus un izstrādāt jaunas stratēģijas un noteikumus, ja tas šajā jomā ir nepieciešams;

18.   uzsver, ka romu integrācijas Eiropas līmeņa centienos pēc iespējas drīz jāiesaista kandidātvalstis, jo pievienošanās sarunas ir vienreizēja iespēja likt valdībām būtiski mainīt attieksmi pret romiem;

19.   uzstāj, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai ikviens pasākums, kas tieši vai netieši ietekmē romu izcelsmes ES pilsoņus, atbilst ES Pamattiesību hartā noteiktajiem principiem un Rasu vienlīdzības direktīvai, kurā ir skaidri noteikts gan tiešas, gan netiešas diskriminācijas aizliegums; pauž bažas saistībā ar romu piespiedu repatriāciju uz Rietumbalkāniem, kur tiem varētu draudēt dzīve kā bezpajumtniekiem un diskriminācija izglītības, sociālās aizsardzības un nodarbinātības jomā, un lūdz Komisiju, Padomi un dalībvalstis nodrošināt pamattiesību ievērošanu, nodrošinot arī attiecīgu palīdzību un uzraudzību;

20.   uzsver nedrošo situāciju, kādā atrodas daudzie romi, kuri, izmantojot pārvietošanās brīvību Savienībā, ir mainījuši Eiropas Savienībā dzīves vietu; uzsver, ka pasākumiem, kas veikti šo grupu atbalstam, jāatbilst Eiropas Savienības standartiem un tiesību aktiem, kā arī aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis noteikt, vai ir nepieciešama koordinēta Eiropas līmeņa pieeja;

21.   uzsver vietējo pašvaldību iesaistīšanas nozīmību, lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti romu integritātes veicināšanai un diskriminācijas apkarošanai; aicina Komisiju izstrādāt dalībvalstīm rekomendācijas, lai mudinātu vietējās pašvaldības labāk izmantot struktūrfondu piedāvātās iespējas romu integrācijas veicināšanai, kā arī objektīvi uzraudzīt projektu īstenošanu;

22.   uzsver romu Kopienas līmeņa organizāciju nozīmību, jo tās ir galvenais faktors sociālās integrācijas politikas sekmīgai īstenošanai, kā arī nepieciešamību iesaistīt romu pārstāvjus visās iniciatīvās, kuru mērķis ir veicināt viņu tiesības un viņu kopienu integrāciju; uzskata, ka nepieciešamas ilgtermiņa stratēģijas romu profesionālo un organizatorisko spēju palielināšanai, kā arī jāattīsta romu cilvēkresursi kā horizontāla prioritāte; uzsver, ka politiskā neatkarība un pilnvaru piešķiršana romiem pašiem organizēt savus finanšu, akadēmiskos un cilvēkresursus ir būtiski svarīgas romu socialās integrācijas paātrināšanai;

23.   uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei un EDSO.

(1) Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0151. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0244. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0534. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0035. (5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0361. (6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0117. (7) OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp. (8) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp. (9) OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp. (10) OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp. (11) Ziņojums par rasismu un ksenofobiju ES dalībvalstīs 2009. gadā; Apsekojums attiecībā uz minoritātēm un diskrimināciju Eiropas Savienībā, Statistikas biroja aktuālie dati, ziņojums: Romu stāvoklis 2009. gadā; ES romu tautības pilsoņu situācija, pārceļoties un apmetoties uz dzīvi citās ES dalībvalstīs; Romu un klejotāju tautu dzīvošanas apstākļi Eiropas Savienībā: salīdzinošs ziņojums.