Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 313. un 314. pantu,

–   ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1),

–   ņemot vērā Komisijas atjaunināto finanšu plānu 2007.–2013. gadam, ko iesniedza saskaņā ar iepriekšminētā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 46. punktu,

–   ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu,

–   ņemot vērā saskaņošanas komitejas 2009. gada 18. novembra sanāksmes rezultātus,

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A7-0033/2010),

Vispārējie budžeta aspekti

1.   konstatē, ka daudzgadu finanšu shēmā 2007.–2013. gadam kopējais saistību apropriāciju līmenis 2011. gadā ir noteikts EUR 142,629 miljardu apmērā, paredzot, ka salīdzinājumā ar Eiropas Parlamenta pieņemto 2010. gada budžetu (EUR 141,453 miljardi saistību apropriācijās) maksimālais iespējamais budžeta pieaugums būs tikai 0,83 % liels; konstatē, ka maksājumu apropriāciju līmenis ir noteikts EUR 134,263 miljardu apmērā un ka salīdzinājumā ar 2010. gada budžetu (EUR 122,937 miljardi maksājumu apropriācijās) tas ir palielinājies par 9,2 %; atgādina, ka šīs summas veido tikai apmēram 1 % no ES nacionālā kopienākuma;

2.   norāda, ka daudzgadu finanšu shēmā paredzēto saistību un maksājumu apropriāciju neatbilstība ir EUR 8,366 miljardu liela; atgādina, ka, lai gan daudzgadu finanšu shēmā 2010. gadam paredzētā starpība ir tikai EUR 6,689 miljardi, pieņemtajā 2010. gada budžetā šī starpība ir pieaugusi līdz EUR 18,515 miljardiem vēl lielākas maksājumu samazināšanās dēļ; atkārtoti pauž bažas par pieaugošo saistību un maksājumu apropriāciju neatbilstību, kas ilgākā laikā rada deficītu, un uzsver, ka budžeta procedūras norises laikā darīs visu iespējamo, lai šī neatbilstība paliktu noturīga un kontrolējama;

3.   atgādina, ka papildus apsvērumiem par daudzgadu finanšu shēmā paredzētajām maksimālajām robežām pārējiem gadiem (2011.–2013.) budžeta lēmējinstitūcijai daudzgadu finanšu shēma bija vairākas reizes jāpārskata, jo tā neļāva ES pienācīgi un apmierinoši reaģēt uz dažādām problēmām, kas radās pagājušajā gadā; atkārtoti pauž pārliecību, ka ir absolūti nepieciešams daudzgadu finanšu shēmu pamatīgi pārskatīt un pārstrādāt; aicina Eiropas Komisiju līdz 2010. gada pirmā pusgada beigām publicēt ziņojumu par pašlaik spēkā esošā Iestāžu nolīguma darbību un par daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatu, pamatojoties uz 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 1. un 3. deklarāciju, kā arī pievienot ziņojumam konkrētus priekšlikumus par to, kā pielāgot un pārskatīt pašreizējo Iestāžu nolīgumu;

4.   norāda, ka 2011. gada budžets ir ceturtais no septiņiem pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā paredzētajiem budžetiem, un uzsver, ka Iestāžu nolīguma 37. punkts par 5 % lielo juridisko elastīgumu tagad ir pilnīgi loģisks, jo abām budžeta lēmējiestādēm ir skaidrāk redzami pastāvošo programmu trūkumi un pozitīvā attīstība; atgādina, ka, neņemot vērā Iestāžu nolīguma noteikumus, atbilstoša elastīguma nodrošināšana ES budžetā ir priekšnoteikums tā efektīvai un lietderīgai izmantošanai; sagaida, ka, par pamatu izmantojot COM(2010)0072 galīgo redakciju, tiks pieņemta Padomes daudzgadu finanšu shēmas regula, un ka nākamo Iestāžu nolīgumu pieņems, pamatojoties uz COM(2010)0073 galīgo redakciju, tādējādi nodrošinot lielāku elastību;

5.   norāda, ka vairāku politikas virzienu pastiprināšanās ES līmenī pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā loģiski liktu domāt, ka ir nepieciešams ES papildu finanšu nodrošinājums;

6.   attiecībā uz koplēmuma procedūrā pieņemto programmu termiņa vidusposma pārskatīšanu lūdz Komisiju sniegt plašu pārskatu par ietekmi uz budžetu visās kategorijās;

7.   atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Komisijas 2009. gada jūlijā veikto novērtējumu lielākajā daļā darbības pārskatu, kas tika pievienoti 2010. gada provizoriskajam budžeta projektam, bija skaidri un kodolīgi pamatota ES pievienotā vērtība un ietverti konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstoši un laikā ierobežoti (SMART) un uz rezultātiem orientēti mērķi un rādītāji; tomēr uzsver nepieciešamību uzlabot ar izdevumiem saistītu rezultātu kvalitāti un labāk izmantot novērtējuma rezultātus; pauž nožēlu par to, ka, izskaidrojot apropriāciju atšķirības, reti tiek izmantoti darbības dati; tāpēc sagaida, ka Komisija attiecīgi uzlabos savus darbības pārskatus par 2011. gadu;

8.   uzsver, ka uzlabojumi, kas nepieciešami šajā sakarībā, proti, ģenerāldirektorātos, kuru darbības jomā ietilpst ārējo attiecību un pirmsiestāšanās jautājumi, ir ārkārtīgi svarīgi, lai nodrošinātu, ka budžeta lēmējinstitūcija pieņem labāk apzinātus lēmumus, un lai gūtu pilnīgas priekšrocības no Komisijā ieviestās budžeta līdzekļu sadales, stratēģiskās plānošanas un programmu izstrādes pēc darbības jomām, jo īpaši ņemot vērā Lisabonas līgumā paredzētos jaunos uzdevumus un mērķus;

2011. gada budžeta prioritātes

9.   atgādina, ka ES, ievērojot daudzgadu finanšu shēmas ierobežojumus, spēja sniegt zināmu Eiropas pievienoto vērtību dalībvalstu centieniem cīņā ar ekonomikas un finanšu krīzi, pieņemot Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, bet norāda, ka ES vispārējais ekonomiskais stāvoklis joprojām nav apmierinošs;

10.   uzsver jaunatnes ārkārtīgi lielo nozīmi gan tagad, gan ES nākotnes veidošanā un to, ka, nosakot mūsu vidējā termiņa un ilgtermiņa prioritātes, jaunatnei būtu jāpievērš īpaša uzmanība; uzsver, ka jaunatnei atvēlēta svarīgākā vieta sociālajās un iesaistīšanas stratēģijās, un ka tās jaunrades spēja ir svarīgākais resurss, kuram vajadzētu būt ES attīstības un izaugsmes pamatā; uzsver, ka veikt ieguldījumus jaunatnē un izglītībā nozīmē ieguldīt tagadnē un nākotnē, kā tas uzsvērts “ES jaunatnes stratēģijā”, un ka šos saskaņotos un daudznozaru ieguldījumus nekavējoties jāsāk īstenot kā pārnozaru jautājumu;

11.   uzsver, ka jādefinē plaša jaunatnes politika, ietverot tajā iespēju cilvēkiem mainīt amatu un statusu vairākas reizes dzīves laikā un bez ierobežojumiem mainīt stažēšanās, akadēmisko vai profesionālo vidi un profesionālo izglītību; par vienu no mērķiem būtu jānosaka pāreja no izglītības sistēmas uz darba tirgu;

12.   uzskata, ka ir jāievieš instrumenti valodu apmācības un starpkultūru dialoga veicināšanai un šiem instrumentiem būtu jāieņem centrālā vieta publiskā sektora organizētajos pasākumos, kas paredzēti jauniešiem; tie ļautu sabiedrībai labāk izprast Eiropas jautājumus, tādējādi nodrošinot aizvien spēcīgākas Eiropas identitātes veidošanos;

13.   atgādina par to, cik svarīgi ekonomikas attīstībai un darba vietu radīšanai Eiropā ir jauninājumi un digitalizācijas darba kārtība; norāda, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta jaunajām prasmēm, piemēram, e-prasmēm un uzņēmējdarbības aspektiem; uzsver, ka pētniecības, jauninājumu un digitālā darba kārtība ir Eiropas ilgstpējīgas attīstības izšķiroši svarīgi elementi, un atgādina, cik svarīgas šī mērķa sasniegšanai ir vairākas programmas, piemēram, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts;

14.   pauž pārliecību, ka pasaules ekonomikas lēnākas attīstības apstākļos ES būtu jākoncentrē centieni uz aktīvu atbalsta sniegšanu jaunām un jo īpaši ‐ videi draudzīgām tehnoloģijām, kas sniedz būtisku ieguldījumu, pārvarot ekonomikas krīzi, nodrošinot MVU pieeju tirgum un izveidojot ES ekonomiku par galveno ilgtspējīgo un konkurējošo ekonomiku; norāda, ka, lai sasniegtu šo mērķi, būtu jāgarantē netraucēta pētniecības un izstrādes programmu īstenošana;

15.   šajā sakarībā uzsver, ka MVU ieņem ārkārtīgi svarīgu vietu strukturāli mazāk attīstītu reģionu, jo īpaši lauku rajonu, attīstībā un tādējādi visas ES ekonomikas uzlabošanā; tādēļ norāda uz nepieciešamību uzsākt vairāk MVU domātu izmēģinājuma projektu lauku rajonu attīstībai;

16.   šajā sakarībā atgādina, ka pētniecības novatoriskie rezultāti, ļoti iespējams, izšķiroši ietekmēs ekonomisko darbību, un pauž viedokli, ka ES pašlaik vajadzētu būt pilnīgi gatavai nodrošināt nepieciešamos finansiālos stimulus ikvienā, proti, valsts, reģionu vai vietējā pārvaldības līmenī; uzskata, ka šī Eiropas pievienotā vērtība papildus valstu centieniem atbalstīt pētniecību radīs palielinātu kapitāla pieplūdumu, kas sniegs priekšrocības visām dalībvalstīm;

17.   uzsver, ka mobilitāte kā līgumos paredzēta brīvība un būtisks nosacījums patiesa ES iekšējā tirgus darbībai ir jāuzskata par vienu no priekšnoteikumiem visām darbībām, kas vērstas uz jaunatnes atbalstīšanu; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi veidot ES budžetu tā, lai atspoguļotu arī jaunatnes mobilitātes palielināšanos;

18.   uzsver, ka transports ir būtisks Eiropas ekonomikas elements, kas nodrošina cilvēku, preču un zināšanu pārrobežu mobilitāti; uzsver to, ka transports ir vienlīdzības un sociālās mobilitātes vektors, it īpaši jauniešiem, jo tas rada iespējas un uzlabo zināšanu un apmācības apmaiņu;

19.   pauž viedokli, ka ES jaunatnes un jauninājumu politikas pamats ir atbalsts uzņēmējdarbībai un MVU; pauž pārliecību par nepieciešamību apliecināt atbalstu visām programmām un visiem instrumentiem, ar kuriem veicina uzņēmējdarbību arī lauku apvidos, sniedz atbalstu jaunizveidotu uzņēmumu darbības sākumposmā un veicina pieredzes apmaiņu starp jauniem uzņēmējiem; šajā sakarībā atgādina par Mazās uzņēmējdarbības akta 'Small Business Act“ nozīmi, veicinot MVU piekļuvi finansējumam un valsts iepirkumiem, kā arī sekmējot to zināšanu un jauninājumu spējas attīstību; atgādina, ka pēdējos gados EP ir ierosinājis vairākus izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības gados jaunu uzņēmēju atbalstīšanai, MVU sadarbības veicināšanai un darba ņēmēju mobilitātes uzlabošanai, un uzsver, ka cieši pārraudzīs tiesību aktu priekšlikumus, ko iesniegs pēc šo projektu un darbību pabeigšanas;

20.   paturot prātā, ka jaunatnei būs nozīmīga loma pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes pārvarēšanā, uzskata, ka ir jāuzsver un jāuzlabo tas, kā tiek veicinātas vienlīdzīgas iespējas un sekmēta pāreja no izglītības sistēmas uz darba tirgu, arī saistībā ar Eiropas Sociālo fondu, jo ES vairs nevar atļauties, ka īpaši jaunieši cieš nabadzības, sliktas izglītības sistēmas un augsta bezdarba līmeņa dēļ;

21.   atgādina, ka 2011. gads ir noteikts par Brīvprātīgā darba un aktīvas pilsonības veicināšanas Eiropas gadu; bet 2010. gads ‐ par nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanas Eiropas gadu; norāda, ka brīvprātīgajam darbam ir liela nozīme daudzās un dažādās nozarēs, tostarp izglītībā, veselības aprūpē, sociālajā aprūpē un attīstības politikā un ka tā rezultātā cilvēki var iegūt jaunas prasmes un kompetenci, tādējādi uzlabojot savas nodarbinātības iespējas un sniedzot ieguldījumu sociālajā integrācijā;

22.   norāda, ka klimata pārmaiņas ietekmē Eiropas vidi, ekonomiku un sabiedrību; šajā sakarībā uzsver integrētas un saskaņotas ES mēroga pieejas nozīmi valsts, reģionālā un vietējā līmeņa pasākumu atbalstīšanā un stiprināšanā; uzskata, ka ir nepieciešams turpināt veidot atbilstošus politikas risinājumus un pilnveidot zināšanu bāzi, ko dara pieejamu arī citām valstīm; atkārtoti pauž pārliecību, ka ES budžetā joprojām nav pietiekami apmierinoši atspoguļota vispārējā nepieciešamība mazināt klimata pārmaiņas;

23.   uzskata, ka šīs prioritātes atspoguļo kopīgos centienus izvirzīt ES pilsoņu vajadzības priekšplānā un ka tām arī turpmāk vajadzētu būt vienai no ES prioritātēm;

24.   uzsver to, cik svarīga ir reģionu starptautiskā sadarbība eiroreģionu sistēmā un cik tie ir nozīmīgi Eiropas integrācijas padziļināšanā; tādēļ aicina īstenot vairāk izmēģinājuma projektu, kuru mērķis būtu veicināt ES reģionu pārrobežu sadarbību ekonomikas, sociālajā un kultūras jomā;

25.   atzinīgi vērtē Komisijas darba dokumentu par topošo ES stratēģiju 2020. gadam(2), kurā ir noteikti trīs galvenie ES nākotnes virzītājspēki un minētas reālas ES risināmas problēmas, jo šis dokuments ir pamats plašākai diskusijai par ES ekonomisko stratēģiju; uzskata, ka šajā stratēģijā lielāks uzsvars būtu jāliek uz bezdarba novēršanu; tomēr attiecībā uz 2011. gada budžetam noteiktajām prioritātēm uzsver, ka jāveic skaidri un apsteidzoši pasākumi, lai piešķirtu ES stratēģijai 2020. gadam saturīgumu un resursus, jo īpaši klimata pārmaiņu, vides un sociālās politikas jomā, un stingri norāda, ka šī stratēģija nebūtu jāpārvērš par vēl vienu nenoteiktu un tikai indikatīvu dalībvalstu rezultātu pārskatu; atsakās atkārtot vilšanās pilno pieredzi, kas tika gūta saistībā ar Lisabonas stratēģiju, Padomei sistemātiski atņemot līdzekļus budžeta pozīcijām, kas tika paredzētas pasākumiem, kuri bija jāīsteno atbilstoši pieņemtajai stratēģijai;

26.   tādēļ aicina budžeta procedūras norises laikā uzņemties skaidras un mērķtiecīgas finanšu saistības saskaņā ar šīm prioritātēm, lai nodrošinātu ES stratēģijas 2020. gadam pabeigšanu un apliecinātu ES gatavību uzņemties vadību šajos būtiskajos jautājumos; sagaida, ka Komisijas priekšlikums budžeta projektam atbildīs šim vērienīgajam mērķim, un paustu nožēlu, ja netiktu izmantota iespēja uzsākt budžeta procedūru atbilstoši gaidāmajiem uzdevumiem;

27.  uzsver, ka plāno izmantot visus 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā paredzētos līdzekļus, lai nodrošinātu finansējumu šīm prioritātēm, un norāda, ka šo centienu rezultātā var rasties nepieciešamība pārvietot finansējumu no citiem instrumentiem vai programmām; uzskata, ka šīs rīcības pamatā vajadzētu būt ne tikai esošo programmu kvantitatīvai, bet arī stingrai un pamatīgai kvalitatīvai uzraudzībai; uzskata, ka Budžeta komitejai šajā jautājumā vajadzētu paļauties uz EP specializēto komiteju veikto darbu; tādējādi tiktu uzlabota izdevumu kvalitāte un palielināta Eiropas pievienotā vērtība, kas ir ļoti svarīgi ierobežota publiskā finansējuma apstākļos;

28.  pauž viedokli, ka ir nepieciešama skaidra un vispusīga ES budžeta struktūra, un apņemas pievērst ciešu uzmanību finanšu plānošanai un korekcijām, kas tika veiktas neseno svarīgo budžeta vienošanos rezultātā; atzinīgi vērtē to, ka Komisija iesniedz labāk noformētus finanšu plānošanas dokumentus, un aicina vēl detalizētāk norādīt darbības un administratīvo izdevumu sadali; vienlaikus atzīst, ka dažos gadījumos sagatavot šādu detalizētu izklāstu būtu sarežģīti; atgādina, ka programmu īstenošanai ir nepieciešams paredzēt atbilstošus līdzekļus administratīvo izdevumu segšanai;

29.  atgādina, ka šo prioritāšu finansēšana, iespējams, pārdalot finansējumu, nedrīkst kaitēt tādiem ES politikas pamatvirzieniem kā kohēzijas politika, struktūrpolitika vai kopējā lauksaimniecības politika; uzsver, ka kohēzijas politikai, kam raksturīga unikāla daudzlīmeņu pārvaldes struktūra un kas ir horizontāla, ir galvenā loma ES ekonomikas atlabšanas plānā un tai arī paredzēta nozīmīga vieta ES stratēģijas 2020. gadam īstenošanā, veicinot subsidiaritāti ar augšupējas pieejas līdzekļiem, uzlabojot Eiropas Savienības pilsoņu attieksmi un mobilizējot viņu atbalstu; norāda, ka ar šiem politikas virzieniem tiek patiesi iedzīvināts viens no ES dibināšanas principiem, proti, sociālā integrācija un dalībvalstu un reģionu solidaritāte;

30.  uzsver to, ka šī pirmā procedūra, kas norit saskaņā ar jaunā līguma noteikumiem, sniedz lielāku iespēju Parlamentam pilnībā pārraudzīt ES budžetu kā vienotu veselumu, un norāda, ka tas neplāno ierobežot savas budžeta prerogatīvas;

1.a izdevumu kategorija

31.   atgādina, ka vairāki politikas virzieni un pasākumi, kas veido Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, ir ietverti šajā kategorijā kopā ar lielu skaitu daudzgadu programmām (Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, Septīto pamatprogrammu, Eiropas komunikāciju tīkliem u.c.), kas 2011. gadā būs sasniegušas augstāko attīstības pakāpi; aicina Komisiju iesniegt paveiktā darba pārbaudes ziņojumu par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna īstenošanu, tai skaitā EIB uzticētajiem pasākumiem;

32.   uzsver, ka, ņemot vērā ES stratēģiju 2020. gadam, 2011. gada prioritātes finansēs galvenokārt no šīs kategorijas un ka, Lisabonas līgumam paplašinot ES kompetences (piemēram, attiecībā uz kosmosa politiku un tūrismu), iespējams, tiks radīta ietekme uz budžetu; uzsver, ka kosmosa politikai, ar ko cenšas veicināt Eiropas zinātnes, tehnoloģisko un vides attīstību un rūpniecības konkurētspēju, ir nepieciešams piešķirt lielākus gan ES, gan dalībvalstu līdzekļus; īpaši uzsver, ka nepieciešami konkrēti priekšlikumi par pienācīga finansējuma nodrošināšanu globālajai vides un drošības novērošanai (GMES);

33.   uzskata, ka ar mūžizglītības programmu, kurā galveno uzmanību pievērš izglītības un profesionālās apmācības sadaļai, tiek atbalstīti attiecībā uz jauniešiem veicamie pasākumi, jo īpaši tie, kas veicina viņu spēju sākt patstāvīgu dzīvi; uzsver, ka šo programmu vajadzētu attiecināt gan uz visiem pasākumiem, kuri bija paredzēti plānošanas perioda sākumā, gan arī uz iespējamiem jauniem attīstības virzieniem, tādējādi cita starpā ļaujot veidot tiešu saikni starp izglītību un darba tirgu, jo abas šīs jomas ir būtiski svarīgas ekonomikas attīstībai un atveseļošanai; uzsver Parlamenta jau apstiprināto prasību aktīvi īstenot īpašu mobilitātes programmu “Erasmus ‐ pirmais darbs”, ar kuru veicina pirmās darba vietas atrašanu jauniešiem;

34.  atgādina, ka Eiropas ekonomikas atlabšanai ļoti nozīmīgi ir ieguldījumi transporta jomā, jo īpaši ‐ Eiropas transporta tīklos (TEN-T), jo šie ieguldījumi sekmē izaugsmi un nodarbinātību un palīdz īstenot Eiropas ekonomiskās un vides intereses; šajā sakarībā uzsver arī īpašo nozīmi, kāda ir ieguldījumiem visu transporta veidu drošības uzlabošanai;

35.  atgādina, ka lēmumi par vairāku svarīgu elementu finansēšanu vēl arvien nav pieņemti ‐ tie būs jāņem vērā un par tiem būs jāvienojas budžeta procedūras laikā, kaut 2011. gada daudzgadu finanšu shēmā šie izdevumi nebija paredzēti, proti, dokumentu kopuma par finanšu uzraudzību īstenošana, kurā paredzēta Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (ESFS) izveide; finansējums Kozlodujas atomelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanai (EUR 75 miljoni 2011. gadā), kam 2010. gadā izmantoja elastības instrumentu, un finansējums globālajai vides un drošības novērošanai (EUR 10 miljoni 2011. gadā);

36.   tāpēc pauž ļoti nopietnas bažas par daudzgadu finanšu shēmā paredzēto apropriāciju straujo samazinājumu ‐ tās sarūk par EUR 1,875 miljardiem salīdzinājumā ar 2010. gada budžetu; izprot, ka finansējums Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam daļēji izskaidro šo stāvokli, taču pauž pilnīgu pārliecību, ka vērienīga un konsekventa pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšana ir efektīva ES budžeta obligāts priekšnoteikums;

1.b izdevumu kategorija

37.   uzskata, ka kohēzijas un struktūrpolitikas virzienu novērtējumā galveno uzmanību vajadzētu pievērst to vienkāršošanas un īstenošanas kvantitatīvajam un kvalitatīvajam aspektam; atzinīgi vērtē to, ka dalībvalstis iesniegušas vadības un kontroles sistēmu aprakstus par gandrīz visām darbības programmām un arī to, ka Komisija līdz 2009. gada beigām bija apstiprinājusi 87 % no tiem; tāpēc sagaida, ka starpmaksājumu apjoms 2010. un 2011. gadā būtiski palielināsies;

38.   atgādina, ka ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšana ir viens no Lisabonas līgumā noteiktajiem ES pamatmērķiem; tāpēc uzskata, ka ES kohēzijas politikas nostiprināšanai arī 2011. gadā vajadzētu būt vienam no svarīgākajiem uzdevumiem; uzsver nepieciešamību stingri uzraudzīt N+2, N+3 noteikuma ievērošanu un prasa, lai budžeta lēmējiestādei savlaicīgi tiktu piegādāta pilnīga un atjaunināta informācija, jo īpaši par tām budžeta saistībām, kurām draud atcelšana;

39.   atzīmē, ka pašreizējā plānošanas perioda sākumposmā tika ziņots par būtisku kavēšanos un pauž bažas par ES struktūrfondu zemo izmantošanas līmeni aizvadītajos gados, kas radījis lielu atšķirību starp saistību un maksājumu apropriācijām šajā kategorijā; aicina Komisiju cieši sadarboties jo sevišķi ar tām dalībvalstīm, kurām iepriekšējā plānošanas periodā bija zems izmantošanas līmenis, lai šo stāvokli uzlabotu;

40.   atgādina par pagājušā gada novembrī samierināšanas procedūrā pieņemto kopīgo deklarāciju, kurā aicināts vienkāršot īstenošanas procedūras un dalībvalstis mudinātas izmantot iespējas darbības programmu pārskatīšanai, lai labāk varētu novērst ekonomikas krīzes radītās sekas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē pašlaik notiekošo 2017.-2013. gada struktūrfondu pamatregulas (Regula (EK) Nr. 1083/2006) pārskatīšanu, kuras mērķis ir vienkāršot līdzekļu pārvaldīšanu un ieviest pasākumus, lai dalībvalstīs varētu pārvarēt ekonomikas krīzes sekas; prasa šos noteikumus nekavējoties īstenot dalībvalstīs; prasa Komisijai novērtēt jauno noteikumu iespējamo ietekmi uz maksājumu apropriācijām, kā arī novērtēt, kā budžetu ietekmēs varbūtēja atkāpe no noteikuma par atbrīvošanu no saistībām (N+2, N+3);

41.   uzstāj, ka labākam un lietderīgākam līdzekļu izlietojumam ir jābūt tam pamatprincipam, kas ļauj sasniegt ES budžeta labāku izmantošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis mērķtiecīgi darboties šajā virzienā un cieši uzraudzīt politikas jomu īstenošanu;

2. izdevumu kategorija

42.   pauž bažas par nelielo rezervi 2. izdevumu kategorijā, kas var likt piemērot finanšu disciplīnas mehānismu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 11. pantu, ja lauksaimniecības preču cenas turpinās būt tikpat nepastāvīgas kā iepriekšējos gados; aicina Komisiju rūpīgi sekot līdzi lauksaimniecības tirgiem, lai izvairītos no šāda stāvokļa; prasa 2011. gada budžetā 2. izdevumu kategorijā paredzēt pietiekamu rezervi;

43.   atgādina, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna otro sadaļu ‐ platjoslas interneta tīklu lauku apvidos ‐ 2010. gadā finansē no budžeta pozīcijas lauku attīstībai (EUR 420 miljoni) un 2011. gadam nav paredzētas jaunas saistību apropriācijas;

44.   atgādina, ka obligāto un neobligāto izdevumu dalījuma atcelšana būtiski mainīs ierasto starpiestāžu dialogu, un apstiprina apņēmību dažādos procedūras posmos rūpīgi izvērtēt visas apropriācijas, ņemot vērā to, cik grūti paredzēt iespējamās pārmaiņas lauksaimniecības tirgos; tāpēc aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt grozījumu vēstuli lauksaimniecības jautājumos, lai Samierināšanas komitejā būtu iespējama konstruktīva un efektīva lēmumu pieņemšana;

45.   uzsver, ka lauksaimniecībā strādājošo novecošanas procesa dēļ ir nepieciešami centieni panākt paaudžu maiņu šajā nozarē, lai lauksaimniecība arī turpmāk būtu konkurētspējīga un varētu risināt ar vidi saistītos uzdevumus laikā pēc Kopenhāgenas konferences;

46.   sagaida, ka pēc Kopenhāgenas konferences cīņa ar klimata pārmaiņām būs svarīgs ES politiskās darba kārtības virziens 2010. un 2011. gadā, un norāda, ka ilgtspējīga attīstība kā daļa no plašākas pieejas ir pastāvīga atbildība nākamo paaudžu priekšā; aicina Komisiju iesniegt precīzu rīcības plānu un grafiku par līdzekļu izmantošanu saskaņā ar ES programmu cīņai ar klimata pārmaiņām; uzsver, ka transporta nozarē ir lielas iespējas cīņā ar klimata pārmaiņām un aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību pasākumiem oglekļa dioksīda izmešu samazināšanai visos transporta veidos; atgādina, ka šīs pozīcijas rezervē iekļauto summu piešķiršana būs atkarīga no Komisijas priekšlikumiem;

47.   atgādina, ka KLP galvenais mērķis ir nodrošināt tirgus stabilizāciju, garantēt nodrošinātību ar pārtiku un samērīgas cenas patērētājiem un ražotājiem, un tādēļ aicina Komisiju 2011. gada budžetā paredzēt līdzekļus, kas nepieciešami to jauno vajadzību apmierināšanai, kuras rada ekonomikas krīze;

48.   aicina Komisiju iesniegt ziņojumu par to, kā īstenoti pasākumi pret krīzi piensaimniecības nozarē, kurus ieviesa 2010. gada budžetā, un iesniegt priekšlikumu par to, kā šajā jomā turpmāk nodrošināt pastāvīgu pieeju, kā arī konkrētus priekšlikumus par to, kā piena un citu preču tirgū turpmāk risināt cenu nestabilitātes problēmu;

3.a izdevumu kategorija

49.   atkārtoti apliecina apņemšanos nodrošināt pienācīgu finansējuma līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidei Savienībā, un uzsver, cik svarīgi ir pilnā apjomā un efektīvi īstenot, piemērot un novērtēt pašreizējos šīs jomas instrumentus; tāpēc uzskata par nepieciešamu pārvērtēt šajā jomā pieejamo finanšu instrumentu un līdzekļu piemērotību atbilstoši Stokholmas programmā noteiktajiem mērķiem, piemēram, migrācijas, robežkontroles un robežu pārvaldības, datu aizsardzības un pretterorisma jomā; šajā sakarībā atgādina, ka attiecībā uz daudzām šīs jomas programmām drīzumā tiks veikta termiņa vidusposma pārskatīšana, un arī tāpēc var rasties nepieciešamība pārvērtēt tām piešķirtos finanšu līdzekļus;

50.   uzskata, ka brīvības, drošības un tiesiskuma telpas veicināšanai ir ļoti svarīgi stiprināt imigrācijas politiku un sniegt atbalstu imigrantu integrācijai. Tāpēc uzskata, ka par ES rīcības politisko prioritāti jāuzskata dalībvalstu imigrācijas politikas saskaņošana, lai pienācīgi līdzsvarotu drošības prasības un cilvēka pamattiesību aizsardzību;

51.   paredz veikt lielo datu tīklu sistēmu izveides finanšu pārvaldības padziļinātu pārbaudi, jo īpaši attiecinot to uz pāreju no SIS I uz SIS II, jo ar šo projektu saistās dažādas kavēšanās un neveiksmes, un pēc pārbaudes izlemt, vai turpināt nodrošināt šīm sistēmām paredzēto finansējuma līmeni, un atkarībā no turpmākās analīzes un pārbaužu rezultātiem patur tiesības glabāt rezervē jebkādus pārejai uz SIS II paredzētos līdzekļus;

52.   īpašu uzmanību pievērsīs dažādu pārmaiņu īstenošanai, piemēram, Eiropola pilnīgai iekļaušanai Kopienas atbildības jomā un Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroja izveidei, kā arī FRONTEX finanšu vajadzību pārbaudei;

3.b izdevumu kategorija

53.   atgādina, ka šī kategorija attiecas uz dažādām darbībām jaunatnes atbalstam ar daudzgadu programmu palīdzību, piemēram, “Jaunatne darbībā”, Kultūras programma, “Eiropa pilsoņiem”, ikgadējie pasākumi, tai skaitā īpašās olimpiskās spēles un 'Erasmus Mundus“(3); tāpēc apliecina gatavību atbalstīt tās attiecīgās ES programmas, kas tieši saistītas ar 2011. gada budžeta prioritātēm, un cieši uzraudzīt to īstenošanas kvantitatīvos un kvalitatīvos aspektus; tomēr pauž nožēlu, ka šai kategorijai noteiktais maksimālais apjoms 2011. gadā ir tikai par EUR 15 miljoniem vairāk nekā 2010. gadā pieņemtajā budžetā;

54.   uzsver, ka otras budžeta lēmējiestādes veiktā šo programmu sistemātiskā samazināšana ir nepamatota un tai ir nelabvēlīga ietekme uz programmas “Eiropa pilsoņiem” attīstību;

4. izdevumu kategorija

55.   atgādina par pastāvīgo un teju neizturamo spiedienu, kāds tiek vērsts pret finansējumu darbībām, lai īstenotu ES nozīmi pasaules līmenī, un to, ka rīcības iespējas šajā jomā apgrūtina zemas finanšu robežas, neparedzamas un arvien biežākas krīzes trešās valstīs un vēlme īstenot Savienības prioritātes un atbildību pasaules mērogā; norāda, ka Savienības rīcībā jābūt nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, lai varētu vienoti un pienācīgi reaģēt uz neparedzētiem pasaules mēroga uzdevumiem un īpaši uzsver, ka 2011. gadam paredzētais KĀDP budžets var būt nepietiekams; pauž nožēlu, ka ikgadējā finansējuma apjoma pārsniegšana radīs papildu spiedienu uz 4. izdevumu kategoriju;

56.   uzsver nepieciešamību pārskatīt 2006. gada iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu sadaļu par Parlamenta pilnvarām attiecībā uz KĀDP/KDAP budžetu atbilstoši Lisabonas līgumam, tostarp nepieciešamību pēc jauniem noteikumiem par KĀDP budžeta elastīgu izmantošanu civilām KDAP misijām un pilnīgu pārredzamību attiecībā uz militārām krīžu pārvaldības operācijām, jo īpaši ‐ sākumfonda izmantošanu;

57.   norāda, ka pēc 2010. gada budžeta grozījumiem 2011. gads būs Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDS) pirmais pilnvērtīgās darbības gads; paredz nodrošināt EĀDS ar tā darbībai nepieciešamajiem administratīvajiem līdzekļiem, jo īpaši attiecībā uz civilo krīžu pārvaldības spēju, taču atgādina, ka atbilstoši Līgumam un pilnīgā saskaņā ar kopējo apņemšanos palielināt EP lomu ES ārējo attiecību veidošanā un pārvaldībā, EP pilnībā īstenos budžeta un EĀDS izdevumu kontroles tiesības; uzsver, ka jānodrošina pilnīga budžeta pārredzamība attiecībā uz dienesta izveides plānu, un ka tā iespējamais “sui generis” raksturs varētu radīt nepieciešamību ES budžetā izveidot jaunu sadaļu; uzsver, ka jaunajam dienestam vajadzētu veicināt apjomradītus ietaupījumus, jo tiks novērsta nevajadzīga dublēšanās; vienlaikus norāda, ka ES delegācijas daudzpusējās organizācijās pietiekami jānodrošina ar personālu;

58.   pauž bažas par nepilnīgo informāciju attiecībā uz to, kā tiek finansētas ES saistības par atbalstu jaunattīstības valstīm cīņā ar klimata pārmaiņām, un atgādina, ka šīs saistības daudzgadu finanšu shēmā nebija paredzētas; īpaši uzsver, ka šiem pasākumiem vajadzētu paredzēt papildu līdzekļus, ar kuriem papildina oficiālajai attīstības palīdzībai jau piešķirto apjomu;

59.   apstiprina ciešu apņēmību cik iespējams plaši palīdzēt Haiti iedzīvotājiem pēc šo valsti piemeklējušās postošās zemestrīces; aicina Komisiju iesniegt iespējami vērienīgu palīdzības plānu Haiti, balstot to uz plaša vajadzību novērtējuma; atgādina, ka šādam plānam nevajadzētu ietekmēt esošās saistības attiecībā uz citām jaunattīstības un mazāk attīstītām valstīm un tam vajadzētu sastāvēt galvenokārt no jauniem finansēšanas avotiem; šajā sakarībā atgādina EP nostāju par pastāvīgu ES civilās aizsardzības spēku izveidi un vēlreiz aicina Komisiju iesniegt atbilstošus konkrētus priekšlikumus;

60.   norāda, ka ES papildus jau esošajām programmām pašlaik mobilizē visus iespējamos resursus, lai atbalstītu miera veidošanas un atjaunošanas centienus konfliktu zonās, proti, Gruzijā, Afganistānā, Tuvajos Austrumos un Subsahāras Āfrikā, un uzsver pārliecību, ka pašreizējās prioritātes nav pieļaujams nomainīt ar citām;

61.   uzsver, cik svarīgi ir pienācīgi finansēt Rietumbalkānu reģiona stabilizāciju un tā pakāpenisku integrāciju Eiropas Savienībā;

62.   norāda, ka Austrumu partnerība kā daļa no kaimiņattiecību politikas ES ir ļoti svarīga, un apliecina atbalstu ierosinātajai shēmai; par vienlīdz svarīgu uzskata pietiekama finansējuma nodrošināšanu, kas atspoguļotu ES saistības pret tās dienvidu kaimiņvalstīm;

63.   atgādina, ka 2010. gada budžeta saskaņošanas procesā netika risināts jautājums par finansējumu papildu pasākumiem banānu nozarē pēc Ženēvas vienošanās par banānu tirdzniecību; pauž stingrus iebildumus pret priekšlikumu izmantot 4. kategorijas rezerves šim finansējumam (EUR 25 miljoni gadā), kas nebija paredzēts daudzgadu finanšu shēmā, un pauž pārliecību, ka šim jautājumam nepieciešams atbilstošs daudzgadu finanšu risinājums;

5. izdevumu kategorija

64.   vēlas rūpīgi novērtēt šīs kategorijas stāvokli efektīvas un lietderīgas ES līdzekļu izmantošanas ziņā, līdzko tiks sniegta plašāka informācija par Komisijas patiesajiem pieprasījumiem, par to pamatā esošajiem pieauguma tempiem un par vispārējo rīcības iespējamību līdz daudzgadu finanšu shēmas maksimālajam pieļaujamajam apjomam;

65.   uzsver pārredzamības un tālredzības nepieciešamību attiecībā uz vairākiem jautājumiem, kuriem ir būtiskas finansiālas sekas, piemēram, personāla nodrošinājumu, pensijām, izmaksu un enerģijas ziņā efektīvu ēku politiku, ārpakalpojumu politiku, kā arī attiecībām starp administratīvajiem un darbības uzdevumiem un to attīstību;

66.   norāda, ka attiecībā uz algām un pensijām Padome 2009. gada decembrī apstiprināja pieaugumu tikai par 1,85 %, proti, vien par pusi no procentuālā apjoma, kādam tam vajadzētu būt saskaņā ar “metodi”, un ka, atkarībā no Tiesas lēmuma par Komisijas un Eiropas Parlamenta iesniegto prasību, var būt nepieciešami aptuveni EUR 135 miljoni, lai ar atpakaļejošu iedarbību nolīdzinātu visās iestādēs radušos starpību;

67.   atgādina, ka Komisijas prognoze 2010. gadam bija tikai 0,9 %, tomēr tajā nebija iekļautas vairākas administratīvas jomas, kuras faktiski finansēja ne no šīs kategorijas līdzekļiem, piemēram, tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas (agrākās BA pozīcijas), izpildaģentūras (izņemot pētniecības aģentūras) un decentralizēto aģentūru administratīvie izdevumi, kā arī tiešie un netiešie pētījumi; aicina Komisiju paust savu viedokli par kritērijiem, kuri piemērojami vispārējo administratīvo izdevumu noteikšanai, un turpināt nodrošināt skaidru aprakstu par tām jomām, kuras ir ārpus 5. kategorijas; prasa, lai visi administratīvie izdevumi tiktu iekļauti šajā kategorijā;

68.   aicina Komisiju iesniegt atjauninātu padziļinātās pārbaudes ziņojumu ar precīzu analīzi un turpmāko rīcību personāla nodrošinājuma jomā;

Decentralizētās aģentūras

69.   mudina Komisiju turpināt īstenot iepriekšējo budžetu izpildes procesā uzsākto politiku decentralizēto aģentūru finansēšanā, un, lemjot par ierosināto dotāciju apjomu, jo īpaši ņemt vērā to budžetu īstenošanā radušos pārpalikumus; tomēr norāda, ka tām aģentūrām, kuras zināmā mērā ir atkarīgas no nodevu ieņēmumiem, arī turpmāk vajadzētu ļaut plaši izmantot piešķirtos ieņēmumus, lai šādi tām nodrošinātu nepieciešamo budžeta elastību; atzinīgi vērtē pārredzamo veidu, kā Komisijas budžeta projektam pievienojamajā darba dokumentā par iestādēm, kas minētas Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr.1605/2002 185. pantā, sniegts pārskats par pieprasītajiem ikgadējiem subsīdiju maksājumiem;

70. sagaida, ka starpiestāžu darba grupa decentralizēto aģentūru jautājumos drīzumā atsāks darbību, un apliecina cerību, ka šī grupa spēs sagatavot iedarbīgus secinājumus, kuri iestādēm ļaus vienoties par kopēju nostāju decentralizēto aģentūru dibināšanas, pārvaldības un finansēšanas jautājumos, kā arī šo aģentūru vietu Savienības iestāžu struktūrā;
2011. gada budžeta pieņemšanas procedūra

71.   uzsver, ka 2011. gada budžeta pieņemšanas procedūra būs pirmā, kas pilnībā notiks saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem; atgādina, ka Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojās par pārejas pasākumiem, ko piemēro budžeta procedūrai pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā(4), kurus vajadzētu piemērot līdz brīdim, kad stāsies spēkā nepieciešamie juridiskie akti (jaunā regula par daudzgadu finanšu shēmu, pārskatītā Finanšu regula un, iespējams, turpmāks Iestāžu nolīgums), kuros tiks noteikti šai jomai piemērojamie noteikumi;

72.   uzskata, ka 2010. gada budžeta procedūras raitai norisei ir nepieciešama EP, Padomes un Komisijas vienošanās par principiem un kārtību attiecībā uz Samierināšanas komitejas organizāciju, sagatavošanu un darbību, kā tas paredzēts minētās kopīgās deklarācijas 7. punktā; uzsver, ka šiem principiem jāsaskan ar principiem, kuri noteikti rezolūcijā par Lisabonas līguma finansiālajiem aspektiem(5) un rezolūcijā par pagaidu procedurālajām pamatnostādnēm budžeta jautājumos, ņemot vērā Lisabonas līguma stāšanos spēkā(6); uzdod Budžeta komitejai apspriest šos principus ar Padomi un Komisiju;

o
o   o

73.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un Revīzijas palātai.

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (2) COM(2009)0647, galīgā redakcija. (3) Atgādinām, ka šī īpašā programma ietilpst 1.a kategorijā. (4) skatīt Eiropas Parlamenta 2009. gada 17. decembra rezolūcijas 5. pielikumu par Padomes grozīto Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (visas iedaļas). (5) 2009. gada 7. maija rezolūcija. (6) 2009. gada 12. novembra rezolūcija.