Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1),

–   ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(2),

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(3),

–   ņemot vērā iestāžu ģenerālsekretāru 2009. gada rudenī pārskatīto sesto ziņojumu par tendencēm finanšu plāna 5. izdevumu kategorijā,

–   ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskats par budžeta izpildi 2008. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm(4),

–   ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0036/2010),

A.   tā kā šajā ikgadējās procedūras posmā Eiropas Parlaments gaida pārējo iestāžu tāmes un Parlamenta Prezidija ierosinājumus 2011. finanšu gada budžetam;

B.   tā kā ir lietderīgi turpināt izmēģinājuma darba kārtību, lai trešo gadu pēc kārtas stiprinātu Prezidija un Budžeta komitejas sadarbību un savstarpējās attiecības ikvienā 2011. gada budžeta procedūras posmā;

C.   tā kā 5. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms 2011. gadā ir EUR 8 415 000 000 (t. i., par EUR 327 000 000 jeb 4 % vairāk nekā 2010. gadā, ierēķinot inflāciju 2 % apmērā);

D.   tā kā Eiropas Parlamenta 2010. gada budžets ir EUR 1 607 363 235, kas bija 19,87 % no 5. izdevumu kategorijas šīgada apjoma pirms 2007.–2013. gada DFS pārskatīšanas (tajā 5. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu samazināja par EUR 126 000 000, lai varētu iemaksāt līdzekļus Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā) un kas pēc minētās pārskatīšanas ir 20,19 %;

E.   tā kā jāņem vērā tas, kā ir mainījusies katras iestādes daļa 5. izdevumu kategorijas izdevumos, un dažādie būtisku izmaiņu iemesli, piemēram, dažādu līgumu stāšanās spēkā (kā rezultātā pieaug deputātu skaits un/vai paplašinās attiecīgo iestāžu uzdevumi un pilnvaras), kā arī paplašināšanās un citi lēmumi, kuri izraisa izdevumu ievērojamu pieaugumu, kas nebija paredzēts finanšu shēmas pieņemšanas laikā;

F.   tā kā Lisabonas līguma stāšanās spēkā dažādā mērā, bet ietekmē visu iestāžu finanses, un šīs ietekmes kopējais apjoms vēl nav zināms;

G.   tā kā ir svarīgi rūpīgi uzraudzīt stāvokli 5. izdevumu kategorijā 2010. gada budžeta izpildes laikā un gatavojoties 2011. gada budžeta pieņemšanai;

H.   tā kā īpaši ir jāņem vērā finansiālā ietekme uz pensiju sistēmām, novecošanās tendences un pensionēšanās, darbā pieņemšana un citas jomas, ko reglamentē noteikumi, kā arī nepieciešamība nodrošināt ilgtermiņa ilgtspējību,

Vispārējs pamats

1.   norāda, ka Lisabonas līguma stāšanās spēkā, it īpaši vienīgais budžeta lasījums katrā budžeta lēmējiestādē, kam seko saskaņošanas sanāksme galīgā budžeta noteikšanai, prasīs vēl ciešāku sadarbību un dialogu starp visām iestādēm visas procedūras laikā, tostarp arī savlaicīgi iesniedzot reālistisku tāmi;

2.   norāda, ka 2010. un 2011. gada budžeta pieņemšanas apstākļi ir samērā ārkārtēji un problemātiski, jo, no vienas puses, Lisabonas līguma veiksmīga īstenošana ir svarīga prioritāte, bet tai būs ievērojama finansiāla ietekme, un, no otras puses, finanšu krīzes sekas joprojām ir ļoti jūtamas daudzās dalībvalstīs, radot politisku dilemmu ES līmenī; šajā sakarībā atgādina, ka ES budžets ir mazāk nekā 2,5 % no kopējiem publiskajiem izdevumiem visā ES; norāda arī to, ka V izdevumu kategorija ES budžetā tādējādi atbilst 0,14 % no publiskajiem izdevumiem visā ES;

3.   uzsver grūto situāciju saistībā ar 5. izdevumu kategorijas maksimālo apmēru 2011. gadā un apzinās to, ka iestādēm var rasties problēmas, mēģinot saskaņot visu vajadzību finansēšanu ar vēlmi ievērot budžeta disciplīnu un ierobežot sevi, lai nepārsniegtu daudzgadu finanšu shēmu; norāda, ka vairākas administratīvas jomas netiek finansētas no 5. izdevumu kategorijas; prasa, lai visi administratīvie izdevumi tiktu iekļauti šajā kategorijā un lai attiecīgi tiktu pārskatīts tās maksimālais apjoms;

4.   tādēļ uzstāj, ka pirms galīgo lēmumu pieņemšanas ir cieši jāseko līdzi notikumu attīstībai; atkārtoti pauž pārliecību, ka būs jānosaka prioritātes un ka par prioritāti jāuzskata pamatdarbība;

5.   atkārtoti pauž pārliecību, ka iestāžu sadarbībai ir būtiska nozīme, lai apmainītos ar paraugpraksi un turpinātu noskaidrot iespējas palielināt efektivitāti un lietderību, kā arī, ja tas ir nepieciešams un iespējams, rastu iespējas ietaupīt resursus un labāk dalīties tajos; uzskata, ka būtu lietderīgi attiecināt šo koncepciju arī uz citām jomām, kas līdz šim nav bijušas aktuālas šajā sakarā, piemēram, EMAS, nediskriminācijas politika un tāldarbs; ierosina turpināt noskaidrot iespējas izmantot atklātā koda programmatūru, pienācīgi garantējot drošību, kā arī izvirzot skaidrus kritērijus attiecībā uz īstenošanas iespējām un rēķinoties gan ar tiešajām, gan netiešajām izmaksām un ieguvumiem; norāda ‐ pamatojoties uz faktiskām vai pamatotām vajadzībām, jāturpina darbs jomās, kurās tas jau aizsākts, piemēram, veiktspēja rakstiskās tulkošanas jomā un darbā pieņemšana (EPSO);

6.   atkārtoti uzsver, cik nozīmīga ir iestāžu sadarbības veicināšana ēku politikas jomā; aicina pārējās ES iestādes arī izstrādāt vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz ēkām, kurā iekļauti šajā rezolūcijā izklāstītie mērķi; uzsver, ka informācija, kas saskaņā ar Finanšu regulas 179. pantā noteikto procedūru nepieciešama lēmumu pieņemšanai, ir jāsaņem savlaicīgi un šajā informācijā būtu jāiekļauj vajadzību izvērtējums un izmaksu un ieguvumu izvērtējumi attiecībā uz dažādajām alternatīvām, aprakstot nomāšanas vai pirkšanas iespējas, kā arī pārredzamu informāciju par alternatīviem finansēšanas veidiem, ilgtermiņa finansiālo ietekmi un atbilstību daudzgadu finanšu shēmai (2. pielikums 2009. gada 17. decembra rezolūcijai par Padomes grozīto Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(5)); norāda, ka šajā sakarībā par svarīgu jautājumu būtu jāuzskata sadarbība ar citām iestādēm šādas informācijas saskaņošanai, lai būtu iespējams salīdzināt ēku platību un izmaksas; norāda, ka ir jāiesniedz īpašs ziņojums un eventuāli ieteikumi saistībā ar nevajadzīgi lieliem uzturēšanas, renovācijas un iegādes izdevumiem;

7.   norāda ‐ ņemot vērā darbinieku algu korekciju un gaidāmo lietas izskatīšanu tiesā, visu iestāžu papildu izmaksas varētu lēst aptuveni EUR 135 miljonu apmērā (par laikposmu no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada 31. decembrim), ja Tiesa pieņems Komisijai labvēlīgu spriedumu; norāda, ka šis spriedums ir gaidāms 2010. gadā, taču nav izslēgts, ka tā pieņemšana var aizkavēties līdz 2011. gadam;

Eiropas Parlaments

8.   uzsver lielo izaicinājumu, ko rada vairāku turpmāk minēto ar 2011. gada budžetu saistīto neskaidrību novēršana, kas ļoti apgrūtina precīzas prognozes un budžeta izstrādi līdz pašiem pēdējiem procedūras posmiem, kad situācija būs kļuvusi skaidrāka; prasa EP attiecīgajām struktūrām un administrācijai savlaicīgi darīt pieejamu pamatscenāriju kopumu, kas varētu atvieglot galīgo politisko lēmumu pieņemšanu, labāk izprotot attiecīgās finansiālās sekas;

9.   atgādina, ka grozījumu vēstules, ko Prezidijs septembrī iesniedza Budžeta komitejai, mērķis ir ņemt vērā vajadzības, kas netika paredzētas tāmes sagatavošanas laikā, un uzsver, ka to nevajadzētu uztvert kā iespēju pārskatīt tāmi, par ko jau panākta vienošanās; sagaida, ka Prezidija pieprasījumi, iesniedzot tāmi, būs reāli; ir gatavs izskatīt Prezidija priekšlikumus, pilnībā pamatojoties uz vajadzībām un ievērojot piesardzību, lai nodrošinātu pienācīgu un efektīvu iestādes darbību;

10.   uzsver, ka izcils darbs likumdošanas jomā ir Parlamenta prioritāte un ka iestādei ir jāpiešķir šī mērķa sasniegšanai vajadzīgie līdzekļi;

11.   uzsver, ka ir vajadzīga pilnībā integrēta zināšanu pārvaldības sistēma; atgādina, ka Budžeta komitejā ir jāorganizē iepazīstināšana ar deputātiem pieejamo informācijas avotu/sistēmu plašo klāstu, kā arī ir jāsaņem prasītā informācija par situāciju zināšanu pārvaldības sistēmas jomā, par ko 2009. gada 15. septembra saskaņošanas sanāksmē vienojās Prezidijs un Budžeta komiteja; uzskata, ka būtu jānodrošina ērta piekļuve šai sistēmai ar interneta starpniecību; uzsver, ka jāizskata iespējas, kā šo informāciju darīt pieejamu Eiropas pilsoņiem;

12.   vēlētos saņemt Parlamenta WebTV kanāla Europarl TV izvērtējumu; it īpaši prasa informāciju par skaitļiem, kas raksturo skatītāju auditoriju, kā arī par skatītāju sadalījumu pēc ģeogrāfiskā principa un pēc vecuma, lai novērtētu, vai ir sasniegti šī instrumenta mērķi attiecībā uz pārraidītās informācijas izplatību, kvalitāti un kvantitāti;

13.   uzskata, ka Lisabonas līguma efektīvas darbības nodrošināšana ir viena no 2011. gada budžeta pamatprioritātēm un, lai to veiksmīgi īstenotu, pieejamie resursi būs jāpārvalda pēc iespējas labāk;

14.   norāda, ka tomēr ir jāizvērtē arī papildu pasākumi šajā sakarā, ņemot vērā kopējo budžetu un finanšu plānu kā plašāku pamatu; uzskata, ka varētu būt lietderīgi veikt katras iestādes attiecīgās izdevumu daļas analīzi ilgākā laika posmā, ņemot vērā arī visus būtiskos notikumus, kas varētu pamatot izmaiņas izdevumu sadalījumā;

15.   norāda, ka kopš 2006. gada Parlamentam ir nācies iekļaut tādus izdevumus, kas netika paredzēti, paužot brīvprātīgo apņemšanos 1988. gadā, piemēram, izdevumus saistībā ar Deputātu nolikumu, kā arī tiešās un netiešās izmaksas saistībā ar Parlamenta jauno lomu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā; uzsver to, ka vajadzīga atklāta un padziļināta diskusija par pašreizējo brīvprātīgi pieņemto 20 % slieksni, kas ierobežo Parlamenta budžeta apjomu; uzskata, ka Prezidijam un Budžeta komitejai būtu kopīgi vēlreiz jāizvērtē šis ierobežojums, pirms tiek uzsākts iestāžu dialogs par šo jautājumu; uzskata ‐ pamatojoties uz DFS sākotnēji iekļautajām summām, par kurām vienojās 2006. gadā un kuras ir spēkā kopš 2007. gada, Parlamenta izdevumi orientējoši būtu jānosaka tradicionālo 20 % robežās, ņemot vērā pārējo iestāžu vajadzības un pieejamo rezervi;

16.   par ļoti nozīmīgu uzskata pamatprincipu, ka visiem deputātiem jābūt vienlīdzīgām iespējām saņemt visaptverošus augstas kvalitātes pakalpojumus, kas tiem ļautu strādāt un izteikties, kā arī saņemt visus dokumentus dzimtajā valodā, lai pēc iespējas labāk varētu pārstāvēt savus vēlētājus;

17.   gaida kompetento struktūru atbildi jautājumā par to, kā EP budžeta procedūrā varētu izmantot bāzes budžeta politiku, kas paredz nošķirt fiksētās un mainīgās izmaksas; aicina Prezidiju iesniegt šo fiksēto izmaksu gada tāmes par tiem gadiem, uz kuriem attiecas DFS;

18.   norāda, ka “algu efekts” Parlamenta gadījumā varētu būt aptuveni EUR 14 miljoni, ja tiks pieņemts Komisijai labvēlīgs spriedums; šajā posmā nevar pateikt, vai tas skars 2010. vai 2011. gada budžetu;

19.   aicina novērtēt sekretariāta piemaksu izlietojumu un kopējās izmaksas saistībā ar palielinājumu, kas pašreiz gaida apstiprināšanu abās budžeta lēmējiestādēs, pirms tiek apsvērts vēl kāds iespējamais palielinājums nākotnē; atgādina, ka vienmēr ir plašāk jāizvērtē finansiālā ietekme jaunieviešamo pasākumu kontekstā, piemēram, lemjot par darbinieku un reģistrētu deputātu palīgu amatu sarakstiem 2010. un 2011. gadā; īpaši uzsver ‐ ja Briselē jāpieņem jauni palīgi, tas ietekmēs situāciju biroja telpu, ēku uzturēšanas un drošības, IT aprīkojuma, cilvēkresursu, kas strādā ar administratīvajiem uzdevumiem, un vispārējā aprīkojuma jomā; uzskata, ka martā iesniedzamā Parlamenta trim darba vietām paredzētā vidēja termiņa stratēģija ēku jomā ir izšķiroši nozīmīga; uzstāj, ka politika ēku jomā ir jāplāno ilgtermiņā, lai nodrošinātu budžeta ilgtspējību;

20.   pieprasa izstrādāt vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz ēkām, kurā iekļauti šādi mērķi: pamatnostādņu formulēšana ēku plānošanai un attīstībai, pašreizējo biroju telpu un platību ekonomiski pamatota lietošana, vajadzību precīza noskaidrošana, kā arī pienācīgu darba apstākļu nodrošināšana Eiropas Parlamenta darbiniekiem un deputātiem, efektīva koncepcija attiecībā uz ēku uzturēšanu, apkopi un remontu, lai turpmāk nepieļautu tādus starpgadījumus kā 2008. gadā Eiropas Parlamenta ēkā Strasbūrā notikušais vai problēmas ar azbestu, ar atbildību saistīto jautājumu un garantijas atbildības stingra pārbaude, kā arī attiecīgo garantijas prasījumu īstenošana tāda kaitējuma gadījumā, par kuru atbildīgas trešās personas, kā arī pasūtījumu piešķiršanas procedūru stingra un pārredzama ievērošana; turklāt pieprasa, lai vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģija attiecībā uz ēkām veicinātu ilgtspējību un tajā tiktu ņemti vērā vides saudzēšanas, energoefektivitātes un veselības aspekti; turklāt prasa, lai, formulējot mērķus, tiktu ņemti vērā arī mobilitātes aspekti, jo īpaši attiecībā uz to cilvēku piekļuvi ēkām, kuriem ir kustību traucējumi vai sensora invaliditāte; atkārtoti norāda, ka Budžeta komiteja priekšroku dod ēku iegūšanai īpašumā, nevis dārgai īrei vai nomai;

21.   atgādina, ka Prezidijs budžeta grozījuma Nr. 1/2010 tāmes projektā ierosināja piešķirt papildu 70 amata vietas komitejas sekretariātā; uzsver, ka šie darbinieki tiktu sadalīti trim grupām, ņemot vērā to likumdošanas darba slodzes palielināšanos, kas gaidāma pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā; uzskata, ka šis sadalījums jāizskata termiņa vidusposma izvērtēšanā līdz 2011. gada jūlijam, lai noskaidrotu, vai dienestus, kam palielināts darbinieku skaits, patiešām ir ietekmējis prognozētais darba slodzes pieaugums;

22.   uzsver, ka finanšu pārskati (fiches financières) un līdzīgi izmaksu analīzes dokumenti ir ļoti nozīmīgi lēmumu pieņemšanai Parlamentā; uzsver, ka tie jāizmanto sistemātiski un ka tajos jānosaka kārtējās un vienreizējās izmaksas, kas tieši saistītas ar attiecīgo pasākumu, kā arī jānorāda iespējamā finansiālā ietekme uz citiem izdevumu posteņiem;

23.   uzskata, ka veiktā darba pārbaude un analīze ir nozīmīga vairākās ar budžetu tieši saistītās jomās, piemēram, ģenerāldirektorātu reorganizācijā, efektīvā cilvēkresursu pārvaldībā un profesionālā personāla politikā, rentablā un energoefektīvā ēku politikā atrašanās vietas izvēles ziņā, nediskriminācijas pasākumos, EMAS, publiskajā iepirkumā un pasākumos, kas veikti, ievērojot budžeta izpildes apstiprināšanā sniegtos ieteikumus; uzsver, ka pastāvīgi jāpārbauda paveiktais un jāanalizē Parlamenta budžeta izpilde kopumā; šajā sakarībā atgādina negatīvo informāciju plašsaziņas līdzekļos saistībā ar subsīdiju piešķiršanu Parlamenta darbinieku radiniekiem, kā arī aicina Ģenerālsekretariātu iepriekš pārbaudīt jebkādu atsevišķu pasākumu finansēšanu un darīt to zināmu atbildīgajai komitejai;

24.   pieņem zināšanai Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorātā (DG INLO) jau veikto auditu un pēc tam notikušo šī ģenerāldirektorāta struktūras maiņu; pauž pārliecību, ka šī audita rezultāti varētu kalpot par pamatu turpmākiem pasākumiem, piemēram, regulāriem un sistemātiskiem auditiem, ko veiktu sertificētas valsts struktūras, lai pārbaudītu metodes, kuras izmanto uzturēšanas politikā un cilvēku un iekārtu drošības garantēšanai ēkās;

25.   šajā sakarībā uzsver, ka pēc arhitektu konkursa beigām ir jāsaņem pilnīgs finanšu pārskats par Eiropas vēstures namu, jo citādi nebūs iespējams padziļināti novērtēt ilgtermiņa izmaksas, ņemot vērā Parlamenta stratēģiju ēku jomā un budžetu;

26.   norāda, ka jāveic nepieciešamie sagatavošanās pasākumi, lai varētu uzņemt novērotājus no Horvātijas, ņemot vērā iespējamo ES paplašināšanos;

Pārējās iestādes

27.   mudina iestādes savlaicīgi iesniegt reālus un izmaksās balstītus budžeta līdzekļu pieprasījumus, pilnībā ievērojot nosacījumu, ka ierobežotie resursi jāizmanto pēc iespējas optimāli; atzinīgi vērtētu pētījumu par to, kā Lisabonas līgums var ietekmēt katras iestādes budžetu 2010./2011. gadā un kā vajadzības gadījumā pamatot papildu vajadzības, par kurām varētu tikt iesniegti pieprasījumi;

28.   uzskata, ka varētu būt lietderīgi pieprasīt un salīdzināt informāciju par citu iestāžu atalgojuma, piemaksu un ceļa izdevumu pārvaldības sistēmām; norāda, ka pārredzamībai un demokrātiskai pārskatatbildībai neapšaubāmi ir izšķiroša nozīme;

29.   vēlas pārbaudīt paveikto saistībā ar iepriekšējā gada prioritāti, proti, pieejamo resursu labāku sadali starp visām iestādēm, tostarp veicot konkrētus pasākumus rakstiskās tulkošanas jomā, un uzskata, ka šajā sakarībā varētu pārskatīt arī mutiskās tulkošanas jomu;

30.   aicina par 2010. gada budžeta ziņojumu atbildīgo referentu personīgi apmeklēt Padomi, Tiesu, Revīzijas palātu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju, Eiropas Ombudu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, lai pirms tāmju sagatavošanas uzklausītu šīs iestādes, un pēc tam sniegt Budžeta komitejai attiecīgu ziņojumu;

o
o   o

31.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam.

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (2) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp. (3) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (4) OV C 269, 10.11.2009., 1. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0115.