(Īpašā likumdošanas procedūra ‐ apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2009)0021),

–   ņemot vērā EK līguma 93. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0078/2009),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0065/2010),

1.   apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.   aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.   aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.   prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 4. apsvērums (4)  Lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kam ir grūtības samaksāt PVN kompetentajai iestādei, pirms tie saņēmuši maksājumu no pircējiem vai pakalpojumu saņēmējiem, būtu jādod iespēja dalībvalstīm atļaut iegrāmatot PVN, izmantojot naudas līdzekļu uzskaites shēmu, kas ļauj piegādātājam samaksāt PVN kompetentajai iestādei, kad tas ir saņēmis maksājumu par piegādi, un kas nosaka piegādātāja tiesības veikt atskaitījumu, samaksājot par piegādi. Tādējādi dalībvalstis varētu ieviest fakultatīvu naudas līdzekļu uzskaites shēmu, kam nav negatīvas ietekmes uz PVN ieņēmumu naudas plūsmu. (4)  Lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kam ir grūtības samaksāt PVN kompetentajai iestādei, pirms tie saņēmuši maksājumu no pircējiem vai pakalpojumu saņēmējiem, dalībvalstīm būtu jāatļauj iegrāmatot PVN, izmantojot naudas līdzekļu uzskaites shēmu, kas ļauj piegādātājam samaksāt PVN kompetentajai iestādei, kad tas ir saņēmis maksājumu par piegādi, un kas nosaka piegādātāja tiesības veikt atskaitījumu, samaksājot par piegādi. Tādējādi dalībvalstis varētu ieviest fakultatīvu naudas līdzekļu uzskaites shēmu, kam nav negatīvas ietekmes uz PVN ieņēmumu naudas plūsmu. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 7.a punkts (jauns) Direktīva 2006/112/EK 91. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna) (7a)  Direktīvas 91. panta 2. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu: 'Dalībvalstis piekrīt izmantot Eiropas Centrālās bankas publicēto valūtas kursu dienā, kurā nodoklis kļūst iekasējams, vai arī, ja kurss šajā dienā netiek publicēts, ‐ iepriekšējā dienā publicēto kursu. Ja neviena no valūtām nav euro, maiņas kursu aprēķina, ņemot vērā euro maiņas kursu pret minētajām valūtām.“ Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 8. punkts Direktīva 2006/112/EK 167.a pants – 2. punkts – ievaddaļa 2.  Dalībvalstis var paredzēt, ka saskaņā ar izvēles shēmu nodokļa maksātājam jāatliek atskaitīšanas tiesības izmantošana līdz brīdim, kad PVN ir samaksāts piegādātājam, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 2.  Dalībvalstis paredz, ka saskaņā ar izvēles shēmu nodokļa maksātājam jāatliek atskaitīšanas tiesības izmantošana līdz brīdim, kad PVN ir samaksāts piegādātājam, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 9. punkts – c apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 178. pants – f punkts (c) panta f) punktu aizstāj ar šādu: svītrots 'f) ja nodokļa maksātājam ir jāmaksā PVN kā pakalpojumu saņēmējam vai pircējam, piemērojot 194. līdz 197. pantu un 199. pantu, jāsaglabā rēķins, kas sagatavots saskaņā ar XI sadaļas 3. nodaļas 3.–6. iedaļas noteikumiem un jāievēro katras dalībvalsts noteiktās formalitātes.“ Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 14. punkts Direktīva 2006/112/EK 219.a pants 1.  Rēķina izsniegšanā piemēro noteikumus, kas ir spēkā dalībvalstī, kura piešķīrusi attiecīgajam nodokļa maksātājam PVN identifikācijas numuru, ar kuru tas ir veicis attiecīgo piegādi. 1.  Uz rēķina izsniegšanu attiecas noteikumi, ko piemēro dalībvalstī, kurā maksājams PVN. Ja šāds numurs nav piešķirts, piemēro noteikumus, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā piegādātājs reģistrējis uzņēmumu vai tam ir pastāvīga iestāde, no kuras tiek veikta piegāde, vai arī, ja šādas uzņēmējdarbības veikšanas vietas vai pastāvīgas iestādes nav, – dalībvalstī, kurā ir tā pastāvīgā adrese vai dzīvesvieta, vai arī tam jāreģistrējas PVN maksāšanas nolūkā. Ja PVN nav jāmaksā Eiropas Savienībā, piemēro noteikumus, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā piegādātājs reģistrējis uzņēmumu vai tam ir filiāle, no kuras tiek veikta piegāde, vai arī, ja šādas uzņēmējdarbības veikšanas vietas vai filiāles nav, – dalībvalstī, kurā ir tā pastāvīgā adrese vai dzīvesvieta. Ja piegādātājs, kas izsniedz rēķinu par preču piegādi vai sniegtiem pakalpojumiem, kuriem piemērojams nodoklis, neveic uzņēmējdarbību tajā dalībvalstī, kurā maksājams PVN, un par PVN nomaksu atbildīga ir persona, kam piegādātas preces vai kam sniegti pakalpojumi, tad uz rēķina izsniegšanu attiecas noteikumi, ko piemēro dalībvalstī, kurā preču vai pakalpojumu piegādātājs veic uzņēmējdarbību vai tam ir pastāvīgs uzņēmums vai filiāle, no kuras ir veikta piegāde. Ja piegādātājs neveic uzņēmējdarbību ES, tad uz rēķinu izsniegšanu neattiecas šīs direktīvas noteikumi. 2.  Ja pircējs vai pakalpojumu saņēmējs reģistrēts dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, no kuras veikta piegāde, un saņēmējam jāmaksā PVN, rēķina izsniegšanā piemēro noteikumus, kas ir spēkā dalībvalstī, kura piešķīra PVN identifikācijas numuru, ar kuru saņēmējs saņēma preču piegādi vai pakalpojumus. 2.  Ja rēķinu sagatavo preču vai pakalpojumu saņēmējs (pašsagatavots rēķins) un viņš ir atbildīgs par PVN nomaksu, uz rēķina izsniegšanu attiecas noteikumi, ko piemēro dalībvalstī, kurā maksājams PVN. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 16. punkts Direktīva 2006/112/EK 220.a pants – 1. punkts – a apakšpunkts a) ja preču piegādes vai sniedzamo pakalpojumu summa, kam uzliekams nodoklis, nepārsniedz EUR 200; (a) ja preču piegādes vai sniedzamo pakalpojumu summa, kam uzliekams nodoklis, nepārsniedz EUR 300; Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 17. punkts Direktīva 2006/112/EK 221. pants Dalībvalstis var noteikt nodokļa maksātājiem pienākumu izsniegt vienkāršotu rēķinu par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, kas nav 220. pantā minētās piegādes, ja preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana veikta to teritorijā. 1.  Dalībvalstis var noteikt nodokļa maksātājiem pienākumu saskaņā ar 226. vai 226.b pantu izsniegt rēķinu par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, kas nav 220. pantā minētās piegādes, ja preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana veikta to teritorijā. 2.  Dalībvalstis var atbrīvot nodokļu maksātājus no 220. vai 220.a pantā minētā pienākuma izsniegt rēķinu par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, ko viņi veikuši to teritorijā un kas saskaņā ar 110. un 111. pantu, 125. panta 1. punktu, 127. pantu, 128. panta 1. punktu, 132., 135., 136., 375., 376. un 377. pantu, 378. panta 2. punktu, 379. panta 2. punktu un 380. līdz 390. pantu atbrīvoti no nodokļiem, – ar iepriekšējā posmā maksātā PVN atskaitīšanu vai bez tās. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 17. punkts Direktīva 2006/112/EK 222. pants Rēķins ir jāizsniedz ne vēlāk kā tā mēneša 15. datumā, kas seko pēc mēneša, kurā iestājies nodokļa iekasējamības gadījums. Rēķins ir jāizsniedz ne vēlāk kā 15. datumā divus mēnešus pēc tā mēneša, kurā iestājies nodokļa iekasējamības gadījums. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 19. punkts – a apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 226. pants – 4. punkts 4) pircēja vai pakalpojumu saņēmēja PVN identifikācijas numurs, kas paredzēts 214. pantā; 4) pircēja vai pakalpojumu saņēmēja PVN reģistrācijas numurs, kurš paredzēts 214. pantā un ar kuru viņš saņēmis preces vai pakalpojumus, par ko saņēmējam ir jāmaksā PVN, vai saņēmis preces, kā noteikts 138. pantā; Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 20. punkts Direktīva 2006/112/EK 226.b pants Vienkāršotos rēķinos, kas izsniegti saskaņā ar 220.a un 221. pantu, jānorāda tikai šāda informācija: 1.  Vienkāršotos rēķinos, kas izsniegti saskaņā ar 220.a un 221. pantu, jānorāda tikai šāda informācija: a) rēķina izsniegšanas datums; a) rēķina izsniegšanas datums; b) nodokļa maksātājs, kas veic piegādi; b) nodokļa maksātājs, kas veic piegādi, norādot šīs personas PVN reģistrācijas numuru ; c) piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu veids un to vērtība; c) piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu veids un to vērtība; d) maksājamā vai kreditējamā PVN summa, vai arī tās aprēķinam vajadzīgā informācija. d)  PVN likme un maksājamā vai kreditējamā PVN summa, vai arī tās aprēķinam vajadzīgā informācija; da) precīza un nepārprotama atsauce uz šo sākotnējo rēķinu, ja izsniegtais rēķins ir dokuments vai paziņojums, ar ko groza sākotnējo rēķinu, kā minēts 219. pantā. 2.  Dalībvalstis var prasīt, lai vienkāršotos rēķinos, kas izsniegti saskaņā ar 220.a un 221. pantu, iekļauj šādu papildu informāciju attiecībā uz īpašiem darījumiem vai nodokļu maksātāju kategorijām: a) nodokļa maksātāju, kas veic piegādi, norādot šīs personas vārdu vai nosaukumu un adresi; b) kārtas numuru, pamatojoties uz vienu vai vairākām sērijām, ar ko identificē rēķinu; c) saņēmēju, norādot šīs personas PVN reģistrācijas numuru, vārdu vai nosaukumu un adresi; d)  226. un 226.a pantā paredzēto informāciju, ja pastāv atbrīvojums no PVN vai ja saņēmējs ir atbildīgs par PVN nomaksu. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 22. punkts Direktīva 2006/112/EK 230. pants Rēķinā norādītās summas var izteikt jebkurā valūtā, ja vien maksājamā vai kreditējamā PVN summa ir izteikta tās dalībvalsts valūtā, kurā piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi, izmantojot Eiropas Centrālās bankas publicēto valūtas kursu dienā, kurā nodoklis kļūst iekasējams, vai arī, ja kurss šajā dienā netiek publicēts, – iepriekšējās publikācijas dienas kursu. Rēķinā norādītās summas var izteikt jebkurā valūtā, ja vien maksājamā vai kreditējamā PVN summa ir izteikta tās dalībvalsts valūtā, kurā piegādātas preces vai sniegti pakalpojumi, izmantojot vienu no 91. pantā minētajiem valūtas maiņas kursiem. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 25. punkts Direktīva 2006/112/EK 233., 234., 235. un 237. panti (25)  Direktīvas 233., 234., 235. un 237. pantu svītro. (25)  Direktīvas 233., 234. un 235. pantu svītro. Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 25.a punkts (jauns) Direktīva 2006/112/EK 237. pants (25a)  Direktīvas 237. pantu aizstāj ar šādu pantu: “237. pants Visas dalībvalstis līdz 2013. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai novērtējuma ziņojumu par elektroniskās rēķinu piesūtīšanas īstenošanu. Šajā ziņojumā jo īpaši norāda visus tehniskos sarežģījumus vai trūkumus, ar ko saskārušās apliekamās personas un nodokļu iekasēšanas iestāde, iekļaujot arī novērtējumu par jebkādu ar elektronisko rēķinu piesūtīšanu saistītu krāpniecisku darbību ietekmi, kas izriet no tā, ka tika atcelta prasība elektroniskos rēķinos ietvert elektronisko datu apmaiņu (EDI) vai elektronisko parakstu. Ņemot vērā dalībvalstu novērtējuma ziņojumus, Komisija līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu kopā ar atbilstošiem priekšlikumiem.“ Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 29. punkts Direktīva 2006/112/EK 244. pants – 3. punkts Rēķinu glabāšanai piemēro noteikumus, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā nodokļa maksātājs reģistrējis uzņēmumu vai tam ir pastāvīga iestāde, no kuras tiek veikta piegāde vai kam tiek veikta piegāde, vai – ja šādas uzņēmējdarbības veikšanas vietas vai pastāvīgas iestādes nav – dalībvalstī, kurā ir tā pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta, vai arī tam jāreģistrējas PVN maksāšanas nolūkā. Rēķinu glabā tādā formātā, kādā tas saņemts, t.i., papīra vai elektroniskā formātā. Rēķinu papīra formātā var pārvērst elektroniskā formātā. Citos aspektos rēķinu glabāšanai piemēro noteikumus, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā nodokļa maksātājs reģistrējis uzņēmumu vai viņam ir pastāvīga iestāde, no kuras tiek veikta piegāde vai kam tiek veikta piegāde, vai – ja šādas uzņēmējdarbības veikšanas vietas vai pastāvīgas iestādes nav – dalībvalstī, kurā ir viņa pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta, vai arī viņam ir jāreģistrējas PVN maksāšanas nolūkā. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 32. punkts Direktīva 2006/112/EK 247. pants Nodokļa maksātājs nodrošina rēķinu glabāšanu sešus gadus. Nodokļa maksātājs nodrošina rēķinu glabāšanu piecus gadus. Šis pants neierobežo dalībvalstīs spēkā esošos noteikumus, ar kuriem reglamentē citas ar PVN tieši nesaistītas jomas un ar kuriem ir noteikti atšķirīgi apliecinošo dokumentu, tostarp rēķinu, obligātas glabāšanas periodi. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 34. punkts Direktīva 2006/112/EK 248.a pants (34)  Direktīvas XI sadaļas 4. nodaļas 3. iedaļā tiek iekļauts šāds 248.a pants: svītrots “248.a pants Kontroles nolūkā dalībvalstis, kurās maksājams nodoklis, var pieprasīt, lai noteikti rēķini tiktu pārtulkoti to oficiālajās valodās.“ Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums – grozījumu akts 1. pants – 36.a punkts (jauns) Direktīva 2006/112/EK XIV virsraksts – 4.a nodaļa (jauna) (36a)  Aiz 401. panta iekļauj šādu nodaļu: “4.a nodaļa E-pārvaldība 401.a pants Lai izveidotu efektīvu un uzticamu e-pārvaldību PVN jomā, Komisija novērtē dalībvalstīs īstenotos e-pārvaldības pasākumus un izmantotos līdzekļus un sekmē dalībvalstu paraugprakses apmaiņu šajā jomā. Turklāt Komisija izmanto Kopienas programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū (Fiscalis 2013), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1482/2007/EK 1, kopā ar citiem pašreizējiem ES finansēšanas mehānismiem, piemēram, ES struktūrfondiem, lai sniegtu tehnisko atbalstu dalībvalstīm, kurās visvairāk vajadzīga e-pārvaldības modernizācija, nodrošinot tām piekļuvi galvenajām Eiropas IT sistēmām un iespēju tās izmantot.“ 1 OV L 330, 15.12.2007., 1. lpp.