Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 28. augusta paziņojumu “Europeana ‐ nākamie soļi” (COM(2009)0440),

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 19. oktobra paziņojumu “Autortiesības uz zināšanām balstītā ekonomikā” (COM(2009)0532),

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 20. novembra secinājumus par Eiropas digitālo bibliotēku EUROPEANA(1),

–   ņemot vērā Komisijas 2008. gada 11. augusta paziņojumu “Eiropas kultūras mantojums ar vienu klikšķi. Par sasniegto, nodrošinot kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā visā ES” (COM(2008)0513),

–   ņemot vērā augsta līmeņa ekspertu grupas autortiesību apakšgrupas jautājumos par digitālām bibliotēkām 2008. gada 4. jūnija galīgo ziņojumu par nezināmu autoru darbu un darbu, kas vairs netiek izdoti, saglabāšanu ciparu formātā,

–   ņemot vērā augsta līmeņa ekspertu grupas jautājumos par digitālām bibliotēkām izveidotās apakšgrupas publiskā un privātā sektora partnerības jomā 2008. gada maija galīgo ziņojumu par publiskā un privātā sektora partnerību Eiropas kultūras mantojuma pārveidošanai ciparu formātā un pieejamībai tiešsaistē,

–   ņemot vērā 2007. gada 27. septembra rezolūciju “i2010: pretim digitālai Eiropas bibliotēkai”(2),

–   ņemot vērā Komisijas 2006. gada 24. augusta ieteikumu 2006/585/EK par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā(3),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā(4),

–   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 167. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0028/2010),

A.   tā kā digitālajā vidē ir svarīgi garantēt un vienkāršot vispārēju piekļuvi Eiropas kultūras mantojumam un nodrošināt, ka to veicina un saglabā nākamajām paaudzēm Eiropā un ārpus tās;

B.   tā kā, norādot uz Eiropas kultūras mantojuma materiālu digitalizāciju, Eiropas politika kultūras jomā ir būtiska un parāda Eiropas Savienības un dalībvalstu noteiktu publisku apņemšanos saglabāt, cienīt un atbalstīt kultūras daudzveidību;

C.   tā kā vajadzētu pēc iespējas veicināt un padarīt pieejamu kopējā Eiropas kultūras mantojuma bagātību un daudzveidību, tostarp arī ārpus Eiropas, un tā kā dalībvalstīm un kultūras iestādēm, jo īpaši bibliotēkām, vajadzētu šajā jomā dot lielāko ieguldījumu dalībvalstu, kā arī reģionālajā un vietējā līmenī;

D.   tā kā Eiropas kultūras mantojumu lielā mērā veido sabiedriskajā īpašumā esoši darbi un tā kā piekļuvi šiem darbiem digitālajā pasaulē vajadzētu nodrošināt pēc iespējas augstas kvalitātes formātos;

E.   tā kā kultūras un izglītības informācijas pieejamībai ir jābūt prioritātei, lai uzlabotu izglītības un dzīves standartus;

F.   tā kā ir nepieciešams izveidot vienotus Eiropas kultūras mantojuma digitalizācijas standartus un tā kā liels skaits digitalizēto darbu, kas glabājas dažādās bibliotēkās, šobrīd nav sabiedrībai pieejami, jo to digitālie formāti nav savietojami;

G.   tā kā, pateicoties bibliotēku personālam, šīs iestādes ir viskvalificētākās, lai veiktu digitalizācijas darba procesa uzraudzību un vadību;

H.   tā kā Eiropas digitālajai bibliotēkai vajadzētu būt kaut kam vairāk nekā vienīgi digitālai kolekcijai ar informācijas pārvaldības rīkiem, bet tajā drīzāk vajadzētu paredzēt attīstīt plašu tehnisko iespēju loku un resursus informācijas radīšanai, izpētei un izmantošanai;

I.   tā kā ir jāņem vērā straujā jauno tehnoloģiju attīstība un attiecīgās izmaiņas kultūras praksē, kā arī pašreizējie digitalizācijas projekti ārpus Eiropas;

J.   tā kā tādēļ ir neatliekami nepieciešams dalībvalstīm pastiprināt centienus, apvienot spēkus un nodrošināt nepieciešamo aprīkojumu, lai uzturētu un sekmētu ieguldījumu Europeana, tādējādi pasaulē palielinot informētību par Eiropu;

K.   tā kā līdz šim ir digitalizēta tikai neliela daļa Eiropas kultūras mantojuma, digitalizācijas gaita dalībvalstīs ir atšķirīga un publiskais finansējums masveida digitalizācijai ir nepietiekams; tā kā dalībvalstīm vajadzētu pastiprināt centienus, lai paātrinātu publisko un privāto darbu digitalizācijas procesu;

L.   tā kā no Eiropas kultūras mantojuma un zinātnisko materiālu digitalizācijas iegūs jo īpaši tādas nozares kā izglītība, zinātne, pētniecība, tūrisms, uzņēmējdarbība, jauninājumi un plašsaziņas līdzekļi;

M.  tā kā ciparu tehnoloģija ir īpaši noderīgs līdzeklis kultūras pieejamības šķēršļu novēršanai iedzīvotāju, tostarp personu ar invaliditāti, piekļuvei Eiropas kultūras mantojumam;

N.   tā kā ES dalībvalstu vidū tiesību akti par autortiesībām ievērojami atšķiras un daudzu darbu statuss, raugoties no autortiesību viedokļa, joprojām ir neskaidrs;

O.   tā kā ir jārīkojas nekavējoties, lai risinātu “digitālā tukšuma” problēmu attiecībā uz 20. un 21. gadsimta saturu, kur nepelnīti netiek izmantoti darbi ar augstu kultūras vērtību; tā kā jebkurā risinājumā attiecīgi jāņem vērā visu iesaistīto pušu intereses,

P.   tā kā gadījumos, kad, neskatoties uz dokumentētu un pamatīgu meklēšanu, nevar identificēt vienu vai vairākus autortiesību vai blakustiesību subjektus vai atrast to atrašanās vietu, jebkurš aizsargāts vai atklātībā nodots darbs būtu uzskatāms par nezināma autora darbu;

Q.   tā kā jāsniedz vairāk informācijas par gūtajiem rezultātiem darbā, ko patlaban veic Eiropas Digitālās bibliotēkas fonds;

R.   tā kā ir nepieciešama lielāka Eiropas Savienības pasākumu pārredzamība,

Europeana ‐ nozīmīgs solis Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanai un izplatīšanai

1.   atzinīgi vērtē Eiropas digitālās bibliotēkas, muzeja un arhīva atvēršanu un pilnveidi augstas kvalitātes saturam, ko dēvē par Europeana un ar ko saprot vienotu, tiešu un daudzvalodu piekļuves punktu Eiropas kultūras mantojumam;

2.   apgalvo, ka Europeana digitālās bibliotēkas uzdevumam vajadzētu būt Eiropas kultūras mantojuma aizsardzībai, lai nākamās paaudzes varētu apvienot kolektīvo Eiropas atmiņu un lai varētu pasargāt trauslākus darbus no bojājumiem, kurus izraisa pastāvīga lietošana;

3.   uzsver, ka Eiropas digitālā bibliotēka, kura ir pieejama visiem no tālienes, ir kultūras demokratizācijas līdzeklis, un tāpēc ļoti plašai sabiedrības daļai būs iespējams piekļūt retiem vai seniem Eiropas mantojuma dokumentiem, kuriem, lai tos saglabātu, pieejamība ir sarežģīta;

4.   uzsver, ka ir svarīgi attīstīt Europeana par pilnībā funkcionējošu pakalpojumu ar daudzvalodu saskarni un semantiska tīmekļa iezīmēm, saglabājot pasaulē pieejamo darbu un datu augsto kvalitāti;

Mērķi un uzdevumi

5.   prasa, lai līdz 2015. gadam Europeana dažādu digitalizētu vienību krājums tiktu palielināts vismaz līdz 15 miljoniem;

6.   pauž dziļu nožēlu par dalībvalstu nevienmērīgo ieguldījumu Europeana saturā un neatlaidīgi aicina ES dalībvalstis, kā arī citas kultūras iestādes, digitalizējot darbus, cieši sadarboties un uzturēt centienus attiecībā uz digitalizācijas plānu izstrādi visos iespējamos līmeņos, tādējādi izvairoties no centienu dubultošanās un paātrinot ar kultūru saistīta satura digitalizāciju, lai sasniegtu izvirzītos mērķus (10 miljoni dokumentu 2010. gadā);

7.   uzsver nepieciešamību pārdomāt to, kā mudināt kultūras iestādes pēc digitalizācijas plānu izveides noslēgt līgumus ar tiesību īpašniekiem par darbu pieejamību uz daudzteritoriāla pamata un kā, iesaistoties tiešsaistes grāmatu pārdevējiem, stiprināt konkurētspējīgas vides veidošanos, lai atvieglotu kultūras mantojuma izplatīšanu visā Eiropas teritorijā;

8.   atzīmē, ka Francija vien līdz šim ir nodrošinājusi 47 % no visām digitalizētajām vienībām Europeana vietnē un ka tāpēc ir jābūt ievērojami aktīvākiem, mudinot dalībvalstis darīt pieejamus to nacionālo bibliotēku un kultūras iestāžu ieguldījumus, tā, lai visiem ES iedzīvotājiem būtu neierobežota piekļuve savam kultūras mantojumam;

9.   mudina Komisiju piedalīties meklējumos, lai noteiktu veidus un līdzekļus, ar kuriem pievērst dalībvalstu uzmanību tam, ka Europeana lietotāji meklē svarīgākos valsts kolekcijās pieejamos darbus, taču neizmanto tam Europeana;

Ieguvumi

10.   uzsver digitalizācijas potenciālās ekonomiskās priekšrocības, jo kultūras mantojumam ciparu formātā ir svarīga ekonomiska ietekme, it īpaši nozarēs, kas saistītas ar kultūru, kā arī ar to tiek veicināta uz zināšanām balstīta ekonomika, vienlaikus paturot prātā to, ka kultūras darbi nav standarta ekonomikas preces un ka tie ir jāaizsargā no pārmērīgas komercializācijas;

11.   uzsver, ka Europeana jāpadara par vienu no galvenajiem atsauces punktiem izglītības un pētniecības mērķiem; uzskata, ka, saskaņoti integrējot Europeana izglītības sistēmās, varētu tuvināt ES jauniešus kultūras, literatūras un zinātnes mantojumam un saturam; tā varētu kļūt par konverģences jomu un dot ieguldījumu kultūru vienotībā ES;

Ikviena piekļuves iespējas

12.   uzsver, ka galvenajam kritērijam portāla veidošanā vajadzētu būt, lai tas būtu lietotājdraudzīgs un jo īpaši lai meklējamais saturs būtu pārskatāms un viegli atrodams;

13.   uzsver, ka, paturot prātā ieguvumus, ko visiem ES iedzīvotājiem sniedz piekļuve Europeana vietnei, vajadzētu pēc iespējas drīz nodrošināt tās pieejamību visās oficiālajās valodās;

14.   norāda, ka portālā jāņem vērā invalīdu vajadzības, nodrošinot viņiem pilnīgu piekļuvi Eiropas kolektīvajām zināšanām; tādēļ mudina izdevējus sagatavot vairāk darbu formātos, kas pieejami personām ar invaliditāti; ierosina Komisijai nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti pēc iespējas plašāka digitāla satura izstrādi īpašās digitālās versijās, piemēram, audio lasījumos;

15.   uzsver, cik liela nozīme ir iespējām vienlīdzīgi piekļūt Eiropas kultūras mantojumam, un tāpēc aicina dalībvalstis likvidēt visus ES iekšienē pastāvošos šķēršļus, kas apgrūtina piekļuvi dažām Europeana satura daļām;

16.   uzsver, ka piekļuvei Europeana portālam un tajā ievietoto darbu apskatei, neizdarot to lejuplādēšanu, ir jābūt bez maksas privātām personām un sabiedriskām iestādēm; uzsver, ka vajadzētu būt iespējai prasīt samaksu par visu to Europeana ievietoto materiālu lejuplādēšanu un izdrukām, uz kuriem attiecas autortiesības, un ka šādām maksām vajadzētu būt pieņemamām no sociālā viedokļa;

17.   mudina Komisiju un dalībvalstis darīt visu nepieciešamo, lai izvairītos no plaisas zināšanās starp Eiropu un valstīm ārpus ES un nodrošinātu ES iedzīvotājiem neierobežotu piekļuvi savam kultūras mantojumam visā tā daudzveidībā, un turklāt sekmēt arī pārējo pasaules iedzīvotāju piekļuvi tam;

18.   aicina Komisiju turpināt darbu, ko sākusi augsta līmeņa ekspertu grupa, jo šī grupa veicina kopīgu skatījumu uz Eiropas digitālajām bibliotēkām, kā arī atbalsta to galveno jautājumu praktiskus risinājumus, kas ietekmē kultūras materiāla pieejamību tiešsaistē;

19.   uzsver, ka saistībā ar Europeana būtu jāveic visas nepieciešamās tiešsaistes un ārpus tiešsaistes darbības, lai tā pati ar sevi iepazīstinātu Eiropas iedzīvotājus, jo īpaši tās personas, kuras ir iesaistītas kultūras darbībā privātajā un valsts sektorā un izglītības jomā;

Plašāks un labāks Europeana saturs

20.   mudina satura izstrādātājus palielināt Europeana satura, jo īpaši audio un video materiālu daudzveidību, pievēršot sevišķu uzmanību tādiem darbiem, kuru izteiksmes veids pieder mutvārdu kultūrai, un tādiem, kuri viegli var iet zudumā, vienlaikus ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības, jo īpaši autoru un izpildītāju tiesības; šajā sakarībā uzsver nozīmi, kāda ir morālo tiesību ievērošanai, lai aizsargātu darba neaizskaramību un novērstu jebkādas iespējamās izmaiņas (cenzūru, darbu pārveidošanu u. c.);

21.   pauž viedokli, ka brīva un mākslinieciska izpausme ir pamatvērtība; uzskata, ka attiecībā uz kultūras iestādēm vai apkopotājiem nebūtu jāpiemēro pārbaude vai cenzūra saistībā ar Europeana sniegto Eiropas kultūras, literatūras un zinātnisko saturu;

Sabiedriskā īpašuma saturs un piekļuve tam

22.   pauž pārliecību, ka analogās pasaules sabiedriskā īpašuma saturam būtu jāpaliek sabiedriskajam īpašumam arī pēc formāta nomaiņas digitālajā vidē;

23.   atgādina, ka Eiropas digitalizācijas politikas galvenajam mērķim ir jābūt Eiropas kultūras mantojuma aizsardzībai un ka šajā sakarībā ir jānodrošina, lai digitalizācijas pasākumiem nav ekskluzīvs statuss, kura dēļ digitalizācijas procesā varētu rasties “jaunas tiesības”, piemēram, pienākums maksāt par sabiedriskā īpašumā esošu darbu atkārtotu izmantošanu;

24.   atgādina, ka Europeana vajadzētu gūt labumu no publiskās un privātās partnerības nolīgumiem, kuri noslēgti ar citām bibliotēkām, un ka minētās bibliotēkas ir jānodrošina ar jau digitalizēto datņu materializētām kopijām;

25.   uzsver, ka saskaņā ar publiskā un privātā sektora partnerības līgumiem digitalizēto sabiedriskā īpašuma darbu materializētajām kopijām jāpaliek publiskā sektora partneru iestāžu īpašumā, un, ja tas izrādītos neiespējami un ja dalībvalstu kultūras iestādes saskaņā ar publiskā un privātā sektora partnerību ir spiestas noslēgt nolīgumu, kurā ietvertas nacionālā mantojuma darbu digitalizācijas ekskluzivitātes klauzulas, tad pirms piekļuves Europeana portālam ir jāsaņem nodrošinājums, ka digitalizētās datnes kļūs par iestāžu īpašumu pēc minēto klauzulu termiņa beigām;

26.   uzsver, ka nedrīkst atkāpties no digitālajai bibliotēkai izvirzītā galvenā mērķa, proti, nodrošināt, ka zināšanu izplatīšanu internetā neuztic komerciālām privātfirmām, novēršot to, ka darbu digitalizācija izvēršas par Eiropas publiskā īpašuma atsavināšanu, un tādējādi nepieļaujot visas sabiedrības īpašuma privatizāciju;

27.   ierosina Komisijai prasīt, lai digitālā satura izstrādātāji sertificētu tīmekļa vietnes, uz kurām norādītas atsauces Europeana vietnē;

28.   aicina ES kultūras iestādes, kuras nodarbojas ar sabiedriskā īpašuma darbu satura digitalizāciju, padarīt to pieejamu, izmantojot Europeana, un neierobežot tā pieejamību savas valsts teritorijā;

Autortiesību jautājumi, tostarp nezināmu autoru darbi

29.   uzsver, ka jārod risinājumi, lai Europeana piedāvātu ar autortiesībām aizsargātus darbus, jo īpaši vairs neizdodamus darbus un nezināmu autoru darbus, izmantojot atsevišķu pieeju katrai nozarei, vienlaikus ievērojot tiesību aktus par intelektuālo īpašumu un rīkojoties tiesību subjektu likumīgajās interesēs; uzskata, ka jāveicina tāda veida risinājumi kā, piemēram, plašas kolektīvās licences vai cita kolektīvās pārvaldības prakse;

30.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzsākusi debates par tiesību aktiem autortiesību jomā, cenšoties panākt līdzsvaru starp autortiesību subjektu un patērētāju tiesībām pasaules mērogā savienotā sabiedrībā, ņemot vērā, ka strauji mainās jauno tehnoloģiju tiešsaistes realitāte un sociālā un kultūras prakse;

31.   mudina Komisiju un dalībvalstis saistībā ar autortiesību aizsardzības turpmāko pilnveidi Eiropā pieņemt tiesību normas, kuras būtu pēc iespējas vienotas un visaptverošas un kuras būtu izstrādātas, lai pats digitalizācijas process neizraisītu “sui generis tiesību” rašanos; uzskata, ka šajās diskusijās jāapspriež jautājums, vai būtu jāievieš juridiski izņēmumi saistībā ar nezināmu autoru darbu digitalizāciju, ko veic sabiedriskās iestādes;

32.   uzsver nezināmu autoru darbu nozīmi, proti, tādu ar autortiesībām aizsargātu darbu nozīmi, kuru tiesību subjekti nav zināmi un atrodami, neskatoties uz rūpīgu meklēšanu, kā arī nepieciešamību precīzi noteikt nezināmo autoru darbu skaitu un veidu ikvienā no jomām, lai izstrādātu piemērotus risinājumus;

33.   aicina Komisiju sakarā ar tās 2009. gada 19. oktobra paziņojumu “Autortiesības uz zināšanām balstītā ekonomikā” iesniegt tāda tiesību akta priekšlikumu par nezināmu autoru darbu digitalizāciju, aizsardzību un izplatīšanu, kas novērstu pastāvošo juridisko nenoteiktību, ievērojot rūpīgas meklēšanas un tiesību subjektu atalgošanas nosacījumus;

34.   atbalsta Komisijas centienus, strādājot ciešā sadarbībā ar visām iesaistītajām ieinteresētajām personām, publicēto darbu digitalizācijai izveidot vienkāršu un rentablu sistēmu, kā iegūt tiesības uz publicēto darbu digitalizēšanu un padarīt tos pieejamus internetā;

35.   tādēļ atzinīgi vērtē un atbalsta iniciatīvas, piemēram, ARROW projektu(5), kurā sadarbojas tiesību subjekti un bibliotēku pārstāvji, jo īpaši tādēļ, ka viņi cenšas identificēt tiesību subjektus un viņu tiesības, kā arī noskaidrot tiesisko statusu nezināmu autoru darbiem vai arī vairs neizdodamiem darbiem;

36.   aicina Eiropas Komisiju veidot Eiropas nezināmu autoru darbu datu bāzi, ar nezināmu autoru darbiem saprotot aizsargātus darbus, kuriem tiesību subjekti nav zināmi vai nav atrodami, neraugoties uz veikto dokumentēto pamatīgo meklēšanu, un kas dotu iespēju veikt informācijas apmaiņu par īpašumtiesībām un samazināt rūpīgas tiesību subjektu meklēšanas izmaksas;

37.   atbalsta līdzsvarotu risinājumu visas Eiropas mērogā nezināmu autoru darbu digitalizēšanai un izplatīšanai, sākot no skaidras definēšanas, ieviešot kopējus standartus (tostarp pienācīgas rūpības standartu, meklējot darbu autorus), kā arī risinot jautājumu par potenciālu autortiesību pārkāpšanu, kad nezināmu autoru darbi tiek izmantoti;

38.   uzsver, ka ir nepieciešams rast risinājumu tiem ar privāto dzīvi saistītiem dokumentiem (vēstulēm, piezīmēm, fotouzņēmumiem, filmām), kuri tiek glabāti kultūras iestāžu kolekcijās, bet nekad nav publicēti, un ar kuriem sabiedrība nav iepazīstināta, un kuri rada ar privātās dzīves aizsardzību un personiskajām tiesībām saistītas problēmas;

Tehnoloģijas

39.   norāda, ka ir jāizstrādā tehnoloģijas, lai nodrošinātu ilgtermiņa un ilgtspējīgu digitālo saglabāšanu, satura piekļuves sistēmu savstarpējo izmantojamību, daudzvalodu navigāciju un satura pieejamību, kā arī vienotu standartu sistēmu; atzinīgi vērtē to, ka Europeana kolekcijas veidošanā tiek turpināta atklātās pirmkoda programmatūras izmantošana;

40.   iesaka Komisijai nodrošināt, lai tiktu saglabāti to digitalizēto materiālu dublējumi, ko iesniegušas valstu iestādes vai privātie partneri, un lai tie tiktu glabāti šo iestāžu vai partneru datorsistēmās;

41.   ierosina Komisijai un partneriestādēm privātajā sektorā rast IT risinājumus, piemēram, tikai lasīšanas un pretkopēšanas aizsardzības formātus Europeana vietnē pieejamajam digitalizētajam materiālam, uz kuru attiecas autortiesības, kā arī to, ka datnes noformējuma lapā iekļauta saikne uz satura veidotāja tīmekļa vietni, kur dokumentu var lejupielādēt saskaņā ar pakalpojuma sniedzēja izvirzītajiem nosacījumiem;

42.   ierosina Komisijai, lai tā neatlaidīgi prasītu standartizētu elektronisko formātu digitalizētiem darbiem, tādējādi nodrošinot, ka digitalizētie dokumenti ir saderīgi ar tiešsaistes saskarni un datubāzi;

43.   aicina augsta līmeņa ekspertu grupu izpētīt iespēju izmantot Web 2.0 lietojumu atsevišķas tiešsaistes vietas izveidē;

Finansēšanas un pārvaldības jautājumi

44.   uzsver, ka ilgtspējīga finansēšanas un pārvaldības modeļa izveide ir svarīga Europeana ilgtermiņa pastāvēšanai un ka šāda pārvaldības modeļa izveides procesā būtiska nozīme ir tiešajām ieinteresētajām personām;

Sponsorēšana un publiskā un privātā sektora partnerība

45.   uzsver, ka problēmu risināšanai saistībā ar digitalizācijas augstajām izmaksām un ierobežoto laiku jāizstrādā jaunas finansēšanas metodes, piemēram, publiskā un privātā sektora partnerība, ar nosacījumu, ka tiek ievērota atbilstība intelektuālā īpašuma un konkurences noteikumiem, vienlaikus veicinot piekļuvi darbiem, izmantojot kultūras iestādes, un nodrošinot, ka digitalizētās datnes būs brīvi pieejamas bibliotēkām bez laika ierobežojumiem;

46.   uzsver, ka ir svarīgi Eiropas līmenī saskaņot pieeju noteikumiem, kuri attiecas uz publiskā un privātā sektora partnerību, un ka ir nepieciešams padziļināti kopā ar privātajiem partneriem izskatīt partnerības līgumus digitalizācijas plānu sakarībā, īpaši ekskluzīvo tiesību klauzulu darbības ilgumu, bibliotēku pašu izmantoto digitālo datņu indeksāciju un referencēšanu ar meklētājprogrammu palīdzību, pakalpojuma nepārtrauktību, šādu līgumu atklātību un digitalizācijas kvalitāti;

47.   norāda, ka nacionālo bibliotēku darbu digitalizācija ir nodokļu maksātāju finansiālais ieguldījums, viņiem maksājot nodokļus; tāpēc uzsver, ka ar publiskā un privātā sektora partnerības līgumiem ir jāsekmē, lai tā darba, kuru digitalizējusi partnerības privātā puse pēc bibliotēkas pieprasījuma, digitalizētā kopija būtu atrodama ar visām meklētājprogrammām bibliotēkas tīmekļa vietnē, nevis tikai partneru privātās sabiedrības tīmekļa vietnē;

48.   atgādina, ka privātā sektora partneru iesaistīšana digitalizācijas procesā nedrīkst novest pie privāto monopolu rašanās, ar ko varētu apdraudēt kultūras daudzveidību un plurālismu, un ka privāto sabiedrību iesaistīšanas priekšnoteikums ir atbilstība konkurences noteikumiem;

49.   uzsver, ka sponsorēšana ir interesanta alternatīva Europeana, ciktāl tā piedāvā iespēju finansēt ne tikai digitalizācijas pasākumus, bet arī autortiesību maksājumu pārvaldību attiecībā uz vairs neizdodamiem darbiem, nezināmu autoru un autortiesību aizsargātiem darbiem, kā arī to ievietošanu tiešsaistē;

ES un valsts finansiāls atbalsts

50.   uzsver, ka nozīmīgai finansējuma daļai jānāk no publiskā sektora ieguldījuma, piemēram, no ES, dalībvalstīm un kultūras organizācijām, un ierosina uzlūkot Europeana digitalizācijas procesu par Lisabonas stratēģijas daļu un nākamajā daudzgadu finanšu shēmā tai izveidot atsevišķu budžeta pozīciju;

51.   uzsver, ka tikai atsevišķa budžeta pozīcija var radīt apstākļus, lai nodrošinātu pieejamā finansējuma izlietošanu pārskatāmi, rentabli un atbilstīgi izvirzītajiem mērķiem;

52.   atzīmē, ka līdz šim saskaņā ar eContentplus programmu Europeana piešķirti tikai EUR 6,2 miljoni laikposmam no 2009. līdz 2011. gadam;

53.   prasa, lai nākamajā daudzgadu finanšu shēmā tiktu nodrošināts vairāk reižu lielāks finansējums Europeana nekā līdz šim pieejamais;

54.   uzsver, ka jānovērš juridiskie šķēršļi ES līmenī, lai sniegtu bibliotēkām iespēju pieteikties Eiropas finansējumam digitalizācijas darbību veikšanai;

55.   aicina dalībvalstis un Komisiju iesniegt Eiropas Parlamentam gada ziņojumu par izdevumiem saistībā ar Europeana un par sasniegtajiem rezultātiem;

56.   ierosina Parlamentam sadarbībā ar Komisiju pēc iespējas drīz 2011. gadā veikt Europeana finansēšanas pasākumu pārskatīšanu, lai projektam 2013. gadā un turpmāk atrastu ilgtspējīgu finansēšanas modeli; ierosina, ka pāreja uz publiskā un privātā finansējuma struktūru varētu maksimāli palielināt vietnes iespējas;

Informētības un izpratnes veicināšana

57.   ierosina organizēt līdzekļu vākšanas un reklāmas kampaņu “Pievienojies Europeana”, lai palielinātu informētību par šo tematu un tā steidzamību, un iesaka daļu no Europeana paredzētajiem resursiem novirzīt reklāmai pēc iespējas plašākā sabiedrībā, popularizējot šo bibliotēku, kurā ir iespējami liela visu informācijas nesēju veidu daudzveidība (teksti, audio, video);

58.   ierosina kampaņu “Pievienojies Europeana” rīkot radoši; tās īstenošanā, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerību un sponsorējumus, par mērķauditoriju būtu jāizvēlas galvenokārt jaunieši, piemēram, starptautiskos sporta pasākumos vai saistībā ar mākslas izstādēm un konkursiem kultūras jomā;

59.   aicina Komisiju sākt plašsaziņas līdzekļu un tiešsaistes kampaņu Europeana vietnes popularizēšanai, virzot Eiropas Savienības serveru plūsmu uz Europeana avotiem kā galveno vietu, lai piekļūtu datiem digitālā formātā, un rosinot dalībvalstis un kultūras iestādes veidot vietnes saturu; vienlaikus prasa rīkot īpašu plašsaziņas līdzekļu kampaņu, kas paredzēta skolēniem, studentiem un skolotājiem visos izglītības līmeņos, galveno vērību pievēršot Europeana digitālo resursu izmantošanai izglītojošiem mērķiem;

60.   uzskata, ka šāda kampaņa ir līdzīga tai rīcībai, kas jau atzīta par nepieciešamu, lai novērstu digitālo plaisu, kura joprojām pastāv Eiropas teritorijā, tādējādi nodrošinot, ka ikviens var piekļūt Europeana un citam tiešsaistes saturam un informācijai un ka neatkarīgi no dzīves vietas ikviens no tā gūst potenciālas priekšrocības; ierosina, lai šāda kampaņa un jo īpaši Europeana iespējamā izmantošana skolās pamatotos uz izpratni, ka piekļuve plašākam saturam un informācijai tiešsaistē nav pašmērķis un ka tāpēc tā jāpapildina ar iniciatīvām, kuras veicinātu tiešsaistes satura un informācijas kritisku analīzi;

61.   aicina Komisiju nodrošināt, lai informācijas kampaņas un līdzīgi izpratnes veidošanas pasākumi par Europeana tiktu īstenoti ar dalībvalstu attiecīgo partnerorganizāciju starpniecību;

Pārvaldība

62.   atzinīgi vērtē Eiropas Digitālās bibliotēkas fonda devumu, veicinot oficiālus nolīgumus starp muzejiem, arhīviem, audiovizuālajiem arhīviem un bibliotēkām par sadarbību piegādes jomā un apvienotā portāla Europeana ilgtspējību;

63.   uzskata, ka kultūras iestādēm joprojām jāparedz būtiska loma Europeana projekta pārvaldības modelī, un tai vajadzētu būt pēc iespējas demokrātiskai, kā arī aicina tās sadarboties, lai novērstu digitalizētu darbu dubultošanos un racionāli izmantotu resursus;

64.   aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot projekta vadību un nodrošināt, ka valsts līmenī tiek iecelta kompetentā iestāde digitalizācijas procesa vadībai un uzraudzībai, kā arī popularizēt Europeana projektu bibliotēkās un kultūras materiāla veidotāju vidū un savākt jau sagatavotu digitālo materiālu tieši no izstrādātājiem, pārvēršot to vienotā standartizētā digitālā formātā, lai jauno saturu varētu tūlīt pievienot Europeana datubāzei; uzskata, ka ilgtermiņā ir jāapsver iespēja piešķirt prioritāti tā digitālā materiāla apkopošanai, kurš jau ir sagatavots kā tādu projektu daļa, ko līdzfinansē ar Eiropas Savienības līdzekļiem, un šā materiāla pievienošanai Europeana digitālajai bibliotēkai;

65.   ierosina nākt klajā ar paziņojumu par atklātu konkursu, lai pēc iespējas efektīvāk koordinētu Europeana administrēšanu, nosakot skaidrus, reālistiskus mērķus un vajadzības gadījumā atkārtoti novērtējot darbību;

66.   ierosina, lai Komisija izzinātu iespējas izveidot Eiropas struktūru, kas koordinētu valstu iestāžu līdzdalību digitalizācijas procesa uzraudzībā, jautājumus par autortiesību maksājumiem autoriem un citus ar Europeana projektu saistītus jautājumus;

o
o   o

67.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 319, 13.12.2008., 18. lpp. (2) OV C 219 E, 28.8.2008., 296. lpp. (3) OV L 236, 31.8.2006., 28. lpp. (4) OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp. (5) Accessible Registries of Rights Information and Orphan Works.