Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Adaptācija klimata pārmaiņām ‐ Eiropas lauksaimniecības un lauku apvidu uzdevums” (SEC(2009)0417),

–   ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Eiropas lauksaimniecības nozīme klimata pārmaiņu samazināšanā” (SEC(2009)1093),

–   ņemot vērā 2007. gada 14. novembra rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido pamatnostādnes augsnes aizsardzībai un groza Direktīvu 2004/35/EK(1),

–   ņemot vērā 2008. gada 12. marta rezolūciju par ilgtspējīgu lauksaimniecību un biogāzi ‐ nepieciešamība pārskatīt ES tiesību aktus(2),

–   ņemot vērā 2009. gada 4. februāra rezolūciju par tematu “2050: Nākotne sākas jau šodien ‐ ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām”(3),

–   ņemot vērā 2009. gada 12. marta rezolūciju par lauksaimniecības zemes kvalitātes pasliktināšanos ES un it īpaši Dienvideiropā: problēmas risināšana ar ES lauksaimniecības politikas instrumentu palīdzību(4),

–   ņemot vērā 2009. gada 25. novembra rezolūciju par ES stratēģiju Kopenhāgenas konferencei par klimata pārmaiņām (COP 15)(5),

–   ņemot vērā Lauksaimniecības zinātnes un tehnoloģijas starptautiskā novērtējuma attīstības jomā (IAASTD) ziņojumu, ko sagatavojusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija un Pasaules Banka un ko parakstījušas 58 valstis,

–   ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A7-0060/2010),

A.   tā kā klimata pārmaiņas, kas radušās, atmosfērā uzkrājoties vēsturiski nepieredzētam siltumnīcefekta gāzu (SEG) daudzumam, ir zinātniska atziņa un tās var smagi ietekmēt ekosistēmas;

B.   tā kā tas tieši attiecas uz lauksaimniecību, jo tā ir viens no saimnieciskās darbības veidiem, kas dabas resursus apsaimnieko cilvēces vajadzībām;

C.   tā kā klimata pārmaiņas ir viens no smagākajiem vides, kā arī sociālās un ekonomiskās kārtības apdraudējumiem, jo atsevišķu kultūru ražas apjoms ļoti mainīgo laikapstākļu ietekmē atšķiras no gada uz gadu, tieši ietekmējot visas ekonomikas nozares, turklāt lauksaimniecība to vidū ir vistrauslākā;

D.   tā kā arī lauksaimniecība, būdama viens no divu tādu nozīmīgu SEG (slāpekļa oksīds un metāns) galvenajiem avotiem, kas izdalās lauksaimnieciskās ražošanas dažādos bioloģiskajos procesos, rada klimata pārmaiņas un tajā pašā laikā ir ļoti pakļauta šo pārmaiņu negatīvajai ietekmei;

E.   tā kā lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas (tostarp lopkopības emisijas) laikā no 1999. gada līdz 2007. gadam ES–27 samazinājās par 20 % un Eiropas Savienības lauksaimniecības emisiju daļa samazinājās no 11 % 1990. gadā līdz 9,3 % 2007. gadā, īpaši pateicoties ES lauksaimniecības efektivitātes pilnveidei, pastāvīgiem jauninājumiem un jaunu tehnoloģiju izmantošanai, efektīvākai mēslojuma izmantošanai un nesenajām KLP reformām;

F.   tā kā lauksaimniecība un mežsaimniecība ir divas galvenās ekonomikas nozares, kurās iespējams uztvert cilvēku rīcības rezultātā radušos CO2, to uzglabāt un uzkrāt augsnē, kas spēj kalpot par krātuvi un fotosintēzes procesā fiksēt augos; tā kā šīm nozarēm ir arī būtisks potenciāls, lai labvēlīgi iespaidotu centienus samazināt globālo sasilšanu;

G.   tā kā klimata pārmaiņas jau tagad Eiropas Savienībā negatīvi ietekmē lauksaimniecību (ūdens resursu samazināšanās, ūdens sāļuma palielināšanās un biežāks sausums, pārtuksnešošanās, spēcīga ziemas nokrišņu daudzuma un plūdu palielināšanās ziemeļos, apdraudējums piekrastes zemienēm, paaugstinoties jūras līmenim un iespējamā augsnes pārsāļošanās, vētras un citi ekstrēmi laika apstākļi, erozija un zemes nogruvumi, kaitēkļu savairošanās, dzīvnieku un augu slimību izplatīšanās u. c.) un tā kā šo problēmu pastiprināšanās varētu radīt būtiskas ekonomiskas, sociālas un vides sekas lauksaimniecības, mežsaimniecības un tūrisma nozarē;

H.   tā kā lauksaimniecības nozare spēj gan pielāgoties, gan arī ierobežot klimata pārmaiņu izraisītās sekas, izmantojot lauksaimnieku zināšanas, spēcīgu kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un pētniecības un jauninājumu attīstību, bet šos dabas procesus ir grūti pārvaldīt, tāpēc ir jāiegulda vērienīgs darbs;

I.   tā kā ES lauksaimniecības jomā ir darbavietu rezerve, kas jāaizsargā un jāattīsta;

J.   tā kā lauksaimniecībai joprojām ir būtiska loma, lai ES lauku teritorijās saglabātu cilvēka darbību, jo īpaši nodrošinot plašu pakalpojumu klāstu, ko lauksaimnieki varētu piedāvāt pārējai sabiedrībai;

K.   tā kā uz lauksaimniecību tieši attiecas ES mērķi atjaunīgo energoresursu attīstības jomā un tā kā šī attīstība var ievērojami veicināt SEG samazināšanos;

L.   tā kā viena no ES lauksaimniecības galvenajām funkcijām ir pārtikas nodrošināšana ES iedzīvotājiem;

M.   tā kā ES jābūt vienai no aktīvākajiem cīnītājiem pret globālo sasilšanu,

ES lauksaimniecības ieguldījums globālās sasilšanas mazināšanā

1.   apstiprina, ka ES lauksaimniecība un mežsaimniecība var palīdzēt sasniegt ES klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus, meklējot risinājumus un veicinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos, atbalstot oglekļa uzkrāšanu augsnē, pilnveidojot enerģijas ražošanu no ilgtspējīgiem atjaunīgiem avotiem un maksimāli palielinot fotosintēzes funkciju; uzsver, ka šajā nolūkā svarīgi ir veicināt tādu lauksaimniecību, kas ražo gan tirgojamas, gan netirgojamas preces, kas maksimāli efektīvi izmanto visu ekosistēmu potenciālu un dabas resursus un kas ievēro ekonomiskā, vides un sociālā snieguma, kā arī dzīvnieku labturības prasību saskaņu, lai uzlabotu ilgtspējību;

2.   uzskata, ka, lauksaimniecībai aktīvāk piedaloties pasaules mēroga cīņā pret klimata pārmaiņām, nedrīkst pavājināties ES lauksaimniecības un pārtikas nozares konkurētspēja pasaules tirgū;

3.   uzskata, ka bioloģiskā lauksaimniecība, ekstensīvas ganības un integrētas ražošanas paņēmieni ir dažas no alternatīvām ekoloģiskākas lauksaimnieciskās ražošanas izpratnē; tomēr uzsver, ka jāatrod risinājumi, kas tradicionālajai lauksaimniecībai, kurā ietilpst lielākā daļa Eiropas lauksaimniecības platību, ļautu sniegt būtisku ieguldījumu ilgtspējīgā vides pārvaldībā;

4.   atzīst, ka jauninājumu galvenais uzdevums ir samazināt lauksaimniecības ietekmi uz klimata pārmaiņām un vidi;

5.   it īpaši prasa, lai nākamajā KLP, izmantojot informatīvus, izglītojošus un stimulējošus pasākumus, tiktu sekmēti paņēmieni, kas palīdz palielināt lauksaimniecības radīto SEG emisiju samazināšanas, kā arī oglekļa uztveršanas efektivitāti un potenciālu, piemēram:

6.   uzsver, ka šie lauksaimnieciskie paņēmieni, kas ir dabiskajiem apstākļiem nekaitīgākie, arī labvēlīgi ietekmē bioloģiskās daudzveidības bagātināšanos, augšņu kvalitātes uzlabošanos un ūdens uzkrāšanas spēju, kā arī veicina erozijas un piesārņojuma mazināšanu, kamēr sabiedrības interesēs ir ierobežot lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz klimata pārmaiņām, ko veicina lauksaimniecība;

7.   aicina izveidot vienotu Eiropas mežsaimniecības politiku, lai ar to veicinātu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un audzēšanu, kā arī gūtu lielāku atdevi no ieguldījumiem mežrūpniecībā ‐ nozarē, kas dod vislielāko ieguldījumu oglekļa uztveršanā ‐ un tās ekonomiskajā attīstībā; uzskata, ka tam jānotiek, stingri ievērojot mežsaimniecības dažādās reģionālās īpatnības, jo meža biotopu veidu iespējas un apdraudējums Dienvideiropā un Ziemeļeiropā ir atšķirīgs;

8.   norāda, ka meži arī lielā mērā veicina ūdeņu efektīvu apsaimniekošanu; tāpēc uzsver, ka jāatbalsta dalībvalstu apņemšanās mežus apsaimniekot tādā veidā, kas samazinās ūdens režīma atšķirības sausuma un plūdu periodos, šādi samazinot sausuma un plūdu negatīvo ietekmi uz lauksaimniecību, enerģijas ražošanu un iedzīvotājiem;

9.   iesaka pastiprināt politiskos pasākumus attiecībā uz kalnu apgabaliem, jo ganību uzturēšanai un lopkopībai ir ļoti svarīga nozīme, lai ierobežotu klimata pārmaiņas un atbalstītu pielāgošanos un jutīguma samazināšanos, jo īpaši piemēroti apsaimniekojot ganības;

10.   ierosina izstrādāt stratēģiju, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz lauksaimniecību Eiropas Savienībā, ietverot šādus plānus:

11.   uzsver, ka slāpekļa oksīda emisijas var samazināt, efektīvāk lietojot slāpekļa mēslojumu (precīzā lauksaimniecība); turklāt uzsver, ka mēslošana ar biogāzes ražošanas atlikumiem ir iespēja pielietot precīzas organiskās mēslošanas paņēmienu un tādējādi samazināt emisijas;

12.   aicina pastiprināt pētījumus lauksaimniecības dzīvnieku barošanas un vaislas dzīvnieku ģenētiskās selekcijas jomā, lai samazinātu metāna emisijas, ar nosacījumu, ka šādi seku mazināšanas pasākumi netiek pieņemti, ja tie apdraud dzīvnieku veselību vai labturību; vienlaikus prasa izveidot informatīvo programmu, kas ļautu samazināt Eiropas Savienības atkarību no augu olbaltumvielu importa dzīvnieku barošanas nolūkā, kā arī programmu,ar kuras palīdzību patērētājus informē par viņu iepirkšanās un uztura paradumu ietekmi uz klimatu;

13.   līdztekus aktīvi aicina veikt pasākumus ar mērķi paātrināt un pastiprināt pētījumus augu selekcijas jomā, lai kultūras un augi kļūtu piemērotāki jaunajiem klimata apstākļiem un lai ar pietiekamu daudzumu un kvalitatīvām izejvielām atrisinātu problēmas, ko rada klimata pārmaiņas īpaši pārtikas apgādes drošības prasību jomā; uzskata, ka pētījumi pirmām kārtām jāveic tādu augu jomā, kuri ir izturīgi pret ūdens trūkumu un ļoti augstu temperatūru un atbilstīgu kultivēšanas paņēmienu jomā; uzsver arī, ka šīs šķirnes un paņēmieni var kļūt par alternatīvu risinājumu ļoti dārgām un neefektīvām apūdeņošanas sistēmām, kas ir izveidotas dažās zonās un ka vēl viena no to priekšrocībām ir pozitīvais vērtējums vietējo kopienu skatījumā;

14.   uzsver, ka organiskā mēslojuma optimizēta uzkrāšana un izkliedēšana, kā arī šo mēslu pārstrāde anaerobiskās iekārtās pašlaik ir viena no perspektīvākajām tehnoloģijām, lai (nodrošinot arī atjaunīgo enerģijas avotu) samazinātu metāna emisijas un samazinātu atkarību no ķīmiskā slāpekļa mēslojuma, it īpaši reģionos, kur ir intensīva lopkopība; uzskata, ka, izmantojot biogāzi, lauksaimniecība var pati sevi nodrošināt ar enerģiju;

15.   šajā saistībā norāda uz to, ka jābūt iespējai par minerālmēslu aizvietotāju izmantot digestātu no fermentiem biogāzes ražošanai, neiekļaujot to “organiskā mēslojuma” kategorijā, jo tādējādi iespējams ievērojami samazināt minerālmēslu lietošanu;

16.   aicina paātrināt administratīvo procedūru vienkāršošanu, kā arī pētniecību un izstrādi ar mērķi apsaimniekot un lietderīgi izmantot biomasu, kas atrodas lauku saimniecībās (lauksaimniecības vai mežsaimniecības atkritumi), lopkopībā radušos biogāzi un citus ilgtspējīgus agrodegvielas veidus ar nosacījumu, ka tie neapdraud nodrošinātību ar pārtiku;

17.   uzsver, ka, izmantojot biomasu, ir jāpiemēro ilgtspējības princips; attiecīgi jāveicina tās izmantošana iespējami tuvu vietai, kur audzē lauksaimnieciskās izejvielas; tas varētu samazināt enerģijas zudumus, ko rada transportēšana;

18.   norāda, ka biomasas izmantošana apkurei varētu būtiski samazināt klimata pārmaiņu kaitīgo ietekmi, un tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis lauku attīstībai paredzēto finansējumu piešķirt lauku publiskajām iestādēm, kuras pāriet uz bioenerģētiskām apkures sistēmām;

19.   vērš uzmanību uz to, ka plašāka informācijas un sakaru tehnoloģiju lietošana (IST) varētu uzlabot vairāku ražošanas posmu uzraudzību un tādējādi optimizēt pārvaldību, lai palielinātu produkciju salīdzinājumā ar ražošanas līdzekļu izmantošanu un vienlaikus samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī enerģijas patēriņu; turklāt uzsver, ka, cenšoties padarīt gan lauksaimniecību ekoloģiski ilgtspējīgāku, gan nozari konkurētspējīgāku, galvenie uzdevumi ir plašāka IST lietošana, politikas virzienu saskaņošana, lai veicinātu jauno tehnoloģiju mācīšanu lauksaimniekiem un atbalstītu jaunradi un uzņēmējdarbību it īpaši jauno lauksaimnieku vidū;

20.   uzsver, ka ES ir galvenā lauksaimniecības produktu importētāja, un tas nozīmē lielāku oglekļa bilanci nekā Eiropas ražotājiem, jo vides kritēriji trešās valstīs bieži vien ir zemāki un emisijas rodas garajā transportēšanas ceļā, turklāt notiek mežu izciršana; uzskata, ka, izmantojot mērķtiecīgu komunikācijas stratēģiju, patērētāji ir jāinformē par tāda veselīga un līdzsvarota uztura priekšrocībām, kas sastāv no kvalitatīviem, reģionāliem un sezonāliem produktiem, kuri iegūti ilgtspējīgā un efektīvā lauksaimnieciskajā ražošanā, kuras oglekļa emisijas atšķiras no importētu produktu emisijām; uzskata arī, ka atbilstīgi jākompensē Eiropas lauksaimnieku centieni samazināt emisijas un jāatbalsta vietējās ražošanas dažādošana (tostarp attīstot augu proteīnu ražošanu ES);

21.   šajā saistībā atbalsta brīvprātīgu ES izcelsmes marķējumu produktiem, kuru izcelsme ir saistīta tikai ar Eiropas Savienību;

22.   aicina ieviest efektīvus mehānismus importa no trešām valstīm kontrolēšanai, un prasa panākt, lai no trešām valstīm ievestie produkti atbilstu tiem pašiem nosacījumiem, kādi Eiropas ražotājiem jāievēro attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām, lai neciestu ES produktu konkurētspēja;

23.   uzsver, ka Eiropas Savienībai ir atkal jāiegulda līdzekļi lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstības politikas attīstībā, lai sadarbotos jauno darba paņēmienu izplatīšanā un veicinātu citu ilgtspējīgu lauksaimniecību attīstību pasaulē;

Pasākumi, lai Eiropas lauksaimniecību pielāgotu globālās sasilšanas sekām

24.   uzsver, ka Eiropas lauksaimniecība pielāgojas notiekošajām klimata pārmaiņām, un tas jādara arī turpmāk, un jāsagatavojas ietekmei, kādu šīs pārmaiņas radīs vairākos ES reģionos;

25.   uzskata, ka šajā saistībā Eiropas Savienībai jāizstrādā saskaņota stratēģija, kas paredz lauksaimniecību pielāgot divu dažādu veidu problēmām, kas sagaidāmas klimata pārmaiņu jomā:

26.   uzskata, ka KLP galvenā uzmanība jāpievērš ilgtspējīgākai un efektīvākai resursu apsaimniekošanai, un tas jāņem vērā saistībā ar gaidāmo KLP reformu:

27.   uzsver, ka var būt nepieciešams no jauna ieviest ūdens apsaimniekošanu zemkopībai mazāk piemērotajās agrāk sliktu vietējo apstākļu dēļ applūstošajās, bet vēlāk nosusinātajās teritorijās, un turklāt atkārtoti izskatīt plūsmu regulēšanu, atkal atdzīvināt piemērotās applūstošās teritorijas un tās no jauna apmežot;

Ietekme uz Eiropas lauksaimniecības modeli

28.   uzsver, ka KLP jāveicina ilgtspējīgāka lauksaimniecības politika, palielinot atdevi un vienlaikus paturot prātā, ka globālās sasilšanas dēļ pasaulē, tostarp arī Eiropā, var tikt apdraudēta ražošanas jauda un iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku;

29.   vienlaikus uzskata, ka KLP jāpiedāvā dalībvalstu vietējām iestādēm finanšu stimuli pasākumiem, kuriem ir šādi mērķi:

30.   konstatē, ka klimata pārmaiņas tieši un ļoti dramatiski ietekmē lauksaimniecību un ka tāpēc, izstrādājot klimata pārmaiņu seku ierobežošanas pasākumus, prioritāte ir jādod lauksaimniecībai;

31.   uzskata, ka KLP “veselības pārbaudē” noteiktie jaunie uzdevumi, piemēram, klimata pārmaiņas, ūdens pārvaldība, atjaunīgās enerģijas un bioloģiskā daudzveidība ir jāvirza tālāk un tiem jāpievieno arī augsnes kvalitātes saglabāšana un uzlabošana, kā arī tās funkcijas (oglekļa uztveršana, ūdens un minerālvielu noturēšanas spēja, bioloģiskais dzīves cikls…), jo šie svarīgie jautājumi ir saistīti ar nākotnes paaudžu interesēm un ir jāņem vērā KLP arī turpmāk;

32.   atzīmē, ka pašreizējā ekoloģisko noteikumu sistēma, kuru izstrādājot mērķis bija panākt, lai lauksaimnieki ievērotu ļoti augstus dzīvnieku labturības un veselības, kā arī vides aizsardzības standartus, radīja problēmas lauksaimniekiem un savā pašreizējā formā tā nav labākais vēlamā rezultāta sasniegšanas līdzeklis; aicina gaidāmās KLP reformas kontekstā vairāk uzsvērt ilgstpējīgākus un efektīvākus ražošanas modeļus, neaizmirstot, ka šajā nolūkā ir nepieciešams valsts finansējums, lai lauksaimnieki varētu segt papildizmaksas, ko rada “sabiedrisko labumu” piegāde visas sabiedrības labā (lauku apvidu uzturēšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, oglekļa uztveršana, nodrošinātība ar pārtiku);

33.   atzīst, ka KLP jānosaka pasaulē vadošie standarti vides aizsardzības jomā; norāda, ka tas nozīmēs tādas izmaksas, ko nevarēs atgūt no tirgus dalībniekiem, lai gan daļēji tas uzskatāms par sabiedrisko labumu, turklāt būs jānodrošina ES ražotāju aizsardzība pret trešo valstu konkurenci, kuras neievēro ES vides standartus;

34.   uzskata, ka globālā sasilšana liek Eiropas Savienībai pielāgot lauksaimniecības politikas modeli; tāpēc aicina Komisiju nākamajā paziņojumā par KLP pēc 2013. gada, ievērojot visus KLP mērķus, atbalstīt ilgtspējīgākas un efektīvākas lauksaimniecības modeli, kas piemērots nekaitīgas pārtikas ražošanai pietiekamā daudzumā un kas labāk nodrošina vides līdzsvaru; šāda modeļa pamatā ir jābūt taisnīgai un likumīgai lauksaimnieku atbalsta sistēmai un tam ir jāceļ lauksaimnieka profesijas prestižs;

35.   uzskata, ka obligāti ir jāsaglabā augstām prasībām atbilstoša KLP, lai Eiropas lauksaimniecība turpmāk sniegtu savu ieguldījumu pārtikas nekaitīguma un klimata aizsardzības jomā, turklāt jo īpaši svarīgi ir turpināt no Kopienas budžeta finansēto tiešo maksājumu sistēmu, kā arī Kopienas mērogā vienkāršotus un taisnīgus maksājumus;

36.   uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir radīt un pastāvīgi saglabāt pamatu alternatīvu ekonomikas veidu attīstībai, kas mazina vietējo iedzīvotāju atkarību no sausuma periodu skartās lauksaimnieciskās ražošanas vai arī vispār no dabas resursiem; turklāt uzsver, ka piekļuve Eiropas veicināšanas fondu līdzekļiem ir izšķiroši nozīmīga, lai veidotos apstākļi alternatīvu ekonomikas veidu attīstībai;

37.   norāda, ka ļoti svarīgi ir veicināt metodes plašai, vietējām vajadzībām atbilstošai attīstības plānošanai laukos, proti, ieviešot zemes optimālas izmantošanas principu, lai izdotos pielāgoties mainīgajiem vides apstākļiem (ilgāki sausuma periodi, zemes nogruvumi, plūdi u.t.t.) un tirgum, kurā tiek piedāvāti vietējie produkti vai vietējie pakalpojumi;

38.   aicina Komisiju arī apsvērt jaunas atbalsta sistēmas, kuru mērķis būtu veicināt lauksaimniecības ieguldījumu CO2 samazināšanā, piemēram, oglekļa fiksāciju lauksaimniecības augsnē un biomasā un kuras ļautu veicināt lauksaimniecības platību tādu izmantošanu, kas sniedz pozitīvu ieguldījumu klimata pārmaiņu novēršanā;

39.   uzsver, ka Komisijai ir jāiesniedz precīzas aplēses par izmaksām, kuras saistītas ar lauksaimniecības pielāgošanos klimata pārmaiņām;

40.   uzskata, ka jāpastiprina un jāpielāgo risku un krīžu pārvaldības instrumenti atbilstīgi aizvien lielākai tirgu nepastāvībai un ar klimatu saistīto risku attīstībai;

41.   ņemot vērā klimata problēmu mērogu, uzsver, ka lauksaimniecībā un mežsaimniecībā ir jāpievēršas ilgtspējīgākiem ražošanas veidiem un ka ir jāsaglabā spēcīga KLP ar atbilstīgu budžetu pēc 2013. gada; piemetina, ka ir jāparedz jauni finanšu resursi, lai stimulētu modernu un novatorisku tehnoloģiju un paņēmienu izvēršanu, kas sniegtu tveramus klimata pārmaiņu ierobežošanas rezultātus un nodrošinātu dažādu lauksaimniecības nozaru pielāgošanos;

42.   uzsver, ka KLP, kā zināms, nav Eiropas politika klimata jomā, tomēr tā var piedāvāt pamatu efektīvu pasākumu īstenošanai un klimata pārmaiņu apkarošanas stimulus, un ka tas ir jāņem vērā arī, apspriežot turpmāko ES budžetu;

43.   uzskata, ka Eiropas Savienībai klimata pārmaiņu apkarošanas jomā būtu jāsaglabā vadošā pozīcija, jo šis jautājums nedrīkst kļūt otršķirīgs pašreizējo ekonomisko problēmu dēļ;

44.   uzsver, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgi attīstības un finanšu politikas virzieni tādai lauksaimniecībai, kas garantē drošu un kvalitatīvu pārtiku;

o
o   o

45.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 282E, 6.11.2008., 281. lpp. (2) OV C 66E, 20.3.2009., 29. lpp. (3) OV C 67 E, 18.3.2010., 44. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0130. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0089.