Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja 2009. gada 18. decembra vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, kuras temats ir protokola Nr. 36. par pārejas noteikumiem grozīšana (17196/2009),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 48. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Eiropadome ar to ir apspriedusies (C7-0001/2010),

–   ņemot vērā Lisabonas līgumam pievienoto Protokolu Nr. 36 par pārejas noteikumiem,

–   ņemot vērā ES līguma 14. panta 2. un 3. punktu,

–   ņemot vērā 1976. gada 20. septembra Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās (turpmāk “1976. gada akts”),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 11. oktobra rezolūciju par Eiropas Parlamenta sastāvu(1),

–   ņemot vērā Eiropadomes 2008. gada 11. un 12. decembra, 2009. gada 18. un 19. jūnija, kā arī 2009. gada 10. un 11. decembra sanāksmes secinājumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 11. panta 4. punktu un 74.a pantu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7-0115/2010),

A.   tā kā ES līguma 14. panta 2. punktā, kā tas izteikts saskaņā ar Lisabonas līgumu, ir paredzēts, ka Eiropadome pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas un ar tā piekrišanu vienprātīgi pieņem lēmumu, ar kuru nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu;

B.   tā kā, ņemot vērā paredzamo Lisabonas līguma stāšanos spēkā un šim līgumam pievienoto Protokolu Nr. 36, Eiropas Parlaments 2007. gada 11. oktobrī ar minēto rezolūciju, kas sagatavota saskaņā ar Lamassoure un Severin ziņojumu, iesniedza Eiropadomes lēmuma projektu, ar kuru nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu;

C.   tā kā Lisabonas līguma parakstīšanas brīdī Eiropadome nebija pieņēmusi oficiālu lēmumu par Eiropas Parlamenta sastāvu, bet bija norādījusi, ka pēc kopējā deputātu skaita palielināšanas līdz 751 piekrīt minētajā rezolūcijā iekļautajam priekšlikumam, lai gan sākotnēji paredzētais skaits bija 750;

D.   tā kā saskaņā ar šo Eiropadomē panākto vienošanos kopējais deputātu skaits būs par 15 lielāks nekā Nicas līgumā paredzētais skaits (palielinājums no 736 līdz 751), 18 papildvietas tiks sadalītas 12 dalībvalstu starpā, bet Vācijai, ievērojot ES līgumā noteikto maksimālā skaita ierobežojumu, būs par 3 vietām mazāk;

E.   tā kā Lisabonas līgums nebija stājies spēkā līdz 2009. gada Eiropas vēlēšanām un tās notika saskaņā ar Nicas līguma noteikumiem, un līdz ar to Eiropas Parlamentā pašlaik ir 736 deputāti;

F.   tā kā Lisabonas līgums visbeidzot stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī un tāpēc 18 papildu deputātiem no attiecīgajām 12 dalībvalstīm ir tiesības, tiklīdz būs iespējams, uzņemties pilnvaras, lai viņus ievēlējušās dalībvalstis būtu pienācīgi pārstāvētas;

G.   tā kā saskaņā ar 1976. gada akta 5. pantu nav iespējams pārtraukt kāda deputāta pilnvaras sasaukuma laikā un tādējādi par trīs deputātiem samazināt pašreizējo Vācijas deputātu skaitu Eiropas Parlamentā;

H.   tā kā lielākā daļa dalībvalstu jau ir izvirzījušas papildu deputātus, ievērojot savas vēlēšanu sistēmas noteikumus un Eiropadomes 2009. gada 18. un 19. jūnija sanāksmes secinājumus;

I.   tā kā līdz ar 18 papildu deputātu ierašanos 2009.–2014. gada sasaukuma laikā kopējais Eiropas deputātu skaits būs 754 un, lai pārsniegtu Lisabonas līgumā noteikto deputātu vietu skaitu (751), ir jāgroza primārie tiesību akti;

J.   tā kā Eiropadomes 2008. gada 11. un 12. decembra sanāksmes secinājumos jau bija plānota pārejas noteikumu pieņemšana, lai dotu iespēju ierasties papildu deputātiem šā sasaukuma laikā, un tā kā Eiropadomes 2009. gada 18. un 19. jūnija sanāksmes secinājumos bija paredzēta Eiropas Parlamenta deputātu skaita pagaidu palielināšanas kārtība;

K.   tā kā Eiropas Parlaments 2009. gada 25. novembrī jau grozīja savu Reglamentu, lai papildu deputāti varētu ierasties novērotāju statusā, kamēr nav pieņemti noteikumi, kas ļauj viņiem uzņemties pilnvaras;

L.   tā kā viens no visnozīmīgākajiem konstitucionālajiem jauninājumiem, ko ieviesa ar Lisabonas līgumu, paredz noteikt Konventu par Līgumu pārskatīšanas parastās procedūras pamatelementu;

1.   uzskata, ka Protokola Nr. 36 ierosinātā grozīšana, ko pieprasīja Eiropadome, ir tieši saistīta ar Lisabonas līguma jaunajiem noteikumiem un tādējādi ir pagaidu risinājums, kas ļaus visām tām dalībvalstīm, kam ir piešķirtas papildu deputātu vietas, izvirzīt attiecīgos deputātus; piekrīt, ka 18 Eiropas papildu deputāti ir jāievēlē Parlamentā uz atlikušo 2009.–2014. gada sasaukuma laiku; uzstāj tomēr, ka šiem 18 deputātiem pilnvaru īstenošana Parlamentā jāsāk vienlaikus, lai neizjauktu valstu pārstāvības līdzsvaru asamblejā; neatlaidīgi aicina dalībvalstis pabeigt ievēlēšanas procedūras pragmatiski un pēc iespējas īsākā laikā;

2.   pauž nožēlu par to, ka Padome nav laikus pieņēmusi noteikumus, kas būtu ļāvuši papildu deputātiem uzņemties pilnvaras tūlīt pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un par to, ka viens no pieprasītajos grozījumos ietvertajiem risinājumiem ir pretrunā 1976. gada aktam, kurā ir noteikts, ka deputāti ir jāievēlē tiešās vēlēšanās un ka viņus nevar izraudzīties pastarpināti, rīkojot vēlēšanas valsts parlamentā;

3.   tomēr piekrīt Starpvaldību konferences sasaukšanai, ar noteikumu, ka tajā jāizskata tikai konkrētais jautājums, t. i., jāpieņem pārejas noteikumi par Eiropas Parlamenta sastāvu līdz 2009.–2014. gada sasaukuma beigām un ka šie pārejas noteikumi nevar kļūt par precedentu nākotnē, jo tiem ir ārkārtas raksturs, kas saistīts ar Lisabonas līguma īpašajiem ratifikācijas apstākļiem;

4.   atgādina, ka laikposmā starp Protokola Nr. 36 grozījumu pieņemšanu un to stāšanos spēkā papildu deputāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 11. panta 4. punktu Parlamenta darbā varēs piedalīties novērotāju statusā;

5.   turklāt atgādina, ka lēmums, ar kuru nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu, būs Padomei jebkurā gadījumā jāpieņem laikus pirms šā sasaukuma beigām un ka Eiropas Parlaments šajā nolūkā uzņemsies iniciatīvu saskaņā ar ES līguma 14. panta 2. punktu;

6.   paziņo Eiropadomei par savu nodomu drīzumā sagatavot priekšlikumus noteikumiem, kas vajadzīgi, lai Eiropas Parlamenta deputātus ievēlētu tiešās vispārējās vēlēšanās atbilstoši vienotai procedūrai visās dalībvalstīs un saskaņā ar principiem, kas kopīgi visām dalībvalstīm, un par to, ka Parlaments šādu vēlēšanu reformu sāks saskaņā ar 48. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienību un 223. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību; turklāt prasa Eiropas Parlamenta reformas jautājumiem paredzēta konventa sasaukšanu, lai sagatavotu Līgumu pārskatīšanu;

7.   aicina valstu parlamentus veikt pasākumus, lai ievērotu jau ilgstoši spēkā esošos Eiropas Savienības primāros tiesību aktus, kas paredz Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās brīvā un aizklātā balsojumā;

8.   uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

(1) OV C 227 E, 4.9.2008., 132. lpp.