Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgā paziņojuma par Eiropas Savienības attīstības politiku “Eiropas konsenss” 9. un 35. punktu(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības dibināšanu V sadaļu un jo īpaši tā 21. panta 2. punktu, ar kuru nosaka Eiropas Savienības principus un mērķus starptautisko attiecību jomā, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (Lisabonas līguma) 208. pantu, kurā atkārtoti apstiprināts, ka, īstenojot politiku, kas var ietekmēt jaunattīstības valstis, ES ievēro attīstības sadarbībai noteiktos mērķus,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (Lisabonas līguma) 7. pantu, kurā atkārtoti ir apstiprināts, ka ES nodrošina politikas un darbību saskaņotību, ņemot vērā visus tās mērķus,

–  ņemot vērā ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma (Kotonū nolīguma) 12. pantu,

–  ņemot vērā Lisabonā 2007. gada decembrī pieņemto ES un Āfrikas Kopīgo stratēģiju,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Attīstības politikas saskaņotība ‐ kāpināt progresu, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus” (COM(2005)0134 - SEC(2005)0455),

–  ņemot vērā pirmo divgadējo ES ziņojumu par attīstības politiku saskaņotību (COM(2007)0545) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2007)1202),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “ES rīcības kodekss attiecībā uz darbu dalīšanu attīstības politikas jomā” (COM(2007)0072),

–  ņemot vērā “ES 2009. gada ziņojumu par attīstības politiku saskaņotību” (COM(2009)0461 galīgā redakcija) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SEC(2009)1137),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Attīstības politikas saskaņotība ‐ politikas sistēmas izveidošana Eiropas Savienības kopējas pieejas ieviešanai” (COM(2009)0458),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu “Attīstības politikas saskaņotība ‐ darba programma” (SEC(2010)0421 galīgā redakcija), kas pievienots Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Divpadsmit punktu ES rīcības plāns Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai” (COM(2010)0159),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Atbalsts jaunattīstības valstīm krīzes pārvarēšanas jomā” (COM(2009)0160),

–  ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par kopējās zivsaimniecības politikas reformu (COM(2009)0163),

–  ņemot vērā 2010. gada 25. februāra rezolūciju par Zaļo grāmatu “Kopējās zivsaimniecības politikas reforma”(2),

–  ņemot vērā 2009. gada 24. aprīļa normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, un jo īpaši rezolūcijas I pielikumu(3),

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 21. un 22. decembra secinājumus par lauksaimniecību un zivsaimniecību,

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 24. maija secinājumus par progresa paātrināšanu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā,

–  ņemot vērā Padomes 2006. gada 17. oktobra secinājumus par attīstības aspektu integrēšanu Padomes lēmumu pieņemšanas procesā,

–  ņemot vērā 2006. gada 14. un 15. decembra Eiropadomes prezidentvalsts secinājumu 49. punktu,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 19. un 20. novembra secinājumus par attīstības politikas saskaņotību,

–  ņemot vērā 2008. gada 19. un 20. jūnija Eiropadomes prezidentvalsts secinājumu 61. punktu,

–  ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2009. gada 18. maija secinājumus par atbalstu jaunattīstības valstīm krīzes pārvarēšanā,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 17. novembra secinājumus par attīstības politikas saskaņotību un darbības sistēmu palīdzības efektivitātes jomā,

–  ņemot vērā Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 1996. gada stratēģisko dokumentu “Attīstības sadarbības ieguldījums 21. gadsimta veidošanā” un ESAO valstu ministru 2002. gada deklarāciju “Rīcība kopīgai attīstības darba kārtībai”, kā arī 2008. gada ziņojumu “Saskaņotas attīstības politikas pamatelementi”,

–  ņemot vērā ESAO Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti un Akras rīcības programmu,

–  ņemot vērā ESAO 2008. gada 4. jūnijā pieņemto ministru deklarāciju par attīstības politikas saskaņotību,

–  ņemot vērā 2000. gada ANO Tūkstošgades deklarāciju un astoto Tūkstošgades attīstības mērķi,

–  ņemot vērā PTO ministru 2001. gada novembra sanāksmi un 2002. gada Monterejas konsensu,

–  ņemot vērā pasaules augstākā līmeņa sanāksmi par ilgtspējīgu attīstību 2002. gadā un Ģenerālās Asamblejas rezolūciju, ko tā pieņēma saistībā ar 2005. gada pasaules augstākā līmeņa sanāksmi,

–  ņemot vērā rezolūciju par Kotonū nolīguma nozīmi pārtikas nodrošinājuma un finanšu krīzes risināšanā valstīs ĀKK valstīs(4), un kuru pieņēma Prāgā 2009. gada 4.–9. aprīlī notikušajā ĀKK un ES 17. Apvienotajā parlamentārajā asamblejā,

–  ņemot vērā rezolūcijas, kuru pamatā ir Parlamenta Attīstības komitejas ziņojumi: Eiropas Parlamenta 2006. gada 23. marta rezolūciju par ekonomikas partnerības nolīgumu (EPN) ietekmi uz attīstību(5), Eiropas Parlamenta 2007. gada 1.  februāra rezolūciju par ilgtspējības iekļaušanu attīstības sadarbības politikās(6), Eiropas Parlamenta 2007. gada 25. oktobra rezolūciju par pašreizējo stāvokli ES un Āfrikas attiecībās(7), Eiropas Parlamenta 2008  gada 17. jūnija rezolūciju par Attīstības politikas saskaņotību un ES īstenotās atsevišķu bioloģisko dabas resursu izmantošanas ietekmi uz attīstību Rietumāfrikā(8), Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. novembra rezolūciju par Āfrikas lauksaimniecības veicināšanu ‐ priekšlikums lauksaimniecības attīstībai un nodrošinātībai ar pārtiku Āfrikā(9) un Eiropas Parlamenta 2008. gada 22. maija rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar 2005. gada Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti (10),

–  ņemot vērā rezolūcijas, kuru pamatā ir Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumi: Eiropas Parlamenta 2007. gada 23. maija rezolūciju par ES atbalstu tirdzniecībai(11) un Eiropas Parlamenta 2006  gada 1. jūnija rezolūciju par tirdzniecību un nabadzību: tirdzniecības politiku izstrāde, lai nodrošinātu tirdzniecības maksimālu ieguldījumu nabadzības mazināšanā(12),

–  ņemot vērā CONCORD 2009. gada ziņojumu “Politikas saskaņotība uzmanības centrā”,

–  ņemot vērā ActionAid 2003. gada pētījumu “Politikas (ne)saskaņotība, Eiropas Savienībai sniedzot atbalstu jaunattīstības valstīm ‐ trīs valstu piemēru analīze”,

–  ņemot vērā Guido Ashoff 2006. gada pētījumu “Lielāka attīstības politikas saskaņotība ‐ konceptuālie jautājumi, iestāžu pieejas un uz datu salīdzinājuma pamata gūtā mācība”,

–  ņemot vērā ECDPM 2007. gada ziņojumu “ES iestāžu un dalībvalstu mehānismi attīstības politikas saskaņotības sekmēšanai ‐ nobeiguma ziņojums”,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A7-0140/2010),

A.  tā kā ESAO ir ierosinājusi definēt attīstības politikas saskaņotības (APS) jēdzienu, kas nozīmē “centienus nodrošināt to, ka valdības īstenotās attīstības politikas mērķus un rezultātus nemazina šīs pašas valdības citas politikas pasākumi, kas ietekmē jaunattīstības valstis, un ka ar šo citu politiku, kad vien tas ir iespējams, atbalsta attīstības mērķu sasniegšanu”(13); tā kā ES ir izstrādājusi APS jēdzienu, lai radītu ES politiku sinerģismu, un tā kā politiska bezdarbība šajā jomā var negatīvi ietekmēt vēlamo attīstības sadarbības iznākumu;

B.  atsaucoties uz Eiropas Savienības apņemšanos saskaņā ar Eiropadomes 2005. gadā pieņemtajiem secinājumiem veikt attīstības politikas saskaņotības veicinošus pasākumus(14),

C.  tā kā ir vērojama atšķirība starp politikas konsekvenci (pretrunu novēršanu dažādās ārpolitikas jomās) un attīstības saskaņotību (pienākums visās ES politikas jomās, kas ietekmē jaunattīstības valstis, ņemt vērā attīstības mērķus);

D.  tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā ir noteikts, ka ES politikas attīstības jomā galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā ‐ tās izskaušana, un tā kā, īstenojot visus Savienības politikas virzienus, cenšas nodrošināt APS, lai veicinātu Savienības attīstības sadarbības mērķu sasniegšanu;

E.  tā kā ES tirdzniecības, lauksaimniecības, zivsaimniecības, klimata, intelektuālā īpašuma tiesību, migrācijas, finanšu, bruņojuma un izejmateriālu politika acīmredzami nav saskaņota un tā kā ar APS, radot būtisku ES politiku sinerģismu, var veicināt nabadzības samazināšanu;

F.  tā kā APS ierobežo politiskā atbalsta trūkums, neskaidras pilnvaras, resursu nepietiekamība, efektīvu pārraudzības instrumentu un rādītāju neesamība, kā arī tas, ka APS nav noteikta kā prioritāte konfliktējošu interešu gadījumā;

G.  tā kā Eiropas Savienības finanšu kompensācijas, kas piešķirtas saistībā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem (ZPN), nav veicinājušas partnervalstu zivsaimniecības politiku konsolidāciju, un daudzos gadījumos tas lielā mērā ir skaidrojams ar šo nolīgumu īstenošanas uzraudzības trūkumu, gauso atbalsta izmaksāšanas procesu un pat atbalsta neizmantošanu;

H.  tā kā ar pirmo Tūkstošgades attīstības mērķi ir paredzēts līdz 2015. gadam uz pusi samazināt to cilvēku skaitu, kas cieš no bada, tomēr, tā kā katru dienu no pārtikas trūkuma cieš gandrīz miljards cilvēku, lai gan uz Zemes var saražot pietiekami daudz pārtikas, lai apmierinātu visu tās iedzīvotāju vajadzības;

I.  tā kā Eiropas Savienības subsīdijas Eiropas lauksaimniecības produktu eksportam ir ļoti negatīvi ietekmējušas nodrošinātību ar pārtiku un lauksaimniecības nozares konkurētspēju jaunattīstības valstīs;

J.  tā kā ES ir apņēmusies sasniegt ANO mērķi līdz 2015. gadam oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) novirzīt 0,7 % nacionālā kopienākuma (NKI), savukārt visai ES starpmērķis ir līdz 2010. gadam atbalstam atvēlēt 0,56 %;

K.  tā kā Eiropas Kopienu Tiesas 2008. gada novembra lēmumā ir noteikts, ka Eiropas Investīciju bankas (EIB) darbībām jaunattīstības valstīs visupirms ir jābūt vērstām uz attīstības veicināšanu un tikai pēc tam uz ekonomiskiem vai politiskiem mērķiem;

L.  tā kā no krīzes var secināt, ka tikai OAP ir vērsta uz atbalsta sniegšanu trūcīgākajām valstīm un ka attīstības finansējumu ar šo palīdzību nodrošina daudz paredzamāk un drošāk nekā citās finanšu plūsmās;

M.  tā kā daudzos pētījumos ir pierādīts, ka no jaunattīstības valstīm katru gadu nelikumīgi aizplūst aptuveni 900 miljardu euro, kas būtiski mazina jaunattīstības valstu nodokļu ieņēmumus un līdz ar to arī šo valstu pašattīstības iespējas,

1.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija, Padome un dalībvalstis pievērsušas lielāku uzmanību APS un izteikušas apņemšanos to nodrošināt, ko var secināt no divgadējā ziņojuma;

2.  atkārtoti uzsver savu apņemšanos uzlabot APS Eiropas Savienībā un parlamentārajā darbā;

3.  uzsver, ka Eiropas Savienība ir pārliecinoši lielākais atbalsta donors pasaulē (2008. gadā ES palīdzības apjoms sasniedza EUR 49 miljardus, kas ir 0,40 % no NKI), un 2010. gadā gaidāms, ka palīdzības apjoms palielināsies līdz EUR 69 miljardiem, lai izpildītu 2005. gadā G8 Glenīglsas augstākā līmeņa sanāksmē doto kolektīvo solījumu atbalstam veltīt 0,56 % no ES NKI; norāda, ka tas nozīmē papildu EUR 20 miljardu piešķiršanu attīstības mērķiem;

4.  atgādina, ka 2007. gada oktobrī tika pieņemta ES tirdzniecības atbalsta stratēģija, uzņemoties saistības katru gadu līdz 2010. gadam palielināt kopējo ar tirdzniecību saistīto ES palīdzību līdz 2 miljardiem euro (1 miljardu euro piešķir Kopiena un 1 miljardu euro ‐ dalībvalstis);

5.  aicina jaunattīstības valstis, jo īpaši tās, kuras no ES atbalsta gūst vislielāko labumu, nodrošināt labu pārvaldību visās publiskajās jomās un jo sevišķi saņemtā atbalsta pārzināšanā, un mudina Komisiju attiecīgi rīkoties, lai nodrošinātu pārredzamu un efektīvu palīdzības sniegšanu;

6.  atzinīgi vērtē APS darba programmu 2010.–2013. gadam, kas ES iestādēm un dalībvalstīm kalpo kā orientieris, un atzīst tās nozīmi agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidē saistībā ar nākamajām politiskajām iniciatīvām; atzinīgi vērtē arī dažādo politikas nozaru savstarpējo piesaisti;

7.  atgādina, ka Eiropas Savienībai ir pienākums ņemt vērā jaunattīstības valstu un to iedzīvotāju intereses;

8.  uzskata, ka visas ES politikas jomas, kuru ietekme sniedzas pāri ES robežām, ir jāizstrādā tā, lai atbalstītu cīņu pret nabadzību, Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu, kā arī cilvēktiesību, tostarp dzimumu līdztiesības un sociālo, ekonomisko un vides tiesību ievērošanu, un nebūtu pretrunā šiem uzdevumiem;

9.  uzsver, ka divpusējos un reģionālos tirdzniecības nolīgumos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos, kas stingri piesaistīti PTO sistēmas noteikumiem, jāņem vērā būtiskie APS aspekti, un šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi sadarboties ar citiem attiecīgiem PTO partneriem, kuri spēj sekmēt to, ka Dohas sarunu kārtai vistuvākajā nākotnē būs līdzsvarots, uz attīstību virzīts iznākums, ar kuru tiks sasniegti lieli mērķi;

10.  uzsver, ka ar t. s. Singapūras jautājumiem, piemēram, pakalpojumu liberalizāciju, ieguldījumiem, valsts iepirkumu, konkurences noteikumu īstenošanu un intelektuālā īpašuma tiesību stingrāku piemērošanu, nevar sasniegt astoņus Tūkstošgades attīstības mērķus;

11.  pieprasa ES, dalībvalstīm un EIB uzņemties vadošo lomu cīņā pret nodokļu oāzēm un tajās reģistrēto personu izdarītos ieguldījumus padarīt mazāk izdevīgus, pieņemot noteikumus par publisko iepirkumu līgumiem un publiskā finansējuma piešķiršanu, kuros būtu noteikts aizliegums ikvienam nodokļu oāzē reģistrētam uzņēmumam, bankai vai citai struktūrai gūt labumu no publiskā finansējuma; aicina Komisiju un dalībvalstis piedalīties pašreiz veicamajā EIB ārējo aizdevumu izsniegšanas un sadarbības pasākumu vidusposma pārskatīšanā, lai tajā uzlabotos aizdevumu saņēmēju novērtēšanas spējas un lai nodrošinātu, ka tās ieguldījumi jaunattīstības valstī aktīvi palīdz mazināt nabadzību, kā arī katru gadu iesniegt pārskatus par to progresu;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis visaptveroši izvērtēt ar trešām valstīm noslēgtos zvejniecības nolīgumus, lai Savienības ārpolitika zvejniecības jomā pilnībā saskanētu ar tās attīstības politiku ‐ šo saskanību nodrošina, uzlabojot Savienības partnervalstu spēju savos ūdeņos garantēt ilgtspējīgu zvejniecību, un šis solis uzlabo nodrošinātību ar pārtiku un vairo vietējo nodarbinātību šajā nozarē;

13.  atgādina, ka ES piekļuve trešo valstu zivju krājumiem nedrīkst netieši būt priekšnosacījums attīstības atbalsta sniegšanai šīm valstīm;

14.  aicina Komisiju līdztekus sociālajām klauzulām ZPN ietvert cilvēktiesību aizsardzības normas, lai Eiropas Savienība varētu veikt attiecīgus pasākumus gadījumos, kad ir informācija par cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs, kuras ir parakstījušas ZPN ar ES;

15.  atgādina, ka 75 % no pasaules trūcīgajiem iedzīvotājiem dzīvo lauku apvidos, bet tikai 4 % no OAP tiek novirzīti lauksaimniecībai; tāpēc aicina Komisiju, dalībvalstis un jaunattīstības valstis attīstības programmās lauksaimniecībai piešķirt prioritāti;

16.  pauž bažas par nelabvēlīgo ietekmi, kāda uz attīstību trešajās valstīs ir finanšu iestādēm, kuras galvenokārt cenšas izvairīties no nodokļu maksāšanas; lūdz Komisiju ciešāk sadarboties nodokļu pārvaldības jomā īpaši ar tām valstīm, kas ir minētas Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. aprīļa likumdošanas iniciatīvas (A6-0244/2009) I pielikumā un kurās tiek izmantoti Eiropas attīstības fondu līdzekļi;

17.  atzinīgi vērtē Padomes 2008. gada 14. maija sanāksmes secinājumu ieteikumus tirdzniecības nolīgumos iekļaut normu par labu pārvaldību nodokļu jomā, jo šīs normas iekļaušana ir pirmais solis cīņā pret tādiem nodokļu noteikumiem un praksi, kas veicina izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu; aicina Komisiju šāda veida normu nekavējoties iekļaut sarunās par turpmākajiem tirdzniecības nolīgumiem;

18.  aicina Komisiju un ĀKK valstis turpināt dialogu par migrāciju, lai nostiprinātu cirkulārās migrācijas principu un atvieglinātu tā īstenošanu, izsniedzot cirkulārās vīzas; uzsver, ka cilvēktiesību ievērošanu un līdztiesīgu attieksmi pret ĀKK valstu iedzīvotājiem nopietni ierobežo divpusējie atpakaļuzņemšanas nolīgumi ar tranzīta valstīm, kas ir noslēgti Eiropas migrācijas pārvaldības pārvietošanas ārpus ES sakarībā, saistībā ar kuru netiek garantēta migrantu tiesību ievērošana un kas var novest pie migrantu drošību un dzīvību apdraudošas sērijveida atpakaļnosūtīšanas;

19.  pieprasa Padomei pēc iespējas ātrāk noslēgt visaptverošu nolīgumu par priekšlikumu grozīt direktīvu par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti no uzkrājumiem, jo īpaši ar šā likumdošanas priekšlikuma I pielikumā uzskaitītajām valstīm, kurās tiek izmantoti Eiropas attīstības fondu līdzekļi;

20.  uzsver, ka saistībā ar APS ir jāiekļauj Eiropas Attīstības fonds (EAF), kas ir galvenais finanšu instruments ES attīstības sadarbības īstenošanā; apliecina atbalstu EAF finansēšanai no budžeta, īstenojot demokrātisku parlamentāro kontroli un nodrošinot fonda darbības pārredzamību, jo īpaši ņemot vērā to ES attīstības politikas jomu īstenošanas nozīmi, ar kurām veido sevišķus režīmus (kā tas ir ES un Āfrikas stratēģijas gadījumā);

21.  aicina Komisiju uzraudzīt ne tikai ekonomikas izaugsmi, bet īpašu uzmanību pievērst nevienlīdzības samazināšanai ienākumu sadalē gan atsevišķās jaunattīstības valstīs, gan globālā mērogā. Īpaša uzmanība jāpievērš tādu ilgtspējīgu pašattīstības procesu intensifikācijai, kas ir saistīti ar līdzdalību un tādu apvienību veidu kā kooperatīvi un KPD (“Kopīgas pārdomas un darbība”) veidošanai, kuru pamatā ir viedokļu saskaņošana un vietējo pašvaldību līdzdalība un kas tādējādi ir efektīvāki un ilgtspējīgāki organizācijas modeļi, saistībā ar kuriem ņem vērā ilgtermiņa apsvērumus un attīstības politikā veicina sociālās ekonomikas lomu;

22.  aicina Komisiju atbalstīt attīstības atbalsta pasākumus, ar kuriem, ņemot vērā finanšu krīzes sekas, var novērst nedrošības pieaugumu, konfliktus, pasaules politisko un ekonomisko nestabilitāti, kā arī apstākļu radītu migrāciju (“bēgļi no bada”);

23.  aicina jaunattīstības valstis nodrošināt sabiedriskos pamatpakalpojumus un garantēt iespējas iegūt zemi, tajā skaitā iespējas mazapjoma saimniecībām aizņemties līdzekļus, lai veicinātu apgādi ar pārtiku un cīņu pret nabadzību, ‐ to darot, mazina lielo lauksaimniecības uzņēmumu koncentrāciju un resursu intensīvu izmantošanu spekulatīvos nolūkos, iznīcinot ekosistēmas; turklāt aicina Komisiju atbalstīt iepriekšminēto politiku;

24.  aicina Komisiju novērtēt digitālās plaisas ietekmi starp bagātām un nabadzīgām valstīm, īpaši pievēršot uzmanību varbūtībai, ka informātikas tehnoloģijas kļūst par diskriminācijas faktoru, kas atstumj iedzīvotājus, kuriem sociālu, ekonomisku un politisku iemeslu dēļ nav pieejami jaunie produkti, ar kuriem ievieš jauno informātikas apvērsumu;

25.  prasa skaidras pilnvaras APS izvērtēšanai, nepārprotamus un precīzus darbības mērķus un sīki izstrādātu šā uzdevuma veikšanas kārtību;

26.  uzsver, ka ir būtiski APS uzskatīt par ilgtermiņa pasākumu, tādējādi nodrošinot ilgstošu atbalstu APS īstenošanai; uzsver politikas virzienu savlaicīgas izvērtēšanas svarīgumu, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz jaunattīstības valstīm; tāpēc pieprasa pārbaudīt Eiropā un ārpus Eiropas reģistrētu privāto, īpaši multinacionālo, uzņēmumu darbības ietekmi;

27.  aicina, izmantojot salīdzinošās analīzes metodes, novērtēt ārpus Eiropas īstenotās sadarbības un atbalsta politikas pieeju, metodes un rezultātus, kā arī attiecīgos starptautiskās sadarbības līmeņus, īpaši pievēršot uzmanību Ķīnas darbībai Āfrikā;

28.  uzsver, ka ar Padomes lēmumu 2009. gadā saistībā ar APS nodrošināšanu vairāk pievērsties piecām plašām jomām nedrīkst aizstāt 12 tradicionālo politikas jomu uzraudzību, proti, tirdzniecības, vides, klimata pārmaiņu, drošības, lauksaimniecības, divpusējo zvejniecības nolīgumu, sociālās politikas (nodarbinātība), migrācijas, pētniecības un jauninājumu, informāciju tehnoloģiju, transporta un enerģētikas uzraudzību; papildus tam aicina Komisiju konstatēt politikas nesaskaņotību gadījumos, kad Eiropas politika negatīvi ietekmē attīstību un iesaka tai rast risinājumus; aicina Komisiju radīt mehānismu tādu jaunu politikas virzienu iekļaušanai šo 12 politiku klāstā, kas tajā īsti neiederas pašreiz, piemēram, izejmateriālu politika;

29.  atgādina par ļoti svarīgajām starptautiskajām saistībām attiecībā uz OAP mērķa sasniegšanu ‐ līdz 2015. gadam 0,7 % no NKP noteikt tikai nabadzības izskaušanai; pauž bažas, ka “OAP plus pieeja” var mazināt Eiropas Savienības OAP ieguldījumu cīņā pret nabadzību; ir satraukts, ka ar “OAP plus pieeju” piesaistītajiem finanšu līdzekļiem nav juridiska pienākuma izskaust nabadzību vai palīdzēt Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā;

30.  ar bažām konstatē, ka saskaņā ar'OAP plus' īstenotās politikas nesaskaņotības radītā kapitāla aizplūde no jaunattīstības valstīm uz ES nav minēta un ka nav ņemts vērā negodīgas konkurences nodokļu jomā un nelikumīgas kapitāla aizplūšanas dēļ jaunattīstības valstīm nodarītais kaitējums;

31.  pauž bažas, ka “OPA plus” pieeja attiecas tikai uz finanšu plūsmām, kas no ES nonāk dienvidu valstīs, un ka tiek ignorēti finanšu līdzekļi, kas izplūst no dienvidu valstīm un nonāk ES, tādējādi radot maldinošu priekšstatu par finanšu plūsmu virzieniem;

32.  lūdz Komisiju turpināt skaidrot Savienības kopējo pieeju un tās ietekmi uz ES attīstības politiku; pauž bažas par šīs pieejas iespējamu integrēšanu nākamajā finanšu plānā;

33.  aicina Eiropas valstis, kas ir Attīstības palīdzības komitejas locekles, pretoties ikvienam mēģinājumam paplašināt APS jēdzienu, tajā iekļaujot arī “visas Savienības” pieeju un Komisijas nesen piedāvāto “APS plus” koncepciju, kā arī ar palīdzību nesaistītus elementus, piemēram, finanšu plūsmas, militāros izdevumus, parāda dzēšanu un jo īpaši eksporta kredīta radīto parādu dzēšanu, un līdzekļus, kas Eiropā ir iztērēti studentiem un bēgļiem;

34.  atzīst, ka OAP saistību izpilde ir obligāta, bet nav pietiekama, lai atrisinātu neatliekamos attīstības jautājumus, un atkārtoti aicina Komisiju steidzami atrast inovatīvus attīstības finansējuma avotus un iesniegt priekšlikumus starptautisko finanšu darījumu nodokļa noteikšanai, lai gūtu papildu ienākumus krīzes smagāko seku pārvarēšanai un turpinātu iesākto kursu uz Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu;

35.  apņēmīgi Komisijai un dalībvalstīm atgādina, ka APS jābūt tādas Eiropas attīstības politikas galvenajam elementam, kuras īstenošanas uzdevums ir izskaust nabadzību. tālab uzsver, ka, kaut arī inovatīvie finansējuma avoti attīstības jomā ir vērtējami ļoti pozitīvi, ar tiem APS ir jāpapildina un jāizmanto saistībā ar pasākumiem trūcīgo cilvēku vajadzību apmierināšanai, bet ar tiem nekādā gadījumā nedrīkst šo palīdzību aizstāt;

36.  ar bažām norāda, ka lielākajā daļā jaunattīstības valstu Tūkstošgades attīstības mērķus līdz 2015. gadam sasniegt neizdosies; tāpēc mudina dalībvalstis izpildīt dalībvalstu kopējo uzdevumu un uzsākt saistošu tiesību aktu izstrādi, kā arī pieņemt gada grafiku, lai izpildītu šo valstu dotos solījumus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes valdības 2010. janvārī iesniegto Starptautiskās attīstības likumprojektu;

37.  atgādina, ka saskaņā ar ES iestāžu sistēmas darbības principiem Parlaments ir iestāde, kas ierosina iecelt pastāvīgo referentu par attīstības politikas saskaņotību, kuram būtu tiesības konstatēt un informēt par ES politikas virzienu nesaskaņotību;

38.  aicina Komisiju OAP vērtēšanai izmantot sistemātiskus, nepārprotamus kritērijus un regulāri atjauninātus rādītājus, piemēram, ilgtspējīgas attīstības rādītājus, kā arī uzlabot pārredzamības iespējas Eiropas Parlamentam, atbalsta saņēmējvalstīm un pilsoniskajai sabiedrībai;

39.  aicina jaunattīstības valstis izveidot tikai konkrētās valsts APS rādītājus, kas atbilstu ES vispārējiem rādītājiem, lai novērtētu īstenās vajadzības un sasniegumus attīstības jomā;

40.  uzskata ‐ ja, ES attīstības politikas sakarībā īstenojot darbības un pasākumus, netiek ievēroti Lisabonas līguma 208. pantā un Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā minētie ārējās darbības principi un mērķi, to var uzskatīt par saistību nepildīšanu, par ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. un 265. pantu var iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā;

41.  Uzsver to, cik no labākas attīstības un konkrētas īstenošanas viedokļa svarīga ir tirdzniecības un attīstības politikas saskaņotība, un šajā ziņā atzinīgi vērtē ES 2009. gada ziņojumu par Attīstības politikas saskaņotību (COM(2009)0461);

42.  atgādina, ka tirdzniecības politika ir jāsaskaņo ar citiem politikas virzieniem (vides un sociālo politiku), jo īpaši attiecībā uz tirdzniecības nolīgumiem, kuros ietverti stimuli biodegvielas ražošanai jaunattīstības valstīs;

43.  atgādina tirdzniecības un attīstības politikas saskaņotības svarīgumu un uzsver, ka ilgtspējīgas attīstības nodaļu iekļaušana tirdzniecības nolīgumos varētu Eiropas Komisijai būt laba iespēja veicināt labu pārvaldību un Eiropas pamatvērtību piemērošanu;

44.  uzskata neseno ES lēmumu atkārtoti ieviest eksporta subsīdijas piena pulverim un citiem piena produktiem, kas subsidētajā lauksaimniecības uzņēmējdarbībā Eiropā pārsvarā notiek uz nabadzīgo jaunattīstības valstu lauksaimnieku rēķina, par acīmredzamu attīstības saskaņotības politikas pamatprincipu pārkāpumu, un aicina Padomi un Komisiju nekavējoties šo lēmumu atcelt;

45.  aicina pārtraukt eksporta subsīdijas; tālab atgādina par saistībām, kuras visas PTO dalībvalstis uzņēmās Dohā 2001. gadā, proti, noslēgt attīstības sarunu kārtu, izvirzot par mērķi novērst esošo tirdzniecības sistēmas nelīdzsvarotību, ar tirdzniecību veicinot attīstību un piedaloties nabadzības izskaušanā un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā;

46.  aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā Parlamenta priekšnoteikumus, ko tas izvirzījis attiecībā uz savu piekrišanu slēgt tirdzniecības nolīgumus, lai Tirdzniecības ģenerāldirektorātam nodrošinātu saskaņotu mandātu tirdzniecības sarunās;

47.  aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka ES partnerus neskar neviena būtiska tirgus periodiskā izmaiņa, kaut arī cukura protokola termiņš šobrīd beidzas un patlaban notiek ES cukura režīma reforma;

48.  ierosina turpināt esošo ES instrumentu, piemēram, vispārējo preferenču sistēmas (VPS) un vispārējo preferenču sistēmas plus (VPS+) sistēmas, pilnveidošanu, lai samazinātu muitas tarifus, un brīvās tirdzniecības nolīgumus un ekonomisko partnerattiecību nolīgumu nodaļu pilnveidošanu un turpināt starptautiski pieņemtu darba apstākļu un vides standartu iestrādi šajos instrumentos;

49.  vēlreiz aicina Komisiju pilnvērtīgi izmantot GSP un GSP+ mehānismus jaunattīstības valstu iestāžu kapacitātes stiprināšanai un šo valstu iekšējās saskaņotības pilnveidošanai attīstības stratēģiju izstrādē;

50.  uzsver, ka sistemātiska darba ņēmēju organizāciju un arodbiedrību uzklausīšana par sociālo un vides standartu īstenošanu trešās valstīs, jo īpaši pirms ekonomisko partnerattiecību nolīgumu noslēgšanas vai VPS+ piešķiršanas, dotu iespēju garantēt labāku to tirdzniecības politikas saskaņotību, ko veic, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību jaunattīstības valstīs;

51.  atzīst, ka Komisijas 2009. gada tirdzniecības atbalsta (TA) uzraudzības ziņojumā (COM(2009)0160 galīgā redakcija, 30. lpp.) norādīts, ka ES tirdzniecības atbalsta saistības iepretim Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK) samazinājās no 2975 miljoniem euro 2005. gadā līdz 2097 miljoniem euro 2007. gadā un ka ĀKK daļa visās ES tirdzniecības atbalsta saistībās iepriekš minētajā laika posmā ir samazinājusies no 50 % līdz 36 %, kā arī to, ka tas neatbilst agrāk dotajiem solījumiem par prioritāti uzskatīt nabadzības izskaušanu un attīstības jomu;

52.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē visas ES un PTO līmenī ierosinātās iniciatīvas tirdzniecības ar jaunattīstības valstīm jomā, jo īpaši iniciatīvu “Viss, izņemot ieročus”, VPS un VPS+, visos spēkā esošos Eiropas partnerattiecību nolīgumos iestrādāto asimetriju un pārejas periodus, kā arī darba programmu “Tirdzniecības atbalsts 2010. un 2011. gadā”, kuru aicina pārskatīt, lai palielinātu tās spēju ietekmēt ilgtspējīgu attīstību;

53.  atzīst, ka ES sistēmai VPS+ var būt svarīga nozīme labas pārvaldības un ilgtspējīgas attīstības veicināšanā jaunattīstības valstīs, un mudina Komisiju nodrošināt šā instrumenta efektivitāti un Starptautiskās darba organizācijas un ANO konvenciju pareizu īstenošanu šajās valstīs;

54.  atgādina, ka ES vajadzētu atbalstīt tās jaunattīstības valstis, kas izmanto TRIPS nolīgumā iestrādāto “elastīgumu”, lai saskaņā ar vietējām sabiedrības veselības programmām varētu nodrošināt zāles par pieņemamām cenām;

55.  atzinīgi vērtē ekonomisko partnerattiecību līgumā iestrādāto drošības klauzulu par nodrošinātību ar pārtiku un mudina Komisiju panākt tās efektīvu īstenošanu;

56.  pauž nožēlu par TRIPS+ noteikumiem, kas iekļauti CARIFORUM valstu un EK ekonomisko partnerattiecību nolīgumā, kā arī nolīgumos ar Andu Kopienas un Centrālamerikas valstīm, par kuriem pašlaik notiek sarunas, jo šie noteikumi rada šķēršļus visnepieciešamāko zāļu ieguvei;

57.  aicina Komisiju sarunās par ekonomiskajiem partnerattiecību līgumiem attiecībā uz farmācijas izstrādājumiem un zālēm atteikties no pašreizējās TRIPS+ pieejas, lai jaunattīstības valstīm pavērtu iespēju saskaņā ar sabiedrības veselības programmām nodrošināt zāles par pieņemamām cenām;

58.  norāda, ka jebkuri saistībā ar Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu noteiktie pasākumi, ar kuriem stiprina pārrobežu kontroli un preču apķīlāšanas pilnvaras, nedrīkst ierobežot ikvienas personas iespējas iegūt likumīgas un drošas zāles par pieņemamām cenām;

59.  pauž bažas par nesenajiem gadījumiem ES dalībvalstīs, kad muitas iestādes konfiscēja caur Eiropas ostām un lidostām transportētās ģenēriskās zāles, un uzsver, ka šāda rīcība ir pretrunā PTO Deklarācijai par medicīnas pieejamību; aicina vainīgās valstis ātri izbeigt šādu rīcību, aicina Komisiju pārliecināt Parlamentu, ka Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumā, par kuru šobrīd notiek sarunas, jaunattīstības valstīm nebūs liegtas iespējas iegūt zāles;

60.  uzskata, ka klimata pārmaiņu radītās problēmas ir jārisina, īstenojot strukturālas reformas, un aicina veikt sistemātisku klimata pārmaiņu radītā riska novērtējumu attiecībā uz visiem politikas plānošanas un lēmumu pieņemšanas aspektiem, tostarp tirdzniecību, lauksaimniecību, nodrošinātību ar pārtiku; lūdz izmantot šā novērtējuma iznākumu skaidru un saskanīgu valsts un reģionālās stratēģijas dokumentu, kā arī visu attīstības programmu un projektu izstrādē;

61.  atzinīgi vērtē nesenos Komisijas komentārus par to, ka tā vēlreiz izvērtēs Regulu (EK) Nr. 1383/2003, jo tai bijusi neparedzēta ietekme uz tādu ģenērisko zāļu tranzītu caur ES, kuru galamērķis ir jaunattīstības valstis;

62.  uzskata, ka ar tādām iniciatīvām kā UNITAID HIV/AIDS zāļu patentu kopfonds var palīdzēt saskaņot ES veselības politiku un intelektuālā īpašuma politiku;

63.  atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu priekšlikumiem, kas izstrādāti, lai palīdzētu iedzimto kopienām izmantot tradicionālās zināšanas un ģenētiskos resursus un gūt no tā labumu;

64.  atzinīgi vērtē Komisijas komentārus, ka gadījumā, ja nevarēs vienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, ES varētu līdzīgi domājošām valstīm samazināt videi nekaitīgu preču tarifus;

65.  atbalsta Komisiju attiecībā uz tehnoloģiju atvieglotu tālāknodošanu jaunattīstības valstīm, jo īpaši tādu tehnoloģiju, kurām ir zems oglekļa līmenis un kuras ir noturīgas pret klimatu, kas ir būtiski no pielāgošanās klimata pārmaiņām viedokļa;

66.  atzīst, ka naudas pārskaitījumi uz jaunattīstības valstīm ir ekonomiski svarīgi, bet uzsver, ka divpusēju tirdzniecības nolīgumu īstenošanā jāpievēršas kvalificētā darbaspēka aizplūdes problēmai, jo īpaši veselības aprūpes nozarē;

67.  uzsver daudzu pilsoniskās sabiedrības organizāciju vēršanos pret ES starptautiskajiem uzņēmumiem, kas izvairās no nodokļu nomaksas jaunattīstības valstīs, un aicina Komisiju šo organizāciju ieteikumus ņemt vērā turpmākajās sarunās;

68.  atzinīgi vērtē Komisijas mehānismus APS uzlabošanai, proti, starpdienestu apspriežu sistēmu, ietekmes novērtējuma procesu, ilgtspējības ietekmes novērtējumu un starpdienestu kvalitātes atbalsta grupu, un attiecīgā gadījumā stratēģisko vides novērtējumu; tomēr vēlas noskaidrot kritērijus, pēc kuriem Attīstības ģenerāldirektorāts ir lēmis par nesaskanīgu politikas iniciatīvu atcelšanu un prasa starpdienestu konsultāciju iznākumu padarīt pārredzamāku; pieprasa, lai Eiropas Parlamentam ietekmes novērtējumā iegūto informāciju sniegtu saprotamākā veidā, un vēlas, lai Eiropas Parlamentu, valstu un jaunattīstības valstu parlamentus ciešāk iesaistītu šajos mehānismos;

69.  vēlas, lai tirdzniecības palīdzības stratēģija būtu izdevīga visām jaunattīstības valstīm, nevis tikai tām, kas piekrīt vēl vairāk liberalizēt savus tirgus; tirdzniecības sarunu, jo īpaši sarunu par ekonomiskās partnerības nolīgumiem, sakarībā aicina Komisiju vienpusēji nenoteikt pretēji jaunattīstības valstu vēlmēm sarunu atvēršanu par Singapūras jautājumu un finanšu pakalpojumu nodaļām un neslēgt šāda veida nolīgumus, kamēr šīs valstis nebūs pieņēmušas atbilstošus reglamentējošos un uzraudzības noteikumus;

70.  aicina Komisiju tirdzniecības nolīgumos sistemātiski ietvert juridiski saistošus sociālos un vides standartus, sarunas par kuriem ir risinājusi Eiropas Savienība, lai sasniegtu attīstību veicinošās tirdzniecības mērķus;

71.  prasa Komisijai ietekmes novērtējumus veikt agrāk, t.i., vēl pirms politikas iniciatīvu izstrādes process ir pavirzījies pārāk tālu, un tos pamatot ar esošo vai īpaši veiktu, uz pierādījumiem balstītu pētījumu datiem, un regulāri iekļaut sociālos, vides un cilvēktiesību aspektus, jo, ņemot vērā datu trūkumu un APS noteikšanas sarežģītību, uz nākotni vērsta analīze ir lietderīgākais un praktiskākais risinājums; prasa Komisijai ietekmes novērtējumu rezultātus līdz ar ieteikumiem par turpmāko rīcību iekļaut reģionu un valstu stratēģiskajos dokumentos, kas izstrādāti finanšu instrumentam sadarbībai attīstības jomā;

72.  pauž bažas, ka no 82 Komisijas 2009. gadā veiktajiem ietekmes novērtējumiem tikai viens bija veltīts attīstībai; uzsver nepieciešamību pēc sistemātiskas pieejas APS praktiskā rezultāta novērtēšanai; tāpēc aicina Komisiju piešķirt Attīstības ģenerāldirektorāta perspektīvas pētījumu un politikas saskaņotības struktūrvienībai galveno lomu attiecībā uz labāku APS ievērošanu;

73.  prasa Komisijai iesaistīt Eiropas Parlamentu Komisijas APS ziņojuma sagatavošanā, piemēram, attiecībā uz anketu, labāku grafiku, kā arī ņemt vērā Parlamenta patstāvīgos ziņojumus;

74.  prasa Komisijai APS darbā iesaistīt ES delegācijas, katrā delegācijā izveidojot par APS atbildīgus kontaktpunktus, kas pārraudzītu ES politikas ietekmi partnervalsts līmenī; prasa darbinieku apmācībā iekļaut APS; aicina Komisiju katru gadu publicēt tās apspriešanās rezultātus, kas ES delegācijām ir jāīsteno uz vietas; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, ka ES delegācijām ir pietiekama kapacitāte, lai plaši apspriestos ar vietējām pašvaldībām un parlamentiem un nodrošinātu aktīvas dalības iespējas nevalstiskajiem subjektiem un pilsoniskajai sabiedrībai apspriesties par APS jautājumu;

75.  iesaka apmācīt Eiropas Komisijas darbiniekus un Padomes delegāciju locekļus, kas strādā APS jomā, lai palielinātu informētību par šīs politikas mērķi;

76.  aicina Komisiju maksājumus valstīm, valsts, reģionālos un tematiskos stratēģijas dokumentu, valsts un daudzgadējo indikatīvo programmu, ikgadējo rīcības programmu izstrādi un palīdzības īstenošanu visās jaunattīstības valstīs uzticēt tikai attīstības komisāram, kas to veiktu ciešā sadarbībā ar augsto pārstāvi un humānās palīdzības komisāru, lai izvairītos no nesaskanīgām pieejām Komisijas kolēģijā un Padomē;

77.  aicina dalībvalstis un to parlamentus popularizēt APS, īstenojot īpašu darba programmu ar saistošiem grafikiem, lai uzlabotu Eiropas APS darba programmu un atbalsta centienus, nodrošinot, ka šī programma nav pretrunā partnervalstu attīstības stratēģijām;

78.  aicina APS vidusposma pārskatā aplūkot arī finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, jo īpaši attiecīgajās tematiskajās programmās;

79.  ierosina konkrētas APS saistības iekļaut ikvienas prezidentūras darba programmā;

80.  ierosina Padomei uzlabot pašreizējo struktūru darbu, lai uzlabotu APS, piemēram, vairāk rīkojot kopīgas darba grupu sanāksmes un darba programmu padarot publiski pieejamu;

81.  ierosina izstrādāt divgadēju Eiropas Parlamenta ziņojumu par APS; iesaka visām tā komitejām sagatavot ziņojumus, kuros būtu aplūkotas katras komitejas attīstības perspektīvas;

82.  uzsver, cik nozīmīga Eiropas Parlamentā ir starpkomiteju sadarbība; šim nolūkam ierosina, ka jutīgo APS jautājumu apspriež viena no komitejām, cieši iesaistot citas attiecīgās komitejas, un, kad komiteja rīko ekspertu uzklausīšanu par kādu jutīgu jautājumu, kas attiecas uz APS, citām attiecīgajām komitejām jāpiedalās uzklausīšanas rīkošanā;

83.  prasa institucionālu skaidrojumu attiecībā uz Komisijas paziņojumu par politikas saskaņotību (COM(2009)0458), ciktāl tajā ir runa par attīstītāku partnerību un dialogu ar jaunattīstības valstīm par APS; jautā, vai šajā attīstītākajā partnerībā būs ietverts arī jaunattīstības valstīm paredzētais konsultāciju mehānisms par to, ko tās pašas var darīt, lai popularizētu APS, un kapacitātes stiprināšanas plāns, lai APS izvērtētu valsts līmenī;

84.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0039. (3) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0325. (4) ĀKK un ES/100.568/09/galīgā redakcija. (5) OV C 292 E, 1.12.2006., 121. lpp. (6) OV C 250 E, 25.10.2007., 77. lpp. (7) OV C 263 E, 16.10.2008., 633. lpp. (8) OV C 286 E, 27.11.2009., 5. lpp. (9) OV C 297 E, 20.11.2008., 201. lpp. (10) OV C 279, 19.11.2009., 100. lpp. (11) OV C 102 E, 24.4.2008., 291. lpp. (12) OV C 298 E, 8.12.2006., 261. lpp. (13) Attīstības politikas saskaņotība – Iestāžu pieejas – Tehnisks seminārs – ESAO seminārs Parīzē 2003. gada 13. oktobrī. (14) Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgā paziņojuma par Eiropas Savienības attīstības politiku 35. pants: “Eiropas konsenss” (2006/C 46/01).