Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas darba dokumentu “Apspriešanās par topošo ES stratēģiju 2020. gadam” (COM(2009)0647),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Kohēzijas politika ‐ 2010. gada stratēģiskais ziņojums par programmu īstenošanu 2007.–2013. gadā” (COM(2010)0110),

–  ņemot vērā Komisijas Sesto progresa ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju (COM(2009)0295),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Impulsi Eiropas atveseļošanai” (COM(2009)0114),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Kohēzijas politika: ieguldījums reālajā ekonomikā” (COM(2008)0876),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Jaunas prasmes jaunām darba vietām. Saskaņotu darba tirgus vajadzību un prasmju plānošana” (COM(2008)0868),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns” (COM(2008)0800),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “No finanšu krīzes augšupejai: Eiropas rīcības programma” (COM(2008)0706),

–  ņemot vērā Padomes ieteikumu par atjauninātu 2009. gada redakciju dalībvalstu un Kopienas ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm un par dalībvalstu nodarbinātības politiku īstenošanu (COM(2009)0034),

–  ņemot vērā dalībvalstu 2009. gada stratēģiskos ziņojumus,

–  ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 11. marta priekšlikumu rezolūcijai par Kohēzijas politiku: ieguldījums reālajā ekonomikā(2),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu par Komisijas Sesto progresa ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju (COTER–IV–027),

–  ņemot vērā Eiropas ekonomikas prognozes ‐ 2009. gada rudens/Eiropas ekonomika 10/2009 ‐ Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts,

–  ņemot vērā ceturkšņa ziņojumu par euro zonu ‐ 8. sējums, Nr.4 (2009) ‐ Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A7-0206/2010),

A.  tā kā laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam 2. mērķa jomas attiecās uz 15,2 % Eiropas iedzīvotāju (69,8 miljoni cilvēku) un viņi saņēma finansējumu 22,5 miljardu euro kopsummā (9,6 % no kopējiem līdzekļiem), tika izveidotas 730 000 “bruto” darba vietas un vairums rādītāju liecināja par augstiem izpildes līmeņiem (nodarbinātība, inovācija, pētniecība un izstrāde (R&D), cilvēku kapitāla noslodze, izglītība un apmācība, mūžizglītība), tomēr, no otras puses, citi rādītāji (ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI), produktivitāte) uzrādīja zemākus izpildes līmeņus nekā tie, kas konstatēti konverģences reģionos; un, kas attiecas uz IKP izaugsmi uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES, attiecīgie reģioni ievērojami apsteidz (122 %) konverģences reģionus (59 %), tomēr šajā periodā konstatēts 4,4 % samazinājums;

B.  norādot, ka līdz ar 2006. gada reformu 2. mērķis tagad attiecas uz reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības palielināšanu 19 dalībvalstu 168 reģionos, t.i., ietver 314 miljonus iedzīvotāju, un kopējais finansējums ir 54,7 miljardi euro (nedaudz mazāk kā 16 % no kopējiem līdzekļiem), un jāmin, ka apmēram 74 % no šā daudzuma piešķirti zināšanu uzlabošanai un inovācijai (33,7 %) un vairāk un labākām darba vietām (40 %);

C.  ā kā, pamatojoties uz Komisijas jaunākajām prognozēm (2009.–2011. gads), situācija darba tirgū joprojām būs nelabvēlīga, bezdarba līmenis ES sasniegs 10,25 % un darba vietu skaits samazināsies par 2,25 % 2009. gadā un par 1,25 % 2010. gadā, citā starpā pieaugot sociālajai sadrumstalotībai dalībvalstīs; tā kā pamatnozaru dati ES reģionos liecina, ka a) pieaug jaunu pasūtījumu skaits un uzticība, kā arī uzlabojas ES rūpniecības kopaina, lai gan ražošanas apjoms ir par 20 % zemāks nekā 2008. gada sākumā, b)  joprojām samazinās darbība rūpniecības sektorā un c)  MVU joprojām ir sarežģīti saņemt mikrokredītus/finansējumu;

D.  tā kā, pat ja krīze sākotnēji galvenokārt skāra vīriešus, faktiski darba vietu likvidēšanas temps bija identisks gan vīriešiem, gan sievietēm, kuru skaits darba tirgū ir salīdzinoši mazāks vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu; tā kā citas krīzes ir mums parādījušas, ka sievietes vairāk ir pakļautas riskam neatrast jaunu darbu pēc iepriekšējā zaudēšanas un vīriešu un sieviešu līdztiesības ievērošana labvēlīgi ietekmē produktivitāti un ekonomikas izaugsmi, kā arī sieviešu līdzdalībai darba tirgū ir daudz sociālo un ekonomisko priekšrocību;

E.  uzsverot, ka, pamatojoties uz dalībvalstu 2009. gada stratēģiskajiem ziņojumiem un Komisijas 2010. gada stratēģisko ziņojumu par kohēzijas politiku un programmu īstenošanu 2007.–2013. gadā, dalībvalstis visai atšķirīgā veidā ir izmantojušas instrumentus, līdzekļus un metodes, lai īstenotu Komisijas ierosināto kohēzijas politiku nolūkā apkarot krīzi un palielināt faktiskos izdevumus, proti, tādi pasākumi kā darba programmu stratēģisko pamatnostādņu, virzienu un finansējuma izmaiņas un reaģēšana saistībā ar īstenošanas procedūru vienkāršošanu;

F.  uzsverot, ka kopš 2008. gada oktobra Komisija ir ierosinājusi vairākus pasākumus, kuru mērķis ir paātrināt kohēzijas politikas 2007.–2013. gadam programmu īstenošanu, lai mobilizētu visus tās resursus un līdzekļus nolūkā nekavējoties un efektīvi atbalstīt ekonomikas atveseļošanās centienus gan dalībvalstu, gan reģionālā mērogā;

G.  tā kā nolūkā palielināt ieguldījumus un vienkāršot kohēzijas politikas programmas, sniedzot ieteikumus dalībvalstīm un veicot normatīvus un nenormatīvus pasākumus, Komisija ir izstrādājusi stratēģiju, kurai ir šādi trīs virzieni: a) lielāka kohēzijas programmu elastība, b) atbalsts reģioniem procesa sākumā un c) progresīvi ieguldījumi kohēzijas programmās; tā kā 2010. gadā no 64,3 miljardiem euro, kas piešķirti nodarbinātībai un konkurētspējai, 49,4 miljardi euro ir jāizmanto kohēzijai (par 2% vairāk nekā 2009. gadā) un 14,9 miljardi euro ‐ konkurētspējai (par 7,9 % vairāk nekā 2009. gadā),

1.  uzsver, ka saistībā ar globālo finanšu un ekonomikas krīzi un pašreizējo ekonomikas lejupslīdi ES reģionālā politika ir pamatinstruments, kas nodrošina būtisku ieguldījumu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna realizācijā, ir lielākais Kopienas reālās ekonomikas ieguldījumu avots un ievērojami atbalsta valsts ieguldījumus, tostarp reģionālā un vietējā mērogā; norāda, ka ir būtiski veiksmīgi pārvarēt krīzi, lai nostiprinot konkurētspēju, nodarbinātību un Eiropas reģionu pievilcību, ilgtermiņā panāktu ilgtspējīgu attīstību;

2.  norāda, ka struktūrfondi ir ietekmīgs instruments, kas izstrādāts, lai palīdzētu reģioniem ekonomikas un sociālās jomas pārstrukturēšanā un sekmētu teritoriālo kohēziju, kā arī lai īstenotu Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu un jo īpaši ‐ attīstītu konkurētspēju un radītu jaunas darba vietas, atbalstot struktūrfondu sistemātisku un efektīvu izmantošanu; uzsver, ka konkurētspējas mērķi nedrīkst īstenot, mazinot reģionu sadarbību un solidaritāti;

3.  ar gandarījumu norāda, ka periodā pirms ekonomiskās krīzes ir sasniegti labi rezultāti, par ko liecina gandrīz visi 2. mērķa reģionu rādītāji, proti, augsti izpildes līmeņi tādās jomās kā nodarbinātība, inovācija, pētniecība un izstrāde (R&D), cilvēku kapitāla noslodze, izglītība un apmācība, kā arī mūžizglītība; uzsver, ka krīze nedrīkstētu ietekmēt ekonomiku, samazinot atbalstu vairāk un labāku darba vietu radīšanai, un aicina panākt šo salīdzinošo sasniegumu ilgtspējību, nostiprinot 2. mērķa instrumentus;

4.  pauž stingru atbalstu ES stratēģijas 2020. gadam galvenajām prioritātēm, jo īpaši progresīvai, ilgtspējīgai, integrējošai izaugsmei, ko cita starpā panāk, izpētot jaunas iespējas, kā sasniegt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, izmantojot digitālo ekonomiku, uzlabojot regulatīvo sistēmu, lai nostiprinātu teritoriālo un sociālo kohēziju, un veicinot labākus apstākļus un labāku uzņēmējdarbības vidi, kurā valda godīga konkurence, notiek darba vietu radīšana, uzņēmējdarbība un inovācija visos reģionos, attīstot MVU un atbalstot to izaugsmes potenciālu; atbalsta arī centienus radīt vairāk un labākas darba vietas, kurās būtu piemēroti darba apstākļi gan vīriešiem gan sievietēm, vienlaikus nodrošinot arī piekļuvi izglītībai un tālākizglītībai; aicina arī turpmāk nostiprināt šos politikas virzienus, tostarp īstenojot pasākumus, lai izmantotu Eiropas vienotā tirgus piedāvātās priekšrocības saistībā ar gaidāmo ES stratēģijas 2020. gadam paplašināšanu, vienlaikus nodrošinot, ka par 2. mērķa prioritāti tiek saglabāta ES teritoriālā kohēzija;

5.  ar bažām norāda uz krīzes nelabvēlīgo sociālo ietekmi uz 2. mērķa reģioniem, kā rezultātā palielinās bezdarbs, nabadzība un sociālā atstumtība un tiek apgrūtināta mazāk aizsargātu sociālo grupu (bezdarbnieku, sieviešu, vecļaužu) dzīve, un aicina Komisiju izstrādāt atbalsta iniciatīvas MVU, lai nodrošinātu pašreizējo darba vietu dzīvotspēju un iespējami lielāka jaunu darba vietu skaita radīšanu;

6.  uzsver, ka ES stratēģijas 2020. gadam pamatā jābūt ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai; kohēzijas politika un struktūrfondi ir būtiskākie instrumenti, lai dalībvalstīs un reģionos sasniegtu progresīvas, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķus;

7.  uzsver, ka daudzu dalībvalstu milzīgo finanšu problēmu dēļ ievērojami samazinājies valstu līdzfinansējums programmām, kas ietekmē arī 2. mērķa jomas, un atbalsta Komisijas politiku par Kopienas ieguldījuma izmantošanu; tādēļ uzskata, ka nekavējoties jāīsteno Regulas (EK) Nr. 1083/2006 grozījums tā pašreizējā redakcijā, kā to pieņēmis Parlaments, un uzskata, ka 100 % finansējums ir pārsteidzīgs, jo tādējādi dalībvalstīm zūd stimuls ar līdzfinansējuma palīdzību nodrošināt atbalstāmo pasākumu efektivitāti un rezultativitāti, un atbalsta Padomes viedokli, ar kuru saskaņā noraida tā dēvēto “priekšapmaksu”;

8.  norāda, ka no ESF finansēto 117 darbības programmu kopskaita 13 programmas tika grozītas (tās paredzētas Austrijai, Vācijai, Ungārijai, Īrijai, Latvijai, Lietuvai, Nīderlandei, Polijai, Portugālei, divas programmas Apvienotajai Karalistei un divas ‐ Spānijai), lai risinātu konkrētas krīzes radītas vajadzības, un aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm izmantot šo programmu elastības iespēju, lai dalībvalstis pārorientētu savas darbības programmas un šo faktu pēc iespējas drīz publiskotu plašā mērogā, informējot attiecīgos reģionālos un vietējos dalībniekus nolūkā sniegt īstermiņa palīdzību konkrētām riska grupām un kategorijām;

9.  norāda, ka Sestajā progresa ziņojumā par ekonomisko un sociālo kohēziju ir atspoguļota trīs reģionu tipu atšķirīgā sociālekonomiskā situācija, jo īpaši attiecībā uz to jaunrades, inovācijas un uzņēmējdarbības spēju. pašreizējā ekonomikas krīze un tās dažādie mainīgie rādītāji, kas ietekmē reģionālās attīstības iespējas (demogrāfija, pieejamība, inovācijas spēja utt.), liecina par svarīgu datu esību, kuri jāņem vērā, lai izvērtētu vietējo un reģionālo ekonomikas situāciju un izstrādātu efektīvu kohēzijas politiku;

10.  atbalsta Padomes priekšlikumu 2010. gadā par 4 % palielināt avansa maksājumus ESF un par 2 % ‐ Kohēzijas fondam, taču tikai tām dalībvalstīm, kuru IKP apjoms ir samazinājies vairāk nekā par diviem cipariem vai kuras ir saņēmušas SVF maksājumu bilances atbalstu; aicina Komisiju noskaidrot, kāpēc kavējas n+2/n+3 noteikumu īstenošana, un aicina rast elastīgus risinājumus, lai dalībvalstis nezaudētu šos līdzekļus;

11.  pauž nožēlu, ka Komisijas Sestajā progresa ziņojumā par ekonomisko un sociālo kohēziju nav iekļauti konkrēti kvalitatīvie un kvantitatīvie dati par finanšu un ekonomikas krīzes īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi ES reģionos, īpaši attiecībā uz nozīmīgākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem; tādēļ aicina Komisiju iesniegt īpašu ziņojumu/pētījumu par finanšu un ekonomikas krīzes sekām ES reģionos, jo īpaši 2. mērķa un pārejas reģionos, kā arī par iespējamo reģionālo atšķirību palielināšanos vai samazināšanos krīzes iespaidā; norāda, ka šie novērtējumi jāveic nekavējoties, lai novērstu nevēlamus pavērsienus un lai, pamatojoties uz šiem novērtējumiem, varētu sagatavot priekšlikumu 2. mērķa uzdevumu turpināšanai tajās jomās, kurās tas var nodrošināt pievienoto vērtību attiecībā uz valstu līdzekļiem;

12.  atzinīgi vērtē kohēzijas politikā paredzētos uzņēmumu atbalsta pasākumus (apmēram 55 miljardi euro laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam), no kuriem vairums attiecas uz inovācijas sekmēšanu, tehnoloģijas nodošanu un MVU modernizāciju, un uzsver, cik svarīgi ir popularizēt veiksmīgas darbības modeļus šajā jomā, kā arī uzskata, ka par ierosināto uzņēmumu atbalsta intervences pasākumu mērķi ir jānosaka uzņēmumu ilgtermiņa pārstrukturizācijas rezultāti un pāreja uz ilgtspējīgāku ekonomiku, nevis jāveic ekonomikas dzīvotspējas glābšanas pasākumi, kas daudzos gadījumos nav savienojami ar valsts atbalsta politiku;

13.  uzsver ‐ lai pārvarētu krīzi, ir vajadzīgi ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, inovācijā, izglītībā un tehnoloģijās, kam pamatā ir efektīvs resursu izmantojums; no šādiem ieguldījumiem iegūs tradicionālās nozares, lauku teritorijas un augsti kvalificētu pakalpojumu ekonomika un līdz ar to tiks veicināta ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija; norāda, ka ir svarīgi nodrošināt izmaksu ziņā pieņemamu un pieejamu finansēšanas mehānismu, kurā būtiska nozīme ir struktūrfondiem;

14.  aicina Komisiju un dalībvalstis pastāvīgi uzraudzīt krīzes ietekmi dažādās strukturālās un attīstības jomās, kā arī uzraudzīt iespēju izmantošanu, ko nodrošina 2. mērķim paredzētie finansēšanas instrumenti, lai atbalstītu uzņēmējdarbību, MVU un struktūras, kas darbojas integrējošas ekonomikas jomā, nolūkā palielināt to konkurētspēju un līdz ar to nodarbinātības izaugsmes potenciālu, kā arī atvieglot to piekļuvi finansēšanas instrumentiem (Jaspers, Jeremie, Jessica, Jasmine); aicina Komisiju un dalībvalstis iegūtos pierādījumus izmantot, lai sagatavotu un formulētu turpmāko ES 2. mērķa kohēzijas politiku reģionālā un vietējā mērogā tajās jomās, kurās ir pierādāma ES intervences pievienotā vērtība (jo īpaši tādās jomās kā inovācijas tūrisma, pakalpojumu, IT un ražošanas nozarēs, vienlaikus nodrošinot vides aizsardzību un uzlabošanu un atjaunīgās enerģijas vai tehnoloģiju potenciāla attīstību, kas ievērojami uzlabos to uzņēmumu darbību, kuri izmanto konvencionālo enerģiju, samazinot emisijas un atkritumu daudzumu, kā arī sekmēs inovācijas primārās ražošanas sektorā);

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot un popularizēt visu veidu sinerģijas starp kohēzijas un konkurētspējas politikas instrumentiem reģionālā, valsts, pārrobežu un Eiropas mērogā;

16.  atzinīgi vērtē Komisijas politiku par a) tā perioda pagarināšanu, kura laikā ir tiesības saņemt finansējumu 2000.–2006. gada darbības programmām, lai maksimāli izmantotu visus kohēzijas politikai atvēlētos līdzekļus, b) administratīvo prasību, procedūru un programmu finanšu pārvaldības vienkāršošanu, vienlaikus joprojām nodrošinot vajadzīgo pārbaudi, lai atklātu jebkādas kļūdas vai krāpšanu; šajā ziņā jārada tādi nosacījumi, kas atbalstītu jēgpilnus projektus un jau iepriekš novērstu nelikumīgu rīcību;

17.  atbalsta kohēzijas politikas 2009.–2013. gadam programmu iepriekšējas finansēšanas politiku, kas 2009. gadā nodrošināja tūlītēju likviditāti 6,25 miljardu euro apmērā ieguldījumiem saistībā ar finansēšanas programmu paketēm, kas apstiprinātas katrai dalībvalstij;

18.  norāda, ka urbāniski reģioni un pilsētu centri to īpatnību dēļ rada specifiskas un būtiskas sociālās problēmas (paaugstināts bezdarba līmenis, marginalizācija, sociālā atstumtība utt.), kas ir padziļinājušās krīzes ietekmē un kas ir rūpīgi jāanalizē, lai veiktu atbilstīgus īstermiņa un ilgtermiņa pasākumus;

19.  atbalsta Komisijas 2009. gadā ieviesto palīdzības politiku un jaunos finansēšanas instrumentus, kas paredzēti vērienīgiem reģionu projektiem (plānotās kopējās izmaksas ir 50 miljoni euro un vairāk), atzīst, cik nozīmīgi ir finansēšanas instrumenti un EIB/EIF sadarbība, jo īpaši Jaspers, Jeremie un Jessica, un aicina par vairāk nekā 25 % palielināt finansējumu, ko nodrošina Jaspers (Kopējā palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos), kas konkrēti saistīts ar 2. mērķa reģioniem, lai mudinātu lielo projektu, kuru skaits pašlaik ir salīdzinoši neliels, pilnīgu sagatavošanu un ļoti strauju īstenošanu; cer, ka iepriekšējam Jaspers finansējuma palielinājumam ir vidēja un ilga termiņa ietekme uz ekonomiskās konkurētspējas izaugsmi Eiropas reģionos, un iestājas par to, lai regulāri veiktu salīdzinošo analīzi attiecībā uz gūtajiem rezultātiem un īstenotajiem mērķiem, kā arī piešķirto finansējumu un to finansējumu, kas nepieciešams attiecīgo mērķu īstenošanai;

20.  uzsver, ka vienīgi īsteni integrēta daudzlīmeņu pārvaldība, kurā iekļautas vietējās, reģionālās valstu, pārrobežu un ES publiskās iestādes, var nodrošināt ES, valstu un reģionālās politikas iedarbīgumu un rezultativitāti; aicina Komisiju izvērtēt ar inovāciju saistītās gan valstu, gan arī starptautiskās teritoriālās sadarbības iespējas attiecībā uz katru kohēzijas politikas mērķi un izvērtēt iespējas nostiprināt Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, ņemot vērā inovatīvas reģionu sadarbības veicināšanu; vienlaikus ar teritoriālās sadarbības mērķa (3. mērķa) nostiprināšanu ir jāpadziļina arī starpvalstu teritoriālās sadarbības pasākumi saistībā ar 2. mērķi; norāda, ka šādu iespēju pašlaik nodrošina Regulas (EK) Nr. 1083/2006 37. panta 6. punkta b) apakšpunkts; uzskata, ka, nemainot vispārējo kohēzijas mērķu budžetu, papildus teritoriālās sadarbības nostiprināšanai lielāka budžeta daļa jānovirza plašākai teritoriālai sadarbībai;

21.  atbalsta ierosinātās īstenošanas noteikumu izmaiņas, kuru mērķis ir uzlabot struktūrfondu elastību un pielāgot tos ārkārtas ekonomiskās situācijas vajadzībām un nekavējoties īstenot kohēzijas politikas 455 programmas, jo īpaši attiecībā uz 2. mērķa programmām, vienlaikus joprojām ņemot vērā valstu un reģionālo iestāžu un pārvaldības struktūru vajadzību pielāgoties šai jaunajai situācijai, lai izvairītos no jebkādas līdzekļu sliktas pārvaldības vai ļaunprātīgas izmantošanas un nodrošinātu iespēju, ka visi atlikušie līdzekļi tiek novirzīti pašreizējo vai plānoto projektu īstenošanai; aicina pārvaldes iestādes ierosināt veidus, kā padarīt efektīvāku 2. mērķa darbības programmu īstenošanu;

22.  prasa, lai konkrētos apstākļos (tādos kā ekonomikas krīze) padarītu elastīgāku N+2 noteikumu, ņemot vērā kohēzijas politikas mērķus un ciklisku ekonomisko pārmaiņu ietekmi uz valsts finansēm un privātiem ieguldījumiem;

23.  iesaka visus reģionā neizlietotos līdzekļus, kas attiecas uz N+2 un N+3 noteikumu, atkārtoti piešķirt reģionāliem projektiem un kopienas iniciatīvām;

24.  aicina Komisiju izvērtēt Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta rīcības plānu/iniciatīvu par likumdošanas priekšlikumiem gadu pēc tā īstenošanas (2008. gada decembris) galvenokārt attiecībā uz rezultātiem, kas gūti mazo uzņēmumu konkurētspējas nostiprināšanā un piekļuvē finansējumam un apgrozāmajam kapitālam, kā arī inovatīvu uzņēmumu izveides veicināšanā, administratīvo šķēršļu samazināšanā utt.;

25.  uzsver vīriešu un sieviešu līdztiesības labvēlīgo ietekmi uz ekonomikas izaugsmi; šajā ziņā uzsver, ka no atsevišķiem pētījumiem izriet, ka gadījumā, ja sieviešu nodarbinātības, nepilnas slodzes nodarbinātības un produktivitātes rādītāji būtu identiski ar attiecīgajiem vīriešu rādītājiem, IKP palielinātos par 30 % plānošanas periodā pēc 2013. gada; tādēļ prasa īpašu uzmanību pievērst struktūrfondu finansētajiem projektiem, kas paredz veicināt sieviešu līdztiesību un integrāciju darba tirgū;

26.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0124.