Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ilgtspējīga nākotne transportam ‐ ceļā uz integrētu, uz tehnoloģijām balstītu un ērti izmantojamu sistēmu” (COM(2009)0279),

–  ņemot vērā Padomes prezidentūras 2009. gada 17. un 18. decembra secinājumus attiecībā uz Komisijas paziņojumu “Ilgtspējīga nākotne transportam ‐ ceļā uz integrētu, uz tehnoloģijām balstītu un ērti izmantojamu sistēmu” (17456/2009),

–  ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu “Eiropas transporta politika 2010. gadam ‐ laiks pieņemt lēmumu” (COM(2001)0370),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropas dinamisma saglabāšana ‐ ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā ‐ Eiropas Komisijas 2001. gadā publicētās Transporta baltās grāmatas vidusposma pārskats” (COM(2006)0314),

–  ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par tirgus instrumentu izmantošanu vides politikā un ar vidi saistītā politikā (COM(2007)0140),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ārējo izmaksu internalizācijas ieviešanas stratēģija” (COM(2008)0435),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Zaļāks transports” (COM(2008)0433),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Globālo klimata pārmaiņu ierobežošana līdz 2 grādiem pēc Celsija ‐ līdz 2020. gadam un pēc tam īstenojamie pasākumi” (COM(2007)0002),

–  ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu “TEN–T: politikas pārskats ‐ ceļā uz integrētāku Eiropas transporta tīklu, kas sekmētu kopējās transporta politikas īstenošanu” (COM(2009)0044),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Rīcības plāns inteliģento transporta sistēmu ieviešanai Eiropā” (COM(2008)0886),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “ES kravu pārvadājumu programma ‐ kravas pārvadājumu efektivitātes, integrācijas un ilgtspējības uzlabošana Eiropā” (COM(2007)0606),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāns” (COM(2007)0607),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Kravu pārvadājumu loģistika Eiropā ‐ ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors” (COM(2006)0336),

–  ņemot vērā Komisijas otro ziņojumu par dzelzceļa transporta tirgus attīstības pārraudzību (COM (2009)0676),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu ar nosaukumu “Stratēģiskie mērķi un rekomendācijas ES jūras transporta politikai 2018. gada perspektīvā” (COM(2009)0008),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu un rīcības plānu ar mērķi izveidot Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem (COM (2009) 0010),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par īsjūras kuģošanu (COM(2004)0453),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas ostu politiku (COM(2007)0616),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ceļā uz drošāku, tīrāku un efektīvāku mobilitāti Eiropas mērogā ‐ pirmais ziņojums par viedajiem automobiļiem” (COM(2007)0541),

–  Komisijas paziņojumu ar nosaukumu “Eiropas Ceļu satiksmes drošības rīcības programma ‐ Kopīgs pienākums ‐ līdz 2010. gadam uz pusi samazināt satiksmes negadījumu upuru skaitu Eiropas Savienībā” (COM(2003)0311),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu ar nosaukumu “Eiropas rīcības plāns ceļu satiksmes drošībai ‐ starpposma pārskats” (COM(2006)0074),

–  ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu “Ceļā uz jaunu pilsētu mobilitātes kultūru” (COM(2007)0551),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu ar nosaukumu “Rīcības plāns mobilitātei pilsētās” (COM(2009)0490),

–  ņemot vērā 2010. gada 10. marta rezolūciju par ES stratēģiju 2020. gadam(1),

–  ņemot vērā 2005. gada 12. aprīļa rezolūciju par tuvjūras satiksmi(2),

–  ņemot vērā 2005. gada 29. septembra rezolūciju par Eiropas Ceļu satiksmes drošības rīcības programmu ‐ ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaita samazināšana Eiropas Savienībā uz pusi līdz 2010. gadam, īstenojot kopējas atbildības principu(3),

–  ņemot vērā 2007. gada 18. janvāra rezolūciju par Eiropas ceļu drošības rīcības programmu ‐ vidusposma pārskats(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par Eiropas dinamisma saglabāšanu ‐ ilgtspējīga attīstība mūsu kontinentā(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par pirmā dzelzceļa pasākumu kopuma ieviešanu(6),

–  ņemot vērā 2007. gada 5. septembra rezolūciju par kravu pārvadājumu loģistiku Eiropā ‐ ilgtspējīgas mobilitātes izšķirošais faktors(7),

–  ņemot vērā tā 2008. gada 11. marta rezolūciju par ilgtspējīgu Eiropas transporta politiku, ņemot vērā Eiropas enerģētikas un vides politiku(8),

–  ņemot vērā 2008. gada 19. jūnija rezolūciju par Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ar nosaukumu “Ceļā uz drošāku, tīrāku un efektīvāku mobilitāti Eiropas mērogā‐ pirmais ziņojums par viedajiem automobiļiem”(9),

–  ņemot vērā 2008. gada 4. septembra rezolūciju par kravu pārvadājumiem Eiropā(10),

–  ņemot vērā 2008. gada 4. septembra rezolūciju par Eiropas ostu politiku(11),

–  ņemot vērā 2009. gada 11. marta rezolūciju par videi nekaitīgāku transportu un ārējo izmaksu internalizāciju(12),

–  ņemot vērā 2009. gada 22. aprīļa rezolūciju par Zaļo grāmatu par TEN–T politikas nākotni(13),

–  ņemot vērā 2009. gada 23. aprīļa rezolūciju par inteliģento transporta sistēmu rīcības plānu(14),

–  ņemot vērā 2009. gada 23. aprīļa rezolūciju par rīcības plānu attiecībā uz mobilitāti pilsētā(15),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1070/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004 un (EK) Nr. 552/2004, par Eiropas aviācijas sistēmas dzīvotspējas un efektivitātes palielināšanu(16),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7–0189/2010),

A.  tā kā transporta nozare ir Eiropas Savienības un tās reģionu un pilsētu attīstības nozīmīgs elements, un tā tieši ietekmē konkurētspēju un reģionu un pilsētu sociālo kohēziju, un tādējādi ievērojami sekmē Eiropas iekšējā tirgus izveidi;

B.  ņemot vērā, ka transports pilda trīs galvenās funkcijas Eiropas integrācijā ‐ ekonomisko, sociālo un teritoriālās kohēzijas ‐, kurām visām ir būtiski svarīga nozīme Eiropas integrācijas procesā;

C.  tā kā transporta nozarei ir ievērojama nozīme ekonomikā un nodarbinātībā, radot 10 % no ES labklājības (vērtējot no iekšzemes kopprodukta viedokļa), kā arī 10 miljonus darba vietu, un tā kā tādēļ tai būs būtiska svarīga loma stratēģijas “ES 2020” īstenošanā;

D.  tā kā transports ir būtiski svarīgs elements Eiropas politikā un tā kā tādēļ ES ir vajadzīga finanšu shēma, kas atbilst transporta politikas uzdevumiem turpmākajos gados, turklāt ir stimuls ekonomikai īstermiņā, palielina produktivitāti vidējā un ilgtermiņā un stiprina Eiropas lomu pētniecības nozarē;

E.  tā kā satiksmes nozare ievērojami ietekmē vidi un cilvēku dzīves kvalitāti un veselību un tā kā satiksmes nozare padara iespējamu mobilitāti, kas saistīta gan ar cilvēku darba, gan privāto dzīvi, tomēr šī nozare 2008. gadā kopumā izraisījusi 27 % no CO2 emisiju kopējā apjoma, un kopš tā laika šīs emisijas ir vēl vairāk palielinājušās; tā kā transporta nozarē autotransports veidoja 70,9 %, aviācija ‐ 12,5 %, jūras un iekšzemes ūdensceļu transports ‐ 15,3 % un dzelzceļš tikai 0,6 % no visām transporta radītajām CO2 emisijām 2007. gadā;

F.  tā kā Eiropā attiecībā uz visiem transporta veidiem tiek īstenoti centieni uzlabot drošību; tā kā tomēr 2008. gadā satiksmes negadījumu rezultātā bojā gājuši apmēram 39 000 cilvēku, bet 300 000 ‐ smagi savainoti, un tāpēc ir jāturpina visu drošības aspektu attīstīšana un jo īpaši ‐ ceļu satiksmes drošība;

G.  tā kā ES, pieņemot dokumentu kopumu klimata aizsardzības jomā, apņēmusies salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas par 20 % līdz 2020. gadam, un šī apņemšanās vēl joprojām ir saistošs mērķis;

H.  tā kā 2001. gada Baltajā grāmatā noteiktie mērķi ir īstenoti tikai daļēji un tādēļ ir nepieciešams pārbaudīt, vai šie mērķi jāsaglabā arī nākamajam laika posmam vai arī tie jāformulē no jauna, un vajadzības gadījumā jāpastiprina centieni, lai īstenotu šos mērķus;

I.  tā kā transponēšanas problēmas, piemēram, novēlota vai kļūdaina īstenošana, būtiski ietekmē Eiropas tiesību aktu efektivitāti; tā kā tāpēc ļoti nepieciešams rīkoties šajā sakarībā;

J.  tā kā parlamentārajam darbam jābūt konsekventam, jo īpaši jomās, kas tieši attiecas uz transporta politiku, piemēram, tādās kā vide, sociālā, pilsētvides un teritorijas apsaimniekošanas politika un nodarbinātības politika;

K.  tā kā finanšu un ekonomikas krīze smagi skārusi transporta nozari, un tomēr šajā situācijā vajadzētu rast iespēju atbalstīt transporta jomu, respektīvi, veicināt to, lai attīstītu to nākotnē, jo īpaši, veicinot transporta veidu noturīgumu, kā arī ieguldījumus cita starpā ūdensceļu un dzelzceļa transportā; tā kā tas nodrošinās līdzvērtīgus konkurences apstākļus šajā tirgū;

L.  tā kā saistībā ar gaidāmo aģentūru darbības pārskatīšanu jāanalizē ne tikai aģentūru darba pievienotā vērtība, bet arī nepieciešamība izveidot Eiropas transporta aģentūru;

M.  tā kā ir būtiski arī attiecībā uz transporta nozari noteikt izmērāmus mērķus, lai labāk uzraudzītu efektivitāti, transporta politikas, no vienas puses, un attīstīt sociālās un ekonomiskās plānošanas vadlīnijas, kā arī ar šiem mērķiem ir jāpierāda, ka ierosinātie pasākumi ir vajadzīgi progresīvas transporta politikas īstenošanai;

N.  tā kā būtisku pētniecisku, ar infrastruktūrām saistītu un tehnisku pārmaiņu dēļ nepieciešama finanšu līdzekļu un finansēšanas mehānismu pielāgošana;

O.  tā kā sabiedrībā notiekošie procesi un daudzo ekonomikas nozaru attīstība palielinājusi pieprasījumu transporta nozarē, un tādēļ šai nozarē būtiski svarīgi ir visi transporta veidi; tā kā šie veidi tomēr būtu jāvērtē, ņemot vērā to efektivitāti ekonomikas, vides, sociālās un nodarbinātības politikas jomā;

P.  tā kā drošu, noturīgu, loģistiski saskanīgu un tādēļ efektīvu transporta ķēžu izveidošanai turpmāk vajadzīga noturīga visu transporta veidu sadarbība (tas attiecas gan uz personu, gan preču pārvadājumiem), ieskaitot vairāku veidu transporta risinājumus un saistot kopā tālsatiksmes un vietējos pārvadājumus,

Uzdevumi sabiedriski politiskajā un ekonomikas jomā, kā arī ar vidi saistītajās jomās

1.  ir pārliecināts, ka ES politikā obligāti nepieciešama skaidra un saskaņota koncepcija par nākotnes transporta nozari vienota tirgus pamatā, kura garantētu personu un preču brīvu pārvietošanos, un sekmētu teritoriālo kohēziju visā Eiropā; uzskata, ka transporta nozarei ir jāattīstās, konsekventi ievērojot augstus sociālos un vides standartus, jo arī turpmāk tai jāgarantē ekonomikas efektivitāte un tai būs nozīmīga loma Eiropas ilgtspējīgā izaugsmē un konkurētspējā;

2.  ir pārliecināts, ka demogrāfiskās pārmaiņas, jo īpaši pilsētu teritorijās izraisīs satiksmes drošības un jaudas problēmas attiecībā uz transportu un mobilitāti un ka, ņemot to vērā, pamattiesības brīvi pārvietoties, kuras cita starpā nodrošina, uzlabojot piekļuvi infrastruktūras savienojumiem un izbūvējot trūkstošos savienojumus, un šo tiesību īstenošana jāatzīst par būtiski svarīgu; šajā sakarībā uzsver, ka par nākotnes risinājumu pilsētvidē jāatzīst dažādas labi integrētas transporta veidus apvienojošas ķēdes, tostarp pārvietošanos ar kājām, ar velosipēdiem un sabiedrisko transportu; šajā sakarībā norāda, ka pilsētu teritorijās esošā struktūra jo īpaši noteiks vispiemērotākos transporta veidus; uzskata, ka, nodrošinot labus sabiedriskā transporta savienojumus lauku apvidos, tiks samazināta privāto automašīnu izmantošana; aicina izveidot funkcionālus pilsētu reģionus, lai radītu saskaņotas pilsētu un piepilsētu transporta sistēmas un saglabātu lauku rajonu apdzīvotību;

3.  aicina Komisiju ieviest pilsētvides noturīgas mobilitātes plānus pilsētās, kurās ir vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, un, pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu, mudināt pilsētas izstrādāt mobilitātes plānus, kuros ierosināta integrēta transporta koncepcija ar mērķi mazināt kaitējumu videi un nodrošināt mobilitātes efektivitāti un nekaitīgumu veselībai;

4.  uzskata, ka pieaugošs pieprasījums arī preču pārvadājumu nozarē cita starpā rada jaudas problēmas, respektīvi, efektivitātes samazināšanos nepilnīgo infrastruktūru dēļ un ka tādēļ galvenokārt būtu jāpalielina vairāku transporta veidu kombinācija un satiksmes dalībnieku, kā arī preču drošība, un ka būtiski svarīgi ir vērā ņemami uzlabot infrastruktūru, jo īpaši, lai novērstu jau vairākus gadus zināmus sastrēgumus;

5.  uzsver, ka satiksmes dekarbonizācija ir viens no svarīgākajiem ES turpmākās transporta politikas uzdevumiem un, lai to paveiktu, būtu jāizmanto visi rīcībā esošie un noturīgie līdzekļi, piemēram, enerģijas veidu dažādošana, veicinot videi nekaitīgāku tehnoloģiju pētniecību un izstrādi, cenu veidošanas pasākumi un ārējo izmaksu internalizācija ar nosacījumu, ka tādā veidā radītie ieņēmumi tiek izlietoti mobilitātes noturīguma uzlabošanai un ka tiek veikti pasākumi, lai pielāgotu transporta lietotāju un speciālistu izturēšanos (izpratnes palielināšanos, videi nekaitīga izturēšanās utt.); uzsver, ka šajā sakarībā priekšroka šajā procesā būtu jādod finansiāliem stimuliem, nepieļaujot konkurences izkropļojumus starp transporta veidiem un starp dalībvalstīm;

6.  atzīst, ka saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas sniegto informāciju jūras transporta CO2 emisija ir 3–5 reizes mazāka nekā sauszemes transporta radītā emisija, bet pauž bažas par jūras transporta gaidāmajām SOx un NOx emisijām, kas līdz 2020. gadam būs gandrīz sasniegušas sauszemes transporta emisiju līmeni, un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas nepārliecinošajiem mēģinājumiem ieviest CO2 emisijas samazināšanas sistēmu;

7.  uzsver, ka plašāka sabiedrība ir labāk jāinformē par brīvā laika ceļojumu sekām un aicina Komisiju ietvert brīvā laika ceļojumus tās politikas koncepcijā;

Drošība

8.  uzsver, ka drošībai jābūt prioritāram mērķim turpmākajā transporta politikā un ka jāgarantē visu transporta veidu aktīvo un pasīvo lietotāju drošība; uzskata, ka ir ļoti svarīgi samazināt transporta ietekmi uz veselību, jo īpaši to var veikt, izmantojot modernas tehnoloģijas, un nodrošināt pasažieru, jo īpaši pasažieru ar ierobežotu pārvietošanās spēju, tiesības visos transporta veidos, paredzot skaidrus un pārredzamus noteikumus; atbalsta pasažieru tiesību hartas izveidi Eiropas Savienībā;

9.  aicina Komisiju nekavējoties iepazīstināt ar pētījumu, lai iekļautu dalībvalstu paraugpraksi par ātruma ierobežotāju ietekmi uz visiem pilsētu un starppilsētu transportlīdzekļiem un ceļiem ar mērķi iesniegt tiesību aktus, lai samazinātu emisiju un palielinātu satiksmes drošību;

10.  uzsver nepieciešamību garantēt transporta nozarē nodarbināto personīgo un tiesisko drošību, cita starpā izveidojot pietiekamu skaitu drošu stāvēšanas vietu un saskaņojot autopārvadājumu noteikumu piemērošanu, kā arī par to neievērošanu paredzētās sankcijas; turklāt uzsver, ka sankciju pārrobežu piemērošanas ieviešana uzlabos visu satiksmes dalībnieku drošību;

11.   norāda, ka ar kravu autopārvadājumu pieaugums Eiropas satiksmes tīklā neatbilst stāvvietu piedāvājumam smagajam kravas autotransportam, un tas nozīmē, ka šā iemesla dēļ braukšanas un atpūtas režīma ievērošana, it īpaši naktī profesionāliem šoferiem, kā arī ceļu satiksmes drošība kopumā ir būtiski apdraudēta, ja Eiropas Savienības dalībvalstīs atpūtas iespējas netiks kvalitatīvi un kvantitatīvi uzlabotas;

Efektīva komodalitāte

12.  konstatē, ka personu un preču pārvadājumu attīstību, kopumā vērtējot, noteikti nosaka dažādu transporta veidu efektīva izmantošana un ka tādēļ par Eiropas transporta politikas mērķi būtu jānosaka efektīva vairāku transporta veidu kombinācija, kas ir cieši saistīta ar dekarbonizāciju, drošību un satiksmes rentabilitāti un kurai ir jārada optimāls sadalījums starp dažādiem transporta veidiem; uzskata, ka tas nodrošinās optimālu dažādo transporta veido resursu pārdali un pāreju uz noturīgākiem transporta veidiem, ka arī nodrošinās savietojamību gan viena transporta veida ietvaros, gan starp dažādiem transporta veidiem un veidos noturīgākās transporta un loģistikas ķēdes un transporta veidu izvēli, kā arī vairos viengabalainas transporta plūsmas ap transporta veidiem un mezgla punktiem;

13.  uzsver, ka efektīva vairāku transporta veidu kombinācija būtu jāvērtē, ņemot vērā ne tikai lietderības, bet arī vides aizsardzības, sociālo un darba apstākļu, drošības un teritoriālās kohēzijas aspektu kritērijus, turklāt apsverot arī dažādu transporta veidu, kā arī valstu un reģionu tehniskās iespējas un sākotnējo stāvokli;

14.  uzsver, ka efektīva komodalitāte nozīmē uzlabotu infrastruktūru (cita starpā attīstot “zaļos” koridorus, samazinot sastrēgumus un uzlabojot dzelzceļa un ūdens transportu), uzlabotu drošību, izmantojot jaunas tehnoloģijas, un uzlabotus darba apstākļus;

Iekšējā tirgus izveides pabeigšana

15.  prasa regulāri pārbaudīt Eiropas tiesību aktus, kā arī to īstenošanu un piemērošanu, lai nodrošinātu to efektivitāti; aicina Komisiju konsekventi novērst šķēršļus, kas rodas Eiropas tiesību aktu kļūdainas vai aizkavētas īstenošanas dēļ dalībvalstīs;

16.  ierosina, lai saskaņā ar jauno Lisabonas līgumu un Komisijas piekrišanu, tiktu organizēta vismaz viena kopīga sanāksme gadā, piedaloties dalībvalstu parlamentu atbildīgajām amatpersonām par transporta jautājumiem, kurā varētu dalīties un sadarboties ar mērķi labāk un efektīvāk ieviest ES tiesību aktus par transportu;

17.  uzskata, ka transporta nozarei ir būtiska nozīme Eiropas iekšējā tirgus izveides pabeigšanā, kā arī personu pārvietošanās un preču kustības brīvības nodrošināšanā un ka tieši dzelzceļa satiksmes nozarē visās ES dalībvalstīs būtu jāpanāk tirgus regulēta atvēršana; uzskata, ka no šādas pilnīgas tirgus atvēršanas iegūs patērētāji un ka tā būtu jāpapildina ar pasākumiem, kas nodrošina sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un ilgtermiņa ieguldījumu plānu tehnisku savstarpēju izmantojamību ar mērķi uzlabot efektivitāti un drošību, kā arī papildu pasākumiem, lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem gan viena transporta veida ietvaros, gan starp dažādiem transporta veidiem, cita starpā sociālajā, fiskālajā, drošības un vides jomā; ārējo sociālo un vides izmaksu internalizācija būtu jāīsteno pakāpeniski, sākot ar lielāku piesārņojumu izraisošiem autoceļu un gaisa transporta veidiem;

18.  aicina Komisiju un dalībvalstu iestādes veicināt kabotāžas transporta liberalizācijas pabeigšanu, samazināt bez kravas nobraukto kilometru skaitu un nodrošināt noturīgāku ceļu un dzelzceļu tīklu, izveidojot vairāk kravas transporta mezglu;

19.  uzskata ‐ lai panāktu efektīvu un ar citiem transporta veidiem savietojamu kuģošanu, ir būtiski svarīgi vēlreiz uzsākt liberalizācijas procesu, lai šis transporta veids būtu patiesi konkurētspējīgs;

20.  uzsver, ka attiecībā uz ekonomiskajām vajadzībām, svarīga ir patiesa transporta infrastruktūru (dzelzceļa kravu un pasažieru transporta koridori, Eiropas vienotā gaisa telpa, ostas un to savienojumi ar transporta tīkliem, jūras telpa bez robežām, iekšējie ūdensceļi) Eiropas pārvaldība, lai likvidētu robežu ietekmi attiecībā uz visiem transporta veidiem un uzlabotu ES konkurētspēju un pievilcību;

21.  aicina izveidot vienotu rezervēšanas sistēmu Eiropā, lai uzlabotu dažādu transporta veidu efektivitāti un atvieglotu un palielinātu to savstarpējo izmantojamību;

22.  uzsver, ka transports ietekmē politiku sociālajā, veselības un drošības jomā un ka saistībā ar vienotas transporta telpas veidošanu jāsaskaņo augstā līmenī un nepārtraukti jāuzlabo nodarbinātības nosacījumi un darba apstākļi, kā arī pamatapmācība un turpmākā apmācība, balstoties uz efektīvu sociālu dialogu Eiropas līmenī; uzsver, ka cita starpā Eiropas mācību centru un ES izcilības centru veidošana attiecīgās dalībvalstīs var sekmēt novērtējamas apmācības kvalitātes un transporta nozarē nodarbināto personu stāvokļa uzlabošanu, kā arī izglītības savstarpējas atzīšanas veicināšanu;

23.  uzskata ‐ lai panāktu lielāku transporta politikas efektivitāti, ir jānovērtē programmas (piemēram, Galileo un ITS attiecībā uz visiem transporta veidiem) un atkarībā no rezultātiem vajadzības gadījumā stratēģija un plānošana jāpārorientē no jauna; uzskata, ka cita starpā konsekventi ir vajadzīga jauna ceļu satiksmes drošības programma, turpmāka TEN-T atjaunošana, NAIADES programmas vidusposma rezumējums, Eiropas Brīvās gaisa telpas programmas, SESAR un astotās pamatprogrammas steidzama un pilnīga īstenošana, kā arī Marco Polo programmas vienkāršota turpināšana;

Eiropas aģentūras

24.  uzskata, ka tehniskā sadarbspēja un tās finansēšana, Eiropas līmeņa sertifikācija, standartizācija un savstarpēja atzīšana ir iekšējā tirgus pareizas darbības būtiski elementi un ka šo elementu īstenošanai jo īpaši vajadzētu būt iekļautai dažādo aģentūru pienākumu jomā; uzsver, ka visām aģentūrām vajadzētu censties ātri sasniegt vienādi augstu atbildības un kompetences līmeni, un to darbība būtu regulāri jānovērtē; īpaši atbalsta Eiropas Dzelzceļa aģentūras pilnvērtīga potenciāla attīstību, tostarp aģentūrai pakāpeniski uzņemoties atbildību par visa jaunā ritošā sastāva un dzelzceļa infrastruktūras sertificēšanu, valsts drošības iestāžu vai līdzīgu struktūru dalībvalstīs regulārām pārbaudēm, kā noteikts 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/49/EK;

25.  uzsver, ka 75 % no satiksmes noris uz ceļiem, un lūdz apsvērt vajadzību izveidot autotransporta aģentūru, lai jo īpaši uzlabotu ceļu satiksmes drošību un arī garantētu cilvēku pamattiesības uz drošu mobilitāti, atbalstot jaunas programmas (piemēram, Galileo programmu vai intelektiskai transporta sistēmai līdzvērtīgu atbilstošu tehnoloģiju) un īstenojot pētniecības programmas; turklāt uzskata, ka šādai aģentūrai vajadzētu spēt iejaukties ar regulatīvu rīcību, ja runa ir par noturīga iekšējā tirgus šķēršļu novēršanu;

26.  norāda, ka iekšējo ūdensceļu transports vēl joprojām saskaras ar būtiski atšķirīgu institucionālo sistēmu un pieprasa pastāvīgu un strukturētu sadarbību starp kompetentajām iestādēm, lai pilnībā izmantotu šā transporta veida potenciālu;

Pētniecība un tehnoloģija

27.  aicina sagatavot pētniecības un tehnoloģijas programmu transporta nozarē un uzskata, ka šī programma jāizstrādā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, lai izprastu vajadzības nozarē un uzlabotu ES finansējuma piešķiršanu; uzskata, ka prioritāte būtu jāpiešķir projektiem, kuru mērķis ir transporta dekarbonizācija, piegādes ķēdes pārredzamības palielināšana un transporta drošums un drošība, uzlabota satiksmes pārvaldība un samazināts administratīvais slogs;

28.  uzsver, ka jāatbalsta pētniecība, attīstība un inovācija, jo to mērķis ir būtiski uzlabot vidi saistībā ar visiem transporta veidiem, samazinot dūmgāzes un satiksmes radīto troksni, piedāvāt risinājumus drošības palielināšanai, nodrošinot labāku pašreizējo infrastruktūru jaudas izmantošanu un samazinot transporta sastrēgumu, un, kas nav mazsvarīgi, panākt lielāku energoapgādes neatkarību attiecība uz transporta veidiem visā transporta tīklā; šajā sakarībā uzsver, ka intelektiskām, sadarbspējīgām un savienotām transporta organizēšanas un drošības sistēmām kā, piemēram, ERTMS, Galileo, SESAR, ITS un tikpat piemērotām tehnoloģijām vajadzīgs pētniecisks un izstrādes atbalsts, kā arī atbalsts saistībā ar to lietošanu; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka visi Eiropas iedzīvotāji gūst labumu no šīm intelektiskajām transporta sistēmām; norāda, ka jāievieš nepieciešamie pamatnoteikumi un atvērti standarti daudzsološām tehnoloģijām, prioritāti nepiešķirot nevienai tehnoloģijai īpaši;

29.  uzsver, ka saistībā ar klimata aizsardzību un ES neatkarību energoapgādes jomā, ikviena transporta nozarē jāsamazina CO2 emisijas un jāatbalsta ar pētniecību un izstrādi novatorisku, energoefektīvu un nepiesārņojošu tehnoloģiju jomā, kas cita starpā nodrošinās noturīgākus transportlīdzekļus visos transporta veidos; uzskata, ka tas vienlaicīgi nostiprinātu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju;

30.  atkārtoti apstiprina nepieciešamību izveidot vienotu definīciju attiecīgiem jēdzieniem attiecībā uz ceļu satiksmes drošību un nelaimes gadījumu izpēti, lai nodrošinātu rezultātu un visu veikto pasākumu salīdzināmību;

31.  uzsver, ka dokumentu, kā arī to daudzveidīgas un starptautiskas piemērošanas saskaņošanas rezultātā transporta nozarē atbilstoši komunikāciju jaunākajiem standartiem var panākt būtiskus uzlabojumus drošības un loģistikas jomā, kā arī ievērojami samazināt administratīvo slogu;

Transportam paredzētie fondi un Eiropas transporta tīkli

32.  uzsver, ka efektīvas transporta politikas īstenošanai nepieciešama finanšu shēma, kas atbilst konkrētiem uzdevumiem un ka šajā sakarībā būtu jāpalielina pašreizējie transportam un mobilitātei paredzētie resursi; uzskata, ka nepieciešami šādi pasākumi:

33.  aicina izstrādāt saskaņotu un integrētu transporta politiku, kas cita starpā veicinātu dzelzceļa transportu un kuģu satiksmi, ostu politiku un sabiedrisko transportu ar finansiālu atbalstu, kas netiek piešķirts, balstoties uz konkurences kritērijiem, kas izriet no ES normām par valsts atbalstu;

34.  uzskata, ka finanšu un ekonomisko krīzi vajag izmantot kā iespēju mērķtiecīgi atbalstīt transporta jomu un, piešķirot dotācijas, atbalstīt ieguldījumus galvenokārt videi nekaitīgā, drošā un tādējādi arī noturīgā transportā; uzskata, ka būtu jāapsver ES ieguldījumi transporta projektos saistība ar stratēģiju “ES 2020”, jo transporta un mobilitātes sistēmas sniedz unikālas iespējas stabilu darbavietu radīšanai;

35.  ir pārliecināts, ka Eiropas pamattīkla definīcija saistībā ar TEN kopējo tīklu, kas joprojām ir ES transporta politikas prioritāte, jāvērtē, izmantojot noturīgas attīstības kritērijus gan Eiropas, gan arī reģionālajā un vietējā līmenī un ka daudzveidīgas platformas sausas ostas arī turpmāk būs pieejamās infrastruktūras neatņemama daļa, jo tās nodrošina efektīvu savienošanu, kas jānodrošina starp dažādiem transporta veidiem;

36.  uzskata, ka ES transporta politikā TEN–T projekti būtu jāsaglabā kā prioritāte un ka ir ļoti nepieciešams uzsākt risināt trūkumus infrastruktūrā un pārvarēt vēsturiskos un ģeogrāfiskos šķēršļus, kas saglabājas pierobežā; uzsver, ka TEN–T programma būtu jāintegrē plašajā starpsavienojumu tīklā ES teritorijā un ārpus tās robežām, un uzskata, ka šo procesu var paātrināt, palielinot finansējumu;

37.  prasa, lai pastiprināta nozīme Eiropas transporta politikā būtu iekšējo ūdensceļu transporta infrastruktūrai, iekšējām ostām un ap rūpniecības un tirdzniecības centriem esošo teritoriju dažāda veida savienojumiem ar jūras ostām un dzelzceļa savienojumiem un lai tiktu sniegts lielāks atbalsts, kas palīdzētu samazināt ietekmi uz vidi un paaugstināt drošību ES transporta jomā; uzskata, ka iekšējo ūdensceļu kuģu veikumu vidē var radikāli uzlabot, ja tiktu uzstādīti jaunie motori, kas aprīkoti ar jaunāko emisijas kontroles tehnoloģiju;

38.  uzsver, ka nepieciešams aplūkot tuvsatiksmes kuģošanas jūrā un jūras kuģu ceļu projektus plašākā kontekstā, ietverot valstis, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropas tiešā tuvumā; norāda, ka šajā nolūkā būs nepieciešams panākt labāku reģionālās politikas, attīstības politikas un transporta politikas sinerģiju;

39.  atzīst, ka reģionālajām lidostām ir izšķiroša nozīme perifēro un attālāko reģionu attīstībā, palielinot to savienojumus ar transporta centriem; uzskata par īpaši lietderīgu kombinētā transporta risinājumu piemērošanu, kad tas ir iespējams; uzskata, ka (ātrgaitas) dzelzceļa savienojumi starp lidostām rada ideālu iespēju veidot noturīgus savienojumus starp dažādiem transporta veidiem.

Transports globālā kontekstā

40.  uzsver, ka Eiropas transporta telpas izveidošana ir svarīga prioritāte visos transporta veidos un jo īpaši aviācijā un jūras satiksmē lielā mērā ir atkarīga no atzīšanas starptautiskā līmenī saistībā ar nolīgumiem, kas ir noslēgšanas sarunu stadijā; turklāt ES šajos attiecīgajos starptautiskajos forumos būtu jāpārņem noteicošā loma;

Novērtējami mērķi 2020. gadam

41.  prasa ievērot skaidru un novērtējamu mērķu, kas jāsasniedz 2020. gadā ar norādi uz 2010. gadu un tālab ierosina:

42.  aicina Komisiju uzraudzīt progresu, lai sasniegtu šos mērķus, un ik gadu ziņot par to Parlamentam;

o
o   o

43.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0053. (2) OV C 33 E, 9.2.2006., 142. lpp. (3) OV C 227 E, 21.9.2006., 609. lpp. (4) OV C 244 E, 18.10.2007., 220. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0345. (6) Pieņemtie teksti, P6_TA(2007)0344. (7) OV C 187 E, 24.7.2008., 154. lpp. (8) OV C 66 E, 20.3.2009., 1. lpp. (9) OV C286 E, 27.11.2009., 45. lpp. (10) OV C 295 E, 4.12.2009., 79. lpp. (11) OV C 295 E, 4.12.2009., 74. lpp. (12) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0119. (13) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0258. (14) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0308. (15) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0307. (16) OV L 300, 14.11.2009., 34. lpp.