Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lūgumrakstu komitejas darbību,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 24. un 227. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 10. un 11. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu un 202. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A7-0186/2010),

A.  tā kā 2009. gadā Lūgumrakstu komitejas darbību noteica pāreja no Parlamenta sestā sasaukuma uz septīto un būtiski mainījās Lūgumrakstu komitejas sastāvs, turklāt divas trešdaļas locekļu pirmoreiz iesaistījās komitejas darbā;

B.  tā kā 2009. gadā beidzās Eiropas Ombuda pilnvaras un Lūgumrakstu komiteja tika tieši iesaistīta amata kandidātu uzklausīšanā;

C.  tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, radot vajadzīgos priekšnoteikumus, lai iedzīvotāji varētu ciešāk iesaistīties ES lēmumu pieņemšanā un centienos nostiprināt tās leģitimitāti un pārskatatbildību;

D.  tā kā Parlaments tieši pārstāv ES iedzīvotājus un Līgumā paredzētās tiesības iesniegt lūgumrakstus ir līdzeklis, kā iedzīvotājiem vērsties pie saviem pārstāvjiem, ja iedzīvotāji uzskata, ka ir aizskartas viņu tiesības;

E.  tā kā Eiropas tiesību aktu piemērošana tieši ietekmē iedzīvotājus un viņi vislabāk var novērtēt šo aktu efektivitāti un trūkumus un ziņot par pamanītajām nepilnībām, kas jānovērš, lai nodrošinātu atbilstību Savienības mērķiem;

F.  paturot prātā, ka Eiropas iedzīvotāji gan individuāli, gan kolektīvi vēršas pie Parlamenta gadījumos, kad pārkāptas Eiropas tiesības;

G.  tā kā Parlamentam ar Lūgumrakstu komitejas starpniecību ir pienākums izmeklēt šādus gadījumus un darīt visu iespējamo, lai šādus likuma pārkāpumus novērstu; tā kā nolūkā sniegt iedzīvotājiem pašus piemērotākos un drīzāk pieejamos aizsardzības līdzekļus Lūgumrakstu komiteja turpināja nostiprināt sadarbību ar Komisiju, citām Parlamenta komitejām, Eiropas iestādēm, aģentūrām, tīkliem un dalībvalstīm;

H.  tā kā 2009. gadā Parlamentā saņemto lūgumrakstu skaits bija nedaudz lielāks nekā 2008. gadā reģistrētais (t.i., attiecīgi 1924 un 1849 lūgumraksti) un ir konstatēta pieaugoša tendence lūgumrakstus iesniegt elektroniski (2009. gadā apmēram 65 % lūgumrakstu tika saņemti elektroniski, salīdzinot ar 60 % 2008. gadā);

I.  tā kā 2009. gadā saņemto par nepieņemamiem atzīto lūgumrakstu skaits liecina, ka jāveic papildu pasākumi, lai iedzīvotājus pilnīgāk informētu par Savienības kompetencēm un tās dažādo iestāžu uzdevumiem;

J.  tā kā daudzos gadījumos iedzīvotāji iesniedz Parlamentam lūgumrakstus par lēmumiem, kurus pieņēmušas dalībvalstu kompetentās administratīvās vai tiesu iestādes, un tā kā iedzīvotājiem ir vajadzīgas iespējas, ko viņi var izmantot, lai prasītu valsts iestādēm sniegt pārskatu par to līdzdalību gan Eiropas likumdošanā, gan normatīvo aktu izpildes procesā;

K.  tā kā saskaņā ar atzinumu, kas pausts Eiropas Ombuda 2009. gada decembra lēmumā, ar ko izbeidz izmeklēšanu sūdzības lietā Nr. 822/2009/BU pret Komisiju, iedzīvotāji jo īpaši jāinformē par to, ka dalībvalstu tiesvedība ir daļa no Eiropas tiesību aktu īstenošanas dalībvalstīs un ka Lūgumrakstu komiteja nevar izskatīt jautājumus, kas ir piekritīgi dalībvalstu tiesvedībai, kā arī nevar pārskatīt šādas tiesvedības iznākumu;

L.  tā kā tiesvedības augstās izmaksa, kas jo īpaši lielas ir atsevišķās dalībvalstīs, var būt šķērslis iedzīvotājiem un faktiski atturēt viņus no prasības celšanas kompetentajās valsts tiesās, ja viņi uzskata, ka valsts iestādes nav ievērojušas tiesības, ko viņiem nodrošina ES likumi;

M.  tā kā Parlamentam īpašu problēmu rada situācija, kad tam iesniegts lūgumraksts par valsts tiesu iestāžu iespējamo nolaidību, jo tās nav prasījušas Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu, ignorējot LESD 267. pantu, jo īpaši gadījumā, kad Komisija neizmanto savas 258. pantā paredzētās pilnvaras sākt tiesvedību pret attiecīgo dalībvalsti;

N.  tā kā, ņemot vērā lūgumrakstu izskatīšanas procesa darbības mehānismus un tādēļ, ka tiesības iesniegt lūgumrakstu ir garantētas visiem ES pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem saskaņā ar Līguma noteikumiem, lūgumrakstu izskatīšanas process atšķiras no citiem aizsardzības līdzekļiem, kas iedzīvotājiem pieejami ES mērogā, tādiem kā sūdzību iesniegšana Eiropas Ombudam vai Komisijai;

O.  tā kā iedzīvotāji ir tiesīgi no visām Eiropas iestādēm sagaidīt strauju un uz atrisinājumu orientētu lietas izskatīšanu un augsta līmeņa pārredzamību un skaidrību un tā kā Parlaments vairākkārt ir prasījis Komisijai izmantot prerogatīvas, kādas tai piešķirtas kā Līguma uzraudzītājai, lai vērstos pret lūgumrakstu iesniedzēju pamanītajiem Eiropas tiesību aktu pārkāpumiem, jo īpaši gadījumos, kad ES tiesību akti pārkāpti, tos transponējot dalībvalstī;

P.  tā kā daudzi lūgumraksti joprojām raisa bažas par iekšējā tirgus un vides jomas Eiropas tiesību aktu transponēšanu un īstenošanu, un paturot prātā iepriekšējos Lūgumrakstu komitejas aicinājumus Komisijai panākt, lai šajās jomās tiktu pastiprinātas un efektivizētākas piemērošanas pārbaudes;

Q.  tā kā, lai gan Komisija atbilstību ES tiesībām pilnībā var pārbaudīt tikai pēc tam, kad dalībvalsts iestādes ir pieņēmušas galīgo lēmumu, ir būtiski, jo īpaši saistībā ar vides jautājumiem un visiem gadījumiem, kuros sevišķa nozīme ir termiņam, jau sākumposmā pārbaudīt, vai vietējās, reģionālās un valsts iestādes ir pareizi piemērojušas visas attiecīgās procedūras prasības, ko nosaka ES tiesības, un vajadzības gadījumā veikt padziļinātus pētījumus par spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu un ietekmi, lai iegūtu visu vajadzīgo informāciju;

R.  paturot prātā, cik svarīgi ir novērst turpmākos neatgriezeniskos bioloģiskās daudzveidības zudumus, jo īpaši Natura 2000 tīklā iekļautajās vietās, un dalībvalstu apņemšanos nodrošināt īpašas nozīmes rezervātu aizsardzību saskaņā ar Biotopu direktīvu (92/43/EEK) un Putnu direktīvu (79/409/EEK);

S.  tā kā lūgumraksti atspoguļo Eiropas tiesību aktu ietekmi uz ES iedzīvotāju ikdienas dzīvi, un atzīstot vajadzību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai konsolidētu attīstību, kas panākta iedzīvotāju ES tiesību nostiprināšanā;

T.  tā kā iepriekšējos ziņojumos par darbību un atzinumā par Komisijas gada ziņojumu attiecībā uz Kopienas tiesību piemērošanas uzraudzību Lūgumrakstu komiteja prasīja regulāri saņemt informāciju par notikumu gaitu saistībā ar pienākumu neizpildes procedūrām, kuru priekšmets ir minēts arī lūgumrakstos;

U.  paturot prātā, ka dalībvalstis ir galvenās atbildīgās par Eiropas tiesību aktu pareizu transponēšanu un izpildi, uz atzīstot, ka daudzas dalībvalstis aizvien biežāk tika iesaistītas Lūgumrakstu komitejas 2009. gada darbā,

1.  atzinīgi vērtē vienmērīgo pāreju uz jauno sasaukumu un norāda, ka liela daļa no Lūgumrakstu komitejas darba pretēji tam, kā tas bija citās parlamentārajās komitejās, tika pārnesta uz jauno sasaukumu, jo daudzu līgumrakstu izskatīšana nebija pabeigta;

2.  atzinīgi vērtē Lisabonas līguma stāšanos spēkā un pauž pārliecību, ka Parlaments aktīvi piedalīsies jaunās pilsoņu iniciatīvas izstrādē, lai ar šo instrumentu varētu pilnībā sasniegt noteiktos mērķus un nodrošināt lielāku pārredzamību un pārskatatbildību ES lēmumu pieņemšanā, ļaujot iedzīvotājiem ieteikt ES tiesību uzlabojumus vai papildinājumus;

3.  atzinīgi vērtē 2009. gada beigās Komisijas publicēto Zaļo grāmatu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu(1), ko uzskata par pirmo pasākumu, lai koncepciju iedzīvinātu praksē;

4.  norāda, ka Parlaments ir saņēmis kampaņveida lūgumrakstus ar vairāk nekā miljonu parakstu, un prasa, lai tiktu nodrošināts, ka iedzīvotājus pilnībā informē par šāda veida lūgumrakstu atšķirību no pilsoņu iniciatīvas;

5.  atsaucas uz rezolūciju par pilsoņu iniciatīvu(2), kurā viedokli pauda arī Lūgumrakstu komiteja; mudina Komisiju izstrādāt visaptverošus īstenošanas noteikumus, kuros skaidri norādīti izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā iesaistīto iestāžu funkcijas un pienākumi;

6.  atzinīgi vērtē to, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Pamattiesību harta ir kļuvusi juridiski saistoša, un uzsver Hartas nozīmi, lai pamattiesības padarītu skaidrākas un redzamākas visiem iedzīvotājiem;

7.  uzskata, ka gan Savienībai, gan tās dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, lai Hartā iekļautās pamattiesības tiktu pilnībā ievērotas, un uzskata, ka Harta palīdzēs formulēt Savienības pilsonības jēdzienu;

8.  sagaida, ka tiks veikti visi procesuālie pasākumi, lai nodrošinātu, ka īsā laikā tiek izskaidroti institucionālie aspekti, kas izriet no ES pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, un atzīmē Lūgumrakstu komitejas nodomu saistībā ar šo jautājumu piedalīties Parlamenta darbā;

9.  atgādina par savu iepriekšējo prasību, lai attiecīgie Parlamenta un Komisijas dienesti pilnībā pārskatītu ES iedzīvotājiem pieejamās prasību procedūras, un uzsver to nozīmi, kāda ir sarunu turpināšanai par pārskatīto Eiropas Parlamenta un Komisijas pamatnolīgumu, lai pilnībā ņemtu vērā ES iedzīvotāju paplašinātās tiesības un jo īpaši Eiropas pilsoņu iniciatīvas;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas veiktos pasākumus nolūkā saskaņot pašreizējos publiskā atbalsta pakalpojumus, lai iedzīvotājus informētu par viņu tiesībām ES un pārkāpumu gadījumos pieejamajiem pārsūdzības līdzekļiem, sagrupējot attiecīgās dažādās tīmekļa vietnes (tādas kā SOLVIT un ECC–Net) ES galvenās tīmekļa vietnes sadaļā Jūsu tiesības ES;

11.  norāda, ka Parlaments vairākkārt aicināja Komisiju izstrādāt sistēmu, ar ko skaidri norāda iedzīvotājiem pieejamos dažādos sūdzību iesniegšanas mehānismus, un uzskata, ka jāveic turpmāki pasākumi, kuru galīgais mērķis ir tīmekļa vietnes Jūsu tiesības ES padarīšana par ērti lietojamu, centralizētu tiešsaistes līdzekli; ar nepacietību gaida Komisijas 2008. gada Rīcības plāna(3) īstenošanas sākotnējos novērtējumus, kas jāsniedz 2010. gadā;

12.  atsaucas uz rezolūciju par Eiropas Ombuda darbību 2008. gadā un mudina atkārtoti ievēlēto ombudu turpināt darbu, lai uzlabotu Eiropas pārvaldības atklātumu un pārskatatbildību un nodrošinātu, ka lēmumi tiek pieņemti pēc iespējas atklātāk un iedzīvotājiem tuvākajā līmenī;

13.  atkārtoti apliecina apņemšanos atbalstīt Ombuda biroju tā centienos palielināt sabiedrības izpratni par iestādes darbu, kā arī apzināt Eiropas iestāžu administratīvās kļūdas un izskaust tās; uzskata, ka Ombuds ir vērtīgs informācijas avots, kas sekmē kopējos centienus uzlabot Eiropas pārvaldību;

14.  norāda, ka 2009. gadā saņemto lūgumrakstu ‐ no kuriem gandrīz 40 % atzina par nepieņemamiem ‐ temati joprojām galvenokārt attiecas uz vidi, pamattiesībām, tieslietām un iekšējo tirgu; attiecībā uz ģeogrāfisko pārklājumu lielākā daļa lūgumrakstu aptvēra visu Savienību (pēc tam skaitliskā ziņā lielākais lūgumrakstu skaits iesniegts par Vāciju, Spāniju, Itāliju un Rumāniju), kas liecina, ka iedzīvotāji aktīvi uzrauga Savienības darbu un sagaida no tās rīcību;

15.  atzīst lūgumrakstu iesniedzēju un EP Lūgumrakstu komitejas darbu par būtisku ieguldījumu Savienības vides aizsardzībā; atzinīgi vērtē Lūgumrakstu komitejas iniciatīvu, pasūtot pētījumu par Biotopu direktīvas piemērošanu saistībā ar gaidāmo Starptautisko Bioloģiskās daudzveidības gadu, un uzskata to par lietderīgu mehānismu, ar ko novērtēt līdzšinējo ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un izstrādāt jaunu stratēģiju;

16.  konstatē, ka aizvien pieaug to lūgumrakstu skaits, kuros minētas problēmas, ar kādām iedzīvotāji saskaras, īstenojot brīvas pārvietošanās tiesības; šādi lūgumraksti attiecas uz pārmērīgo termiņu, kādā uzņēmējas dalībvalstis izsniedz uzturēšanās atļaujas ģimenes locekļiem no trešām valstīm, un uz grūtībām īstenot balsstiesības un saņemt kvalifikācijas atzīšanu;

17.  atkārtoti aicina Komisiju iesniegt praktiskus priekšlikumus, lai patērētāju aizsardzību pret negodīgu komercpraksi attiecinātu arī uz mazajiem uzņēmumiem, kā tas prasīts Parlamenta rezolūcijā par uzziņu sabiedrību maldinošo darbību(4), jo Lūgumrakstu komiteja joprojām saņem lūgumrakstus no cietušajiem uzziņu sabiedrību krāpniecības dēļ;

18.  atzīst vadošo lomu, kāda Komisijai ir Lūgumrakstu komitejas darbā, kura, novērtējot lūgumrakstus, nosakot Eiropas tiesību aktu pārkāpumus un izvēloties kompensācijas veidu, turpina paļauties uz Komisijas kompetenci, un atzinīgi novērtē Komisijas centienus, lai samazinātu kopējo termiņu, kādā izskata Lūgumrakstu komitejas pieprasījumus veikt izmeklēšanu, lai iedzīvotāju iesniegtās lietas varētu atrisināt pēc iespējas drīz;

19.  mudina Eiropas Komisiju agrīni iesaistīties lietā, ja lūgumrakstos ziņots par iespējamiem kaitējumiem īpašas nozīmes rezervātiem, atgādinot attiecīgajām valsts iestādēm par to saistībām nodrošināt to vietu integritāti, kuras saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK (Biotopu direktīvu) ir klasificētas kā Natura 2000 vietas, un aicina vajadzības gadījumā veikt preventīvus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas tiesību aktiem;

20.  atzinīgi vērtē jaunievēlētos komisārus un jo īpaši par iestāžu attiecībām un administrāciju atbildīgo komisāru un cer, ka Komisija pēc iespējas cieši un efektīvi sadarbosies ar Lūgumrakstu komiteju un uzskatīs to par vienu no nozīmīgākajiem kanāliem iedzīvotāju saziņā ar Eiropas iestādēm;

21.  pauž nožēlu, ka Komisija līdz šim nav ņēmusi vērā Lūgumrakstu komitejas vairākkārtējos aicinājumus oficiāli un regulāri atjaunināt informāciju par pārkāpumu izmeklēšanas procesu gaitu saistībā ar izskatāmajiem lūgumrakstiem; norāda, ka Komisijas prakse lēmumus par pārkāpumu izmeklēšanas procesiem publicēt reizi mēnesī (saskaņā ar Līguma 258. un 260. pantu) ir slavējama no pārredzamības viedokļa, taču tā nav attiecīgo pieprasījumu pienācīgs risinājums;

22.  uzskata, ka pārkāpumu izmeklēšanas procesu izsekošana, lasot Komisijas paziņojumus presei un meklējot to atbilstību konkrētiem lūgumrakstiem, nevajadzīgi tērētu Lūgumrakstu komitejas laiku un līdzekļus, jo īpaši saistībā ar horizontāliem tiesību pārkāpumiem, un prasa Komisijai informēt Lūgumrakstu komiteju par visiem attiecīgajiem pārkāpumu izmeklēšanas procesiem;

23.  atkārtoti pauž uzskatu, ka Komisijai ES iedzīvotājiem jānodrošina tāds pats pārredzamības līmenis, kāds pastāv, ja viņi iesniedz oficiālu sūdzību vai lūgumrakstu Parlamentam, un vēlreiz aicina Komisiju nodrošināt, ka lielāka vērība tiek pievērsta lūgumrakstu izskatīšanas procesiem un Komisijas funkcijai reaģēt uz Eiropas tiesību pārkāpumiem, par kuriem attiecīgi ierosina pārkāpumu izmeklēšanas procesus;

24.  atgādina, ka daudzos gadījumos lūgumraksti norāda uz problēmām saistībā ar Eiropas tiesību aktu transponēšanu un izpildi, un atzīst, ka pārkāpumu izmeklēšanas procesu sākšana, ņemot vērā šādu procesu vidējo ilgumu, ne vienmēr sniedz iedzīvotājiem tūlītēju problēmu atrisinājumu;

25.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus izstrādāt alternatīvus līdzekļus, kā sekmēt labāku Eiropas tiesību aktu īstenošanu, un atsevišķu dalībvalstu labvēlīgo attieksmi, kuras veic vajadzīgos pasākumus, lai pārkāpumus novērstu agrīnajā īstenošanas posmā;

26.  atzinīgi vērtē dalībvalstu aizvien lielāko iesaistīšanos Lūgumrakstu komitejas darbā un šo valstu pārstāvju piedalīšanos sanāksmēs; uzskata, ka šāda sadarbība ir jānostiprina, jo valstu iestādes ir galvenās atbildīgās par Eiropas tiesību aktu izpildi pēc šo aktu transponēšanas attiecīgo valstu tiesību sistēmā;

27.  uzsver, ka ciešākai sadarbībai ar dalībvalstīm ir izšķiroša nozīme Lūgumrakstu komitejas darbā; uzskata, ka viens no veidiem, kā to panākt, varētu būt pastiprināta sadarbība ar valstu parlamentiem, jo īpaši Lisabonas līguma kontekstā;

28.  mudina dalībvalstis būt gatavām pārredzamāk un aktīvāk iesaistīties to lūgumrakstu izskatīšanā, kuri attiecas uz Eiropas tiesību aktu īstenošanu un izpildi;

29.  uzskata, ka, ņemot vērā Lisabonas līgumu, šā sasaukuma EP Lūgumrakstu komitejai jāveido ciešākas darba attiecības ar līdzīgām dalībvalstu nacionālo un reģionālo parlamentu komitejām, lai sekmētu savstarpēju izpratni par lūgumrakstiem, kas attiecas uz Eiropas lietām, un vispiemērotākajā līmenī pēc iespējas drīz reaģētu uz iedzīvotāju jautājumiem;

30.  vērš uzmanību uz secinājumiem Parlamenta rezolūcijā par Spānijā notiekošās ekstensīvās urbanizācijas ietekmi un prasa Spānijas varas iestādēm arī turpmāk sniegt novērtējumus par veiktajiem pasākumiem, kā tās darījušas līdz šim;

31.  norāda, ka aizvien pieaug to lūgumrakstu iesniedzēju skaits, kuri vēršas Parlamentā ar prasību jautājumos, kuri neietilpst ES kompetences jomā, tādos kā, piemēram, pensijas maksājumu aprēķināšana, valsts tiesu nolēmumu izpilde un valstu pārvaldes iestāžu pasivitāte; Lūgumrakstu komiteja ir darījusi visu iespējamo, lai šādas sūdzības pāradresētu kompetentajām valstu iestādēm;

32.  uzskata ‐ lai gan ir jāveicina interneta plaša izmantošana, jo tādējādi tiek atvieglota saziņa ar iedzīvotājiem, jārod risinājums tam, lai Lūgumrakstu komiteju nenoslogotu sūdzības, kas nav uzskatāmas par lūgumrakstiem; uzskata, ka risinājumu varētu panākt, ja Parlamentā pārskatītu reģistrācijas procesu, un mudina atbildīgo personālu attiecīgās lietas pāradresēt Sarakstes ar pilsoņiem nodaļai, nevis iesniegt Lūgumrakstu komitejai;

33.  uzsver, ka jāturpina darbs, lai palielinātu lūgumrakstu pārvaldības pārredzamību: iekšēji ‐ regulāri uzlabojot e–lūgumrakstu lietojumprogrammu, kas Lūgumrakstu komitejas locekļiem nodrošina tiešu piekļuvi lūgumrakstu datnēm, un ārēji ‐ izveidojot ērti lietojamu, interaktīvu lūgumrakstu portālu, kas ļautu Parlamentam efektīvāk sazināties ar iedzīvotājiem un arī padarīt skaidrākas sabiedrībai Lūgumrakstu komitejas balsošanas procedūru un kompetences;

34.  mudina izveidot portālu, kas piedāvātu lūgumrakstu daudzposmu interaktīvu matricu, ar ko iedzīvotājus varētu informēt par to, ko iespējams panākt ar lūgumrakstu iesniegšanu Parlamentam, kā arī par Parlamenta pilnvarām, un kas varētu ietvert saites uz alternatīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem Eiropas un dalībvalstu mērogā; aicina sniegt pēc iespējas sīkāku aprakstu par dažādām Savienības atbildības jomām, lai likvidētu visas neskaidrības par ES un dalībvalstu kompetencēm;

35.  atzīst, ka šādas iniciatīvas īstenošana prasītu līdzekļus, taču mudina attiecīgos administratīvos dienestus sadarboties ar Lūgumrakstu komiteju, lai panāktu pieņemamākos risinājumus, jo šādam portālam ir izšķiroša nozīme ne tikai saziņas uzlabošanā starp Parlamentu un ES iedzīvotājiem, bet arī par nepieņemamiem atzīto lūgumrakstu skaita samazināšanā;

36.  uzsver ‐ tiklīdz jautājums par resursiem ir atrisināts apmierinoši, nekavējoties ir jāuzlabo pašreizējā tīmekļa vietne;

37.  atzinīgi vērtē to, ka ir apstiprināts Parlamenta jaunais Reglaments un pārskatīti noteikumi par lūgumrakstu pārvaldību; mudina Sekretariātu un politisko grupu pārstāvjus sākt darbu, lai pārskatītu deputātiem paredzētos norādījumus par Lūgumrakstu komitejas noteikumiem un iekšējām procedūrām, jo šāds dokuments ne tikai palīdzēs deputātu darbā, bet arī turpmāk palielinās lūgumrakstu izskatīšanas pārredzamību;

38.  atkārtoti aicina attiecīgos administratīvos departamentus veikt vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu elektronisku reģistru, kurā saskaņā ar 202. pantu iedzīvotāji varētu izteikt vai atsaukt atbalstu konkrētajam lūgumrakstam;

39.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām, to lūgumrakstu komitejām, ombudiem vai līdzīgām kompetentām iestādēm.

(1) COM(2009)0622, 11.11.2009. (2) Eiropas Parlamenta 2009. gada 7. maija rezolūcija ar prasību Komisijai iesniegt priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pilsoņu iniciatīvas īstenošanu (Pieņemtie teksti, 7.5.2009, P6_TA(2009)0389). (3) Rīcības plāns par integrētu pieeju Vienotā tirgus atbalsta pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem un uzņēmumiem ‐ Komisijas dienestu darba dokuments SEC (2008)1882. (4) Eiropas Parlamenta 2008. gada 16. decembra rezolūcija par uzziņu sabiedrību maldinošo darbību (OV C 45 E, 23.2.2010., 17. lpp.).