Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. un 192. pantu, kuros ir noteikts mērķis veicināt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni,

–  ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par bioatkritumu apsaimniekošanu Eiropas Savienībā (COM(2008)0811),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Padomes 2009. gada 25. jūnijā pieņemtos secinājumus (11462/09, 2009. gada 26. jūnijs),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvu 2006/12/EK par atkritumiem(1),

–  ņemot vērā Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem(2),

–  ņemot vērā 2002. gada 17. janvāra nostāju par Padomes galīgo kopējo nostāju, lai Eiropas Parlaments un Padomes pieņemtu lēmumu, ar kuru pieņem Sesto Kopienas vides rīcības programmu(3),

–  ņemot vērā 2008. gada 12. marta rezolūciju par ilgtspējīgu lauksaimniecību un biogāzi ‐ nepieciešamība pārskatīt ES tiesību aktus(4),

–  ņemot vērā 2009. gada 4. februāra rezolūciju “2050: nākotne sākas jau šodien ‐ ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām”(5),

–  ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par Sestās Kopienas vides rīcības programmas vidusposma pārskatu(6),

–  ņemot vērā 2007. gada 14. novembra nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido pamatnostādnes augsnes aizsardzībai un groza Direktīvu 2004/35/EK(7),

–  ņemot vērā 2007. gada 13. novembra rezolūciju par tematisko stratēģiju augsnes aizsardzībai(8),

–  ņemot vērā 2005. gada 25. oktobra nostāju par Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par atkritumu sūtījumiem(9),

–  ņemot vērā 2005. gada 29. septembra rezolūciju par atjaunīgās enerģijas apmēru ES un priekšlikumiem konkrētām darbībām(10),

–  ņemot vērā 2008. gada 17. jūnija nostāju attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu(11),

–  ņemot vērā 2007. gada 13. februāra rezolūciju Tematiska stratēģija atkritumu pārstrādei(12),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A7-0203/2010),

A.  tā kā saistībā ar Komisijas Zaļajā grāmatā popularizēto iniciatīvu rodas iespēja bioatkritumus apsaimniekošanas jomā rīkoties Kopienas līmenī;

B.  tā kā pienācīga bioatkritumu apsaimniekošana ir izdevīga ne tikai no vides, bet arī no ekonomikas viedokļa;

C.  tā kā Atkritumu pamatdirektīvas 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka, pieņemot konkrētu atkritumu kategoriju apsaimniekošanai paredzētas direktīvas, var noteikt īpašus vai papildu noteikumus;

D.  tā kā Direktīvā 1999/31/EK par atkritumu poligoniem nav noteikts pietiekami liels skaits organisko atkritumu ilgtspējīgas apsaimniekošanas instrumentu;

E.  tā kā bioatkritumus reglamentējošie noteikumi nav iekļauti vienā dokumentā un tā kā šābrīža regulējums likumdošanas dokumentos nenodrošina bioatkritumu efektīvas apsaimniekošanas izvirzīto mērķu sasniegšanu; tā kā šā iemesla dēļ ir jāpieņem atsevišķa bioatkritumu apsaimniekošanu reglamentējoša direktīva; tā kā bioatkritumu apsaimniekošanu reglamentējošo dažādo noteikumu apvienošana vienā likumdošanas aktā jau būtu likumdošanas izcilības un labākas likumu izstrādes apliecinājums, ja tādējādi tiktu nodrošināta akta saprotamība, lielāka skaidrība, labāks monitorings un īstenošana un juridiskā noteiktība un līdz ar to arī publisko un privāto ieguldītāju ilgtermiņa paļāvība;

F.  tā kā 2010. gada 15. februārī Barselonā notikušās konferences par bioatkritumu otrreizējo pārstrādi Eiropā, piedaloties arī Padomei, Komisijai un Eiropas Parlamentam(13), secinājumos ir teikts, ka ir jārīkojas, lai radītu Eiropas tiesisko regulējumu bioatkritumu jomā, jo šis ir īstais brīdis, lai veicinātu šāda regulējuma pieņemšanu;

G.  tā kā konkrētās direktīvas par bioatkritumiem regulējums ir jāizstrādā tā, lai to varētu attiecināt uz dažādiem šobrīd īstenotajiem apsaimniekošanas veidiem, paturot prātā, ka ir jāņem vērā daudz mainīgo faktoru un vietējo apsvērumu;

H.  norādot, ka pastāv neizpētītas tādu bioatkritumu izmantošanas iespējas, kurus apsaimnieko atbilstoši katrā valstī īstenotajai atšķirīgajai politikai; tā kā šo atkritumu dalīta vākšana ir jāuzlabo, lai resursus izmantotu efektīvi un ilgtspējīgi; tā kā bioatkritumi ir jāreģenerē vairāk, lai sasniegtu otrreizējās pārstrādes un atjaunojamās enerģijas mērķus un tādējādi veicinātu arī stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, jo sevišķi, īstenojot, resursu efektivitātes galveno iniciatīvu;

I.  tā kā, atkritumus vācot dalīti, var cita starpā optimāli apsaimniekot dažus bioatkritumu veidus, piemēram, patērētāju un piegādātāju līmenī radušos virtuves atkritumus un bioloģiski noārdāmos un kompostējamos atkritumus no restorāniem, kuros izmanto vienreiz lietojamus galda piederumus;

J.  tā kā, kompostējot organiskos atkritumus, var otrreiz pārstrādāt bioloģiski noārdāmos un kompostējamos produktus, kas minēti Kopienas iniciatīvā (Pirmtirgus iniciatīva);

K.  tā kā bioatkritumu apstrādes standarti un komposta kvalitāte ir jādefinē ES līmenī; tā kā, reglamentējot komposta parametrus, tostarp integrēto pieeju, ar kuru panāk izsekojamību, kvalitāti un drošu izmantošanu, varēs patērētājos viest uzticību attiecīgajam produktam; tā kā komposts ir jāiedala atbilstoši tā kvalitātei, ja vien komposta izmantošanai nav negatīvas ietekmes uz augsni un gruntsūdeni, jo īpaši uz lauksaimniecības produkciju, kuru audzē šajā augsnē;

L.  tā kā mērķi, kuri tika noteikti bioatkritumu novirzīšanai no poligoniem, netiek pienācīgi īstenoti, to sasniegšanai tiesību aktos ir jānosaka papildu pamatnostādnes;

M.  tā kā var būt vajadzība veikt aizsardzības pasākumus, lai novērstu to, ka komposta izmantošanas rezultātā piesārņo augsni un gruntsūdeni;

N.  tā kā, lai nekaitētu videi vai cilvēku veselībai, ir jāapsver un jāizvērtē iespējas izmantot arī nekvalitatīvu kompostu un tā kā, ES līmenī precīzi definējot iespējas izmantot nekvalitatīvu kompostu un nosakot gadījumus, kuros komposts ir uzskatāms par produktu un kuros par atkritumiem, tiktu atvieglināta dalībvalstu sapratne brīdī, kad tās pieņem lēmumus ar komposta izmantošanu saistītajā jomā;

O.  tā kā iniciatīva “Resursu ziņā efektīva Eiropa” ir viens no stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajiem pasākumiem un tā kā tāpēc ir jāsekmē resursu efektivitāte; tā kā ar bioatkritumu otrreizēju pārstrādi palielina resursu efektivitāti;

P.  tā kā tādu atkritumu sadedzināšana, kuros ir sadzīves atkritumi, ir mazāk efektīva; tā kā bioatkritumu sadedzināšana ir netieši veicināta direktīvā par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamās enerģijas avotiem; tā kā bioatkritumus cīņā pret klimata izmaiņām var izmantot labāk, tos otrreiz pārstrādājot kompostā augsnes kvalitātes uzlabošanai un oglekļa piesaistīšanai, kas šobrīd direktīvā par elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamās enerģijas avotiem netiek sekmēts;

Q.  tā kā anaerobā pārstrāde, ražojot biogāzi, ir efektīvs enerģijas reģenerācijas līdzeklis, bet šajā pārstrādē iegūto digestātu var izmantot komposta ražošanai;

R.  tā kā galvenajam atbilstošas bioatkritumu apsaimniekošanas mērķim ir jābūt rezultātam, proti, iespējām izmantot visus bioatkritumu apsaimniekošanas tehnoloģiskos risinājumus, lai veicinātu jauninājumus, zinātnisko pētniecību un konkurētspēju;

S.  tā kā pāreja uz otrreizējās pārstrādes sabiedrību, attīstot zemas oglekļa emisijas ekonomiku un veicinot iespējas radīt “zaļas” darbavietas šajā jomā, rada ievērojamu sinerģismu un līdz ar to arī vajadzību paredzēt apropriācijas pētniecībai par ietekmi uz bioatkritumu vākšanas un apsaimniekošanas darba vidi;

T.  tā kā Komisijai un dalībvalstīm ir jāveicina informētības par vides jautājumiem palielināšanas pasākumu īstenošana šajā jomā, it īpaši skolās, lai popularizētu ilgtspējīgu cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un vairāk informētu sabiedrību par dalītas vākšanas izdevīgumu; tā kā pašvaldībām un pašvaldību uzņēmumiem ir ievērojama nozīme, konsultējot un informējot sabiedrību par atkritumu novēršanu;

U.  tā kā bioatkritumi ir vairāk nekā 30% cieto sadzīves atkritumu; tā kā bioatkritumu apjoms Eiropas Savienībā pieaug un tā kā tie, ja ir apglabāti poligonos, ir uzskatāmi par nozīmīgu siltumnīcefekta gāzu emisijas avotu un negatīvas ietekmes uz vidi faktoru, jo atrodas apstākļos, kuru dēļ atkritumu apsaimniekošana ir ceturtais lielākais siltumnīcefekta gāzu avots;

V.  tā kā praksē ilgtspējīgi apstrādā ne tikai mājsaimniecībās radušos bioatkritumus;

W.  tā kā šādu atkritumu apsaimniekošana ir jāstrukturē saskaņā ar “atkritumu hierarhiju”: novēršana un samazināšana, otrreizēja izmantošana, otrreizējā pārstrāde, citi reģenerācijas veidi, it īpaši enerģijas ražošanai, un kā pēdējais solis ‐ apglabāšana poligonā (saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvas 4. pantu), atbilstīgi kuram bioatkritumu otrreizējā pārstrāde ir vēlamāka par sadedzināšanu, jo, otrreiz pārstrādājot, ne tikai neizdalās metāna gāze, bet, piesaistot oglekli un uzlabojot augsnes kvalitāti, tiek veicināta klimata pārmaiņu mazināšana; tā kā novēršana ir vislielākā bioatkritumu apsaimniekošanas prioritāte un tā kā novēršot var īpaši nepieļaut pārtikas un zaļo atkritumu veidošanos, piemēram, labāk projektējot publiskos parkus, kuros iestādītie augi un koki nav intensīvi jākopj;

X.  tā kā, ja mēs gribam virzīties uz vides ziņā efektīvu bioatkritumu apsaimniekošanu, tās ieviešana ir jāaplūko no enerģētikas un augsnes aizsardzības politikas kopēja viedokļa, ņemot vērā klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus; tā kā vēl viena priekšrocība ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, ja ar apstrādātajiem bioatkritumiem aizstāj kūdru, tādējādi aizsargājot mitrāju ekosistēmas;

Y.  tā kā, biogāzes ieguves nolūkā anaerobi pārstrādājot bioatkritumus, var ievērojami veicināt resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu ES un arī ES atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanu ilgtspējīgā veidā;

Z.  tā kā bioatkritumi ir jāuztver kā vērtīgs dabas resurss, ko var izmantot augstas kvalitātes komposta ražošanai, tādējādi mazinot augsnes degradāciju Eiropā, saglabājot tās auglību, mazinot ķīmiskā mēslojuma, jo īpaši tā ķīmiskā mēslojuma izmantošanu lauksaimniecībā, kura pamatā ir fosfors, un stiprinot augsnes ūdens noturēšanas spēju;

AA.  tā kā dalībvalstīs izmanto dažādas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un tā kā apglabāšana poligonos joprojām ir visizplatītākā cieto sadzīves atkritumu likvidācijas metode Eiropas Savienībā, neskatoties uz to, ka tas ir vissliktākais risinājums no vides viedokļa;

AB.  tā kā transporta biodegvielas ieguve no bioatkritumiem ir ļoti izdevīga videi;

AC.  tā kā bioatkritumu apsaimniekošanas jomā ir jāveicina zinātniskā pētniecība un tehnoloģisko jauninājumu ieviešana;

AD.  tā kā ar atkritumu dalītu vākšanu šobrīd var novērst piesārņojumu un veicināt augstas kvalitātes komposta ieguves mērķu sasniegšanu, tādējādi radot kvalitatīvus bioatkritumu otrreizējās pārstrādes materiālus un padarot enerģijas reģenerāciju vēl efektīvāku;

AE.  tā kā no pieejamiem pētījumiem un dalībvalstu pieredzes izriet, ka ir svarīgi, lai dalīta vākšana būtu praktiski īstenojama un gan vides, gan ekonomikas ziņā ilgtspējīga, un būtu obligāta; tā kā, lai ražotu augstas kvalitātes kompostu, atkritumi ir jāsavāc dalīti,

Tiesību akti

1.  mudina Komisiju pārskatīt spēkā esošos bioatkritumiem piemērojamos tiesību aktus, lai līdz 2010. gada beigām saskaņā ar subsidiaritātes principu izstrādātu priekšlikumu īpašai direktīvai, kurā cita starpā būtu:

2.  aicina Komisiju sniegt konkrētus skaitļus par to, kādā apmērā, reģenerējot un kompostējot saskaņā ar Valsts emisiju plānu, ir izdevies samazināt CO2 izmešus;

3.  atzīmē, ka turpmākajā Eiropas Savienības regulējumā būs sniegtas juridiskas vadlīnijas, ka daudzās dalībvalstīs tas būs saprotamāks, un ka šajā regulējumā tās tiks mudinātas ieguldīt līdzekļus bioatkritumu apsaimniekošanas jomā; aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstis atkritumu šķirošanas sistēmu ieviešanā un noteikt saistošus un vērienīgus mērķus otrreizējai šādu atkritumu pārstrādei;

4.  atgādina, ka 2002. gada 22. jūlija Sestās Kopienas vides rīcības programmā 2001.-2010. gadam 8. panta 2. punkta iv) apakšpunktā kā viena no prioritātēm Komisijai ir noteikts pienākums izstrādāt tiesību aktus par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem, lai sasniegtu ilgtspējīgas izmantošanas un dabas resursu un atkritumu apsaimniekošanas mērķi, taču pat pēc 8 gadiem nav iesniegts neviens tiesību akta priekšlikums ‐ tas nav pieņemami;

5.  aicina Komisiju ietekmes novērtējumā izstrādāt uzlabotu bioatkritumu apsaimniekošanas sistēmu attiecībā uz dalīti savāktu bioatkritumu otrreizējo pārstrādi, kompostēšanu lauksaimniecības un ekoloģijas vajadzībām, mehāniskās un bioloģiskās apstrādes tehnoloģijām un bioatkritumu kā enerģijas ražošanas avota izmantošanu; uzskata, ka šis ietekmes novērtējums ir jāizmanto kā pamats, lai sagatavotu jauno Kopienas tiesisko regulējumu par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem;

Izmantošana

6.  mudina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm noteikt kritērijus augstas kvalitātes komposta ražošanai un izmantošanai un pieņemt galaproduktiem izvirzāmās obligātās prasības, kā tas ir noteikts Atkritumu pamatdirektīvas 6. pantā, saskaņā ar kuru var iedalīt atbilstoši kvalitātei dažādos tos komposta izmantošanas veidus, kurus iegūst bioatkritumu pārstrādes ceļā, īstenojot stratēģiju, kas ir balstīta uz integrēto pieeju, ar kuru nodrošina ne tikai kvalitāti, bet arī produkta izsekojamību un drošu izmantošanu;

Enerģētika

7.  uzskata, ka bioatkritumu anaerobā pārstrāde ir īpaši lietderīga, jo tās rezultātā iegūst barības vielām bagātu mēslojumu, digestātu un arī biogāzi, kas ir atjaunojamās enerģijas avots un ko var pārvērst par biometānu vai izmantot, lai ražotu pamatslodzes elektroenerģiju;

8.  uzskata ‐ lai bioatkritumu sadedzināšana būtu nopietna alternatīva atkritumu hierarhijā, tā obligāti ir jāīsteno kombinācijā ar enerģijas reģenerāciju;

9.  uzsver, ka, pārstrādājot bioatkritumus enerģijas ieguvei, jāņem vērā ar energoefektivitāti un attīstības ilgtspēju saistītie aspekti un ka tādēļ galvenais ir šos atkritumus izmantot cik vien iespējams efektīvi; apstiprina, ka dalītā vākšana ir ļoti svarīga, lai īstenotu Atkritumu poligonu direktīvu(14), sniegtu kvalitatīvas izejvielas bioatkritumu pārstrādei un uzlabotu enerģijas reģenerācijas efektivitāti;

10.  atzīmē ‐ lai uzlabotu novirzīšanas no poligoniem, otrreizējās pārstrādes un reģenerācijas rādītājus, ir jābūt iespējām izmantot visus tehnoloģiskos rīkus un risinājumus, ar kuriem resursus otrreizēji pārstrādā visvairāk vai visvairāk ražo biogāzi;

11.  uzskata, ka bioatkritumi ir vērtīgs atjaunojamais resurss elektroenerģijas un transporta biodegvielas ražošanai un ievadīšanai gāzes cauruļvadu tīklā, pārvēršot biogāzi biometānā (galvenokārt metānā ‐ 50 % līdz 75 % ‐ un oglekļa dioksīdā), un aicina Komisiju analizēt un veicināt bioatkritumu izmantošanu biogāzes ražošanā;

12.  uzsver, ka no atkritumu poligoniem ir jānovirza vairāk atkritumu; atzīmē šajā sakarībā, ka ar bioatkritumiem var veicināt ES mērķa sasniegšanu ‐ līdz 2020. gadam 20 % visas enerģijas iegūt no atjaunojamajiem enerģijas avotiem ‐ un ES Degvielas kvalitātes direktīvā noteiktā mērķa sasniegšanu; atgādina, ka Atjaunojamo enerģijas avotu direktīvā ir pausts atbalsts visa veida biomasas, tostarp bioatkritumu kā atjaunojamās enerģijas avota izmantošanai enerģijas ieguvē, un ka, lai sasniegtu 10 % atjaunojamās enerģijas avotu mērķi transporta nozarē, no atkritumiem iegūto biodegvielu uzskaita divkārši; tāpēc aicina dalībvalstis apsvērt iespēju saistībā ar integrētu atkritumu hierarhijas politiku valsts tiesību aktos noteikt pienākumu enerģiju ražot no bioloģiski noārdāmām atkritumu daļām un mudina dalībvalstis apmainīties ar paraugprakses piemēriem;

Pētniecība un jauninājumi

13.  mudina Komisiju un dalībvalstis bioatkritumu apsaimniekošanas jomā veicināt un atbalstīt zinātnisku pētniecību un tehnoloģiskus jauninājumus;

14.  aicina Komisiju arī turpmāk pētīt bioatkritumu apstrādes metodes, lai labāk noteiktu šīs metodes ar augsni saistīto izdevīgumu, izmērītu no atkritumiem reģenerētās enerģijas apjomu un ietekmi uz vidi;

Izpratne un informācija

15.  mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt izpratnes par vides jautājumiem veidošanas pasākumus šajā jomā, it īpaši skolās un augstākās izglītības mācību iestādēs, lai veicinātu labākus atkritumu veidošanās novēršanas rīcības modeļus, popularizētu ilgtspējīgu bioatkritumu un cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un veidotu sabiedrības izpratni par atkritumu novēršanu un otrreizējo pārstrādi, kā arī par dalītas vākšanas izdevīgumu un bioatkritumu bioloģisko apstrādi; šajā sakarībā uzsver, cik svarīga ir pilsētu, pašvaldību un komunālo uzņēmumu loma iedzīvotāju konsultēšanā un informācijas nodrošināšanā attiecībā uz atkritumu novēršanu;

Vides aspekti

16.  uzskata, ka apstrādātie bioatkritumi ir jāizmanto, lai saglabātu organiskās vielas un noslēgtu barības vielu ciklus, jo īpaši fosfātu ciklu, iestrādājot to augsnē, un tāpēc aicina Komisiju atzīt, ka politikas virzieni ir jāizmēģina, lai secinātu, kādā mērā ar tiem var mazināt nepieņemami ātro pasaules fosfāta resursu noplicināšanu;

17.  uzstāj, ka nepiesārņoti bioatkritumi jāuzskata par vērtīgu dabisko resursu, kas izmantojams augstvērtīga komposta iegūšanai;

18.  uzskata, ka lauksaimniecības nākotne ir atkarīga arī no augsnes auglības saglabāšanas un atjaunošanas; norāda, ka lauksaimniecībā izmantojot augstvērtīgu kompostu, var veicināt augsnes produktivitātes saglabāšanu, palielināt ūdens noturēšanas spējas un oglekļa uzglabāšanas spējas, kā arī mazināt mākslīgā mēslojuma izmantošanu; uzsver, ka dalībvalstīm ir uzdevums garantēt augstvērtīga komposta izmantošanu lauksaimniecības zemēs;

19.  norāda, ka kompostēšanu var sarežģīt to gāzu kontrole, kuras rodas no apglabātajām vielām, un šis process var nopietni apdraudēt vidi un atmosfēru; atgādina, ka, pareizi kompostējot atkritumus, tostarp sadzīves bioatkritumus, ir jāaizsargā arī pazemes ūdeņi pret infiltrātiem, kas rodas kompostēšanas poligonos;

20.  uzsver, ka no dažāda līmeņa mērķu (cīņa pret klimatisko sasilšanu, augsnes degradāciju un augsnes eroziju, atjaunojamās enerģijas mērķu izpilde) sasniegšanas viedokļa, dalītas savākšanas ceļā iegūto bioatkritumu kompostēšanas un fermentācijas apvienojumam, ja to var praktiski paveikt, ir nenoliedzamas priekšrocības, un ka tas būtu jāatbalsta;

21.  tāpēc aicina Komisiju ierosināt valstu bioatkritumu otrreizējās pārstrādes mērķus, lai ierobežotu to bioatkritumu apjomu, kurus likvidē visnevēlamākajos apsaimniekošanas veidos, piemēram, apglabājot poligonos un sadedzinot;

Atbilstība Atkritumu poligonu direktīvai

22.  atgādina, ka šādu atkritumu apsaimniekošana jāorganizē saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas metožu vispārējo hierarhiju: atkritumu veidošanās novēršana, pārstrāde, citi reģenerācijas veidi, tostarp enerģijas ražošanai, un ‐ kā pēdējais solis ‐ apglabāšana poligonā (Direktīvas 1999/31/EK 5. pants un Direktīva 2008/98/EK(15)); aicina Komisiju vēl stingrāk raudzīties, lai visā Savienībā tiktu ievēroti un piemēroti noteikumi par atkritumu apglabāšanu poligonā;

23.  atzīmē, ka visās dalībvalstīs dažādie valstu tiesību akti un dažādās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas atšķiras un ka apglabāšana poligonā joprojām ir Eiropas Savienībā visbiežāk izmantotā cieto sadzīves atkritumu apglabāšanas metode; aicina dalībvalstis pastiprināt savstarpējo sadarbību, lai apmainītos ar paraugpraksi bioatkritumu apsaimniekošanas jomā;

24.  uzskata, ka mehāniski bioloģiskā apstrāde (MBA) ir efektīva iespēja, kā novērst trūdošu atkritumu lielu apjomu nonākšanu poligonos un kā tos izmantot kompostēšanai, anaerobajai fermentācijai un enerģijas reģenerācijai;

Ekonomiskie aspekti

25.  uzskata ‐ lai palielinātu šādu dalītas savākšanas un citu tādu bioatkritumu apsaimniekošanas sistēmu lietošanu, ar kurām resursus reģenerē visvairāk, ir jāievieš finanšu stimuli;

26.  uzsver ‐ lai sekmētu Eiropas komposta tirgus attīstību, ir jāuzlabo bioatkritumu pārvaldība un jāsaskaņo komposta kvalitātes standarti;

27.  uzskata, ka, atlīdzinot papildu izmaksas, ko rada piesārņojošu vielu ievadīšana augsnē, pamatprincipam jābūt “maksā piesārņotājs”, lai lauksaimniekiem nebūtu jāmaksā par negatīvo ārējo ietekmi, ko izraisa bioatkritumu izplatīšana vidē;

28.  uzsver, ka daudzās dalībvalstīs nepieciešamā infrastruktūra jau ir izveidota, taču ir jāievieš finanšu stimuli, lai radītu un nostiprinātu iespējamo no bioatkritumiem iegūtā komposta un digestāta, bioenerģētikas un biodegvielas tirgu;

29.  uzsver priekšrocības, kādas saistībā ar vidi ir transporta degvielu ražošanai no bioatkritumiem; ņemot vērā atkritumu hierarhiju, pieprasa dalībvalstīm to ievērot, īstenojot pārskatīto Atkritumu pamatdirektīvu, un Komisijai pieprasa ar atkritumu hierarhiju saistītos apsvērumus iekļaut īstenošanas pamatnostādnēs;

30.  mudina Komisiju visos kārtējos vai papildu pētījumos par ietekmi uz šo jomu apskatīt arī jautājumu par to, kāda veida ekonomiskos stimulus, finanses vai palīdzību varētu piesaistīt vai radīt, lai izstrādātu un ieviestu tehnoloģijas, ar kurām var pareizi apsaimniekot bioatkritumus;

o
o   o

31.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp. (2) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp. (3) OV C 271 E, 7.11.2002., 154. lpp. (4) OV C 66 E, 20.3.2009., 29. lpp. (5) OV C 67 E, 18.3.2010., 44. lpp. (6) OV C 247 E, 15.10.2009., 18. lpp. (7) OV C 282 E, 6.11.2008., 281. lpp. (8) OV C 282 E, 6.11.2008., 138. lpp. (9) OV C 272 E, 9.11.2006., 59. lpp. (10) OV C 227, 21.9.2006., 599. lpp. (11) OV C 286 E, 27.11.2009., 81. lpp. (12) OV C 287 E, 29.11.2007., 135. lpp. (13) Padomes Sekretariāta 2010. gada 9. marta piezīme, Padomes dokuments 7307/10. (14) Direktīva 1999/31/EK, 17. apsvērums. (15) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.