Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 16. jūnija Regulu (ES) Nr. 540/2010, ar ko Islande tiek iekļauta to valstu sarakstā, kuras ir tiesīgas saņemt ES pirmsiestāšanās palīdzību, lai palīdzētu kandidātvalstīm saskaņot savus tiesību aktus ar Kopienas tiesību aktu kopumu,

–  ņemot vērā Komisijas atzinumu par Islandes pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (SEC(2010)0153),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 17. jūnija lēmumu uzsākt pievienošanās sarunas ar Islandi,

–  ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 26. novembra rezolūciju par Komisijas 2009. gada paplašināšanās stratēģijas dokumentu attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, Islandi un Turciju(1),

–  ņemot vērā 2010. gada 11. februāra rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes 2006. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (COM(2009)0588 – C7-0279/2009 – 2009/0163(COD))(2),

–  ņemot vērā Padomes un Komisijas paziņojumus par Islandes pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu (jebkura) Eiropas valsts var pieteikties dalībai Savienībā;

B.  tā kā jebkuras valsts panākumi ceļā uz dalību Eiropas Savienībā balstās uz nopelniem un ir atkarīgi no pūliņiem izpildīt pievienošanās kritērijus, un tajā pašā laikā ir arī jāņem vērā Savienības integrācijas spējas;

C.  tā kā Islande 2009. gada 17. jūlijā iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā;

D.  tā kā Komisija 2010. gada 24. februārī nāca klajā ar atzinumu, ierosinot uzsākt pievienošanās sarunas ar Islandi;

E.  tā kā iepriekšējie paplašināšanās procesi nešaubīgi ir bijuši sekmīgi gan ES, gan dalībvalstīm, kas tai pievienojās, un veicinājuši stabilitāti, attīstību un labklājību visā Eiropā kopumā, ir īpaši svarīgi radīt nosacījumus, lai noslēgtu paplašināšanās procesu ar Islandi un nodrošinātu, ka arī šīs valsts pievienošanās ir veiksmīga saskaņā ar Kopenhāgenas kritērijiem;

F.  tā kā ES attiecības ar Islandi sākās 1973. gadā, kad abas puses noslēdza divpusējo brīvās tirdzniecības nolīgumu;

G.  tā kā Islande jau cieši sadarbojas ar ES kā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalsts un ir parakstījusi Šengenas līgumu un Dublinas regulu, un tādēļ jau ir pieņēmusi ievērojamu daļu acquis communautaire;

H.  tā kā Islandē ir noturīgas demokrātiskās tradīcijas un augsts atbilsmes līmenis acquis communautaire;

I.  tā kā Islande kopš 1994. gada ir sniegusi būtisku ieguldījumu Eiropas kohēzijā un solidaritātē ar EEZ finanšu mehānisma starpniecību;

J.  tā kā Islande kā valsts bez militārām tradīcijām ar civilajām spējām sniedz ieguldījumu ES miera uzturēšanas misijās un regulāri saskaņo savu politiku ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku;

K.  tā kā Islandi un tās iedzīvotājus ir smagi skārusi pasaules finanšu un ekonomikas krīze, izraisot Islandes banku sistēmas sabrukumu 2008. gadā;

L.  tā kā Apvienotās Karalistes un Nīderlandes valdības 2009. gada jūnijā un oktobrī parakstīja divas vienošanās ar Islandes valdību par nosacījumiem EUR 1,3 miljonu aizņēmuma atmaksai Nīderlandei un 2,4 miljardu sterliņu mārciņu atmaksai Apvienotajai karalistei; tā kā referendumā 2010. gada 6. martā tika noraidīta oktobrī parakstītā vienošanās un iesaistītās puses paredz panākt jaunu vienošanos par izmaksām saskaņā ar Islandes noguldījumu garantiju sistēmu;

M.  tā kā EBTA Uzraudzības iestāde 2010. gada 26. maija oficiāla paziņojuma vēstulē norādīja, ka Islandei ir jānodrošina minimālās kompensācijas maksājums uzņēmuma “Icesave” noguldītājiem Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē;

N.  tā kā Islandes sabiedrība un politiskās partijas nav vienisprātis par līdzdalību ES; tā kā, ņemot vērā politisko un ekonomikas krīzi, sabiedrības viedoklis par dalību ES kopš 2009. gada vasaras ir acīmredzami mainījies negatīvā virzienā;

Politiskie kritēriji

1.  atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu uzsākt pievienošanās sarunas ar Islandi;

2.  atzinīgi vērtē perspektīvu ES uzņemt jaunu dalībvalsti ar spēcīgu demokrātisku kultūru; šajā sakarībā uzsver, ka Islandes pievienošanās var sniegt priekšrocības gan šai valstij, gan ES un turpmāk stiprinās Savienības lomu kā cilvēktiesību un pamatbrīvību veicinātājai un aizstāvei visā pasaulē;

3.  uzsver lielisko sadarbību starp Eiropas Parlamenta un Altinga deputātiem EEZ Apvienotajā parlamentārajā komitejā un sagaida tikpat veiksmīgu sadarbību jaunajā EP un Islandes Apvienotajā parlamentārajā komitejā;

4.  īpaši atzinīgi vērtē Islandes moderno plašsaziņas līdzekļu iniciatīvu, kurā gan Islande, gan ES tiek mudināta sevi stingri pozicionēt vārda un informācijas brīvības tiesiskās aizsardzības jomā;

5.  aicina Islandes iestādes risināt jautājumu par atšķirībām starp ES pilsoņiem attiecībā uz tiesībām balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās Islandē;

6.  norāda, ka saskaņā ar jauno ES paplašināšanās stratēģiju tiesu sistēma ir viena no jomām, kurām ES īpaši pievērš uzmanību pat sākotnējā pirmspievienošanās posmā; uzskata, ka Islandes valdībai vajadzētu pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu tiesu iestāžu neatkarību atbilstīgi Venēcijas komisijas ieteikumiem, pienācīgi risinot pārsvara jautājumu attiecībā uz to, kā Tieslietu un cilvēktiesību ministrija ieceļ tiesnešus, prokurorus un augstāko tiesu iestāžu amatpersonas; pilnībā tic, ka Islandes iestādes īstenos vajadzīgās pārmaiņas;

7.  mudina Islandi ratificēt ANO Konvenciju pret korupciju un Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju;

8.  pauž gandarījumu par Islandes labajiem rezultātiem cilvēktiesību jomā; tomēr aicina Islandes iestādes ratificēt Eiropas Padomes Pamatkonvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kā arī ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

9.  mudina Islandi ievērot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja 2008. gada ieteikumus par noziegumiem, kuru pamatā ir naids vai aizspriedumi;

Ekonomiskie kritēriji

10.  norāda, ka Islandei kopumā ir apmierinoši rezultāti EEZ pienākumu īstenošanā un spējā izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus ES; tomēr norāda, ka ir vajadzīgi papildu pūliņi, lai nodrošinātu vispārējo principu ievērošanu un pilnīgu atbilsmi acquis atbilstības novērtēšanas, akreditācijas un tirgus uzraudzības jomā; pieņem zināšanai EBTA Uzraudzības iestādes 2010. gada 26. maija oficiāla paziņojuma vēstuli Islandes valdībai, kas ir pirmais solis procedūrā par pienākumu neizpildi, kuri ir paredzēti EEZ līgumā, lai īstenotu Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām, un atzinīgi vērtē Islandes valdības reakciju, paužot gatavību noslēgt sarunas par “Icesave” cik vien drīz iespējams;

11.  atzinīgi vērtē politikas virzienus ar mērķi dažādot Islandes ekonomiku kā nepieciešamu soli šīs valsts ilgtermiņa ekonomiskajai labklājībai;

12.  norāda, ka Eiropas Savienībai vides joma ir prioritāra, un atzinīgi vērtē Islandes aktīvo līdzdalību vides aizsardzības politikas virzienos;

13.  norāda – lai gan fiskāla konsolidācija joprojām ir īpaši būtisks uzdevums, Islande demonstrē cerīgas ekonomikas stabilizācijas pazīmes; uzskata līdz šim veiktos monetāros pasākumus par soļiem pareizā virzienā, lai uzlabotu finansiālo un ekonomisko stabilitāti;

14.  atzinīgi vērtē Īpašās izmeklēšanas komisijas ziņojumu, kas var sniegt ieguldījumu uzticības atjaunošanā valstij; mudina veikt papildu pasākumus Komisijas darbam, lai steidzami novērstu šajā ziņojumā minētos neatliekamos politiskos, ekonomiskos un institucionālos trūkumus;

15.  atzinīgi vērtē to, ka Islandes Pensiju fondu asociācija ir piekritusi organizēt neatkarīgu izmeklēšanu par pensiju shēmu darbības metodēm un ieguldījumu politiku pirms ekonomikas sabrukuma;

16.  aicina noslēgt divpusēju nolīgumu par aizdevumu atmaksu Apvienotās Karalistes un Nīderlandes valdībām par kopējo summu EUR 3,9 miljardiem; uzsver, ka visām iesaistītajām pusēm pieņemamas vienošanās panākšana atjaunos uzticību Islandes spējai ievērot saistības, tostarp saistības, kas paredzētas EEZ līgumā, un stiprinās sabiedrības atbalstu Islandes pievienošanās procesam gan Islandē, gan ES;

17.  pieņem zināšanai Islandes vēlmi kļūt par eiro zonas dalībnieci, ko var īstenot, kļūstot par ES dalībvalsti pēc visu vajadzīgo kritēriju izpildes;

18.  atzinīgi vērtē SVF kredīta izmantošanas nolīguma otrās pārskatīšanas apstiprināšanu, lai stabilizētu valūtu, restrukturizētu bankas un īstenotu fiskālo konsolidāciju;

19.  pauž bažas par augsto bezdarba un inflācijas līmeni, tajā pašā laikā norādot pēdējā laikā konstatētās uzlabošanās pazīmes;

20.  atzinīgi vērtē Islandes augsta līmeņa ieguldījumus izglītībā, pētniecībā un attīstībā;

Spējas uzņemties dalībvalsts pienākumus

21.  norāda, ka Islande kā EEZ dalībvalsts augstā līmenī atbilst 10 sarunu sadaļu prasībām un ir daļēji izpildījusi 11 sarunu sadaļu prasības, un vēl ir palikušas 12 sadaļas, kuras neattiecas uz EEZ un ir pilnībā jāapspriež; norāda, ka Komisija ir uzsvērusi nepieciešamību Islandei pielikt ievērojamas pūles, lai tā saskaņotu savus tiesību aktus ar ES tiesību aktu kopumu daudzās jomās, un efektīvi to īstenot un piemērot vidējā laika posmā, lai izpildītu pievienošanās kritērijus; uzsver, ka Islandes saistību izpilde, kas paredzētas EEZ līgumā un nolīgumā, ar kuru asociē Islandi Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē, ir būtiska prasība pievienošanās sarunās;

22.  aicina Islandes iestādes novērst valsts ekonomikas būtiskākos institucionālos trūkumus, proti, noguldījumu garantiju sistēmas finanšu uzraudzības sistēmas organizāciju un darbību;

23.  mudina Islandi pieņemt ar ES politiku saskaņotu lauksaimniecības un lauku attīstības politiku un izveidot nepieciešamās administratīvās struktūras, lai īstenotu šos politikas virzienus; šajā sakarībā uzsver, ka ES politikas virzienos ir jāņem vērā Islandes dabas, floras un faunas īpašās iezīmes, kā arī ģeogrāfiskais attālums no Eiropas kontinenta;

24.  aicina Komisiju iesaistīt Islandes iestādes pašreizējās debatēs par Kopējās lauksaimniecības politikas reformu;

25.  atzīst Islandes atbildīgo un ilgtspējīgo pieeju jūras resursu pārvaldībai un sagaida, ka gan ES, gan Islandes iestādēm būs konstruktīva attieksme sarunās par prasību Islandei pieņemt Eiropas kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), lai sarunu beigās varētu panākt savstarpēji apmierinošu risinājumu, balsoties uz paraugpraksi un aizsargājot zvejnieku un patērētāju intereses ES un Islandē;

26.  mudina Islandi pieņemt pasākumus zivsaimniecības politikas jomā, kas ļautu šai valstij īstenot pāreju uz KZP ieviešanu;

27.  prasa, lai Islande pilnībā pārtrauktu vaļu medības un atteiktos no visām atrunām, ko tā ir iesniegusi Starptautiskajai vaļu medību komisijai;

28.  norāda, ka Islande ar savu pieredzi atjaunojamās enerģijas, jo īpaši ģeotermālās enerģijas, jomā, kā arī vides aizsardzības un klimata pārmaiņu apkarošanas jomā var sniegt vērtīgu ieguldījumu ES vides un enerģētikas politikā;

Reģionālā sadarbība

29.  uzskata Islandes pievienošanos ES par stratēģisku iespēju Eiropas Savienībai īstenot aktīvāku un konstruktīvāku lomu un arī sniegt ieguldījumu daudzpusējā pārvaldībā Arktikas reģionā, vairāk nostiprinot Eiropas klātbūtni Arktikas Padomē; norāda, ka tas palīdzēs risināt kopējos vides jautājumus un varētu palielināt ES interesi par Arktiku un tās aizsardzību reģionālā un starptautiskā līmenī;

30.  atzinīgi vērtē to, ka Islandes pievienošanās ES pastiprinās Savienības ārējās politikas virzienu Ziemeļatlantijas dimensiju;

Sabiedrības viedoklis un paplašināšanās atbalsts

31.  mudina Islandes iestādes uzsākt plašas sabiedriskās diskusijas par pievienošanos ES, iesaistot pilsonisko sabiedrību procesā jau no paša sākuma, risinot jautājumus saistībā ar Islandes pilsoņu bažām par dalību ES un ņemot vērā nepieciešamību pēc stingras apņēmības, lai sarunas būtu veiksmīgas; aicina Komisiju sniegt materiālo un tehnisko atbalstu, ja to prasa Islandes iestādes, lai palīdzētu tām uzlabot pārredzamību un atbildību pievienošanās procesā un organizēt visaptverošu un plašu informācijas kampaņu visā Islandes teritorijā par dalības ES ietekmi ar mērķi nodrošināt Islandes pilsoņiem uz informāciju balstītu izvēli gaidāmajā referendumā par pievienošanos;

32.  uzskata, ka ir īpaši svarīgi sniegt ES pilsoņiem skaidru un visaptverošu informāciju par Islandes pievienošanās ietekmi; aicina Komisiju un dalībvalstis šajā sakarībā pielikt pūles un uzskata, ka ir tikpat svarīgi uzklausīt pilsoņu bažas un jautājumus un rast tiem risinājumu, kā arī reaģēt uz pilsoņu uzskatiem un interesēm;

o
o   o

33.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Altinga priekšsēdētājiem un Islandes valdībai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2009)0097. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0026.