Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Korejas pussalu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, starptautiskos paktus par cilvēktiesībām un citus cilvēktiesību dokumentus,

–  ņemot vērā 2010. gada 25. martā pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komisijas rezolūciju “Cilvēktiesību situācija Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā”, ko atbalstīja ES dalībvalstis un kurā tika nosodīti “sistemātiskie, plašie un smagie pilsoņu, politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību pārkāpumi” un “plašie un sistemātiskie cilvēktiesību pārkāpumi”, ko veic KTDR,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1718 (2006) un Nr. 1874 (2009),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas Trešās komitejas rezolūciju “Par cilvēktiesību situāciju Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā”, kas tika pieņemta 64. sesijā 2009. gada 19. novembrī,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 22. decembra Lēmumu 2009/1002/KĀDP,

–  ņemot vērā 2009. gada 7. novembra vispārējo salīdzinošo pārskatu par Korejas tautas Demokrātisko Republiku un vienošanos no KTDR puses izskatīt 117 ieteikumus, kas sniegti 2010. gada 18. martā pieņemtajā Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas ziņojumā,

–  ņemot vērā īpašā referenta Vitit Muntarbhorn 2010. gada 17. februāra ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā,

–  ņemot vērā 29. sarunu kārtu ES un Ķīnas dialogā par cilvēktiesībām, kas risinājās 2010. gada 29. jūnijā Madridē un kurā sprieda par Ziemeļkorejas bēgļu jautājumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.  tā kā cilvēktiesību situācijai KTDR joprojām ir ļoti cieši jāpievēršas, savukārt humanitārā situācija izraisa nopietnas bažas;

B.  tā kā 2010. gada 25. martā pieņemtajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komisijas rezolūcijā “Cilvēktiesību situācija Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā” tika paustas dziļas bažas par to, ka joprojām tiek saņemtas ziņas par sistemātiskiem, plašiem un smagiem pilsoņu, politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību pārkāpumiem KTDR;

C.  tā kā ANO īpašais referents jautājumos par cilvēktiesību situāciju KTDR savā ikgadējā ziņojumā ANO Cilvēktiesību padomei raksturoja šīs valsts cilvēktiesību situāciju kā “briesmīgu”;

D.  tā kā KTDR valdība noraida īpašā referenta jautājumos par cilvēktiesību situāciju KTDR mandātu, ir liegusi viņam iekļūt valstī un atsakās sadarboties ar ANO cilvēktiesību mehānismu;

E.  tā kā ANO īpašā referenta ziņojumā tika konstatēts, ka sešu pušu sarunu atsākšana par atbrīvošanos no kodolieročiem arī varētu kļūt par iespēju, kas ļauj uzlabot cilvēktiesību situāciju;

F.  tā kā ANO īpašais referents ierosināja Drošības padomei spriest par cilvēktiesību pārkāpumiem KTDR, kā arī izveidot izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu varbūtējos noziegumus pret cilvēci, par kādiem tiek apgalvots, ka tos izdarījusi KTDR valdība;

G.  tā kā daudzas starptautiskas nevalstiskas cilvēktiesību organizācijas ir aicinājušas Eiropas Savienību pievērst lielāku uzmanību jautājumiem attiecība uz cilvēktiesībām Ziemeļkorejā;

H.  tā kā ANO Cilvēktiesību padome pauž nožēlu par smagajiem, plašajiem un sistemātiskajiem cilvēktiesību pārkāpumiem KTDR, jo paši spīdzināšanas un darba nometņu izmantošanu attiecībā uz politiskajiem ieslodzītajiem un KTDR repatriētajiem pilsoņiem;

I.  tā kā KTDR varasiestādes sistemātiski izpilda ārpustiesas nāvessodus un patvaļīgus arestus, kā arī uz to sirdsapziņas ir cilvēku pazušana;

J.  tā kā tiesu sistēma atrodas valsts uzraudzībā un nāvessodu piemēro daudziem noziegumiem pret valsti un kriminālkodekss šo kategoriju periodiski paplašina, bet pilsoņi, ieskaitot bērnus, tiek piespiesti noskatīties publisku soda izpildi;

K.  tā kā KTDR valdība nepieļauj organizētu politisku opozīciju, brīvas un taisnīgas vēlēšanas, brīvus plašsaziņas līdzekļus, ticības brīvību, biedrošanās brīvību vai koplīgumus;

L.  tā kā trešo valstu pilsoņu no Japānas, Korejas Republikas un citām valstīm (saskaņā ar ziņām, iespējams, arī ES pilsoņu) nolaupīšana un aizvešana joprojām ir neatrisināts jautājums un ir nepieciešama apņēmīga rīcība no starptautiskās sabiedrības puses;

M.  tā kā liels skaits ziemeļkorejiešu bēg uz Ķīnas Tautas Republiku, savukārt par daudzām sievietēm tiek ziņots, ka tās ir tikušas pakļautas cilvēku tirdzniecībai un piespiedu laulībām, bet ir saņemtas ziņas, ka ĶTR piespiež Ziemeļkorejas bēgļus atgriezties KTDR, pārkāpjot starptautiskās normas par repatriēšanas aizliegumu, kā arī ir ziņas, ka tā liedz KTDR pilsoņiem piekļuvi UNCHR patvēruma piešķiršanas procedūrām, pārkāpjot 1951. gada ANO Bēgļu konvenciju un tās protokolu 1967, kuram ĶTR ir pievienojusies, un tā kā ienāk satraucoši ziņojumi par šo pilsoņu likteni, kuri tika repatriēti piespiedu kārtā;

N.  tā kā valstī pastāvošā prakse par kopējo vainu iesloga cietumā veselas ģimenes, ieskaitot bērnus un vecvecākus; tā kā attiecība uz šiem ieslodzītajiem notiek smagi cilvēktiesību pārkāpumi, spīdzināšana, badināšana, vergu darbs un, kā tiek ziņots, varētu būt gājuši bojā jau apmēram 100 000 cilvēku, bieži sakarā ar spēku izsīkumu vai neārstētām slimībām;

O.  tā kā satelītattēli un dažādi ziņojumi, ko snieguši pārbēdzēji no Ziemeļkorejas, apliecina to, ka KTDR darbojas vismaz sešas koncentrācijas nometnes ar vairāk nekā 150 000 politiskajiem ieslodzītajiem un ka tad, ja pieskaita visu pārējo kategoriju ieslodzītos, kā piemēram, piespiedu kārtā repatriētie no ĶTR, ieslodzījuma vietās atrodas apmēram 200 000 cilvēku;

P.  tā kā liela iedzīvotāju daļa cieš badu un lielā mērā ir atkarīgi no starptautiskas pārtikas palīdzības un tā kā Pasaules pārtikas programma 2009. gada septembrī ziņoja, ka trešdaļa Ziemeļkorejas sieviešu un bērnu cieš no pārtikas trūkuma;

Q.  tā kā sabiedrību pārvalda politika “armijai ‐ priekšroka” un “čuhčes” ideoloģija, kura pieprasa valsts vadoņa slavināšanu;

R.  tā kā ticamas ziņas, kas saņemtas no pārbēdzējiem, stāsta, ka iedzīvotājus pakļauj piespiedu darba mobilizācijas kampaņām, bet cilvēku piekļuve izglītībai un darba iespējām balstās uz viņu “songbu” (sociālās šķiras statusu), kuru nosaka viņu vai viņu ģimenes lojalitāte režīmam;

S.  tā kā “naudas reforma” 2009. gada 30. novembrī izvērtās par nopietnu kaitējumu jau tā nestabilajai ekonomikai un noveda pie tālākas to iedzīvotāju slāņu grimšanas nabadzībā, kuri nav priviliģētie slāņi, un tā rezultātā sabiedrībā parādījās dziļa neapmierinātība;

T.  tā ka nevienam ārzemju žurnālistiem nav atļauts neierobežoti iekļūt KTDR un tā kā Korejas Centrālā ziņu aģentūra ir vienīgais informācijas avots visiem plašsaziņas līdzekļiem Ziemeļkorejā, bet radio un TV var saņemt signālu tikai no valdības raidstacijām un ārzemju raidījumu uztveršana ir stingri aizliegta, piemērojot smagas sankcijas, bet valsts iedzīvotājiem kopumā nav piekļuves internetam,

1.  aicina KTDR nekavējoties izbeigt smagos, plašos un sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus, ko tā veic pret savu tautu un kuri var kļūt par noziegumiem pret cilvēci un tādējādi uz tiem var attiecināt starptautiskās krimināltiesības;

2.  aicina KTDR nekavējoties un uz visiem laikiem pārtraukt sodu publisku izpildi un atcelt nāvessodu KTDR;

3.  aicina KTDR pārtraukt ārpustiesas nāvessodu izpildi un cilvēku piespiedu pazušanas, pārtraukt piemērot spīdzināšanu un piespiedu darbu, atbrīvot politiskos ieslodzītos un ļaut saviem pilsoņiem brīvi pārvietoties;

4.  aicina KTDR iestādes nodrošināt piekļuvi pārtikas un humanitārajai palīdzībai visiem pilsoņiem atkarībā no nepieciešamības;

5.  aicina KTDR dot saviem pilsoņiem vārda brīvību un preses brīvību, kā arī no cenzūras brīvu piekļuvi internetam;

6.  aicina ES atbalstīt to, ka tiek izveidota ANO izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu agrākos un pašreizējos cilvēktiesību pārkāpumus KTDR nolūka noteikt, ciktāl šādi pārkāpumi un nesodāmība saistībā ar pārkāpumiem var tikt klasificēti kā noziegumi pret cilvēci, un aicina ES dalībvalstis šajā nolūkā dot ieguldījumu ANO rezolūcijā Ģenerālajā asamblejā;

7.  ņemot vēra situācijas nopietnību, aicina ES iecelt ES īpašo pārstāvi KTDR jautājumos, lai nodrošinātu pastāvīgu uzmanību un koordināciju gan Eiropas Savienībā, gan ar galvenajiem partneriem, kā ASV un Korejas Republiku;

8.  aicina KTDR iestādes pildīt ieteikumus, kas sniegti Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata darba grupas ziņojumā, un kā pirmo soli ļaut inspicēt visa veida ieslodzījuma vietas Sarkana Krusta Starptautiskajai komitejai un citiem neatkarīgiem starptautiskiem ekspertiem, kā arī ļaut ANO īpašajam referentam apmeklēt valsti;

9.  aicina KTDR valdību nodrošināt visaptverošu izmeklēšanu, kas dotu pārredzamu un apmierinošu rezultātu, nodot galīgu un pilnīgi nokomplektētu informāciju par ES pilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem, par kuriem ir aizdomas, ka viņus varētu būt nolaupījusi Ziemeļkorejas valsts pēdējās desmitgadēs, un nekavējoties atbrīvot tos nolaupītos, kuri joprojām tiek aizturēti valstī;

10.  mudina ES dalībvalstis turpināt piešķirt Ziemeļkorejas bēgļiem patvērumu un ieņemt sistemātiskāku nostāju, organizējot Eiropas un starptautisko aizsardzību ziemeļkorejiešiem, kuri bēg no izmisīgās situācijas, kāda tur valda, un aicina Komisiju turpināt atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas palīdz Ziemeļkorejas bēgļiem;

11.  aicina ĶTR pārtraukt arestēt un repatriēt Ziemeļkorejas bēgļus uz KTDR, pildīt saistības, ko tai uzliek 1951. gada Bēgļu konvencija un tās protokols 1967, ļaut UNCHR piekļuvi Ziemeļkorejas bēgļiem, lai noteiktu viņu statusu un palīdzētu viņiem droši pārcelties, kā arī piešķirt Ziemeļkorejas sievietēm, kas precējušās ar ĶTR pilsoņiem, legāla rezidenta statusu;

12.  aicina ĶTR izmantot savas ciešas attiecības ar KTDR, lai veicinātu šajā valstī ekonomiskās un sociālās reformas nolūkā uzlabot Ziemeļkorejas iedzīvotāju dzīves apstākļus un sociālās tiesības;

13.  aicina Komisija izvirzīt jautājumu par cilvēktiesību situāciju KTDR un jautājumu pat Ziemeļkorejas bēgļiem ĶTR visās ES un Ķīnas augstākā līmeņa sarunas un ES un Ķīnas cilvēktiesību dialogā;

14.  aicina Komisiju saglabāt pastāvošās humanitārās palīdzības programmas un sakaru kanālus ar KTDR un stingri uzraudzīt pārtikas palīdzības un humanitārās palīdzības sadali Ziemeļkorejā, lai tā atbilstu starptautiskajiem standartiem attiecībā uz pārraudzību un pārskatatbildību;

15.  aicina Komisiju un ES dalībvalstis turpināt aktīvu dialogu un atbalstu nevalstiskajam organizācijām un pilsoniskās sabiedrības darbiniekiem, kas strādā, lai veidotu kontaktus KTDR, lai stimulētu izmaiņas, kas novestu pie cilvēktiesību vides uzlabošanas;

16.  aicina Komisiju iekļaut ES un Korejas Republikas brīvās tirdzniecības nolīgumā klauzulu par strādnieku tiesību uzraudzību, kuri strādā Kaesong industriālajā kompleksā KTDR,

17.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju dalībvalstīm un kandidātvalstīm, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, Korejas Republikas valdībai, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valdībai, Ķīnas Tautas Republikas valdībai un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.