Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) un it īpaši tā 28. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(2) (EGF regulu),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(3),

–  ņemot vērā kopš 2007. gada 23. oktobra pieņemtās rezolūcijas par priekšlikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumiem par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 28. punktu(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 2. jūlija un 2009. gada 28. jūlija paziņojumus (attiecīgi ‐ COM(2008)0421 un COM(2009)0394) Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda darbību 2007. un 2008. gadā,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumus (A7-0236/2010),

A.  tā kā nolūkā ne tikai palielināt no kolektīvas atlaišanas cietušo darba ņēmēju jauna darba atrašanas iespējas, bet arī mazināt globalizācijas negatīvo ietekmi uz viņiem un demonstrētu solidaritāti, Eiropas Savienība izveidoja Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (turpmāk ‐ EGF), lai finansiāli atbalstītu individualizētas profesionālās reintegrācijas programmas; tā kā EGF ik gadu tiek piešķirti EUR 500 miljoni, kuru avots ir vai nu rezerve, kas pieejama līdz iepriekšējā finanšu gada izdevumu maksimālajam apjomam, vai arī divos iepriekšējos finanšu gados atceltās saistību apropriācijas, izņemot tās, kuras saistītas ar finanšu shēmas 1.b izdevumu kategoriju; tā ka EGF tika izveidots kā elastīgs īpašam mērķim paredzēta vienreizēja atbalsta sniegšanas instruments, lai ātrāk un efektīvāk reaģētu uz nepieciešamību reintegrēt darba ņēmējus, kas atlaisti no darba saistībā ar izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos;

B.  tā kā, lai reaģētu uz ekonomikas un finanšu krīzes izraisīto bezdarba palielināšanos un ņemtu vērā 2007. un 2008. gadā gūto pieredzi, Eiropas Savienība 2009. gada jūnijā grozīja EGF izmantošanas noteikumus; tā kā minētā EGF izmantošanas noteikumu grozījumi attiecas uz visiem pieteikumiem, ko iesniegs līdz 2011. gada 31. decembrim, un tās rezultātā tika paplašināta EGF piemērošanas joma, atviegloti un precizēti intervences kritēriji, palielināts līdzfinansējuma īpatsvars un pagarināts laikposms, kurā dalībvalstis var izlietot piešķirto finansiālo atbalstu;

C.  tā kā saistībā ar EGF pieprasīto un piešķirto līdzekļu apjoma analīze laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gada pirmā pusgada beigām atklāj piešķirto līdzekļu vāju izlietojumu, jo no kopumā pieejamiem EUR 1,5 miljardiem tika izlietoti tikai EUR 80 miljoni, kurus saņēma 18 pieteikuma iesniedzēji no 8 dalībvalstīm 24 431 darba ņēmēja atbalstam ļoti nedaudzās nozarēs (pārsvarā tekstilrūpniecībā un automobiļu rūpniecībā); tā kā par šiem trūkumiem liecina arī atšķirības starp sākotnēji piešķirtajām un faktiski izlietotajām summām ‐ pirmo 11 pieteikumu gadījumā vēlāk tika atmaksāti EUR 24,8 miljoni jeb 39,4 % no piešķirtajām apropriācijām;

D.  tā kā ‐ neraugoties uz to, ka vēl nav iespējams novērtēt EGF darbību pēc regulas pārskatīšanas, jo par pieteikumiem, kas iesniegti kopš 2009. gada maija, vēl nav pieņemts lēmums vai arī tie pašlaik tiek izpildīti, ‐ jau var apgalvot, ka būtiski palielinājies EGF atbalsta saņemšanas pieteikumu skaits, kas apliecina veikto izmaiņu lietderību; tā kā laikposmā no 2009. gada maija līdz 2010. gada aprīlim iesniegto pieteikumu skaits ir palielinājies no 18 līdz 46, pieprasītā atbalsta apjoms ‐ no EUR 80 miljoniem līdz 197 miljoniem, pieteikumus iesniegušo dalībvalstu skaits ‐ no 8 līdz 18, atbalstāmo darba ņēmēju skaits ir gandrīz divkāršojies (palielinājies par 36 712 personām) un attiecīgo ekonomikas nozaru loks ir būtiski paplašinājies;

E.  tā kā 9 dalībvalstis tomēr vēl aizvien nav prasījušas EGF atbalstu, piešķirtās summas vēl aizvien ir ievērojami mazākas nekā gadā pieejamā maksimālā summa ‐ EUR 500 miljoni ‐ un lielākā daļa pieteikumu attiecas uz reģioniem, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par Eiropas Savienības vidējo rādītāju un bezdarba līmenis ir salīdzinoši zems; tā kā no iepriekš minētā var izdarīt secinājumu, ka ‐ lai gan sākotnējā regulā tika izdarīti būtiski uzlabojumi ‐ tie ir nebūtiski salīdzinājumā ar pēdējos gados reģistrēto kolektīvo atlaišanu skaita palielināšanos;

F.  tā kā līdzfinansējuma sliekšņa palielināšana no 50 % līdz 65 %, pārskatot EGF regulu 2009. gada jūnijā, varētu būt viens no faktoriem, ar ko izskaidrojams pieteikumu skaita pieaugums;

G.  tā kā zemais EGF izmantošanas līmenis visnabadzīgākajos ES reģionos ir saistīts ar atšķirīgajām dalībvalstu stratēģijām un grūtībām konkretizēt potenciālo atbalsta saņēmēju statusu pirms lēmuma pieņemšanas Eiropas līmenī;

H.  tā kā, neraugoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija kopīgo deklarāciju, kurā izteikts aicinājums EGF finansiālo atbalstu padarīt pēc iespējas efektīvāku un ātrāku, no kolektīvās atlaišanas brīža līdz brīdim, kad dalībvalsts saņem pieprasīto EGF atbalstu, vēl aizvien paiet apmēram 12–17 mēneši; tā kā tas ir viens no iemesliem atšķirībai starp to darba ņēmēju skaitu, kuru atbalstam tika pieprasīts EGF finansējums, un to darba ņēmēju skaitu, kuri šo atbalstu saņem;

I.  tā kā projekts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas iestāžu nolīgumam par sadarbību budžeta jautājumos(5)EGF izmantošanas procedūru groza tikai nedaudz, saskaņā ar pieņemto praksi trialoga procedūru padarot par neobligātu; tā kā ir maz ticams, ka šie grozījumi paātrinās un atvieglos attiecīgo procedūru;

J.  tā kā saskaņā ar Komisijas termiņa vidusposma novērtēšanas ziņojumu par Iestāžu nolīguma darbību(6) attiecīgo procedūru palēnina arī nepieciešamība abām budžeta lēmējiestādēm pieņemt īpašu lēmumu par EGF izmantošanu; tā kā tam nevajadzētu kavēt EGF izmantošanas lēmumu pieņemšanas paātrināšanu un vienkāršošanu;

K.  tā kā vēl nav pieejami uzticami un konsekventi dati par EGF līdzekļu izlietojumu kopš tā izveides regulas grozīšanas 2009. gadā un piekrītot tam, ka ir jāievieš pārredzamības un regulāras pārskatu sniegšanas pienākums;

L.  tā kā visi 27 laikposmā no 2007. gada līdz 2010. gada aprīlim pieņemtie lēmumi bija pozitīvi un apstiprinātās summas ziņā atbilda Komisijas ierosinātajām summām;

M.  tā kā globalizācija un ekonomiskās krīzes ietekme uz nodarbinātību saglabāsies arī pēc 2013. gada un tādēļ ir ļoti iespējams, ka atbalsta pieteikumu skaits nākamajos gados palielināsies; tā kā šī fonda mērķis tomēr nav aizstāt inovāciju trūkumu,

1.  uzskata, ka EGF kā Eiropas Savienības sociālās politikas instrumenta pievienotā vērtība ir tā, ka tas nodrošina skaidri redzamu īpašu konkrētam mērķim paredzētu pagaidu finansiālu atbalstu individualizētām to darba ņēmēju pārkvalificēšanas un profesionālās reintegrācijas programmām, kuri kolektīvi atlaisti no darba nozarēs un reģionos, kas cieš no būtiskiem ekonomiskiem un sociāliem satricinājumiem;

2.  uzskata, ka EGF atbalsta pieteikumu skaita pieaugums un grūtības tā līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas procedūras piemērošanā liecina par nepieciešamību ātri grozīt tā procesuālos un ar budžetu saistītos noteikumus; uzsver, ka Komisijai būtu jāuzlabo dalībvalstu un potenciālo EGF atbalsta saņēmēju informēšana par šo fondu, kā arī tā atpazīstamība; tādēļ aicina Komisiju paātrināt termiņa vidusposma novērtējuma sagatavošanu, iesniedzot to jau 2011. gada 30. jūnijā, un kopā ar to iesniegt EGF regulas pārskatīšanas priekšlikumu, lai novērstu visacīmredzamākos fonda trūkumus pirms pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) beigām;

3.  aicina Komisiju termiņa vidusposma pārskatīšanā novērtēt piešķirtos līdzekļus saistībā ar šādiem kvalitatīviem aspektiem:

4.  aicina Komisiju termiņa vidusposma pārskatīšanā novērtēt piešķirtos līdzekļus no budžeta viedokļa un novērtējuma rezultātus atspoguļot, īpašu uzmanību pievēršot:

5.  uzskata, ka regulas pārskatīšanā jāņem vērā EGF darbības novērtējuma rezultāti un iegūtā pieredze un tajā jāparedz pasākumi, kas būtiski samazinātu fonda izmantošanas procedūras ilgumu;

6.  aicina Komisiju ierosināt EGF regulā iekļaut arī papildu pienākumu dalībvalstīm atbalstīt darba ņēmēju apvienības līdzdalību īstenošanas posmā; aicina Komisiju organizēt pieredzes un labas prakses apmaiņu attiecībā uz darba ņēmēju līdzdalību EGF īstenošanā, lai viņi pašreizējos un turpmākajos gadījumos var lietderīgi izmantot iepriekšējos gadījumos gūtās speciālās zināšanas;

7.  uzsver, ka EGF izmantošanai nepieciešamo laiku varētu samazināt divas reizes, ja būtu formulēti un pieņemti šādi pasākumi:

8.  prasa Komisijai sniegt dalībvalstīm pamatnostādņu kopumu EGF finansējuma pieteikumu sagatavošanai un īstenošanai, lai nodrošinātu ātru pieteikumu iesniegšanas procedūru un plaša iesaistīto personu loka vienprātību par piemērojamo stratēģiju un īstenojamiem pasākumiem, lai darba ņēmējus efektīvi reintegrētu darba tirgū; aicina dalībvalstis paātrināt šo procedūru, nodrošinot priekšfinansējumu pasākumiem, kuri būtu jāsāk īstenot pieteikuma iesniegšanas dienā, lai maksimāli izmantotu EGF izmantošanas laikposmu attiecīgo darba ņēmēju labā;

9.  atgādina dalībvalstīm, ka tām, no vienas puses, jāiesaista sociālie partneri jau pieteikumu sagatavošanas sākumposmā saskaņā ar EGF regulas 5. pantu, un, no otras puses, jāievēro minētās regulas 9. pants, kurā dalībvalstīm paredzēts pienākums sniegt informāciju par finansētajām darbībām un publiskot tās un sniegt šo informāciju arī attiecīgajiem darba ņēmējiem, vietējām un reģionālajām iestādēm un sociālajiem partneriem, kā arī standartizēt procedūras; aicina dalībvalstis pirms jebkuras programmas īstenošanas sākšanas nodrošināt uzņēmumu padomju iesaisti, lai garantētu sociālo partneru patiesu palīdzību tādu pārveides plānu sagatavošanā, kas apmierina darba ņēmēju, nevis uzņēmumu, prasības;

10.  aicina dalībvalstis, apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām, it īpaši ar sociālajiem partneriem, izveidot EGF vajadzīgo valsts līmeņa komunikācijas un pārvaldības struktūru un Eiropas līmenī apmainīties ar labāko praksi, jo tas ļaus ātri un efektīvi izmantot EGF līdzekļus plaša mēroga atlaišanu gadījumā;

11.  atgādina, ka Regulā (EK) Nr. 1927/2006 valstīm tiek atļauts iesniegt kopīgus pieteikumus atbalsta saņemšanai no EGF gadījumos, kad kādā ģeogrāfiskā apgabalā vai ekonomikas nozarē atlaišanas skartie darba ņēmēji nav koncentrēti tikai vienā dalībvalstī;

12.  uzskata, ka nolūkā paātrināt un vienkāršot procedūras ir jānodrošina efektīvāka Komisijas un Eiropas Parlamenta darbības koordinācija, lai varētu saīsināt lēmumu pieņemšanas termiņu, nekaitējot pieteikumu izvērtēšanai, ko veic attiecīgās EP komitejas, un tādēļ:

13.  uzskata, ka šos tūlītējos EGF izmantošanas procedūras vienkāršošanas un elastības palielināšanas pasākumus varētu iekļaut regulā, kad tā tiks pārskatīta, ja līdz tam laikam būs iegūts pietiekams uz pieredzi balstīts pamatojums; uzskata, ka neviens no šiem pasākumiem nekādā veidā nedrīkst ierobežot vai mazināt Parlamenta kā vienas no budžeta lēmējiestādēm pilnvaras lēmumu pieņemšanā par fonda izmantošanu;

14.  uzskata, ka papildus procedūras uzlabošanai līdz pašreizējās DFS beigām ir jāpagarina tās atkāpes piemērošanas laiks, kura tika ieviesta 2009. gada jūnijā, lai palīdzētu ekonomikas un finanšu krīzes dēļ darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, un ka tādēļ līdzfinansējuma likme ir jāsaglabā 65 % līmenī, jo nav novērsti iemesli, kuru dēļ to apstiprināja;

15.  norāda, ka Komisijas 2011. gada budžeta projektā pirmoreiz ir iekļautas EGF paredzētas maksājumu apropriācijas, un uzskata to par būtisku elementu diskusijā par šī fonda pārvaldību un atpazīstamību; tomēr uzskata, ka šīs maksājumu apropriācijas var būt nepietiekamas, lai apmierinātu pieteikumus atbalsta saņemšanai no EGF 2011. gadā; tādēļ atkārtoti pieprasa, lai pieteikumi EGF atbalsta saņemšanai netiktu finansēti, tikai veicot pārvietojumus no ESF budžeta pozīcijām, un aicina Komisiju šim nolūkam nekavējoties noteikt un izmantot citas budžeta pozīcijas;

16.  uzsver, ka EGF nākotni noteiks sarunās par nākamo DFS; uzskata, ka šajā nolūkā varētu izskatīt vairākas izvēles iespējas; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta tās izvēles iespējas izskatīšanai, kas paredz izveidot neatkarīgu fondu ar savām saistību un maksājumu apropriācijām, un aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem šāda fonda finansēšanai; uzskata, ka, veicot jebkādas turpmākas EGF reformas, būtu jāsaglabā tā elastība, kas pašlaik ir šī fonda priekšrocība salīdzinājumā ar ES struktūrfondiem;

17.  uzsver, ka pašreizējo EGF pasākumu pārveide par pastāvīgu instrumentu aktīvu darba meklēšanas pasākumu atbalstam apliecinātu politisko gribu izveidot Eiropas sociālo pīlāru, kas papildinātu dalībvalstu sociālo politiku un spētu atjaunināt Eiropas pieeju profesionālās izglītības jomā; paturot prātā iepriekš minēto, norāda, ka EGF mērķi arī turpmāk ir jānošķir no ESF un Eiropas mūžizglītības programmu mērķiem, jo EGF koncentrējas uz katra atbalstu saņēmušā darba ņēmēja spēju stiprināšanu, nevis uz reaģēšanu uz uzņēmumu problēmām vai pārrobežu pakalpojumu sniegšanu mācību iestādēm;

18.  aicina dalībvalstis, kas izmanto EGF, radīt sinerģiju starp EGF, ESF un mikrofinansējumu, lai noteiktu katram gadījumam vispiemērotāko pasākumu;

19.  mudina dalībvalstis izmantot EGF līdzekļus nolūkā īstenot Eiropas mērķus, veicināt jaunu prasmju attīstību jaunām, ilgtspējīgām, “zaļām” augstas kvalitātes darbvietām attiecīgajā reģionā un sekmēt uzņēmējdarbību un mūžizglītību, lai darba ņēmēji varētu veidot savu profesionālo karjeru un sniegt ieguldījumu ES konkurētspējas uzlabošanā globalizācijas apstākļos;

20.  prasa Komisijai uzlabot ziņojumu sniegšanu par EGF līdzekļu izlietojumu, būtiski paplašinot savus ikgadējos ziņojumus un regulāri sniedzot Parlamentam informāciju par finansiālā atbalsta izlietojumu dalībvalstīs;

21.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (2) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp. (3) OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp. (4) Pieņemtie teksti, 25.3.2010. (P7_TA(2010)0071 un P7_TA(2010)0070), 9.3.2010. (P7_TA(2010)0044, P7_TA(2010)0043 un P7_TA(2010)0042), 16.12.2009. (P7_TA(2009)0107), 25.11.2009. (P7_TA(2009)0087), 20.10.2009. (P7_TA(2009)0049), 15.9.2009. (OV C 224 E, 19.8.2010., 46. lpp.), 5.5.2009. (OV C 212 E, 5.8.2010., 165. lpp.), 18.11.2008. (OV C 16 E, 22.1.2010., 84. lpp.), 21.10.2008. (OV C 15 E, 21.1.2010., 117. lpp.), 10.4.2008. (OV C 247 E, 15.10.2009., 75. lpp.), 12.12.2007. (OV C 323 E, 18.12.2008., 260. lpp.)) un 23.10.2007. (OV C 263 E, 16.10.2008., 155. lpp.). (5) COM(2010)0073, 2010. gada 3. marts. (6) COM(2010)0185, 2010. gada 27. aprīlis.