Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2205(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0237/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0237/2010

Debates :

PV 06/09/2010 - 24
CRE 06/09/2010 - 24

Balsojumi :

PV 07/09/2010 - 6.16
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0306

Pieņemtie teksti
PDF 295kWORD 83k
Otrdiena, 2010. gada 7. septembris - Strasbūra
Sieviešu loma novecojošā sabiedrībā
P7_TA(2010)0306A7-0237/2010

Eiropas Parlamenta 2010. gada 7. septembra rezolūcija par sieviešu lomu novecojošā sabiedrībā (2009/2205(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. aprīļa paziņojumu “Kā risināt ES iedzīvotāju novecošanas ietekmi (2009. gada ziņojums par novecošanu)” (COM(2009)0180),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2007. gada 11. maija darba dokumentu “Eiropas demogrāfiskā nākotne faktos un skaitļos” (SEC(2007)0638),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. maija paziņojumu “Paaudžu solidaritātes veicināšana” (COM(2007)0244),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006. gada 12. oktobra paziņojumu “Eiropas demogrāfiskā nākotne – kā pārvērst problēmu par iespēju” (COM(2006)0571),

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 1. marta paziņojumu “Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006–2010” (COM(2006)0092),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, it īpaši tās 23. un 25. pantu par dzimumu līdztiesību un vecāka gadagājuma cilvēku tiesībām, kā arī hartas 34., 35. un 36. pantu, kuros ir īpaši noteiktas tiesības uz sociālo palīdzību un palīdzību mājokļa jomā, augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni un pieeju pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, kurā ir minētas dalībvalstu kopējās vērtības, piemēram, plurālisms, nediskriminācija, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantu, kurā ir minēta cīņa pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ,

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu, ko pieņēma Eiropadomes 2006. gada marta sanāksmē(1),

–  ņemot vērā SDD (Starptautiskās Darba organizācijas) Rekomendāciju par vecāka gadagājuma darba ņēmējiem R 162, 1980,

–  ņemot vērā 1979. gada ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 3. februāra rezolūciju par nediskrimināciju(2), kas pamatojas uz dzimumu un paaudžu solidaritāti,

–  ņemot vērā 2009. gada 15. janvāra rezolūcija par Direktīvas 2002/73/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo izglītību un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem, transponēšanu un piemērošanu(3),

–  ņemot vērā 2008. gada 21. februāra rezolūciju par Eiropas demogrāfisko nākotni(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A7–0237/2010),

A.  tā kā sabiedrības novecošanos pārāk bieži uztver negatīvi, proti, kā darbaspēka vecuma struktūras problēmas un grūtības ilgstoši garantēt sociālo drošību un veselības aprūpi, kaut arī vecāka gadagājuma cilvēki ir uzskatāmi par ekonomisku resursu un pieredzes avotu un par neatsveramu atbalstu sabiedrībai un ģimenei, jo rūpējas par apgādājamām personām un darbojas kā konsultanti darba jomā, tāpēc ka viņiem ir plaša profesionālā pieredze, un arī kā palīgi lauku kopienu dzīvē;

B.  tā kā Ceļvedī sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006.-2010. gadam ir uzsvērti trūkumi pilnīgas dzimumu līdztiesības nodrošināšanā un, kaut arī šā ceļveža izstrāde dažos gadījumos ir veicinājusi dzimumu līdztiesības programmas īstenošanu, kopējie rezultāti ir pieticīgi;

C.  tā kā šābrīža ekonomiskā un sociālā krīze īpaši nopietni ietekmē sievietes, sevišķi gados vecākas sievietes, un tām sniegtos pakalpojumus, tādējādi palielinot nevienlīdzību un diskrimināciju ne tikai dzimuma dēļ, bet arī vecuma un veselības stāvokļa dēļ;

D.  tā kā vecāka gadagājuma cilvēkiem salīdzinājumā ar pārējiem iedzīvotājiem ir lielāks risks būt trūcīgiem ‐ 2008. gadā 27 ES dalībvalstīs aptuveni 19 % no vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem bija 65 un vairāk gadu, bija trūcīgi, savukārt 2005. gadā šis rādītājs bija 19 % un 2000. gadā ‐ 17 %, un tā kā sievietēm, kas ir vecākas par 65 gadiem, pastāv liela varbūtība būt trūcīgām (trūcīguma risks ir 22 %, proti, par pieciem procentpunktiem vairāk nekā vīriešu gadījumā);

E.  tā kā ir paredzams, ka ES 27 dalībvalstu iedzīvotāji kļūs vecāki, pieaugot to iedzīvotāju īpatsvaram, kuriem ir 65 un vairāk gadu, no 17,1 % 2008. gadā līdz 30 % 2060. gadā un tajā pašā laikposmā ‐ no 4,4 % līdz 12,1 % to cilvēku daļai, kuriem ir 80 un vairāk gadu;

F.  tā kā ir paredzams, ka strādājošo iedzīvotāju skaits kļūs salīdzinoši mazāks, un tā kā aizvien svarīgāk ir darba tirgū iekļaut tādas grupas, kas šobrīd tajā nav aktīvas;

G.  tā kā dzimums ir nozīmīgs faktors novecošanas procesā, jo sieviešu paredzamais dzīves ilgums ir aptuveni par sešiem gadiem ilgāks nekā vīriešu paredzamais dzīves ilgums un no statistikas datiem par ES 27 valstīm izriet, ka vīrieši dzīvo līdz 76 gadiem, bet sievietes ‐ 82 gadiem, un tā kā saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem atšķirība starp sieviešu un vīriešu veselīgas dzīves paredzamo ilgumu ir daudz mazāka ‐ 61,6 gadi vīriešiem un 62,3 gadi sievietēm;

H.  tā kā sievietēm ir lielāka iespējamība būt trūcīgām un saņemt ierobežotu pensiju, jo sevišķi tām sievietēm, kuras ir vecākas par 65 gadiem un kuras bieži vien saņem pensiju, kas tikai nedaudz pārsniedz iztikas minimumu, ‐ tas notiek dažādu iemeslu dēļ: piemēram, lielās atšķirības starp sieviešu un vīriešu atalgojumu dēļ, kas tiešā veidā ietekmē pensijas apjomu; tādēļ, ka viņas ir uz laiku pārtraukušas vai beigušas strādāt, lai uzņemtos ģimenes rūpes, vai tāpēc, ka viņas ir strādājušas savu vīru uzņēmumos, galvenokārt tirdzniecības un lauksaimniecības nozarē, nesaņemot atalgojumu un neveicot maksājumu sociālās apdrošināšanas sistēmā, un tā kā attiecībā uz šīm sievietēm risks būt trūcīgām ir vēl lielāks,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par iedzīvotāju novecošanas ietekmes pārvarēšanu, bet pauž nožēlu, ka, šajā dokumentā ievietojot definīcijas, statistikas datus un situāciju aprakstus, pietiekami netika ņemti vērā vecāka gadagājuma cilvēku dzimumu nevienlīdzība, ko galvenokārt rada visā dzīves laikā piedzīvotā nevienlīdzība dzimuma dēļ;

2.  uzskata par pareizu, ka Komisija galveno vērību ir pievērsusi stratēģijai(5), par ko lēmumu pieņēma Eiropadomes Stokholmas sanāksmē 2001. gadā un kas ir uzskatāma par ilgtermiņa pamatnostādni, kā risināt problēmas un izmantot iespējas, ko novecošana rada dalībvalstu sabiedrībās; uzskata par pareizu arī Paziņojumā izteikto priekšlikumu, ka attiecībā uz novecošanas problēmu un iespēju radīšanu ir jārod visaptverošs un daudznozaru risinājums, īpaši tādu izstrādājumu un pakalpojumu tirgu jomā, kas ir domāti vecāka gadagājuma cilvēku un apgādājamo personu neformālo aprūpētāju vajadzību apmierināšanai; aicina Komisiju īpaši aplūkot vecāka gada gājuma cilvēku patērētāju tiesību aizsardzību, jo viņus pārāk bieži maldina vai ļaunprātīgi izmanto;

3.  aicina iestādes radīt pozitīvāku attieksmi pret novecošanu, kā arī uzlabot ES pilsoņu informētību par novecošanas jautājumiem un tās patieso ietekmi; mudina Komisiju strādāt pie attieksmes maiņas attiecībā uz novecošanos kā pret apgrūtinājumu, piemēram, uzsākot pētījumu par “sudraba” ekonomikas ietekmi un iespējām, ņemot vērā, ka vecāka gadagājuma sievietes ir aktīvas šīs ekonomikas dalībnieces; ļoti atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu 2012. gadu noteikt kā aktīvo vecumdienu un paaudžu savstarpējās solidaritātes gadu;

4.  uzskata, ka visu dzīvi aptverošs risinājums, kura sakarībā ir ņemtas vērā saiknes starp novecošanu un dzimumu, ir iespēja novecošanas politikas jomā virzīties uz priekšu; uzskata par soli uz priekšu, lai sasniegtu lielāku sociālo integrāciju un kohēziju, uz vecumu un dzimumu balstītas pieejas pieņemšanu, saistībā ar ko vecuma un dzimuma aspektu vienlaicīga vērā ņemšana ir metode un instruments, bez kura nevar veidot politiku visās nozīmīgākajās jomās (ekonomika, sociālā joma, nodarbinātība, sabiedriskā veselība, pārtikas drošums, patērētāju tiesības, digitālā programma, lauku un pilsētu attīstība utt.);

Diskriminācijas vecuma dēļ novēršana

5.  pieprasa pēc iespējas ātrāk pieņemt diskriminācijas novēršanas direktīvu;

6.  atzīst, ka vecuma diskriminācija arī ir jānovērš ar efektīvākiem tiesu līdzekļiem un vieglāk pieejamām procedūrām, jo īpaši gadījumos, kad diskriminācija notiek profesionālajā dzīvē, attiecībā uz kuriem pastāv īpaši tiesību akti un kuros ļoti svarīgi atbalstīt indivīdu un izmeklēt apstākļus; tāpēc aicina dalībvalstis nodrošināt, ka vajadzīgie tiesību akti, ar kuru palīdzību novērš diskrimināciju vecuma dēļ un citas diskriminācijas formas, tiek efektīvi īstenoti;

7.  pieprasa izstrādāt tādu novecošanas problēmas risinājumu, kas vairāk pamatotos uz tiesībām, lai vecāka gadagājuma cilvēki varētu rīkoties kā subjekti, kam ir tiesības, nevis tikt uztverti kā objekti;

8.  lūdz vēl vairāk piešķirt resursus un vairāk pētīt, un izstrādāt pašreizējos uzraudzības mehānismus, jo diskrimināciju vecuma dēļ reti kad atzīst un novērš; atzīst, ka dalībvalstīs ir jābūt lielākai sapratnei, un atzinīgi vērtētu, ja Pamattiesību aģentūra un jaunais Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts dotu arī savu ieguldījumu;

9.  uzsver nepieciešamību atzīt vairākkārtējo diskrimināciju, ar kādu vecāka gadagājuma sievietes nereti saskaras dalībvalstu sabiedrībās, kurās viņas diskriminē vecuma, dzimuma, veselības stāvokļa un invaliditātes dēļ;

10.  ir ļoti nobažījies par to, kādā mērā vairākkārt diskriminē visneaizsargātākās sieviešu grupas: sievietes imigrantes, sievietes invalīdes, homoseksuālās sievietes, sievietes etnisko minoritāšu pārstāves, sievietes ar zemu kvalifikāciju un vecāka gadagājuma sievietes, jo viņas diskriminē vecuma, dzimuma, etniskās piederības un seksuālās vai reliģiskās orientācijas dēļ, un pieprasa noteikt pozitīvās diskriminācijas pasākumus;

11.  lūdz dalībvalstīm veikt pilnīgas kampaņas izpratnes veidošanai par to lielo nozīmi, kāda vecāka gadagājuma cilvēkiem ir sabiedrībā, un vajadzību iedrošināt vecāka gadagājuma sievietes būt aktīvām, cita starpā veicinot tirdzniecības mazās uzņēmējdarbības formas un amatniecību;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā īpašo situāciju ar vecāka gadagājuma sievietēm lesbietēm, biseksuālēm un transseksuālēm;

Darba un aprūpes apvienošana

13.  aicina dalībvalstis ieviest jauna veida atvaļinājumus, lai varētu doties apmaksātā atvaļinājumā tādu pienākumu dēļ, kas nav saistīti ar bērna kopšanu, un veicināt līdzīgāku neapmaksātās aprūpes apjoma sadalījumu starp vīriešiem un sievietēm, jo neformāla aprūpe dzīves vietā ierobežo karjeras iespējas personām, kas nestrādā dzīves vietā; uzskata, ka šajā sakarībā viens no veidiem, kā mazināt vecāka gadagājuma sieviešu nabadzību, ir atbalstīt pasākumus, piemēram, nepilna laika darbu un darba vietas dalīšanu, tādējādi radot iespēju strādāt elastīga darba laika režīmā; šajā sakarībā tomēr uzsver, ka elastīga darba laika režīmā strādājošo darba ņēmēju tiesībām jābūt tādām pašām kā pilna darba laika darba ņēmēju tiesībām; norāda, ka vecāka gadagājuma sieviešu bezdarba problēma ir jārisina, lai sasniegtu stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos nodarbinātības mērķus;

14.  lūdz dalībvalstis izstrādāt mehānismus, ar kuriem nodrošina pietiekami lielu tiesību uz pensiju uzkrājumu arī tādos gadījumos, kad aprūpētāja ienākumu līmenis aprūpes pienākumu dēļ kādu laiku ir zemāks, ‐ situācija, kas galvenokārt attiecas uz sievietēm; lūdz Komisiju uzsākt pētījumu par to dažādo ietekmi, kāda dalībvalstu pensiju sistēmām ir uz sievietēm un vīriešiem;

15.  aicina dalībvalstis, reformējot pensiju sistēmas un koriģējot pensionēšanās vecumu, ņemt vērā dzimumu aspektu, jo atšķiras abu dzimumu profesionālās dzīve raksturs un ir lielāka varbūtība, ka darba tirgū vecāka gadagājuma sievietes tiks diskriminētas;

16.  aicina dalībvalstis veicināt savstarpēja atbalsta formas, ar kurām mazina atšķirību starp jauniem un vecākiem cilvēkiem, izmantojot jauno cilvēku entuziasmu un vecāku cilvēku pieredzi;

Veselība, aprūpe un sociālie pakalpojumi

17.  pieprasa izstrādāt uz tiesībām balstītu risinājumu, lai vecāka gadagājuma cilvēki varētu aktīvi līdzdarboties lēmumu pieņemšanā par šiem cilvēkiem sniegtās aprūpes un sociālo pakalpojumu, un ārstēšanas veidu un formu, ja šādas iespējas pastāv; pieprasa īstenot uz pieprasījuma balstītu pieeju attiecībā uz visa veida aprūpes pakalpojumu sniegšanu, lai vecāka gadagājuma cilvēki varētu dzīvot patstāvīgi tik ilgi, cik to vien vēlas;

18.  pieprasa veicināt tādu politikas virzienu īstenošanu, ar kuru palīdzību atbalstu sniedz pamatģimenes lokā, tādējādi ļaujot cilvēkiem izvēlēties, vai kopt vecāka gadagājuma ģimenes locekļus pašiem vai izmantot papildu sociālos pakalpojumus, ‐ šāda aprūpe būtu jāatalgo vienādā mērā abos gadījumos;

19.  uzsver, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem vajadzētu būt netraucētām iespējām izmantot augstas kvalitātes un cenu ziņā pieejamus publiskus un privātus pakalpojumus un ka publisko un ka privāto pakalpojumu struktūrai vajadzētu būt tādai, lai pēc iespējas ilgāk varētu aprūpēt dzīves vietā;

20.  uzskata, ka ir jāīsteno visaptveroša neformālo aprūpētāju, no kuriem lielākā daļa ir sievietes, atbalsta politika, saistībā ar kuru būtu definēts aprūpētāju statuss, pabalsti un tiesības uz sociālo drošību, sociālo un atbalsta pakalpojumu sniegšana, iespējas izmantot profesionālos aprūpes pakalpojumus u. c.;

21.  uzsver, ka ar brīvprātīgo darbu vai neformālo aprūpi, ko bieži vien veic sievietes, nedrīkst kompensēt trūkumus sociālās aprūpes sistēmā, un lūdz veikt īstenus sociālos pasākumus, pateicoties kuriem sievietes varētu strādāt izvēlētajā apmaksātajā darbā;

22.  prasa dalībvalstu līmenī izveidot atbalsta pasākumu kopumus, kuros būtu arī pasākumu programmas nodarbinātības iespēju veicināšanai, bezdarba ietekmes samazināšanai, kā arī cilvēku, kas vecāki par 50 gadiem, nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai;

23.  norāda, ka būtu jānodrošina aprūpes kvalitāte, lai uzlabotu gados vecāku cilvēku dzīves kvalitāti un arī lai novērstu fizisku, seksuālu, psiholoģisku un ekonomisku pārestību, kādu vecāka gadagājuma cilvēkiem nereti nodara; uzsver, ka cilvēkiem, kuri dzīvo sabiedriskās vai privātās vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes iestādēs, vajadzētu būt tiesībām piedalīties šo iestāžu lēmumu pieņemšanas procesos, iesaistoties valdes un administrācijas struktūrās; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina pastāvīga apmācība personām, kuras privātajā un sabiedriskajā sektorā nodarbina kā vecāka gadagājuma cilvēku aprūpētājus, un regulāri būtu jāizvērtē viņu darbs, kā arī jāpanāk, ka šo cilvēku darbam tiek piešķirta lielāka ekonomiskā vērtība, tostarp apmaksas, apdrošināšanas un darba apstākļu ziņā;

24.  aicina dalībvalstis stimulēt to, ka tiek nodrošināta apmācība par psiholoģisku un fizisku palīdzību vecāka gadagājuma cilvēkiem, kā arī par atbilstīgiem apstākļiem viņu uzturēšanai;

25.  mudina padarīt aprūpes iestādes, kas parasti darbojas kā slimnīcas, par draudzīgāku vidi, piemērojot ģimenes modeli, lai tādējādi izvairītos no ievietošanas aprūpes iestādē;

26.  ierosina, sākot īstenot Eiropas Rīcības plānu par Alcheimera slimību, pienācīgi ņemt vērā vecāka gadagājuma sieviešu lomu demences slimnieku aprūpē un piemērot šo plānu steidzami; vēl uzskata, ka ir nepieciešamas valstu programmas, lai varētu plānot pasākumus, ar kuriem uzlabo vecāka gadagājuma sieviešu dzīves kvalitāti; ierosina, paredzot un īstenojot šos pasākumus, apspriesties ar Alcheimera slimības apvienībām;

27.  lūdz ņemt vērā dzimuma perspektīvu ārstnieciskajā diagnostikā, lai nodrošinātu, ka diagnozes ir precīzas un cilvēki saņem atbilstīgu ārstniecību un aprūpi; lūdz diagnostikas līdzekļus, medicīnas un aprūpes pakalpojumus neierobežot tikai kāda pacienta dzimuma un vecuma dēļ ‐ vecāka gadagājuma sievietēm arī būtu jābūt tiesībām izmantot, piemēram, skrīningu krūšu, smadzeņu, plaušu un kolorektālā vēža diagnosticēšanai, kā arī sirds un asinsvadu skrīningu; turklāt prasa veltīt vairāk uzmanības to slimību profilaksei un ārstēšanai, kuras īpaši skar vecāka gadagājuma sievietes, piemēram, osteoporozei un reimatiskajam atrītam;

28.  lūdz, izstrādājot ieteikumus par uzturu, izmantot dzimumu un vecuma perspektīvu; lūdz arī izmantot dzimuma un vecumu perspektīvu ieteikumos par pārtikas nekaitīgumu, piemēram, attiecībā uz produktu marķēšanu, veselīguma norādēm, REACH regulu un jauniem pārtikas produktiem;

29.  norāda, ka gan tehnoloģijas, gan tehniskie uzlabojumi var būt svarīgi, lai sabiedrība pielāgotos novecojošo iedzīvotāju vajadzībām; pieprasa vairāk izmantot ciešā sadarbībā ar vecāka gadagājuma cilvēkiem izstrādātos jauninājumus, daži no kuriem ir vienkāršoti mobilie telefoni un vienkāršoti interneta pieslēgumi, viedsensori īpašos izstrādājumos, lai samazinātu negadījumu skaitu, dresēti suņi, kuri palīdz cilvēkiem, kas slimo ar atmiņas traucējumiem u.c., kā arī pieprasa īstenot īpaši izstrādātas un valstu atbalstītas programmas vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuru pamatā ir mūžizglītība;

30.  pieprasa pārbaudīt izstrādes stadijā esošās zāles ne tikai attiecībā uz vīriešu organismu, bet arī uz sieviešu;

31.  ierosina veikt statistiskus apsekojumus par vardarbības pieaugumu pret vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai pievērstu uzmanību šai smagajai problēmai, par kuru vecāka gadagājuma cilvēki parasti nav spējīgi ziņot, jo viņi uztver šo vardarbīgo attieksmi kā neizbēgami saistītu ar to, ka viņi ir veci un aprūpējami, kā arī, lai efektīvāk cīnītos pret pārestībām, no kurām cieš vecāka gadagājuma cilvēki, un šajā cīņā plašāk iesaistītu sabiedrību kopumā;

32.  pieprasa izstrādāt vecāka gadagājuma sievietēm paredzētas kultūras un izglītības programmas un iesaistīt viņas vietējo kopienu iniciatīvās, lai tādējādi novērstu vecāka gadagājuma sieviešu atstumtību no sabiedrības;

Nākotnes uzdevumi

33.  Lūdz Komisijai līdz 2011. gadam ierosināt rīcības plānu, kurā būtu:

   noskaidrota vajadzība pēc lielākiem resursiem, lai veiktu zinātniskus pētījumus novecošanas jomā,
   noteikti pasākumi, lai nodrošinātu aprūpes kvalitāti un aprūpētāju darba apstākļu kvalitāti;
   paredzētas izmaiņas, lai uzlabotu saskaņotību sociālās drošības jomā, tostarp pensiju shēmu, aprūpes atvaļinājumu un nepilnas slodzes darba laika risinājumu saskaņotību;
   minēta koncepcija no dzimumu viedokļa par vecuma izraisītām slimībām un pasākumiem, lai tās adekvāti atzītu un ārstētu;
   noteikts pienākums katru gadu ziņot par vecāka gadagājuma cilvēku tiesību pārkāpumiem, kā arī par ES un valstu līmenī veicamajiem pasākumiem, lai likvidētu tiešo un netiešo diskrimināciju; šā ziņojuma izstrādes pamatā ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartas principi, un to veic Pamattiesību aģentūra iestāžu līmenī un valstu aģentūras dalībvalstīs;
   minēti ar likumdošanu nesaistīti pasākumi, ar kuriem risina diskriminācijas vecuma dēļ problēmu, piemēram, īstenojot izpratnes veidošanas kampaņas;
   ņemta vērā vecāka gadagājuma migrantu un lesbiešu, geju, biseksuāļu un transseksuāļu situācija;
   paredzēti pasākumi paaudžu solidaritātes veicināšanai, piemēram, plāni to sieviešu atbalstam, kuras aprūpē savus mazbērnus, kad vecāki ar nodarbinātību saistītu iemeslu dēļ to nevar darīt paši;
   noteikti pasākumi, kas dotu iespēju izmantot vecāka gadagājuma cilvēku zināšanas un darba pieredzi, piemēram, izveidojot vecāka gadagājuma cilvēku asociācijas, kurās konsultētu darba meklētājus;
   paredzēta apmaiņa ar paraugpraksēm;

34.  lūdz Komisiju līdz 2012. gada beigām atjaunināt un uzlabot uzraudzības mehānismus attiecībā uz tādu jautājumu īstenošanu, kas ir saistīti ar pamattiesībām; pieprasa veicināt labāku izpratni par šiem bieži vien nepietiekami izmantotajiem mehānismiem, jo vecāka gadagājuma cilvēki kopumā un īpaši vecāka gadagājuma sievietes nezina savas tiesības;

35.  apstiprina, ka ikvienam vīrietim un sievietei Eiropas Savienībā ir jābūt tiesībām saņemt atbilstošus, izmaksu ziņā pieejamus un kvalitatīvus sociālos un veselības vispārējas nozīmes pakalpojumus saskaņā ar viņu īpašajām vajadzībām un prioritātēm; aicina Komisiju izstrādāt direktīvas par pamatpakalpojumiem priekšlikumu, kurā būtu ņemta vērā arī situācija dalībvalstīs; uzsver, ka vecāka gadagājuma sievietes ir īpaši neaizsargātas, un aicina Komisiju apsvērt iespēju ieviest sistēmu, kurā ikvienam vīrietim un sievietei ES būtu nodrošinātas tiesības uz pamatienākumiem, kuru apmēru nosaka atbilstoši attiecīgās dalībvalsts dzīves līmenim;

36.  aicina Komisiju censties nodrošināt, ka tiek noteikts Kopienas finansējums projektiem, kas saistīti ar, cita starpā, sociāli mazaizsargātām neprecētām sievietēm un vecāka gadagājuma sievietēm;

o
o   o

37.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Biļetens ES 3-2006, I.13. punkts.
(2) OV C 67 E, 12.03.2010., 31. lpp.
(3) OV C 46 E, 24.02.2010., 95. lpp.
(4) OV C 184 E, 6.8.2009., 75. lpp.
(5) Eiropadomes secinājumi 2001. gada 23. un 24. marta sanāksmē Stokholmā.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika