Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/0115(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0235/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0235/2010

Debates :

PV 07/09/2010 - 13
CRE 07/09/2010 - 13

Balsojumi :

PV 08/09/2010 - 6.2
CRE 08/09/2010 - 6.2
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0309

Pieņemtie teksti
PDF 593kWORD 290k
Trešdiena, 2010. gada 8. septembris - Strasbūra
Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes *
P7_TA(2010)0309A7-0235/2010

Eiropas Parlamenta 2010. gada 8. septembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm ‐ stratēģijas “Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu II daļa (COM(2010)0193 – C7-0111/2010 – 2010/0115(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2010)0193),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C7-0111/2010),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesību komitejas atzinumus (A7–0235/2010),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  atkārtoti izsaka pastāvīgo aicinājumu Komisijai un Padomei nodrošināt, ka Parlamentam, veicot dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādņu pilnīgo pārskatīšanu, ir pietiekams laiks, kas jebkurā gadījumā nav mazāks par 5 mēnešiem, lai tas īstenotu tā konsultatīvo uzdevumu, kas noteikts LESD 148. panta 2. punktā;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Lēmuma priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 157. panta 3. punkts paredz, ka Eiropas Parlaments un Padome nosaka pasākumus, lai nodrošinātu to, ka nodarbinātības un profesiju jautājumos ir ievērots princips, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, tostarp arī princips, ka tie par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu.
Grozījums Nr. 2
Lēmuma priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā noteikts, ka Savienība apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, un ir paredzētas Savienības iniciatīvas, lai nodrošinātu dalībvalstu sociālās politikas koordinēšanu. Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā noteikts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un ar sociālās atstumtības apkarošanu.
(2)  Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā noteikts, ka Savienība mēģina panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo progresu, apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju un veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, un ir paredzētas Savienības iniciatīvas, lai nodrošinātu dalībvalstu sociālās politikas koordinēšanu. Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantā noteikts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīga sociālās aizsardzības līmeņa nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu un augstu izglītības un apmācības līmeni.
Grozījums Nr. 3
Lēmuma priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantā noteikts, ka, veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību. Ar šā līguma 10. pantu tiek papildināts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība tiecas apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minēts, ka Eiropas sabiedrībai raksturīgs plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte, nediskriminācija, kā arī sieviešu un vīriešu līdztiesība.
Grozījums Nr. 4
Lēmuma priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Lisabonas stratēģija, kuru sāka 2000. gadā, tika balstīta uz atziņu, ka ES nepieciešams palielināt ražīgumu un konkurētspēju, kā arī veicināt sociālo kohēziju, ņemot vērā pasaules mēroga konkurenci, tehnoloģiskās izmaiņas un sabiedrības novecošanu. Lisabonas stratēģiju atjaunoja 2005. gadā pēc starpposma pārskatīšanas, kā rezultātā lielāka uzmanība tika veltīta izaugsmei, vairāk un labākām darbavietām.
(4)  Lisabonas stratēģija, kuru sāka 2000. gadā, tika balstīta uz atziņu, ka ES nepieciešams palielināt uz zināšanām balstīto ražīgumu un konkurētspēju, kā arī atjaunot nosacījumus pilnīgai nodarbinātībai, vienlaikus veicinot sociālo un reģionālo kohēziju, ņemot vērā pasaules mēroga konkurenci, tehnoloģiskās izmaiņas un sabiedrības novecošanu. Lisabonas stratēģiju atjaunoja 2005. gadā pēc starpposma pārskatīšanas, kā rezultātā lielāka uzmanība tika veltīta izaugsmei, vairāk un labākām darbavietām.
Grozījums Nr. 5
Lēmuma priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģija palīdzēja panākt konsensu par vispārēju ES ekonomikas un nodarbinātības politikas ievirzi. Saskaņā ar šo stratēģiju Padome 2005. gadā pieņēma vispārējās ekonomikas politikas pamatnostādnes un nodarbinātības pamatnostādnes, bet 2008. gadā tās pārskatīja. Divdesmit četras pamatnostādnes veidoja pamatu valstu reformu programmām, nosakot galvenās makroekonomikas, mikroekonomikas un darba tirgus reformu prioritātes visai ES kopumā. Tomēr pieredze liecina, ka pamatnostādnēs prioritātes nebija noteiktas pietiekami skaidri un saikne starp tām būtu varējusi būt ciešāka. Tas ierobežoja to ietekmi uz valstu politikas izstrādi.
(5)  Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai bija jāpalīdz noteikt vispārēju ES ekonomikas un nodarbinātības politikas ievirzi. Saskaņā ar šo stratēģiju Padome 2005. gadā pieņēma vispārējās ekonomikas politikas pamatnostādnes un nodarbinātības pamatnostādnes, bet 2008. gadā tās pārskatīja. Divdesmit četras pamatnostādnes veidoja pamatu valstu reformu programmām, nosakot galvenās makroekonomikas, mikroekonomikas un darba tirgus reformu prioritātes visai ES kopumā. Tomēr pieredze liecina, ka pamatnostādnēs nebija noteikti pietiekami saistoši mērķi visu Eiropas Savienībā dzīvojošo cilvēku līdzdalībai sociālajā, politiskajā un kultūras dzīvē un ilgtspējīgai ekonomikai un ka prioritātes bija ciešāk jāsaista viena ar otru. Tādējādi stratēģijas pamatmērķus nevarēja sasniegt, jo arī dalībvalstis neiesaistījās pamatnostādņu īstenošanā.
Grozījums Nr. 6
Lēmuma priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)  Neatkarīgi no jaunajām ES likumdošanas iniciatīvām, kas koncentrējas uz sociālajām jomām, Eiropas Savienībai ievērojami jāuzlabo jau izstrādātā politika dažādās jomās un to īstenošana.
Grozījums Nr. 7
Lēmuma priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Finanšu un ekonomikas krīze, kas sākās 2008. gadā, bija par iemeslu ievērojamam darbavietu un potenciālā ražošanas apjoma samazinājumam, un tās rezultātā dramatiski pasliktinājās publisko finanšu stāvoklis. Tomēr Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns daļēji ar koordinētu fiskālo stimulu, euro kalpojot par makroekonomiskās stabilitātes garantu, palīdzēja dalībvalstīm rast risinājumu krīzei. Tādējādi krīze pierādīja, ka Savienības politikas jomu koordinēšana var dot būtiskus rezultātus, ja to stiprina un efektīvi pielieto. Tāpat krīze uzsvēra dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu ciešo savstarpējo atkarību.
(6)  Finanšu un ekonomikas krīze, kas sākās 2008. gadā, bija par iemeslu ievērojamam darbavietu un potenciālā ražošanas apjoma samazinājumam, un tās rezultātā dramatiski pasliktinājās publisko finanšu stāvoklis. Tomēr Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns daļēji ar koordinētu fiskālo stimulu palīdzēja dalībvalstīm rast risinājumu krīzei. Krīze, kas aizvien turpinās, skaidri parāda, ka nav efektīvu līdzekļu, kā savlaicīgi reaģēt uz tās pazīmēm, un tādējādi parāda, ka Savienības politikas jomu koordinēšana var dot būtiskus rezultātus, ja to stiprina un efektīvi pielieto, vienlaicīgi ievērojot subsidiaritātes principu. Tāpat krīze skaidri parāda dalībvalstu ekonomikas un darba tirgu ciešo savstarpējo atkarību, kā rezultātā iekšējā tirgus iespēju pilnīga izmantošana ir arī viens no galvenajiem veidiem, kā palielināt Eiropas konkurētspēju, kas rada nepieciešamību nopietni pārskatīt mehānismus, attiecībā uz kuriem nodarbinātības un sociālo mērķu sasniegšana arī turpmāk būtu saistoši uzdevumi.
Grozījums Nr. 8
Lēmuma priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Komisija ierosināja izveidot jaunu stratēģiju nākamajai desmitgadei – stratēģiju Eiropa 2020, lai ES varētu izkļūt no krīzes spēcīgāka un vērst savu ekonomiku uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Attiecīgajās pamatnostādnēs iekļautie pieci pamatmērķi ir kopīgi mērķi, uz kuriem balstās dalībvalstu un Savienības darbība. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu valsts mērķus un novērstu vājās vietas, kas ierobežo izaugsmi.
(7)  Komisija ierosināja izveidot jaunu stratēģiju nākamajai desmitgadei ‐ stratēģiju Eiropa 2020, lai ES varētu izkļūt no krīzes spēcīgāka, kā arī efektīvāk atrisināt turpmākās pārmaiņas un krīzes un vērst savu ekonomiku uz dzīvotspējīgu, ekoloģiski un ekonomiski noturīgu un integrējošu ekonomisko darbību, kurai raksturīga augsta līmeņa nodarbinātība, produktivitāte un sociālā kohēzija. Attiecīgajās pamatnostādnēs iekļautie pamatmērķi ir kopīgi mērķi, uz kuriem balstās dalībvalstu un Savienības darbība. Dalībvalstīm būtu jāapņemas izpildīt valsts mērķus. Tām būtu jākoncentrējas uz nodarbinātības palielināšanu, jānovērš izaugsmes šķēršļi, kurus rada tiesību akti, birokrātija un resursu nepareiza sadale valsts līmenī.
Grozījums Nr. 9
Lēmuma priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Visaptverošo ekonomikas krīzes “pārvarēšanas stratēģiju” ietvaros dalībvalstīm būtu jāīsteno tālejošas reformu programmas, lai panāktu makroekonomikas stabilitāti un publisko finanšu ilgtspējību, uzlabotu konkurētspēju, mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību un uzlabotu darba tirgus darbību. Fiskālā stimula atcelšana būtu jāīsteno un jākoordinē saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu.
(8)  Visaptverošo ekonomikas krīzes “pārvarēšanas stratēģiju” un visaptverošu izaugsmes nosacījumu radīšanas stratēģiju ietvaros dalībvalstīm ir jāīsteno un jāpatur spēkā strukturālas reformas, kas paredzētas, lai nodrošinātu makroekonomikas stabilitāti, vairāk labāku darbavietu veicināšanu un publisko finanšu ilgtspējību, uzlabotu konkurētspēju un ražīgumu, mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību, stiprinātu sociālo kohēziju, cīnītos pret nabadzību un uzlabotu darba tirgus darbību. Fiskālā stimula pakāpeniska atcelšana būtu jāsāk nekavējoties pēc tam, kad ekonomikā atsākas noturīga atlabšana, tā jāīsteno un jākoordinē cita starpā Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros. Tomēr, lai praksē panāktu ilgtspējīgas ekonomikas un sociālās kohēzijas mērķus, jāpārvar galvenās makroekonomikas neatbilstības un būtiskās atšķirības starp dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 10
Lēmuma priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)  Eiropa 2020 jābūt stratēģijai, kas galveno uzmanību pievērš cilvēkiem un vides aizsardzībai, palīdz pārvarēt krīzi, novērš jaunu ekonomisko un sociālo sabrukumu, tiek cieši saskaņota ar strukturālo un kohēzijas politiku un vidējā un ilgtermiņā stimulē Eiropas ekonomiku un risina darba tirgus problēmas, kas saistītas ar sabiedrības novecošanu.
Grozījums Nr. 11
Lēmuma priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Stratēģijas Eiropa 2020 ietvaros dalībvalstīm būtu jāīsteno reformas, kuru mērķis ir “gudra izaugsme”, proti, izaugsme, kas pamatojas uz zināšanām un inovāciju. Reformām būtu jābūt vērstām uz izglītības kvalitātes uzlabošanu, tās pieejamības nodrošināšanu visiem un pētniecības, kā arī uzņēmumu snieguma stiprināšanu, lai veicinātu inovāciju un zināšanu nodošanu visā ES. Ar tām būtu jāveicina uzņēmējdarbība un jāpalīdz radošas idejas pārvērst inovatīvos produktos, pakalpojumos un procesos, kas var radīt izaugsmi, kvalitatīvas darbavietas, teritoriālo, ekonomikas un sociālo kohēziju, kā arī palīdzēt risināt Eiropas un visas pasaules mēroga sabiedrības problēmas. Šajā kontekstā būtiski ir maksimāli likt lietā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
(9)  Stratēģijas Eiropa 2020 ietvaros dalībvalstīm būtu jāīsteno reformas, kuru mērķis ir “gudra izaugsme”, proti, izaugsme, kas pamatojas uz zināšanām un inovāciju. Reformām vajadzētu būt vērstām uz izglītības kvalitātes uzlabošanu, tās pieejamības nodrošināšanu visiem, samazinot to cilvēku skaitu, kas nepabeidz savu izglītību vai apmācības, apliecinot katras personas tiesības uz mūžizglītību, lai tiktu atzītas un sertificētas zināšanas un pētniecības un uzņēmumu snieguma stiprināšanu, lai veicinātu inovāciju un zināšanu nodošanu visā Eiropas Savienībā, lai palīdzētu likvidēt reģionālās atšķirības un novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju. Ar tām būtu jāveicina uzņēmējdarbība, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstība, kā arī jāpalīdz radošas idejas pārvērst inovatīvos produktos, novatoriskos un sociāli vērtīgos pakalpojumos un procesos, kas var radīt izaugsmi, kvalitatīvas un noturīgas darbavietas, teritoriālo, ekonomikas un sociālo kohēziju, kā arī palīdzēt risināt Eiropas un visas pasaules mēroga sabiedrības problēmas. Šajā kontekstā būtiski ir maksimāli likt lietā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Grozījums Nr. 12
Lēmuma priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, dalībvalstīm būtu jācīnās pret pasākumiem, kas to palēnina, t. i., pret birokrātiskajiem šķēršļiem, pārmērīgu reglamentāciju un standartizāciju, augstiem nodokļiem un protekcionisma izpausmēm.
Grozījums Nr. 13
Lēmuma priekšlikums
9.b apsvērums (jauns)
(9b)  Lai nodrošinātu ES vispārējos makroekonomikas rezultātus, galvenais nosacījums ir spēcīga un efektīva vienotā tirgus izveidošana; ekonomikas un monetārās savienības uzticamībai īpaši svarīgi ir, lai tiktu nodrošināti panākumi ekonomikā, atjaunota izaugsme un radītas jaunas darba iespējas.
Grozījums Nr. 60
Lēmuma priekšlikums
9.c apsvērums (jauns)
(9c)  Izstrādājot un īstenojot valsts reformu programmas, kuru pamatā ir pielikumā norādītās pamatnostādnes, dalībvalstīm būtu jānodrošina nodarbinātības un sociālās politikas efektīva pārvaldība. Visā programmu izstrādāšanas, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas, kā arī mērķu un rādītāju noteikšanas procesā būtu cieši jāiesaista ieinteresētās aprindas reģionālajā un vietējā līmenī, tostarp tos, kurus skar stratēģijas ES 2020 dažādi aspekti, parlamentārās struktūras un sociālie partneri. Dalībvalstīm būtu stingri jāpārrauga, kāda ir saskaņā ar attiecīgajām valstu programmām īstenoto reformu ietekme uz nodarbinātību un sociālo jomu.
Grozījums Nr. 14
Lēmuma priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Tāpat dalībvalstīm savās reformu programmās būtu jāpievēršas “ilgtspējīgai attīstībai”. Ilgtspējīga attīstība nozīmē, ka tiek veidota ilgtspējīga un konkurētspējīga ekonomika, kurā efektīvi tiek izlietoti resursi, izmaksas un ieguvumi tiek sadalīti taisnīgi, tiek izmantota Eiropas vadošā loma jaunu procesu un tehnoloģiju, tostarp zaļo tehnoloģiju izstrādes jomā. Dalībvalstīm būtu jāīsteno vajadzīgās reformas, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un efektīvi izmantotu resursus. Tāpat tām būtu jāuzlabo sava uzņēmējdarbības vide, jāstimulē zaļo darbavietu radīšana un jāmodernizē ražošanas bāze.
(10)  Tāpat dalībvalstīm savās reformu programmās un, pamatojoties uz pienācīgām darbavietām, būtu jāpievēršas “ilgtspējīgai izaugsmei”. Ilgtspējīga izaugsme nozīmē, ka tiek veidota ilgtspējīga un konkurētspējīga ekonomika, kurā efektīvi tiek izlietoti resursi, izmaksas un ieguvumi tiek sadalīti taisnīgi, piešķirot pietiekamu finansējumu pārstrukturēšanai, un tiek izmantota Eiropas vadošā loma jaunu procesu un tehnoloģiju, tostarp videi nekaitīgu tehnoloģiju izstrādes jomā, radot vairāk darbavietu. Šīs tehnoloģijas cik vien iespējams būtu jādara pieejamas visiem uzņēmumiem, tai skaitā mikrouzņēmumiem un MVU. Dalībvalstīm būtu jāīsteno vajadzīgās reformas, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un efektīvi izmantotu resursus. Tāpat tām būtu jāuzlabo sava uzņēmējdarbības vide, jāstimulē noturīgu darbavietu radīšana gan vecās, gan jaunās ekonomikas nozarēs, tostarp nodrošinot apmācību un prasmju iegūšanu, kas nepieciešama šādām darbavietām, un jāmodernizē ražošanas bāze, jo īpaši konversijas jomā.
Grozījums Nr. 15
Lēmuma priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Dalībvalstu reformu programmām jābūt vērstām arī uz “integrējošu izaugsmi”. Integrējoša izaugsme nozīmē to, ka tiek veidota vienota sabiedrība, kurā cilvēki spēj paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas, tādējādi aktīvi piedaloties sabiedrībā un ekonomikā. Tādēļ ar dalībvalstu reformām būtu jānodrošina visiem piekļuve un iespējas visos dzīves posmos, lai tādējādi samazinātu nabadzību un sociālo atstumtību, likvidējot šķēršļus dalībai darba tirgū, jo īpaši sievietēm, gados vecākiem darbiniekiem, jauniešiem, invalīdiem un likumīgiem migrantiem. Ar tām būtu arī jāpanāk, ka ekonomikas izaugsmes ieguvumi nonāk pie visiem pilsoņiem visos reģionos. Tādēļ dalībvalstu reformu programmu pamatā būtu jābūt darba tirgu efektīvas darbības nodrošināšanai, izmantojot ieguldījumus sekmīgā darba maiņā, attiecīgo prasmju attīstīšanu, darba kvalitātes paaugstināšanu un cīņu pret sadrumstalotību, strukturālo bezdarbu un pasivitāti, nodrošinot adekvātu, ilgtspējīgu sociālo aizsardzību un aktīvu iekļaušanu, lai mazinātu nabadzību.
(11)  Dalībvalstu reformu programmām jābūt vērstām arī uz “integrējošu izaugsmi”. Integrējoša izaugsme nozīmē to, ka tiek veidota vienota sabiedrība, kurā cilvēki spēj paredzēt jo īpaši ar jaunajām tehnoloģijām, automatizāciju un datorizāciju saistītās pārmaiņas un tās pārvaldīt, tādējādi aktīvi piedaloties sabiedrībā un ekonomikā. Tādēļ ar dalībvalstu reformām būtu jānodrošina visiem piekļuve un iespējas visos dzīves posmos, lai tādējādi samazinātu nabadzību un sociālo atstumtību, likvidējot šķēršļus dalībai darba tirgū, jo īpaši sievietēm, gados vecākiem darbiniekiem, jauniešiem, aprūpētājiem, invalīdiem, nekvalificētiem darba ņēmējiem, minoritāšu pārstāvjiem, jo īpaši romu tautības pārstāvjiem, likumīgiem migrantiem un tiem, kas nespēj iesaistīties darba tirgū. Izveidojot attiecīgus mehānismus, dalībvalstīm būtu arī jāpanāk, ka ekonomikas izaugsmes ieguvumi nonāk pie visiem pilsoņiem visos reģionos. Tādēļ dalībvalstu reformu programmu pamatā vajadzētu būt darba tirgu efektīvas darbības nodrošināšanai, izmantojot ieguldījumus sekmīgā darba maiņā, mācību sistēmas un to prasmju attīstīšanu, kas atbilst darba tirgus vajadzībām, darba kvalitātes paaugstināšanu, dzimumu līdztiesību un cīņu pret sadrumstalotību, garantējot darba ņēmēju drošību visos nodarbinātības veidos, kā arī cīņu pret diskrimināciju, strukturālo bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu, un pasivitāti, nodrošinot adekvātu, ilgtspējīgu sociālo aizsardzību un aktīvu iekļaušanu, lai mazinātu nabadzību.
Grozījums Nr. 16
Lēmuma priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
(11a)  Saistībā ar “integrējošas izaugsmes” mērķi dalībvalstīm pēc Komisijas iniciatīvas būtu jānosaka atbilstošs tiesiskais regulējums jaunajiem darba veidiem. Šādā regulējumā būtu jāņem vērā elastīgu nodarbinātības veidu nodrošināšana, izvairoties no darba tirgus sadrumstalošanas un garantējot individuālo un kolektīvo darba tiesību visaptverošu aizsardzību, tostarp darba un privātās dzīves savienošanu, kā arī atbilstošu sociālo drošību darba ņēmējiem.
Grozījums Nr. 61
Lēmuma priekšlikums
11.b apsvērums (jauns)
(11b)  Dalībvalstu reformu programmas būtu jāveic ar mērķi sekmēt nodarbinātību palielinošu izaugsmi, kura balstītos uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, kā to popularizē SDO, un “laba darba” koncepciju kā pamatprincipiem, un šie principi būtu gan darbavietu radīšanas, gan darba tirgus integrācijas pamatā. Šai sakarībā būtu jānodrošina un jānostiprina vienlīdzīga attieksme un vienāda atalgojuma princips par vienlīdzīgu darbu vienā darba vietā, kā tas paredzēts LESD 18. un 157. pantā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī nabadzības samazināšanai trūcīgo strādājošo vidū, kuru skaits pieaug, kā arī bērnu nabadzības apkarošanai.
Grozījums Nr. 17
Lēmuma priekšlikums
12. apsvērums
(12)  ES un dalībvalstu strukturālās reformas var dot efektīvu ieguldījumu izaugsmē un nodarbinātībā, ja ar tām stiprina ES konkurētspēju pasaules ekonomikā, paver jaunas iespējas Eiropas eksportētājiem un rada konkurētspējīgu piekļuvi būtiskam importam. Tādēļ reformās būtu jāņem vērā to ārējās konkurētspējas aspekti, lai veicinātu Eiropas izaugsmi un dalību atvērtos un godīgos tirgos visā pasaulē.
(12)  ES un dalībvalstu strukturālās reformas var efektīvi dot ieguldījumu kvalitatīvā izaugsmē un noturīgā un kvalitatīvā nodarbinātībā, ja ar tām adekvāti risina ekonomikas un finanšu krīzi, kas aizvienturpinās, un tādējādi stiprina ES konkurētspēju pasaules ekonomikā, paver jaunas iespējas Eiropas eksportētājiem un rada konkurētspējīgu piekļuvi būtiskam importam. Tādēļ reformās būtu jāņem vērā to ārējās konkurētspējas aspekti, lai veicinātu izaugsmi Eiropas Savienībā un dalību atvērtos un godīgos tirgos visā pasaulē, ES cenšoties starptautiskajā līmenī stingri uzraudzīt tirgus dalībniekus, kuri būtiski ietekmē nodarbinātību, darbaspēka mobilitāti un sociālās jomas finanšu produktus, piemēram, pensijas.
Grozījums Nr. 18
Lēmuma priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Stratēģija Eiropa 2020 jāstiprina ar integrētu politikas kopumu, kuru dalībvalstīm būtu jāīsteno pilnībā un vienotā tempā, lai panāktu koordinētu strukturālo reformu pozitīvu papildu ietekmi.
(13)  Stratēģija Eiropa 2020 jāstiprina ar integrētu politikas kopumu, kuru dalībvalstīm būtu efektīvi jāīsteno, ņemot vērā situāciju katrā valstī un to īpašās problēmas, lai panāktu koordinētu strukturālo reformu pozitīvu papildu ietekmi. Būtu jānodrošina dalībvalstu veikto pasākumu vienotība ekonomikas, nodarbinātības un sociālajā jomā.
Grozījums Nr. 19
Lēmuma priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)  Dzimumu vienlīdzības un darbaspēka nodrošināšanai darba tirgū ir svarīgi radīt apstākļus, lai sievietes un jaunietes varētu sākt strādāt nozarēs, kurās ir vīriešu pārsvars, un lai lauztu stereotipus, kuri joprojām pastāv šādās profesijās. Visos ar Eiropa 2020 stratēģiju saistītajos politikas virzienos un pasākumos būtu jāņem vērā dzimumu līdztiesības jautājumi un tālab ar tiem aktīvi jāveicina iespēju vienlīdzība un dzimumu līdztiesība. Tas attiecas arī uz iniciatīvām, kuru mērķis ir uzlabot sieviešu tiesības un cīnīties pret sieviešu diskrimināciju. Būtu jāpārskata sociālās aizsardzības sistēmas, lai atceltu elementus, kas sekmē dzimumu nevienlīdzību. Būtu jānodrošina labāki darba apstākļi nozarēs, kurās strādā daudz sieviešu. Būtu jārisina piespiedu nepilnas slodzes nodarbinātības jautājumu. Būtu jāstiprina dzimumu līdztiesība apmācības un izglītības jomās. Līdz 2020. gadam darba samaksas atšķirības starp dzimumiem būtu jāsamazina līdz 0–5 %. Arvien labāks nodrošinājums ar visiem pieejamiem, cenu ziņā pieņemamiem, elastīgiem un augstas kvalitātes aprūpes pakalpojumiem, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi bērnu aprūpes iestādēm, ir svarīgs veids, lai atvieglotu un veicinātu šo procesu virzībā uz dzimumu līdztiesību.
Grozījums Nr. 20
Lēmuma priekšlikums
13.b apsvērums (jauns)
(13b)  Plānojot un īstenojot ES finansējumu, tostarp Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas kohēzijas fonda finansējumu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā stratēģija Eiropa 2020, un jo īpaši tās sociālie un nodarbinātības aspekti. Lai īstenotu stratēģijā Eiropa 2020 izvirzīto gudras, iekļaujošas un videi draudzīgas izaugsmes savstarpēji saistītos mērķus un lai efektīvāk atbalstītu nelabvēlīgā situācijā esošos mikroreģionus un visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas, kas atrodas sarežģītā un neizdevīgā stāvoklī, ir ārkārtīgi svarīgi vairāk izmantot dažādo pieejamo finanšu instrumentu mijiedarbību un papildināmību. ES finansējumam jāpalīdz samazināt administratīvais slogs un jāatvieglo ilgtermiņa pasākumu īstenošana.
Grozījums Nr. 62
Lēmuma priekšlikums
13.c apsvērums (jauns)
(13c)  Ņemot vērā, cik svarīga nozīme ir kohēzijas politikai nodarbinātības atbalstīšanā un sociālajā integrācijā un reģionu atbalstīšanā, ļaujot tiem pārvarēt sociālās un saimnieciskās grūtības un samazināt būtiskas atšķirības, kā arī noregulēt reģionālās īpatnības, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai saskaņotu, papildinātu, koordinētu un pielāgotu atsevišķu valstu mērķus, gan valsts iekšienē, gan starp valstīm tā, ka tiek samazināta ekonomiskās attīstības neatbilstība starp reģioniem.
Grozījums Nr. 21
Lēmuma priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Lai gan šīs pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm, stratēģija Eiropa 2020 būtu jāīsteno partnerībā ar visām valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kas dod ieguldījumu valsts reformu programmu izstrādē, to īstenošanā un vispārējā saziņā stratēģijas sakarā.
(14)  Lai gan šīs pamatnostādnes ir adresētas dalībvalstīm, stratēģija Eiropa 2020 būtu jāīsteno partnerībā ar visām valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, cieši iesaistot parlamentus, kā arī sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kas dod ieguldījumu valsts reformu programmu izstrādē, to īstenošanā un vispārējā saziņā stratēģijas sakarā, jo sociālajam politikām jāatbilst vietējiem apstākļiem un vēlmēm.
Grozījums Nr. 22
14.a apsvērums (jauns)
(14a)  Lai nodrošinātu nodarbinātības politikas pamatnostādņu īstenošanu dalībvalstīs, būtu jāuzlabo atklātās koordinācijas metode, jo šobrīd tās nozīme dalībvalstīs ir pārāk neliela.
Grozījums Nr. 23
Lēmuma priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Stratēģiju Eiropa 2020 stiprina mazāks skaits pamatnostādņu, ar kurām aizstāj iepriekšējo divdesmit četru pamatnostādņu kopumu un saskaņotā veidā pievēršas nodarbinātības un vispārējās ekonomikas politikas jautājumiem. Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas ir pievienotas šim lēmumam, ir cieši saistītas ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas ir pievienotas Padomes […] Ieteikumam […]. Kopā tās veido stratēģijas Eiropa 2020 integrētās pamatnostādnes.
(15)  Stratēģiju Eiropa 2020 stiprina pamatnostādnes, ar kurām aizstāj iepriekšējo divdesmit četru pamatnostādņu kopumu un saskaņotā veidā pievēršas nodarbinātības, sociālās kohēzijas nostiprināšanas un vispārējās ekonomikas politikas jautājumiem. Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas ir pievienotas šim lēmumam, ir cieši saistītas ar dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas ir pievienotas Padomes […] Ieteikumam […]. Kopā tās veido stratēģijas Eiropa 2020 integrētās pamatnostādnes.
Grozījums Nr. 24
Lēmuma priekšlikums
16. apsvērums
Šajās jaunajās integrētajās pamatnostādnēs ir atspoguļoti Eiropadomes secinājumi. Tajās dalībvalstīm tiek sniegti precīzi norādījumi par valsts reformu programmu noteikšanu un reformu īstenošanu, atspoguļojot savstarpējo atkarību un ņemot vērā Stabilitātes un izaugsmes paktu. Šīs pamatnostādnes būs pamatā visiem atsevišķiem ieteikumiem, kurus Padome var adresēt dalībvalstīm. Tās būs pamatā arī Vienotā nodarbinātības ziņojuma izveidei, kuru Padome un Komisija ik gadu nosūtīs Eiropadomei.
(16)  Šajās jaunajās integrētajās pamatnostādnēs ir atspoguļoti Eiropadomes secinājumi. Tajās ir dota precīza ievirze dalībvalstīm, kā noteikt savas valsts reformu programmas un īstenot reformas, atspoguļojot savstarpējo atkarību un ņemot vērā Stabilitātes un izaugsmes paktu. Šīs pamatnostādnes būs pamatā visiem atsevišķiem ieteikumiem, kurus Padome var adresēt dalībvalstīm, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgo sākotnējo situāciju. Tās būs pamatā arī Vienotā nodarbinātības ziņojuma izveidei, kuru Padome un Komisija ik gadu nosūtīs Eiropadomei.
Grozījums Nr. 63
Lēmuma priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)  Dalībvalstis, nosakot savus nacionālos mērķus un apakšmērķus, vadās no attiecīgajās pamatnostādnēs iekļautajiem pamatmērķiem un īpašu uzmanību pievērš nodarbinātības palielināšanai un vismazāk aizsargāto grupu, tostarp jauniešu, bezdarba samazināšanai, izglītības līmeņa paaugstināšanai, priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāju samazināšanai un cilvēku paglābšanai no nabadzības. Būtu stingri jāpārrauga šo mērķu un apakšmērķu īstenošanas panākumi un jānovērtē tie salīdzinājumā ar stratēģijas Eiropa 2020 mērķiem, un vajadzības gadījumā, pārskatot nodarbinātības pamatnostādnes, šie mērķi būtu jāpārstrādā vai jāpapildina ar citiem mērķiem vai apakšmērķiem.
Grozījums Nr. 25
Lēmuma priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Kaut arī šīs pamatnostādnes ir jāizstrādā katru gadu, tām būtu visumā jāsaglabājas nemainīgām līdz 2014. gadam, lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība tiek veltīta īstenošanai.
(17)  Šīm pamatnostādnēm līdz 2020. gadam būtu visumā jāsaglabājas nemainīgām, lai pienācīgi varētu pārskatīt tajās noteikto mērķu īstenošanu. Sasniegto mērķu novērtējums būtu jāveic reizi trijos gados.
Grozījums Nr. 26
Lēmuma priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
(17a)  Līdz tam tiek veikta un kritiski izvērtēta pieņemto pasākumu un to rezultātu zinātniskā analīze,
Grozījums Nr. 27
Lēmuma priekšlikums
2. pants
Pielikumā izklāstītās pamatnostādnes ņem vērā dalībvalstu nodarbinātības politikā, par ko ziņo valsts reformu programmās. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā reformu programmas, kas ir saskanīgas ar mērķiem, kas izklāstīti stratēģijas Eiropa 2020 integrētajās pamatnostādnēs.
Pielikumā izklāstītās pamatnostādnes un valsts reformu programmas tiek īstenotas, izstrādājot dalībvalstu nodarbinātības politiku. Rūpīgi jāuzrauga kā valsts reformu programmas, kurām jābūt saskanīgām ar mērķiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, ietekmē nodarbinātību un sociālo jomu.
Grozījums Nr. 28
Lēmuma priekšlikums
2.a pants (jauns)
2.a pants
Izstrādājot un īstenojot valsts reformu programmas, kuru pamatā ir pielikumā norādītās pamatnostādnes, dalībvalstis nodrošina nodarbinātības un sociālās politikas efektīvu pārvaldību. Visā programmu izstrādāšanas, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas, kā arī mērķu un rādītāju noteikšanas procesā cieši tiek iesaistītas ieinteresētās aprindas reģionālajā un vietējā līmenī, tostarp tās, kurus skar stratēģijas Eiropa 2020 dažādi aspekti, parlamentārās struktūras un sociālie partneri.
Balstoties uz pielikumā norādītajiem ES pamatmērķiem, tiek izstrādāti attiecīgi pakārtoti mērķi un panākto rezultātu rādītāji, kā arī valsts līmeņa mērķi, rādītāji un rezultātu apkopojumi. Dalībvalsts papildus pamatnostādnēm un ieteikumiem, ko Padome paredzējusi īpaši katrai valstij atsevišķi, ņem vērā šos mērķus un rādītājus.
Dalībvalstis cieši pārrauga, kāda ir saskaņā ar attiecīgajām valstu programmām īstenoto reformu ietekme uz nodarbinātību un sociālo jomu.
Sagatavojot ziņojumus par pielikumā norādīto pamatnostādņu piemērošanu, dalībvalstis ievēro struktūru, par kuru panākta vienošanās Savienības līmenī un iekļauj vienus un tos pašus elementus, lai nodrošinātu skaidrību, pārredzamību un salīdzināmību visas dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 29
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 7. pamatnostādne – virsraksts
7. pamatnostādne – dalības darba tirgū palielināšana un strukturālā bezdarba samazināšana
7. pamatnostādne – vairāk un labāku darba vietu radīšana, bezdarba samazināšana un dalības darba tirgū palielināšana, panākot, ka nodarbināti ir 75 % no darba spējīgajiem iedzīvotājiem
Grozījums Nr. 30
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 7. pamatnostādne – 1. punkts (jauns)
Dalībvalstis noteiks savus valsts mērķus, paredzot līdz 2020. gadam panākt, ka nodarbinātības rādītājs sieviešu un vīriešu vidū ir 75 %, paturot prātā mērķi par pilnīgu nodarbinātību, jo īpaši panākot lielāku jauniešu, gados vecāku darba ņēmēju, mazkvalificētu darbinieku un invalīdu, minoritāšu, jo īpaši romu tautības pārstāvju dalību un likumīgo migrantu labāku integrāciju. Dalībvalstis savus valsts mērķus nosaka tā, ka 15 līdz 24 gadu vecu nodarbināto vai izglītības un apmācības procesā esošo sieviešu un vīriešu skaits tiek palielināts vismaz līdz 90 %.
Dalībvalstis līdz 2014. gadam paaugstinās nodarbinātības līmeni par 10 %, īpašu uzmanību veltot konkrētām iedzīvotāju grupām:
– jauniešiem vecumā no 15 līdz 25 gadiem;
– gados vecākiem darba ņēmējiem vecumā no 50 līdz 64 gadiem;
– sievietēm;
– nekvalificētiem darba ņēmējiem;
– invalīdiem;
– migrantu ģimeņu pārstāvjiem.
Ilgstošo bezdarbnieku skaits būtu jāsamazina par 10%.
Grozījums Nr. 31
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 7. pamatnostādne – 1. punkts
Dalībvalstīm būtu savā darba tirgus politikā jāintegrē elastdrošības principi, kurus apstiprinājusi Eiropadome, un tie jāpiemēro, pilnībā izmantojot Eiropas Sociālā fonda atbalstu, nolūkā palielināt dalību darba tirgū un cīnīties pret tā sadrumstalotību un ekonomisko pasivitāti, dzimumu nevienlīdzību, vienlaikus mazinot strukturālo bezdarbu. Elastīguma un sociālās drošības veicināšanas pasākumiem būtu jābūt gan līdzsvarotiem, gan savstarpēji pastiprinošiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāievieš elastīgi un uzticami darba līgumi, aktīva darba tirgus politika, efektīva mūžizglītība, darba mobilitātes veicināšanas politika un adekvātas sociālā nodrošinājuma sistēmas, lai garantētu drošību darba maiņas laikā, kā arī skaidri noteiktas tiesības un pienākumi bezdarbniekiem aktīvi meklēt darbu.
Lai īstenotu šo mērķi, dalībvalstis apņemas veicināt izaugsmi un tādējādi radīt jaunas pienācīgas darbavietas, kā arī palielināt īpaši MVU ekonomikas inovāciju potenciālu un atbrīvot rūpniecību no administratīvām un ar koplīgumu nesaistītām barjerām. Tālab dalībvalstīm būtu jāizstrādā regulatīvi un atbalstoši instrumenti, ņemot vērā uzņēmējdarbības un darba ņēmēju tiesību daudzveidību, lai visiem uzņēmumiem radītu vienādus konkurences un atbalsta noteikumus. Lai atvieglotu sieviešu un jauniešu piekļuvi darba tirgum, ņemot vērā demogrāfiskās problēmas, jārada priekšnosacījumi pietiekamām bērnu aprūpes iespējām, lai katram bērnam pirmsskolas vecumā varētu nodrošināt aprūpes vietu ārpus ģimenes, kā arī, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, jāizveido priekšnosacījumi arī tam, lai katram jaunietim četru mēnešu laikā pēc skolas pabeigšanas nodrošinātu darbavietu vai turpmākas profesionālās apmācības, vai mācību vietu. Ilgstoša bezdarba gadījumā bezdarbniekiem būtu jāpiedāvā nodarbinātību veicinoši pasākumi, kuru kvantitatīvajiem mērķiem vajadzētu būt vērstiem uz profilaktiskas darba tirgus politikas nostiprināšanu. Tādēļ vismaz 25 % ilgstošu bezdarbnieku būtu jāpiedalās kādā no aktīviem darba tirgus pasākumiem, piemēram, padziļinātā apmācībā, izglītībā un/vai jāmaina profesija.
Grozījums Nr. 32
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 7. pamatnostādne – 2. punkts
Dalībvalstīm būtu jāintensificē sociālais dialogs un jānovērš darba tirgus sadrumstalošana, izmantojot pasākumus, ar kuriem pievēršas pagaidu un nepastāvīgai nodarbinātībai, nepietiekamai nodarbinātībai un nedeklarētam darbam. Profesionālā mobilitāte būtu jāatalgo. Darba vietu kvalitātei un nodarbinātības apstākļiem būtu jāpievēršas, cīnoties pret iestigšanu zemās algās un nodrošinot adekvātu sociālo nodrošinājumu arī tiem, kam ir pastāvīgi līgumi, un pašnodarbinātajiem. Nodarbinātības dienesti būtu jānostiprina un jādara pieejami visiem, tostarp jauniešiem un tiem, kam draud bezdarbs, izmantojot personalizētus pakalpojumus, kas vērsti uz tiem, kas atrodas vistālāk no darba tirgus.
Dalībvalstīm sadarbībā ar sociālajiem partneriem būtu jāpaaugstina nodarbinātības līmenis, izmantojot aktivizēšanas pasākumus, it sevišķi pasākumus, kas paredzēti jauniešiem, mazkvalificētām personām un personām, kurām nepieciešama īpaša aizsardzība un/vai atbalsts, sniedzot konsultāciju pakalpojumus un nodrošinot izglītību un profesionālo sagatavošanu, kas pielāgota darba tirgus vajadzībām. Dalībvalstīm būtu jānodrošina un jānostiprina vienlīdzīga attieksme un jāievēro vienāda atalgojuma princips par vienādu darbu vienā darbavietā, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. un 157. pantā. Jāpievēršas arī darbavietu kvalitātei, samazinot trūcīgu strādājošo skaitu. Turklāt dalībvalstīm, īstenojot atbilstīgas programmas, būtu jāpalielina likumīgo migrantu nodarbinātības iespējas. Ir jāīsteno arī pastāvīgi centieni un inovatīvas programmas, tostarp jāpiedāvā subsidētas darbavietas, lai darba tirgū integrētu invalīdus. Dalībvalstīm būtu arī jālikvidē šķēršļi, kas apgrūtina jaunpienācēju iekļūšanu darba tirgū, jāatbalsta darbavietu radīšana, jāveicina sociālā inovācija un jāuzlabo darbā iekārtošanas pakalpojumu, tostarp valsts nodarbinātības dienestu pakalpojumu kvalitāte un efektivitāte. Nodarbinātības dienestiem jāpiedāvā apmācības un darbaudzināšanas programmas, jo īpaši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, kā arī jānodrošina darba meklētāju jo īpaši gados vecāku cilvēku, likumīgo migrantu, etnisko minoritāšu un invalīdu piekļuve ātrdarbīgam internetam, lai tādējādi optimizētu darba meklēšanu. Šajā sakarībā jāatbalsta individuālās un kolektīvās pašnodarbinātības veidus, izmantojot sociālās ekonomikas uzņēmumus. Būtu jāveic īpaši pasākumi, lai cīnītos pret sieviešu pārsvaru slikti apmaksātās darbavietās, un efektīvāk jāveicina sieviešu nodarbinātība vadošos amatos, lai novērstu darba tirgus sadrumstalošanu dzimumu aspekta dēļ. Jo īpaši noteikumi par darba laiku būtu jāpielāgo tā, lai ļautu noteikt darba laiku, kas atbilstu nepieciešamībai savienot ģimenes dzīvi un profesionālo darbību, kā arī nodrošinātu elastīgāku pāreju no nodarbinātības uz dzīves posmu, kurā tiek saņemta pensija. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu tēvu iesaistīšanos bērnu aprūpē, un jāpārskata valstu nodokļu sistēmas, lai tās attīstītu nodarbinātību. Lai spētu efektīvāk reaģēt uz ražošanas cikliem, būtu labāk jāpiemēro ārējās un iekšējās elastdrošības stratēģijas elastīguma veicināšanai, izmantojot aktīvu darba tirgus politiku un adekvātas sociālās drošības sistēmas, kas pieejamas visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no nodarbinātības veida, lai darbavietu maiņa neradītu nesamērīgus finansiālus izdevumus. Jāuzsver, ka elastība bez sociālās drošības nevar ilgtermiņā palielināt nodarbinātības līmeni. Šīs stratēģijas būtu jāpapildina ar skaidru apņemšanos aktīvi atbalstīt darba meklējumus. Jaunas darba organizācijas formas, piemēram, netipiski pagaidu darbi, nepilna darba laika darbi un tāldarbs vai darba ņēmēju mobilitāte nedrīkst pasliktināt situāciju individuālo un kolektīvo darba tiesību jomā un iesaistīto personu sociālo aizsardzību. Būtu jānodrošina, lai jaunās nodarbinātības formas netiktu veidotas uz oficiālo darba līgumu (pilnas slodzes, pastāvīgs darbs) rēķina. Turklāt jācenšas cīnīties pret nedeklarētu nodarbinātību, izmantojot efektīvus pasākumus darba tiesību uzraudzībai un īstenošanai. Gan veidojot jaunas darba vietas, gan veicot darba tirgus integrāciju, jāņem vērā pienācīgas kvalitātes nodarbinātības koncepcija, ko atbalsta SDO, un jābalstās uz “labu darbavietu” principu. Lai uzlabotu darba tirgus darbību un rādītājus, dalībvalstīm valsts politikas izstrādē būtu jāveicina sociālā partnerība un aktīvi jāiesaista sociālie partneri un pilnībā jāievēro viņu tiesības slēgt un īstenot koplīgumus atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei.
Grozījums Nr. 33
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 7. pamatnostādne – 2.a punkts (jauns)
Ir ārkārtīgi svarīgi radīt augstas kvalitātes darbavietas, kas ir vajadzīgas arī ilgtermiņā un rada augstu pievienoto vērtību. Tāpēc ir būtiski, lai izglītības un nodarbinātības politika atbalstītu ekonomikas struktūras izmaiņas. Parasti ekonomiskās krīzes laikā zaudētās darbavietas attiecīgajās nozarēs netiek atgūtas iepriekšējā līmenī. Tāpēc izglītības sistēmai elastīgi jāreaģē uz darba tirgus prasībām atbilstīgi jaunajai ekonomikas struktūrai. Nodarbinātības politikai jānodrošina darba ņēmējiem pēc iespējas vienkāršāka darbavietas maiņa uz citu ekonomikas nozari un citu darba tirgus stāvokli. Tāpēc vairāk nekā jebkad iepriekš kā sākuma punkts jāizmanto ilgtermiņa mērķi un jāpievērš lielāka uzmanība saskaņotiem pasākumiem uzņēmējdarbības, izglītības un nodarbinātības politikas jomā.
Grozījums Nr. 34
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 7. pamatnostādne – 3. punkts
Lai vairotu konkurētspēju un palielinātu dalību darba tirgū, jo īpaši mazkvalificēto personu vidū, un saskaņā ar ekonomikas politikas 2. pamatnostādni, dalībvalstīm būtu jāpārskata nodokļu un pabalstu sistēmas un valsts dienestu iespējas sniegt vajadzīgo atbalstu. Dalībvalstīm būtu jāpalielina darbaspēka dalība, izmantojot politiku aktīvas novecošanas, dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgas darba samaksas un jauniešu, invalīdu, likumīgo migrantu un citu neaizsargāto grupu integrācijas darba tirgū veicināšanai. Darba un privātās dzīves sabalansētības politikai, kurā paredzēta pieejama aprūpe un inovācija darba organizācijā, būtu jābūt vērstai uz nodarbinātības rādītāju palielināšanu, jo īpaši starp jauniešiem, gados vecākiem darbiniekiem un sievietēm, īpaši noturot augsti kvalificētas sievietes amatos zinātnes un tehnikas jomās. Dalībvalstīm būtu arī jālikvidē šķēršļi jaunpienācēju iekļūšanai darba tirgū, jāatbalsta pašnodarbinātība un darba vietu radīšana cita starpā tādās jomās kā videi draudzīga nodarbinātība un aprūpe, un jāveicina sociālā inovācija.
Šajā sakarībā būtu pilnībā jāizmanto Eiropas Sociālā fonda resursi, lai, īstenojot pasākumus, kas vērsti uz personīgo prasmju uzlabošanu un kvalitātes prasību izpildi attiecībā uz pirmo darbavietu, vairotu nodarbinātības iespējas un darbavietu kvalitāti. Profesionālās mobilitātes veicināšanai ir nepieciešams, lai dalībvalstis uzlabotu cilvēku mobilitātes spēju Eiropas Savienībā, paredzot stimulus. Šā mērķa īstenošanas nolūkā jāpārbauda un, ja iespējams, jāvienkāršo Eiropas Sociālā fonda subsīdiju saņemšanas noteikumi. Valstu budžeti un ES budžets, tajā skaitā arī Eiropas Sociālais fonds un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds, ir jāsaskaņo un jāpielāgo tā, lai darbaspēku sagatavotu ilgtspējīgai ekonomikai. Ņemot to vērā, dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, publicējot informāciju par šo līdzekļu izmantošanas mērķi un nosacījumiem.
Grozījums Nr. 35
Pielikums – 7. pamatnostādne – 3.a punkts (jauns)
Dalībvalstīm būtu jāpopularizē ES mikrofinansēšanas instruments kā piemērs ekonomikas un sociālo pasākumu apvienošanai, lai veicinātu izaugsmi ekonomikas un nodarbinātības jomā.
Dalībvalstu un ES mikrofinansēšanas iniciatīvām būtu jāpapildina īpašas mācību un padomdošanas programmas un sociālo pabalstu shēmas, kas nodrošina minimālos ienākumus pirmajā gadā pēc uzņēmuma dibināšanas, lai uzņēmējdarbība kļūtu par reālu risinājumu.
Grozījums Nr. 36
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 7. pamatnostādne – 3.b punkts (jauns)
Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina atbalsts un jāveicina ieguldījumi vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu, tostarp nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu pakalpojumu jomā, kas pienācīgi jāfinansē.
Grozījums Nr. 37
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 7. pamatnostādne – 4. punkts
ES pamatmērķis, uz kuru balstoties, dalībvalstis noteiks savus valsts mērķus, paredz līdz 2020. gadam panākt, ka nodarbinātības rādītājs sieviešu un vīriešu vecumā 20-64 gadiem vidū ir 75 %, tostarp panākot lielāku jauniešu, gados vecāku darbinieku un mazkvalificētu strādnieku dalību un likumīgo migrantu labāku integrāciju.
svītrots
Grozījums Nr. 38
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 8. pamatnostādne – virsraksts
8. pamatnostādne – kvalificēta darbaspēka izveide, reaģēšana uz darba tirgus vajadzībām, darba kvalitātes veicināšana un mūžizglītība
8. pamatnostādne – darbavietu kvalitātes un mūžizglītības veicināšana, pienācīgas kvalitātes nodarbinātības nostiprināšana un kvalificēta darbaspēka veidošana
Grozījums Nr. 39
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 8. pamatnostādne – 1. punkts (jauns)
Dalībvalstis nosaka valsts mērķus, lai laikā līdz 2020. gadam panāktu, ka priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājs ir mazāks par 10  %, vienlaikus vismaz līdz 40 % palielinot to iedzīvotāju īpatsvaru vecumā no 30 līdz 34 gadiem, kas ir ieguvuši augstāko vai tai līdzvērtīgu izglītību.
Grozījums Nr. 40
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 8. pamatnostādne – 1. punkts
Dalībvalstīm būtu jāveicina ražīgums un iespējas atrast darbu, nodrošinot adekvātu zināšanu un prasmju piedāvājumu, kas atbilst pašreizējam un turpmākam pieprasījumam darba tirgū. Kvalitatīva sākotnējā izglītība un pievilcīga arodapmācība jāpapildina ar efektīviem stimuliem mūžizglītībai, otrām iespējām, iespēju radīšanu ikvienam pieaugušajam pakāpties soli tālāk savā kvalifikācijā, kā arī ar mērķtiecīgu migrācijas un integrācijas politiku. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā sistēmas iegūto zināšanu atzīšanai, jānovērš šķēršļi darbinieku profesionālai un ģeogrāfiskai mobilitātei, jāveicina transversālu zināšanu un radošu ideju apgūšana un jo īpaši jākoncentrē pasākumi uz palīdzību mazkvalificētajiem darbiniekiem un gados vecāku darbinieku nodarbinātības iespēju palielināšanu, vienlaikus stiprinot augsti kvalificētu darbinieku, tostarp pētnieku, apmācību, prasmes un pieredzi.
Augstas kvalitātes sākotnējās izglītības nodrošināšana, kā arī pievilcīga arodapmācība, kas palīdz darba ņēmējiem pielāgot savu kvalifikāciju darba tirgus vajadzībām, ir dalībvalstu svarīgākā prioritāte. Tās jāpapildina ar atkārtotām iespējām un efektīviem stimuliem mūžizglītībai, turklāt sociālie partneri tiek aicināti nodrošināt arī tam nepieciešamos laika resursus, kā arī finansiāli atbalstīt arodapmācības piedāvājumus. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jāsamazina to personu skaits, kas priekšlaicīgi pamet skolu, panākot, ka tie veido mazāk par 10 % no skolēnu skaita, kā arī jāpapildina migrācijas un integrācijas politika ar valodas apmācības un sociālo zinātņu piedāvājumiem. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā arī sistēmas iegūto kvalifikāciju un zināšanu atzīšanai.
Grozījums Nr. 41
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 8. pamatnostādne – 2. punkts
Sadarbībā ar sociālajiem partneriem un uzņēmumiem dalībvalstīm būtu jāuzlabo mācību pieejamība, jāstiprina izglītība un profesionālā orientācija, to apvienojot ar sistemātisku informāciju par jaunām darba vietām un iespējām, jāveicina uzņēmējdarbība un jāvairo iespējas iepriekš paredzēt, kādas prasmes būs nepieciešamas. Ieguldījums cilvēkresursu attīstībā, prasmju uzlabošana un dalība mūžizglītības programmās būtu jāveicina ar vienotiem finanšu ieguldījumiem, ko veic valdības, atsevišķas personas un darba devēji. Lai atbalstītu jauniešus un jo īpaši tos, kuri nestrādā un nemācās, dalībvalstīm sadarbībā ar sociālajiem partneriem būtu jāīsteno programmas, lai palīdzētu tiem, kas nesen beiguši skolu, atrast pirmo darbu vai tālākas izglītības vai apmācības iespējas, tostarp izmantojot apmaksātu stažēšanos, kā arī strauji jāreaģē, kad jaunieši kļūst par bezdarbniekiem. Kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanas un vajadzību paredzēšanas politikas regulārai uzraudzībai būtu jāpalīdz noteikt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, un jāuzlabo izglītības un apmācības sistēmu reaģēšana uz darba tirgus vajadzībām. Dalībvalstīm savu mērķu atbalstam būtu pilnībā jāizmanto ES līdzekļi.
Sadarbībā ar sociālajiem partneriem un uzņēmumiem dalībvalstīm būtu jāuzlabo mācību, tostarp arodapmācību pieejamība, jāstiprina izglītība un profesionālā orientācija, to apvienojot ar sistemātisku informāciju par jaunām darba vietām un attiecīgiem pasākumiem, lai atbalstītu to izveidošanu un iespējas, jāveicina uzņēmējdarbība, MVU attīstība un jāuzlabo iespējas iepriekš paredzēt, kādas būs kvalitātes prasības. Cilvēkresursu attīstība, kvalifikāciju paaugstināšana un apmācības būtu jāfinansē ar vienotiem finanšu ieguldījumiem, ko veic darba devēji un valdības. Jebkurā laikā jānodrošina piekļuve kvalitatīvai vispārējai izglītībai un arodapmācībai, kā arī personu, kas priekšlaicīgi pamet skolu, iespējas atkal iekļauties izglītības sistēmā. Dalībvalstīm ieguldījumi izglītības sistēmā būtu jāveic tā, lai īstenotu mērķi paaugstināt strādājošo kvalifikācijas līmeni, ņemot vērā neobligātas un neoficiālas mācības. Tādējādi reformām, īpaši tām, kas saistītas ar nodarbinātības iespējām, vajadzētu būt vērstām uz to, lai ar tālākizglītības starpniecību vai, izmantojot zināšanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, nodrošinātu tādu pamatkompetenču iegūšanu, kas nepieciešamas ikvienam nodarbinātajam panākumu gūšanai uz zinātnes sasniegumiem balstītā ražošanas sistēmā. Būtu jāveic pasākumi, lai panāktu, ka jauniešu un skolotāju mobilitāte mācību nolūkos kļūst par normu. Dalībvalstīm būtu jāpalielina vispārējās izglītības un arodapmācības sistēmu un apmācības sistēmu, kas nav saistītas ar arodu, atvērtība un būtiskums visu vecumu cilvēkiem, īpaši veidojot valstu kvalifikācijas sistēmas, ar kurām iespējami elastīgi mācīšanās veidi un uzlabojot vispārējās izglītības un arodapmācības iestāžu un darba vides partnerības, lai būtiski palielinātu augstāka līmeņa akadēmiskās izglītības un profesionālo kvalifikāciju ieguvēju skaitu.
Grozījums Nr. 42
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 8. pamatnostādne – 2.a punkts (jauns)
Kvalifikācijas līmeņa paaugstināšanas un vajadzību paredzēšanas politikas regulārai uzraudzībai būtu jāpalīdz noteikt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, un jāuzlabo izglītības un apmācības sistēmu reaģēšana uz darba tirgus vajadzībām. Dalībvalstīm pilnībā jāmobilizē ES līdzekļi šo mērķu atbalstīšanai.
Grozījums Nr. 43
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 8.a pamatnostādne (jauna)
8.a pamatnostādne ‐ sociālās un ekonomiskās kohēzijas politikas nostiprināšana nodarbinātības atbalstam
Dalībvalstis apņemas piemērot, papildināt, koordinēt un pielāgot valsts mērķus tā, lai samazinātu ekonomikas attīstības nelīdzsvarotību starp reģioniem, kā arī saskaņot šos mērķus savā starpā.
Dalībvalstis apzinās, ka kohēzijas politika ir efektīvs instruments, kas atbalsta pamatnostādnes, nevis ir pakārtots tām un ko izmanto reģionālo īpatnību noregulēšanai, atbalstot reģionus sociāli ekonomisko grūtību pārvarēšanā un būtisku atšķirību novēršanā.
Integrētas pieejas, daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principiem būtu jākļūst par stratēģijas pārvaldības un īstenošanas stūrakmeni, tā kā īstenošanai reģionālajā un vietējā līmenī ir izšķiroša nozīme kā virzošajam spēkam, lai no stratēģijas ekonomikas un sociālajā jomā gūtu labumu arī neskaitāmi Eiropas Savienībā dzīvojoši un strādājoši tirgus dalībnieki, jo īpaši MVU.
Tādēļ kohēzijas politika ir ne tikai pastāvīgu finansiālo piešķīrumu avots, bet arī spēcīgs ekonomikas attīstības un tādējādi arī nodarbinātības veicināšanas instruments visu Eiropas Savienības reģionu ekonomikas attīstībai.
Dalībvalstīm būtu vairāk jāiegulda transportā, enerģētikā, telekomunikācijās un IT infrastruktūrā un pilnībā jāizmanto Eiropas struktūrfondi.
Potenciālo ieguvēju piedalīšanos Eiropas Savienības līdzfinansētajās programmās būtu jāveicina, vienkāršojot piegāžu sistēmas.
Lai to panāktu, dalībvalstīm, izmantojot integrētu pieeju, būtu jāpanāk sinerģija starp to kohēzijas politiku un citām nozaru politikas jomām ‐ kohēzijas veicināšanu nevar uzskatīt par izmaksu faktoru, jo tās īstenošanas rezultātā dalībvalstis kļūst spēcīgākas, tā ļauj attīstīties neizmantotam potenciālam, mazina strukturālas atšķirības starp valstīm un reģioniem, veicina ES reģionu izaugsmi un uzlabo to konkurētspēju globalizētā pasaulē, līdzsvaro globālās ekonomikas krīzes ietekmi un rada Eiropas Savienības sociālo kapitālu.
Grozījums Nr. 44
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 9. pamatnostādne – virsraksts un 1. punkts
9. pamatnostādne izglītības un apmācības sistēmu snieguma uzlabošana visos līmeņos un līdzdalības augstākajā izglītībā palielināšana
svītrots
Lai nodrošinātu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un apmācībai un uzlabotu izglītības rezultātus, dalībvalstīm būtu jāveic efektīvi ieguldījumi izglītības un apmācību sistēmās, jo īpaši, lai uzlabotu ES darbaspēka prasmju līmeni, kas tam ļautu pielāgoties strauji mainīgajām modernā darba tirgus vajadzībām. Darbībai būtu jāaptver visus posmus (no mācībām agrā bērnībā un skolā līdz augstākai izglītībai, arodizglītībai un apmācībai, kā arī pieaugušo mācībām), ņemot vērā arī mācīšanos neformāla kontekstā. Reformām būtu jābūt vērstām uz to pamatzināšanu apgūšanu, kādas nepieciešamas ikvienam, lai sekmīgi darbotos uz zināšanām balstītā ekonomikā, jo īpaši attiecībā uz iespējām atrast darbu, turpmāku mācīšanos vai IKT prasmēm. Būtu jāveic pasākumi, lai panāktu, ka jauniešu un skolotāju mobilitāte mācību nolūkos kļūst par normu. Dalībvalstīm būtu jāpalielina izglītības sistēmu atvērtība un būtiskums, īpaši veidojot valstu kvalifikācijas sistēmas, kas radītu elastīgas mācību iespējas, un veidojot izglītības/apmācības un darba vides partnerības. Būtu jāpadara pievilcīgāka skolotāja profesija. Augstākajai izglītībai būtu jākļūst atvērtākai netradicionāliem zināšanu apguvējiem, un būtu jāpalielina to personu skaits, kas iegūst augstāko vai tai līdzvērtīgu izglītību. Lai samazinātu to jauniešu skaitu, kas nestrādā un nemācās, dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu.
Grozījums Nr. 45
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 9. pamatnostādne –2. punkts
ES pamatmērķis, uz kuru balstoties, dalībvalstis noteiks savus valsts mērķus, ir samazināt priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāju līdz 10 %, vienlaikus laikposmā līdz 2020. gadam vismaz līdz 40 % palielinot to iedzīvotāju īpatsvaru vecumā no 30 līdz 34 gadiem, kas ir ieguvuši augstāko vai tai līdzvērtīgu izglītību.
svītrots
Grozījums Nr. 46
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 10. pamatnostādne – virsraksts
10. pamatnostādne – sociālās iekļaušanas veicināšana un cīņa ar nabadzību
10. pamatnostādne – nabadzības apkarošana un sociālās integrācijas veicināšana
Grozījums Nr. 47
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 10. pamatnostādne – 1. punkts (jauns)
Dalībvalstis noteiks valsts mērķus par 25 % samazināt to Eiropas iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo zem valstī noteiktā nabadzības sliekšņa, tādējādi paglābjot no nabadzības vairāk nekā 20 miljonus cilvēku, jo īpaši ar nodarbinātības un izglītības politikas pasākumiem.
Grozījums Nr. 48
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 10. pamatnostādne – 1. punkts
Dalībvalstu pasākumiem nabadzības samazināšanas jomā būtu jābūt vērstiem uz to, lai veicinātu pilnīgu līdzdalību sabiedrībā un ekonomikā un palielinātu nodarbinātības iespējas, pilnībā izmantojot Eiropas Sociālo fondu. Pasākumos galvenā uzmanība būtu jāpievērš arī vienlīdzīgu iespēju radīšanai, nodrošinot piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un augstas kvalitātes pakalpojumiem un publiskiem pakalpojumiem (tostarp pakalpojumiem tiešsaistē saskaņā ar 4. pamatnostādni) un jo īpaši veselības aprūpei. Dalībvalstīm būtu jāveic efektīvi diskriminācijas novēršanas pasākumi. Tāpat, lai cīnītos pret sociālo atstumtību, radītu iespējas cilvēkiem un veicinātu dalību darba tirgū, būtu jāstiprina sociālās aizsardzības sistēmas, mūžizglītība un aktīvas iekļaušanas politika, lai cilvēkiem radītu iespējas dažādos dzīves posmos un pasargātu viņus no atstumtības riska. Jāmodernizē sociālās apdrošināšanas un pensiju sistēmas, lai panāktu, ka tās var pilnībā īstenot, lai nodrošinātu adekvātu ienākumu atbalstu un piekļuvi veselības aprūpei, tādējādi panākot sociālo kohēziju un vienlaikus saglabājot finanšu ilgtspējību. Pabalstu sistēmās galvenā uzmanība būtu jāpievērš ienākumu drošībai darba maiņas laikā un nabadzības samazināšanai, jo īpaši to grupu vidū, kurām pastāv sociālās atstumtības risks, piemēram, ģimenēm, kurās ir tikai viens no vecākiem, minoritātēm, invalīdiem, bērniem un jauniešiem, gados vecākām sievietēm un vīriešiem, likumīgajiem migrantiem un bezpajumtniekiem. Tāpat dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina sociālā ekonomika un sociālā inovācija visneaizsargātāko sabiedrības slāņu atbalstam.
Nabadzības apkarošana un izskaušana joprojām ir būtiska problēma. Lai īstenotu šo mērķi, ir jārada iespējas, lai cilvēki no visiem sociālajiem slāņiem varētu iekļauties darba tirgū vai atgriezties tajā neatkarīgi no dzīvesvietas vai izglītības līmeņa. Ir būtiski nodrošināt līdzsvaru starp pietiekamas drošības sajūtas radīšanu cilvēkos un viņu motivācijas strādāt un pelnīt saglabāšanu. Šā mērķa panākšanai dalībvalstīm būtu jācenšas samazināt nabadzību, tostarp nodarbināto cilvēku nabadzību, pēc cilvēku pašu izvēles veicināt pilnīgu līdzdalību politikā, sabiedrībā, mākslā un ekonomikā, kā arī paplašināt nodarbinātības iespējas, un šajā sakarībā jāizmanto Eiropas Sociālais fonds. Dalībvalstīm būtu jāpievērš īpaša uzmanība trūcīgo darba ņēmēju kategorijai, kas kļūst arvien lielāka. Lai noteiktu konkrētus mērķus nabadzības apkarošanai, ir skaidri jāformulē nabadzības jēdziens. Jāpaplašina standarta definīcija, ka nabadzība sākas, ja ienākumi ir mazāki par 60 % no vidējiem ienākumiem valstī. Nabadzību nevar konstatēt saskaņā ar tik vienpusīgu rādītāju. Turklāt jānodrošina vienlīdzīgu iespēju radīšana, kā arī piekļuve izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un augstas kvalitātes pakalpojumiem un publiskiem pakalpojumiem (tostarp pakalpojumiem tiešsaistē saskaņā ar 4. pamatnostādni) un tas, ka tiek saglabāta jo īpaši sociālā nodarbinātība, veselības un pajumtes jomas, nodrošinot, ka tās ir pieejamas arī mazāk aizsargātām un vājākām iedzīvotāju grupām. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, lai sabiedrisko dienestu sniegtā mutiskā vai rakstiskā informācija būtu skaidra un pilnīga un lai tiesību piešķiršanas atteikuma gadījumā tiktu atklāts iemesls, minot attiecīgās personas pārsūdzības iespējas. Attiecībā uz visa veida darba attiecībām dalībvalstīs par juridiski saistošu būtu jāpadara pamatprincips, ka nedrīkst būt diskriminācija starp vīriešiem un sievietēm, ja tiem ir vienāda izglītību un tie ir nodarbināti vienādā veidā. Lai cīnītos pret sociālo atstumtību, radītu iespējas cilvēkiem aktīvi darboties sabiedrībā un veicinātu dalību darba tirgū, vēl vairāk ir jāstiprina sociālās drošības sistēmas un aktīvas iekļaušanas politika, lai cilvēkiem radītu iespējas un darba perspektīvas dažādos dzīves posmos, pasargātu viņus no atstumtības riska un sniegtu atbalstu saistībā ar kvalitatīvu darbu, jo īpaši tiem, kuriem ir vismazākās iespējas iekļauties darba tirgū. Tāpēc saskaņā ar aktīvu darba tirgus politiku ir jāizstrādā efektīvas pieejas tiem, kuri nav iekļāvušies darba tirgū apmācības trūkuma dēļ. Vienlaikus jāmodernizē sociālās drošības un pensiju sistēmas tā, lai tās varētu pilnībā izmantot ienākumu atbalstam virs nabadzības sliekšņa, padarītu iespējamu dalību sociālajā dzīvē un piekļuvi veselības aprūpei, vienlaikus saglabājot šo sistēmu ilgtspējību. Pabalstu sistēmām būtu jāgarantē ienākumu drošība darba maiņas laikā un jāsamazina nabadzība, jo īpaši to grupu vidū, kurām pastāv sociālās atstumtības risks, piemēram, ģimenēm, kurās ir tikai viens no vecākiem, minoritātēm, invalīdiem, bērniem un jauniešiem, gados vecākām sievietēm un vīriešiem, likumīgajiem migrantiem un bezpajumtniekiem. Jo īpaši dalībvalstīm jācenšas novērst bērnu nabadzība, veicot attiecīgus pasākumus tā, ka bērni netiek ierobežoti attīstībā un, uzsākot darbu, nenonāk mazāk priviliģētā situācijā brīvas attīstības traucējumu dēļ, kas saistīti ar nabadzību. Ir īpaši svarīgi nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un vienlīdzīgas iespējas bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm, lai viņus nākotnē pasargātu no sociālās atstumtības. Lai nostiprinātu ienākumu drošību dažādos dzīves posmos, dalībvalstīm būtu jānodrošina adekvāti minimālie ienākumi, kam būtu jābūt virs nabadzības sliekšņa saskaņā ar dažādajām dalībvalstu praksēm, koplīgumiem un tiesību aktiem. Tāpat dalībvalstīm būtu aktīvi jāveicina sociālā ekonomika un sociālās inovācijas, kuru mērķis ir novērst dažādus sociālos apdraudējumus, ar ko cilvēki saskaras dzīves laikā, jo īpaši visneaizsargātākajam sabiedrības slānim piederīgie, kā arī aktīvi jāīsteno pieņemtie pret diskrimināciju vērstie tiesību akti. Pastiprinot valsts finanšu noturīgumu, dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš pozitīvajai ietekmei, kādu uzlabojumi sociālajā kohēzijā atstāj uz valstu budžetiem. Samazinot nabadzību un iesaistot arvien vairāk iedzīvotāju, samazinās izdevumi sociālajā jomā un palielinās ienākumi no nodokļiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina augsti obligātie darba kvalitātes standarti, lai izskaustu strādājošo nabadzību.
Grozījums Nr. 49
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 10. pamatnostādne – 1.a punkts (jauns)
Sociālās aizsardzības sistēmas, tajā skaitā pensijas un veselības aprūpe, būtu jānostiprina un jāmodernizē, nodrošinot to sociālo atbilstību, finansiālo ilgtspējību un spēju reaģēt uz mainīgajām prasībām, vienlaikus visiem iedzīvotājiem Eiropas Savienībā nodrošinot pienācīgu aizsardzību sociālās nedrošības, piemēram, veselības problēmu, bezdarba vai nabadzības gadījumā.
Dalībvalstīm būtu jāuzlabo sociālās aizsardzības nosacījumi īstermiņa darba līgumos, kas lielākoties skar sievietes un jo īpaši grūtnieces.
Grozījums Nr. 50
Lēmuma priekšlikums
Pielikums – 10. pamatnostādne – 2. punkts
ES pamatmērķis, uz kuru balstoties, dalībvalstis noteiks savus valsts mērķus, ir par 25 % samazināt to Eiropas iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo zem valstī noteiktā nabadzības sliekšņa, tādējādi paglābjot no nabadzības vairāk nekā 20 miljonus cilvēku.
svītrots
Juridisks paziņojums - Privātuma politika