Eiropas Parlamenta 2010. gada 9. septembra rezolūcija par tiesību aktu labāku izstrādi ‐ Komisijas 15. ikgadējais ziņojums saskaņā ar Protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 9. pantu (2009/2142(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu labāku izstrādi(1),
– ņemot vērā Iestāžu 2005. gada novembra dokumentu “Vienota pieeja ietekmes novērtējumam”,
– ņemot vērā 2010. gada 9. februāra rezolūciju par pārskatīto Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām(2),
– ņemot vērā 2008. gada 21. oktobra rezolūciju par Komisijas ziņojumu “Tiesību aktu labāka izstrāde 2006” saskaņā ar Protokola par subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošanu 9. pantu (14. ikgadējais ziņojums)(3),
– ņemot vērā 2008. gada 21. oktobra un 2009. gada 24. aprīļa rezolūcijas par Komisijas 24. un 25. ikgadējo ziņojumu par Kopienas tiesību piemērošanas pārraudzību(4),
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par subsidiaritāti un proporcionalitāti (15. ziņojums par tiesību aktu labāku izstrādi, 2007. gads) (COM(2008)0586),
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu par subsidiaritāti un proporcionalitāti (16. ziņojums par tiesību aktu labāku izstrādi, 2008. gads) (COM(2009)0504),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Trešais labāka regulējuma stratēģiskais pārskats Eiropas Savienībā” (COM(2009)0015),
– ņemot vērā Komisijas darba dokumentu “Administratīvā sloga mazināšana Eiropas Savienībā ‐ progresa ziņojums par 2008. gadu un perspektīvas 2009. gadam” (COM(2009)0016),
– ņemot vērā Komisijas darba dokumentu “Trešais progresa ziņojums par normatīvās vides vienkāršošanas stratēģiju” (COM(2009)0017),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā un samazinājuma plāni pa nozarēm un pasākumi 2009. gadā” (COM(2009)0544),
– ņemot vērā Komisijas pamatnostādnes par ietekmes novērtējumu (SEC(2009)0092),
– ņemot vērā Ietekmes novērtējuma padomes 2008. gada ziņojumu (SEC(2009)0055),
– ņemot vērā Ietekmes novērtējuma padomes 2009. gada ziņojumu (SEC(2010)1728),
– ņemot vērā Augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupas 2009. gada 17. septembra ziņojumu par administratīvo slogu,
– ņemot vērā Konkurences padomes 2009. gada 4. decembra secinājumus,
– ņemot vērā Parlamentārās reformas darba grupas galīgo ziņojumu par 2007.–2009. gadu,
– ņemot Komiteju priekšsēdētāju konferences darba dokumentu “Ietekmes novērtējums: Eiropas Parlamenta pieredze,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu regulai par pilsoņu iniciatīvu (COM(2010)0119),
– ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu (A7-0215/2010),
A. tā kā subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa pareiza piemērošana ir nepieciešama sekmīgai Eiropas Savienības darbībai, kā arī tās iestāžu darbībai, lai attaisnotu ES pilsoņu, uzņēmumu, kas darbojas vienotajā tirgū, valstu un pašvaldību pārvaldes iestāžu cerības un nodrošinātu, ka lēmumu pieņemšana ir cik iespējams tuvināta pilsoņiem;
B. tā kā tiesību aktu labāka izstrāde ir kļuvusi par priekšnoteikumu sekmīgai Eiropas Savienības darbībai un var dot būtisku ieguldījumu, lai atgūtos no krīzes un panāktu ekonomisko izaugsmi;
C. tā kā jautājums par tiesību aktu labāku izstrādi būtu jāskata ne tikai saistībā ar Komisijas programmu par labāku regulējumu, bet arī vispārīgāk ‐ saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā;
D. tā kā Lisabonas līgumā ir paredzēts, ka Parlamentam likumdošanas procesā atbilstoši parastajai likumdošanas procedūrai ir tādas pašas pilnvaras kā Padomei;
E. tā kā Lisabonas līgumā ir paredzēta valstu parlamentu oficiāla iesaistīšana subsidiaritātes principa piemērošanas uzraudzībā;
F. tā kā tiesību aktu labāka izstrāde bija prioritārs jautājums iepriekšējai Komisijai un tam vajadzētu būt arī galvenajam tās jaunā sastāva uzdevumam;
G. tā kā labāks likumdošanas process Eiropas Savienībā ietver vairākus aspektus, piemēram, ietekmes novērtēšanu, lai samazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu un saskaņotu spēkā esošos leģislatīvos aktus;
H. tā kā ļoti svarīgi ir leģislatīvo aktu priekšlikumus (tostarp ietekmes novērtējumus) sagatavot, konsultējoties ar visām ieinteresētajām personām, jo īpaši sociālajiem partneriem;
I. tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 225. pantu Parlamentam ir iespēja prasīt, lai Komisija iesniedz piemērotu priekšlikumu par jautājumiem, saistībā ar kuriem, pēc Parlamenta domām, ir nepieciešams Savienības līmeņa tiesību akts Līgumu īstenošanai;
J. tā kā kopš 2005. gada darbojas programma Eiropas Savienības leģislatīvo aktu radītā administratīvā sloga samazināšanai un programmas mērķis ir līdz 2012. gadam šo slogu samazināt par 25 %;
K. tā kā viena no galvenajām sastāvdaļām šajā programmā ir administratīvo izdevumu sākotnējais novērtējums, pamatojoties uz tā saukto standarta izmaksu modeli;
L. tā kā spēkā esošo leģislatīvo aktu vienkāršošanai un saskaņošanai izmantotā pārstrādāšana un kodifikācija nodrošina skaidrāku priekšstatu par veicamām izmaiņām un to atbilstību;
M. tā kā ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis pareizi un laikus īstenotu Eiropas Savienības direktīvas, jo aizvien vēl problēma ir leģislatīvo aktu “uzlabošana”, proti, tādu pienākumu noteikšana, kuri pārsniedz Eiropas tiesību aktu prasības;
N. tā kā ar Lisabonas līgumu ir aizstāta komitoloģijas sistēma, nosakot jaunu dalījumu deleģētos aktos un īstenošanas aktos;
O. tā kā ar Lisabonas līgumu ir ieviesta ES pilsoņu iniciatīva ‐ jauns instruments, kas ļauj pilsoņiem ietekmēt Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādāšanu;
P. tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā kā vienas no pilsoņu tiesībām ir minētas tiesības uz labu pārvaldību, ko var nodrošināt, tikai pamatojoties uz pārredzamiem un pilsoņiem saprotamiem tiesību aktiem,
Vispārējas piezīmes
1. uzsver, ka ļoti svarīgi ir izstrādāt vienkāršus, skaidrus tiesību aktus, ko ES pilsoņi var saprast;
2. uzsver, ka Eiropas iestādēm, izstrādājot priekšlikumus, ir jāņem vērā subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips un jāievēro kritēriji, kas noteikti Protokolā par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienības darbību;
3. uzsver, ka saskaņā ar minēto protokolu visos leģislatīvo aktu projektos jāiekļauj argumenti, kas ļauj secināt, ka mērķi labāk var sasniegt ar ES rīcību, un tas jāpamato ar kvalitatīviem un, kad vien iespējams, kvantitatīviem rādītājiem;
4. pauž stingru atbalstu labākam likumdošanas procesam, kura mērķis ir palielināt Eiropas Savienības leģislatīvo aktu pārredzamību, efektivitāti un saskaņotību; uzsver, ka kvalitatīvu likumdošanas priekšlikumu izstrādē izšķiroša nozīme ir Komisijai kā iestādei ar likumdošanas iniciatīvas pilnvarām; apņemas darīt visu, lai šos priekšlikumus izskatītu bez kavēšanās saskaņā ar attiecīgo likumdošanas procedūru; turklāt uzsver, ka liela nozīme ir sadarbībai ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu leģislatīvo aktu pareizu īstenošanu;
5. ņem vērā Komisijas apņemšanos īstenot šo procesu ‐ tā pausta vairākos dokumentos, jo īpaši Trešajā stratēģiskajā pārskatā par labāku regulējumu Eiropas Savienībā, kā arī to apliecina pasākumi, ko Komisija veic pašreiz; tajā pašā laikā atzīmē, ka plašāka sabiedrība joprojām nezina par šo programmu, un aicina Komisiju to popularizēt efektīvāk;
6. piekrīt Padomes 2009. gada 4. decembra secinājumu 3. un 15. punktā izteiktajiem apsvērumiem par kopējo atbildību likumdošanas uzlabošanā un visu šajā procesā iesaistīto iestāžu un privātpersonu atbildības pastiprināšanu;
7. atzīmē Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas dalību diskusijās par labāku likumdošanas procesu un administratīvā sloga samazināšanu, kā arī cer uz auglīgu sadarbību šajā jomā;
8. uzskata, ka 2003. gadā pieņemtais Iestāžu nolīgums par tiesību aktu labāku izstrādi ir jāpārskata, lai uzlabotu iestāžu sadarbību šajā plašajā jomā; vērš uzmanību uz attiecīgajiem punktiem 2010. gada 9. februāra rezolūcijā par Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām, īpaši uz kopīgo apņemšanos vienoties par izšķirošajām izmaiņām, sagatavojoties turpmākajām sarunām ar Ministru padomi, kuru mērķis ir Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu pielāgot jaunajiem Lisabonas līguma noteikumiem;
9. mudina Komisiju saskaņā ar politisko vienošanos, kura iekļauta Eiropas Parlamenta 2010. gada 9. februāra rezolūcijā par pārskatīto Eiropas Parlamenta un Komisijas pamatnolīgumu, darīt visu iespējamo, lai likumdošanas procesā nodrošinātu vienādu attieksmi pret Parlamentu un Padomi un tādējādi īstenotu no Lisabonas līguma izrietošo principu par vienlīdzīgu attieksmi pret Parlamentu un Padomi, jo īpaši abas iestādes vienlaikus un plaši informējot par visiem notikumiem un pārmaiņām, kas ietekmē likumdošanas procesu, un nodrošinot tām vienlīdzīgas iespējas piedalīties sanāksmēs un saņemt priekšlikumus vai citu informāciju;
10. uzsver, ka leģislatīvo aktu vienkāršošanas process nedrīkst pazemināt standartus, kas noteikti spēkā esošajos leģislatīvajos aktos, un ka tāpēc šajā procesā jāapspriežas ar visām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem;
11. atzinīgi vērtē dalībvalstu parlamentu ciešāku iesaistīšanos Eiropas likumdošanas procesā, jo īpaši uzraudzības procesā pār likumdošanas priekšlikumu atbilstību subsidiaritātes principam; uzsver, ka dalībvalstu parlamentiem, lai iesniegtu savu atzinumu, jāievēro astoņu nedēļu termiņš;
12. atzinīgi vērtē Komisijas rīcību, kuras mērķis ir nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu ar dalībvalstu parlamentiem, kā arī informēt par to Parlamentu un Padomi; mudina dalībvalstu parlamentus nošķirt atzinumus par subsidiaritātes principu no atzinumiem par Komisijas priekšlikumu būtību;
Ietekmes novērtējums
13. uzsver, ka Komisijai ir galvenā atbildība par ietekmes novērtējuma veikšanu; aicina pilnveidot pasākumus, ar kuriem garantē veiktās analīzes neatkarību un uzticamību; tajā pašā laikā apņemas arī turpmāk novērtēt ietekmi visiem būtiskajiem grozījumiem, kurus EP izdara Komisijas priekšlikumos;
14. šajā nolūkā aicina Komisiju regulāri sniegt Parlamentam un Padomei divu līdz četru lappušu apjoma kopsavilkumu par ietekmes novērtējumu, kuru tā veikusi un kuru papildina ar pilnu ietekmes novērtējumu, iesniedzot likumdošanas priekšlikumu;
15. mudina visas Parlamenta komitejas ierosināt diskusijas par Komisijas sagatavotu likumdošanas priekšlikumu, apmainoties viedokļiem ar Komisiju par ietekmes novērtējumu;
16. ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, apsver nepieciešamību pārskatīt iestāžu Vienoto pieeju ietekmes novērtējumam un mudina visas iestādes izpildīt savas saistības par ietekmes novērtējumiem; vērš uzmanību uz secinājumiem Komiteju priekšsēdētāju konferences darba dokumentā, kuru tā pieņēmusi šajā sakarā; atbalsta Parlamenta komiteju iniciatīvas aicināt Komisiju iesniegt visus ietekmes novērtējumus, lai attiecīgās komitejas varētu tos pilnībā pārbaudīt jau sākumā un pirms pirmās viedokļu apmaiņas;
17. tajā pašā laikā atgādina Komisijai, ka visi jaunie priekšlikumi jāizvērtē, ņemot vērā visus tā ietekmes aspektus atbilstīgi integrētas pieejas principam, saskaņā ar kuru ir pilnībā jāizanalizē šo priekšlikumu ietekme uz tautsaimniecību, sabiedrību un vidi;
18. īpaši uzsver, ka jāizvērtē leģislatīvo aktu sociālā ietekme, tostarp ietekme uz Eiropas darba tirgu un dzīves standartiem; no jauna uzsver, ka rūpīgi jāizvērtē, kā leģislatīvie akti ietekmē uzņēmumus;
19. ierosina, ka Komisijai jāveic visu priekšlikumu ietekmes novērtējums, lai samazinātu administratīvo slogu, un tādējādi būtu iespējams izpētīt šo priekšlikumu iespējamo blakusietekmi;
20. norāda, ka, cenšoties panākt objektīvu ietekmes novērtējumu, Komisijai regulāri jāapspriežas ar visām ieinteresētajām personām, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem; atzīst, ka ieinteresētās personas ir labāk jāinformē par iespēju piedalīties šajās apspriešanās, un aicina pagarināt astoņu nedēļu apspriešanās laikposmu; aicina Komisiju sagatavot un publicēt pārskatāmu sarakstu par attiecīgajā gadā plānotajiem ietekmes novērtējumiem, tādējādi dodot iespēju ieinteresētajām personām pienācīgi sagatavoties;
21. uzskata, ka objektīvi ietekmes novērtējumi ir ārkārtīgi svarīgs līdzeklis Komisijas priekšlikumu novērtēšanai, un tāpēc aicina rūpīgi apsvērt risinājumu, ja ietekmes novērtēšanu veic neatkarīga iestāde, kam tomēr jāatskaitās Parlamenta priekšā;
22. uzsver, ka pastāvīgi jāuzrauga ietekmes novērtējumu kvalitāte; atzinīgi vērtē Ietekmes novērtējuma padomes atzinumu par novērtējumu kvalitātes vispārēju uzlabošanos; atzīmē, ka minētā padome piemēro stingrākus vērtēšanas kritērijus; tomēr atzīmē, ka augstais tādu ietekmes novērtējumu īpatsvars (vairāk nekā 30 %), kurus šī padome sākotnēji noraidījusi, liecina ‐ attiecīgajiem Komisijas dienestiem novērtējumu kvalitāte jāturpina uzlabot; aicina palielināt padomei pieejamo darbinieku skaitu;
23. atzinīgi vērtē Komisijas jaunās pamatnostādnes par ietekmes novērtēšanu un jo īpaši tajās ietvertos jautājumus par subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu; cer, ka jaunās pamatnostādnes palīdzēs būtiski uzlabot ietekmes novērtēšanu un tādējādi uzlabos likumdošanas priekšlikumu kvalitāti;
24. atzinīgi vērtē īpaši to, ka Komisijas jaunajās Ietekmes novērtējuma pamatnostādnēs tiek prasīts analizēt ietekmi, kāda varētu būt turpmākajiem leģislatīvajiem aktiem un administratīvajām iniciatīvām par MVU (MVU tests), un ka šādas analīzes rezultāti jāņem vērā, sagatavojot priekšlikumu projektus; uzsver, ka MVU testa regulāra piemērošana Komisijas ietekmes novērtējumos ir svarīgs pasākums, īstenojot Mazās uzņēmējdarbības aktu un tādējādi lielā mērā veicinot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem labvēlīgu normatīvo vidi; aicina dalībvalstis piemērot MVU testu valsts līmenī;
25. mudina Komisiju precizēt “lietpratīgas regulēšanas” programmu, kas izklāstīta priekšsēdētāja J. M. Barroso politiskajās pamatnostādnēs, jo īpaši sakarā ar biežāku ex-post novērtēšanu, kā arī iekļaut šajā programmā kvantitatīvos rādītājus, sevišķi tos, kas saistīti ar nodomu samazināt birokrātisko slogu;
26. mudina Komisiju sistemātiski veikt pieņemto leģislatīvo aktu ex-post novērtējumus, lai cita starpā pārbaudītu, cik iespējams, attiecīgo ietekmes novērtējumu pareizību;
27. pieņem zināšanai, ka Revīzijas palāta ir vērtējusi ietekmes novērtēšanas sistēmu, un ar interesi gaida šā vērtējuma rezultātus;
Administratīvā sloga samazināšana
28. uzsver, ka svarīgi ir samazināt izmaksas uzņēmumiem, kuri darbojas Eiropas Savienībā, lai tādējādi radītu iespēju tiem iespēju sekmīgi pastāvēt grūtajos ekonomiskajos apstākļos un konkurēt pasaules mērogā; uzsver, ka jāuzlabo publiskās administratīvās procedūras; uzsver, ka, samazinot administratīvo slogu, galvenā uzmanība jāpievērš nevajadzīgām prasībām sniegt informāciju, un kā atbilstošu pilnībā atbalsta principu “tikai vienreiz”, kas minēts Mazās uzņēmējdarbības aktā; uzsver, ka administratīvā sloga samazināšana uzņēmumiem nekādā ziņā nedrīkst radīt negatīvas sociālas vai ekoloģiskas sekas;
29. atzinīgi vērtē rezultātus, ko līdz šim guvusi Komisija, gatavojot priekšlikumus, kuri, tiklīdz būs pieņemti, dos iespēju līdz 2012. gadam samazināt administratīvo slogu pat par 33 %, kas pārsniedz iepriekšējo apņemšanos samazināt to par 25 %; atzīmē, ka tādējādi ietaupījumi var sasniegt EUR 40 miljardus(5);
30. vērš īpašu uzmanību uz panākumiem darbā ar Komisijas priekšlikumiem, kam ir vislielākais līdzekļu ietaupīšanas potenciāls (piemēram, mikrouzņēmumu atbrīvošana no ES grāmatvedības prasībām un PVN direktīvas grozīšana, lai atvieglotu rēķinu piesūtīšanu elektroniski); aicina dalībvalstis konstruktīvi sadarboties ar Padomi un nodrošināt pieņemto leģislatīvo aktu transponēšanu savos tiesību aktos;
31. atzīmē, ka administratīvā sloga izvērtēšanas sākotnējā programma izrādījusies laba, taču dārga metode; mudina Komisiju apsvērt administratīvā sloga izvērtēšanas tādas alternatīvas metodes (piemēram, apspriešanos ar ieinteresētajām personām), kuras īpašos gadījumos ļautu ātri novērst šo slogu;
32. uzsver, ka Standarta izmaksu modelim par administratīvā sloga vērtēšanu nav veikta neatkarīga novērtēšana;
33. tajā pašā laikā atzīmē, ka salīdzinoši neliels skaits (2008. gadā ‐ 148) ierosinājumu ir iesniegti tiešsaistē, izmantojot īpašu tīmekļa vietni; uzskata, ka Komisijai informācija jāpublisko, lai tie, uz kuriem šis jautājums attiecas, varētu pievērst uzmanību pārmērīgajam administratīvajam slogam, ko radījuši Eiropas vai dalībvalstu tiesību akti;
34. piekrīt Komisijas atzinumam, ka elektroniskās saziņas līdzekļi ir ideāls instruments, lai samazinātu administratīvo slogu, un mudina to īstenot nodomus, kas izklāstīti e-Komisijas 2006.–2010. gada plānā, un īstenot i2010 stratēģijas nodomus, kuru mērķis ir modernizēt pārvaldi Eiropā;
35. mudina Komisiju arī turpmāk īstenot nozaru plānus, lai samazinātu administratīvo slogu; apņemas ātri izskatīt attiecīgos likumdošanas priekšlikumus;
36. atzīmē Augsta līmeņa neatkarīgu ieinteresēto personu grupas pozitīvo ieguldījumu jautājumu lemšanā saistībā ar Komisijas administratīvā sloga samazināšanas programmu; tomēr uzsver, ka grupas sastāvam jābūt sabalansētākam, tajā iekļaujot vairāk ekspertu, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, un iekļaujot ekspertus no citām dalībvalstīm; aicina šādi paplašinātas grupas pilnvaras pagarināt līdz 2013. gadam;
37. norāda, ka pilsoņi nespēj atšķirt administratīvo slogu, kas izriet no ES tiesību aktiem, no tā sloga, kuru rada dalībvalstu tiesību akti, un ka dalībvalstu administratīvais slogs veicina negatīva Eiropas Savienības tēla rašanos;
38. atzīmē, ka, cenšoties nodrošināt sloga samazināšanas programmas panākumus, ir nepieciešama aktīva Komisijas sadarbība ar dalībvalstīm, lai izvairītos no atšķirīgas interpretācijas un tā sauktās leģislatīvo aktu “uzlabošanas”;
39. mudina dalībvalstis konsekventi īstenot to mērķus administratīvā sloga samazināšanai un cer uz turpmāku produktīvu sadarbību ar dalībvalstu parlamentiem šajā jomā;
40. mudina Komisiju, pamatojoties uz apspriešanos ar visām iesaistītajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, un uz spēkā esošo leģislatīvo aktu ex-post novērtējumu, paplašināt Rīcības programmu administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā, ietverot jaunas prioritārās jomas un citus leģislatīvus aktus; aicina Komisiju turpināt šo rīcības programmu pēc 2012. gada;
Institucionālas un procesuālas piezīmes
41. atzinīgi vērtē Komisijas līdzšinējos centienus izvirzīt un sagatavot priekšlikumus par Eiropas leģislatīvo aktu vienkāršošanu un saskaņošanu; uzsver, ka jāsaglabā laba iestāžu sadarbība šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz Komisijas atsauktajiem likumdošanas priekšlikumiem, kuri nav uzskatīti par nozīmīgiem;
42. mudina Komisiju turpināt izmantot leģislatīvo aktu kodifikāciju un iesniegt ziņojumu, kuru bija paredzēts sagatavot jau 2009. gadā un kurā būtu izklāstīti kodifikācijas programmas rezultāti pilnībā(6);
43. uzsver, ka, grozot leģislatīvo aktu, vienmēr jāizmanto pārstrādāšanas metode; tajā pašā laikā atzīst un respektē Komisijas tiesības, kas tai pienākas likumdošanas procesā;
44. norāda, ka uz citām iniciatīvām par leģislatīvo aktu vienkāršošanu attiecas parastā likumdošanas procedūra un attiecīgie termiņi; apliecina, ka EP pieliek visas pūles, lai Komisijas priekšlikumus izskatītu pēc iespējas īsākā termiņā;
45. vērš uzmanību uz to, ka Līgumā par Eiropas Savienības darbību(7) nepārprotami ir aizliegts Parlamentam un Padomei pieņemt leģislatīvos aktus, kuri nav paredzēti Līguma noteikumos par attiecīgo jomu;
46. brīdina, ka nevar atteikties no vajadzīgiem leģislatīvajiem aktiem, tos aizstājot ar ieteikuma rakstura dokumentiem vai citiem neleģislatīviem dokumentiem; uzskata, ka jebkurā gadījumā rūpīgi jāizvērtē šādas izvēles sekas saskaņā ar Līgumā noteiktajām tiesībām un dažādo attiecīgo institūciju lomu;
47. vienlaikus uzsver, ka ieteikuma tiesību instrumenti jālieto ar lielu piesardzību un ar pienācīgu pamatojumu, neskarot spēkā esošo leģislatīvo aktu juridisko noteiktību un skaidrību, un pēc apspriešanās ar Parlamentu, kā uzsvērts tā rezolūcijā par pārskatīto Pamatnolīgumu;
48. atzinīgi vērtē uzlaboto apmaiņu ar informāciju un dokumentiem, kuri saistīti ar īstenošanas pasākumiem (komitoloģiju), un īpaši atzinīgi vērtē to, ka tiek izmantota jaunā regulatīvā kontroles procedūra; pauž cerību, ka pāreja uz jauno sistēmu, kas ieviesta ar Lisabonas līgumu, notiks efektīvi un bez nepamatotas kavēšanās;
49. atzīmē arī vairākas citas institucionālas izmaiņas, kas ieviestas ar Lisabonas līgumu un kas ietekmēs likumdošanu Eiropas Savienībā; īpaši uzsver, cik nozīmīga ir Eiropas Savienības pilsoņu iniciatīva, kas var kļūt par Eiropas publisko debašu nozīmīgu aspektu, un atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par šo tematu; uzsver, ka Parlamentam un Komisijai cieši jāsadarbojas, lai izveidotu efektīvu un saprotamu instrumentu, kurā būs noteikts skaidrs pieņemamības kritērijs un kurš atbildīs ES likumdošanas procesa labajai praksei;
50. atbalsta Komisijas priekšlikumu izvērtēt ex-ante ierosinātās pilsoņu iniciatīvas pieņemamību jau tad, kad tā ir saņēmusi vienu trešo daļu no vajadzīgajiem atbalsta paziņojumiem, ‐ tas ļaus novērst pilsoņu vilšanos gadījumā, ja iniciatīvas pasludina par nepieņemamām;
51. aicina Komisiju noteikt ne tikai termiņu oficiāli iesniegtas iniciatīvas izskatīšanai, bet arī termiņu, līdz kuram, ja iniciatīva ir pieņemama, Komisijai jāiesniedz likumdošanas priekšlikums;
52. mudina Komisiju apstiprināt termiņus, kuros tā izpildīs Parlamenta prasības, kas izteiktas saskaņā ar LESD 225. pantu, un mudina Komisiju, to darot, īpaši ņemt vērā saskaņā ar Pamatnolīgumu noteiktās saistības sagatavot ziņojumu par pasākumiem, kas saistīti ar visām likumdošanas iniciatīvām un veikti trīs mēnešu laikā pēc likumdošanas iniciatīvas ziņojuma pieņemšanas, un iesniegt likumdošanas priekšlikumu vēlākais viena gada laikā;
53. aicina Komisiju, ņemot vērā līdzšinējās Parlamenta rezolūcijas par Savienības tiesību aktu piemērošanas uzraudzību, pilnībā izmantot savas tiesības saskaņā ar LESD 258. un 260. pantu, jo īpaši attiecībā uz gadījumiem, kad dalībvalstis nepaziņo par direktīvas transponēšanas pasākumiem;
54. norāda, ka tiesību aktu labāka izstrāde ir tieši saistīta ar Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanas uzraudzību;
55. cieši seko tam, kā tiek īstenots šādas uzraudzības ES izmēģinājuma projekts; ir nobažījies, ka ierosinātā sūdzību izskatīšanas metode varētu Komisiju padarīt pārāk atkarīgu no dalībvalstīm;
o o o
56. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
Sk. 6. lpp. dokumentā “Rīcības programmā administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā un samazinājuma plāni pa nozarēm un pasākumi 2009. gadā” (COM(2009)0544).