(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā nolīguma starp Eiropas Kopienu un Pakistānas Islāma Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi, projektu (08793/2009),

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2009)0106),

–  ņemot vērā EK līguma 63. panta pirmās daļas 3. punkta b) apakšpunktu un 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C7-0264/2009),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam un Padomei “Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (05942/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 79. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A7-0231/2010),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma noslēgšanai;

2.  pieņem zināšanai Komisijas deklarāciju, kas pievienota šai rezolūcijai.

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu un Pakistānas Islāma Republikas valdībām un parlamentiem.

KOMISIJAS DEKLARĀCIJA

Komisija atgādina, ka saskaņā ar ES tiesībām dalībvalstīm ir jānodrošina, lai trešo valstu iedzīvotājiem, kas atrodas dalībvalstu teritorijā, būtu tiesības pieprasīt starptautisko aizsardzību, ja viņi to vēlas, un ka it īpaši Līgumā, Patvēruma kvalifikācijas un Atgriešanas direktīvā ir precīzi noteikts, ka dalībvalstīm ir jāievēro to starptautiskajās saistībās paredzētais neizraidīšanas princips.

Vēl Komisija atgādina, ka ES dalībvalstīm ir īpašs pienākums nodrošināt, lai izraidīšanu vienmēr veiktu, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. pantu un ES Pamattiesību hartas 19. pantu, ar kuriem saskaņā dalībvalstīm ir jāpanāk, ka personu neatgriež atpakaļ gadījumā, ja tai, ierodoties izcelsmes vai tranzīta valstī, varētu tikt nodarīts nopietns kaitējums.

Pakistāna zināmos laikposmos ir sniegusi patvērumu vairāk kā 3 miljoniem personu, kas bēgļu gaitās devušies konflikta dēļ, un tādējādi tā no visām ANO dalībvalstīm ir visvairāk sekmējusi bēgļu uzņemšanu. Kaut arī Komisija atzīst Pakistānas sasniegto šajā jomā, tā pauž gatavību arī turpmāk pie Pakistānas vērsties ar aicinājumiem ratificēt Ženēvas bēgļu konvenciju (ANO 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un tās 1967. gada protokolu).