Choisissez la langue de votre document : bg - български es - español cs - čeština da - dansk de - Deutsch et - eesti keel el - ελληνικά en - English fr - français ga - Gaeilge hr - hrvatski it - italiano lv - latviešu valoda lt - lietuvių kalba hu - magyar mt - Malti nl - Nederlands pl - polski pt - português ro - română sk - slovenčina sl - slovenščina fi - suomi sv - svenska

Indekss   Iepriekšējais   Nākošais   Pilns teksts  Procedūra : 2010/2118(ACI) Dokumenta lietošanas cikls sēdē Dokumenta lietošanas cikls : A7-0279/2010 Iesniegtie teksti : A7-0279/2010 Debates : PV 18/10/2010 - 14 CRE 18/10/2010 - 14 Balsojumi : PV 20/10/2010 - 4.1 Balsojumu skaidrojumi Balsojumu skaidrojumi Pieņemtie teksti : P7_TA(2010)0366 Pieņemtie teksti  607k  223k Trešdiena, 2010. gada 20. oktobris - Strasbūra Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām pārskatīšana P7_TA(2010)0366 A7-0279/2010 Lēmums   Pielikums   Pielikums   Pielikums   Pielikums   Pielikums Eiropas Parlamenta 2010. gada 20. oktobra lēmums par pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām pārskatīšanu (2010/2118(ACI)) Eiropas Parlaments, –  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 295. pantu, –  ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 26. maija lēmumu par pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām pārskatīšanu(1) un 2010. gada 9. februāra rezolūciju par pārskatīto pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām nākamajā likumdošanas periodā(2), –  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2009. gada 26. novembra un 2010. gada 1. jūlija lēmumu, –  ņemot vērā pārskatītā pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām projektu (turpmāk “pārskatītais nolīgums”), –  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 20. oktobra lēmumu par Parlamenta Reglamenta pielāgošanu pārskatītajam pamatnolīgumam par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām(3), –  ņemot vērā Reglamenta 25. panta 3. punktu un 127. pantu, kā arī tā VII pielikuma XVIII punkta 4. apakšpunktu, –  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A7-0279/2010), A.  tā kā tagad Līgumi pirmo reizi nodrošina iestāžu nolīgumiem atsevišķu juridisko pamatu; B.  tā kā Lisabonas līgums Parlamentam un Komisijai piešķir jaunas pilnvaras un nodrošina jaunu institucionālo līdzsvaru, kas jāatspoguļo pārskatītajā nolīgumā; C.  tā kā Lisabonas līgums ievērojami palielina ES demokrātiju, Savienības iedzīvotājiem, galvenokārt ar Parlamenta starpniecību, piešķirot lielākas tiesības pārbaudīt Komisijas darbību; D.  tā kā Lisabonas līgums piešķir Parlamentam un Padomei līdzvērtīgas tiesības parastajā likumdošanas procedūrā un budžeta jomā un pastiprina Parlamenta lomu ES ārējā politikā, tostarp kopējā ārpolitikā un drošības politikā, saskaņā ar attiecīgajiem šā līguma noteikumiem; E.  tā kā pārskatītajā nolīgumā ņem vērā šīs izmaiņas, tomēr šādā nolūkā ir vajadzīgi turpmāk minētie precizējumi, 1.  uzskata, ka pārskatītais nolīgums ir būtisks sasniegums Parlamenta un Komisijas sadarbības jomā; 2.  atgādina no varas dalījuma principa izrietošās parlamentu tradicionālās pilnvaras, kuras, pilnībā ievērojot Lisabonas līgumu, būs galvenais pārskatītā nolīguma sasniegums: likumdošanas pilnvaras, izpildvaras parlamentāro uzraudzību (tostarp starptautiskajās attiecībās), informēšanas pienākumu un izpildvaras klātbūtnes nodrošināšanu Parlamentā; 3.  īpaši atzinīgi vērtē pārskatītajā nolīgumā iekļautos turpmāk minētos uzlabojumus:    – Likumdošanas procedūra un plānošana: savstarpējā sadarbība    a) pārskatīti noteikumi par Komisijas darba programmu un ES programmas izstrādi, palielinot Parlamenta iesaistīšanos (33., 36., 53. punkts un 4. pielikums);    b) Komisija sava pilnvaru termiņa sākumā izskata visus vēl nepieņemtos priekšlikumus, pienācīgi ņemot vērā Parlamenta viedokli (39. punkts);    c) prasība, ka jomās, kurās Parlaments parasti ir iesaistīts likumdošanas procesā, Komisija ieteikuma tiesību aktus izmanto vienīgi pienācīgi pamatotos gadījumos, iepriekš apspriežoties ar Parlamentu (43. punkts),    d) Komisija apņemas pēc iespējas ātrāk pielāgot acquis communautaire jaunajam deleģēto aktu režīmam (51. punkts),    e) Komisija apņemas ziņot par konkrētiem pasākumiem saistībā ar jebkuru pieprasījumu iesniegt priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu;    – Parlamentārā uzraudzība    f) sīki izstrādāti noteikumi par Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu un Komisijas iecelšanu, kā arī tās sastāvu, sastāva maiņu un amatu struktūras maiņu;    g) jauni noteikumi par Komisijas locekļu dalību vēlēšanu kampaņās (4. punkts);    h) Komisijas pienākums noskaidrot Parlamenta viedokli, ja tā vēlas pārskatīt Komisāru rīcības kodeksu;    i) regulatīvo aģentūru izpilddirektoru amata kandidātu pienākums ir ierasties uz uzklausīšanām atbildīgajās Parlamenta komitejās (32. punkts);    – ES starptautisko attiecību starpiestāžu dimensija    j) sīki izstrādāti noteikumi par Parlamenta pastiprināto lomu starptautisku nolīgumu sarunās, tostarp Komisijas apņemšanās Parlamentam nodot ar šīm sarunām saistīto konfidenciālo informāciju, izmantojot pienācīgas procedūras un aizsardzības pasākumus (23.–27. punkts un 3. pielikums);    – Pienākums sniegt informāciju    k) Komisija atzīst Parlamentam un Padomei Līgumos attiecīgi piešķirtās lomas, jo īpaši saistībā ar vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu, jo īpaši attiecībā uz piedalīšanos sanāksmēs un ieguldījuma vai nodrošināšanu ar tekstiem vai citu informāciju, sevišķi likumdošanas vai budžeta jautājumos (9. punkts);    l) tiek uzturēts pastāvīgs dialogs starp Komisijas priekšsēdētāju un Parlamenta priekšsēdētāju par svarīgākajiem horizontālajiem jautājumiem un būtiskiem likumdošanas priekšlikumiem, neskarot Priekšsēdētāju konferences lomu vai tiesību aktos noteiktās budžeta vai likumdošanas procedūras (11. punkta 2. ievilkums);    m) sīki izstrādāti noteikumi par Parlamentam sniedzamo informāciju par Komisijas sanāksmēm ar valstu ekspertiem un Savienības tiesību aktu un ieteikuma tiesību aktu sagatavošanu un īstenošanu (15. punkts un 1. pielikums);    n) sadarbības veidi attiecībās ar dalībvalstu parlamentiem (18. punkts);    o) sīki izstrādāti noteikumi par Parlamenta piekļuvi konfidenciālai informācijai, tostarp klasificētiem dokumentiem (2. pielikums);    – Komisijas locekļu klātbūtne Parlamentā    p) Komisija apņemas piešķirt prioritāti tās locekļu dalībai plenārsēdēs vai citu Parlamenta struktūrvienību sanāksmēs, ja tāda ir pieprasīta (45. punkts);    q) jauns jautājumu laiks ar visiem Komisijas locekļiem, par paraugu ņemot jautājumu laiku ar Komisijas priekšsēdētāju (46. punkts);    r) uzstāšanās laika uzlabošana, ievērojot paredzamo laika sadalījumu;    s) aicinājums piedalīties Priekšsēdētāju konferences un Komiteju priekšsēdētāju konferences sanāksmēs (11. punkta 3. ievilkums); 4.  aicina atbildīgo komiteju noskaidrot Komisijas viedokli, ja Parlaments ierosina pārskatīt Reglamentu jautājumā par attiecībām ar Komisiju; 5.  uzskata, ka pārskatītā nolīguma 8. punktā paredzētais viedoklis ir viedoklis, kas Parlamenta priekšsēdētājam jāsniedz pēc Priekšsēdētāju konferences lēmuma pieņemšanas; uzskata, ka pirms šāda lēmuma pieņemšanas Priekšsēdētāju konferencei ir jānoskaidro Komiteju priekšsēdētāju konferences viedoklis par pārskatīto Komisāru rīcības kodeksu attiecībā uz interešu konfliktu vai rīcības ētiskumu; 6.  norāda, ka Komisija Parlamenta deputātiem piešķir novērotāja statusu visās starptautiskajās konferencēs un veicina to klātbūtni visās attiecīgajās sanāksmēs, jo īpaši koordinācijas sanāksmēs, kurās Komisijai ir jāinformē par savu nostāju sarunu procesā; norāda, ka Komisija Parlamenta deputātiem var nepiešķirt novērotāja statusu vienīgi ārkārtējos gadījumos, pamatojoties uz juridisku, tehnisku vai diplomātisku iespēju trūkumu, tomēr Komisijai šie jēdzieni ir iepriekš jāizskaidro Parlamentam un ļoti strikti jāinterpretē; 7.  saprot, ka pārskatītā nolīguma 25. un 27. punktā minētās “starptautiskās konferences” ir jāsaprot kā sarunas ne tikai par daudzpusējiem nolīgumiem, bet arī par īpaši svarīgiem divpusējiem nolīgumiem (proti, attiecībā uz svarīgu politisku sadarbību, tirdzniecības vai zvejniecības nolīgumiem), par kuriem jebkurā gadījumā ir jāsaņem Parlamenta piekrišana; 8.  uzskata, ka pārskatītā nolīguma 26. punktā minētajās “tādu struktūru sanāksmēs, kas izveidotas ar daudzpusējiem starptautiskiem nolīgumiem” jāietver arī tādu struktūru sanāksmes, kas izveidotas ar divpusējiem nolīgumiem, ja tiek īstenoti attiecīgajā punktā minētie nosacījumi; 9.  norāda, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 10. punktu Komisija nekavējoties un pilnīgi informē Parlamentu, ja tā vēlas uz laiku piemērot starptautisku nolīgumu vai ierosināt tā apturēšanu, un ņem vērā Parlamenta viedokli pirms attiecīgo Padomes lēmumu pieņemšanas; 10.  aicina Komisiju sniegt Parlamentam visu informāciju par sarunām saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem, tostarp “konfidenciālu informāciju” pārskatītā nolīguma 2. pielikuma 1.2.1. punkta nozīmē, saskaņā ar šajā pielikumā minētajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem; uzskata, ka tas attiecas arī uz konfidenciālajiem dokumentiem no dalībvalstīm vai trešām valstīm, par kuriem jāsaņem dokumenta izstrādātāja atļauja; 11.  saprot, ka ieteikuma tiesību akti šā pārskatītā nolīguma nozīmē ir ieteikumi, skaidrojoši paziņojumi, brīvprātīgas vienošanās un fakultatīvi instrumenti; 12.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto pārskatīto nolīgumu; 13.  nolemj šo nolīgumu pielikuma veidā pievienot Reglamentam, aizstājot XIV pielikumu, lai sekmētu tā pieejamību un nodrošinātu pārredzamību; 14.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu ar pielikumu nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem informācijai. (1) OV C 117 E, 18.5.2006., 123. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0009. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0367.

PIELIKUMS

Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām Eiropas Parlaments un Eiropas ▌Komisija (turpmāk ‐ abas iestādes),    – ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un it īpaši tā 295. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk ‐ Līgumi);    – ņemot vērā iestāžu nolīgumus un dokumentus, kas nosaka abu iestāžu attiecības;    – ņemot vērā Parlamenta Reglamentu(1) un it īpaši tā 105., 106. un 127. pantu, kā arī VIII un XIV pielikumu;    – ņemot vērā politiskās vadlīnijas un ievēlētā Komisijas priekšsēdētāja attiecīgos paziņojumus 2009. gada 15. septembrī un 2010. gada 9. februārī un paziņojumus, ko katrs no Komisijas locekļa amata kandidātiem izteicis uzklausīšanās parlamentārajās komitejās,    A. tā kā Lisabonas līgums stiprina Savienības lēmumu pieņemšanas procesa demokrātisko leģitimitāti;    B. tā kā abas iestādes piešķir vislielāko nozīmi Savienības tiesību aktu efektīvai transponēšanai un īstenošanai;    C. tā kā šis pamatnolīgums neskar Parlamenta, Komisijas vai jebkuras citas Savienības iestādes vai struktūras pilnvaras un prerogatīvas, bet tā mērķis ir nodrošināt, lai šīs pilnvaras un prerogatīvas tiktu īstenotas cik vien iespējams efektīvi un pārredzami;      D. tā kā šis pamatnolīgums būtu jāinterpretē saskaņā ar iestāžu sistēmu, kas noteikta Līgumos;      E. tā kā Komisija pienācīgi ņems vērā Parlamentam un Padomei Līgumos attiecīgi piešķirtās lomas, it īpaši attiecībā uz vienādas attieksmes pamatprincipu, kas noteikts 9. punktā;      F. tā kā ir lietderīgi atjaunināt 2005. gada maijā noslēgto pamatnolīgumu(2) un aizstāt to ar turpmāk iekļauto tekstu;    ir noslēguši šādu pamatnolīgumu:

I.Piemērošanas joma

1.  Lai labāk atspoguļotu Parlamenta un Komisijas jaunās īpašās partnerattiecības, abas iestādes vienojas par šādiem pasākumiem, lai stiprinātu Komisijas politisko atbildību un leģitimitāti, paplašinātu konstruktīvu dialogu un uzlabotu informācijas apriti starp abām iestādēm, kā arī sadarbību attiecībā uz procedūrām un plānošanu.

II.POLITISKĀ ATBILDĪBA

2.  Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāts pēc tam, kad viņa kandidatūru ir izvirzījusi Eiropadome, iesniegs Parlamentam sava pilnvaru termiņa politiskās vadlīnijas, lai pirms ievēlēšanas balsojuma varētu veikt viedokļu apmaiņu ar Parlamentu, pamatojoties uz pietiekamu informāciju.

3.  Saskaņā ar Reglamenta 106. pantu Parlaments savlaicīgi sazinās ar ievēlēto Komisijas priekšsēdētāju pirms tiek uzsāktas procedūras, kas attiecas uz jaunās Komisijas apstiprināšanu Parlamentā. Parlaments ņem vērā ievēlētā priekšsēdētāja piezīmes.

Komisijas locekļu kandidāti nodrošina pilnīgu atklātību par visu būtisko informāciju, kas saistīta ar pienākumu neatkarīgu pildīšanu, kā noteikts LESD 245. pantā.

Procedūras izstrādā tā, lai nodrošinātu, ka visus Komisijas kandidātus izvērtē atklāti, godīgi un konsekventi.

4.  Neskarot Komisijas koleģialitātes principu, katrs Komisijas loceklis ir politiski atbildīgs par darbību tajā nozarē, kas viņam ir uzticēta.

Komisijas priekšsēdētājs ir pilnībā atbildīgs par jebkāda tāda interešu konflikta noteikšanu, kas liedz kādam Komisijas loceklim pildīt tā pienākumus.

Komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs arī par turpmāko rīcību, kas šādos apstākļos jāveic, un nekavējoties rakstiski informē par to Parlamenta priekšsēdētāju.

Komisijas locekļu piedalīšanos vēlēšanu kampaņās regulē Komisāru rīcības kodekss.

Komisijas locekļiem, kuri aktīvi piedalās vēlēšanu kampaņās kā kandidāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās, no dienas, kad beidzas pēdējā sesija pirms vēlēšanām, ir jādodas neapmaksātā vēlēšanu atvaļinājumā.

Komisijas priekšsēdētājs laicīgi informē Parlamentu par savu lēmumu piešķirt šādu atvaļinājumu un par to, kurš Komisijas loceklis pārņems attiecīgos pienākumus šāda atvaļinājuma laikā.

5.  Ja Parlaments prasa Komisijas priekšsēdētāju izteikt neuzticību kādam Komisijas loceklim, priekšsēdētājs rūpīgi apsver, vai viņam vajadzētu pieprasīt šā Komisijas locekļa atkāpšanos no amata saskaņā ar LES 17. panta 6. punktu. Priekšsēdētājs vai nu pieprasa šā Komisijas locekļa atkāpšanos, vai arī nākamajā sesijā paskaidro Parlamentam savu atteikumu to darīt.

6.  Ja savu pilnvaru termiņa laikā nepieciešams nomainīt kādu Komisijas locekli saskaņā ar LESD 246. panta otro daļu, Komisijas priekšsēdētājs pirms piekrišanas Padomes lēmumam nopietni apsver apspriedēs ar Parlamentu gūto rezultātu.

Parlaments nodrošina attiecīgo procedūru īstenošanu pietiekami ātri, lai ļautu Komisijas priekšsēdētājam nopietni apsvērt Parlamenta viedokli pirms jaunā Komisijas locekļa iecelšanas amatā.

Tāpat arī saskaņā ar LESD 246. panta trešo daļu, ja atlikušais Komisijas pilnvaru termiņš ir īss, Komisijas priekšsēdētājs nopietni apsvērs Parlamenta nostāju.

7.  Ja Komisijas priekšsēdētājs Komisijas pilnvaru laikā plāno mainīt Komisijas locekļu pienākumu sadalījumu saskaņā ar LESD 248. pantu, viņš/viņa laicīgi informē Parlamentu, lai varētu apspriesties ar Parlamentu par šīm izmaiņām. Priekšsēdētāja lēmums par amata pienākumu sadalījuma maiņu var stāties spēkā nekavējoties.

8.  Ja Komisija ierosina pārskatīt Komisāru rīcības kodeksu attiecībā uz interešu konfliktu vai rīcības ētiskumu, tā noskaidros Parlamenta viedokli.

▌

III.KONSTRUKTĪVS DIALOGS UN INFORMĀCIJAS PLŪSMA

i)Vispārīgi noteikumi

9.  Komisija garantē, ka ievēros vienlīdzīgas attieksmes pamatprincipu attiecībā uz Parlamentu un Padomi, jo īpaši attiecībā uz piedalīšanos sanāksmēs un nodrošināšanu ar tekstiem vai citu informāciju, it sevišķi likumdošanas un budžeta jautājumos.

10.  Savas kompetences ietvaros Komisija veic pasākumus, lai labāk iesaistītu Parlamentu, cik vien iespējams ņemot vērā Parlamenta viedokli kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā.

11.  Lai īstenotu Parlamenta un Komisijas īpašās partnerattiecības, tiek veikti vairāki šādi pasākumi kā izklāstīts turpmāk:

12.  Katrs Komisijas loceklis nodrošina regulāru un nepastarpinātu informācijas apmaiņu starp Komisijas locekli un attiecīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētāju.

13.  Komisija jebkuru likumdošanas priekšlikumu un nozīmīgu iniciatīvu vai lēmumu publisko tikai pēc tam, kad par to ir rakstiski paziņojusi Parlamentam.

Pamatojoties uz Komisijas ▌darba programmu ▌un savstarpēji vienojoties, abas iestādes iepriekš nosaka svarīgākās iniciatīvas, ko iesniegs izskatīšanai plenārsēdē. Parasti Komisija šādas iniciatīvas vispirms iesniegs plenārsēdē un tikai pēc tam darīs publiski pieejamas sabiedrībai.

Līdzīgi tās nosaka tos priekšlikumus un iniciatīvas, par kurām informēs Priekšsēdētāju konferenci vai, piemērotā veidā informējot, attiecīgo parlamentāro komiteju vai tās priekšsēdētāju.

Šos lēmumus pieņem abu iestāžu regulārā dialogā, kas paredzēts 11. punktā, un tos regulāri atjaunina, pienācīgi ņemot vērā jebkādas politiskās norises.

14.  Ja ārpus iestādēm izplata kādu iekšēju Komisijas dokumentu, par ko Parlaments nav bijis informēts saskaņā ar šo pamatnolīgumu, Parlamenta priekšsēdētājs var pieprasīt šī dokumenta tūlītēju nosūtīšanu Parlamentam, lai ar to iepazīstinātu Parlamenta deputātus pēc viņu pieprasījuma.

15.  Komisija sniegs pilnīgu informāciju un dokumentāciju par tās sanāksmēm ar valstu ekspertiem saistībā ar Savienības tiesību aktu sagatavošanu un īstenošanu, tostarp attiecībā uz ieteikuma tiesību aktiem un deleģētiem aktiem. Ja to pieprasa Parlaments, Komisija uz šīm sanāksmēm var uzaicināt arī Parlamenta ekspertus.

Attiecīgie noteikumi ir noteikti 1. pielikumā.

16.  Trīs mēnešu laikā pēc Parlamenta rezolūcijas pieņemšanas Komisija ▌sniedz Parlamentam rakstisku informāciju par darbībām, ko tā veikusi pēc īpašiem pieprasījumiem, kas tai izteikti Parlamenta rezolūcijās, ieskaitot informāciju par gadījumiem, kad tā nav varējusi ņemt vērā Parlamenta viedokli. Šo termiņu var saīsināt, ja pieprasījums ir steidzams. To var pagarināt par vienu mēnesi, ja pieprasījums saistīts ar apjomīgāku darbu un ja tas ir pietiekami pamatoti. Parlaments nodrošina, ka šī informācija iestādē tiek plaši izplatīta.

Parlaments centīsies izvairīties uzdot mutiskus vai rakstiskus jautājumus par tādiem tematiem, par kuriem Komisija jau ir turpmākā rakstiskā saziņā informējusi Parlamentu par savu nostāju.

▌

Komisija apņemas ziņot par konkrētiem pasākumiem saistībā ar pieprasījumu iesniegt priekšlikumu saskaņā ar LESD 225. pantu (likumdošanas iniciatīvas ziņojums) trīs mēnešu laikā pēc attiecīgās rezolūcijas pieņemšanas plenārsēdē. Komisija nāk klajā ar likumdošanas priekšlikumu ne vēlāk kā viena gada laikā vai iekļauj priekšlikumu tās nākamā gada darba programmā. Ja Komisija neiesniedz priekšlikumu, tā detalizēti informē Parlamentu par iemesliem.

Komisija apņemas arī pievērsties ciešai Komisijas sadarbībai ar Parlamentu agrīnā posmā attiecībā uz likumdošanas iniciatīvas pieprasījumiem, kuri izriet no pilsoņu iniciatīvām.

Attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru piemēro šā pamatnolīguma 31. punktā paredzētos īpašos noteikumus.

▌

17.  Ja ▌iniciatīvas, ieteikumi vai lūgumi ir iesniegti saskaņā ar LESD 289. panta 4. punktu, Komisija pēc pieprasījuma informē Parlamentu attiecīgās parlamentārās komitejas sēdē par savu nostāju attiecībā uz minētajiem priekšlikumiem.

18.  Abas iestādes vienojas sadarboties jomā, kas saistīta ar attiecībām ar valstu parlamentiem.

Parlaments un Komisija sadarbojas, lai īstenotu LESD 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu. Šāda sadarbība ietver pasākumus saistībā ar valstu parlamentu iesniegto pamatoto atzinumu nepieciešamo tulkošanu.

Ja ir izpildīti LESD 2. protokola 7. pantā minētie nosacījumi, Komisija iesniedz visu valstu parlamentu sniegto pamatoto atzinumu tulkojumus kopā ar savu nostāju šajā jautājumā.

19.  Komisija informē Parlamentu par savu ekspertu grupu sarakstu, kuras izveidotas, lai palīdzētu Komisijai īstenot tās iniciatīvas tiesības. Šo sarakstu regulāri atjaunina un dara publiski pieejamu.

Saskaņā ar šo pamatnolīgumu un pēc attiecīgās parlamentārās komitejas priekšsēdētāja īpaša un pamatota pieprasījuma Komisija atbilstošā veidā šo komiteju informē par šādu grupu darbību un to sastāvu.

20.  Abas iestādes ar atbilstošiem mehānismiem uztur konstruktīvu dialogu par svarīgiem administratīviem jautājumiem, jo īpaši tādiem, kas tieši ietekmē Parlamenta administrāciju.

21.  Parlaments noskaidro Komisijas viedokli, ja tiek ierosināts pārskatīt Parlamenta Reglamentu jautājumā par attiecībām ar Komisiju.

22.  Ja uz informāciju, kas tiek nodota saskaņā ar šo pamatnolīgumu, attiecas konfidencialitāte, piemēro noteikumus, kas paredzēti 2. pielikumā.

ii)▌Starptautiskie nolīgumi un paplašināšanās

23.  Parlamentu nekavējoties un pilnībā informē par visiem starptautisku nolīgumu sarunu posmiem un to noslēgšanu, tostarp par sarunu norāžu definēšanu. Komisija rīkojas tā, lai pilnībā izpildītu LESD 218. pantā minētos pienākumus, vienlaikus ievērojot katras iestādes lomu saskaņā ar LES 13. panta 2. punktu.

Komisija ievēro 3. pielikumā minētos noteikumus.

24.  Informāciju, kas minēta 23. punktā, Parlamentam sniedz savlaicīgi, lai tam vajadzības gadījumā būtu iespēja paust savu viedokli un Komisija pēc iespējas varētu ņemt vērā Parlamenta viedokli. Šo informāciju parasti Parlamentam sniedz ar atbildīgās parlamentārās komitejas starpniecību un, ja nepieciešams, arī plenārsēdē. Attiecīgi pamatotos gadījumos to sniedz vairāk nekā vienai parlamentārajai komitejai.

▌Parlaments un Komisija apņemas izstrādāt atbilstīgas procedūras un drošības pasākumus konfidenciālas informācijas nosūtīšanai no Komisijas Parlamentam saskaņā ar 2. pielikuma noteikumiem.

▌

25.  Ņemot vērā iestāžu atšķirīgās institucionālās lomas, abas iestādes atzīst, ka Komisijai jāpārstāv Eiropas Savienība starptautiskās sarunās, izņemot sarunas, kas attiecas uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku un citus Līgumos paredzētos gadījumus.

Gadījumos, kad Komisija pārstāv Savienību starptautiskās konferencēs, tā pēc Parlamenta pieprasījuma veicina Eiropas Parlamenta deputātu delegācijas iekļaušanu novērotāju statusā Savienības delegācijās, lai tas gūtu tūlītēju un pilnīgu informāciju par konferences darba gaitu. Komisija apņemas attiecīgā gadījumā sistemātiski informēt Parlamenta delegāciju par sarunu rezultātiem.

Eiropas Parlamenta deputāti nedrīkst tieši piedalīties šādās sarunās. Atkarībā no juridiskajām, tehniskajām un diplomātiskajām iespējām Komisija viņiem var piešķirt novērotāja statusu. Atteikuma gadījumā Komisija informē Parlamentu par atteikuma iemesliem.

Turklāt Komisija atbalsta Eiropas Parlamenta deputātu dalību novērotāju statusā visās attiecīgās sanāksmēs savā atbildības jomā pirms un pēc sarunu kārtām.

26.  Saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem Komisija sistemātiski informē Parlamentu un atbalsta Eiropas Parlamenta deputātu dalību novērotāju statusā Savienības delegāciju sastāvā tādu struktūru sanāksmēs, kas izveidotas ar daudzpusējiem starptautiskiem nolīgumiem, kuros piedalās Savienība, kad šādām struktūrām jāpieņem lēmumi, kuriem nepieciešama Parlamenta piekrišana vai kuru īstenošanai var būt vajadzīgi ar parasto likumdošanas procedūru pieņemti tiesību akti.

27.  Komisija šajos gadījumos arī sniedz Parlamenta delegācijai, kas iekļauta Savienības delegācijā starptautiskā konferencē, iespēju izmantot visu Savienības delegācijas aprīkojumu saskaņā ar vispārējo principu par labu sadarbību starp iestādēm un ņemot vērā pieejamās loģistikas iespējas.

Parlamenta priekšsēdētājs nosūta Komisijas priekšsēdētājam priekšlikumu par Parlamenta delegācijas iekļaušanu Savienības delegācijā ne vēlāk kā 4 nedēļas pirms konferences sākuma, norādot Parlamenta delegācijas vadītāju un to Eiropas Parlamenta deputātu skaitu, kuri jāiekļauj. Attiecīgi pamatotos gadījumos šo termiņu izņēmuma kārtā var saīsināt.

Parlamenta delegācijā iekļauto Eiropas Parlamenta deputātu un palīgpersonāla skaits ir proporcionāls Savienības delegācijas kopējam lielumam. ▌

28.  Komisija pilnīgi informē Parlamentu par pievienošanās sarunu norisi un it īpaši par galvenajiem aspektiem un notikumiem, lai tas savlaicīgi varētu formulēt savu viedokli saskaņā ar attiecīgajām Parlamenta procedūrām.

29.  Ja Parlaments pieņem ieteikumu par 28. punktā minētajiem jautājumiem saskaņā ar Reglamenta 90. panta 5. punktu un ja svarīgu iemeslu dēļ Komisija nolemj, ka tā šo ieteikumu nevar atbalstīt, tad tā izklāsta iemeslus Parlamenta plenārsēdē vai nākamajā attiecīgās parlamentārās komitejas sēdē.

iii)Budžeta īstenošana

30.  Pirms līdzekļu devēju konferencēs izteikt finansiālus solījumus, kas nozīmē jaunas finanšu saistības un kam vajadzīga budžeta lēmējinstitūcijas piekrišana, Komisija informē budžeta lēmējinstitūciju un iepazīstas ar tās piezīmēm.

31.  Saistībā ar LESD 319. pantā noteikto ikgadējo budžeta izpildes apstiprināšanu Komisija nosūta attiecīgā gada budžeta kontrolei vajadzīgo informāciju, ko šajā nolūkā tai prasa tās parlamentārās komitejas priekšsēdētājs, kura ir atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanas kārtību saskaņā ar Parlamenta Reglamenta VII pielikumu.

Ja parādās jauni fakti attiecībā uz iepriekšējiem gadiem, kuru budžeta izpilde jau ir apstiprināta, Komisija iesniedz visu ar to saistīto vajadzīgo informāciju, lai varētu rast abām pusēm pieņemamu risinājumu.

iv)Attiecības ar regulatīvajām aģentūrām

32.  Kandidātiem, kas izvirzīti regulatīvo aģentūru izpilddirektora amatam, jāierodas uz uzklausīšanām parlamentārajās komitejās.

Turklāt, ņemot vērā 2009. gada martā izveidotās starpiestāžu darba grupas par aģentūrām diskusijas, Komisija un Parlaments centīsies rast kopēju pieeju attiecībā uz decentralizēto aģentūru lomu un vietu Savienības institucionālajā vidē un kopējām vadlīnijām par šādu aģentūru izveidi, struktūru un darbību, kā arī attiecībā uz finansējuma, budžeta, uzraudzības un pārvaldības jautājumiem.

IV.SADARBĪBA ATTIECĪBĀ UZ LIKUMDOŠANAS PROCEDŪRĀM UN PLĀNOŠANU

i)Komisijas ▌ darba programmas un Eiropas Savienības ▌ programmas izstrāde

33.  Komisija ierosina Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādi, lai panāktu iestāžu savstarpējas vienošanās.

34.  Katru gadu Komisija iepazīstina ar ▌savu darba programmu.

35.  ▌Abas iestādes sadarbojas saskaņā ar 4. pielikumā sniegto grafiku.

Komisija ņem vērā Parlamenta paustās prioritātes.

Komisija sniedz pietiekami detalizētu informāciju attiecībā uz to, kas paredzēts tās darba programmas katrā punktā.

36.  Komisija sniedz paskaidrojumus, ja tā nevar iesniegt atsevišķus priekšlikumus, kas paredzēti attiecīgā gada darba programmā, vai ja tā atkāpjas no programmas.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kas atbild par starpiestāžu attiecībām, apņemas regulāri ziņot Komiteju priekšsēdētāju konferencei par Komisijas darba programmas politiskās piemērošanas galvenajiem virzieniem attiecīgajā gadā ▌.

ii)▌Aktu pieņemšanas procedūras

37.  Komisija apņemas rūpīgi iepazīties ar Parlamenta pieņemtajiem grozījumiem Komisijas likumdošanas priekšlikumos, lai tos ņemtu vērā jebkurā grozītajā priekšlikumā.

Komisija, saskaņā ar LESD 294. pantu sniedzot atzinumu par Parlamenta veiktajiem grozījumiem, apņemas maksimāli ņemt vērā otrajā lasījumā pieņemtos grozījumus; ja svarīgu iemeslu dēļ un pēc tam, kad tos izskatījusi kolēģija, Komisija nolemj nepieņemt vai neatbalstīt šos grozījumus, tā paskaidro savu lēmumu Parlamentam un jebkurā gadījumā paskaidro to savā atzinumā par Parlamenta grozījumiem saskaņā ar LESD 294. panta 7. punkta c) apakšpunktu.

38.  Izskatot iniciatīvu, ko saskaņā ar LESD 76. pantu iesniegusi vismaz ceturtā daļa dalībvalstu, Parlaments apņemas attiecīgajā komitejā nepieņemt ziņojumu, kamēr nav saņemts Komisijas atzinums par šo iniciatīvu.

Komisija apņemas sniegt atzinumu par šādu iniciatīvu ne vēlāk kā 10 nedēļas pēc tā iesniegšanas.

39.  Pirms atsaukt priekšlikumu, par ko Parlaments jau ir paudis nostāju pirmajā lasījumā, Komisija pienācīgā laikā sniedz detalizētu paskaidrojumu.

Komisija sava pilnvaru termiņa sākumā izskata visus vēl nepieņemtos priekšlikumus, lai politiski apstiprinātu vai atsauktu tos, pienācīgi ņemot vērā Parlamenta viedokli.

40.  Saistībā ar īpašajām likumdošanas procedūrām, kad ir jāapspriežas ar Parlamentu, un citām procedūrām, piemēram, LESD 148. pantā norādītajām, Komisija:

41.  Savukārt Parlaments, lai pilnveidotu likumdošanas plānošanu, apņemas:

▌

iii)Ar labāku likumdošanu saistīti jautājumi

42.  Komisija nodrošina uzraudzību pār ietekmes novērtējumiem un to, ka tos veic, izmantojot pārredzamu procedūru, kas garantē neatkarīgu novērtējumu. Ietekmes novērtējumus publicē pienācīgā laikā, izskatot vairākus atšķirīgus scenārijus, tostarp variantu “nekas nav jādara”, un ar tiem parasti iepazīstina attiecīgo parlamentāro komiteju, kamēr tiek sniegta informācija dalībvalstu parlamentiem saskaņā ar LESD 1. un 2. protokolu.

43.  Jomās, kurās Parlaments parasti ir iesaistīts likumdošanas procesā, Komisija attiecīgos un pienācīgi pamatotos gadījumos un pēc tam, kad Parlamentam ir dota iespēja paust viedokli, izmanto ieteikuma tiesību aktus. Pieņemot priekšlikumu, Komisija sniedz detalizētu paskaidrojumu Parlamentam par to, kā tā viedoklis ir ņemts vērā.

44.  Lai nodrošinātu labāku pārraudzību pār Savienības tiesību transponēšanu un piemērošanu, Komisija un Parlaments cenšas iekļaut obligātas atbilstības tabulas un saistošu termiņu transponēšanai, kam direktīvu gadījumā parasti nevajadzētu pārsniegt divus gadus.

Papildus īpašiem ziņojumiem un gada ziņojumam par Savienības tiesību piemērošanu Komisija dara pieejamu Parlamentam informācijas kopsavilkumu par visām pārkāpumu procedūrām, sākot no oficiālas paziņojuma vēstules, tostarp, ja to pieprasa Parlaments, par katru gadījumu atsevišķi un ievērojot konfidencialitātes noteikumus, jo īpaši tos, ko atzinusi Eiropas Savienības Tiesa, par jautājumiem, uz kuriem attiecas pārkāpuma procedūra.

V.KOMISIJAS LĪDZDALĪBA PARLAMENTA PROCEDŪRĀS

45.  Komisija dalībai plenārsēdēs vai citu Parlamenta struktūrvienību sanāksmēs, ja tāda ir pieprasīta, piešķir prioritāti attiecībā pret citiem pasākumiem vai uzaicinājumiem tajā laikā.

It īpaši Komisija nodrošina, lai parastos apstākļos ikreiz, kad to pieprasa Parlaments, atbildīgie Komisijas locekļi piedalītos plenārsēdēs, kad apspriež darba kārtības jautājumus, kas attiecas uz viņa darbības jomu. Tas attiecas uz provizoriskajiem darba kārtības projektiem, ko Priekšsēdētāju konference apstiprina iepriekšējās sesijas laikā.

Parlaments parasti cenšas nodrošināt, lai sesijas darba kārtības jautājumi, kas ir viena Komisijas locekļa atbildības jomā, tiktu sagrupēti vienkopus.

46.  Pēc Parlamenta pieprasījuma paredz regulāru jautājumu stundu ar Komisijas priekšsēdētāju. Šī jautājumu stunda sastāv no divām daļām: pirmā daļa ar politisko grupu vadītājiem vai viņu pārstāvjiem un tā notiek pilnīgi spontāni; otrā daļa ir veltīta politiskai tēmai, par ko vienojas iepriekš, ne vēlāk kā ceturtdienā pirms attiecīgās sesijas, bet bez sagatavotiem jautājumiem.

Turklāt, lai reformētu esošo jautājumu laiku, ievieš jautājumu stundu ar Komisijas locekļiem, ieskaitot priekšsēdētāja vietnieku ārējo attiecību jautājumos / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un rīkojoties pēc modeļa, kāds ir esošajai jautājumu stundai ar Komisijas priekšsēdētāju. Jautājumu stunda ir saistīta ar attiecīgo Komisijas locekļu atbildības jomām. ▌

47.  Komisijas locekļus uzklausa pēc viņu pieprasījuma.

Neskarot LESD 230. pantu, abas iestādes vienojas par vispārīgiem noteikumiem attiecībā uz uzstāšanās laika sadali starp iestādēm.

Iestādes vienojas par to, ka paredzētais uzstāšanās laika sadalījums ir jāievēro.

48.  Nolūkā nodrošināt Komisijas locekļa klātbūtni Parlaments apņemas darīt visu iespējamo, lai ievērotu galīgos darba kārtības projektus.

Ja Parlaments groza savu galīgo darba kārtības projektu vai maina sesijas darba kārtības jautājumu secību, tas nekavējoties par to informē Komisiju. Komisija dara visu iespējamo, lai nodrošinātu atbildīgā Komisijas locekļa klātbūtni.

49.  Komisija var ierosināt jautājumu iekļaušanu darba kārtībā vēlākais tajā Priekšsēdētāju konferences sanāksmē, kuras laikā apstiprina sesijas galīgo darba kārtības projektu. Parlaments pilnīgi ņem vērā šos priekšlikumus.

▌

50.  Parlamentārās komitejas mēģina uzturēt to darba kārtības projektu un darba kārtību.

Ikreiz, kad parlamentārā komiteja groza savu darba kārtības projektu vai darba kārtību, tā nekavējoties informē Komisiju. Parlamentārās komitejas it īpaši cenšas ievērot saprātīgus termiņus, lai Komisijas locekļi varētu piedalīties to sanāksmēs.

Ja nav nepārprotama pieprasījuma, lai parlamentārās komitejas sanāksmē piedalītos kāds Komisijas loceklis, tad Komisija nodrošina, lai to pārstāvētu kāds kompetents attiecīga līmeņa ierēdnis.

Parlamentārās komitejas cenšas koordinēt savu darbu, tostarp izvairīties no vienlaicīgām sanāksmēm par vienu un to pašu jautājumu, un cenšas nenovirzīties no darba kārtības projekta, lai Komisija varētu nodrošināt pienācīga līmeņa pārstāvību.

Ja komitejas sanāksmē, kurā izskata Komisijas priekšlikumu, ir pieprasīta augsta līmeņa amatpersonas (ģenerāldirektora vai direktora) klātbūtne, Komisijas pārstāvim ir tiesības uzstāties.

VI.NOBEIGUMA NOTEIKUMI

▌

51.  Komisija apstiprina savu apņemšanos pēc iespējas ātrāk izskatīt leģislatīvos aktus, kuri netika pielāgoti regulatīvajai kontroles procedūrai pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās, lai novērtētu, vai šie instrumenti ir jāpielāgo deleģēto aktu režīmam, ko ieviesa ar LESD 290. pantu.

Pakāpeniski izvērtējot pašlaik regulatīvajā kontroles procedūrā izskatāmo pasākumu raksturu un saturu, lai tos pienācīgā termiņā pielāgotu LESD 290. pantā noteiktajam režīmam, ir galu galā jāpanāk saskanīga deleģēto un īstenošanas aktu sistēma, kura pilnībā atbilstu Līgumam.

52.  Ar šā pamatnolīguma normām papildina Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(3), bet neietekmē šā nolīguma saturu un neskar jebkādas turpmākas izmaiņas tajā. Abas iestādes apņemas vienoties par galvenajām izmaiņām, kas ir jāizdara saistībā ar gatavošanos turpmākajām sarunām par Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu pielāgošanu jaunajiem noteikumiem, kurus ieviesa Lisabonas līgums, ņemot vērā pašreizējo praksi un šo pamatnolīgumu un neietekmējot nākotnē paredzētās sarunas starp Parlamentu, Komisiju un Padomi.

Tās vienojas arī par vajadzību uzlabot pastāvošo iestāžu saziņas mehānismu politiskā un tehniskā līmenī attiecībā uz labāku likumdošanas procesu, lai nodrošinātu efektīvu savstarpējo sadarbību starp Parlamentu, Komisiju un Padomi.

53.  Komisija apņemas ātri ierosināt Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādi, lai panāktu iestāžu nolīgumu noslēgšanu saskaņā ar LES 17. pantu.

Komisijas darba programma ir Komisijas ieguldījums Savienības gada un daudzgadu programmu izstrādē. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi darba programmu, ir jānotiek trialogam starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, lai noslēgtu nolīgumu par Savienības programmu izstrādi.

Šajā sakarībā, tiklīdz Parlamentam, Padomei un Komisijai būs kopēja nostāja par Savienības programmu izstrādi, abas iestādes pārskata šā pamatnolīguma normas, kurās ir reglamentēta programmu izstrāde.

Parlaments un Komisija aicina Padomi pēc iespējas ātrāk iesaistīties diskusijās par Savienības programmu izstrādi, kā tas ir noteikts LES 17. pantā.

54.  Abas iestādes regulāri izvērtē, kā šo pamatnolīgumu un tā pielikumus īsteno praksē. Līdz 2011. gada beigām nolīgumu pārskata▌, ņemot vērā praktisko pieredzi.

▌

…[vieta],

Eiropas Parlamenta vārdā Eiropas Komisijas vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV L 44, 15.2.2005., 1. lpp. (2) OV C 117 E, 18.5.2006., 125. lpp. (3) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

1.PIELIKUMS

Komisijas sanāksmes ar valstu ekspertiem Šajā pielikumā ir noteikta pamatnolīguma 15. punkta īstenošanas kārtība. 1.  Piemērošanas joma Pamatnolīguma 15. punkta noteikumi attiecas uz šādām sanāksmēm:    1) Komisijas sanāksmēm, kas notiek Komisijas izveidoto ekspertu grupu ietvaros, kurās piedalīties ir aicinātas valstu iestādes no visām dalībvalstīm, ja to darbs attiecas uz Savienības tiesību aktu izstrādi un īstenošanu, ieskaitot ieteikuma tiesību aktu un deleģēto aktu izstrādi un īstenošanu;    2) ad hoc Komisijas sanāksmēm, kurās piedalīties ir aicināti valstu eksperti no visām dalībvalstīm, ja to darbs attiecas uz Savienības tiesību aktu izstrādi un īstenošanu, ieskaitot ieteikuma tiesību aktu un deleģēto aktu izstrādi un īstenošanu. Iepriekšminētie noteikumi neattiecas uz komitoloģijas komiteju sanāksmēm, neskarot spēkā esošos un turpmākos īpašos noteikumus attiecībā uz Parlamenta informēšanu par to, kā Komisija īsteno ieviešanas pilnvaras(1). 2.  Parlamentam nododamā informācija Komisija apņemas Parlamentam nosūtīt tos pašus dokumentus, ko tā nosūta valstu iestādēm attiecībā uz iepriekšminētajām sanāksmēm. Komisija nosūtīs šos dokumentus, tostarp darba kārtības, izmantojot funkcionējošu Parlamenta pasta adresi tajā pašā laikā, kad tie tiek nosūtīti valstu ekspertiem. 3.  Parlamenta ekspertu uzaicināšana Pēc Parlamenta pieprasījuma Komisija var pieņemt lēmumu uzaicināt Parlamentu nosūtīt Parlamenta ekspertus uz 1. punktā minētajām Komisijas sanāksmēm ar valstu ekspertiem. (1) Parlamentam nododamā informācija par komitoloģijas komiteju darbu un Parlamenta prerogatīvas komitoloģijas procedūru darbībā ir precīzi definētas citos instrumentos: 1) 1999. gada 28. jūnija Padomes Lēmums 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.), 2) 2008. gada 3. jūnija iestāžu nolīgums starp Parlamentu un Komisiju par komitoloģijas procedūrām; un 3) LESD 291. panta īstenošanai nepieciešamie instrumenti.

2.PIELIKUMS

Konfidenciālas informācijas nodošana ▌ Parlamentam 1.  Piemērošanas joma 1.1.  Šis pielikums regulē Komisijas tādas konfidenciālās informācijas nodošanu Parlamentam un rīcību ar to, kas ir noteikta 1.2. punktā, īstenojot Parlamenta prerogatīvas un kompetenci. Abas iestādes darbojas, ievērojot savstarpējo lojālas sadarbības pienākumu pilnīgas savstarpējas uzticēšanās gaisotnē un strikti ievērojot Līguma attiecīgos noteikumus ▌. 1.2.  “Informācija” ir jebkura rakstiska vai mutiska informācija neatkarīgi no tās pasniegšanas veida un sagatavotāja. 1.2.1.  “Konfidenciāla informācija” ir “ES klasificēta informācija” (EUCI) un neklasificēta “cita konfidenciāla informācija”. 1.2.2.  “ES klasificēta informācija” (EUCI) ir visa veida informācija un materiāli, kas ir klasificēti kā “'TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, ”SECRET UE“, ”CONFIDENTIEL UE' vai “RESTREINT UE'” vai kuriem ir līdzvērtīgas valstu vai starptautiskās klasifikācijas atzīmes un kuru neatļauta publiskošana varētu radīt dažādas pakāpes kaitējumu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm neatkarīgi no tā, vai šāda informācija ir radusies Savienībā vai tā ir saņemta no dalībvalstīm, trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām. a)  TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET ‐ šo klasifikāciju piemēro tikai informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana varētu nodarīt īpaši smagu kaitējumu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu būtiskām interesēm. b)  SECRET UE ‐ šo klasifikāciju piemēro tikai informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana varētu radīt nopietnu kaitējumu Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu būtiskām interesēm. c)  CONFIDENTIEL UE ‐ šo klasifikāciju piemēro tikai informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana varētu kaitēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu būtiskām interesēm. d)  RESTREINT UE ‐ šo klasifikāciju piemēro tikai informācijai un materiāliem, kuru neatļauta publiskošana varētu būt neizdevīga Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm. 1.2.3.  'Cita konfidenciāla informācija' ir jebkura cita konfidenciāla informācija, tostarp informācija, uz kuru attiecas profesionālā noslēpuma pienākums, ko ir pieprasījis Parlaments un/vai ko ir nosūtījusi Komisija. 1.3.  Komisija nodrošina Parlamentam pieeju konfidenciālai informācijai saskaņā ar šī pielikuma noteikumiem, kad tā saņem pieprasījumu par konfidenciālas informācijas nodošanu no kādas 1.4. punktā minētās Parlamenta struktūras vai amatpersonas. Turklāt Komisija var jebkāda veida konfidenciālu informāciju nodot Parlamentam pēc savas iniciatīvas saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem. 1.4.  Saistībā ar šo pielikumu konfidenciālas informācijas nodošanu Komisijai var pieprasīt:    – Parlamenta priekšsēdētājs,    – attiecīgo parlamentāro komiteju priekšsēdētāji,    – Prezidijs un Priekšsēdētāju konference, un    – tās Parlamenta delegācijas priekšsēdētājs, kas ir iekļauta Savienības delegācijā kādā starptautiskā konferencē. 1.5.  Šī pielikuma piemērošanas joma neattiecas uz informāciju par pārkāpumu izskatīšanas procedūrām un konkurences procedūrām, ja datumā, kad no kādas no 1.4. punktā minētajām Parlamenta struktūrām / amatpersonām saņemts pieprasījums, par tām vēl nav saņemts Komisijas galīgais lēmums vai Eiropas Savienības Tiesas spriedums, kā arī uz informāciju par Savienības finanšu interešu aizsardzību. Iepriekšminētais neskar pamatnolīguma 44. punktu un Parlamenta tiesības kontrolēt budžetu. 1.6.  Šos noteikumus piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 19. aprīļa Lēmumu 95/167/EK, Euratom, EOTK par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz Parlamenta izmeklēšanas tiesību izmantošanu(1) un attiecīgos noteikumus Komisijas 1999. gada 28. aprīļa Lēmumā 1999/352/EK, EOTK, Euratom, ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF)(2). 2.  Vispārīgi noteikumi 2.1.  Pēc 1.4. punktā minēto Parlamenta struktūru / amatpersonu pieprasījuma Komisija pēc iespējas ātri nodod šai Parlamenta struktūrai / amatpersonai konfidenciālo informāciju, kas ir vajadzīga, lai Parlaments varētu īstenot savas prerogatīvas un kompetenci. Abas iestādes saskaņā ar savām pilnvarām un pienākumiem ievēro:    – cilvēku pamattiesības, tostarp tiesības uz taisnīgu tiesu un privātās dzīves neaizskaramību;    – noteikumus, kas reglamentē tiesas un disciplinārās procedūras;    – komercnoslēpumu un darījumu attiecību noslēpumu aizsardzību;    – Savienības interešu aizsardzību, it īpaši to, kas attiecas uz sabiedrības drošību, aizsardzību, starptautiskajām attiecībām, monetāro stabilitāti un finanšu interesēm. Ja rodas domstarpības, tad ar tām iepazīstina abu iestāžu priekšsēdētājus, lai viņi varētu tās atrisināt. Konfidenciālu informāciju, kas nākusi no kādas valsts, iestādes vai starptautiskas organizācijas, nodod vienīgi ar šīs valsts, iestādes vai organizācijas piekrišanu. 2.2.  EUCI nodod Parlamentam un Parlaments ar to rīkojas un aizsargā to saskaņā ar kopējiem minimālajiem drošības standartiem, kurus piemēro citas Savienības iestādes, it īpaši Komisija. Komisija, klasificējot informāciju, kuras autors ir tā pati, nodrošinās, ka tiek noteikti attiecīgie klasifikācijas līmeņi, kas atbilst starptautiskajiem standartiem un definīcijām, un Komisijas iekšējiem noteikumiem, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā Parlamenta vajadzību iepazīties ar klasificētajiem dokumentiem, lai varētu efektīvi īstenot savu kompetenci un prerogatīvas. 2.3.  Ja rodas šaubas par kādas informācijas konfidencialitāti vai tās klasifikācijas līmeņa atbilstību vai arī ir jāizstrādā atbilstīgi noteikumi tās izsniegšanai saskaņā ar 3.2. punktā minētajām iespējām, abas iestādes nekavējoties un pirms attiecīgā dokumenta nodošanas apspriežas. Šajās apspriedēs Parlamentu pārstāv attiecīgās parlamentārās struktūras priekšsēdētājs, vajadzības gadījumā kopā ar referentu vai amatpersonu, kas ir iesniegusi pieprasījumu. Komisiju pārstāv par attiecīgo jomu atbildīgais Komisijas loceklis pēc tam, kad ir apspriedies ar Komisijas locekli, kas atbild par drošības jautājumiem. Ja rodas domstarpības, tad ar tām iepazīstina abu iestāžu priekšsēdētājus, lai viņi varētu tās atrisināt.    2.4. Ja pēc 2.3. punktā noteiktās procedūras piemērošanas domstarpības nav atrisinātas, tad Parlamenta priekšsēdētājs pēc atbildīgās parlamentārās struktūras / amatpersonas, kas ir iesniegusi pieprasījumu, argumentēta pieprasījuma aicina Komisiju pienācīgi norādītā termiņā nodot minēto konfidenciālo informāciju, izmantojot kādu no šī pielikuma 3.2. punktā minētajām iespējām. Pirms šī termiņa beigām Komisija rakstiski informē Parlamentu par tās galīgo nostāju, ko vajadzības gadījumā Parlaments var pārsūdzēt. 2.5.  Tiesības iepazīties ar EUCI piešķir saskaņā ar noteikumiem, kurus piemēro personiskās drošības pielaidēm. 2.5.1.  Tiesības iepazīties ar “TRÈS SECRET UE /EU TOP SECRET”, “SECRET UE” un “CONFIDENTIEL UE” klasificētu informāciju var piešķirt tikai Parlamenta amatpersonām un tiem Parlamenta darbiniekiem, kas strādā politisko grupu uzdevumā un kam šāda informācija patiešām ir nepieciešama un kurus parlamentārā struktūra / amatpersona iepriekš noteikusi kā personas, kam ir vajadzīga informācija un kam ir piešķirta atbilstoša drošības pielaide. 2.5.2  Ņemot vērā Parlamenta prerogatīvas un kompetenci, tiem deputātiem, kuriem nav piešķirtas personiskās drošības pielaides, piešķir tiesības iepazīties ar “CONFIDENTIEL UE” dokumentiem saskaņā ar praktisko kopēji pieņemto kārtību, tostarp liekot svinīgi parakstīties par šo dokumentu satura neizpaušanu nevienai trešai personai. Tiesības iepazīties ar “SECRET UE” dokumentiem piešķir deputātiem, kuriem ir piešķirta atbilstoša personiskā drošības pielaide. 2.5.3.  Ar Komisijas atbalstu tiek izstrādāti noteikumi, lai nodrošinātu, ka Parlaments pēc iespējas ātrāk saņem valstu iestāžu palīdzību, kas nepieciešama saistībā ar pielaides procedūru. Ziņas par to personu kategoriju vai kategorijām, kurām ir jāiepazīstas ar konfidenciālu informāciju, paziņo vienlaikus ar pieprasījumu. Pirms ļaut iepazīties ar šādu informāciju, katru personu informē par šīs informācijas konfidencialitātes līmeni un no tā izrietošām drošības saistībām. Pārskatot šo pielikumu un 4.1. un 4.2. punktā minētos turpmākos drošības noteikumus, drošības pielaides jautājumu izskatīs vēlreiz. 3.  Noteikumi par konfidenciālas informācijas izsniegšanu un rīcību ar to 3.1.  Komisijas priekšsēdētājs vai Komisijas loceklis uz savu atbildību dara pieejamu konfidenciālo informāciju saskaņā ar 2.3. punktā vai attiecīgajā gadījumā saskaņā ar 2.4. punktā noteikto procedūru tai Parlamenta struktūrai / amatpersonai, kas to ir pieprasījusi, ievērojot šādus nosacījumus: Parlaments un Komisija nodrošina konfidenciālas informācijas reģistrāciju un izsekojamību. Tas nozīmē, ka EUCI, kas ir klasificēta kā “Confidentiel UE” un “SECRET UE” informācija, Komisijas Ģenerālsekretariāta centrālais reģistrs nosūta atbilstošajam Parlamenta kompetentajam dienestam, kurš saskaņā ar kopīgi pieņemtajiem noteikumiem nodrošinās tā pieejamību parlamentārajai struktūrai / amatpersonai, kas iesniedza pieprasījumu. Tās EUCI nodošanu, kas ir klasificēta kā “TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET” informācija, reglamentē citi noteikumi, par kuriem ir vienojusies Komisija un parlamentārā struktūra / amatpersona, kas iesniedza pieprasījumu, lai nodrošinātu drošības līmeni, kas atbilst šai klasifikācijai. 3.2.  Neskarot iepriekšminētos 2.2. un 2.4. punkta noteikumus un 4.1. punktā minētos turpmākos drošības noteikumus, piekļuvi konfidenciālai informācijai un noteikumus par tās konfidencialitātes saglabāšanu, savstarpēji vienojoties, nosaka pirms informācijas nodošanas. Šī vienošanās starp Komisijas locekli, kurš ir atbildīgs par atbilstošo politikas jomu, un attiecīgo parlamentāro struktūru (ko pārstāv tās priekšsēdētājs) / amatpersonu, kas iesniedza pieprasījumu, paredz vienu no 3.2.1. un 3.2.2. punktā minētajām iespējām, lai nodrošinātu atbilstīgu konfidencialitātes līmeni. 3.2.1.  Attiecībā uz konfidenciālās informācijas adresātiem jāparedz viena no šīm iespējām:    – ▌informāciju izsniedz tikai Parlamenta priekšsēdētājam īpašos atbilstīgi pamatotos izņēmuma gadījumos;    – Prezidijs un/vai Priekšsēdētāju konference;    – attiecīgās parlamentārās komitejas priekšsēdētājs un referents;    – visi attiecīgās parlamentārās komitejas locekļi (pilntiesīgie locekļi un viņu aizstājēji);    – visi Eiropas Parlamenta deputāti. Minēto konfidenciālo informāciju ir aizliegts publiskot vai nodot citam adresātam bez Komisijas piekrišanas. 3.2.2.  Attiecībā uz rīcību ar konfidenciālu informāciju reglamentējošiem noteikumiem, ir jāparedz šādas iespējas:    a) dokumentu izskatīšana drošā lasītavā gadījumos, ja informācija ir klasificēta “ConfidentiEl UE” un ar lielāku konfidencialitātes pakāpi;    b) slēgtā sanāksmē, kurās piedalās tikai Prezidija, Priekšsēdētāju konferences locekļi vai pilntiesīgie un viņus aizstājošie kompetentās parlamentārās komitejas locekļi, kā arī Parlamenta amatpersonas un tie Parlamenta darbinieki, kas strādā politisko grupu uzdevumā un kurus saistībā ar vajadzību pēc informācijas iepriekš ir izraudzījies priekšsēdētājs, un kuru klātbūtne ir patiešām nepieciešama, ja vien viņiem ir vajadzīgais drošības pielaides līmenis, ņemot vērā šādus nosacījumus:    – visiem dokumentiem piešķir numuru, tos izdala sanāksmes sākumā un savāc beigās. Par šiem dokumentiem nedrīkst izdarīt piezīmes un tos nedrīkst kopēt;    – sanāksmes protokolā nemin jautājumu, kas izskatīts, piemērojot konfidencialitātes procedūru. Pirms informācijas nodošanas visus dokumentos minētos personu datus var dzēst. Uz adresātiem Parlamentā mutiski nodotu konfidenciālu informāciju attiecas tāds pats aizsardzības līmenis, kādu nodrošina saistībā ar rakstisku konfidenciālu informāciju. Tas var ietvert informācijas saņēmēja svinīgu apņemšanos, ka viņš neizpaudīs tās saturu nevienai trešai personai. 3.2.3  Ja ir jāizskata rakstiska informācija drošā lasītavā, Parlaments nodrošina šādus apstākļus:    – konfidenciālas informācijas drošu glabāšanas sistēmu;    – drošu lasītavu, ▌kurā nav kopēšanas iekārtu, telefonu, faksa aparātu, skeneru vai citu tehnisko dokumentu reproducēšanas vai pārraidīšanas līdzekļu utt.▌;    – piekļuvi lasītavai reglamentējošu drošības pasākumu īstenošanu, tostarp parakstīšanos lasītavas apmeklētāju reģistrā un svinīgu apņemšanos neizpaust izskatīto konfidenciālo informāciju. 3.2.4.  Iepriekš izklāstītie noteikumi neierobežo iestāžu iespējas vienoties par citiem līdzvērtīgiem noteikumiem. 3.3.  Ja šos noteikumus pārkāpj, tad piemēro noteikumus par sankcijām attiecībā uz deputātiem, kas noteiktas Parlamenta Reglamenta VIII pielikumā, un attiecībā uz Parlamenta ierēdņiem un citiem Parlamenta darbiniekiem ‐ Civildienesta noteikumu(3) 86. panta spēkā esošās normas vai Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 49. pantu. ▌ 4.  Nobeiguma noteikumi    4.1. Komisija un Parlaments veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šī pielikuma noteikumu īstenošanu. Šim nolūkam Komisijas un Parlamenta kompetentie dienesti cieši koordinē šī pielikuma īstenošanu. Sadarbojoties tiek pārbaudīta konfidenciālās informācijas izsekojamība un regulāri tiek kopīgi uzraudzīta piemēroto drošības noteikumu un standartu ievērošana. Parlaments apņemas vajadzības gadījumā pielāgot savus iekšējos noteikumus, lai īstenotu šajā pielikumā noteiktos konfidenciālas informācijas drošību reglamentējošos noteikumus. Parlaments apņemas pēc iespējas ātrāk pieņemt savus turpmākos drošības noteikumus un, vienojoties ar Komisiju, pārbaudīt šos noteikumus, lai panāktu drošības standartu atbilstību. Tādējādi šis pielikums būs spēkā attiecībā uz:    – tehniskajiem drošības noteikumiem un standartiem, ar kuriem reglamentē rīcību ar konfidenciālu informāciju un tās glabāšanu, tostarp drošības pasākumus, kurus veic fiziskās, personāla, dokumentu un IT drošības jomā;    – īpašas uzraudzības komitejas izveidošanu, kuras locekļi ir deputāti, kam ir vajadzīgā pielaide, lai rīkotos ar EUCI, kas klasificēta kā “TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET”. 4.2.  Parlaments un Komisija pārskatīs šo pielikumu un vajadzības gadījumā pielāgo to ne vēlāk kā pārskatīšanas brīdī, kas ir minēts pamatnolīguma 54. punktā, ņemot vērā to, kas ir noticis attiecībā uz:    – turpmākiem drošības noteikumiem, kurus nosaka Parlaments un Komisija;    – citiem nolīgumiem vai tiesību aktiem, kas attiecas uz informācijas nodošanu starp iestādēm. (1) OV L 113, 19.5.1995., 1. lpp. (2) OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp. (3) Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom,EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

3.PIELIKUMS

Sarunas saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem un to noslēgšana Šajā pielikumā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz informācijas sniegšanu Parlamentam par sarunām saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem un to noslēgšanu kā minēts pamatnolīguma 23. 24. un 25. punktā: 1.  Komisija vienlaikus informē Parlamentu un Padomi par savu nodomu ierosināt sarunu uzsākšanu; 2.  saskaņā ar pamatnolīguma 24. punktu gadījumos, kad Komisija izstrādā sarunu norāžu priekšlikumu projektus to pieņemšanai Padomē, Komisija tos tajā pašā laikā iesniedz arī Parlamentam; 3.  Komisija visā sarunu gaitā pienācīgi ņem vērā Parlamenta piezīmes; 4.  saskaņā ar pamatnolīguma 23. punktu Komisija līdz nolīguma parafēšanas brīdim regulāri un savlaicīgi informē Parlamentu par sarunu norisi un par to, vai Parlamenta piezīmes tika iekļautas apspriežamajā tekstā, un, ja tika iekļautas, tad paskaidro, kādā mērā tās tika iekļautas, bet, ja netika, tad ‐ kāpēc; 5.  gadījumos, kad, slēdzot starptautisku nolīgumu, ir nepieciešama Parlamenta piekrišana, Komisija visā sarunu gaitā Parlamentam sniedz visu to pašu nepieciešamo informāciju, ko tā sniedz Padomei (vai īpašajai Padomes izveidotajai komitejai). Komisija cita starpā nodod arī pieņemto sarunu norāžu grozījumu projektus, sarunu dokumentu projektus, sarunās pieņemtos pantus, nolīguma parafēšanas datumu, par kuru ir panākta vienošanās, un parafējamā nolīguma tekstu. Papildus tam Komisija nodod Parlamentam tāpat kā tā nodod Padomei (vai īpašajai Padomes izveidotajai komitejai) visus attiecīgos no trešām personām saņemtos dokumentus, ja vien to autors tam ir piekritis. Komisija pastāvīgi informē atbildīgo Parlamenta komiteju par sarunu gaitu un jo īpaši paskaidro, kādā mērā Parlamenta viedokļi tika ņemti vērā; 6.  gadījumos, kad, slēdzot starptautisku nolīgumu, nav nepieciešama Parlamenta piekrišana, Komisija, sniedzot informāciju, kas aptver vismaz sarunu norāžu projektus, pieņemtās sarunu norādes, turpmāko sarunu norisi un nobeigumu, nodrošina, ka Parlaments tiek nekavējoties un pilnībā informēts; 7.  saskaņā ar pamatnolīguma 24. punktu Komisija savlaicīgi sniedz pilnīgu informāciju par starptautiska nolīguma parafēšanu un informē Parlamentu pēc iespējas ātrāk par dienu, kurā plāno Padomei ierosināt šo nolīgumu piemērot pagaidu režīmā, un sniedz šādas izvēles pamatojumu, izņemot gadījumus, kad šā lēmuma steidzamības iemeslu dēļ Komisija nespēj to izdarīt; 8.  Komisija savlaicīgi informē vienlaicīgi gan Padomi, gan Parlamentu par savu nodomu ierosināt Padomei starptautiska nolīguma darbības apturēšanu un par tās iemesliem; 9.  attiecībā uz starptautiskiem nolīgumiem, kam saskaņā ar LESD jāpiemēro piekrišanas procedūra, Komisija arī pilnībā informē Parlamentu pirms tiek apstiprināti šāda nolīguma grozījumi, kuriem Padome izņēmuma kārtā ir piekritusi saskaņā ar LESD 218. panta 7. punktu.

4.PIELIKUMS

Komisijas ▌darba programmas grafiks Komisijas darba programmas grafikam pievieno sarakstu ar turpmākajos gados pieņemamo leģislatīvo un neleģislatīvo aktu priekšlikumiem. Komisijas darba programma attiecas uz apskatāmo nākamo gadu, un tajā ir sīki izstrādātas norādes par Komisijas prioritātēm turpmākajos gados. Komisijas darba programma tādējādi var kļūt par pamatu strukturētam dialogam ar Parlamentu, lai censtos panākt kopēju izpratni. Komisijas darba programmā iekļauj arī plānotās iniciatīvas ieteikumu tiesību, atcelšanu un vienkāršošanas jomā. 1.  Pirmajā konkrētā gada pusgadā Komisijas locekļi uzsāk pastāvīgo dialogu ar atbilstošajām Parlamenta komitejām par Komisijas darba programmas īstenošanu attiecīgajā gadā un par Komisijas nākotnes darba programmas izstrādi. Pamatojoties uz šo dialogu, katra Parlamenta komiteja ziņo Komiteju priekšsēdētāju konferencei par tā iznākumu. 2.  Līdztekus minētajām darbībām Komiteju priekšsēdētāju konference regulāri apmainās ar viedokļiem ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieku, kas atbild par iestāžu sakariem, lai novērtētu Komisijas pašreizējās darba programmas īstenošanas situāciju, apspriestu Komisijas nākamās darba programmas sagatavošanu un apkopotu rezultātus, kas iegūti pastāvīgajā divpusējā dialogā starp attiecīgajām Parlamenta komitejām un atbilstošajiem Komisijas locekļiem. 3.  Komiteju priekšsēdētāju konference jūnijā iesniedz Priekšsēdētāju konferencei kopsavilkuma ziņojumu, kurā jābūt iekļautiem Komisijas darba programmas īstenošanas pārbaudes rezultātiem, kā arī Parlamenta prioritātēm saistībā ar turpmāko Komisijas darba programmu un Parlaments par tām informē Komisiju. 4.  Pamatojoties uz šo kopsavilkuma ziņojumu, Parlaments jūlija sesijā pieņem rezolūciju, kurā vispārīgi izklāstīta Parlamenta nostāja, it īpaši par pieprasījumiem, kuru pamatā ir likumdošanas iniciatīvas ziņojumi. 5.  Katru gadu septembra pirmajā sesijā tiks rīkotas debates par stāvokli Savienībā, kurās Komisijas priekšsēdētājs uzstājas ar runu, apkopojot attiecīgā gada rezultātus un aplūkojot prioritātes nākamajos gados. Šim nolūkam Komisijas priekšsēdētājs papildus runai iesniedz Parlamentam rakstiski izklāstītus galvenos faktorus, ko ņēma vērā, izstrādājot Komisijas darba programmu nākamajam gadam. 6.  Sākot ar septembra sākumu, kompetentās parlamentārās komitejas un attiecīgie Komisijas locekļi var sanākt kopā, lai apmainītos ar vēl detalizētākiem viedokļiem par nākamajām prioritātēm katrā ▌politikas jomā. Šādas sanāksmes vajadzības gadījumā noslēdz Komiteju priekšsēdētāju konferences sanāksme ar Komisāru kolēģiju un Priekšsēdētāju konferences sanāksme ar Komisijas priekšsēdētāju. ▌ 7.  Komisija pieņem darba programmu nākamajam gadam attiecīgā gada oktobrī. Pēc tam Komisijas priekšsēdētājs ▌iepazīstina Parlamentu atbilstošā līmenī ar šo darba programmu. 8.  Parlaments var rīkot debates un pieņemt rezolūciju decembra sesijā. 9.  Šo grafiku piemēro katram kārtējam programmas izstrādes posmam, izņemot Parlamenta vēlēšanu gadus, kas sakrīt ar Komisijas pilnvaru termiņa beigām. 10.  Šis grafiks neskar nekādus turpmākus nolīgumus par iestāžu programmu izstrādi.