Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas drošības stratēģiju “Droša Eiropa labākā pasaulē” un Eiropadomes 2008. gada 11. un 12. decembra sanāksmē apstiprināto ziņojumu “Sniegt drošību mainīgā pasaulē” par šīs stratēģijas īstenošanu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 25. un 26. marta sanāksmē apstiprināto Eiropas Savienības Iekšējās drošības stratēģiju,

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 26. aprīļa secinājumus par KDAP,

–  ņemot vērā EDAP secinājumus un deklarāciju “EDAP desmit gadi ‐ uzdevumi un iespējas”, ko pieņēma Padome 2009. gada 17. novembrī,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2008. gada 12. decembrī pieņemto deklarāciju par Eiropas drošības un aizsardzības politikas pastiprināšanu un Padomes 2008. gada 11. decembrī pieņemto deklarāciju par spēju stiprināšanu,

–  ņemot vērā Eiropadomes sanāksmē Santamarijā de Feirā 2000. gada 20. jūnijā un Gēteborgā 2001. gada 16. jūnijā pieņemtos secinājumus, arī Gēteborgā 2001. gada 16. jūnijā pieņemto ES programmu vardarbīgu konfliktu novēršanai un Eiropadomes 2004. gada 17. decembrī apstiprināto Vispārējo civilo mērķi (Civilian Headline Goal) 2008. gadam, kā arī Padomes 2007. gada 19. novembrī apstiprināto Vispārējo civilo mērķi 2010. gadam,

–  ņemot vērā Eiropadomes sanāksmē Helsinkos 1999. gada 11. decembrī pieņemtos secinājumus (Vispārējais mērķis 2003. gadam) un Padomes 2004. gada 17. maijā pieņemto Vispārējo mērķi 2010. gadam,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra secinājumus par Eiropas Savienības ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās drošības un kodoldrošības (CBRN) stiprināšanu un ES CBRN rīcības plāna pieņemšanu,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 3. decembra dokumentu “Īstenojot ar EDAP saistītu ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325, kuru pastiprina ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1820” un Padomes 2006. gada 14. septembra dokumentu “Cilvēktiesību iekļaušana EDAP”,

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 10. februāra rezolūciju par neseno zemestrīci Haiti, kurā aicināts izveidot ES civilās aizsardzības spēkus(1),

–  ņemot vērā 2010. gada 10. marta rezolūciju par Eiropas drošības stratēģijas un Eiropas kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 26. jūlija lēmumu, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A7-0308/2010),

Vispārīgi apsvērumi

1.  atgādina, ka ES ir apņēmusies noteikt un īstenot kopējos politikas virzienus un darbības, lai saglabātu mieru, nepieļautu konfliktus, konsolidētu pēckonflikta rehabilitāciju un stiprinātu starptautisko drošību atbilstīgi ANO Statūtiem, kā arī lai konsolidētu un atbalstītu demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un starptautisko tiesību principus un palīdzētu dabas vai cilvēku izraisītās katastrofās cietušajiem iedzīvotājiem;

2.  uzsver, ka iekšējā un ārējā drošība ir savstarpēji arvien vairāk saistītas un ka, līdzās iepriekšminētajiem mērķiem attīstot krīžu vadības un miera veidošanas spējas, ES arī palīdz nodrošināt savu iedzīvotāju drošību;

3.  uzsver, ka ES, galvenokārt ar civilo krīžu vadību, sniedz būtisku ieguldījumu vispārējā drošībā, paužot savas pamatvērtības un principus;

4.  uzsver ‐ lai efektīvi reaģētu uz pašreizējām krīzēm un drošības apdraudējumiem, tostarp dabas katastrofām, bieži vien ir jāizmanto gan civilās, gan militārās spējas un jāveido ciešāka civilmilitārā sadarbība; atgādina, ka ES visaptverošas pieejas izstrāde un kombinētās militāro un civilo krīžu vadības spējas ir bijušas KDAP galvenās iezīmes un tās sniedz šīs politikas galveno pievienoto vērtību; vienlaikus atgādina, ka KDAP nav vienīgais instruments un ka KDAP misijas ir jāizmanto plašākā ES stratēģijā;

5.  atgādina, ka ir vajadzīga ES Baltā grāmata par drošību un aizsardzību, kura pamatotos uz sistemātisku un stingru drošības un aizsardzības pārskatu izstrādi, ko pēc vienotiem kritērijiem un grafika veiktu dalībvalstis, un kurā attiecībā uz pieejamajiem līdzekļiem un resursiem skaidrāk noteiktu Savienības drošības un aizsardzības mērķus, intereses un vajadzības; uzsver, ka Baltajā grāmatā arī būtu jānosaka jomas un nosacījumi, kurās un saskaņā ar kuriem būtu vēlama lielāka civilmilitārā sadarbība, lai palīdzētu šos mērķus īstenot; uzskata, ka ES Baltajā grāmatā ir skaidri jāparedz resursu apvienošanas iespējas ES līmenī, kā arī valstu specializācijas un spēju harmonizācija, lai panāktu lielus līdzekļu ietaupījumus;

Civilmilitārās koordinācijas stiprināšana

6.  uzsver, ka ar Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidi vajadzētu vēl vairāk sekmēt patiesi visaptverošas Eiropas pieejas izstrādi civilo un militāro krīžu vadībai, konfliktu novēršanai un miera veidošanai un nodrošināt ES piemērotas struktūras, personālu un finanšu līdzekļus tās globālo pienākumu īstenošanai atbilstīgi ANO Statūtiem;

7.  pilnībā atbalsta KDAP struktūru, tostarp Krīžu vadības un plānošanas direktorāta, Civilās plānošanas un īstenošanas centra, ES Militārā štāba un Situāciju izvērtēšanas centra, pārcelšanu uz EĀDD un nonākšanu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos tiešā vadībā un atbildībā; atgādina par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves solījumu nodrošināt, ka šīs struktūras strādās ciešā sadarbībā un sinerģijā ar attiecīgajām uz EĀDD pārceltajām Komisijas struktūrvienībām, kuras nodarbojas ar krīžu pārvarēšanas plānošanu un programmu izstrādi, ar konfliktu novēršanu un miera veidošanu; mudina priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi nodrošināt, ka šīs struktūras strādā līdzvērtīgi KDAP struktūrām; uzsver, ka nav pieļaujams, ka KDAP struktūras oficiāli vai neoficiāli kontrolē ar Stabilitātes instrumentu finansētu pasākumu plānošanu un programmu izstrādi, un uzstāj, ka nedrīkst izformēt pārceltās Komisijas struktūrvienības;

8.  turklāt visaptverošas ES pieejas izstrādes nolūkos mudina īstenot ciešu koordināciju starp EĀDD un visām attiecīgajām Komisijas paspārnē palikušajām struktūrvienībām, jo īpaši tām, kuras strādā attīstības, humānās palīdzības, civilās aizsardzības un sabiedrības veselības jomā; uzsver, ka ir jānodrošina ciešas saites starp EĀDD un KDAP aģentūrām, galvenokārt Eiropas Aizsardzības aģentūru, ES Drošības pētījumu institūtu, Eiropas Drošības un aizsardzības koledžu un ES Satelītu centru;

9.  vērš uzmanību uz Komisijas Uzraudzības un informācijas centra lomu katastrofu seku likvidēšanas koordinācijas atvieglošanā un uzsver, ka priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei, pildot Komisijas priekšsēdētāja vietnieces funkcijas, ir jānodrošina cieša saikne starp šo centru un EĀDD; aicina uzlabot militāro līdzekļu, jo īpaši gaisa transporta nodrošinājuma spēju, koordināciju un ātrāku izvietošanu katastrofu seku likvidēšanā, pamatojoties uz Haiti gūto mācību un ņemot vērā katastrofu seku likvidēšanas operāciju primāri civilo būtību; atkārto aicinājumu turpmāk uzlabot civilās aizsardzības mehānismu, lai pēc brīvprātības principa apvienotu dalībvalstu rezervstāvē esošos resursus, kurus tādējādi vajadzības gadījumā varētu nekavējoties izmantot katastrofu seku likvidēšanas operācijās; ierosina šo resursu koordinēšanas un izvietošanas vajadzībām izveidot ES civilās aizsardzības spēkus, lai palielinātu ES rīcības redzamību; vienlaikus atgādina par dalībvalstu individuālo atbildību par civilās aizsardzību un katastrofu kontroles mehānismiem;

10.  arī atbalsta labāku koordināciju starp dalībvalstu humānās palīdzības organizācijām un Eiropas Kopienas Humānās palīdzības biroju, īstenojot dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu seku likvidēšanas operācijas;

11.  aicina Padomi drīzumā pieņemt lēmumus, kuri ir vajadzīgi, lai īstenotu LES 42. panta 7. punktā minēto savstarpējās palīdzības klauzulu un LESD 222. pantā minēto solidaritātes klauzulu, un kuriem ir jāatspoguļo ES visaptverošā pieeja un jābalstās uz civilmilitārajiem resursiem;

12.  atgādina par veiksmīgi izveidoto Miera veidošanas partnerību starp Komisiju un nevalstiskajām organizācijām un to, ka ir ārkārtīgi svarīgi veidot labu sadarbību starp nevalstiskajām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un topošo EĀDD; aicina Komisiju turpināt izstrādāt sistēmu sadarbībai ar NVO un veicināt nevalstisko dalībnieku iesaistīšanu Savienības pasākumos konfliktu novēršanai un konfliktu pārvaldībai, arī tos iekļaujot ES apmācības pasākumos;

Stratēģiskais līmenis

13.  politiski stratēģiskajā līmenī atzinīgi vērtē civilo un militāro elementu integrāciju Krīžu vadības un plānošanas direktorātā un uzskata, ka tas ir solis pareizajā virzienā; tomēr uzsver, ka, lai varētu pilnībā izmantot pieejamo sinerģiju, ir jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp civilajām un militārajām stratēģiskās plānošanas spējām ne tikai attiecībā uz darbinieku skaitu, bet arī amatu hierarhiju; vienlaikus uzsver, ka ir pienācīgi jāņem vērā civilo un militāro jomu un to mērķu atšķirības un jāraugās, lai tiktu nodrošināta katrai situācijai piemērota cilvēkresursu kombinācija;

14.  īpaši mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi risināt darbinieku trūkumu civilo misiju plānošanas un spēju attīstības ekspertu jomā un raudzīties, lai Krīžu vadības un plānošanas direktorātā būtu pietiekami daudz ekspertu no visām prioritārajām civilo spējo jomām, jo īpaši politikas, tieslietām, civilās administrācijas, civilās aizsardzības un uzraudzības, kā arī cilvēktiesību aizsardzības;

15.  uzsver vajadzību visām ES ieinteresētajām personām (EĀDD, kā arī visām attiecīgajām Komisijas struktūrvienībām: Attīstības un attiecību ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm ģenerāldirektorātu, Humānās palīdzības ģenerāldirektorātu, Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorātu, izmantojot to krīžu novērtēšanas spējas) ierastā veidā panākt kopīgu situācijas izpratni, kura būtu jāpauž visos ES reģionālā vai valsts līmeņa stratēģiskajos dokumentos; uzsver, ka šajā procesā galvenā loma ir pārveidotajām ES delegācijām;

16.  aicina uzlabot ES delegāciju vadītāju un/vai ES īpašo pārstāvju (ja tādi ir attiecīgajā krīzes apgabalā) lomu civilmilitārajā koordinācijā, arī tāpēc, lai nodrošinātu ciešāku politisko uzraudzību uz vietas;

Operatīvais līmenis

17.  operatīvajā plānošanas līmenī aicina ievērojami stiprināt civilās plānošanas spējas, lai tās atbilstu civilo KDAP misiju mērķiem, palielinot Civilās plānošanas un īstenošanas centra darbinieku skaitu un nodrošinot labāku uzdevumu sadali starp stratēģisko un operatīvo līmeni; uzsver, ka šai uzdevumu sadalei ir jāpamatojas uz līdzsvarotu un visaptverošu personāla stratēģiju; uzskata, ka, ņemot vērā civilo operāciju komandiera lomu, šo amatu vajadzētu novietot pienācīgā (proti, augstākā) EĀDD hierarhijas līmenī;

18.  atkārtoti aicina pašreizējās sistēmas vietā (kad pēc vajadzības tiek izmantots viens no septiņiem pieejamajiem štābiem) noteikt pastāvīgu ES operāciju štābu, kas būtu atbildīgs par operatīvo plānošanu un ES militāro operāciju vadību; uzsver, ka šāds solis garantētu saskaņotu komandķēdi un lielā mērā palielinātu ES spēju ātri un vienoti reaģēt uz krīzēm (jo īpaši palielinot ES institucionālo atmiņu), kā arī samazinātu izmaksas;

19.  uzskata, ka, lai maksimāli palielinātu civilmilitārās koordinācijas sniegtos ieguvumus un labāk veicinātu ES plānotāju paraugpraksi, operāciju štābs ir jāizvieto blakus Civilās plānošanas un īstenošanas centram, tostarp apvienojot noteiktas funkcijas; ierosina operāciju štābu un Civilās plānošanas un īstenošanas centru pat iekļaut vienotā ES “Krīžu vadības štābā”, kas būtu atbildīgs par operatīvo plānošanu un vadītu visas ES civilās misijas, militārās operācijas un drošības sektora reformas misijas;

20.  tomēr uzsver, ka pienācīga uzmanība ir jāpievērš civilās un militārās plānošanas operāciju atšķirībām un ka ir jāsaglabā divas dažādas komandķēdes, civilo operāciju komandieri un militāro operāciju komandieri novietojot vienā EĀDD hierarhijas līmenī;

ES civilo un militāro spēju attīstīšana

21.  norāda, ka periodā no Helsinku un Santamarijas de Feiras Eiropadomes sanāksmēm līdz 2008. gada decembra deklarācijai par spēju stiprināšanu dalībvalstis ir uzņēmušās daudzas saistības par militāro un civilo krīžu vadības spēju attīstīšanu; mudina dalībvalstis un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi nodrošināt, ka šīs saistības tiek pienācīgi īstenotas, lai tādējādi novērstu acīmredzamo neatbilstību starp pašreizējām operatīvajām spējām un izvirzītajiem politikas mērķiem;

22.  Vispārējā mērķa 2010. gadam īstenošanas uzraudzības kontekstā aicina dalībvalstis koncentrēties uz konkrētu spēju sasniegšanu un galveno uzmanību pievērst jomām ar civilmilitārās sinerģijas potenciālu, jo īpaši tām, kas jau ir apzinātas, lai pēc iespējas ātrāk panāktu patiesu progresu; uzsver, ka spēju attīstīšanā ir jāvadās pēc KDAP misiju īpašajām vajadzībām; atzinīgi vērtē militārām spējām paredzēto vispārējo spēju attīstīšanas procesu Eiropas Aizsardzības aģentūrā; mudina turpmāk apspriest to, kā vispārējos civilajos un militārajos mērķos savienot abus spēju attīstīšanas procesus;

23.  atzinīgi vērtē iepriekšējo un pašreizējo rotējošo Padomes prezidentvalstu pūliņus uzsākt 42. panta 6. punktā minētās pastāvīgās strukturētās sadarbības būtības un darbības jomas precizēšanas procesu; aicina Padomi nekavējoties sniegt pastāvīgās strukturētās sadarbības precīzu skaidrojumu, ņemot vērā ES visaptverošās pieejas civilmilitāro būtību, un nākt klajā ar konkrētiem pasākumiem, kā šo pastāvīgo strukturēto sadarbību uzsākt, paturot prātā pašreizējo finanšu krīzi un ES dalībvalstu aizsardzības budžetu samazināšanos;

Misiju personāla komplektēšana

24.  ņemot vērā politiskās saistības, aicina dalībvalstis steidzami risināt hronisko civilā personāla trūkumu KDAP misijās, galvenokārt EULEX misijā Kosovā un EUPOL misijā Afganistānā, jo īpaši pastiprinot darbu pie nacionālo stratēģiju izveides, lai atvieglotu civilo misiju personāla izvietošanu; šo stratēģiju ietvaros mudina tādas kompetentās dalībvalstu iestādes kā iekšlietu un tieslietu ministrijas ciešā sadarbībā ar aizsardzības ministrijām izstrādāt strukturizētāku pieeju uzdevumam par pienācīgu nosacījumu izstrādi attiecībā uz civilā personāla dalību KDAP misijās, sevišķi attiecībā uz karjeras attīstību un atalgojumu;

25.  šajā kontekstā aicina dalībvalstis īpaši nodrošināt, ka dalību KDAP misijās uzskata par nozīmīgu priekšrocību karjeras attīstībā policijas un tieslietu sistēmās un ka dienestos, kuri savus darbiniekus nosūta darbā šajās misijās, uz attiecīgo laiku pienācīgi kompensē šo darbinieku trūkumu; uzskata, ka Padomei ir jānodrošina, ka KDAP misiju personāla dienas atalgojuma likmi pielāgo attiecīgās misijas apstākļiem;

26.  atkārto, ka ir jāievēro ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1325, kas paredz dzimumu līdzsvara nodrošināšanu personāla komplektēšanā un apmācībā attiecībā uz visām misijām un visās darbībās ņemt vērā dzimumu līdztiesības aspektu; uzsver, ka pienācīgs sieviešu īpatsvars civilajās vai militārajās misijās ir svarīgs priekšnoteikums, lai šīs misijas izdotos, neatkarīgi no tā, vai tās ir miera uzturēšanas, katastrofu seku likvidēšanas vai diplomātiskās starpniecības operācijas, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ņemtas vērā sieviešu vajadzības, tiesības un intereses, kā arī, lai nodrošinātu sieviešu līdzdalību misijas darbībās un mērķu īstenošanā; atgādina, ka ES dalībvalstīm ir jāizstrādā valstu rīcības plāni, lai nodrošinātu Rezolūcijas Nr. 1325 ievērošanu;

Apmācība

27.  uzsver nepieciešamību pirms nosūtīšanas misijā nodrošināt piemērotu apmācību, kurā varētu iekļaut civilā personāla dalību militārajās mācībās, tostarp mācības par to, kā rīkoties neparedzētos gadījumos, un militārā personāla dalību civilajā apmācībā un/vai mācībās; stingri iesaka dalībvalstīm uzturēt to civilo iedzīvotāju sarakstu, kuriem ir attiecīgas prasmes un kurus var nosūtīt misijās, un jo īpaši to, kuri ir apmācīti dalībai misijās līdzās bruņotajiem spēkiem; atzinīgi vērtē atsevišķu dalībvalstu īstenoto praksi izmantot specializētu centralizētu aģentūru, kas ir atbildīga par visa misijās nosūtāmā personāla pieņemšanu darbā un apmācību;

28.  atbalsta Padomes Goalkeeper programmatūras izstrādi, lai atvieglotu civilo misiju personāla pieņemšanu darbā un apmācību;

29.  atgādina par Komisijas finansēto Eiropas grupu apmācības jomā un uzsver, ka šajā grupā gūtā pieredze liecina, ka ieguldījumiem apmācībā jābūt saistītiem ar faktisku izvietošanu; atzinīgi vērtē Komisijas likto uzsvaru uz to, lai jaunais civilo iedzīvotāju apmācības projekts, kuru finansē ar Stabilitātes instrumentu, būtu paredzēts ekspertiem, kas jau ir apzināti dalībai misijās;

30.  saskaņā ar Padomes 2008. gada ieteikumiem uzsver, ka EĀDD izveides kontekstā ir jāpalielina Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas nozīme spēju palielināšanas un efektīvas krīžu vadības apmācības jomā; mudina Padomi uzlabot Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas apmācību materiāli tehnisko bāzi un personāla komplektēšanu, tostarp tai piešķirot pastāvīgu mītnes vietu, lai dalībvalstu un ES iestāžu civilajam un militārajam personālam stratēģiskā, operatīvā un taktiskā līmenī nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu apmācību; aicina izveidot stipendijas augstskolu absolventiem, kuri vēlas specializēties vajadzīgajās jomās;

31.  aicina veikt sagatavošanas darbus, lai, ņemot vērā EĀDD izveidi, izstrādātu un padarītu pieejamu apmācību par starpniecību un dialogu atbilstīgi Padomes 2009. gadā pieņemtajai koncepcijai par ES starpniecības un dialoga spēju stiprināšanu;

Ātrs finansējums

32.  mudina īstenot turpmākus centienus, lai paātrinātu finansējuma piešķiršanu civilajām misijām un vienkāršotu lēmumu pieņemšanas procedūras un īstenošanas pasākumus; uzsver, ka attiecīgajām Komisijas struktūrvienībām ir jābūt līdzvērtīgām un ir cieši jāsadarbojas ar EĀDD krīzes vadības struktūrvienībām, lai varētu ātri piešķirt civilo misiju sākotnējo finansējumu; aicina pārredzamības un pārskatatbildības nolūkos katrai KDAP misijai paredzēt vienu budžeta pozīciju;

33.  aicina Padomi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu ātri pieņemt pienācīgus lēmumus, lai izveidotu LES 41. pantā minēto sākumfondu; aicina priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi pēc sākumfonda izveides regulāri informēt Parlamentu par tā stāvokli;

Krīžu vadības instrumenti

34.  atzinīgi vērtē integrēto policijas vienību koncepcijas izstrādi ‐ ar šīm vienībām saprot spēcīgus, ātri norīkojamus, elastīgus un sadarbspējīgus spēkus, kuri ir spējīgi veikt izpildvaras tiesībaizsardzības uzdevumus un kurus noteiktos apstākļos var norīkot kā militārās operācijas daļu militārā vadībā; norāda, ka šī koncepcija ir veiksmīgi īstenota Bosnijā un Hercegovinā kā daļa no EUFOR Althea misijas un Kosovā EULEX misijā; uzsver šādu vienību nepieciešamību, kas ir sevišķi piemērotas intervencei nestabilās situācijās, un jo īpaši pārejot no militārās uz civilo vadību; iesaka dalībvalstīm ieguldīt līdzekļus šādu spēju attīstīšanā;

35.  šajā kontekstā pilnībā atbalsta Eiropas Žandarmērijas spēku izmantošanu militārā vai civilā vadībā, šie spēki nodrošina spēju ātri nosūtīt ekspedīcijas policijas misijas, kas ir ļoti piemērots instruments daudzās efektīvās krīžu vadības operācijās, tostarp katastrofu seku likvidēšanas misijās; aicina iniciatīvai pievienoties visas tās dalībvalstis, kurām ir policijas spēki ar militāru statusu;

36.  atzinīgi vērtē panākto progresu, veidojot ekspertu grupu Civilās reaģēšanas vienībām, lai nodrošinātu ātrās novērtēšanas spējas, tomēr uzsver, ka ir jāpanāk šo ekspertu sarakstu turpmāka paplašināšana; izceļ to, cik svarīgas ir agrās novērtēšanas un izmeklēšanas spējas, lai nodrošinātu, ka ES reaģē uz krīzēm ar piemērotākajiem tās rīcībā esošajiem līdzekļiem;

37.  uzsver, ka ES krīzes gadījumā ir jābūt spējīgai pirmo stundu laikā pēc krīzes sākuma izvietot daudzdisciplināras komandas, kurās būtu EĀDD un Komisijas civilie, militārie un civilmilitārie eksperti;

38.  aicina priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi, Padomi un Komisiju paust vienotu izpratni par LES 43. pantā minētajām KDAP misijām un to īstenošanu izveidotās civilmilitārās sadarbības kontekstā; šajā sakarībā tos mudina paātrināt drošības sektora reformas ekspertu grupas izveidi, lai pastiprinātu ES spējas šajā jomā;

39.  aicina dalībvalstis pirms jaunu, vērienīgu mērķu izvirzīšanas optimāli izmantot pašreizējos instrumentus un ieviest ietekmes novērtēšanas mehānismus;

40.  pauž pārliecību, ka ES kaujas vienības ir krīžu vadības operācijām piemērots instruments; atkārtoti aicina Padomi palielināt to izmantošanu un elastīgumu; arī aicina uzlabot to pielietojamību civilmilitārajās humānās palīdzības operācijās, pilnībā ievērojot pārskatītās Oslo pamatnostādnes par militārās un civilās aizsardzības līdzekļu izmantojumu, likvidējot katastrofu sekas;

41.  mudina dalībvalstis panākt vienošanos par kaujas vienību izmantošanas kopīgo izmaksu (izmaksas, kuras finansē ar Athena mehānismu) koncepcijas paplašināšanu vai par visu šo vienību veikto krīžu vadības operāciju izmaksu kopīgu finansēšanu; uzskata, ka šāda vienošanās ir nepieciešama, lai kaujas vienību izmantošanu padarītu politiski un ekonomiski pieņemamu un lai nodrošinātu, ka rezervstāvē esošajām dalībvalstīm netiek uzlikts neproporcionāls maksājumu slogs šajā grūtajā finansiālajā situācijā; šajā sakarībā atgādina, ka 2009. gada novembrī Padome aicināja Padomes Ģenerālsekretariātu izstrādāt idejas par militāro operāciju finansēšanu, lai 2010. gadā tās apspriestu augstā līmenī, tomēr līdz šim šajā jomā nav novērota notikumu attīstība;

42.  aicina dalībvalstīm uzskatīt kaujas vienības par ilgtermiņa partnerību un pēc rezervstāves perioda beigām tās neizformēt, lai tādējādi neizniekotu to izveidē ieguldītos līdzekļus; aicina tās apmācīt darbam līdztekus civilajām misijām; ierosina, ka tajās pat varētu iekļaut civilās vienības vai ekspertus, jo īpaši integrētās policijas vienības;

Nodrošināt līdzekļus visaptverošai krīžu vadībai

43.  aicina dalībvalstis vairāk apsvērt tādu spēju attīstīšanu, kuras var izmantot gan KDAP civilajās misijās, gan militārajās operācijās, jo īpaši transporta nodrošinājumu, un nodrošināt apmācības un prakses savietojamību, labāk izmantojot pašreizējās pieejas un spējas un savstarpēji savienojot civilo un militāro spēju attīstīšanas procesu, kur tas ir nepieciešams;

Pētniecība un tehnoloģija

44.  uzsver, ka ES militārais un civilais personāls arvien vairāk strādās kopā un ka tie abi lielā mērā ir pakļauti vieniem un tiem pašiem draudiem, piemēram, paštaisītiem spridzekļiem, un tiem nepieciešamas pielīdzināmas spējas tādās jomās kā stratēģiskais un taktiskais transports, loģistikas atbalsts, komunikācijas, informācijas vākšanas un novērtēšanas sistēmas, medicīniskais atbalsts, drošība un spēku aizsardzība, kosmisko resursu izmantošana un bezpilota transportlīdzekļi;

45.  tādēļ uzsver, ka ir jākoordinē un jāstimulē ieguldījumi divējādi lietojamās tehnoloģijās un spējās, lai tādējādi ātri izveidotu trūkstošās spējas, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgas dublēšanās, radītu sinerģijas un atbalstītu standartizāciju; atgādina, ka šajā jomā būtiska loma ir jāieņem Eiropas Aizsardzības aģentūrai; noskaidrojot spēju jomā valdošās vajadzības un arī rodot risinājumus, kā Savienības dalībvalstīm šīs spējas koplietot, apvienot vai sasniegt, lai nodrošinātu izmantojamus līdzekļus KDAP operāciju veiksmīgai un drošai vadībai un īstenošanai;

46.  šajā kontekstā atbalsta Eiropas sadarbības sistēmu drošības un aizsardzības pētījumiem, lai nodrošinātu savstarpējo papildināmību un sinerģiju starp ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē aizsardzības jomā un Komisijas ar pētniecības pamatprogrammu veiktajiem ieguldījumiem civilās drošības pētniecībā, piemēram, tādās jomās kā situācijas apzināšanās, bezpilota gaisa transportlīdzekļi, kuģošanas uzraudzība, paštaisīto spridzekļu apkarošana, ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko materiālu un kodolmateriālu (CBRNE) draudu noteikšana un aizsardzība pret tiem, saziņa, informācijas vākšana, novērtēšana un datu pārraide, kā arī kiberdrošība;

47.  tomēr norāda, ka šī sadarbība nevar būt lielāka kā nepieciešams civilmilitārajai sadarbībai miera uzturēšanas, konfliktu novēršanas, starptautiskās drošības stiprināšanas, krīžu vadības un humānās palīdzības jomā;

48.  atzinīgi vērtē neoficiālā sanāksmē Ģentē 2010. gada 23. un 24. septembrī notikušās ES aizsardzības ministru atklātās debates par Eiropas aizsardzības pētniecību un viņu veikto EAA lomas novērtējumu, kā tas paredzēts LES 42. panta 3. punktā;

Aprīkojuma ātra sagādāšana

49.  mudina arī turpmāk pielikt pūles, lai nodrošinātu, ka civilās vai militārās krīzes gadījumos ātrās reaģēšanas darbībām nepieciešamais aprīkojums ir viegli pieejams; atzinīgi vērtē pašlaik notiekošo darbu pie inventāra pārvaldības sistēmas civilajām KDAP misijām; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi veikt visaptverošu izmaksu un ieguvumu analīzi, lai rastu optimālākos risinājumus katram vajadzīgā aprīkojuma veidam; uzskata, ka atkarībā no aprīkojuma veida ir jārod piemērotākā kombinācija starp ES mēroga noliktavām, pamatlīgumiem un dalībvalstu īpašumā esošiem aprīkojuma krājumiem;

50.  šajā kontekstā atzinīgi vērtē civilā aprīkojuma pagaidu noliktavas izveidi Bosnijā un Hercegovinā un aicina pēc iespējas drīzāk izveidot pastāvīgu noliktavu, lai ES būtu labāk sagatavota civilo krīžu vadībai;

Daudznacionālā sadarbība

51.  mudina panākt lielāku progresu līdzekļu apvienošanā un savstarpējā izmantošanā, kas ir rentabls spēju palielināšanas veids, vēl jo vairāk budžeta taupības režīmā; jo īpaši atzinīgi vērtē darbības nepilnību novēršanai stratēģiskajās gaisa pārvadāšanas spējās, proti, vairāku dalībvalstu izveidoto Eiropas Gaisa transporta pavēlniecību, kā arī iniciatīvu par Eiropas Gaisa transporta floti; mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi un dalībvalstis īstenot Eiropas Aizsardzības aģentūras ieteikumus un paātrināt darbu pie citu jomu apzināšanas, kurās piemērot līdzekļu apvienošanas un savstarpējās izmantošanas principus, tostarp attiecībā uz apmācību vai misijas atbalstu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē priekšlikumus Eiropas Gaisa transporta pavēlniecībā izveidot daudznacionālu helikopteru korpusu, kuru izmantotu civiliem un militāriem uzdevumiem;

Partnerattiecības
ES un ANO

52.  atgādina, ka ANO Drošības padome ir primāri atbildīga par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu; tādēļ uzsver, ka ir nepieciešama ES un ANO cieša sadarbība civilo un militāro krīžu pārvarēšanā, jo īpaši humānās palīdzības operācijās, kurās galvenā loma ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Humanitāro lietu koordinācijas birojam; aicina jo īpaši šo sadarbību stiprināt karadarbības apgabalos, kur viena organizācija pārņem vadību no otras organizācijas, sevišķi ņemot vērā Kosovā gūto dažādo pieredzi;

53.  mudina dalībvalstis raudzīties, lai tās sniegtu pienācīgu ieguldījumu ANO misijās un lai tas notiktu koordinēti; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi un Padomi vairāk izpētīt veidus, kā ES kopumā varētu sniegt lielāku ieguldījumu ANO vadītajos pasākumos, piemēram, veicot ES ātrās reaģēšanas pārejas nodrošinājuma vai tā saucamās pārhorizonta operācijas vai nodrošinot ES dalību plašākā ANO misijā;

54.  aicina uzlabot ar ANO organizācijām īstenotās ES palīdzības uzraudzību saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 15/2009;

ES un NATO

55.  tā kā no 28 NATO dalībvalstīm 21 ir ES dalībvalsts, uzsver, ka ir ļoti svarīgi īstenot ciešu ES un NATO sadarbību, lai, abām organizācijām darbojoties vienā apgabalā, nepieļautu centienu dublēšanos militāro spēju jomā, tomēr tas ir jādara, neskarot ES spēju neatkarīgu attīstīšanu un pienācīgi ņemot vērā atsevišķu ES dalībvalstu neitralitāti; atkārtoti norāda, ka ir steidzami jāatrisina politiskās problēmas, kas apdraud ES un NATO sadarbību, un aicina pilnīgi un efektīvāk īstenot “Berlin Plus” vienošanos, lai abas organizācijas varētu rezultatīvi iesaistīties pašreizējo un turpmāko krīžu risināšanā;

56.  uzsver nepieciešamību kopīgos pasākumos nodrošināt līdzvērtīgu pārredzamību un iesaistīšanos gan tām NATO dalībvalstīm, kuras nav ES dalībvalstis, gan tām ES dalībvalstīm, kuras nav NATO dalībvalstis, kā uzsvērts ziņojuma “NATO 2020” (“M. Olbraitas ziņojums”) trešajā nodaļā;

57.  aicina tās ES dalībvalstis, kuras ir NATO dalībvalstis, raudzīties, lai NATO jaunā stratēģiskā koncepcija nerada nevajadzīgu centienu dublēšanos civilo spēju jomā, tādējādi vēl vairāk noplicinot jau tā nelielos resursus; pauž pārliecību, ka NATO drīzāk būtu jāpaļaujas uz citu starptautisko organizāciju, piemēram, ES un ANO, civilajām spējām;

58.  atkārtoti pauž atbalstu ciešākai ES un NATO sadarbībai spēju attīstīšanas jomā un pēc iespējas ātrākai atbilstībai NATO standartiem; mudina veiksmīgāk kopīgi risināt transporta helikopteru trūkumu; atzinīgi vērtē iniciatīvas par ES un NATO darbību koordinēšanu ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko katastrofu un kodolkatastrofu novēršanas un paštaisīto spridzekļu apkarošanas un medicīniskās palīdzības sniegšanas jomās, kas ir svarīgas gan civilajās, gan militārajās misijās;

ES-EDSO-Āfrikas Savienība

59.  uzsver vajadzību pēc ciešākas ES-EDSO un ES-AS sadarbības to specifiskajās operatīvajās jomās, uzlabojot agrīnās brīdināšanas sistēmu un nodrošinot apmaiņu ar paraugpraksi un specializētajām zināšanām krīžu vadībā;

o
o   o

60.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, NATO Parlamentārajai asamblejai, kā arī ANO un NATO ģenerālsekretāriem.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0015. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0061. (3) OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.