Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2059(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0275/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0275/2010

Debates :

PV 25/11/2010 - 4
CRE 25/11/2010 - 4

Balsojumi :

PV 25/11/2010 - 8.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0435

Pieņemtie teksti
PDF 284kWORD 62k
Ceturtdiena, 2010. gada 25. novembris - Strasbūra
Pārskats par Eiropas Ombuda darbību 2009. gadā
P7_TA(2010)0435A7-0275/2010

Eiropas Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūcija par pārskatu par Eiropas Ombuda darbību 2009. gadā (2010/2059(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pārskatu par Eiropas Ombuda darbību 2009. gadā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24. panta trešo punktu un 228. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 43. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē Ombuda pienākumu izpildi(1),

–  ņemot vērā sadarbības pamatnolīgumu, kas tika noslēgts starp Eiropas Parlamentu un Ombudu 2006. gada 15. martā un stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī,

–  ņemot vērā Komisijas 2005. gada 5. oktobra paziņojumu “Par pilnvarām attiecībā uz paziņojumu pieņemšanu un sniegšanu Eiropas Ombudam un par ierēdņu pilnvarām sniegt liecības Eiropas Ombudam” (SEC(2005)1227),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 18. jūnija Lēmumu 2008/587/EK, Euratom, ar kuru groza Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē Ombuda pienākumu izpildi(2),

–  ņemot vērā, ka Ombuds pārskata izpildes noteikumus, lai tajos atspoguļotu 2009. gada 1. janvārī spēkā stājušās izmaiņas Ombuda pienākumu izpildi reglamentējošajos noteikumos,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Ombuda darbību,

–  ņemot vērā Reglamenta 205. panta 2. punkta otro un trešo teikumu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A7-0275/2010),

A.  tā kā gada ziņojums par Eiropas Ombuda darbību 2009. gadā oficiāli tika iesniegts Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam 2010. gada 19. aprīlī un tā kā ombuds Nikiforos Diamandouros iepazīstināja ar savu ziņojumu Lūgumrakstu komiteju Briselē 2010. gada 4. maijā;

B.  tā kā LESD 24. pantā ir noteikts, ka “ikviens Savienības pilsonis var vērsties pie Ombuda, kura institūts izveidots saskaņā ar 228. pantu”;

C.  tā kā Pamattiesību hartas 41. pantā ir noteikts, ka “ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”;

D.  tā kā hartas 43. pantā ir noteikts, ka “ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa”;

E.  tā kā pēc tam, kad spēkā stājās LESD, Ombuda pilnvaras attiecas arī uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku un Eiropadomes darbību;

F.  tā kā saskaņā ar LESD 228. pantu Eiropas Parlaments Ombudu turpmāk “Pēc Eiropas Parlamenta ievēlēšanas uz tā pilnvaru laiku ievēlē ..”, un ne vairs tikai “ieceļ”;

G.  tā kā ar Ombuda darbu veicina tādas Savienības darbību, “kur lēmumu pieņemšana ir cik iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem”, kā tas ir noteikts Līguma par Eiropas Savienību 1. panta otrajā daļā;

H.  tā kā 2009. gadā Ombuds saņēma 3 098 sūdzības, savukārt 2008. gadā 3 406, un tā kā 727 sūdzības (23 %) tika atzītas par tādām, kas ir piekritīgas Ombudam izskatīšanai, savukārt 2008. gadā šādas sūdzības bija 802;

I.  tā kā 2009. gadā Ombuds, pamatojoties uz sūdzībām, ierosināja pārbaudi 335 lietās un tā kā pabeigtas un noslēgtas tika 318 pārbaudes, no kurām 311 pārbaudes tika ierosinātas pēc iedzīvotāju sūdzībām un septiņas pārbaudes Ombuds veica pēc savas iniciatīvas;

J.  tā kā 179 lietās, kuras noslēdza 2009. gadā (proti, 56 % no visām lietām), attiecīgā iestāde piekrita mierizlīgumam vai lietu nokārtoja pati, kas liecina par to, ka Kopienu iestādēm un struktūrām ir acīmredzama griba uzskatīt Ombudam adresētās sūdzības par iespēju izlabot radušās kļūdas un sadarboties ar Ombudu, lai ievērotu iedzīvotāju intereses;

K.  tā kā Ombuds 2009. gadā 12 % gadījumu (37 pārbaudes) konstatēja administratīvas kļūmes, kā rezultātā 35 gadījumos izteica aizrādījumus;

L.  tā kā 2009. gadā tika izdoti 15 ieteikumu projekti;

M.  tā kā visizplatītākās sūdzības administratīvo kļūmju jomā bija par pārredzamības trūkumu, ieskaitot atteikumus sniegt informāciju (36 % no visām pārbaudēm), netaisnība vai varas ļaunprātīga izmantošana (14 %), neattaisnoti kavējumi (13 %), procesuāli pārkāpumi (13 %), nolaidība (6 %), Komisijas bezdarbība attiecībā uz savu līgumu uzrauga lomu (6 %), tiesiska rakstura kļūdas (6 %) un diskriminācija (5 %);

N.  tā kā vidējais sūdzību izskatīšanas termiņš ir samazinājies no 13 mēnešiem 2008. gadā līdz 9 mēnešiem 2009. gadā, kas liecina, ka Ombudam ir izdevies samazināt pārbaužu vidējo termiņu un ka attiecīgās iestādes ir gatavas sadarboties;

O.  tā kā 2009. gadā Ombuds nav iesniedzis Parlamentam nevienu īpašo ziņojumu par administratīvajām kļūmēm;

P.  tā kā Ombuda izteiktie aizrādījumi un ieteikumi nav juridiski saistoši un tā kā to mērķis ir veicināt Savienības iestāžu un struktūru paškontroli, un tā kā ar šo aizrādījumu un ieteikumu palīdzību var izvairīties no kļūdu un nepareizu darbību atkārtošanās nākotnē;

Q.  tā kā Ombuda loma kopš šā amata izveides ir pilnveidojusies, jo to īsteno neatkarīgi un tāpēc, ka Ombuda darbību demokrātiski kontrolē Parlaments un Lūgumrakstu komiteja;

R.  tā kā Eiropas iestādēm un struktūrām ir pilnībā jāizmanto resursi, kas nepieciešami, lai veiktu pienākumu ātri un pēc būtības iedzīvotājiem sniegt atbildes uz viņu jautājumiem, sūdzībām un lūgumrakstiem;

S.  tā kā Parlaments ar 2001. gada 6. septembra rezolūciju pieņēma labas administratīvās prakses kodeksu(3);

T.  tā kā ar Eiropas ombudu tīkla palīdzību var sūdzību iesniedzējiem palīdzēt vērsties pie tiem tiesībsargiem vai līdzīgiem struktūrām, kam ir pienākums sniegt palīdzību atbilstoši savai kompetencei, un apmainīties ar informāciju un paraugpraksi;

U.  tā kā Ombuda darbība un Lūgumrakstu komitejas darbība ir savstarpēji papildinošas un sekmē abu iestāžu darbības lielāku efektivitāti,

1.  apstiprina Eiropas Ombuda iesniegto pārskatu par 2009. gadu;

2.  norāda, ka, Lisabonas līgumam stājoties spēkā, Ombuda demokrātiskā leģitimitāte ir pieaugusi, jo viņu ievēlē Eiropas Parlaments, un ka Lisabonas līgumā Ombuda kompetence ir attiecināta arī uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku un uz Eiropadomes darbību;

3.  atzinīgi vērtē to, ka Pamattiesību hartā, kas kļuva saistoša līdz ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos, kā vienas no tiesībām, kas izriet no Savienības pilsoņu pamattiesībām, ir minētas tiesības uz labu pārvaldību; līdz ar to aicina Ombudu, ikdienā izskatot sūdzības, raudzīties, lai tiktu ievērota Pamattiesību harta;

4.  uzskata, ka pārredzamība, iespējas iegūt informāciju un tiesību uz labu pārvaldību ievērošana ir nepieciešami priekšnoteikumi, lai iedzīvotājos viestu pārliecību, ka, vēršoties iestādēs, tā spēj nodrošināt viņu tiesību īstenošanu;

5.  līdz ar to uzskata, ka arī turpmāk jēdziens “administratīva kļūme” ir jāinterpretē plaši, lai ar to saprastu ne tikai Eiropas administratīvo tiesību noteikumu vai vispārīgo principu pārkāpumus, piemēram, objektivitātes, proporcionalitātes un vienlīdzības, diskriminācijas aizlieguma un cilvēktiesību un pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanas principa pārkāpumus, bet arī gadījumus, kad iestāde nerīkojas konsekventi un labā ticībā vai neņem vērā to, ko iedzīvotājiem ir tiesības no iestādes sagaidīt, tostarp gadījumus, kad iestāde ir pati apņēmusies ievērot dažus noteikumus vai normas situācijā, kad šāds pienākums tai neizriet no līgumiem vai atvasinātajām tiesībām;

6.  atzinīgi vērtē Ombuda saprotamo un visaptverošo savas darbības izklāstu; tomēr iesaka, izstrādājot turpmākos ziņojumus, darbības kopsavilkumu un tematisko analīzi, vairāk aplūkot vispārējas strukturālās problēmas un tendences;

7.  uzskata, ka Ombuds laikposmā, par kuru ir ziņojums, savas pilnvaras ir īstenojis aktīvi un ir ņēmis vērā dažādus aspektus ‐ gan attiecībā uz sūdzībās pausto problēmu izskatīšanu un risināšanu, pārbaužu īstenošanu un pabeigšanu, gan attiecībā uz konstruktīvu attiecību veidošanu ar Savienības iestādēm un struktūrām un iedzīvotāju mudināšanu sadarbībā ar šīm iestādēm un struktūrām panākt savu tiesību īstenošanu;

8.  atzinīgi vērtē izcilās attiecības, kādas iestāžu sistēmas iekšienē pastāv starp Ombudu un Lūgumrakstu komiteju attiecībā uz savstarpējo kompetences ievērošanu; atbalsta Ombuda jau iedibināto praksi nodrošināt viena pārstāvja klātbūtni visās Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs;

9.  atzinīgi vērtē Eiropas ombudu tīkla būtisko ieguldījumu, kas atbilst subsidiaritātes principam ‐ tīkls aptver 32 valstis, kurās ir 94 biroji, un tajā piedalās arī Lūgumrakstu komiteja; atzinīgi vērtē Ombuda sadarbību ar tiesībsargiem un līdzīgām struktūrām, kas dalībvalstīs darbojas valstu, reģionālā un vietējā līmenī;

10.  norāda, ka 2009. gadā Ombuds saņēma 3 098 sūdzības, ka 318 pārbaudes šajā laikposmā ir pabeigtas un ka lietas ir noslēgtas;

11.  atzinīgi vērtē to, ka liels ir mierizlīguma ceļā vai attiecīgās iestādes pašas pabeigto procedūru skaits (56 %), kas liecina par konstruktīvo Ombuda un Savienības iestāžu un struktūru sadarbību; mudina Ombudu un Savienības iestādes un struktūras arī turpmāk censties problēmas risināt šādā veidā;

12.  atzinīgi vērtē to, ka Ombudam ir izdevies samazināt vidējo pārbaužu termiņu līdz deviņiem mēnešiem; pieprasa, lai visām Savienības iestādēm un struktūrām būtu piešķirti vajadzīgie finanšu resursi un cilvēkresursi, ar kuriem nodrošina ātru reakciju uz sūdzībām un lūgumrakstiem;

13.  norāda, ka vairāk nekā viena trešdaļa Ombuda 2009. gadā uzsākto pārbaužu attiecas uz pārredzamības trūkumu; līdz ar to pieprasa, lai, šobrīd pārskatot Regulu (EK) Nr. 1049/2001, netiktu ierobežotas spēkā esošās tiesības iegūt informāciju un saņemt dokumentus, bet tiktu noteikta proaktīvāka pieeja;

14.  atzinīgi vērtē to, ka 2009. gadā Ombuds varēja vieglāk iegūt Padomes slepenos dokumentus;

15.  atzīmē komunikācijas stratēģiju un tādas interneta vietnes izveidi, ar kuras palīdzību pēc Ombuda domām ir izdevies samazināt nepieņemamo sūdzību skaitu, un mudina Ombudu turpināt Eiropas iedzīvotāju informēšanas darbu par Ombuda funkcijām un kompetences jomu un par iedzīvotāju tiesībām;

16.  piekrīt Ombuda viedoklim, ka no labas pārvaldības viedokļa ir būtiski izveidot īstenu uz iedzīvotājiem vērstu pakalpojumu kultūru, kura būtu kas vairāk par to saistošo noteikumu ievērošanu, kas pārvaldes iestādēm ir obligāti; aicina tāpēc Ombudu pašam vairāk veikt Eiropas iestādēm un iedzīvotājiem domātus pasākumus, ar kuriem šādu pakalpojuma kultūru popularizē;

17.  pauž nožēlu, ka liels ir to sūdzību skaits, kurās ir izteikta neapmierinātība par neattaisnotu bezdarbību attiecībā uz iesniegumu reģistrēšanu, lietu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu; ierosina saistībā ar finanšu regulas pārskatīšanu acīmredzamu un ilgstošu kavējumu gadījumos paredzēt kompensācijas;

18.  pieņem zināšanai, ka Ombuds ir pabeidzis pēc savas iniciatīvas ierosinātu pārbaudi par noteikumiem, kurus Komisija piemēro iedzīvotāju lūgumiem iepazīties ar dokumentiem, kas ir saistīti ar pārkāpumu tiesvedību; mudina sadarbību ar Lūgumrakstu komiteju padarīt vēl ciešāku un Ombudam iesaka šo komiteju regulāri informēt par pārbaudēm, kuras Ombuds veic pēc paša iniciatīvas, un par iegūtajiem rezultātiem; aicina Komisiju būt atvērtākai attiecībā uz informāciju par pārkāpumu tiesvedību un censties iepriekš paredzēt visus ar tiem saistītos aspektus;

19.  uzskata, ka Ombuda ierosinātais un Parlamenta ar 2001. gada 6. septembra rezolūciju pieņemtais labas administratīvās prakses kodekss ir uzskatāms par orientieri un paraugu visiem Kopienu struktūru un iestāžu darbiniekiem; atzinīgi vērtē, ka labas prakses kodeksu apstiprināja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja; atzinīgi vērtē arīdzan to, ka ar Eiropas Investīciju banku ir noslēgts saprašanās memorands par sūdzību izskatīšanu; aicina Ombudu paredzēt labas administratīvās prakses kodeksa pārskatīšanu, balstoties uz pēdējo 10 gadu pieredzi, un, pamatojoties uz to, nodrošināt paraugprakses plašāku piemērošanu un apmaiņu ar to;

20.  pauž nožēlu, ka sūdzības par kādas dalībvalsts pārkāpumiem, piemērojot Kopienas tiesības, kuras saņem dalībvalstu tiesībsargi, netiek uzskaitītas Eiropas Ombuda birojā; iesaka Eiropas Ombudam paredzēt iespēju šīs sūdzības apkopot, lai labāk saprastu attiecīgo problēmu;

21.  aicina Ombudu mudināt dalībvalstu tiesībsargus un parlamentus regulāri apmainīties ar informāciju, par paraugu ņemot apmaiņu, kāda ir izveidojusies starp Eiropas Ombudu un Parlamentu;

22.  aicina Eiropas Komisiju izstrādāt visām Savienības struktūrām, iestādēm un aģentūrām kopīgu Eiropas Administratīvo tiesību aktu;

23.  vērš Ombuda uzmanību uz jauno Eiropas Personāla atlases biroja darbinieku atlases procedūru un iesaka uzraudzīt tās īstenošanu un pēc tam analizēt konstatētās tendences;

24.  atbalsta ideju izveidot visiem Eiropas ombudu tīkla locekļiem kopēju iekštīkla portālu, lai nodrošinātu rezultātu regulāru pieejamību;

25.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī to tiesībsargiem vai līdzīgām kompetentajām iestādēm.

(1) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp.
(2) OV L 189, 17.7.2008., 25. lpp.
(3) OV C 72 E, 21.3.2002., 331. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika