Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2964(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0629/2010

Debates :

PV 25/11/2010 - 12.1
CRE 25/11/2010 - 12.1

Balsojumi :

PV 25/11/2010 - 13.1
CRE 25/11/2010 - 13.1

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0448

Pieņemtie teksti
PDF 278kWORD 51k
Ceturtdiena, 2010. gada 25. novembris - Strasbūra
Irāka ‐ jo īpaši nāvessoda piespriešana (tai skaitā Tariq Aziz lietā) un uzbrukumi kristiešu kopienām
P7_TA(2010)0448RC-B7-0629/2010

Eiropas Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūcija par Irāku, jo īpaši nāvessoda piespriešanu (sevišķi Tariq Aziz lietā) un uzbrukumiem kristiešu kopienām

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Irākā,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par nāvessoda atcelšanu, jo īpaši Parlamenta 2007. gada 26. aprīļa rezolūciju par iniciatīvu attiecībā uz vispasaules moratoriju nāvessodam(1),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2007. gada 18. decembra Rezolūciju Nr. 62/149, kurā izteikts aicinājums noteikt moratoriju nāvessoda izmantošanai, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2008. gada 18. decembra Rezolūciju Nr. 63/168, kurā izteikts aicinājums īstenot Ģenerālās asamblejas 2007. gadā pieņemto Rezolūciju Nr. 62/149,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/  Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton 2010. gada 16. jūnija plenārsēdē teikto runu par cilvēktiesību politiku, norādot, ka Eiropas Savienības prioritāte ir nāvessoda atcelšana visā pasaulē,

–  ņemot vērā Ženēvā 2010. gada 24.–26. februārī notikušā ceturtā Pasaules kongresa dalībnieku pieņemto galīgo deklarāciju pret nāvessodu un tajā pausto prasību par vispārēju nāvessoda atcelšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 2.pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 16. novembrī pieņemtos secinājumus par reliģijas vai ticības brīvību un tajos uzsvērto stratēģisko nozīmi, kāda ir šai brīvībai un cīņai pret reliģisko neiecietību,

–  ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju un ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/  Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton paziņojumus par Irāku, jo īpaši paziņojumu, kuru pieņēma 2010. gada 1. novembrī pēc uzbrukuma ticīgajiem, kas bija pulcējušies Pestītāja Mātes baznīcā Bagdādē, Irākā,

–  ņemot vērā gada ziņojumus par cilvēktiesību stāvokli pasaulē un iepriekšējās rezolūcijas par reliģiskajām minoritātēm pasaulē,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

Nāvessods (tostarp Tariq Aziz lieta)

A.  tā kā 2010. gada 26. oktobrī Irākas Augstākā tiesa piesprieda nāvessodu 74 gadus vecajam Irākas bijušajam ministru prezidenta vietniekam Tariq Aziz, bijušajam iekšlietu ministram Sadoun Shakir un bijušajam Saddam Hussein privātsekretāram Abed Hamoud; tā kā šā sprieduma pārsūdzība ir noraidīta un nāvessods, visticamāk, tiks izpildīts 30 dienu laikā;

B.  tā kā iepriekšējā tiesas prāvā Tariq Aziz tika piespriests 22 gadu cietumsods, izciešot to vieninieka kamerā, un tā kā šis spriedums faktiski uzskatāms par mūža ieslodzījumu Tariq Aziz trauslā veselības stāvokļa dēļ, jo cietumā viņš cieta no vairākām sirdslēkmēm un plaušu veselības problēmām un pēc asinsizplūduma smadzenēs viņu vajadzēja operēt;

C.  tā kā Irākas prezidents Jalal Talabani ir paziņojis, ka viņš neparakstīs rīkojumu par nāvessoda izpildi Tariq Aziz; tā kā saskaņā ar Irākas konstitūciju prezidentam būtu jāratificē spriedumi par nāvessodiem, tomēr ir mehānismi, kas ļauj izpildīt nāvessodu, ja to apstiprina parlaments;

D.  tā kā Tariq Aziz sodīšana ar nāvi nekādi neuzlabos vardarbības gaisotni Irākā un tā kā Irākai ir ārkārtīgi nepieciešama spēku samierināšana valstī;

E.  tā kā ES ir stingri apņēmusies risināt jautājumu par nāvessoda atcelšanu visā pasaulē un cenšas panākt šā principa vispārēju pieņemšanu;

F.  tā kā nāvessods ir ārkārtīgi nežēlīgs, nehumāns un iznīcinošs sods, kas pārkāpj Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteiktās tiesības uz dzīvību, un ir uzskatāms par spīdzināšanu, kas nav pieņemami valstīm, kas ievēro cilvēktiesības;

Uzbrukumi kristiešu kopienām

  G. tā kā 2010. gada 22. novembrī Mosulā tika nogalināti divi irākieši ‐ kristieši; tā kā Irākas galvaspilsētā Bagdādē 2010. gada 10. novembrī notika virkne bumbu sprādzienu un mīnmetēju uzbrukumu, kas bija vērsti pret kristiešu apdzīvotām vietām, un šajos uzbrukumos tika nogalināti vismaz pieci cilvēki; tā kā šie uzbrukumi notika pēc tam, kad 2010 gada 31. oktobrī islāmistu kaujinieki sagrāba Sīriešu katoļu katedrāli un nogalināja vairāk nekā 50 ticīgos;

H.  tā kā kaujinieku grupējums “Irākas islāma valsts”, kas uzskatāms par starptautiskās organizācijas “Al-Qaida” daļu, ir uzņēmies atbildību par slepkavībām un ir solījis turpināt uzbrukumus kristiešiem;

I.  tā kā Irākas konstitūcijas 10. pantā ir noteikts, ka valdība apņemas nodrošināt un saglabāt svētvietu un reliģisko vietu svētumu; tā kā konstitūcijas 43. pantā noteikts, ka visu reliģisko grupu sekotāji var brīvi veikt reliģiskus rituālus un vadīt reliģiskas iestādes;

J.  tā kā simtiem tūkstoši kristiešu ir atstājuši valsti atkārtotu uzbrukumu dēļ viņu kopienām un baznīcām; tā kā daudzi no pārējiem Irākas asīriešiem (haldieši, sīrieši un citas kristiešu mazākumtautības) kļuvuši par valsts iekšienē pārvietotajām personām, kam bijis jābēg no ekstrēmistu vardarbības izpausmēm pret viņiem;

K.  tā kā asīrieši (haldieši, sīrieši un citas kristiešu mazākumtautības) ir sena iedzimto tauta, kuri nav aizsargāti pret vajāšanām un piespiedu emigrāciju, un tā kā Irākā viņu kultūrai draud iznīcība;

L.  tā kā pret etniskām un reliģiskām minoritātēm vērsti cilvēktiesību pārkāpumi Irākā joprojām turpinās un tie sasniedz satraucoši augstu līmeni; tā kā jebkurā sabiedrībā ir jāievēro un jāaizsargā visu mazākumtautību, tostarp reliģisko grupu, drošība un tiesības;

M.  tā kā ES vairākkārt ir paudusi apņemšanos aizstāvēt domas, apziņas un reliģijas brīvību un uzsvērusi, ka valdībām ir pienākums nodrošināt šo brīvību ievērošanu;

Nāvessods (tostarp Tariq Aziz lieta)

1.  atkārtoti uzsver savu pastāvīgo nostāju pret nāvessodu, proti, tas nav jāpiespriež nekādā gadījumā un nekādos apstākļos, tostarp ne kara noziegumu, ne noziegumu pret cilvēci, ne genocīda gadījumā, un vēlreiz uzsver, ka nāvessoda atcelšana veicina cilvēka cieņas principu ievērošanu un progresīvas pārmaiņas cilvēktiesību jomā;

2.  tādēļ pauž dziļu nožēlu par Irākas Augstākās tiesas lēmumu piespriest nāvessodu Tariq Aziz Sadoun Shakir un Abed Hamoud un divām citām bijušajām amatpersonām; tomēr uzsver, ka ir svarīgi saukt pie atbildības personas, kas pārkāpušas cilvēktiesības, tostarp (bijušos) politiķus, ievērojot tiesiskuma un lietu pienācīgas izskatīšanas principus;

3.  mudina Irākas iestādes pārskatīt lēmumu un neizpildīt Augstākās tiesas piespriesto nāvessodu; atzinīgi vērtē prezidenta J. Talabani paziņojumu, ka viņš neparakstīs nāvessoda izpildes rīkojumu;

4.  mudina Irākas valdību parakstīt un ratificēt Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām otro fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu visos gadījumos un prasa nekavējoties noteikt nāvessoda moratoriju;

5.  norāda, ka nāvessoda pilnīga atcelšana joprojām ir viens no galvenajiem mērķiem ES cilvēktiesību politikā;

Uzbrukumi kristiešu kopienām

6.  pauž dziļas bažas un stingru nosodījumu par nesenajiem uzbrukumiem kristiešu kopienai un citām reliģiskajām kopienām Irākā un reliģijas ļaunprātīgu izmantošanu, ko veic šo vardarbības aktu pastrādātāji;

7.  aicina Irākas iestādes radikāli pastiprināt centienus aizsargāt kristiešus un citas mazāk aizsargātas mazākumtautības, ātrāk veikt pasākumus, lai novērstu etnisku vardarbību, un darīt visu iespējamo, lai sauktu pie atbildības noziegumu izdarītājus saskaņā ar tiesiskuma principiem un starptautiskajiem standartiem;

8.  atkārtoti apliecina pilnīgu atbalstu Irākas iedzīvotājiem un aicina visas politiskās struktūras Irākā sadarboties un kopīgi vērsties pret vardarbību un terorismu; uzsver, ka ir jāaizsargā visu reliģisko grupu tiesības brīvi pulcēties un skaitīt lūgšanas; pauž nožēlu, ka uzbrukumi ir mērķtiecīgi vērsti pret vietām, kur pulcējas civiliedzīvotāji, tostarp dievnamiem; stingri nosoda jebkādas vardarbības izpausmes pret baznīcām un citām lūgšanu vietām un prasa, lai ES un starptautiskā sabiedrība paātrinātu cīņu pret terorismu;

9.  solidarizējas ar cietušo personu ģimenes locekļiem un pauž pārliecību, ka Irākas tauta būs nelokāma savos uzskatos un turpinās noraidīt jebkādus ekstrēmistu mēģinājumus radīt spriedzi starp dažādām ticībām piederīgajiem;

10.  atzinīgi vērtē Irākas ārlietu ministra 2010. gada 2. novembra paziņojumu, kurā pausts aicinājums specializētajām iestādēm un visiem drošības spēkiem ievērot stingru nostāju pret jebkādiem mēģinājumiem šķelt Irākas iedzīvotājus, pamatojoties uz ticību vai rasi, un nodrošināt Irākas iedzīvotāju aizsardzību un aizsargāt reliģijas praktizēšanu;

11.  ņemot vērā pirmā ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīguma sagatavošanu, aicina Padomi un Komisiju, un jo īpaši Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton kā prioritāru jautājumu risināt kristiešu drošības problēmu Irākas teritorijā;

o
o   o

12.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājam, ANO dalībvalstu valdībām un Irākas valdībai parlamentam.

(1) OV C 74 E, 20.3.2008., 775. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika