Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/0802(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0354/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0354/2010

Debates :

PV 14/12/2010 - 6
CRE 14/12/2010 - 6

Balsojumi :

PV 14/12/2010 - 9.19
CRE 14/12/2010 - 9.19
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0470

Pieņemtie teksti
PDF 587kWORD 217k
Otrdiena, 2010. gada 14. decembris - Strasbūra
Eiropas aizsardzības rīkojums ***I
P7_TA(2010)0470A7-0354/2010
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts
 Pielikums
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2010. gada 14. decembra normatīvā rezolūcija par iniciatīvu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas aizsardzības rīkojumu (00002/2010 – C7-0006/2010 – 2010/0802(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā dalībvalstu grupas iniciatīvu (00002/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 76. panta b) punktu, 82. panta 1. punkta otrās daļas d) punktu un 289. panta 4. punktu, ar kuru saskaņā Padome ir iesniegusi Parlamentam tiesību akta projektu (C7-0006/2010),

–  ņemot vērā Līguma par ES darbību 294. panta 3. un 15. punktu;

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ieteikto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniedzis dalībvalsts parlaments un kurā apgalvots, ka tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā valstu parlamentu sniegto ieguldījumu tiesību akta projekta izstrādē,

–  ņemot vērā Reglamenta 37., 44. un 55. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas kopīgās sanāksmes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 51. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A7-0354/2010),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2010. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/../ES par Eiropas aizsardzības rīkojumu
P7_TC1-COD(2010)0802

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu,

ņemot vērā Beļģijas Karalistes, Bulgārijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Rumānijas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīvu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(1),

tā kā:

(1)  Eiropas Savienība ir sev izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

(2)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 82. panta 1. punktā noteikts, ka tiesiskā sadarbība krimināllietās Savienībā pamatojas uz tiesas spriedumu un lēmumu savstarpējas atzīšanas principu.

(3)  Saskaņā ar Stokholmas programmu, ko Eiropadome pieņēma 2009. gada 10. un 11. decembra sanāksmē, savstarpēju atzīšanu var attiecināt uz visiem tiesas spriedumu un lēmumu veidiem, kuri atkarībā no tiesību sistēmas var būt spriedumi un lēmumi krimināllietās vai administratīvajās lietās. Tā arī aicina Komisiju un dalībvalstis izskatīt to, kā uzlabot tiesību aktus un praktiskus atbalsta pasākumus, lai aizsargātu noziegumos cietušās personas. Programmā arī norādīts, ka noziegumā cietušajiem var piedāvāt īpašus aizsardzības pasākumus, kuriem vajadzētu būt spēkā Savienībā. Šī direktīva veido daļu no saskaņotu un vispusīgu pasākumu kopuma attiecībā uz noziegumos cietušo personu tiesībām.

(4)  Eiropas Parlamenta 2009. gada 26. novembra rezolūcijā par vardarbības pret sievietēm izskaušanu dalībvalstis ir aicinātas uzlabot tiesību aktus un politikas virzienus, lai cīnītos pret dažāda veida vardarbību pret sievietēm un rīkotos tā, lai tiktu novērsti vardarbības pret sievietēm cēloņi, īstenojot arī profilaktiskus pasākumus, un aicina Savienību nodrošināt visām vardarbībā cietušajām personām tiesības saņemt palīdzību un atbalstu. Eiropas Parlamenta 2010. gada 10. februāra rezolūcijā par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā (2009) pausts atbalsts priekšlikumam ieviest uz cietušajām personām attiecināmu Eiropas aizsardzības rīkojumu.

(5)  Kopējā tiesiskuma telpā bez iekšējām robežām ir jānodrošina, lai aizsardzība, ko fiziskai personai nodrošina vienā dalībvalstī, saglabātos un turpinātos jebkurā citā dalībvalstī, uz ko persona pārvietojas vai ir pārvietojusies. Tāpat būtu jānodrošina, lai Savienības pilsoņu tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā likumīga izmantošana saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 2. punktu un LESD 21. pantu neizraisītu to aizsardzības zaudēšanu.

(6)  Lai sasniegtu šos mērķus, ar šo direktīvu būtu jāparedz noteikumi, ar kuriem aizsardzību, kas izriet no konkrētiem aizsardzības pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar vienas dalībvalsts (“izdevējas valsts”) tiesību aktiem, var attiecināt uz citu dalībvalsti, kurā aizsargātā persona nolemj dzīvot vai uzturēties (“izpildītāja valsts”) ▌.

(7)  Šajā direktīvā ir ņemtas vērā dalībvalstu atšķirīgās tiesiskās tradīcijas, kā arī tas, ka efektīvu aizsardzību var nodrošināt ar aizsardzības rīkojumiem, ko izdevusi iestāde, kas nav krimināltiesa. Šī direktīva neparedz pienākumus grozīt valstu sistēmas, lai pieņemtu aizsardzības pasākumus.

(8)  Šī direktīva attiecas uz aizsardzības pasākumiem, kuri paredzēti, lai personu aizsargātu pret citas personas noziedzīgu darbību, kas var jebkādā veidā apdraudēt tās dzīvību, fizisko, psiholoģisko un seksuālo neaizskaramību, piemēram, nepieļaujot nekādu uzmākšanos, kā arī lai aizsargātu tās cieņu vai personas brīvību, piemēram, novēršot nolaupīšanu, izsekošanu un cita veida netiešu ietekmēšanu, kā arī lai novērstu jaunas noziedzīgas darbības vai mazinātu agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu sekas. Šīs aizsargātās personas personīgās tiesības atbilst pamatvērtībām, ko atzīst un aizsargā visās dalībvalstīs. Ir svarīgi uzsvērt, ka šī direktīva attiecas uz aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti nevis tikai to personu aizsardzībai, kuras cietušas vardarbībā dzimuma dēļ, bet visu cietušo personu aizsardzībai, ņemot vērā ikviena attiecīgā nozieguma īpatnības.

(9)  Šī direktīva attiecas uz aizsardzības pasākumiem, kurus neatkarīgi no to veida ‐ vai nu tie ir krimināltiesiski, civiltiesiski vai administratīvi aizsardzības pasākumi ‐ pieņem tiesu iestāde vai līdzīga iestāde saistībā ar kriminālprocesu vai saistībā ar jebkādu citu tiesvedību par darbībām, kuras izskatītas vai varētu būt izskatītas tiesvedībā tiesā ar jurisdikciju krimināllietās.

(10)  Šo direktīvu ir paredzēts piemērot aizsardzības pasākumiem, kurus pieņem, lai aizstāvētu noziegumos cietušās personas vai iespējamās cietušās personas; direktīva nebūtu jāpiemēro pasākumiem, kuri pieņemti, lai aizsargātu lieciniekus.

(11)  Ja aizsardzības pasākumu, kā noteikts šajā direktīvā, pieņem, lai aizsargātu galvenās aizsargātās personas radinieku, Eiropas aizsardzības rīkojumu var pieprasīt un izdot arī attiecībā uz šo radinieku, ievērojot šajā direktīvā noteiktos nosacījumus.

(12)  Ikviens pieprasījums par Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanu jāapstrādā pietiekami ātri, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus, tostarp jautājuma steidzamību, aizsargātās personas paredzamo ierašanās datumu izpildītājas valsts teritorijā un, ja iespējams, aizsargātās personas apdraudējuma pakāpi.

(13)  Ja saskaņā ar šo direktīvu ir jāsniedz informācija personai, kas rada apdraudējumu, vai aizsargātajai personai, būtu jāinformē arī attiecīgās personas aizbildnis vai pārstāvis, ja tāds ir. Pienācīga uzmanība būtu jāpievērš arī tam, ka tiesvedības laikā aizsargātajai personai, personai, kas rada apdraudējumu, vai šādu personu pārstāvjiem ir jāsaņem informācija viņiem saprotamā valodā, kā noteikts šajā direktīvā.

(14)  Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanas un atzīšanas procedūru laikā kompetentajām iestādēm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība cietušo personu, tostarp jo īpaši mazāk aizsargātu personu, piemēram, nepilngadīgo vai personu ar invaliditāti, vajadzībām.

(15)  Lai piemērotu šo direktīvu, aizsardzības pasākumu var noteikt pēc sprieduma pieņemšanas, kā definēts 2. pantā Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumā 2008/947/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai(2), vai pēc lēmuma par pārraudzības pasākumiem, kā definēts 4. pantā Padomes 2009. gada 23. oktobra Pamatlēmumā 2009/829/TI, ar ko attiecībās starp Eiropas Savienības dalībvalstīm savstarpējas atzīšanas principu piemēro lēmumiem par uzraudzības pasākumiem kā alternatīvu pirmstiesas apcietinājumam(3).

(16)  Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 2. punktu personai, kas rada apdraudējumu, būtu jāsniedz iespēja tikt uzklausītai un apstrīdēt aizsardzības pasākumu vai nu procedūrā, kurā pieņem aizsardzības pasākumu, vai pirms Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanas.

(17)  Lai novērstu jauna nozieguma izdarīšanu pret cietušo izpildītājā valstī, būtu jānodrošina tiesiskais pamats, lai minētā valsts varētu atzīt izdevējā valstī iepriekš pieņemtu lēmumu par labu cietušajam, vienlaicīgi novēršot nepieciešamību cietušajam sākt jaunu procedūru vai atkārtoti sniegt pierādījumus izpildītājā valstī, it kā izdevējā valstī nebūtu pieņemts lēmums. Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšana izpildītājā valstī paredz, inter alia,, ka šīs valsts kompetentā iestāde saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītiem ierobežojumiem pieņem izdevējā valstī paredzētu aizsardzības pasākumu pastāvēšanu un spēkā esamību, atzīst Eiropas aizsardzības rīkojumā aprakstītos faktiskos apstākļus un piekrīt, ka aizsardzība ir jānodrošina un būtu jānodrošina arī turpmāk saskaņā ar tās tiesību aktiem.

(18)   Šajā direktīvā ir konkrēts skaits pienākumu vai aizliegumu, un, ja izdevēja valsts tos nosaka un ietver Eiropas aizsardzības rīkojumā, tie izpildītājā valstī būtu jāatzīst un jāīsteno, ievērojot šajā direktīvā izklāstītos ierobežojumus. Valsts līmenī var būt arī cita veida aizsardzības pasākumi, tādi kā personas, kas rada apdraudējumu, pienākums uzturēties noteiktā vietā, ja to paredz valsts tiesību akti. Šādus pasākumus var īstenot izdevējā valstī saskaņā ar procedūru, kuras rezultātā pieņem kādu no aizsardzības pasākumiem, kas saskaņā ar šo direktīvu var būt pamats Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanai.

(19)  Tā kā kompetence izdot un piemērot aizsardzības pasākumus dalībvalstīs ir dažādām iestādēm (civiltiesību, krimināltiesību vai administratīvām), būtu pareizi šajā direktīvā paredzēt dalībvalstu sadarbības mehānisma lielu elastību. Tādēļ izpildītājas valsts kompetentajai iestādei nav vienmēr jāparedz tādi paši aizsardzības pasākumi kā tie, kas pieņemti izdevējā valstī, bet tai ir noteikta rīcības brīvība pieņemt jebkādus pasākumus, ko tā saskaņā ar saviem tiesību aktiem līdzīgā gadījumā uzskata par pareiziem un piemērotiem, lai aizsargājamajai personai arī turpmāk nodrošinātu aizsardzību, ņemot vērā aizsardzības pasākumu, kas pieņemts izdevējā valstī un kas aprakstīts Eiropas aizsardzības rīkojumā.

(20)  Pie pienākumiem vai aizliegumiem, uz ko attiecas šī direktīva, pieder arī pasākumi, kas paredzēti, lai ierobežotu personiskus vai attālinātus kontaktus starp aizsargājamo personu un personu, kas rada apdraudējumu, piemēram, attiecinot uz šādiem kontaktiem konkrētus nosacījumus vai nosakot saziņas satura ierobežojumus.

(21)  Izpildītājas valsts kompetentajai iestādei būtu jāinformē persona, kas rada apdraudējumu, izdevējas valsts kompetentā iestāde un aizsargātā persona par ikvienu pasākumu, kas īstenots, pamatojoties uz Eiropas aizsardzības rīkojumu. Paziņojumā personai, kas rada apdraudējumu, pienācīgi būtu jāņem vērā aizsargātās personas intereses, t. i., nedrīkst atklāt aizsargātās personas adresi vai citu kontaktinformāciju. Paziņojumā šādu informāciju nevajadzētu iekļaut, un ir jāparedz, ka personai, kas rada apdraudējumu, noteiktajā pienākumu vai aizliegumu īstenošanas pasākumā nav norādīta ne adrese, ne cita kontaktinformācija.

(22)  Ja izdevējas valsts kompetentā iestāde atsauc Eiropas aizsardzības rīkojumu, izpildītājas valsts kompetentajai iestādei būtu jāizbeidz pasākumi, ko tā ir pieņēmusi, lai īstenotu Eiropas aizsardzības rīkojumu, ar to saprotot, ka izpildītājas valsts kompetentā iestāde patstāvīgi un atbilstoši savas valsts tiesību aktiem var pieņemt jebkādus valsts tiesību aktos paredzētus aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu attiecīgo personu.

(23)  Ņemot vērā to, ka šī direktīva attiecas uz situācijām, kurās uz citu dalībvalsti pārvietojas aizsargātā persona, tās noteikumu izpilde neietver nekādu pilnvaru nodošanu izpildītājai valstij attiecībā uz pamatsankcijām, atliktām, alternatīvām, nosacītām vai sekundārām sankcijām vai attiecībā uz aizsardzības pasākumiem, kas piemēroti personai, kura rada apdraudējumu, ja šī persona turpina dzīvot valstī, kas noteikusi aizsardzības pasākumu.

(24)   Lai īstenotu praksē pasākumus, kas pieņemti, piemērojot šo direktīvu, attiecīgā gadījumā vajadzētu būt iespējai izmantot elektroniskus līdzekļus saskaņā ar valstu tiesību aktiem un procedūrām.

(25)  Aizsargātās personas aizsardzības nodrošināšanā iesaistītām iestādēm savstarpēji sadarbojoties, izpildītājas valsts kompetentajai iestādei būtu jāpaziņo izdevējas valsts kompetentajai iestādei par visiem to pasākumu pārkāpumiem, kuri pieņemti izpildītājā valstī, lai nodrošinātu Eiropas aizsardzības rīkojuma izpildi. Šāds paziņojums ļautu izdevējas valsts kompetentajai iestādei uzreiz pieņemt lēmumu par piemērotu rīcību attiecībā uz aizsardzības pasākumu, ko valsts nosaka personai, kas rada apdraudējumu. Vajadzības gadījumā šāda rīcība var būt saistīta ar brīvības atņemšanas pasākuma piemērošanu, aizstājot ar brīvības atņemšanu nesaistīto pasākumu, kas sākotnēji tika pieņemts kā, piemēram, alternatīva preventīvai aizturēšanai vai nosacītas soda atlikšanas sekas. Tā kā ar lēmumu nav paredzēts ex novo uzlikt sankcijas par jauna noziedzīga nodarījuma pastrādāšanu, ir skaidrs, ka izpildītājai valstij vajadzības gadījumā nav liegta iespēja uzlikt par kriminālnozieguma vai citāda nozieguma pastrādāšanu paredzētas sankcijas, ja ir pārkāpti pasākumi, kas pieņemti, lai izpildītu Eiropas aizsardzības rīkojumu.

(26)  Ievērojot dalībvalstu atšķirīgās tiesiskās tradīcijas, gadījumos, kad izpildītājā valstī lietā, kas būtu līdzīga Eiropas aizsardzības rīkojumā aprakstītajiem faktiskajiem apstākļiem, nebūtu pieejami nekādi aizsardzības pasākumi, izpildītājas valsts kompetentajai iestādei būtu par visiem tai zināmajiem Eiropas aizsardzības rīkojumā aprakstītā aizsardzības pasākuma pārkāpumiem jāziņo izdevējas valsts kompetentajai iestādei.

(27)  Lai panāktu šīs direktīvas netraucētu piemērošanu katrā konkrētā gadījumā, izdevējas valsts un izpildītājas valsts kompetentajām iestādēm sava kompetence būtu jāīsteno saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, ņemot vērā ne bis in idem principu.

(28)  Aizsargātajai personai nebūtu jāsedz tādas Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanas izmaksas, kas nav samērīgas salīdzinājumā ar izmaksām līdzīgā lietā tās valstī. Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai pēc Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanas aizsargātajai personai nevajadzētu sākt valsts tiesvedību, lai tiešā saistībā ar Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanu no izpildītājas iestādes saņemtu lēmumu par jebkāda tāda pasākuma pieņemšanu, kuru iespējams piemērot saskaņā ar valsts tiesību aktiem līdzīgā lietā, lai nodrošinātu aizsargātās personas aizsardzību.

(29)  Ņemot vērā savstarpējas atzīšanas principu, kas ir šīs direktīvas pamatā, dalībvalstīm būtu jāveicina pēc iespējas plašāki tiešie kontakti starp kompetentajām iestādēm šā instrumenta piemērošanā.

(30)  Neskarot tiesu neatkarību un tiesu iestāžu sistēmas organizatoriskās atšķirības Savienībā, dalībvalstīm būtu jāapsver prasīt, lai personas, kas atbild par Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanas vai atzīšanas procedūrās iesaistīto tiesnešu, prokuroru, policijas un tiesu iestāžu darbinieku apmācību, nodrošinātu šīm minētajām personām atbilstošu apmācību, ņemot vērā šīs direktīvas mērķus.

(31)  Lai atvieglotu šīs direktīvas piemērošanas novērtējumu, dalībvalstīm būtu jādara zināma Komisijai attiecīga informācija par valsts procedūru piemērošanu saistībā ar Eiropas aizsardzības rīkojumu, informējot vismaz par pieprasīto, izdoto un/vai atzīto Eiropas aizsardzības rīkojumu skaitu. Šajā sakarībā būtu noderīga arī cita veida informācija, piemēram, par attiecīgajiem noziegumu veidiem.

(32)  Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, aizsargāt apdraudētās personas, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, darbojoties vienpusēji, attiecīgo situāciju pārrobežu rakstura dēļ, un to, ka mēroga un iespējamās iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. panta minēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar šajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(33)  Ar šo direktīvu būtu jāsekmē apdraudētu personu aizsardzība, tādējādi papildinot, bet neskarot instrumentus, kas jau darbojas šajā jomā, piemēram, Padomes Pamatlēmumu 2008/947/TI un Padomes Pamatlēmumu 2009/829/TI.

(34)  Ja uz lēmumu par aizsardzības pasākumu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās(4), Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību(5) vai Hāgas 1996. gada konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem(6), tad šāda lēmuma atzīšana un izpilde jāveic saskaņā ar attiecīgā juridiskā instrumenta noteikumiem.

(35)  Dalībvalstīm un Komisijai attiecīgos gadījumos informācija par Eiropas aizsardzības rīkojumu būtu jāiekļauj pašreizējās izglītošanas un informācijas palielināšanas kampaņās par noziegumos cietušo personu aizsardzību.

(36)  Personas dati, ko apstrādā, īstenojot šo direktīvu, būtu jāaizsargā saskaņā ar Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās(7), un saskaņā ar principiem, kas ir ietverti visu dalībvalstu ratificētajā Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz automātisku personas datu apstrādi.

(37)  Šajā direktīvā būtu jāievēro pamattiesības, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, ievērojot LES 6. pantu.

(38)  Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā Konvencijā par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu ietvertās tiesības un principus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Mērķis

Šajā direktīvā ir izklāstīti noteikumi, kas tiesu vai līdzīgām iestādēm dalībvalstī, kurā ir izdots kāds aizsardzības pasākums, aizsargājot kādu personu no citas personas noziedzīgas darbības, kas var apdraudēt viņas dzīvību, fizisko vai psiholoģisko integritāti un cieņu, personas brīvību vai seksuālo integritāti, ļauj izdot Eiropas aizsardzības rīkojumu, lai kompetenta iestāde citā dalībvalstī turpinātu aizsargāt konkrēto personu šīs dalībvalsts teritorijā, pēc tam, kad izdevējā valstī ir veikta darbība, par ko tiesa, kurai ir jurisdikcija jo īpaši krimināllietās, ir sākusi vai varētu sākt kriminālprocesu.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas.

   1) “Eiropas aizsardzības rīkojums” ir ▌lēmums, ko pieņēmusi kādas dalībvalsts tiesu iestāde vai līdzīga iestāde saistībā ar aizsardzības pasākumu, uz kuru pamatojoties citas dalībvalsts tiesu iestāde vai līdzīga iestāde pieņem jebkādu attiecīgu ▌pasākumu vai pasākumus saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem, lai turpinātu nodrošināt aizsargātās personas aizsardzību.
   2) “Aizsardzības pasākums” ir ▌lēmums, kuru pieņēmusi izdevēja valsts saskaņā ar savām tiesībām un procedūrām un ar kuru personai, kas rada apdraudējumu, piemēro vienu vai vairākus 5. pantā minētos pienākumus vai aizliegumus aizsargātās personas interesēs, lai viņu aizsargātu no noziedzīgas darbības, kas var apdraudēt viņas dzīvību, fizisko vai psiholoģisko integritāti, cieņu, personas brīvību vai seksuālo integritāti.
   3) “Aizsargātā persona” ir fiziska persona, kura ir tādas aizsardzības objekts, kas izriet no izdevējas valsts pieņemta aizsardzības pasākuma.
   4) “Persona, kas rada apdraudējumu” ir fiziska persona, kurai ir piemērots viens vai vairāki 5. pantā minētie pienākumi vai aizliegumi.

5)  “Izdevēja valsts” ir dalībvalsts, kurā ▌pieņemts aizsardzības pasākums, kas ir pamats Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanai.

6)  “Izpildītāja valsts” ir dalībvalsts, kurai Eiropas aizsardzības rīkojums ir nosūtīts tā atzīšanas nolūkā.

7)  “Uzraudzības valsts” ir dalībvalsts, kurai nodots spriedums, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2008/947/TI 2. pantā, vai lēmums par uzraudzības pasākumiem, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2009/829/TI 4. pantā.

3. pants

Kompetento iestāžu norīkošana

1.  Katra dalībvalsts informē Komisiju par to, kura tiesu vai līdzīga iestāde vai iestādes atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem ir kompetentas izdot Eiropas aizsardzības rīkojumu un atzīt šādu rīkojumu saskaņā ar šo direktīvu gadījumos, kad attiecīgā dalībvalsts ir izdevēja valsts vai izpildītāja valsts.

2.  Komisija saņemto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām attiecībā uz 1. punktā minēto informāciju.

4. pants

Centrālās iestādes iesaiste

1.  Katra dalībvalsts var izraudzīties kādu centrālo iestādi vai, ja to tiesību sistēma paredz, vairākas centrālās iestādes, kas palīdz kompetentajām iestādēm.

2.  Katra dalībvalsts, ja tas ir nepieciešams tās tiesu sistēmas organizācijas dēļ, centrālajai iestādei vai centrālajām iestādēm var paredzēt atbildību par visu Eiropas apcietināšanas rīkojumu administratīvu pārsūtīšanu un saņemšanu, kā arī citu oficiālu saraksti, kas attiecas uz tiem. Tādējādi visa kompetento iestāžu savstarpējā saziņa, konsultācijas, informācijas apmaiņa, izmeklēšanas rezultātu un paziņojumu nosūtīšana pēc vajadzības var notikt ar attiecīgās valsts centrālās iestādes vai centrālo iestāžu palīdzību.

3.  Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šajā pantā minētās iespējas, dara zināmu Komisijai informāciju par izraudzīto centrālo iestādi vai centrālajām iestādēm. Šīs norādes ir saistošas visām izdevējas dalībvalsts iestādēm.

5. pants

Aizsardzības pasākuma pieņemšanas nosacījumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem

Eiropas aizsardzības rīkojumu var izdot tikai tad, ja aizsardzības pasākums iepriekš bijis pieņemts izdevējā valstī, nosakot personai, kas rada apdraudējumu, vienu vai vairākus šādus pienākumus vai aizliegumus:

   a) aizliegums apmeklēt konkrētu apkārtni, vietas vai noteiktas teritorijas, kur uzturas vai kuras apmeklē aizsargātā persona;
   b) aizliegums jebkādā veidā sazināties ar aizsargāto personu, tostarp izmantojot tālruni, elektronisku vai parastu pastu, faksu vai kādus citus līdzekļus, vai arī šāda saziņas reglamentācija; vai
   c) aizliegums tuvoties aizsargātajai personai tuvāk par iepriekš noteiktu attālumu vai arī šādas tuvošanās reglamentācija.

6. pants

Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošana

1.  Eiropas aizsardzības rīkojumu var izdot, ja aizsargātā persona nolemj dzīvot vai jau dzīvo citā dalībvalstī vai ja aizsargātā persona nolemj uzturēties vai jau uzturas citā dalībvalstī. Pieņemot lēmumu par Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanu, izdevējas valsts kompetentā iestāde ņem vērā inter alia to, cik ilgu laiku vai laikposmu aizsargātā persona ir paredzējusi uzturēties izpildītājā valstī, un to, cik nopietni ir vajadzīga aizsardzība.

2.  Izdevējas valsts kompetentā iestāde var izdot Eiropas aizsardzības rīkojumu vienīgi pēc aizsargātās personas lūguma un tad, kad tā ir pārliecinājusies, ka aizsardzības pasākums atbilst visām 5. pantā izklāstītajām prasībām.

3.  Aizsargātā persona ▌var iesniegt lūgumu par Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanu vai nu izdevējas valsts kompetentajai iestādei, vai izpildītājas valsts kompetentajai iestādei. Ja šādu lūgumu iesniedz izpildītājā valstī, tās kompetentā iestāde iespējami īsā laikā nosūta šo lūgumu izdevējas valsts kompetentajai iestādei ▌.

4.  Pirms izdod Eiropas aizsardzības rīkojumu, personai, kas rada apdraudējumu, dod tiesības tikt uzklausītai un tiesības apstrīdēt aizsardzības pasākumu, ja minētās tiesības viņai netika dotas procedūrā, kuras rezultātā tika pieņemts aizsardzības pasākums.

5.  Ja kompetentā iestāde ▌pieņem aizsardzības pasākumu, kurā ietverts viens vai vairāki 5. pantā minētie pienākumi vai aizliegumi, tā saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām jebkādā atbilstīgā veidā informē aizsargāto personu par iespēju pieprasīt Eiropas aizsardzības rīkojumu gadījumā, ja šī persona nolemj pārcelties uz citu dalībvalsti, kā arī par šāda pieprasījuma iesniegšanas pamatnosacījumiem. Iestāde iesaka aizsargātajai personai iesniegt iesniegumu pirms izdevējas valsts teritorijas atstāšanas.

6.  Ja aizsargātajai personai ir aizbildnis vai pārstāvis, minētā persona var iesniegt 2. un 3. punktā minēto pieprasījumu aizsargātās personas vārdā.

7.  Ja pieprasījumu par Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanu noraida, izdevējas valsts kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā informē aizsargāto personu par attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos noteiktajiem pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kurus var izmantot, lai apstrīdētu tās lēmumu.

7. pants

Eiropas aizsardzības rīkojuma forma un saturs

Eiropas aizsardzības rīkojumu izdod atbilstīgi šīs direktīvas I pielikumā dotajam paraugam. Rīkojumā, konkrēti, iekļauj šādu informāciju:

   a) aizsargātās personas identitāti un valstspiederību, kā arī personas likumīgā pārstāvja identitāti un valstspiederību, ja aizsargātā persona ir nepilngadīga vai juridiski rīcībnespējīga;
   b) datumu, no kura aizsargātā persona ir iecerējusi uzturēties vai palikt izpildītājā valstī, un uzturēšanās laiku vai laikposmus, ja tie ir zināmi;
   c) izdevējas valsts kompetentās iestādes nosaukumu, adresi, tālruņa un faksa numuru un e-pasta adresi;
   d) norādi (piemēram, ar numuru un datumu) uz tiesību aktu, kurā ir ietverts aizsardzības pasākums, uz kuru pamatojoties ir pieņemts Eiropas aizsardzības rīkojums;
   e) kopsavilkumu par faktiem un apstākļiem, kuri izraisījuši aizsardzības pasākuma piemērošanu izdevējā valstī;
   f) tos aizsardzības pasākumā ietvertos pienākumus vai aizliegumus personai, kas rada apdraudējumu, kuri ir Eiropas aizsardzības rīkojuma pamatā, to ilgumu un ▌ norādi par jebkādu sodu vai sankciju attiecīgā pienākuma vai aizlieguma pārkāpšanas gadījumā;
   g) informāciju par aizsargātajai personai vai personai, kas rada apdraudējumu, nodotu jebkādu tehnisku ierīci, kuru izmanto, lai īstenotu aizsardzības pasākumu;
   h) personas, kas rada apdraudējumu, identitāti un valstspiederību, kā arī kontaktinformāciju;
   i) to, vai aizsargātajai personai un/vai personai, kas rada apdraudējumu, izdevējā valstī ir sniegta bezmaksas juridiska palīdzība, ja šāda informācija kompetentajai iestādei ir zināma bez nepieciešamības papildus ievākt ziņas;
   j) attiecīgā gadījumā citus apstākļus, kuriem varētu būt ietekme, izvērtējot aizsargātās personas apdraudējumu;
   k) attiecīgā gadījumā skaidru norādi, ka spriedums, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2008/947/TI 2. pantā, vai lēmums par uzraudzības pasākumiem, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2009/829/TI 4. pantā, jau ir nodots uzraudzības dalībvalstij, un šīs dalībvalsts iestādes identifikāciju, kura ir kompetenta izpildīt šādu spriedumu vai lēmumu.

8. pants

Nosūtīšanas procedūra

1.  Ja izdevējas valsts kompetentā iestāde nosūta Eiropas aizsardzības rīkojumu izpildītājas valsts kompetentajai iestādei, tā dara to jebkurā veidā, kas atstāj rakstisku apstiprinājumu, lai izpildītājas valsts kompetentā iestāde varētu noteikt tā autentiskumu. Arī visa oficiālā minēto kompetento iestāžu saziņa notiek nepastarpināti.

2.  Ja izpildītājas valsts vai izdevējas valsts kompetentā iestāde citas valsts kompetentajai iestādei nav zināma, pēdējā minētā iestāde veic visus atbilstīgos pieprasījumus, tostarp izmantojot Padomes Lēmumā 2008/976/TI (2008. gada 16. decembris) par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu(8) paredzētā Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktus, valsts pārstāvja Eurojust starpniecību vai savas valsts Eurojust valsts koordinācijas sistēmas starpniecību, lai saņemtu vajadzīgo informāciju.

3.  Ja izpildītājas valsts iestāde, kas saņem Eiropas aizsardzības rīkojumu, nav kompetenta to atzīt, minētā iestāde ex officio nosūta Eiropas aizsardzības rīkojumu kompetentajai iestādei un nekavējoties informē izdevējas valsts kompetento iestādi, izmantojot līdzekļus, ar kuriem šo informācijas nodošanu var rakstiski apliecināt.

9. pants

Izpildītājas valsts pasākumi

1.  Izpildītājas valsts kompetentā iestāde, saņēmusi saskaņā ar 8. pantu nosūtīto Eiropas aizsardzības rīkojumu, to atzīst bez liekas kavēšanās un pieņem lēmumu, ar kuru paredz jebkādu pasākumu, kas līdzīgos gadījumos būtu iespējams saskaņā ar tās tiesību aktiem, lai nodrošinātu aizsargātās personu aizsardzību, ja vien tā nepieņem lēmumu izmantot kādu no 10. pantā minētajiem pamatojumiem, lai rīkojumu neatzītu.

2.  Pasākumam, kuru izpildītājas valsts kompetentā iestāde pieņēmusi atbilstīgi 1. punktam, kā arī jebkuram citam pasākumam, kas pieņemts, pamatojoties uz 11. pantā minēto attiecīgo lēmumu, pēc iespējas lielākā mērā jāatbilst izdevējas valsts noteiktajam aizsardzības pasākumam.

3.  Izpildītājas valsts kompetentā iestāde informē personu, kas rada apdraudējumu, izdevējas valsts kompetento iestādi un aizsargāto personu par ikvienu pasākumu, kas pieņemts, piemērojot 1. punkta noteikumus, kā arī par iespējamām juridiskajām sekām šāda pasākuma pārkāpuma gadījumā, kā noteikts valsts tiesību aktos un atbilstīgi 11. panta 2. punktam. Personai, kas rada apdraudējumu, neatklāj informāciju par aizsargātās personas dzīvesvietas adresi vai citu kontaktinformāciju, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams, lai īstenotu pasākumu, kas pieņemts, piemērojot 1. panta noteikumus.

4.  Ja izpildītājas valsts kompetentā iestāde uzskata, ka informācija, ko saskaņā ar 7. pantu nosūta līdz ar Eiropas aizsardzības rīkojumu, nav pilnīga, tā nekavējoties informē par to izdevējas valsts kompetento iestādi, izmantojot jebkādus līdzekļus, ar kuriem šo informēšanas faktu var rakstiski apliecināt, un nosakot izdevējai iestādei termiņu, līdz kuram jānodrošina trūkstošā informācija.

10. pants

Pamatojumi Eiropas aizsardzības rīkojuma neatzīšanai

1.  Izpildītājas valsts kompetentā iestāde var atteikties atzīt Eiropas aizsardzības rīkojumu šādos gadījumos:

   a) Eiropas aizsardzības rīkojums nav izpildīts pilnībā vai nav izpildīts izpildītājas valsts kompetentās iestādes norādītajā termiņā;
   b) nav izpildītas 5. pantā noteiktās prasības;
   c) aizsardzības pasākums ir saistīts ar darbību, kas saskaņā ar izpildītājas valsts tiesību aktiem nav uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu;
     d) aizsardzība izriet no tādas sankcijas vai pasākuma izpildes, uz kuru attiecas amnestija saskaņā ar izpildītājas valsts tiesību aktiem un kurš ir saistīts ar nodarījumu vai uzvedību, kas saskaņā ietilpst tās kompetencē saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem;
   e) saskaņā ar izpildītājas valsts tiesību aktiem personai, kas rada apdraudējumu, ir piešķirta imunitāte, kas neļauj pieņemt ▌ pasākumus, pamatojoties uz Eiropas aizsardzības rīkojumu;
   f) pret personu, kas rada apdraudējumu, vērstajai kriminālapsūdzībai par rīcību vai uzvedību, attiecībā uz kuru ir pieņemts attiecīgais aizsardzības pasākums, ir iestājies noilgums saskaņā ar izpildītājas valsts tiesību aktiem, ja attiecīgā rīcība vai uzvedība ir tās kompetencē saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
   g) Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšana būtu pretrunā ne bis in idem principam;
   h) saskaņā ar izpildītājas valsts tiesību aktiem personu, kas rada apdraudējumu, vecuma dēļ nevar saukt pie kriminālatbildības par rīcību vai uzvedību, attiecībā uz kuru ir pieņemts aizsardzības pasākums;
   i) aizsardzības pasākums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, kuru atbilstīgi izpildītājas valsts tiesību aktiem uzskata par tādu, kas pilnībā izdarīts tās teritorijā, vai arī tādu, kura lielākā vai būtiskākā daļa ir izdarīta tās teritorijā.

2.   Ja izpildītājas valsts kompetentā iestāde atsakās atzīt Eiropas aizsardzības rīkojumu, norādot kā pamatojumu vienu no augstākminētajiem iemesliem, tā:

   a) lieki nevilcinoties informē izdevēju valsti un aizsargāto personu par šo atteikumu un atteikuma iemesliem;
   b) attiecīgā gadījumā informē aizsargāto personu par iespēju pieprasīt aizsardzības pasākuma pieņemšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem;
   c) attiecīgā gadījumā informē aizsargāto personu par attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos noteiktajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kurus var izmantot, lai apstrīdētu tās lēmumu.

11. pants

Izpildītājā valstī piemērojamais likums un tās kompetence

1.  Izpildītāja valsts ir kompetenta pieņemt un savā teritorijā īstenot pasākumus, kuri jāveic pēc Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanas. Izpildītājas valsts tiesību akti attiecas uz 9. panta 1. punktā paredzētā lēmuma pieņemšanu un īstenošanu, kā arī uz noteikumiem par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret izpildītājas valsts pieņemtiem lēmumiem, kas attiecas uz Eiropas aizsardzības rīkojumu.

2.  Viena vai vairāku izpildītājas valsts paredzētu, pēc Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanas veiktu pasākumu pārkāpumu gadījumos izpildītājas valsts kompetentā iestāde, piemērojot 1. punktu, ir tiesīga:

   a) šāda pasākuma pārkāpuma gadījumā noteikt kriminālsodus un īstenot jebkādu citu pasākumu, ja saskaņā ar izpildītājas valsts tiesību aktiem var uzskatīt, ka ir veikts noziedzīgs nodarījums;
   b) pieņemt jebkādus ar krimināltiesībām nesaistītus lēmumus saistībā ar attiecīgo pārkāpumu;
   c) pieņemt jebkādu steidzamu un provizorisku pasākumu, lai pārtrauktu pārkāpumu, vajadzības gadījumā gaidot attiecīgu izdevējas valsts lēmumu.

3.  Ja izpildītājā valstī nav pieejams nekāds pasākums, ko attiecīgajā valstī varētu veikt līdzīgā gadījumā, izpildītājas valsts kompetentā iestāde izdevējas valsts kompetentajai iestādei paziņo par visiem pārkāpumiem attiecībā uz Eiropas aizsardzības rīkojumā aprakstīto aizsardzības pasākumu, kas tai zināmi.

12. pants

Paziņojumi pārkāpumu gadījumos

Izpildītājas valsts kompetentā iestāde informē izdevējas valsts vai uzraudzības valsts kompetento iestādi par visiem to pasākumu pārkāpumiem, kuri īstenoti, pamatojoties uz Eiropas aizsardzības rīkojumu. Paziņojumiem izmanto II pielikumā iekļauto standarta veidlapu.

13. pants

Izdevējas valsts kompetence

1.  Izdevējas valsts kompetentajai iestādei ir ekskluzīva kompetence pieņemt lēmumus par:

   a) aizsardzības pasākuma un attiecīgi arī Eiropas aizsardzības rīkojuma atjaunināšanu, pārskatīšanu, grozīšanu, atsaukšanu un atcelšanu;
   b) aizsardzības pasākuma atsaukšanas gadījumā noteikt ar brīvības atņemšanu saistītu sodu ‐ ar noteikumu, ka aizsardzības pasākums ticis piemērots saskaņā ar spriedumu, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2008/947/TI 2. pantā, vai saskaņā ar lēmumu par uzraudzības pasākumiem, kā definēts Padomes Pamatlēmuma 2009/829/TI 4. pantā.

2.  Saskaņā ar 1. punktu pieņemtiem lēmumiem piemēro izdevējas valsts tiesību aktus.

3.  Ja spriedums, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2008/947/TI 2. pantā, vai lēmums par uzraudzības pasākumiem, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2009/829/TI 4. pantā, jau ir nodots citai dalībvalstij, vai tas tiek nodots pēc tam, kad ir izdots Eiropas aizsardzības rīkojums, turpmākus lēmumus pieņem saskaņā ar attiecīgajiem minēto pamatlēmumu noteikumiem.

4.  Izdevējas dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē izpildītājas dalībvalsts kompetento iestādi par visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu.

5.  Ja izdevējas valsts kompetentā iestāde atceļ vai atsauc Eiropas aizsardzības rīkojumu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, izpildītājas valsts kompetentā iestāde pārtrauc saskaņā ar 9. panta 1. punktu pieņemtos pasākumus, līdzko par to ir pienācīgi paziņojusi izdevējas valsts kompetentajai iestādei.

6.  Ja izdevējas valsts kompetentā iestāde Eiropas aizsardzības rīkojumā izdara grozījumus saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, izpildītājas valsts kompetentā iestāde pēc vajadzības:

   a) saskaņā ar 9. pantu izdara izmaiņas pasākumos, kas pieņemti, pamatojoties uz Eiropas aizsardzības rīkojumu; vai
   b) atsakās īstenot grozīto pienākumu vai aizliegumu, ja tas neatbilst 5. pantā minēto pienākumu vai aizliegumu veidiem vai ja informācija, ko saskaņā ar 7. pantu nosūta ar Eiropas aizsardzības rīkojumiem, nav pilnīga un trūkstošā informācija nav sniegta termiņā, ko izpildītājas valsts kompetentā iestāde noteikusi saskaņā ar 9. panta 4. punktu.

14. pants

Uz Eiropas aizsardzības rīkojuma pamata īstenotu pasākumu pārtraukšanas iemesli

1.  Izpildītājas valsts kompetentā iestāde var pārtraukt pasākumus, kas pieņemti, lai izpildītu Eiropas aizsardzības rīkojumu:

   a) ja ir skaidras norādes, ka aizsargātā persona nedzīvo vai neuzturas izpildītājas valsts teritorijā, vai arī noteikti ir atstājusi minēto teritoriju;
   b) ja saskaņā ar tās tiesību aktiem ir beidzies ilgākais pieļaujamais Eiropas aizsardzības rīkojuma izpildei paredzētā pasākuma termiņš;
   c) gadījumos, kas ir minēti 13. panta 6. punkta b) apakšpunktā;
   d) ja pēc Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanas spriedumu, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2008/947/TI 2. pantā, vai lēmumu par uzraudzības pasākumiem, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2009/829/TI 4. pantā, pārsūta izpildītājai valstij.

2.  Izpildītājas valsts kompetentā iestāde nekavējoties informē izdevējas valsts kompetento iestādi un, ja iespējams, aizsargāto personu par šādu lēmumu.

3.  Pirms pārtraukt pasākumus saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, izpildītājas valsts kompetentā iestāde var pieprasīt izdevējas valsts kompetentajai iestādei sniegt informāciju par to, vai ar Eiropas aizsardzības rīkojumu paredzētā aizsardzība joprojām ir vajadzīga, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus. Izdevējas valsts kompetentā iestāde nekavējoties atbild uz šo pieprasījumu.

15. pants

Prioritāte Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanā

Eiropas aizsardzības rīkojums jāatzīst, ievērojot tādu pašu prioritāti, kāda noteikta attiecībā uz līdzīgu lietu valstī, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus, tostarp jautājuma steidzamību, aizsargātās personas paredzamo ierašanās datumu izpildītājas valsts teritorijā un, ja iespējams, aizsargātās personas apdraudējuma pakāpi.

16. pants

Apspriedes starp kompetentajām iestādēm

Attiecīgā gadījumā izdevējas valsts kompetentā iestāde un izpildītājas valsts kompetentā iestāde var apspriesties viena ar otru, lai veicinātu šīs direktīvas netraucētu un efektīvu piemērošanu.

17. pants

Valodas

1.  Izdevējas valsts kompetentā iestāde Eiropas aizsardzības rīkojumu tulko izpildītājas valsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām.

2.  Izpildītājas valsts kompetentā iestāde tulko 12. pantā minēto veidlapu izdevējas valsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām.

3.   Ikviena dalībvalsts, pieņemot šo direktīvu, vai vēlāk deklarācijā, ko deponē Komisijā, var norādīt, ka tā pieņems tulkojumu vienā vai vairākās citās Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

18. pants

Izmaksas

Izmaksas, kas rodas saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu, saskaņā ar saviem tiesību aktiem sedz izpildītāja valsts, izņemot izmaksas, kas radušās tikai un vienīgi izdevējas valsts teritorijā.

19. pants

Saistība ar citiem nolīgumiem un režīmiem

1.  Dalībvalstis var arī turpmāk piemērot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai režīmus, kas ir spēkā šīs direktīvas spēkā stāšanās brīdī, ciktāl tie ļauj papildināt vai paplašināt šīs direktīvas mērķus un palīdz vienkāršot vai atvieglot procedūras aizsardzības pasākumu veikšanai.

2.  Dalībvalstis var noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai režīmus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ciktāl tie ļauj papildināt vai paplašināt šīs direktīvas mērķus un palīdz vienkāršot vai atvieglot procedūras aizsardzības pasākumu veikšanai.

3.  Līdz …*(9) dalībvalstis informē ▌Komisiju par spēkā esošajiem 1. punktā minētajiem nolīgumiem un režīmiem, ko tās vēlas turpināt piemērot. Dalībvalstis arī informē ▌Komisiju par jebkuriem jauniem nolīgumiem vai režīmiem, kā minēts 2. punktā, trīs mēnešu laikā pēc šāda nolīguma parakstīšanas.

20. pants

Saistība ar citiem instrumentiem

1.  Šī direktīva neskar to, kā piemēro Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001, kā arī Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/2003, kā arī Hāgas 1996. gada Konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem vai Hāgas 1980. gada Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem.

2.  Šī direktīva neskar to, kā piemēro Padomes Pamatlēmumu 2008/947/TI un Padomes Pamatlēmumu 2009/829/TI.

21. pants

Īstenošana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz ...*(10) nodrošinātu atbilstību šai direktīvai . Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju. Pieņemot minētos pasākumus, dalībvalstis tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, kurus tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

22. pants

Datu vākšana

Lai atvieglotu šīs direktīvas piemērošanas novērtējumu, dalībvalstis dara zināmu Eiropas Komisijai attiecīgu informāciju par valsts procedūru piemērošanu saistībā ar Eiropas aizsardzības rīkojumu, informējot vismaz par pieprasīto, izdoto un/vai atzīto Eiropas aizsardzības rīkojumu skaitu.

23. pants

Pārskatīšana

Līdz …(11)* Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību aktu priekšlikumus.

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs Priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta 2010. gada 14. decembra nostāja.
(2) OV L 337, 16.12.2008., 102. lpp.
(3) OV L 294, 11.11.2009., 20. lpp.
(4) OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.
(5) OV L 338, 23.12.2003., 1. lpp.
(6) OV L 151, 11.6.2008., 39. lpp.
(7) OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.
(8) OV L 348, 24.12.2008., 130. lpp.
(9)* Trīs mēneši pēc šīs direktīvās stāšanās spēkā.
(10)* 3 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
(11)** Četri gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.


I PIELIKUMS

EIROPAS AIZSARDZĪBAS RĪKOJUMS,

kas minēts 7. pantā

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2011/.../ES (... gada ...) PAR EIROPAS AIZSARDZĪBAS RĪKOJUMU(1)

Šajā veidlapā ietvertā informācija jāapstrādā, ievērojot atbilstīgu konfidencialitāti.

Izdevēja valsts:

Izpildītāja valsts:

a) Informācija par aizsargāto personu:

Uzvārds:

Vārds(-i):

Pirmslaulības vai iepriekšējais uzvārds, ja tāds ir:

Dzimums:

Valstspiederība:

Personas kods vai sociālā nodrošinājuma numurs (ja tāds ir):

Dzimšanas datums:

Dzimšanas vieta:

Adrese/dzīvesvieta:

– izdevējā valstī:

– izpildītājā valstī:

– citur:

Kādu(-as) valodu(-as) saprot (ja tas ir zināms):

Vai aizsargātajai personai izdevējā valstī ir sniegta bezmaksas juridiska palīdzība (ja šāda informācija ir zināma bez nepieciešamības papildus ievākt ziņas)?

? Jā

? Nē

? Nav zināms

Ja aizsargātā persona ir nepilngadīga vai juridiski rīcībnespējīga, informācija par fiziskās personas aizbildni vai pārstāvi:

Uzvārds:

Vārds(-i):

Pirmslaulības uzvārds, ja tāds ir:

Dzimums:

Valstspiederība:

Biroja adrese:

b) Aizsargātā persona ir nolēmusi uzturēties vai jau uzturas izpildītājā dalībvalstī vai ir nolēmusi apmesties uz dzīvi vai ir jau apmetusies uz dzīvi izpildītājā dalībvalstī.

Datums, no kura aizsargātā persona plāno uzturēties vai apmesties uz dzīvi izpildītājā valstī (ja zināms):

Uzturēšanās laiks vai laikposmi (ja zināms):

c) Vai aizsargātajai personai vai personai, kas rada apdraudējumu, ir nodrošinātas jebkādas tehniskas ierīces, lai ▌īstenotu aizsardzības pasākumu:

? Jā; lūgums sniegt īsu kopsavilkumu par izmantotajiem instrumentiem:

? Nē

d) Kompetentā iestāde, kas izsniegusi Eiropas aizsardzības rīkojumu:

Oficiālais nosaukums:

Pilna adrese:

Tālr. Nr.: (valsts kods) (apgabala/pilsētas kods) (numurs)

Faksa Nr.: (valsts kods) (apgabala/pilsētas kods) (numurs)

Kontaktpersonas(u) dati

Uzvārds:

Vārds(-i):

Amats (amata nosaukums/dienesta pakāpe):

Tālr. Nr.: (valsts kods) (apgabala/pilsētas kods) (numurs)

Faksa Nr.: (valsts kods) (apgabala/pilsētas kods) (numurs)

E-pasts (ja tāds ir):

Valodas, ko var izmantot saziņai:

e) Aizsardzības pasākuma identifikācija, pamatojoties uz kuru ir izdots Eiropas aizsardzības rīkojums;

Aizsardzības pasākums izdots (datums: dd–mm–gggg):

Aizsardzības pasākums stājies spēkā (datums: dd–mm–gggg):

Aizsardzības pasākuma lietas numurs (ja zināms):

Iestāde, kas pieņēmusi aizsardzības pasākumu:

f) Kopsavilkums par faktiem un apraksts par apstākļiem, kuri izraisījuši e) punktā minētā aizsardzības pasākuma piemērošanu, kā arī attiecīgā gadījumā noziedzīga nodarījuma klasifikācija:

g) Dati par pienākumu(-iem) vai aizliegumu(-iem), kas ar aizsardzības pasākumu ir piemēroti personai, kura rada apdraudējumu:

Pienākuma(-u) raksturojums: (var izdarīt atzīmi vairāk nekā vienā izvēles rūtiņā):

? aizliegums apmeklēt konkrētu apkārtni, vietas vai noteiktas teritorijas, kur uzturas vai kuras apmeklē aizsargātā persona;

– ja izdarāt atzīmi šajā rūtiņā, lūgums norādīt precīzi, kurus konkrētos apvidus, vietas vai noteiktās teritorijas personai, kas rada apdraudējumu, ir aizliegts apmeklēt:

? aizliegums jebkādā veidā sazināties ar aizsargāto personu, tostarp izmantojot tālruni, elektronisku vai parastu pastu, faksu vai kādus citus līdzekļus, vai arī šādas saziņas reglamentācija;

– ja izdarāt atzīmi šajā rūtiņā, lūgums sniegt visu attiecīgo informāciju:

? aizliegums vai noteikums tuvoties aizsargātajai personai tuvāk par noteiktu attālumu

– ja izdarāt atzīmi šajā rūtiņā, lūgums norādīt precīzi, kāds attālums personai, kas rada apdraudējumu, ir jāievēro attiecībā uz aizsargāto personu:

Lūgums norādīt laikposmu, kad iepriekšminētais(-ie) pienākums(-i) tiek piemērots(-i) personai, kas rada apdraudējumu:

Norāde par sankciju vai sodu (ja tāds ir) aizlieguma pārkāpuma gadījumā:

h) Informācija par personu, kas rada apdraudējumu un kam ir piemēroti g) punktā minētais(-ie) pienākums(-i):

Uzvārds:

Vārds(-i):

Pirmslaulības vai iepriekšējais uzvārds, ja tāds ir:

Pseidonīms(-i), ja tāds(-i) ir:

Dzimums:

Valstspiederība:

Personas kods vai sociālā nodrošinājuma numurs (ja tāds ir):

Dzimšanas datums:

Dzimšanas vieta:

Adrese/dzīvesvieta:

– izdevējā valstī:

– izpildītājā valstī:

– citur:

Kādu(-as) valodu(-as) saprot (ja tas ir zināms):

Ja iespējams, lūgums sniegt šādu informāciju:

– Personas identitātes dokumenta(-u) (identitātes karte, pase) veids un numurs:

Vai personai, kas rada apdraudējumu, izdevējā valstī ir sniegta bezmaksas juridiska palīdzība (ja šāda informācija ir zināma bez nepieciešamības papildus ievākt ziņas)?

? Jā

? Nē

? Nav zināms

i) Citi apstākļi, kuriem var būt ietekme, izvērtējot aizsargātās personas iespējamo apdraudējumu (fakultatīva informācija):

j) Cita noderīga informācija (piemēram, ja tāda pieejama un ir nepieciešama ‐ informācija par citām valstīm, kurās attiecībā uz vienu un to pašu aizsargāto personu iepriekš ir tikuši pieņemti aizsardzības pasākumi):

k) Lūgums izdarīt atzīmi atbilstošajā rūtiņā un aizpildīt:

? spriedums, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2008/947/TI 2. pantā, jau ir nosūtīts citai dalībvalstij

– Ja esat izdarījis atzīmi šajā rūtiņā, lūgums sniegt kontaktinformāciju par kompetento iestādi, kurai ir nosūtīts spriedums:

? lēmums par uzraudzības pasākumiem, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2009/829/TI 4. pantā, jau ir nosūtīts citai dalībvalstij

– Ja esat izdarījis atzīmi šajā rūtiņā, lūgums sniegt kontaktinformāciju par kompetento iestādi, kurai ir nosūtīts lēmums par uzraudzības pasākumiem:

Eiropas aizsardzības rīkojuma izdevējas iestādes un/vai tās pārstāvja paraksts, kas apstiprina rīkojuma satura pareizību:

Vārds:

Amats (amata nosaukums/dienesta pakāpe):

Datums:

Lietas numurs (ja tāds ir):

Oficiāls zīmogs (attiecīgā gadījumā):

(1)*Šīs direktīvas numurs un datums.


II PIELIKUMS

VEIDLAPA,

kas minēta 12. pantā

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2011/.../ES (... gada ...) PAR EIROPAS AIZSARDZĪBAS RĪKOJUMU(1)

ZIŅOJUMS PAR PĀRKĀPUMU ATTIECĪBĀ UZ AIZSARDZĪBAS PASĀKUMU, KAS IR EIROPAS AIZSARDZĪBAS RĪKOJUMA PAMATĀ UN IR TAJĀ APRAKSTĪTS

Šajā veidlapā ietvertā informācija jāapstrādā, ievērojot atbilstīgu konfidencialitāti.

a) Dati par tās personas identitāti, kas rada apdraudējumu

Uzvārds:

Vārds(-i):

Pirmslaulības vai iepriekšējais uzvārds, ja tāds ir:

Pseidonīms(-i), ja tāds(-i) ir:

Dzimums:

Valstspiederība:

Personas kods vai sociālā nodrošinājuma numurs (ja tāds ir):

Dzimšanas datums:

Dzimšanas vieta:

Adrese:

Kādu(-as) valodu(-as) saprot (ja tas ir zināms):

b) Dati par aizsargātās personas identitāti:

Uzvārds:

Vārds(-i):

Pirmslaulības vai iepriekšējais uzvārds, ja tāds ir:

Dzimums:

Valstspiederība:

Dzimšanas datums:

Dzimšanas vieta:

Adrese:

Kādu(-as) valodu(-as) saprot (ja tas ir zināms):

c) Dati par Eiropas aizsardzības rīkojumu:

Rīkojums izdots (datums):

Lietas numurs (ja tāds ir):

Iestāde, kas izdevusi rīkojumu:

Oficiālais nosaukums:

Adrese:

d) Dati par iestādi, kas atbildīga par aizsardzības pasākuma izpildi (ja tāda ir), kuru pieņēmusi izpildītāja valsts saskaņā ar Eiropas aizsardzības rīkojumu:

Iestādes oficiālais nosaukums:

Kontaktpersonas vārds, uzvārds:

Amats (amata nosaukums/dienesta pakāpe):

Adrese:

Tālr. Nr.: (valsts kods) (apgabala kods) (numurs)

Faksa Nr.: (valsts kods) (apgabala kods) (numurs)

E–pasts:

Valodas, ko var izmantot saziņai:

e) Pēc Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanas izpildītājas valsts kompetentās iestādes noteiktā(-o) pienākuma(-u) pārkāpums un/vai citi fakti, kuri varētu būt iemesls jebkāda turpmāka lēmuma pieņemšanai:

Pārkāpums attiecas uz šādu(-iem) pienākumu(-iem) (varat izdarīt atzīmi vairāk nekā vienā rūtiņā):

? aizliegums apmeklēt konkrētu apkārtni, vietas vai noteiktas teritorijas, kur uzturas vai kuras apmeklē aizsargātā persona;

? aizliegums jebkādā veidā sazināties ar aizsargāto personu, tostarp izmantojot tālruni, elektronisku vai parastu pastu, faksu vai kādus citus līdzekļus, vai arī šādas saziņas reglamentācija;

? aizliegums vai noteikums tuvoties aizsargātajai personai tuvāk par noteiktu attālumu;

? jebkāds cits pasākums, ko atbilstoši aizsardzības pasākumam, uz kura pamatojas Eiropas aizsardzības rīkojums, ir pieņēmusi izpildītājas valsts kompetentā iestāde pēc Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanas.

Pārkāpuma(-u) apraksts (vieta, datums un konkrēti apstākļi):

Saskaņā ar 11. panta 2. punktu:

– pasākumi, kurus izpildītāja valsts pieņēmusi pārkāpuma dēļ;

– citas pārkāpuma dēļ iespējamas juridiskās se.as izdevējā valstī;

Citi fakti, kuri varētu būt iemesls jebkāda turpmāka lēmuma pieņemšanai

Konstatēto faktu apraksts:

f) Kontaktinformācija par personu, ar kuru jāsazinās, ja vajadzīga papildu informācija par pārkāpumu:

Uzvārds:

Vārds(-i):

Adrese:

Tālr. Nr.: (valsts kods) (apgabala/pilsētas kods) (numurs)

Faksa Nr.: (valsts kods) (apgabala/pilsētas kods) (numurs)

E-pasts:

Valodas, ko var izmantot saziņai:

Veidlapas izdevējas iestādes un/vai tās pārstāvja paraksts, kas apliecina, ka veidlapas saturs ir pareizs:

Vārds:

Amats (amata nosaukums/dienesta pakāpe):

Datums:

Oficiāls zīmogs (attiecīgā gadījumā):

(1)* Šīs direktīvas numurs un datums.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika