Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2010. gada 7. jūlijs - Strasbūra
Biržas sarakstā iekļauto sabiedrību vadītāju atalgojums un atalgojuma politika finanšu pakalpojumu sektorā
 Jauni pārtikas produkti ***II
 Rūpnieciskās emisijas (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta versija) ***II
 Pienākumi tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus ***II
 Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvaras ***I
 Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ***I
 Finanšu sistēmas makrouzraudzība un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošana ***I
 Eiropas Banku iestāde ***I
 Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja ***I
 Kapitāla prasības, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai pārvēršanai vērtspapīros, un atlīdzības politikas uzraudzības pārbaude ***I
 Eiropas Centrālās bankas konkrētie uzdevumi saistībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību *
 Ieteikumi: Pārrobežu krīzes vadība banku nozarē
 Eiropas Finanšu stabilitātes fonds un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms un turpmākās darbības
 Īslandes pieteikums dalībai Eiropas Savienībā

Biržas sarakstā iekļauto sabiedrību vadītāju atalgojums un atalgojuma politika finanšu pakalpojumu sektorā
PDF 298kWORD 72k
Eiropas Parlamenta 2010. gada 7. jūlija rezolūcija par biržas sarakstā iekļauto sabiedrību vadītāju atalgojumu un atalgojuma politiku finanšu pakalpojumu sektorā (2010/2009(INI))
P7_TA(2010)0265A7-0208/2010

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 30. aprīļa ieteikumu par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē (C(2009)3159),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 30. aprīļa ieteikumu, ar ko papildina Ieteikumus 2004/913/EK un 2005/162/EK attiecībā uz biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzību (C(2009)3177),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai pārvēršanai vērtspapīros, un attiecībā uz atlīdzības politikas uzraudzības pārbaudi (COM(2009)0362),

–  ņemot vērā Finanšu stabilitātes foruma (Finanšu stabilitātes padome) 2009. gada 2. aprīļa pamatotas kompensāciju piešķiršanas principus un tiem pievienotos 2009. gada 25. septembra īstenošanas standartus,

–  ņemot vērā Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas (EBUK) 2009. gada 20. aprīļa augsta līmeņa atalgojuma politikas principus,

–  ņemot vērā Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas (EBUK) 2010. gada 11. jūnija augsta līmeņa atalgojuma politikas principus,

–  ņemot vērā Bāzeles Banku uzraudzības komitejas 2010. gada janvārī izstrādāto Kompensācijas principu un standartu novērtēšanas metodoloģiju,

–  ņemot vērā ESAO 2010. gada februāra ziņojumu “Uzņēmumu vadība un finanšu krīze ‐ secinājumi un jauna paraugprakse principu īstenošanas veicināšanai”,

–  ņemot vērā 2010. gada 18. maija rezolūciju par uzņēmumu vadības deontoloģiskajiem aspektiem(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 2. jūnija Zaļo grāmatu par finanšu iestāžu korporatīvo pārvaldību un atalgojuma politiku (COM(2010)0284),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 2. jūnija ziņojumu par to, kā ES dalībvalstīs piemēro Komisijas Ieteikumu 2009/385/EK (2009. gada Ieteikums par direktoru atlīdzību), ar ko papildina Ieteikumus 2004/913/EK un 2005/162/EK attiecībā uz biržas sarakstā iekļautu sabiedrību direktoru atlīdzību (COM(2010)0285),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 2. jūnija ziņojumu par to, kā ES dalībvalstīs piemēro Komisijas Ieteikumu 2009/384/EK par atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē (COM(2010)0286),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7-0208/2010),

A.  tā kā to darbinieku kategoriju atalgojuma politika finanšu nozarē un dažās biržas sarakstā iekļautajās sabiedrībās, kuru profesionālā darbība materiāli ietekmē uzņēmuma vai sabiedrības riska profilu, tika īstenota tā, lai veicinātu darījumus, kuru mērķis ir īstermiņa peļņas gūšana, veidojot arvien riskantākus uzņēmējdarbības modeļus šī mērķa sasniegšanai un tādējādi kaitējot darba ņēmējiem, noguldītājiem un ieguldītājiem, kā arī ilgtspējīgai izaugsmei kopumā;

B.  tā kā Komisijas Zaļajā grāmatā par finanšu iestāžu korporatīvo pārvaldību un atalgojuma politiku ir uzsvērts, ka efektīvu kontroles mehānismu trūkums ievērojami veicināja pārmērīga riska uzņemšanos finanšu iestādēs un ka korporatīvajā pārvaldībā vajadzētu ņemt vērā finanšu sistēmas stabilitāti, kura ir atkarīga no daudzu sistēmas dalībnieku darbības;

C.   tā kā neatbilstīgas dažu finanšu iestāžu atalgojuma shēmas, stimulējot pārmērīga un nepārdomāta riska uzņemšanos, sekmēja riska palielināšanos, kas izraisīja pašreizējo finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi, un tādējādi politikas veidotājiem un regulatoriem sagādā vislielākās rūpes;

D.   tā kā finanšu iestādēm saistībā ar to korporatīvo sociālo atbildību ir jāņem vērā sociālā vide, kurā attiecīgā iestāde darbojas, kā arī visu iesaistīto personu, piemēram, klientu, akcionāru un darbinieku, intereses kopumā;

E.  tā kā pasaules, Eiropas un atsevišķu valstu līmenī ir uzsāktas vairākas iniciatīvas, lai risinātu jautājumu saistībā ar problemātisko atalgojuma praksi, un tā kā ir nepieciešams īstenot vispusīgi saskaņotu pieeju, lai ne tikai garantētu visiem dalībniekiem vienādus noteikumus, bet arī nodrošinātu Eiropas konkurētspēju pasaulē un veicinātu ilgtspējīgu un godīgu konkurenci tirgos;

F.  tā kā Finanšu stabilitātes padomes (FSP) pamatotas kompensāciju piešķiršanas principos, kurus apstiprināja G20 valstu vadītāji, ir noteikti pieci pamatotas atalgojuma prakses elementi, un ņemot vērā, ka ir svarīgi vienlaikus veicināt šo principu īstenošanu;

G.  tā kā saskaņotie principi un jau īstenotie pasākumi atalgojuma politikas jomā būtu pastāvīgi jāpārrauga un attiecīgā gadījumā jāpielāgo, lai visā Eiropā ieviestu vienādus nosacījumus un nodrošinātu Eiropas finanšu nozares konkurētspēju pasaulē;

H.  tā kā vairāku zinātnisko pētījumu rezultāti un praktiskā pieredze liecina, ka nesaistošiem ieteikumiem atalgojuma politikas jomā ir visai neliela ietekme, tādējādi uzsverot nepieciešamību ieviest iedarbīgāku instrumentu, lai nodrošinātu minēto principu ievērošanu;

I.  tā kā Komisijas ziņojumā ir norādīts, ka, neraugoties uz krīzes radīto stimulu īstenot ievērojamas reformas atalgojuma politikas jomā, tikai 16 dalībvalstis ir pilnībā vai daļēji piemērojušas Komisijas ieteikumu,

Vispārīgas piezīmes

1.  atzinīgi vērtē Komisijas un FSP īstenotās iniciatīvas saistībā ar atalgojuma politiku finanšu nozarē un biržas sarakstā iekļautajās sabiedrībās kopumā, tomēr uzskata ‐ paredzot finanšu iestādēm papildu regulējumu atalgojuma politikas un kapitāla prasību jautājumos, attiecīgi vajadzētu ņemt vērā finanšu uzņēmuma lielumu un tādējādi tā darbības ietekmi uz sistēmisko risku;

2.  ņem vērā ziņojumā izklāstītos priekšlikumus attiecībā uz kapitāla prasību direktīvām, kuros ierosināti saistoši atalgojuma politikas principi finanšu nozarē;

Efektīva kompensācijas pārvaldība

3.  uzsver, ka uzraudzības iestādēm vajadzētu lemt par to, vai finanšu iestādei vai biržas sarakstā iekļautai sabiedrībai ir vajadzīga atalgojuma komiteja; minētais lēmums būtu jāpieņem, ņemot vērā šo iestāžu vai sabiedrību lielumu, iekšējo organizāciju un to darbības veidu, jomu un sarežģītību; uzskata ‐ ja uzraudzītājs to uzskata par vajadzīgu, atalgojuma komitejai būtu jānosaka atalgojuma politika, jābūt neatkarīgai un par savu darbību jāatbild akcionāriem un uzraudzītājiem, un tai vajadzētu cieši sadarboties ar attiecīgā uzņēmuma riska komiteju, novērtējot kompensācijas sistēmas radītos stimulus;

4.  uzsver, ka līgumu priekšmetam ir jābūt pieejamam atalgojuma komitejai, un izskatāmos līgumus minētās komitejas izstrādā tā, lai par rupju nolaidību varētu sodīt, samazinot maksājumus; rupju nolaidību konstatē jo īpaši tad, ja neievēro vajadzīgo rūpību; šādā gadījumā atalgojuma komiteja nodrošina, ka samazinājums nav tikai simbolisks, bet ievērojami palīdz kompensēt radītos zaudējumus; turklāt finanšu iestādes vajadzētu aicināt izmantot soda sankciju sistēmu, proti, ar darbības rādītājiem saistītās atlīdzības daļas atmaksāšanu, ja konstatēts, ka darbības rādītāji ir negatīvi;

5.  uzskata, ka atalgojuma komitejas priekšsēdētājam un tās balsstiesīgajiem locekļiem ir jābūt pārvaldes struktūrvienības locekļiem, kuri attiecīgajā finanšu iestādē vai biržas sarakstā iekļautajā sabiedrībā neveic nekādas izpildfunkcijas; uzskata, ka vadītājiem un valdes locekļiem nevajadzētu vienlaicīgi darboties citu sabiedrību valdēs, ja pastāv jebkāda interešu konflikta iespēja;

6.  uzskata, ka attiecīgā gadījumā būtu jādod iespēja akcionāriem piedalīties ilgstpējīgas atalgojuma politikas noteikšanā un tālab varētu dot viņiem iespēju paust savu viedokli par atalgojuma politiku, sabiedrības kopsapulcē piedaloties nesaistošā balsošanā par atalgojuma ziņojumu;

7.  uzsver, ka valdes locekļu bez izpildpilnvarām kompensācijā vajadzētu iekļaut tikai fiksētu atalgojumu un tajā nevajadzētu iekļaut atalgojumu, kas ir atkarīgs no darba rezultātiem vai akcijām;

8.  uzsver, ka riska kontrolē iesaistītajiem locekļiem vajadzētu būt neatkarīgiem no uzņēmējdarbības vienībām, kuras tie kontrolē, un viņiem vajadzētu piešķirt atbilstošas pilnvaras un atalgot viņus neatkarīgi no minēto uzņēmējdarbības vienību darbības rādītājiem;

Efektīva kompensācijas pielāgošana, ņemot vērā pārdomātu riska uzņemšanos

9.   uzsver, ka atalgojumu vajadzētu pielāgot visiem riska veidiem, tam vajadzētu būt samērīgam ar riska pārvaldības rezultātiem un jāņem vērā tāda pašreizējā un iespējamā riska darbības laiks, kas ietekmē uzņēmuma vispārējos darbības rādītājus un stabilitāti;

10.  norāda, ka biržas sarakstā iekļauto sabiedrību vadītāji nedrīkst vadīties pēc savām finanšu interesēm; uzskata, ka vadītāju personīgās finanšu intereses, kas saistītas ar viņu atlīdzības mainīgo daļu, bieži ir pretrunā sabiedrības ilgtermiņa interesēm, tostarp tās darbinieku un akcionāru interesēm;

11.  uzskata, ka atalgojuma sistēmām vajadzētu būt samērīgām ar finanšu iestāžu lielumu, iekšējo organizāciju un darbības sarežģītību un tām vajadzētu atspoguļot dažādu finanšu nozaru, piemēram, banku, apdrošināšanas un fondu pārvaldīšanas nozaru, atšķirības;

12.  uzsver, ka uzraudzītājam vajadzētu pārskatīt un rūpīgi pārbaudīt augstākās vadības, par riska uzņemšanos atbildīgo personu un kontroles pienākumu veicēju darbības riska pārvaldības pasākumus; uzskata, ka šādu kārtību vajadzētu piemērot arī tiem darbiniekiem, kuru kopējais atalgojums, ieskaitot pensijas nodrošinājumu, ir līdzvērtīgs minēto darbinieku kategoriju atalgojumam;

13.  uzskata, ka atalgojuma mainīgo daļu līmeni vajadzētu noteikt, balstoties uz iepriekš noteiktiem un novērtējamiem darbības kritērijiem, kuriem vajadzētu veicināt sabiedrības ilgtermiņa ilgtspējību;

14.  uzsver, ka prēmiju fonda apmēru ar darbības rezultātiem saistītajā atalgojuma sistēmā vajadzētu saistīt ar uzņēmuma vispārējiem darbības rādītājiem un kapitāla bāzi, bet ar darbinieku individuālajiem darbības rezultātiem saistītais atalgojums būtu jānosaka, ņemot vērā gan konkrētā darbinieka sniegumu, attiecīgās uzņēmējdarbības vienības darbības rezultātus, gan iestādes vispārējos rezultātus;

15.  uzskata, ka vadītāju personīgās finanšu intereses, kas saistītas ar viņu atalgojuma mainīgo daļu, bieži ir pretrunā viņu sabiedrības ilgtermiņa interesēm; uzsver, ka vadītāju un tādu darbinieku atalgojuma politikai, kuri atbildīgi par lēmumu pieņemšanu ar riska profilu saistītos jautājumos, ir jāatbilst līdzsvarotas un funkcionālas riska pārvaldības principiem, un tādēļ ir pienācīgi jālīdzsvaro atalgojuma fiksētā un mainīgā daļa; prasa nekavējoties veikt plašus pasākumus, kas ļautu samazināt vai pat atcelt to darbinieku kategoriju atalgojuma mainīgās daļas, kuru rīcība ir izraisījusi attiecīgās sabiedrības rezultātu pasliktināšanos;

16.  uzskata, ka ir jāņem vērā ne tikai kvantitatīvais izvērtējums, bet arī ar kvalitāti saistīti izpildes kritēriji un subjektīvs vērtējums, lai noteiktu kompensācijas mainīgās daļas lielumu;

17.  uzskata, ka kompensācijas plānos nevajadzētu iekļaut garantētas prēmijas;

18.  uzskata, ka ne tikai ētisku apsvērumu dēļ, bet arī sociālā taisnīguma un ekonomikas ilgtspējības nodrošināšanai lielākā un mazākā atalgojuma starpībai sabiedrībā vajadzētu būt samērīgai;

19.  uzsver, ka uzņēmumiem vajadzētu noteikt iekšēju kārtību, ko apstiprina uzraudzītājs, lai risinātu konfliktus, kas var rasties starp riska vadības un darba struktūrvienībām;

20.  uzsver nepieciešamību attiecināt šos principus arī uz visu to darbinieku atalgojumu, kuru profesionālā darbība materiālā ziņā ietekmē uzņēmuma riska profilu, tostarp augstāko amatpersonu, par riska uzņemšanos atbildīgo personu, kontroles pienākumu veicēju un ikviena tāda darbinieka atalgojumu, kura kopējais saņemtais atalgojums, ieskaitot pensijas nodrošinājumu, ir līdzvērtīgs atalgojumam, ko saņem minēto personāla kategoriju darbinieki;

21.  uzsver, ka vadītāju un darbinieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kuras mērķis ir aizsargāt sabiedrību vadītājus, darbiniekus un augstāko vadību no prasībām, kas saistītas ar riskantiem vai nepārdomātiem lēmumiem un darbībām, veicot amata pienākumus, neatbilst ilgtspējīgas riska pārvaldības principiem atalgojuma jomā;

Līdzsvarota atalgojuma paketes struktūra

22.  uzsver, ka ir jābūt pienācīgam līdzsvaram starp mainīgo un fiksēto atalgojuma daļu;

23.  ierosina, ka atalgojuma mainīgā daļa ir izmaksājama tikai tad, ja tā ir pieņemama, ņemot vērā iestādes finanšu stāvokli un kapitāla bāzi, un pamatota, ņemot vērā uzņēmuma ilgtermiņa darbības rādītājus; uzskata, ka kompetentajai uzraudzības iestādei vajadzētu piešķirt tiesības ierobežot mainīgā atalgojuma kopējo apmēru finanšu iestādēs, lai stiprinātu akciju kapitālu;

24.  uzsver, ka atalgojuma mainīgā elementa ievērojamas daļas izmaksu vajadzētu atlikt uz pietiekami ilgu laikposmu; minētās daļas lielumu un pagarinājuma termiņa ilgumu vajadzētu noteikt atbilstīgi ekonomikas attīstības ciklam, uzņēmējdarbības veidam, to ietekmējošajam riskam un attiecīgā darbinieka darbībai; tiesības uz atalgojumu, kas izmaksājams saskaņā ar atlikto kārtību, nevajadzētu iegūt ātrāk nekā proporcionāli maksājama atalgojuma gadījumā; izmaksas termiņu vajadzētu pagarināt vismaz 40% no atlīdzības mainīgās daļas; ja atlīdzības mainīgā daļa ir īpaši liela, vajadzētu atlikt vismaz 60% maksājumu no šīs summas, un šim pagarinājumam nevajadzētu būt īsākam par pieciem gadiem;

25.  uzskata, ka mainīgās kompensācijas ievērojamu daļu vajadzētu izmaksāt, izmantojot bezskaidras naudas instrumentus, piemēram, subordinētā parāda, iespējamā kapitāla veidā, akcijās vai ar akcijām saistītos instrumentos, ja šie instrumenti nodrošina ilgtermiņa vērtības radīšanai un riska periodiem atbilstošus stimulus;

26.  uzskata ‐ lai novērstu “spekulācijas ar prēmijām”, atalgojuma politika būtu jāattiecina uz visu atalgojumu kopumā, tostarp pensijām un algām; uzskata arī, ka “pensijas prēmijas” vajadzētu piešķirt, izmantojot bezskaidras naudas instrumentus, piemēram, subordinētā parāda, iespējamā kapitāla veidā, izmantojot akcijas vai ar akcijām saistītus instrumentus, lai saskaņotu ilgtermiņa stimulus;

27.  ierosina noteikt atlaišanas pabalsta (“zelta izpletnis”) maksimālo summu, kas būtu līdzvērtīga direktoru divu gadu darba samaksas fiksētajai daļai, ja darba attiecības tiek pārtrauktas priekšlaicīgi, un aizliegt atlaišanas pabalsta izmaksu pienākumu nepildīšanas vai brīvprātīgas aiziešanas no darba gadījumā;

28.  prasa, lai atalgojuma politikas noteikšanā ņemtu vērā vīriešu un sieviešu līdztiesību;

29.  atkārtoti uzsver nepieciešamību piemērot sankcijas par jebkāda veida diskrimināciju uzņēmumos, it īpaši atalgojuma politikas noteikšanā, karjeras izaugsmē un vadītāju pieņemšanā darbā;

Efektīva kontrolējošā uzraudzība un akcionāru iesaistīšanās

30.  uzskata, ka uzņēmumiem vajadzētu skaidri, izsmeļoši un savlaicīgi informēt par saviem kompensācijas piešķiršanas principiem un uzraudzības iestādēm vajadzētu būt piekļuvei visai informācijai, kas tām vajadzīga, lai novērtētu piemērojamo principu ievērošanu;

31.  aicina valsts uzņēmumus ‐ tāpat kā citas sabiedrības ‐ nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz šādu uzņēmumu atalgojuma un prēmiju politiku;

32.  prasa arī publiskot sīku informāciju par sabiedrību, tostarp valsts uzņēmumu, pensiju un papildu pensiju plāniem;

33.  aicina Komisiju padarīt stingrākus savus 2009. gada 30. aprīļa ieteikumus attiecībā uz atalgojuma struktūru un riska koriģēšanu atbilstoši Finanšu stabilitātes padomes noteiktajiem un G20 valstu 2009. gada septembrī apstiprinātajiem principiem;

34.  aicina Komisiju pieņemt stingrus un saistošus atalgojuma politikas principus finanšu nozarē, ņemot vērā ziņojumā par Kapitāla prasību direktīvu izklāstītos priekšlikumus banku sektoram, un kārtību, kas balstīta uz “ievēro vai paskaidro” principu to biržas sarakstā iekļauto sabiedrību publiskai atklāšanai, kuras neievēro minētos principus;

35.  mudina finanšu nozares uzraudzītājus īstenot Kompensācijas principu un standartu novērtēšanas metodoloģiju, ko 2010. gada janvārī ierosināja Bāzeles Banku uzraudzības komiteja;

36.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt vispārējas starptautiskas sistēmas izveidi to personu skaita atklāšanai, kuru saņemtais atalgojums, ieskaitot tā galvenos elementus ‐ algu, prēmijas, ilgtermiņa stimulus un iemaksas pensiju shēmā ‐, ir 1 miljons eiro un vairāk;

37.  aicina Komisiju apsvērt iekšējo un ārējo revidentu lomu saistībā ar efektīvas uzņēmumu vadības pilnīgu nodrošināšanu;

38.  aicina Komisiju izpētīt iespējas stiprināt to vadītāju lomu, kuriem nav izpildpilnvaru, tostarp nodrošināt, ka uzņēmumi garantē pastāvīgu apmācību un neatkarīgu atalgojumu, kas atspoguļo vadītāju bez izpildpilnvarām neatkarīgo lomu, kā arī pilnvarot uzraudzītājus intervēt “apstiprinātās personas”;

39.  aicina Komisiju savos tiesību aktu priekšlikumos precizēt uzraudzības iestāžu lomu atalgojuma politikā;

40.  uzsver, ka atalgojuma mainīgo daļu nevajadzētu izmaksāt, izmantojot līdzekļus vai metodes, kas atvieglo izvairīšanos no nodokļu nomaksas par šo atalgojumu;

41.  prasa nodrošināt to, lai atalgojuma reglamentēšanā netiktu pārkāptas Līgumos paredzētās pamattiesības, jo īpaši sociālo partneru tiesības noslēgt un īstenot koplīgumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi;

42.  aicina Komisiju izveidot ES krīzes vadības sistēmu, lai novērstu jaunu finanšu krīzi, ņemot vērā iniciatīvas, kuras veikušas starptautiskas struktūras, piemēram G20 un SVF;

43.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstis atgādināt biržas sarakstā iekļautajām sabiedrībām un finanšu pakalpojumu sabiedrībām par to sociālo atbildību, to bojāto tēlu un nepieciešamību rādīt priekšzīmi starptautiskā labklājības sabiedrībā;

44.  uzskata, ka turpmāka uzņēmējdarbība vai filiāļu saglabāšana valstīs, kas atsakās sadarboties, ir pretrunā sabiedrību ilgtermiņa interesēm kopumā, un prasa Eiropas līmenī izstrādāt stratēģiju cīņai pret nodokļu oāzēm, lai īstenotu Londonā un Pitsburgā notikušajās G20 valstu sanāksmēs izteiktos paziņojumus;

o
o   o

45.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un ES un valstu regulatīvajām iestādēm.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0165.


Jauni pārtikas produkti ***II
PDF 636kWORD 236k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2010. gada 7. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par jauniem pārtikas produktiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1331/2008 un atceļ Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (11261/3/2009 – C7-0078/2010 – 2008/0002(COD))
P7_TA(2010)0266A7-0152/2010

(Parastā likumdošanas procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (11261/3/2009 – C7-0078/2010),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0872),

–  ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C6-0027/2008),

–  ņemot vērā savu nostāju pirmajā lasījumā(1),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu un 114. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2008. gada 29. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 66. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7-0152/2010),

1.  pieņem šeit izklāstīto nostāju otrajā lasījumā;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2010. gada 7. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2010 par jaunu pārtiku, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1331/2008 un atceļ Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001

P7_TC2-COD(2008)0002


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Īstenojot Savienības politiku un ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), būtu jāgarantē augsts cilvēku veselības un patērētāju aizsardzības līmenis, kā arī augsts dzīvnieku labturības un vides aizsardzības līmenis. Turklāt vienmēr būtu jāpiemēro piesardzības princips, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu(5).

(2)  Īstenojot Savienības politikas pasākumus, būtu jānodrošina augsta cilvēku veselības aizsardzības pakāpe, un tai vajadzētu piešķirt lielāku nozīmi salīdzinājumā ar iekšējā tirgus darbību.

(3)  LESD 13. pantā ir precizēts, ka, nosakot un īstenojot Savienības politiku, Savienība un dalībvalstis velta pienācīgu uzmanību dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām.

(4)  Savienības tiesību aktos noteiktie standarti ir jāpiemēro visai Savienības tirgū laistajai pārtikai, tostarp pārtikai, kas ievesta no trešām valstīm.

(5)  Eiropas Parlaments 2008. gada 3. septembra rezolūcijā par dzīvnieku klonēšanu pārtikas ieguves nolūkā(6) aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumus, ar kuriem aizliedz pārtikas ieguves nolūkā i) klonēt dzīvniekus, ii) turēt lauku saimniecībās klonētus dzīvniekus vai to pēcnācējus, iii) tirgot tādus gaļas un piena produktus, ko iegūst no klonētiem dzīvniekiem vai to pēcnācējiem, un iv) ievest klonētus dzīvniekus, to pēcnācējus, spermu un klonētu dzīvnieku vai to pēcnācēju embrijus, kā arī gaļas un piena produktus, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem vai to pēcnācējiem.

(6)  Komisijas Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja (SCENIHR) 2005. gada 28. un 29. septembrī pieņēma atzinumu, kurā secināts, ka “riska novērtējumam vajadzīgās zināšanas ir pārāk niecīgas. Cita starpā tas attiecas uz nanodaļiņu raksturojumu, nanodaļiņu noteikšanu un mērījumiem, iedarbību atkarībā no devas, bojāeju un nanodaļiņu noturību cilvēka organismā un vidē, kā arī uz visiem ar nanodaļiņām saistītajiem toksikoloģijas un vides toksikoloģijas aspektiem”; turklāt SCENIHR atzinumā secināts, ka “ar pašreizējām toksikoloģijas un vides toksikoloģijas metodēm vien, iespējams, nevarēs risināt visus jautājumus, kas rodas saistībā ar nanodaļiņām”.

(7)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 (1997. gada 27. janvāris), kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām(7), kā arī ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (2001. gada 20. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā konkrētu informāciju darīt publiski pieejamu un kā aizsargāt informāciju, kura iesniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97(8), tika izveidoti Savienības noteikumi par jauniem pārtikas produktiem. Skaidrības labad Regula (EK) Nr. 258/97 un Regula (EK) Nr. 1852/2001 būtu jāatceļ un Regula (EK) Nr. 258/97 būtu jāaizstāj ar šo regulu. Komisijas Ieteikums 97/618/EK (1997. gada 29. jūlijs) par zinātniskajiem aspektiem un informācijas sniegšanu, kas vajadzīga pieteikumu noformēšanu, lai laistu tirgū jaunus pārtikas produktus un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām, un sākotnējo novērtējuma ziņojumu sagatavošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97(9), tādējādi būtu uzskatāms par novecojušu attiecībā uz jaunu pārtiku.

(8)  Lai nodrošinātu saskaņotību ar Regulu (EK) Nr. 258/97, par kritēriju, lai pārtiku uzskatītu par jaunu pārtiku, būtu jāuzskata tas, ka šī pārtika Savienībā cilvēku uzturā lielā apjomā nav izmantoti pirms dienas, kad sāka piemērot Regulu (EK) Nr. 258/97, proti, 1997. gada 15. maija. Lietošana Savienībā ir lietošana dalībvalstīs neatkarīgi no dienas, kad tās pievienojās Eiropas Savienībai.

(9)  Pašreizējā jaunas pārtikas definīcija būtu jāprecizē, ietverot skaidrojumu par kritērijiem, pēc kuriem nosaka, kāda pārtika uzskatāma par jaunu, un tā būtu jāatjaunina, pašreizējās kategorijas aizstājot ar atsauci uz vispārējo pārtikas definīciju Regulā (EK) Nr. 178/2002.

(10)  Saskaņā ar šajā regulā noteikto definīciju par jauniem būtu uzskatāmi pārtikas produkti ar jaunu vai ar nolūku modificētu primāro molekulāro struktūru vai pārtikas produkti, kas sastāv vai ir sintezēti no mikroorganismiem, sēnēm vai aļģēm, jauniem mikroorganismu veidiem, kuriem nav nekaitīgas lietošanas vēstures, un augu dabiskā sastāva vielu koncentrāti.

(11)  Būtu jāprecizē arī tas, ka pārtika būtu jāuzskata par jaunu pārtiku, ja tai piemēro ▌ agrāk neizmantotu tirdzniecībai un lietošanai uzturā paredzētas pārtikas ražošanas tehnoloģiju. Šajā regulā jo īpaši būtu jāiekļauj jaunākās audzēšanas tehnoloģijas un pārtikas ražošanas procesi, kuri ietekmē pārtiku un tādā veidā var ietekmēt arī pārtikas nekaitīgumu. Tādēļ jaunajā pārtikā ▌ būtu jāiekļauj tāda pārtika, kas iegūta no augiem un dzīvniekiem, kuri audzēti, izmantojot netradicionālas tehnoloģijas, un pārtika, kas pārveidota, izmantojot jaunus ražošanas procesus, piemēram, nanotehnoloģiju un nanozinātni, kuri varētu ietekmēt pārtiku ▌. Par jaunu pārtiku nebūtu jāuzskata tāda pārtika, kas iegūta no jaunām augu šķirnēm vai lopu šķirnēm, kuras audzētas, izmantojot tradicionālās audzēšanas metodes.

(12)  Dzīvnieku klonēšana ir pretrunā Padomes Direktīvai 98/58/EK (1998. gada 20. jūlijs) par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību(10); šīs direktīvas pielikuma 20. punktā ir noteikts, ka nedrīkst praktizēt tādu dabisku vai mākslīgu vairošanu vai dzīvnieku vaislošanas paņēmienus, kas izraisa vai var izraisīt ciešanas un savainojumus kādam no attiecīgajiem dzīvniekiem. Tādēļ Savienības jauno pārtikas produktu sarakstā nevar iekļaut pārtikas produktus, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem vai to pēcnācējiem.

(13)  Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupa, kas izveidota ar Komisijas 1997. gada 16. decembra lēmumu, 2008. gada 16. janvāra Atzinumā Nr. 23 par pārtikas apgādes vajadzībām veiktas dzīvnieku klonēšanas ētiskajiem aspektiem konstatēja, ka “nav pārliecinošu argumentu, kas pamatotu klonētu dzīvnieku un to pēcnācēju izmantošanu pārtikas ražošanā”. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (turpmāk “Iestāde”) Zinātniskā komiteja 2008. gada 15. jūlija atzinumā par dzīvnieku klonēšanu(11) secināja, ka “ievērojamai daļai klonēto dzīvnieku .. ir konstatēta nelabvēlīga ietekme uz veselību un labturību, bieži vien ar smagām sekām un letālu iznākumu”.

(14)  No klonētiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem iegūta pārtika tomēr būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Tā būtu jāreglamentē ar īpašu regulu, kas pieņemta saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, bet ne piemērojot vienoto atļauju izsniegšanas procedūru. Līdz dienai, kad sāk piemērot šo regulu, Komisijai būtu jāiesniedz attiecīgs likumdošanas priekšlikums. Kamēr nav stājusies spēkā regula par klonētiem dzīvniekiem, būtu jānosaka moratorijs tādu pārtikas produktu laišanai tirgū, kas ražoti no klonētiem dzīvniekiem vai to pēcnācējiem.

(15)  Būtu jāpieņem īstenošanas pasākumi, ar kuriem nosaka papildu kritērijus, lai atvieglotu novērtējumu par to, vai pārtika tika izmantota nozīmīgā apjomā cilvēku uzturā Savienībā pirms 1997. gada 15. maija. Ja pirms šā datuma pārtiku izmantoja tikai kā uztura bagātinātāju vai uztura bagātinātāja sastāvā, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvā 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem(12), to laiž tirgū tāda paša izmantojuma nolūkos pēc šīs dienas, neuzskatot to par jaunu pārtiku. Tomēr šādu izmantojumu par uztura bagātinātāju vai tā sastāvā nedrīkstētu ņemt vērā novērtējumā par to, vai pārtiku nozīmīgā apjomā izmantoja cilvēku uzturā Savienībā pirms 1997. gada 15. maija. Tādēļ attiecīgās pārtikas izmantošana citiem mērķiem, proti, neizmantojot to kā uztura bagātinātāju, ir jāatļauj saskaņā ar šo regulu.

(16)  Inženierijas ceļā iegūtu nanomateriālu izmantošana pārtikas ražošanā varētu pieaugt līdz ar tehnoloģijas turpmāku attīstību. Lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību augstā pakāpē, jāizstrādā vienota definīcija jēdzienam “inženierijas ceļā iegūti nanomateriāli.

(17)  Pašlaik pieejamās pārbaudes metodes nav piemērotas, lai noteiktu apdraudējumus, kas saistīti ar ▌ nanomateriāliem. Steidzami būtu jāizstrādā nanomateriāliem īpaši paredzētas pārbaudes, kurās neizmanto dzīvniekus.

(18)  Pārtikas produktu iepakojuma sastāvā būtu jāiekļauj tikai tie nanomateriāli, kas ir iekļauti apstiprināto nanomateriālu sarakstā, nosakot ierobežojumu tam, ciktāl tie var iekļūt šādi iepakotu pārtikas produktu sastāvā vai nonākt uz to virsmas.

(19)  Pārveidoti pārtikas produkti, kas ražoti no Savienības tirgū pieejamām pārtikas sastāvdaļām, it īpaši, ja tie ir pārveidoti, mainot pārtikas produktu sastāvdaļu sastāvu vai daudzumu, nebūtu jāuzskata par jaunu pārtiku.

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm(13) noteikumi būtu jāpiemēro tad, ja, ņemot vērā visas produkta īpašības, uz to varētu attiecināt “zāļu” definīciju un tāda produkta definīciju, uz kuru attiecas Savienības tiesību akti. Šajā sakarā, ja dalībvalsts saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK konstatē, ka kāds produkts ir zāles, tad saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tai vajadzētu būt iespējai ierobežot šāda produkta laišanu tirgū. Turklāt pārtikas definīcijā, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 178/2002, zāles nav ietvertas, un uz tām nebūtu jāattiecina šī regula.

(21)  Jaunai pārtikai, kas atļauta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97, būtu jāsaglabā jaunas pārtikas statuss, tomēr būtu jāprasa atļauja, ja šādu pārtiku izmanto jebkuriem jauniem mērķiem.

(22)  Pārtika, kuru paredzēts izmantot tehnoloģiskiem mērķiem vai kura ir ģenētiski modificēta, nebūtu jāiekļauj šīs regulas darbības jomā. Tādēļ ģenētiski modificēta pārtika, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1829/2003(14) darbības jomā, pārtika, ko izmanto vienīgi kā piedevas un kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1333/2008(15) darbības jomā, aromatizētāji, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1334/2008(16) darbības jomā, fermenti, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1332/2008(17) darbības jomā, un ekstrakcijas šķīdinātāji, kas ietilpst Direktīvas 2009/32/EK(18) darbības jomā, neietilpst šīs regulas darbības jomā.

(23)  Vitamīnu un minerālvielu lietošanu nosaka ar īpašiem pārtikas ražošanas nozares tiesību aktiem. Tādēļ no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz vitamīni un minerālvielas, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/46/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1925/2006 (2006. gada 20. decembris) par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai(19) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/39/EK (2009. gada 6. maijs) par īpašas diētas pārtikas produktiem (pārstrādāta versija)(20). Tomēr īpašajos tiesību aktos nav aplūkoti gadījumi, kad atļautie vitamīni un minerālvielas iegūtas, izmantojot ražošanas metodes vai jaunus izcelsmes avotus, kurus neņēma vērā laikā, kad atļaujas izsniegtas. Tādēļ, kamēr nav grozīti īpašie tiesību akti, šādus vitamīnus un minerālvielas nevajadzētu izslēgt no šīs regulas darbības jomas, ja ražošanas metodes vai jauni izcelsmes avoti izraisa nozīmīgas vitamīnu un minerālvielu sastāva vai struktūras izmaiņas, kas ietekmē to uzturvērtību, metabolizācijas procesu vai nevēlamu vielu koncentrāciju.

(24)  Jauna pārtika, kas nav vitamīni vai minerālvielas, ir paredzēta īpašiem diētas nolūkiem, pārtikas bagātināšanai vai kā uztura bagātinātāji, būtu jāvērtē atbilstoši šai regulai. Tiem būtu arī turpmāk jāpiemēro noteikumi, kas paredzēti Direktīvā 2002/46/EK, Regulā (EK) Nr. 1925/2006, Direktīvā 2009/39/EK, un Direktīvā 2009/39/EK minētajās īpašajās direktīvās un tās I pielikumā.

(25)  Komisijai būtu jānosaka vienkārša un pārredzama procedūra gadījumiem, kad tai nav pieejama informācija par izmantošanu cilvēku uzturā pirms 1997. gada 15. maija. Šajā procedūrā būtu jāiesaista dalībvalstis. Procedūra būtu jāpieņem ne vēlāk kā ...(21).

(26)  Savienības tirgū būtu jālaiž vienīgi tāda jauna pārtika, kas ir nekaitīga un nemaldina patērētāju. Tās nekaitīguma novērtējumam būtu jābalstās uz piesardzības principu, kas ir noteikts Regulas (EK) Nr. 178/2002 7. pantā. Turklāt tai nekādā ziņā nevajadzētu atšķirties no aizstātās pārtikas tā, ka uzturvērtības ziņā patērētājiem tas būtu neizdevīgi.

(27)  Jāpiemēro saskaņota un centralizēta nekaitīguma novērtēšanas un atļauju piešķiršanas procedūra, kas ir efektīva, ierobežota laikā un pārredzama. Lai turpinātu saskaņot dažādas pārtikas atļauju izsniegšanas procedūras, jaunas pārtikas nekaitīguma novērtējums, kā arī tās iekļaušana Savienības sarakstā būtu jāveic saskaņā ar procedūru, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1331/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem un pārtikas aromatizētājiem(22), kura būtu jāpiemēro vienmēr, ja vien šajā regulā nav paredzēta īpaša atkāpe. Saņemot pieteikumu atļaut pārtiku kā jaunu pārtiku, Komisijai būtu jāpārbauda pieteikuma derīgums un piemērojamība. Piešķirot jaunas pārtikas atļauju, būtu jāņem vērā arī citi svarīgi ar šo konkrēto jautājumu saistīti apstākļi, tostarp ētiski, ekoloģiski, ar dzīvnieku labturību saistīti apstākļi un piesardzības princips.

(28)  Būtu jānosaka arī kritēriji tā potenciālā apdraudējuma novērtēšanai, ko rada jauna pārtika. Lai nodrošinātu saskaņotus jaunas pārtikas zinātniskus novērtējumus, šādus novērtējumus būtu jāveic Iestādei.

(29)  Atļauju izsniegšanas procedūras laikā, veicot riska novērtējumu, ir jāņem vērā ētikas un vides aspekti. Šie aspekti būtu jāizvērtē attiecīgi Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupai un Eiropas Vides aģentūrai.

(30)  Lai procedūras vienkāršotu, pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu atļaut iesniegt vienu pieteikumu par pārtiku, kuru reglamentē ar dažādiem pārtikas ražošanas nozaru tiesību aktiem. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1331/2008. Lisabonas Līgumam stājoties spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un visā minētās regulas tekstā vārds “Kopiena” būtu jāaizstāj ar vārdu “Savienība”.

(31)  Ja tradicionāla pārtika no trešajām valstīm ir iekļauta trešo valstu tradicionālas pārtikas sarakstā, vajadzētu atļaut tās laišanu tirgū Savienībā saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst pārtikai, kuras nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsture ir pierādīta.. Novērtējot trešo valstu tradicionālās pārtikas nekaitīgumu un pārvaldības sistēmu, būtu jāņem vērā to nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsture to izcelsmes valstī. Nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsturē nebūtu jāņem vērā citi lietojumi, kas neattiecas uz pārtiku vai parasto uzturu.

(32)  Attiecīgā gadījumā un pamatojoties uz nekaitīguma novērtējuma secinājumiem, būtu jānosaka pēcpārdošanas pārraudzības prasības attiecībā uz jaunās pārtikas izmantošanu cilvēku uzturā.

(33)  Jauna pārtika Savienības jaunas pārtikas sarakstā ▌ būtu jāiekļauj, neskarot iespēju novērtēt tās vielas ietekmi uz vispārējo patēriņu, kas ir pievienota šai vai līdzīgai pārtikai vai arī ir izmantota tās ražošanā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1925/2006 8. pantu.

(34)  Īpašos apstākļos, lai veicinātu lauksaimniecības pārtikas nozares pētniecību un attīstību un tādējādi arī jauninājumus, ir lietderīgi aizsargāt novatoru ieguldījumu tās informācijas un to datu vākšanā, kuri noder, lai piemērotu šo regulu.Noteiktu laikposmu cits pieteikuma iesniedzējs savā labā nedrīkstētu izmantot jaunākās zinātniskās atziņas un patentēto informāciju, ko iesniedz kā pamatojumu pieteikumam par jaunas pārtikas iekļaušanu Savienības jaunas pārtikas sarakstā, ▌ bez pirmā pieteikuma iesniedzēja piekrišanas. Aizsargājot viena pieteikuma iesniedzēja iesniegtos zinātniskos datus, nevajadzētu aizkavēt citus iesniedzējus iekļaut pārtiku Savienības jaunas pārtikas sarakstā, pamatojoties uz viņu pašu zinātniskajiem datiem. Turklāt zinātnisko datu aizsardzība nedrīkstētu ierobežot pārredzamību un piekļuvi informācijai attiecībā uz datiem, ko izmanto, vērtējot jaunu pārtikas produktu nekaitīgumu. Tomēr būtu jāievēro intelektuālā īpašuma tiesības.

(35)  Uz jauno pārtiku attiecas vispārējās marķējuma prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu(23). Dažos gadījumos, iespējams, būtu jānorāda papildu marķēšanas informācija, it īpaši attiecībā uz pārtikas aprakstu, tās izcelsmi vai lietojuma nosacījumiem. Tādēļ, iekļaujot jaunu pārtiku Savienības sarakstā, var noteikt īpašus lietošanas vai marķēšanas nosacījumus.

(36)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1924/2006 (2006. gada 20. decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem(24) saskaņo dalībvalstu noteikumus par uzturvērtības un veselīguma norādēm. Tādēļ prasībām attiecībā uz jaunu pārtiku būtu jābūt tikai saskaņā ar šo regulu. Ja pieteikuma iesniedzējs vēlas, lai uz jaunā pārtikas produkta etiķetes būtu veselīguma norāde, kurai vajadzīga atļauja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 17. un 18. pantu, un ja gan pieteikumā par jauna pārtikas produkta apstiprināšanu, gan pieteikumā par veselīguma norādes apstiprināšanu ir lūgts nodrošināt patentētu datu aizsardzību, datu aizsardzības termiņiem būtu jāsākas un jābeidzas vienlaicīgi, ja to pieprasa pieteikuma iesniedzējs.

(37)  Atsevišķos gadījumos būtu jāapspriežas ar Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupu (EGE), lai saņemtu konsultāciju par ētikas jautājumiem attiecībā uz jaunu tehnoloģiju izmantošanu un jaunas pārtikas laišanu tirgū ▌.

(38)  Jaunu pārtiku, kas laista tirgū Savienībā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97, būtu jāturpina laist tirgū. Jauna pārtika, kas atļauta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97, būtu jāiekļauj ▌ jaunas pārtikas sarakstā, kas izveidots ar šo regulu. Turklāt ▌ saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 258/97 iesniegtie pieteikumi, attiecībā uz kuriem Komisijai vēl nav nosūtīts Regulas (EK) Nr. 258/97 6. panta 3. punktā minētais sākotnējā novērtējuma ziņojums un saskaņā ar šīs regulas 6. panta 3. un 4. punktu pirms šīs regulas piemērošanas dienas ir vajadzīgs papildu novērtējuma ziņojums, būtu jāuzskata par pieteikumiem, kas iesniegti atbilstīgi šai regulai. Ja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei un dalībvalstīm ir jāsniedz atzinums, tām būtu jāņem vērā sākotnējā novērtējuma rezultāti. Pārējie pieteikumi, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4. pantu pirms šīs regulas piemērošanas dienas, būtu jāizskata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 noteikumiem.

(39)  Regulā (EK) Nr. 882/2004(25) ir noteikti vispārīgi noteikumi par kārtību, kādā jāīsteno oficiālas kontroles, lai pārbaudītu atbilstību pārtikas nozares tiesību aktiem. Dalībvalstīm saskaņā ar minēto regulu būtu jāveic oficiāla kontrole, lai nodrošinātu šīs regulas izpildi.

(40)  Piemēro pārtikas produktu higiēnas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 852/2004(26).

(41)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, noteikt saskaņotus noteikumus jaunas pārtikas laišanai tirgū Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(42)  Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(43)  Lai noteiktu, vai pārtikas produkta veids ir ietverts šīs regulas darbības jomā, pielāgotu tehniskajam un zinātiskajam progresam jēdziena “inženierijas ceļā iegūts nanomateriāls” definīciju un pieņemtu to saskaņā ar saistītām definīcijām, par kurām ir panākta vienošanās starptautiskā līmenī, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz kritērijiem, saskaņā ar kuriem var uzskatīt, ka Savienībā pirms 1997. gada 15. maija šī pārtika cilvēku uzturā ir izmantota nozīmīgā apjomā, kā arī noteikumus par to, kā rīkoties gadījumos, kad Komisijai nav informācijas par pārtikas produkta izmantošanu cilvēku uzturā pirms 1997. gada 15. maija, noteikumus par 4. panta 1. punkta un 9. panta piemērošanu un Savienības saraksta atjaunināšanu. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Ievada noteikumi

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā noteikti saskaņoti noteikumi, lai Savienības tirgū ▌ laistu jaunu pārtiku, ar mērķi nodrošināt augstu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu aizsardzības pakāpi, vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus pārredzamību un efektīvu darbību un veicinot jauninājumus lauksaimniecības pārtikas nozarē.

2. pants

Darbības joma

1.  Šo regulu piemēro jaunas pārtikas laišanai tirgū Savienībā.

2.  Šī regula neattiecas uz:

  a) pārtiku, ja to lieto kā:
   i) pārtikas piedevas, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1333/2008 darbības jomā,
   ii) pārtikas aromatizētājus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1334/2008 darbības jomā,
   iii) ekstrakcijas šķīdinātājus, kurus izmanto pārtikas produktu ražošanā un kuri ietilpst Direktīvas 2009/32/EK darbības jomā,
   iv) pārtikas fermentus, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1332/2008 darbības jomā,
   v) vitamīnus un minerālvielas, kas ietilpst Direktīvas 2002/46/EK, Regulas (EK) Nr. 1925/2006 vai Direktīvas 2009/39/EK darbības jomā, izņemot jau atļautus vitamīnus un minerālvielas, ko iegūst ar ražošanas metodēm vai izmantojot jaunas izejvielas, ko neņēma vērā, kad tos atļāva saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, ja šādu ražošanas metožu vai jauno izejvielu dēļ rodas ievērojamas izmaiņas, kas minētas šīs Regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā;
   b) pārtiku, kas ir Regulas (EK) Nr. 1829/2003 darbības jomā;
     c) pārtikas produktiem, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem. Līdz ...(27) Komisija iesniedz likumdošanas priekšlikumu, lai aizliegtu laist Savienības tirgū no klonētiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem iegūtus pārtikas produktus. Priekšlikumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.  Nepieciešamības gadījumos un ņemot vērā šajā pantā noteikto darbības jomu, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu un ievērojot 21. un 22. panta nosacījumus, var noteikt, vai šī regula attiecas uz konkrētu pārtikas produkta veidu.

3. pants

Definīcijas

1.  Šajā regulā piemēro Regulā (EK) Nr. 178/2002 minētās definīcijas.

2.  Piemēro arī šādas definīcijas:

  a) “jauna pārtika” ir:

   i) pārtika, kuru Savienībā pirms 1997. gada 15. maija neizmantoja cilvēku uzturā nozīmīgā apjomā,
   ii) augu vai dzīvnieku izcelsmes pārtika, ja augam vai dzīvniekam piemēro netradicionālas audzēšanas tehnoloģijas, kas ▌ nav izmantotas pirms 1997. gada 15. maija, izņemot pārtikas produktus, kas iegūti no klonētiem dzīvniekiem un to pēcnācējiem,
   iii) pārtika, kurai piemērots līdz 1997. gada 15. maijam Savienībā neizmantots jauns ražošanas process, ja šis ražošanas process izraisa būtiskas izmaiņas pārtikas sastāvā vai struktūrā, ietekmējot tās uzturvērtību, metabolizācijas procesu vai nevēlamu vielu daudzumu tajā,
   iv) pārtika, kas satur inženierijas ceļā iegūtus nanomateriālus vai sastāv no tiem,
   b) “inženierijas ceļā iegūts nanomateriāls” ir ar nodomu izgatavots materiāls, kam vismaz viens ārējais parametrs ir 100 nm vai mazāks vai kas iekšpusē vai virsmas līmenī sastāv no smalkām funkcionālajām daļām, no kurām daudzām vismaz viens parametrs ir 100 nm vai mazāks, tostarp struktūras, aglomerācijas un sakopojumi, kuru izmērs var būt virs 100 nm un kuri vienlaicīgi var saglabāt nano izmēram raksturīgās īpašības.

   i) īpašības, kas saistītas ar attiecīgo materiālu lielo īpatnējo virsmu, un/vai
   ii) specifiskas fizikālķīmiskas īpašības, kas atšķiras no tādu pašu materiālu īpašībām, kuriem nav nano izmēra,
     c) 'klonēti dzīvnieki' ir dzīvnieki, kas iegūti, izmantojot aseksuālu, mākslīgu reprodukcijas metodi, lai radītu ģenētiski identisku vai gandrīz identisku konkrēta dzīvnieka eksemplāru;
     d) 'klonētu dzīvnieku pēcnācēji' ir dzīvnieki, kas radīti seksuālas reprodukcijas ceļā gadījumos, kad vismaz viens no šo dzīvnieku vecākiem ir klonēts dzīvnieks;
   e) “tradicionāla pārtika no trešās valsts” ir jauna, dabiska pārtika, kas nav iegūta inženierijas ceļā, tās lietošanas vēsture trešā valstī ir tāda, ka attiecīgo pārtiku liela šīs valsts iedzīvotāju daļa vismaz 25 gadus pirms ...(28)lietoja un turpina lietot kā daļu no parasta uztura;
   f) “nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsture trešā valstī” nozīmē to, ka attiecīgās pārtikas nekaitīgumu apstiprina informācija par tās sastāvu, kā arī informācija par to, ka liela šīs valsts iedzīvotāju daļa vismaz 25 gadus ir lietojusi un turpina lietot šo pārtiku kā daļu no ierastā uztura.

3.  Ņemot vērā dažādu starptautiska mēroga iestāžu publicētās atšķirīgās nanomateriālu definīcijas un pastāvīgo tehnisko un zinātnisko attīstību nanotehnoloģijas jomā, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu un ievērojot 21. un 22. panta nosacījumus, koriģē šā panta 2. punkta b) apakšpunktu un pielāgo to tehnikas un zinātnes attīstībai atbilstīgi definīcijām, par kurām panākta vienošanās starptautiskā mērogā.

4. pants

Informācijas vākšana saistībā arjaunas pārtikasklasifikāciju

1.  Komisija vāc informāciju no dalībvalstīm un/vai pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem vai jebkuras citas ieinteresētās personas, lai noteiktu, vai uz konkrēto pārtikas produktu attiecas šīs regulas darbības joma. Dalībvalstis, pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki un citas ieinteresētās personas nosūta Komisijai informāciju par to, kādā apjomā pārtikas produktus izmantoja cilvēku uzturā Savienībā pirms 1997. gada 15. maija.

2.  Komisija publicē šos datus un secinājumus, kas izdarīti, pamatojoties uz šiem savāktajiem datiem un citiem nekonfidenciāliem datiem, kas tos papildina.

3.  Lai nodrošinātu pilnīgu informāciju par jaunu pārtikas produktu klasifikāciju, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu un ievērojot 21. un 22. panta nosacījumus, ne vēlāk kā...(29) pieņem noteikumus par to, kā rīkoties gadījumos, kad Komisijai nav informācijas par pārtikas produkta lietošanu cilvēku uzturā pirms 1997. gada 15. maija.

4.  Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu un ievērojot 21. un 22. panta nosacījumus, var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus par 1. punkta piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz to, kāda informācija ir jāsaņem no dalībvalstīm un/vai pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem.

5. pants

Savienības jauno pārtikas produktu saraksts

Tirgū var laist tikai tos jaunos pārtikas produktus, kas iekļauti Savienības jauno pārtikas produktu sarakstā (turpmāk tekstā “Savienības saraksts”). Komisija saglabā un publicē šo Savienības sarakstu ikvienam interesentam pieejamā lapā, kas šim nolūkam atvēlēta Komisijas tīmekļa vietnē.

II nodaļa

Prasības jaunas pārtikas laišanai tirgū Savienībā

6. pants

Neatbilstīgas jaunas pārtikas aizliegums

Jaunus pārtikas produktus nelaiž tirgū, ja tie neatbilst šīs regulas noteikumiem.

7. pants

Vispārēji nosacījumi jaunas pārtikas iekļaušanai Savienības sarakstos

1.  Jaunu pārtiku drīkst iekļaut attiecīgajā Savienības sarakstā vienīgi tad, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

   a) pārtika, pamatojoties uz pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, neapdraud patērētāja un dzīvnieku veselību, un tas nozīmē, ka riska novērtējumā tiks ņemta vērā kumulatīvā un sinerģiskā ietekme, kā arī iespējamā negatīvā ietekme uz noteiktām iedzīvotāju grupām;
   b) tā nemaldina patērētājus;
   c) ja ar to paredzēts aizstāt citu pārtiku, tā no šī pārtikas neatšķiras tādā veidā, ka tās normāla lietošana uzturā patērētājam uzturvielu ziņā būtu neizdevīga;
     d) īstenojot riska pārvaldību, ņem vērā Eiropas Vides aģentūras atzinumu par to, cik lielā mērā ražošanas process un parasts patēriņš nodara kaitējumu videi, un šo atzinumu publicē ne vēlāk kā Iestādes novērtējuma publicēšanas dienā;
   e) riska pārvaldībā ņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas atzinumu par iebildumiem no ētikas viedokļa, un šo atzinumu publicē ne vēlāk kā Iestādes novērtējuma publicēšanas dienā;
   f) jaunu pārtikas produktu, kam var būt negatīva ietekme uz atsevišķām iedzīvotāju grupām, atļaus tikai tad, ja būs īstenoti īpaši pasākumi kaitīgas ietekmes novēršanai;
   g) tā nav ražota, izmantojot klonētus dzīvniekus vai to pēcnācējus;
   h) lai pārtikas produkta lietošana attiecīgos gadījumos būtu droša, tiks noteiktas jaunā pārtikas produkta vai citā pārtikas produktā vai pārtikas produktu kategorijās ietilpstošā jaunā pārtikas produkta maksimālās uzturā lietojamās devas;
   i) ir novērtēta to jauno pārtikas produktu kumulatīvā ietekme, kuri ietilpst dažādos pārtikas produktos vai pārtikas produktu kategorijās.

2.  Pārtikas produkti, kuru ražošanas procesam ir vajadzīgs īpašs riska novērtējums (piemēram, pārtikas produkti, kas ražoti, izmantojot nanotehnoloģijas), nevar tikt iekļauti Savienības sarakstā, pirms Iestāde nav apstiprinājusi šo specifisko ražošanas metožu izmantošanu un pirms pienācīgs šo metožu drošības novērtējums nav pierādījis, ka attiecīgo pārtikas produktu lietošana ir droša.

3.  Jaunu pārtikas produktu tikai tad var iekļaut Savienības sarakstā, ja kompetentā iestāde ir sagatavojusi atzinumu par šā pārtikas produkta nekaitīgumu veselībai.

4.  Šaubu gadījumā, piemēram, ja nav pietiekami daudz zinātnisku pierādījumu vai trūkst datu, jāievēro piesardzības princips un attiecīgo pārtikas produktu neiekļauj Savienības sarakstā.

8. pants

Savienības saraksta saturs

1.  Komisija atjaunina Savienības sarakstu ▌ saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1331/2008 izklāstīto procedūru, tostarp arī 14. pantā minētajos datu aizsardzības gadījumos. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1331/2008 4. līdz 6. panta, regulu par Savienības saraksta atjaunināšanu pieņem, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 20. pantu un ievērojot 21. un 22. panta nosacījumus. Komisija to publicē savas tīmekļa vietnes attiecīgajā lapā.

2.  Savienības saraksta ierakstā par jauno pārtikas produktu iekļauj:

     a) pārtikas specifikāciju;
     b) pārtikas paredzēto lietojumu;
     c) lietošanas noteikumus;
   d) attiecīgā gadījumā īpašas papildprasības par marķēšanu, lai informētu galapatērētāju;
   e) datumu, kad jaunā pārtika ir iekļauta Savienības sarakstā, un pieteikuma saņemšanas datumu;
   f) pieteikuma iesniedzēja vārdu/nosaukumu un adresi;
   g) atbilstīgi 12. pantā minētajām pārraudzības prasībām veiktās pēdējās pārbaudes datumu un rezultātus;
   h) piezīmi par to, ka iekļaušana ir pamatota ar jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem un/vai patentētu zinātnisku informāciju saskaņā ar 14. pantu;
   i) piezīmi par to, ka pārtikas produktu drīkst laist tirgū tikai f) apakšpunktā minētais pieteikuma iesniedzējs, izņemot gadījumus, kad nākamais pieteikuma iesniedzējs iegūst atļauju, neskarot sākotnējā pieteikuma iesniedzēja patentēto informāciju.

3.  Prasība par pēcpārdošanas uzraudzību attiecas uz visiem jaunajiem pārtikas produktiem. Visi jaunie pārtikas produkti, kam dota atļauja laišanai tirgū, jāpārbauda pēc pieciem gadiem un kad kļūst pieejami plašāki zinātniskie dati. Uzraudzības gaitā īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tām iedzīvotāju grupām, kuras attiecīgo produktu patērē visvairāk.

4.  Ja jaunā pārtika satur vielu, kas pārmērīga patēriņa gadījumā var radīt risku cilvēka veselībai, ir vajadzīga atļauja par tās izmantošanu noteiktos pārtikas produktos vai pārtikas kategorijās, nepārsniedzot maksimālās devas.

5.  Sastāvdaļu sarakstā skaidri norāda visas sastāvdaļas, kas ir nanomateriāli. Pēc šādu sastāvdaļu nosaukumiem iekavās pievieno vārdu “nano”.

6.  Pirms 14. panta 1. punktā norādītā termiņa beigām Savienības sarakstu atjaunina saskaņā ar šā panta 1. punktu tā, lai apstiprinātie pārtikas produkti joprojām atbilstu šīs regulas noteikumiem, vairs neietverot īpašos nosacījumus, kas minēti šā panta 2. punkta h) apakšpunktā.

7.  Attiecībā uz jauna pārtikas produkta iekļaušanu Savienības sarakstā, ja tas nesastāv no produkta, uz kuru attiecas 14. pantā minētā datu aizsardzība, un šāda produkta nav tā sastāvā, kā arī:

   a) jaunais pārtikas produkts ir līdzvērtīgs jau esošajiem pārtikas produktiem sastāva, metabolisma un nevēlamo vielu līmeņa ziņā, vai
   b) jaunais pārtikas produkts sastāv no pārtikas produktiem, kas apstiprināti lietošanai pārtikā Savienībā, vai tā sastāvā ir šādi pārtikas produkti un ja sagaidāms, ka jaunais paredzētais lietojums ievērojami nepalielinās patērētāju, tostarp patērētāju mazāk aizsargātajās iedzīvotāju grupās, patēriņa daudzumu,
  

paziņošanas kārtība, kas minēta 9. pantā, piemērojama pēc analoģijas, atkāpjoties no šā panta 1. punkta.

9. pants

Tradicionāla pārtika no trešām valstīm ▌

1.  Pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks, kas gatavojas Savienības tirgū laist tradicionālu pārtiku no trešās valsts, informē par to Komisiju, norādot pārtikas produkta nosaukumu, tā sastāvdaļas un izcelsmes valsti.

Šim paziņojumam pievieno dokumentētus datus par nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsturi jebkurā trešā valstī.

2.  Komisija šo paziņojumu, tostarp 1. punktā minēto nekaitīgas pārtikas lietošanas vēsturi, nekavējoties nosūta dalībvalstīm un Iestādei, kā arī publicē to savā tīmekļa vietnē.

3.  Dalībvalstis un Iestāde četru mēnešu laikā no dienas, kad Komisija saskaņā ar 2. punktu nosūta 1. punktā minēto paziņojumu, var informēt Komisiju, ka tām ir zinātniski pamatoti iebildumi par šo attiecīgo tradicionālo pārtikas produktu nekaitīgumu, lai tos nelaistu tirgū.

Šajā gadījumā pārtikas produktus nelaiž Savienības tirgū un piemēro 5. līdz 8. pantu. Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu uzskata par Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 1. punktā minēto pieteikumu. Tomēr pieteikuma iesniedzējs var arī izlemt atsaukt paziņojumu.

Saskaņā ar 1. punktu Komisijai bez nepamatotas kavēšanās un uzskatāmā veidā ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts paziņojums, ir jāinformē attiecīgais pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks.

4.  Ja nav izteikti uz zinātniskajiem pētījumiem pamatoti iebildumi par nekaitīgumu un attiecīgajam pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam saskaņā ar 3. punktu nav nosūtīta atbilstoša informācija, saskaņā ar 1. punktu tradicionālos pārtikas produktus var laist Savienības tirgū pēc pieciem mēnešiem no paziņojuma iesniegšanas dienas.

5.  Komisija šim nolūkam paredzētās tīmekļa vietnes lapā publicē sarakstu ar tradicionāliem pārtikas produktiem no trešām valstīm, kurus var laist Savienības tirgū saskaņā ar 4. punktu. Šai lapai var piekļūt no lapas, kas veltīta 5. pantā minētajam Savienības jauno pārtikas produktu sarakstam, un tās ir savstarpēji saistītas.

6.  Lai panāktu šajā pantā noteiktās paziņošanas procedūras nevainojamu darbību, Komisija, izmantojot deleģētus aktus, līdz ...(30) pieņem sīki izstrādātus noteikumus par šā panta piemērošanu saskaņā ar 20. pantu un ievērojot 21. un 22. panta nosacījumus.

10. pants

Tehniskās norādes

Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1331/2008 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumiem un pirms ...* Komisija, attiecīgā gadījumā cieši sadarbojoties ar Iestādi, pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem dara pieejamas tehniskas norādes un instrumentus, lai palīdzētu pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem sagatavot un iesniegt pieteikumus saskaņā ar šo regulu. Ieteikums 97/618/EK pieteikumu iesniedzējiem ir pieejams līdz brīdim, kad to aizstās ar pārstrādātām tehniskām norādēm, kuras sagatavos atbilstīgi šim pantam.

Tehniskās norādes un instrumentus ne vēlāk kā ...* publicē ikvienam interesentam pieejamā lapā, kas šim nolūkam atvēlēta Komisijas interneta vietnē.

11. pants

Iestādes atzinums

Novērtējot jaunas pārtikas nekaitīgumu, Iestāde attiecīgos gadījumos jo īpaši:

   a) izvērtē, vai jaunajai pārtikai neatkarīgi no tā, vai ar to paredzēts aizvietot tirgū jau esošu pārtikas produktu, nav kaitīgas vai toksiskas ietekmes uz cilvēka veselību, vienlaikus ņemot vērā jebkuru jaunu īpašību ietekmi;
   b) attiecībā uz tradicionāliem pārtikas produktiem no trešām valstīm ņem vērā to nekaitīgas lietošanas vēsturi.

12. pants

Pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku pienākumi

1.  Pārtikas nekaitīguma apsvērumu dēļ un saskaņā ar Iestādes atzinumu Komisija nosaka pēcpārdošanas pārraudzības prasības. Šo pārraudzību veic pēc pieciem gadiem no dienas, kad jaunā pārtika iekļauta Savienības sarakstā.

2.  Pārraudzības prasības attiecas arī uz jaunajiem pārtikas produktiem, kas jau ir laisti tirgū, tostarp tiem, kuri ir apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 5. pantā noteikto vienkāršoto ziņošanas procedūru.

3.  Dalībvalstis ieceļ kompetentās iestādes, kuras būs atbildīgas par pēcpārdošanas pārraudzību.

4.  Ražotājs un pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks vai iestāde tūlīt informē Komisiju par:

   a) jebkuru jaunu zinātnisku vai tehnisku informāciju, kas var ietekmēt jaunas pārtikas lietošanas nekaitīguma novērtējumu;
   b) visiem aizliegumiem vai ierobežojumiem, ko uzlikusi tādas trešās valsts kompetentā iestāde, kurā jaunā pārtika ir laista tirgū.

Visi pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki ziņo Komisijai un kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā tie darbojas, par jebkurām veselības problēmām, par kurām tos informē patērētāji un patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas.

Dalībvalsts kompetentā iestāde ziņo Komisijai triju mēnešu laikā pēc pārbaudes veikšanas. Ne vēlāk kā vienu gadu pēc 1. punktā minētā piecu gadu termiņa beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu.

13. pants

Eiropas Dabaszinātņu ētikas un jauno tehnoloģiju grupa

Vajadzības gadījumā Komisija pēc savas iniciatīvas vai dalībvalsts pieprasījuma var apspriesties ar Eiropas Dabaszinātņu ētikas un jauno tehnoloģiju grupu ▌, lai saņemtu atzinumu par ētiskiem jautājumiem, kas saistīti ar ētikas ziņā ļoti nozīmīgām zinātnes jomām un jaunām tehnoloģijām.

Komisija publisko jebkuru šādu Eiropas Dabaszinātņu ētikas un jauno tehnoloģiju grupas atzinumu.

14. pants

▌ Datu aizsardzība ▌

1.  Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma, kuru pamato ar pieteikuma dokumentācijā iekļautu atbilstošu un pārbaudāmu informāciju, jaunākos zinātniskos pētījumus un patentētus zinātniskus datus, kas iesniegti kopā ar pieteikumu, piecu gadu laikā no dienas, kad jaunais pārtikas produkts iekļauts Savienības sarakstā, nedrīkst izmantot citā pieteikumā, ja vien nākamais pieteikuma iesniedzējs nav vienojies ar iepriekšējo pieteikuma iesniedzēju par to, ka šādus datus un informāciju var izmantot, kā arī gadījumos, ja:

   a) jaunākos zinātniskos pētījumus un/vai zinātniskos datus pieteikuma iesniedzējs patentējis pirmā pieteikuma iesniegšanas laikā (patentēti zinātniskie dati);
   b) iepriekšējam pieteikuma iesniedzējam iepriekšējā pieteikuma iesniegšanas laikā bija ekskluzīvas tiesības atsaukties uz patentētiem datiem; un
   c) jauno pārtikas produktu nevarētu atļaut, ja iepriekšējais pieteikuma iesniedzējs nebūtu iesniedzis patentētus datus; un
     d) iepriekšējais pieteikuma iesniedzējs iepriekšējā pieteikuma iesniegšanas laikā ir norādījis, ka zinātniskie dati un cita informācija ir patentēta informācija.

Tomēr iepriekšējais pieteikuma iesniedzējs var vienoties ar nākamo pieteikuma iesniedzēju, ka šādus datus un informāciju var izmantot.

2.  Savienības un/vai valsts iestāžu daļēji vai pilnībā finansēto pētniecības projektu datijāpublicē kopā ar pieteikumu, un tie ir brīvi pieejami izmantošanai citiem pieteikuma iesniedzējiem.

3.  Lai izvairītos no pētījumu ar mugurkaulniekiem atkārtošanās, nākamajam pieteikuma iesniedzējam ļauj atsaukties uz pētījumiem ar mugurkaulniekiem un citiem pētījumiem, kuri varētu atturēt no izmēģinājumiem ar dzīvniekiem. Datu īpašnieks var pieprasīt atbilstīgu kompensāciju par šo datu izmantošanu.

4.  Komisija, apspriežoties ar pieteikuma iesniedzēju nosaka, kurai informācijai būtu jānodrošina 1. punktā minētā aizsardzība, un par savu lēmumu informē pieteikuma iesniedzēju, Iestādi un dalībvalstis.

15. pants

Saskaņota datu aizsardzība

Neatkarīgi no jauna pārtikas produkta apstiprināšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 7. un 14. pantu un atļaujas attiecībā uz marķējumu par ietekmi uz veselību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1924/2006 17., 18. un 25. pantu, ja tiek pieprasīts jauna pārtikas produkta apstiprinājums un atļauja attiecībā uz marķējumu par šā pārtikas produkta ietekmi uz veselību un ja saskaņā ar abu regulu noteikumiem ir pamatota datu aizsardzība un pieteikuma iesniedzējs to pieprasa, atļaujas un atļaujas publikācijas dati Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir identiski, un datu aizsardzības periodi norisinās vienlaicīgi.

16. pants

Pārbaudes un kontroles pasākumi

Lai nodrošinātu atbilstību šai Regulai, jāveic oficiāli kontroles pasākumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004.

III nodaļa

Vispārīgi noteikumi

17. pants

Sankcijas

Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis līdz ...(31) paziņo par šiem noteikumiem Komisijai un nekavējoties informē to par visiem turpmākiem noteikumu grozījumiem.

18. pants

Dalībvalstu tiesības

1.  Ja dalībvalsts ir ieguvusi jaunus vai pārvērtējusi jau zināmos datus un tai ir pietiekams iemesls secināt, ka cilvēku veselību vai vidi var apdraudēt pārtikas produkti un pārtikas produktu sastāvdaļas, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalsts var savā teritorijā uz laiku pārtraukt vai ierobežot attiecīgo pārtikas produktu un pārtikas produktu sastāvdaļu tirdzniecību un izmantošanu. Dalībvalsts tūlīt par to informē pārējās dalībvalstis un Komisiju un sniedz lēmuma pamatojumu.

2.  Komisija ciešā sadarbībā ar Iestādi, tiklīdz iespējams, izpēta 1. punktā minēto pamatojumu un pieņem lēmumu par atbilstošiem pasākumiem. Dalībvalsts, kas pieņēmusi 1. punktā minēto lēmumu, var to paturēt spēkā līdz brīdim, kad šie pasākumi stājas spēkā.

19. pants

Deleģētie akti

Nolūkā panākt šīs regulas 1. pantā izklāstītos mērķus Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 20. pantu un ievērojot 21. un 22. panta nosacījumus, vēlākais, …(32) pieņem papildu kritērijus, lai novērtētu, vai attiecīgā pārtika nozīmīgā apjomā izmantota cilvēku uzturā Savienībā pirms 1997. gada 15. maija, kā minēts 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

20. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Šīs regulas 2. panta 3. punktā, 3. panta 3. punktā, 4. panta 3. punktā, 4. panta 4. punktā, 8. panta 1. punktā, 9. panta 6. punktā un 19. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Komisija sniedz ziņojumu par deleģētajām pilnvarām, vēlākais, sešus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšanu automātiski pagarina uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 21. pantu.

2.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 21. un 22. pantā paredzētos nosacījumus.

21. pants

Deleģējuma atsaukšana

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 2. panta 3. punktā, 3. panta 3. punktā, 4. panta 3. punktā, 4. panta 4. punktā, 8. panta 1. punktā, 9. panta 6. punktā un 19. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

2.  Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai pieņemtu lēmumu par pilnvaru deleģēšanas atsaukšanu, cenšas par to savlaicīgi informēt otru iestādi un Komisiju pirms galīgā lēmuma pieņemšanas, norādot, uz kurām deleģētām pilnvarām attiecas iespējamā atsaukšana, un iespējamos atsaukšanas iemeslus.

3.  Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas norādīta minētajā lēmumā. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

22. pants

Iebildumi attiecībā uz deleģētajiem aktiem

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laiku var pagarināt par diviem mēnešiem.

2.  Ja pēc minētā termiņa ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav pauduši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja Eiropas Parlaments un Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu nepaust iebildumus.

3.  Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas iebilst pret deleģēto aktu, paskaidro iebildumu iemeslus.

23. pants

Pārskatīšana

1.  Ņemot vērā gūto pieredzi, Komisija līdz ...(33) iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas un jo īpaši tās 3., 9. un 14. panta īstenošanu, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību aktu priekšlikumus.

2.  Ne vēlāk kā ...(34)* Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par visiem aspektiem saistībā ar pārtiku, kas izgatavota no dzīvniekiem, kuri radīti, izmantojot klonēšanas metodi, kā arī no šādu dzīvnieku pēcnācējiem, vajadzības gadījumā iesniedzot likumdošanas priekšlikumus.

3.  Ziņojumus un visus priekšlikumus publisko.

IV nodaļa

Pārejas un nobeiguma noteikumi

24. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 258/97 un Regulu (EK) Nr. 1852/2001 atceļ no ...(35)**, izņēmums attiecas vienīgi uz neizskatītiem pieprasījumiem, kurus paredzēts izskatīt saskaņā ar šīs regulas 26. pantu.

25. pants

Savienības saraksta izveide

Ne vēlāk kā ...*** Komisija izveido Savienības sarakstu, kurā iekļauj saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4., 5. un 7. pantu atļauto un/vai paziņoto jauno pārtiku, kā arī attiecīgi visus esošos atļauju izsniegšanas nosacījumus.

26. pants

Pārejas pasākumi

1.  Jebkurš tāds pieprasījums par jaunas pārtikas laišanu tirgū, kurš dalībvalstij iesniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 4. pantu un attiecībā uz kuru pirms ...(36) Komisijai vēl nav nosūtīts sākotnējā novērtējuma ziņojums, kas paredzēts minētās regulas 6. panta 3. punktā, saskaņā ar šo regulu uzskatāms par pieteikumu.

2.  Pārējos ▌ pieprasījumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 3. panta 4. punktu, 4. un 5. pantu pirms...*, izskata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 258/97 noteikumiem.

27. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1331/2008

Regulu (EK) Nr. 1331/2008 groza šādi.

1)  Nosaukumu aizstāj ar šādu:"

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1331/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko nosaka vienotu atļauju izsniegšanas procedūru pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem, pārtikas aromatizētājiem un jaunu pārtiku

"

2)  Regulas 1. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:"

1.  Šajā regulā attiecībā uz pārtikas piedevām, pārtikas fermentiem, pārtikas aromatizētājiem un pārtikas aromatizētāju un pārtikas sastāvdaļu izejvielām, kam piemīt aromatizētāju īpašības, ko lieto vai kas paredzēti lietošanai pārtikas sastāvā vai uz tās un jaunos pārtikas produktos (turpmāk tekstā “vielas vai produkti”), ir noteikta novērtēšanas un atļauju ▌ izsniegšanas procedūra (turpmāk tekstā “vienotā procedūra”), kas veicina pārtikas produktu brīvu apriti Savienībā un augstu cilvēku veselības aizsardzības pakāpi un patērētāju interešu aizsardzību. ▌

2.  Šī procedūra nosaka reglamentētu kārtību, kādā atjaunina to vielu un produktu sarakstu, kuru laišana tirgū Savienībā ir atļauta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008, Regulu (EK) Nr. 1332/2008, Regulu (EK) Nr. 1334/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. .../... par jaunu pārtiku*(37) (turpmāk tekstā “pārtikas nozares tiesību akti”).

_____________________

* OV L ...(38)+“.

"

3)  Regulas 1. panta 3. punktā, 2. panta 1. un 2. punktā, 9. panta 2. punktā, 12. panta 1. punktā un 13. pantā vārdu “viela” vai “vielas” aizstāj ar vārdiem “viela vai produkts” vai “vielas vai produkti”.

4)  Regulas 2. panta nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:"

Savienības vielu vai produktu saraksts

"

5)  Regulas 4. pantam pievieno šādu punktu:"

3.  Attiecībā uz vielu vai produktu var iesniegt atsevišķu pieteikumu, lai atjauninātu dažādus Savienības sarakstus, kurus regulē ar dažādiem pārtikas ražošanas nozaru tiesību aktiem, ja pieteikums atbilst katras pārtikas ražošanas nozares tiesību aktu prasībām.

"

6)  Regulas 6. panta 1. punkta sākumā pievieno šādu teikumu:"

Ja ir zinātniski pamatoti iebildumi attiecībā uz nekaitīgumu, nosaka, kāda papildu informācija par apdraudējuma novērtējumu ir nepieciešama, un to pieprasa no pieteikuma iesniedzēja.

"

7)  Terminu “Kopiena” visā tekstā aizstāj ar terminu “Savienība”.

28. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ...(39).

Tomēr 25., 26. un 27. pantu piemēro no ...(40)*. Turklāt, atkāpjoties no šā panta otrās daļas un atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1331/2008 16. panta otrās daļas, pieteikumus saskaņā ar šo regulu var iesniegt no ...** attiecībā uz tādas pārtikas atļaujām, kura minēta šīs regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ja šāda pārtika attiecīgajā datumā jau ir pieejama Savienības tirgū.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 117 E, 6.5.2010., 236. lpp.
(2) OV C 224, 30.8.2008., 81. lpp.
(3) OV C 224, 30.8.2008., 81. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2009. gada 25. marta nostāja (OV C 117 E, 6.5.2010., 236. lpp.), Padomes 2010. gada 15. marta nostāja pirmajā lasījumā (OV C 122 E, 11.5.2010., 38. lpp.), Eiropas Parlamenta 2010. gada 7. jūlija nostāja.
(5) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.
(6) OV C 295 E, 4.12.2009., 42. lpp.
(7) OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.
(8) OV L 253, 21.9.2001., 17. lpp.
(9) OV L 253, 16.9.1997., 1. lpp.
(10) OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp.
(11) EFSA biļetens Nr. 767, 2008., 32. lpp.
(12) OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.
(13) OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris) par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā (OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1332/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas fermentiem (OV L 354, 31.12.2008., 7. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/32/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz ekstrakcijas šķīdinātājiem, ko izmanto pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu ražošanā (pārstrādāta versija) (OV L 141, 6.6.2009., 3. lpp.).
(19) OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.
(20) OV L 124, 20.5.2009., 21. lpp.
(21)* OV: lūdzu ievietot datumu - seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(22) OV L 354, 31.12.2008., 1. lpp.
(23) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.
(24) OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp.
(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).
(27)* OV: lūdzu ievietot datumu - seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(28)* OV: lūdzu ievietot datumu - seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(29)* OV: lūdzu ievietot datumu - seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(30)* OV: lūdzu ievietot datumu - seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(31)* OV: lūdzu ievietojiet datumu 12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(32)* OV: lūdzu, ievietojiet datumu: 24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(33)* OV: lūdzu ievietojiet datumu 5 gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(34)** OV: lūdzu ievietojiet datumu trīs gadi un seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(35)*** OV: lūdzu ievietojiet datumu 24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(36)* OV: lūdzu ievietojiet datumu 24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(37)+ OV: lūdzu ievietojiet šīs regulas publikācijas atsauci.
(38)++ OV: lūdzu ievietojiet šīs regulas publikācijas atsauci.
(39)* OV: lūdzu ievietojiet datumu 24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
(40)** OV: lūdzu ievietojiet šīs regulas spēkā stāšanās datumu.


Rūpnieciskās emisijas (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta versija) ***II
PDF 267kWORD 74k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2010. gada 7. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta versija) (11962/2/2009 – C7-0034/2010 – 2007/0286(COD))
P7_TA(2010)0267A7-0145/2010

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (11962/2/2009 – C7-0034/2010),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2007)0844),

–  ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, ar ko saskaņā Parlamentam iesniedz Komisijas priekšlikumu (C6-0002/2008),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam un Padomei “Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu un 192. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. gada 14. janvāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2008. gada 9. oktobra atzinumu(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 66. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7-0145/2010),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju otrajam lasījumam;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, kas pieņemta otrajā lasījumā 2010. gada 7. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/.../ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta versija)

P7_TC2-COD(2007)0286


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2010/75/ES)

(1) OV C 87 E, 1.4.2010., 191. lpp.
(2) OV C 182, 4.8.2009., 46. lpp.
(3) OV C 325, 19.12.2008., 60. lpp.


Pienākumi tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus ***II
PDF 270kWORD 44k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2010. gada 7. jūlija normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kuri laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus (05885/4/2010 – C7-0053/2010 – 2008/0198(COD))
P7_TA(2010)0268A7-0149/2010

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (05885/4/2010 – C7-0053/2010),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0644),

–  ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedz priekšlikumu Parlamentam (C6-0373/2008),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu un 192. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1),

–  ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. gada 1. oktobra atzinumu(2),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 66. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A7–0149/2010),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju otrajā lasījumā;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, kas pieņemta otrajā lasījumā 2010. gada 7. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2010, ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus

P7_TC2-COD(2008)0198


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 995/2010)

(1) Pieņemtie teksti, 22.4.2009., P6_TA(2009)0225.
(2) OV C 318, 23.12.2009., 88. lpp.


Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvaras ***I
PDF 767kWORD 543k
Teksts
Konsolidētais teksts
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvarām (COM(2009)0576 – C7-0251/2009 – 2009/0161(COD))
P7_TA(2010)0269A7-0163/2010

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Priekšlikums tika grozīts 2010. gada 7. jūlijā šādi(1):

PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)
P7_TA(2010)0269A7-0163/2010
attiecībā uz Komisijas priekšlikumu
P7_TA(2010)0269A7-0163/2010

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko izdara grozījumus Direktīvā 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvarām
(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. pantu, 53. panta 1. punktu, 62. un 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valstīs pastāvošie uzraudzības modeļi atpaliek no integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzas finanšu sabiedrības darbojas starptautiskā mērogā ▌. Krīze ir atklājusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.

(1a)  Eiropas Parlaments ir regulāri aicinājis uzlabot līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu Savienības mērogā visiem iesaistītajiem dalībniekiem, vienlaikus ir norādījis uz nepilnībām Savienības īstenotajā aizvien integrētāku finanšu tirgu uzraudzībā.

(2)  2009. gada 25. februārī publicētajā ziņojumā (de Larosjēra ziņojumā), ko pēc Komisijas pieprasījuma sagatavoja Žaka de Larosjēra [Jacques de Larosière] vadītā augsta līmeņa speciālistu grupa, secināts, ka būtu jāstiprina uzraudzības sistēmas pamatstruktūra, lai turpmāk mazinātu iespējamo finanšu krīžu risku un smagumu. Speciālistu grupa attiecīgi ieteica īstenot Eiropas Savienības finanšu nozares uzraudzības struktūras tālejošas reformas. De Larosjēra ziņojumā vēl ir secināts, ka būtu jārada Eiropas finanšu uzraudzības sistēma (EFUS), ko veidotu trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) ‐ proti, banku ▌, vērtspapīru ▌ un apdrošināšanas un fondēto pensiju nozarē ‐, kā arī Eiropas Sistēmisko risku komiteja.

(3)  Komisija 2009. gada 4. marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai”(6) ierosināja izstrādāt tiesību akta projektu, ar ko izveido EFUS, un 2009. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas finanšu uzraudzība”(7) sniedza plašāku informāciju par iespējamo šīs jaunas uzraudzības sistēmas struktūru.

(4)  Eiropadome 2009. gada 19. jūnija secinājumos ieteica izveidot Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu, kurā būtu trīs jaunas EUI. Sistēmai būtu jādarbojas, lai uzlabotu valstu uzraudzības kvalitāti un konsekvenci, stiprināt pārrobežu grupu uzraudzību, pieņemt vienotu Eiropas noteikumu kopumu, kas piemērojams visām iekšējā tirgus finanšu iestādēm, un nodrošināt to kritēriju un metožu atbilstīgu saskaņošanu, kas kompetentajām iestādēm jāpiemēro kredītiestāžu riska novērtēšanā. Eiropadome uzsvēra, ka EUI būtu jāpiešķir arī kredītreitingu aģentūru uzraudzības pilnvaras, un aicināja Komisiju sagatavot konkrētus priekšlikumus par to, kā EFUS varētu kļūt par nozīmīgu spēku krīzes situācijās.

(5)  Komisija 2009. gada 23. septembrī pieņēma priekšlikumus trim regulām, ar kurām izveido EFUS, tostarp rada trīs EUI.

(6)  Lai EFUS spētu efektīvi darboties, ir vajadzīgas izmaiņas Savienības tiesību aktos trīs jauno EUI darbības laukā. Šīs izmaiņas ietver EUI atsevišķu pilnvaru darbības jomas noteikšanu, atsevišķu to pilnvaru integrāciju ▌, kas noteiktas Savienības tiesību aktos, un grozījumus, lai nodrošinātu nevainojamu un efektīvu darbību EFUS kontekstā.

(7)  Līdz ar trīs ▌EUI izveidošanu jāizstrādā vienots noteikumu kopums, lai nodrošinātu to konsekventu saskaņošanu un vienādu piemērošanu un tādējādi veicinātu iekšējā tirgus darbības efektivitāti. ▌

(7a)  Regulās, ar ko izveido EFUS, noteikts, ka EUI var izstrādāt tehnisko standartu projektus attiecīgajos tiesību aktos īpaši noteiktās jomās un ka šie standartu projekti iesniedzami Komisijai, lai tos pieņemtu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantu, pieņemot deleģētos vai īstenošanas aktus. Šajā direktīvā ir noteikts pirmais šādu jomu kopums, un tajā nedrīkstētu būt skarta citu jomu turpmāka iekļaušana.

(7b)  Attiecīgajos tiesību aktos būtu jānosaka jomas, kurās EUI ir pilnvarotas izstrādāt tehnisko standartu projektus, un to pieņemšanas kārtība. Kaut arī attiecīgajos tiesību aktos būtu jānosaka elementi, nosacījumi un precizējumi, kā tas ir minēts LESD 290. pantā attiecībā uz deleģētājiem aktiem, noteikumi un vispārīgie principi, kas skar īstenošanas aktu kontroles mehānismus, līdz brīdim, kad pieņems LESD 291. pantā noteikto regulu, būtu jāpamato ar Lēmumu 1999/468/EK.

(8)  Jomas, kurās izstrādājami tehniskie standarti, jānosaka, pienācīgi līdzsvarojot nepieciešamību izveidot vienotu saskaņotu noteikumu kopumu un nepieciešamību bez vajadzības nesarežģīt regulējumu un piemērošanu. Būtu jāizraugās tikai tās jomas, kurās konsekventi tehniskie noteikumi ievērojami un efektīvi veicinās attiecīgo tiesību aktu pieņemšanas mērķu sasniegšanu, vienlaikus nodrošinot, ka politiskus lēmumus pieņem Eiropas Parlaments, Padome un Komisija saskaņā ar parastajām procedūrām.

(9)  Tehniskajos standartos ietveramajiem jautājumiem jābūt ļoti specializētiem, un tādējādi to izstrādei ir nepieciešamas uzraudzības speciālistu zināšanas. Tehniskajos standartos, ko pieņem kā deleģētos aktus, būtu sīkāk jāizstrādā, jāprecizē un jāizklāsta konsekventas saskaņošanas un vienādas piemērošanas nosacījumi noteikumiem, kuri ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtajos pamatinstrumentos, papildinot vai grozot konkrētus nebūtiskus tiesību aktu elementus. No otras puses, ar tehniskajiem standartiem, kas pieņemti kā īstenošanas akti, būtu jānosaka juridiski saistošu ES aktu vienādas piemērošanas nosacījumi. Ar tehniskajiem standartiem nedrīkst radīt iespējas izdarīt politikas izvēles. ▌

(9a)  Deleģēto aktu gadījumā ir lietderīgi ieviest Regulas (ES) Nr. …/2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. …/2010 [EVTI] un Regulas (ES) Nr. …/2010 [EAFPI] 7. līdz 7.d pantā noteikto paredzēto procedūru tehnisko standartu pieņemšanai. Īstenošanas standarti būtu jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. …/2010 [EVTI] un Regulas (ES) Nr. …/2010 [EAFPI] 7.e pantā paredzēto procedūru. Eiropadome apstiprināja Lamfalisī četru līmeņu pieeju, lai ES finanšu tiesību aktu regulatīvais process kļūtu efektīvāks un pārredzamāks. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus daudzās jomās, un ir spēkā plašs 2. līmeņa Komisijas regulu un direktīvu kopums. Gadījumos, kad tehniskie standarti ir paredzēti, lai sīkāk izstrādātu, precizētu vai noteiktu šādu 2. līmeņa aktu piemērošanas nosacījumus, tie būtu jāpieņem tikai pēc tam, kad ir pieņemti šie 2. līmeņa akti, un tajos būtu jāievēro attiecīgā 2. līmeņa akta saturs.

(9b)  Saistoši tehniskie standarti veicina vienota finanšu pakalpojumu tiesību aktu kopuma pieņemšanu, kā to apstiprināja Eiropadome 2009. gada jūnija secinājumos. Tajā mērā, kādā dažas prasības ES tiesību aktos nav pilnībā saskaņotas, un atbilstoši piesardzības principam uzraudzības jomā, pieņemot tehniskos standartus, ar kuriem sīkāk izstrādā, precizē vai nosaka šo prasību piemērošanas nosacījumus, nedrīkstētu kavēt dalībvalstis pieprasīt papildu informāciju vai noteikt stingrākas prasības. Tādēļ tehniskajos standartos būtu jāparedz dalībvalstu iespēja to darīt konkrētās jomās, ja šajos tiesību aktos ir paredzēta šāda rīcības brīvība attiecībā uz uzraudzību.

(10)  Kā noteikts regulās, ar ko izveido EFUS, Eiropas uzraudzības iestādēm pirms tehnisko standartu iesniegšanas Komisijai attiecīgā gadījumā jārīko to publiska apspriešana un jāizvērtē ar tiem saistītās iespējamās izmaksas un ieguvumi.

(11)  Regulās, ar ko izveido EFUS, paredzēts mehānisms strīdu izšķiršanai starp valstu kompetentajām iestādēm. Ja kompetentā iestāde iebilst pret procedūru vai citas kompetentās iestādes darbību vai bezdarbību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. ../2010 [EBI], Regulu (EK) Nr. ../2010 [EVTI] un Regulu (EK) Nr. ../2010 [EAFPI] Savienības tiesību aktos noteiktajās jomās, kurās attiecīgajos tiesību aktos paredzēta vairāku dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbība, koordinācija vai kopīga lēmumu pieņemšana, EUI pēc vienas no iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma būtu jāvar palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos EUI noteiktajā termiņā, ņemot vērā visus attiecīgajos tiesību aktos noteiktos atbilstīgos termiņus un strīda steidzamību un sarežģītību. Ja neizdodas novērst domstarpības, EUI būtu jāvaršo strīdu izšķirt.

(12)  No Regulas (EK) Nr. ../2010 [EBI], Regulas (EK) Nr. ../2010 [EVTI] un Regulas (EK) Nr. ../2010 [EAFPI] 11. panta 1. punkta, kurā ir paredzēta iespēja strīdu izšķiršanu noteikt regulās, ar kurām izveido EFUS, kopumā neizriet vajadzība ieviest atbilstošus grozījumus attiecīgajos tiesību aktos. Tomēr jomās, kurās ar attiecīgajiem tiesību aktiem jau ir izveidots kāds nesaistošs starpniecības process vai kurās ir laika ierobežojumi kopīgiem lēmumiem, kas jāpieņem vienai vai vairākām valstu kompetentajām iestādēm, ir vajadzīgi grozījumi, lai nodrošinātu kopīga lēmumu pieņemšanas procesa skaidrību un pēc iespējas novērstu šā procesa pārtraukumus, kā arī lai vajadzības gadījumā EUI dotu iespēju izšķirt strīdu. Saistošā procedūra strīdu izšķiršanai ir paredzēta tādu situāciju risināšanai, kad kompetentās uzraudzības iestādes nevar savstarpēji atrisināt jautājumus par procesuālo vai materiālo tiesību atbilstību Savienības tiesību aktiem.

(12a)  Tādēļ šajā direktīvā ir jānosaka situācijas, kurās var būt nepieciešams risināt jautājumu par procesuālo jautājumu vai jautājumu pēc būtības atbilstību Savienības tiesību aktiem un kurās uzraudzības iestādes nespēj atrisināt jautājumu vienas pašas. Šādā gadījumā vienai no iesaistītajām uzraudzības iestādēm būtu jābūt iespējai jautājumu iesniegt kompetentajai Eiropas uzraudzības iestādei. Eiropas uzraudzības iestādei būtu jārīkojas saskaņā ar Regulā, ar ko izveido iestādi, un šajā direktīvā noteikto procedūru. Tai būtu jāspēj no attiecīgajām kompetentajām iestādēm pieprasīt konkrētu rīcību vai atturēšanos no rīcības, lai izšķirtu jautājumu un nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, un attiecīgajām kompetentajām iestādēm būtu jāpakļaujas Eiropas uzraudzības iestādes rīkojumiem. Gadījumos, kad attiecīgajos Savienības tiesību aktos dalībvalstīm ir piešķirta rīcības brīvība, ar Eiropas uzraudzības iestādes pieņemtajiem lēmumiem nedrīkstētu aizstāt kompetento iestāžu tiesības izmantot rīcības brīvību atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu(8) paredzēts starpniecības process vai kopīgu lēmumu pieņemšana jautājumos par sistēmiski nozīmīgu filiāļu noteikšanu tādiem mērķiem kā dalība uzraudzītāju kolēģijā, modeļu apstiprināšana un grupas riska novērtējums. Visās šajās jomās ar grozījumu precīzi jāparedz, ka domstarpību gadījumā konkrētā laikposmā Eiropas Banku iestāde var izšķirt strīdu, izmantojot Regulā (ES) Nr. ../2010 [EBI] izklāstīto procesu. Šāda pieeja skaidri norāda, kaut arī ar Eiropas Banku iestādes pieņemtajiem lēmumiem nedrīkstētu aizstāt kompetento iestāžu tiesības izmantot rīcības brīvību atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, ir iespējams atrisināt domstarpības un nostiprināt sadarbību, pirms galīgais lēmums tiek pieņemts vai iesniegts iestādei.

(14)  Lai nodrošinātu ▌Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas (CEBS), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komitejas (CEIOPS) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas (CESR) pašreizējo uzdevumu izpildes netraucētu nodošanu jauno EUI kompetencē, atsauces uz šīm komitejām visos attiecīgajos tiesību aktos būtu attiecīgi jāaizstāj ar atsaucēm uz Eiropas Banku iestādi (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi (EAFPI) vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI).

(14a)  Komitoloģijas procedūru saskaņošana ar LESD un it īpaši ar tā 290. un 291. pantu būtu jāveic katrā gadījumā atsevišķi un pilnībā jāpabeidz trijos gados. Lai ņemtu vērā finanšu tirgos notikušās tehniskās pārmaiņas un precizētu grozītajās direktīvās noteiktās prasības, Komisijai būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.

(14b)  Eiropas Parlamentam vai Padomei būtu trīs mēnešu laikā kopš paziņošanas dienas jāpauž iebildumi pret deleģētu aktu. Šo termiņu attiecībā uz īpaši problemātiskām jomām pēc Eiropas Parlamentam vai Padomei iniciatīvas būtu jāvar pagarināt par trim mēnešiem. Eiropas Parlaments un Padome var informēt pārējās iestādes par to, ka tiem nav nodoma paust iebildumus. Šāda agrīna deleģēto aktu apstiprināšana ir īpaši ieteicama tad, ja jāievēro termiņi, piemēram, lai Komisija deleģētos aktus pieņemtu atbilstoši pamatdokumentā paredzētajam grafikam.

(14c)  Starpvaldību konferences, kas pieņēma 2007. gada 13. decembrī parakstīto Lisabonas līgumu, Nobeiguma aktam pievienotajā Deklarācijā Nr. 39 par LESD 290. pantu konference atzīmēja Komisijas nodomu saskaņā ar jau iedibināto praksi turpināt konsultācijas ar dalībvalstu ieceltajiem ekspertiem, sagatavojot deleģēto aktu projektus finanšu pakalpojumu jomā.

(15)  Jaunajā uzraudzības sistēmas pamatstruktūrā, ko izveido ar EFUS, valstu uzraudzības iestādēm būs cieši jāsadarbojas ar EUI. Attiecīgo tiesību aktu grozījumiem būtu jānodrošina, lai nav juridisku šķēršļu informācijas apmaiņas pienākumiem, kuri ietverti ▌regulās, ar kurām izveido EUI.

(15a)  Konfidenciālai informācijai, ko nodod vai ar ko apmainās kompetentās iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde vai Eiropas Sistēmisko risku komiteja, būtu jābūt profesionālam noslēpumam, ko nedrīkst izpaust informāciju saņemošajā kompetentajās iestādēs šobrīd strādājošie vai agrāk strādājušie darbinieki.

(16)  ▌Regulās, ar ko izveido EFUS, ir noteikts ka EUI var veidot kontaktus ar trešo valstu uzraudzības iestādēm un ka tās palīdz sagatavot lēmumus par līdzvērtības jautājumiem attiecībā uz trešo valstu uzraudzības režīmiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis) par finanšu instrumentu tirgiem(9) un Direktīva 2006/48/EK būtu jāgroza, lai EUI dotu iespēju izstrādāt sadarbības nolīgumus ar trešām valstīm un veikt informācijas apmaiņu, ja šīs trešās valstis var garantēt dienesta noslēpuma ievērošanu.

(17)  Ja Eiropas Savienībā par katru finanšu sabiedrību kategoriju būtu pieejams viens konsolidēts saraksts vai reģistrs, kuru veidošana pašlaik ir katras valsts kompetentās iestādes pienākums, tas uzlabotu pārredzamību un labāk atainotu vienoto finanšu tirgu. EUI būtu jāuztic pienākums izveidot, publicēt un pastāvīgi atjaunināt Eiropas Savienības finanšu tirgus dalībnieku reģistrus un sarakstus. Tas attiecas uz sarakstu par atļaujām, ko kredītiestādēm piešķīrušas valstu uzraudzības iestādes. Tas attiecas arī uz visu ieguldījumu sabiedrību reģistru un regulēto tirgu sarakstu atbilstīgi Direktīvai 2004/39/EK. EVTI tāpat būtu jāuztic pienākums izveidot, publicēt un pastāvīgi atjaunināt apstiprināto prospektu un apstiprinājuma sertifikātu sarakstu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību ▌(10).

(18)  Jomās, kurās EUI ir pienākums izstrādāt tehnisko standartu projektus, šie tehnisko standartu projekti jāiesniedz Komisijai trīs gadu laikā pēc EUI izveides, ja attiecīgajā regulā nav noteikts cits termiņš.

(18a)  EVTI uzdevumiem saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās(11) nebūtu jāskar Eiropas Centrālo banku sistēmas pilnvaras veicināt maksājumu sistēmu netraucētu darbību atbilstoši LESD 127. panta 2. punkta ceturtajam ievilkumam.

(18b)  Ar tehniskajiem standartiem, kas EAFPI jāizstrādā saskaņā ar šo direktīvu un saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvu 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību(12), nebūtu jāskar dalībvalstu kompetence attiecībā uz šādām iestādēm izvirzītajām uzraudzības prasībām, kā paredzēts Direktīvā 2003/41/EK.

(18c)  Saskaņā ar 13. panta 5. punktu Direktīvā 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde prospekta apstiprinājumu var pārsūtīt citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja šī iestāde tam piekrīt. Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 13. panta 3. punktā ir prasīts, lai šādi deleģēšanas nolīgumi pārsvarā tiktu darīti zināmi iestādei vismaz vienu mēnesi pirms to stāšanās spēkā. Tomēr, ņemot vērā pieredzi ar apstiprinājuma pārsūtīšanu saskaņā ar Direktīvu 2003/71/EK, kurā ir noteikti īsāki termiņi, ir lietderīgi Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 13. panta 3. punktu nepiemērot šai situācijai.

(18d)  Šajā posmā EUI nebūtu jāizstrādā tehnisko standartu projekti attiecībā uz spēkā esošajām prasībām, kurās paredzēts, ka personām, kas faktiski pārvalda ieguldījumu sabiedrību, kredītiestāžu, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) un to pārvaldības sabiedrību uzņēmējdarbību, jābūt atbilstošai reputācijai un pietiekamai pieredzei, lai nodrošinātu pareizu un apdomīgu pārvaldību. Tomēr, ņemot vērā šo prasību nozīmību, EUI prioritātei būtu jābūt sniegt paraugprakses piemēru pamatnostādnēs un nodrošināt, ka uzraudzības un piesardzības prakse tuvinās šai paraugpraksei. Tas pats tām būtu jādara arī attiecībā uz uzraudzības prasībām, kādas izvirzītas saistībā ar šo iestāžu galveno biroju.

(18e)  Izstrādājot šos tehnisko standartu projektus, pamatojoties uz šajā direktīvā paredzētajām pieejām – uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, uzlaboto rādītāju pieeju, tirgus riska iekšējā modeļa pieeju ‐ būtu jātiecas nodrošināt šādu pieeju kvalitāti un drošumu, kā arī šo pieeju konsekventu pārskatīšanu, ko īsteno kompetentās iestādes. Izmantojot šos standartus, kompetentajām iestādēm būt jāvar dot iespēju iestādēm izstrādāt dažādas pieejas, balstoties uz šo iestāžu pieredzi un specifiku saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK prasībām un tehnisko standartu prasībām.

(19)  Šīs direktīvas mērķus, proti, iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, nodrošinot augsta līmeņa efektīvu un konsekventu uzraudzības regulējumu un uzraudzību, noguldītāju, ieguldītāju un saņēmēju ‐ un tādējādi uzņēmēju un patērētāju ‐ aizsardzību, finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības aizsardzību, finanšu sistēmas stabilitātes un ilgtspējības saglabāšanu, reālās ekonomikas un publisko finanšu aizsardzību un starptautiskās uzraudzības koordinācijas nostiprināšanu, nav iespējams pietiekamā mērā sasniegt dalībvalstu līmenī, un rīcības mēroga dēļ šie mērķi ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar EK līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas nepieciešami šo mērķu sasniegšanai.

(19a)  Komisijai līdz 2014. gada 1. janvārim būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz ziņojums par to, kā EUI iesniedz tehnisko standartu projektus, kas ir noteikti šajā direktīvā, un jāiesniedz visi atbilstošie priekšlikumi.

(20)  Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās(13), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos ▌(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)(15), Direktīva 2003/41/EK ▌(16), Direktīva 2003/71/EK, Direktīva 2004/39/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū ▌(17), Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobris Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai(18), Direktīva 2006/48/EK ▌(19), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību(20) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)(21),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 98/26/EK grozījumi

Direktīvu 98/26/EK groza šādi.

(1)  Direktīvas 6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

3.  Šā panta 2. punktā minētās dalībvalstis nekavējoties informē Eiropas Sistēmisko risku komiteju, pārējās dalībvalstis un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2010 [EVTI](22).

"

(2)  Direktīvas 10. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

Dalībvalstis precizē sistēmas un attiecīgos sistēmu operatorus, kas jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā, un dara tos zināmus EVTI, kā arī informē to par iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 6. panta 2. punktu. EVTI publicē šo informāciju savā tīmekļa vietnē.

(2a)  Iekļauj šādu 10.a pantu:"

'10.a pants

1.  Kompetentās iestādes sadarbojas ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, lai nodrošinātu šīs direktīvas ievērošanu, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. ../2010 [EVTI].

2.  Kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 20. pantu nekavējoties sniedz EVTI informāciju, kas ir nepieciešama EVTI pienākumu veikšanai.“

"

2. pants

Direktīvas 2002/87/EK grozījumi

Direktīvu 2002/87/EK groza šādi.

(1)  Direktīvas 4. pantu groza šādi:

(a)  panta 2. punktu aizvieto ar šādu punktu:"

2.  Saskaņā ar 10. pantu ieceltais koordinators informē grupu vadošo mātesuzņēmumu, vai ja mātesuzņēmuma nav, to regulēto vienību, kuras bilances kopsavilkums ir lielākais vissvarīgākajā finanšu nozarē grupā, ka grupa ir noteikta kā finanšu konglomerāts un ir iecelts koordinators. Koordinators arī informē kompetentās iestādes, kas ir izdevušas licences regulētajām vienībām grupā, un tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā jauktajai finanšu kontrolakciju sabiedrībai ir galvenais birojs, kā arī Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju, kas izveidota ar 40. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. ../2010 [EBI], Regulā (ES) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulā (ES) Nr. ../2010 [EVTI](23) (turpmāk “EUIAK”).

"

b)  pievieno šādu ▌punktu:"

3.  EUIAK savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina noteikto finanšu konglomerātu sarakstu. Šī informācija, uzklikšķinot uz hipersaites, ir pieejama visu Eiropas uzraudzības iestāžu tīmekļa vietnēs.

"

(1.a)  Direktīvas 9. panta 2. punktā pievieno šādu apakšpunktu:"

   (ca) tādas sīki izstrādātas maksātnespējas risinājuma procedūras izstrāde, ko regulāri atjaunina un vismaz vienreiz gadā pārskata un kas ietver strukturētu agrīnās iejaukšanās mehānismu, ātrus korekcijas pasākumus un ārkārtas rīcības plānu bankrota gadījumiem.
"

(1.b)  Direktīvas III iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:"

PASĀKUMI PAPILDU UZRAUDZĪBAS UN EIROPAS UZRAUDZĪBAS VEICINĀŠANAI

"

(1.c)  Direktīvas III iedaļā iekļauj šādu pantu:"

-10. pants

EUIAK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 42. pantu nodrošina saskaņotu starpnozaru un pārrobežu uzraudzību, ņemot vērā ES tiesību aktus.

"

(1.d)  Direktīvas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

1.  Lai nodrošinātu finanšu konglomerātā esošu regulēto vienību pietiekamu papildu uzraudzību, no attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp to dalībvalstu kompetentām iestādēm, kurās jauktajai finanšu kontrolakciju sabiedrībai ir galvenais birojs, ieceļ vienu koordinatoru, kas ir atbildīgs par papildu uzraudzības koordināciju un veikšanu. Informāciju par koordinatoru publicē EUIAK tīmekļa vietnē.

"

(1.e)  Direktīvas 11. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:"

Lai veicinātu un izveidotu papildu un Eiropas uzraudzību, pamatojoties uz plašu juridisko bāzi, koordinators un pārējās attiecīgās kompetentās iestādes un, ja vajadzīgs, citas kompetentās iestādes īsteno koordinācijas pasākumus. Saistībā ar šiem pasākumiem koordinatoram var uzticēt papildu uzdevumus un var noteikt kārtību, saskaņā ar kuru attiecīgās kompetentās iestādes savstarpēji īsteno lēmumu pieņemšanas procesu, kā minēts 3. un 4  pantā, 5. panta 4. punktā, 6. pantā, 12. panta 2. punktā, 16. un 18. pantā, kā arī sadarbības kārtību ar citām kompetentajām iestādēm.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 8. pantu un 42. pantā noteikto procedūru EUIAK izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu uzraudzības metožu tuvināšanos, ņemot vērā vajadzību pēc uzraudzības koordinācijas pasākumu saskaņotības, kā tas ir noteikts Direktīvas 2006/48/EK 131.a pantā un Direktīvas 2009/138/EK 248. panta 4. punktā.

"

(1.f)  Direktīvas 12. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:"

Kompetentās iestādes var informāciju saņemt un nodot arī turpmāk minētām iestādēm, ja tas ir nepieciešams šo iestāžu attiecīgo uzdevumu veikšanai attiecībā uz regulētajām vienībām finanšu konglomerātā saskaņā ar nozares noteikumos noteiktajām normām: centrālās bankas, Eiropas Centrālo banku sistēma, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Sistēmisko risku komiteja saskaņā Regulas (ES) Nr. ../2010 [ESRK] 21. pantu.

"

(1.g)  Iekļauj šādu pantu:"

12. pants

1.  Kompetentās iestādes sadarbojas ar EUIAK, lai nodrošinātu šīs direktīvas izpildi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. ../2010 [EBI], Regulu (ES) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulu (ES) Nr. ../2010 [EVTI].

2.  Kompetentās nekavējoties sniedz EUIAK visu informāciju, kas tai nepieciešama savu pienākumu izpildei, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 20. pantu.“

"

(1.h)  Direktīvas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

'1.  Dalībvalstis nodrošina, ka to tiesību sistēmās nav nekādu juridisku šķēršļu, kas fiziskām un juridiskām personām ‐ gan regulētām, gan neregulētām vienībām ‐, uz kurām attiecas papildu un Eiropas uzraudzība, traucētu savā starpā apmainīties ar informāciju, kas būtu svarīga papildu un Eiropas uzraudzības veikšanai, un apmainīties ar informāciju saskaņā ar šo direktīvu un apmainīties ar Eiropas uzraudzības iestādēm atbilstīgi Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 20. pantam ‐, ja nepieciešams arī ar EUIAK starpniecību.

"

(1.i)  Direktīvas 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:"

Neskarot 17. panta 2. punktu, EUIAK un dalībvalstis ir tiesīgas noteikt, kādus pasākumus kompetentās iestādes var veikt attiecībā uz jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. /2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 8. pantu un 42. pantā noteikto procedūru EUIAK var izstrādāt pamatnostādnes normām, ar kurām regulē jauktas finanšu kontrolakciju sabiedrības.

"

(2)  Direktīvas 18. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

Neskarot nozaru noteikumus, gadījumos, uz kuriem attiecas 5. panta 3. punkts, kompetentās iestādes pārbauda, vai uz regulētām vienībām, kuru mātesuzņēmuma galvenais birojs atrodas trešā valstī, attiecas šīs trešās valsts kompetentās iestādes uzraudzība, kas ir līdzvērtīga tai uzraudzībai, kuru paredz šīs direktīvas noteikumi par 5. panta 2. punktā minēto regulēto vienību papildu uzraudzību. Pārbaudi pēc lūguma, ko iesniedzis mātesuzņēmums vai kāda regulēta vienība, kas ir saņēmusi licenci Savienībā, vai pēc savas ierosmes veic tā kompetentā iestāde, kura būtu koordinators, ja būtu piemērojami 10. panta 2. punktā izstrādātie kritēriji.

Šī kompetentā iestāde apspriežas ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm un ņem vērā visas piemērojamās pamatnostādnes, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 8. un 42. pantu sagatavojusi EUIAK. Šim nolūkam kompetentā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar EUIAK.

"

(2.a)  Direktīvas 18. pantā iekļauj šādu punktu:"

1.a  Ja kompetentā iestāde pretēji citas kompetentās viedoklim nolemj, ka trešā valstī ir līdzvērtīga uzraudzība, tad pretējos uzskatos esošā kompetentā iestāde var vērsties pie EUIAK, kas var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 11. pantu.

"

(2.b)  Direktīvas 19. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2.  Neskarot LESD 218. panta 1. un 2 punktu, Komisija ar EUIAK, Eiropas Banku komitejas, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komitejas un Finanšu konglomerātu komitejas palīdzību izvērtē 1. punktā minēto sarunu iznākumu un attiecīgās sekas.

"

(3)  Direktīvas III nodaļas virsrakstu pirms 20. panta aizstāj ar šādu virsrakstu:"

DELEĢĒTĀS PILNVARAS ▌

"

(4)  Direktīvas 20. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:"

1.  Komisija, izmantojot deleģētus aktus, saskaņā ar 21., 21.a un 21.b pantu pieņem pielāgojošos grozījumus, kas šajā direktīvā ir jāveic šādās jomās:

     a) precīzāki 2. pantā minēto definīciju formulējumi, lai šīs direktīvas piemērošanā ņemtu vērā pārmaiņas finanšu tirgos;
     b) precīzāki 2. pantā minēto definīciju formulējumi, lai nodrošinātu šīs direktīvas konsekventu saskaņošanu un vienādu piemērošanu visā Savienībā;
     c) terminoloģijas un direktīvas definīciju formulējumu pielāgošana vēlākiem Savienības tiesību aktiem par regulētām vienībām un ar tām saistītiem jautājumiem;
     d) precīzāka I pielikumā noteikto aprēķina metožu definīcija, lai ņemtu vērā pārmaiņas finanšu tirgos un uzraudzības metodes;
     e) to noteikumu koordinācija, kas pieņemti saskaņā ar 7. un 8. pantu un II pielikumu, lai veicinātu to konsekventu saskaņošanu un vienādu piemērošanu visā Savienībā.

"

(5)  Direktīvas 21. pantu groza šādi:

     a) panta 2. punktu aizvieto ar šādu punktu:"
'2.  Šīs direktīvas 20. panta 1. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz 4 gadiem, sākot ar šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms minētā četru gadu laikposma beigām Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām. Pilnvarojumu automātiski pagarina uz tikpat ilgiem laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 12.b pantu."
  

b) iekļauj šādus punktus:"

'2.a  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto tiesību aktu, tā vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

'2.b  Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot 21.a un 21.b pantā minētos nosacījumus.

"

  

c) svītro minētā panta 3. punktu.

  

d) panta 4. punktu aizvieto ar šādu punktu:"

4.  EUIAK var sniegt vispārīgas pamatnostādnes attiecībā uz to, vai ar trešo valstu kompetento iestāžu papildu uzraudzības pasākumiem var sasniegt šajā direktīvā noteiktos papildu uzraudzības mērķus attiecībā uz tādām finanšu konglomerātam piederīgām regulētām vienībām, kura galvenais birojs atrodas ārpus Savienības. EUIAK pastāvīgi pārskata šīs pamatnostādnes un ņem vērā izmaiņas šo kompetento iestāžu veiktajā papildu uzraudzībā.

"

     e) panta 5. punktu svītro.

(6)  Iekļauj šādus pantus:"

21.a pants

Pilnvarojuma atsaukšana

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 20. panta 1. punktā minēto pilnvarojumu.

2.  Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai lemtu, vai atsaukt pilnvarojumu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas laikus cenšas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas.

3.  Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigtas minētajā lēmumā norādītās pilnvaras. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

'21.b pants

Iebildumi pret deleģētajiem tiesību aktiem

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret deleģētu aktu trīs mēnešu laikā, sākot ar paziņošanas dienu. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt par trim mēnešiem.

2.  Ja, beidzoties šim laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome iebildumus pret deleģēto aktu nav paudusi, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu nepaust iebildumus.

3.  Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģēto tiesību aktu, tas spēkā nestājas. Iestāde, kas pauž iebildumus pret deleģēto aktu, saskaņā ar ar LESD 296. pantu norāda šo iebildumu iemeslus.

21.c pants

Tehniskie standarti

1.  Lai nodrošinātu šīs direktīvas konsekventu saskaņošanu un vienādu piemērošanu, Eiropas uzraudzības iestādes saskaņā ar 42. pantu Regulā (EK) Nr. ../2010 [EBI], Regulā (EK) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulā (EK) Nr. ../2010 [EVTI] var izstrādāt ▌:

   a) regulatīvo standartu projektus attiecībā uz 2. panta 11. punktu, lai precizētu Padomes Direktīvas 78/660/EEK(24) 17. panta piemērošanu ▌saistībā ar šo direktīvu;
   b) regulatīvo standartu projektus attiecībā uz 2. panta 17. punktu, lai noteiktu procedūras vai precizētu kritērijus “attiecīgo kompetento iestāžu” noteikšanai;
   c) regulatīvo standartu projektus attiecībā uz 3. panta 5. punktu, lai precizētu alternatīvo parametru piemērošanas nosacījumus finanšu konglomerāta identifikācijai;
   d) īstenošanas standartu projektus attiecībā uz 6. panta 2. punktu, lai nodrošinātu šīs direktīvas I pielikuma II daļā uzskaitīto aprēķināšanas metožu vienādu piemērošanu, tomēr neskarot 6. panta 4. punktu;
   e) īstenošanas standartu projektus attiecībā uz 7. panta 2. punktu, lai nodrošinātu tādu procedūru vienādu piemērošanu, atbilstoši kurām jautājumus iekļauj “riska koncentrācijas” definīcijas darbības jomā saistībā ar minētā panta otrajā daļā minēto papildu uzraudzību;
   f) īstenošanas standartu projektus attiecībā uz 8. panta 2. punktu, lai nodrošinātu tādu procedūru vienādu piemērošanu, atbilstoši kurām jautājumus iekļauj “riska koncentrācijas” definīcijas darbības jomā saistībā ar minētā panta otrajā daļā minēto papildu uzraudzību;

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta 7. līdz 7.d pantā Regulā (EK) Nr. ../2010 [EBI], Regulā (EK) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulā (EK) Nr. ../2010 [EVTI]. Komisija ir pilnvarota pieņemt 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta 7.e pantā Regulā (EK) Nr. ../2010 [EBI], Regulā (EK) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulā (EK) Nr. ../2010 [EVTI].“

"

3. pants

Grozījumi Direktīvā 2003/6/EK

Direktīvu 2003/6/EK groza šādi.

(-1)  Direktīvas 1. pantu groza šādi:

a) panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

   5. “pieņemtās tirgus darbības” ir darbības, kuras var izmanot vienā vai vairākos finanšu tirgos un kurām kompetentā iestāde ir piekritusi saskaņā ar Komisijas pieņemtajiem standartiem atbilstīgi 17., 17.a un 17.b pantā minēto deleģēto aktu procedūrai.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2010 [EVTI] izveidotā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) var izstrādāt īstenošanas tehniskos standartu projektus, ar kuriem nodrošina vienādus Komisijas pieņemto deleģēto aktu piemērošanas nosacījumus, atbilstīgi pirmajai un trešai daļai saistībā ar pieņemto tirgus praksi.

Komisija ir pilnvarota pieņemt otrajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7.e pantu.“

"

b) panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:"

Lai ņemtu vērā pārmaiņas finanšu tirgos un nodrošinātu vienādu šīs direktīvas piemērošanu visā Savienībā, Komisija, pieņemot deleģētos aktus, nosaka pasākumus attiecībā uz šā panta 1., 2. un 3. punktu. Šos pasākumus nosaka saskaņā ar 17., 17.a un 17.b pantā minēto deleģēto aktu procedūru.

"

(-1a)  Direktīvas 6. pantu groza šādi:

a) panta 10. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:"

Šos pasākumus nosaka saskaņā ar 17., 17.a un 17.b pantā minēto deleģēto aktu procedūru.

"

b) pievieno šādu punktu:"

  10.a EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu Komisijas pieņemtu juridiski saistošu Savienības tiesību aktu konsekventu saskaņošanu un vienādas piemērošanas nosacījumus atbilstīgi 10. punkta pirmās daļas sestajam ievilkumam.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7.e pantu.

"

(-1.b)  Direktīvas 8. pantu groza šādi:

     a) panta pašreizējo tekstu numurē kā 1. punktu un aizstāj ar šādu punktu:"
1.  Šajā direktīvā paredzētie aizliegumi neattiecas ne uz darbībām ar pašu akcijām, kas veiktas atbilstīgi atpirkšanas programmām, ne uz pasākumiem kāda finanšu instrumenta stabilizācijai, ja šādas darbības notiek saskaņā ar īstenošanas pasākumiem. Šos pasākumus nosaka saskaņā ar 17., 17.a un 17.b pantā minēto deleģēto aktu procedūru."
     b) pievieno šādu punktu:"
  '1.a EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu Komisijas pieņemtu deleģēto aktu vienādas piemērošanas nosacījumus saskaņā ar 1. punktu.
Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7.e pantu.“"

(-1.c)  Direktīvas 14. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

'4.  Dalībvalstis EVTI ik gadu nodod visu informāciju par administratīvajiem pasākumiem un sodiem, kas noteikti saskaņā ar 1. un 2. punktu.

Kompetentās iestādes tajā pašā laikā EVTI ziņo par visiem sodiem, kas ir darīti zināmi sabiedrībai saskaņā ar pirmo daļu. Ja publiskotais sods attiecas uz investīciju uzņēmumu, kuram atļauja ir izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK, EVTI saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 5. panta 3. punktu izveidotajā reģistrā pievieno norādi par publiskoto sodu.“

"

(-1.d)  Direktīvā iekļauj šādu pantu:"

'15. pants

1.  Kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI, lai nodrošinātu šīs direktīvas izpildi, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. ../2010 [EVTI].

2.  Kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 20. pantu nekavējoties sniedz EVTI informāciju, kas ir nepieciešama EVTI pienākumu veikšanai.“

"

(1)  Direktīvas 16. pantu groza šādi:

   a) ▌ panta 2. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:"
“Neskarot LESD 258. panta normas, kompetentā iestāde, uz kuras informācijas pieprasījumu pieņemamā termiņā nav sniegta atbilde vai kuras informācijas pieprasījums ir noraidīts, šo noraidījumu vai bezdarbību pieņemamā termiņā var darīt zināmu EVTI. Šādā gadījumā EVTI var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 11. pantu, neskarot iespējas nerīkoties, ja ir pieprasīta otrajā daļā minētā informācija, un neskarot iespējas EVTI šādās situācijās rīkoties saskaņā ar minētās regulas 9. pantu.
Neskarot LESD 258. panta normas, kompetentā iestāde, uz kuras iesniegumu sākt izmeklēšanu vai lūgumu atļaut pavadīt tās darbiniekiem otrās dalībvalsts kompetentās iestādes darbiniekus nav atbildēts pieņemamā termiņā vai tas ir noraidīts, šo noraidījumu vai bezdarbību pieņemamā termiņā var darīt zināmu EVTI. Šādā gadījumā EVTI var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 11. pantu, neskarot iespējas nerīkoties, ja ir pieprasīta 16. panta 4. punkta ceturtajā daļā minētā informācija, un neskarot iespējas EVTI šādās situācijās rīkoties saskaņā ar minētās regulas 9. pantu.
   b) ▌panta 4. punkta piekto daļu aizstāj ar šādu daļu:
"
   (c) ▌panta 5. punktu aizvieto ar šādu punktu:"
5.  Lai nodrošinātu 2. un 4. punkta vienādas piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz šajā pantā minētās informācijas apmaiņas un pārrobežu pārbaužu procedūrām un veidiem.
Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7.e pantu."

(1.a)  Direktīvas 17. pantu groza šādi:

a) panta 2.a punktu aizvieto ar šādu punktu:"

  2.a Pilnvaras pieņemt 1. pantā, 6. panta 10. punktā, 8. pantā, 14. panta 2. punktā, un 16. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas uz četriem gadiem, sākot ar šīs Direktīvas spēkā stāšanās dienu. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms minētā četru gadu laikposma beigām Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām. Pilnvarojumu automātiski pagarina uz tikpat ilgiem laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 17.a pantu.

"

b) iekļauj šādus punktus:"

  2.aa Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto tiesību aktu, tā vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

  '2.ab Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot 17.a un 17.b pantā minētos nosacījumus.

"

(c) panta 3. punktu svītro.

(1.b)  Direktīvā iekļauj šādus pantus:"

17.a pants

Pilnvarojuma atsaukšana

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā brīdī atsaukt 1. pantā, 6. panta 10. punktā, 8. pantā, 14. panta 2. punktā un 16. panta 5. punktā minēto pilnvarojumu.

2.  Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai lemtu, vai atsaukt pilnvarojumu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas laikus cenšas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas.

3.  Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts minētajā lēmumā norādītais pilnvarojums. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

17.b pants

Iebildumi pret deleģētajiem tiesību aktiem

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret deleģētu aktu triju mēnešu laikā kopš paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt par trim mēnešiem.

2.  Ja, beidzoties šim laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome iebildumus pret deleģēto aktu nav paudusi, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu nepaust iebildumus.

3.  Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģēto tiesību aktu, tas spēkā nestājas. Iestāde, kas pauž iebildumus pret deleģēto aktu, saskaņā ar LESD 296. pantu norāda šo iebildumu iemeslus.

"

4. pants

Grozījumi Direktīvā 2003/41/EK

Direktīvu 2003/41/EK groza šādi.

(-1)  Direktīvas 9. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:"

     a) kompetenta uzraudzības iestāde ir reģistrējusi institūciju valsts reģistrā vai izdevusi tai darbības atļauju; ja iestāde veic 20. pantā minētās pārrobežu darbības, reģistrā jānorāda arī tās dalībvalstis, kurās iestāde darbojas; šo informāciju paziņo Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādei (EAFPI), kura to publicē savā tīmekļa vietnē;
"

b) panta 5. punktu aizvieto ar šādu punktu:"

5.  Ja iestāde veic 20. pantā minētās pārrobežu darbības, iestādes darbības nosacījumus nosaka iepriekšējā atļaujā, ko izsniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes. Izsniedzot šādu atļauju, dalībvalstis nekavējoties informē EAFPI.

"

(1)  Direktīvas 13. pantu groza šādi:

(a)  panta pašreizējo tekstu numurē kā 1. punktu;

(b)  pantā pievieno šādu ▌punktu:"

“2.  EAFPI, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. ../2010, var izstrādāt īstenošanas standartu projektus par 1. punkta c), i) līdz (vi) apakšpunktā minēto dokumentu veidlapām un formātiem.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.

"

(1.a)  Direktīvas 14. panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:"

Visus lēmumus par iestādes darbības apturēšanu precīzi pamato un paziņo attiecīgajai iestādei. Šos lēmumus dara zināmus EAFPI.

"

(1.b)  Direktīvas 15. panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:"

6.  Lai turpinātu noteikumu saskaņošanu attiecībā uz iespējami pamatotu tehnisko rezervju aprēķināšanu, jo īpaši saistībā ar procentu likmēm un citiem pieņēmumiem, kas ietekmē tehnisko rezervju apjomu, Komisija, balstoties uz EAFPI padoma, reizi divu gadu laikā pati vai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma sagatavo ziņojumu par stāvokli pārrobežu darbības jomā.

"

(2)  Direktīvas 20. pantam pievieno šādu ▌punktu:"

11.  ▌Dalībvalstis paziņo EAFPI par savas valsts uzraudzības noteikumiem to fondēto pensiju shēmu jomā, uz ko neattiecas 1. punktā minētā atsauce uz valstu sociālajiem un darba tiesību aktiem. ▌

Dalībvalstis šo informāciju regulāri atjaunina ‐ vismaz reizi divos gados ‐, un EAFPI šo informāciju publicē savā tīmekļa vietnē.

Lai nodrošinātu vienādu šā punkta piemērošanu, EAFPI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka procedūras, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāievēro, un formātus un veidnes, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāizmanto, nosūtot attiecīgo informāciju EAFPI un atjauninot to. Iestāde līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EAFPI] 7.e pantu.

"

(2.a)  Direktīvas 21. pantu groza šādi:

a) panta nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:"

Sadarbība starp dalībvalstīm, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Komisiju

"

b) pantā iekļauj šādu punktu:"

  2.a Kompetentās iestādes sadarbojas ar EAFPI, lai nodrošinātu šīs direktīvas izpildi, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. ../2010 [EAFPI].

Kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/2010 [EAFPI] 20. pantu nekavējoties sniedz EAFPI informāciju, kas tai ir nepieciešama savu pienākumu veikšanai saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. ../2010 [EAFPI].

"

c) panta 3. punktu aizvieto ar šādu punktu:"

3.  Katra dalībvalsts informē Komisiju un EAFPI par galvenajām grūtībām, ko rada šīs direktīvas piemērošana.

Komisija, EAFPI un attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes pēc iespējas ātrāk veic šo grūtību analīzi, lai rastu piemērotu risinājumu.

"

5. pants

Direktīvas 2003/71/EK grozījumi

Direktīvu 2003/71/EK groza šādi:

(-1)  Direktīvas 4. pantā iekļauj šādu punktu:"

  3.a Lai nodrošinātu šīs direktīvas konsekventu saskaņošanu, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu 1. punkta a), d) un e) apakšpunktā un 2. punkta a), b), e), f), g) un h) apakšpunktā minētos izņēmumus.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7.a līdz 7.d pantu.

"

(-1.a)  Direktīvas 5. panta 2. punktu papildina ar šādiem apakšpunktiem:"

Lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādas piemērošanas nosacījumus, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, tādējādi panākot Komisijas pieņemto deleģēto aktu vienādu piemērošanu saskaņā ar 5. punktu saistībā ar vienveida veidni kopsavilkuma noformēšanai un dodot iespēju ieguldītājiem salīdzināt attiecīgo vērtspapīru ar citiem apskatāmajiem produktiem.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7.e pantu.

"

(-1.b)  Direktīvas 7. pantā pievieno šādu 1.b punktu:"

  3.a EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu Komisijas saskaņā ar 1. punktu pieņemtu deleģēto aktu vienādu piemērošanu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7.e pantu.

"

(1)  Direktīvas 8. pantā pievieno šādu ▌punktu:"

5.  EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu Komisijas saskaņā ar 4. punktu pieņemto deleģēto aktu vienādas piemērošanas nosacījumus. Iestāde līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7.e pantu.

"

(2)  Direktīvas 13. pantu groza šādi:

   a) panta 2. punktā pievieno šādu daļu:"
Kompetentā iestāde paziņo EVTI par prospekta un tā papildinājuma apstiprināšanu vienlaicīgi ar šā apstiprinājuma paziņošanu attiecīgi emitentam, piedāvātājam vai personai, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū. Kompetentās iestādes vienlaicīgi informē EVTI un nodod tai minēto prospektu un tā papildinājuma kopiju."
   b) panta 5. punktu aizvieto ar šādu punktu:"
5.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde prospekta apstiprinājumu var pārsūtīt citas dalībvalsts kompetentajai iestādei, par to iepriekš paziņojot EVTI un ja kompetentā iestāde tam piekrīt. Par šo pārsūtīšanu paziņo emitentam, piedāvātājam vai personai, kas lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, trīs darbdienu laikā pēc dienas, kad lēmumu pieņēmusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde. Termiņš, kas minēts 2. punktā, ir spēkā no minētās dienas. Regulas Nr. ../2010 [EVTI] 13. panta 3. punktu nepiemēro prospekta apstiprinājuma nosūtīšanai, ko veic saskaņā ar šo punktu.
Lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādas piemērošanas nosacījumus un lai veicinātu saziņu starp uzraudzības iestādēm un ar EVTI, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, tādējādi nosakot standarta veidlapas, veidnes un procedūras šajā punktā paredzēto paziņojumu sniegšanai.
Komisija ir pilnvarota pieņemt otrajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7.e pantu."

(3)  Direktīvas 14. pantu groza šādi:

     a) panta 1. punktu aizvieto ar šādu punktu:"
1.  Prospektu, kad tas apstiprināts, iesniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentai iestādei, kas to nodod EVTI, un emitents, piedāvātājs vai persona, kurš lūdz pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū, to pēc iespējas ātrāk dara pieejamu sabiedrībai un jebkurā gadījumā ‐ laikus pirms publiskā piedāvājuma vai attiecīgo vērtspapīru pielaides tirdzniecībai un vēlākais šo notikumu sākumā. Turklāt tādu akciju kategorijas sākotnējā publiskā piedāvājuma gadījumā, kuras vēl nav pielaistas tirdzniecībai regulētā tirgū un kuras ir jāpielaiž tirdzniecībai pirmo reizi, prospekts ir pieejams vismaz sešas darbdienas pirms piedāvājuma beigām."

   b) pantā iekļauj šādu ▌punktu:"

4.a  EVTI savā tīmekļa vietnē publicē to prospektu sarakstu, kuri apstiprināti saskaņā ar 13. pantu, tostarp attiecīgā gadījumā hipersaiti uz prospektu, kurš publicēts izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes tīmekļa vietnē vai emitenta tīmekļa vietnē, vai regulētā tirgus tīmekļa vietnē. Publicēto sarakstu pastāvīgi atjaunina, un katrs prospekts ir pieejams tīmekļa vietnē vismaz 12 mēnešus.

"

(4)  Direktīvas 16. pantam pievieno šādu ▌punktu:"

3.  Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu, precizētu šajā pantā noteiktās prasības un lai ņemtu vērā tehniskas pārmaiņas finanšu tirgos, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu situācijas, kad saistībā ar svarīgu jaunu faktoru, būtisku kļūdu vai neprecizitāti prospektā ietvertajā informācijā ir jāpublicē prospekta papildinājums. EVTI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7. līdz 7.d pantu.

(5)  Direktīvas 17. pantu groza šādi:

     a) panta 1. punktu aizvieto ar šādu punktu:

1.  Neierobežojot 23. pantu, ja publisks piedāvājums vai pielaide tirdzniecībai regulētā tirgū ir paredzēta vienā vai vairākās dalībvalstīs vai dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, izcelsmes dalībvalsts apstiprināts prospekts un visi tā papildinājumi ir derīgi publiskajam piedāvājumam vai pielaidei tirdzniecībai regulētā tirgū vienalga cik uzņēmējās dalībvalstīs, ja EVTI un katras uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde ir informēta saskaņā ar 18. pantu. Uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes neuzsāk nekādas apstiprināšanas vai administratīvās procedūras attiecībā uz prospektiem.

"

   b) panta 2. punktu aizvieto ar šādu punktu:"

2.  Ja 16. pantā minētie svarīgie jaunie faktori, būtiskās kļūdas vai neprecizitātes kļūst zināmas pēc prospekta apstiprināšanas, izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes liek publicēt tā papildinājumu, kas jāapstiprina atbilstoši 13. panta 1. punktam. EVTI un uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērst izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes uzmanību uz vajadzību pēc jaunas informācijas.

"

(6)  Direktīvas 18. pantā pievieno šādus ▌punktus:"

3.  Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo EVTI par prospekta apstiprinājuma sertifikātu vienlaicīgi ar tā paziņošanu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

EVTI un uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde publicē savā tīmekļa vietnē to prospektu apstiprinājuma sertifikātu (attiecīgā gadījumā arī to papildinājumu) sarakstu, kurus paziņo saskaņā ar šo pantu, tostarp attiecīgā gadījumā hipersaiti uz šiem prospektiem, kas publicēti izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes tīmekļa vietnē vai emitenta tīmekļa vietnē, vai regulētā tirgus tīmekļa vietnē. Publicēto sarakstu pastāvīgi atjaunina, un katrs prospekts ir pieejams tīmekļa vietnē vismaz 12 mēnešus.

4.  Lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu un lai ņemtu vērā tehniskas pārmaiņas finanšu tirgos, EVTI var izstrādāt īstenošanas standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras apstiprinājuma sertifikāta, prospekta kopijas, kopsavilkuma tulkojuma un visu prospekta papildinājumu paziņošanai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7.e pantu.

(7)  Direktīvas 21. pantu groza šādi:

a) pantā iekļauj šādus punktus:

  1.a Kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI, lai nodrošinātu šīs direktīvas izpildi, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. ../2010 [EVTI].

  1.b Kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 20. pantu nekavējoties sniedz EVTI visu to informāciju, kas tai ir nepieciešama savu pienākumu veikšanai.

"

     b) panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"
Dalībvalstis informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz uzdevumu deleģēšanu, tostarp par precīziem nosacījumiem, kas reglamentē šādu deleģēšanu."

   c) panta 4. punktā pievieno šādu daļu:"

Iestāde spēj piedalīties pārbaudēs uz vietas, kas ir noteiktas d) apakšpunktā un kuras veic kopīgi divas vai vairākas kompetentās iestādes.“

"

(8)  Direktīvas 22. pantu groza šādi:

a)  panta 3. punktu aizvieto ar šādu punktu: "

“3.  Šā panta 1. punkts neliedz kompetentajām iestādēm apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nodot konfidenciālu informāciju EVTI vai Eiropas Sistēmisko risku komitejai, taču, to darot, jāņem vērā ar konkrētā uzņēmuma informāciju saistītie ierobežojumi un ietekme uz trešām valstīm, kā noteikts attiecīgi Regulā (EK) Nr. ../2010  [EVTI] un Regulā (EK) Nr. ../2010 [ESRK]. Uz informāciju, kas iegūta apmaiņā starp kompetentajām iestādēm un EVTI vai Eiropas Sistēmisko risku komiteju, attiecas dienesta noslēpuma pienākums, kas jāievēro personām, kuras strādā vai ir strādājušas kompetentajās iestādēs, kas saņem tādu informāciju.

"

b)  pantā pievieno šādu ▌punktu:"

4.  Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu un lai ņemtu vērā tehniskas pārmaiņas finanšu tirgos, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros konkretizē 2. punktā pieprasīto informāciju.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7. līdz 7.d pantu.

(8.a)  Direktīvas 23. pantu aizstāj ar šādu pantu:

23. pants

Piesardzības pasākumi

1.  Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē, ka emitents vai finanšu iestādes, kas atbild par publisko piedāvājumu, ir izdarījušas pārkāpumus vai ka netiek pildīti pienākumi, jo vērtspapīri ir pielaisti tirdzniecībai regulētā tirgū, tā dara šos faktus zināmus izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI.

2.  Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās nepietiekami efektīvi, emitents vai finanšu iestāde, kas atbild par publisko piedāvājumu, turpina pārkāpt attiecīgās tiesību vai regulatīvās normas, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes un EVTI informēšanas veic visus atbilstīgos pasākumus, lai aizsargātu ieguldītājus, un par tiem pēc iespējas ātrāk informē Komisiju un EVTI.

"

6. pants

Grozījumi Direktīvā 2004/39/EK

Direktīvu 2004/39/EK groza šādi.

(-1)  Direktīvas 2. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

3.  Lai ņemtu vērā pārmaiņas finanšu tirgos un nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu, Komisija saskaņā ar 64., 64.a un 64.b pantu, pieņemot deleģētos aktus, attiecībā uz c), i) un k) apakšpunktā minētajiem izņēmumiem definē kritērijus, lai noteiktu, kad darbība ir uzskatāma par papilddarbību pamatdarbībai uzņēmumu grupas līmenī, kā arī lai noteiktu, kad darbība ir veikta kā gadījuma rakstura darbība.

"

(-1.a)  4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2.  Lai ņemtu vērā pārmaiņas finanšu tirgos un nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 64., 64.a un 64.b pantu, precizē definīcijas, kas iekļautas šā panta 1. punktā.

"

(1)  Direktīvas 5. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

3.  Dalībvalstis reģistrē visas ieguldījumu sabiedrības. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem un darbībām, attiecībā uz kurām ieguldījumu sabiedrībai ir izsniegta atļauja. To regulāri atjaunina. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) informē par visiem atļauju atsaukšanas gadījumiem.

EVTI izveido visu Savienības ieguldījumu sabiedrību sarakstu. Šajā reģistrā ir informācija par pakalpojumiem vai darbībām, kādas ieguldījumu sabiedrībām atļauts veikt, un to pastāvīgi atjaunina. EVTI publicē šo sarakstu un to pastāvīgi atjaunina savā tīmekļa vietnē.

Ja kompetentā iestāde atļauju ir atcēlusi saskaņā ar 8. panta b) līdz d) apakšpunktu, šo atsaukumu publicē reģistrā un to tajā saglabā piecus gadus.

"

(2)  Direktīvas 7. pantam pievieno šādu ▌punktu:"

4.  Lai nodrošinātu šā panta un 9. panta 2. līdz 4. punkta, 10. panta 1. un 2. punkta un 12. panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo standartu projektus, kuros:

     a) precizē kompetentajām iestādēm 7. panta 2. punktā paredzētā informācija, tostarp darbības programma;
     b) precizē prasības, kas piemērojamas ieguldījumu sabiedrību pārvaldībai saskaņā ar 9. panta 4. punktu, un precizē 9. panta 2. punktā paredzēto paziņojamo informāciju;
     c) precizē prasības, kas piemērojamas akcionāriem un dalībniekiem, kam ir būtiska līdzdalība, kā arī šķēršļus, kas var kavēt kompetentās iestādes tādu uzraudzības pienākumu efektīvu izpildi, kas paredzēti 10. panta 1. un 2. punktā.

Iestāde līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz a) un b) apakšpunktā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt a), b) un c) apakšpunktā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7. līdz 7.e pantu.

Lai nodrošinātu 7. Panta 2. punkta un 9. panta 2. punkta vienādas piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras šajos pantos minēto ziņu paziņošanai vai sniegšanai.

Iestāde līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz ceturtajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt ceturtajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.

"

(2.a)  Direktīvas 8. pantā pievieno šādu punktu:"

Visus atļaujas atcelšanas gadījumus dara zināmus EVTI.

"

(3)  Direktīvas 10.a pantā pievieno šādu ▌punktu:"

8.  Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo standartu projektus, kuros nosaka tā 4. punktā minētā pilnīgā saraksta izveidi, kas paziņojumā ir jāiekļauj ierosinātajiem ieguvējiem, neskarot 10.a panta 2. punktu.

Iestāde līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7. līdz 7.d pantu.

Lai nodrošinātu 10., 10.a un 10.b panta vienādas piemērošanas nosacījumus, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka veidlapas, veidnes un 10. panta 4. punktā minētā attiecīgo kompetento iestāžu konsultāciju procesa veidu procedūras.

Iestāde līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt trešajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7.e pantu.

(3.a)  Direktīvas 10.b panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

Lai ņemtu vērā pārmaiņas finanšu tirgos un nodrošinātu un šīs direktīvas vienādu piemērošanu, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 64., 64.a un 64.b pantu, nosaka pasākumus, kuros koriģē šā punkta pirmajā daļā izklāstītos novērtējuma kritērijus.

"

(3.b)  Direktīvas 13. panta 10. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

Lai ņemtu vērā pārmaiņas finanšu tirgos un nodrošinātu 2. līdz 9. punkta vienādu piemērošanu, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 64., 64.a un 64.b pantu, nosaka īstenošanas pasākumus, kuros precizē konkrētas organizatoriskas prasības, kas jāievieš attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, kuras veic dažādus ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, un papildpakalpojumus vai abus kopā.

"

(3.c)  Direktīvas 15. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

1.  Dalībvalstis informē Komisiju un EVTI par visām vispārējām grūtībām, kādas ir to ieguldījumu sabiedrībām, uzsākot darbību vai sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un/vai veicot ieguldījumus trešās valstīs.

"

b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2.  Ja, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 1. punktu, Komisija konstatē, ka kāda trešā valsts Savienības ieguldījumu sabiedrībām nenodrošina efektīvu pieeju tirgum, kas būtu līdzvērtīga pieejai, kādu Savienība piešķir ieguldījumu sabiedrībām no šīs trešās valsts, Komisija, ievērojot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pamatnostādnes, iesniedz Padomei priekšlikumus par attiecīgu pilnvaru piešķiršanu sarunu veikšanai, lai Savienības ieguldījumu sabiedrībām būtu līdzvērtīgas konkurences iespējas. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Eiropas Parlamentu nekavējoties pilnībā informē visos LESD 217. panta minētās procedūras posmos.

Iestāde šā panta izpildes nolūkā palīdz Komisijai.

"

(3.d)  Direktīvas 16. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:"

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde var izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz šajā pantā minētajām uzraudzības metodēm.

"

(3.e)  Direktīvas 18. panta 3. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:"

3.  Lai ņemtu vērā pārmaiņas finanšu tirgos un nodrošinātu 1. un 2. punkta konsekventu saskaņošanu un vienādu piemērošanu, Komisija, izmantojot deleģētus aktus saskaņā ar 64., 64.a un 64.b pantu, nosaka pasākumus:

"

(3.f)  Direktīvas 19. panta 6. punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:"

     '– iepriekšminētie pakalpojumi attiecas uz akcijām, kas ir pielaistas tirdzniecībai regulētā tirgū vai līdzvērtīgā trešās valsts tirgū, uz naudas tirgus instrumentiem, obligācijām vai cita veida parāda vērtspapīriem (izņemot tās obligācijas vai parāda vērtspapīrus, kuros ir ietverts atvasinātais instruments), PVKIU un citiem nekompleksiem finanšu instrumentiem. Trešās valsts tirgu uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum, ja tajā ievēro prasības, kas atbilst III sadaļā noteiktajām. Komisija un EVTI savā tīmekļa vietnē publicē to tirgu sarakstu, kas uzskatāmi par līdzvērtīgiem. Šo sarakstu periodiski atjaunina. EVTI palīdz Komisijai novērtēt trešo valstu tirgus.“
"

(3.g)  Direktīvas 19. panta 10. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:"

10.  Lai ieguldītājiem nodrošinātu vajadzīgo aizsardzību un 1. līdz 8. punkta vienādu piemērošanu, Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 64., 64.a un 64.b pantu, nosaka pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus saviem klientiem, ievēro minētajā punktā paredzētos principus. Nosakot šos pasākumus, ņem vērā:

"

(3.h)  Direktīvas 21. panta 6. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:"

6.  Lai ieguldītājiem nodrošinātu vajadzīgo aizsardzību, godīgu un pienācīgu tirgu darbību un 1., 3. un 4. punkta vienādu piemērošanu, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 64., 64.a un 64.b pantu, nosaka pasākumus attiecībā uz:

"

(3.i)  Direktīvas 22. panta 3. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:"

3.  Lai nodrošinātu to, ka, veicot pasākumus ieguldītāju aizsardzībai un godīgai un pienācīgai tirgu darbībai, ņem vērā finanšu tirgu tehniskās pārmaiņas, un lai nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 64., 64.a un 64.b pantu, definē:

"

(3.j)  Direktīvas 23. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:"

3.  Dalībvalstis, kas nolemj atļaut ieguldījumu sabiedrībām izraudzīties saistītos aģentus, izveido publisku reģistru. Saistītos aģentus reģistrē publiskajā reģistrā dalībvalstī, kurā viņi ir reģistrēti. EVTI savā tīmekļa vietnē ievieto norādes/hipersaites uz publiskajiem reģistriem, kurus dalībvalstis, kas nolemj atļaut ieguldījumu sabiedrībām izraudzīties saistītos aģentus, ir izveidojušas saskaņā ar šo pantu.

"

(3.k)  Direktīvas 24. panta 5. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:"

5.  Lai nodrošinātu 2., 3., un 4. punkta konsekventu saskaņošanu un vienādu piemērošanu, ņemot vērā tirdzniecības prakses izmaiņas, un lai nodrošinātu vienotā tirgus efektīvu darbību, Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 64., 64.a un 64.b pantu, definē:

"

(3.l)  Direktīvas 25. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

1.  Neskarot to pienākumu noteikšanu, kas paredzēti, lai izpildītu 2003. gada 28. janvāra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) normas, EVTI koordinētās dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 16. pantu nodrošina, ka ir paredzēti attiecīgi pasākumi, lai ļautu kompetentajai iestādei uzraudzīt ieguldījumu sabiedrību darbības, tādējādi nodrošinot, ka tās rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un veicina tirgus integritāti.

"

b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2.  Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu sabiedrībām vismaz piecus gadus nodrošināt kompetentās iestādes piekļuvi būtiskiem datiem, kas attiecas uz visiem tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kurus tās ir veikušas savā vai klienta vārdā. Attiecībā uz darījumiem, kas veikti klientu vārdā, uzskaita visu informāciju un sīkākās ziņas par klienta identitāti un informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Padomes 1991. gada 10. jūnija Direktīvu 91/308/EEK par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai.

EVTI var pieprasīt iespējas iepazīties ar šo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 20. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem.

"

c) panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

7.  Lai nodrošinātu, ka ir pārveidoti tirgus integritātes aizsardzības pasākumi, lai ņemtu vērā tehniskās pārmaiņas finanšu tirgos un nodrošinātu 1. līdz 5. punkta konsekventu saskaņošanu un vienādu piemērošanu, Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 64., 64.a un 64.b pantu, definē metodes un risinājumus attiecībā uz ziņošanu par finanšu darījumiem, šo ziņojumu formu un saturu un konkrētā tirgus definēšanas kritērijus saskaņā ar 3. punktu.

"

(3.m)  Direktīvas 27. pantu groza šādi:

   a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2.  Likviditātes ziņā vislielākā tirgus kompetentā iestāde, kā definēts 25. pantā, vismaz reizi gadā, pamatojoties uz to rīkojumu vidējo aritmētisko vērtību, kuri izpildīti tirgū attiecībā uz konkrēto akciju, nosaka to akciju kategoriju, pēc kuras tā būtu jāklasificē. Šo informāciju dara zināmu visiem tirgus dalībniekiem un nosūta Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde publicē šo informāciju savā tīmekļa vietnē.

"

   b) panta 7. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu daļu:"

7.  Lai nodrošinātu 1. līdz 6. punkta vienādu piemērošanu, veicinot akciju efektīvo novērtēšanu un maksimizētu ieguldījumu sabiedrību iespēju gūt labāko darījumu saviem klientiem, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 64., 64.a un 64.b pantu, nosaka pasākumus, ar kuriem:

"

(3.n)  Direktīvas 28. panta 3. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:"

3.  Lai nodrošinātu tirgu pārskatāmu un pienācīgu darbību un 1. punkta vienādu piemērošanu, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 64., 64.a un 64.b pantu, nosaka pasākumus, ar kuriem:

"

(3.o)  Direktīvas 29. panta 3. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:"

3.  Lai nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 64., 64.a un 64.b pantu, nosaka pasākumus attiecībā uz:

"

(3.p)  Direktīvas 30. panta 3. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:"

3.  Lai paredzētu finanšu tirgu efektīvu un pienācīgu darbību un nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 64., 64.a un 64.b pantu, nosaka pasākumus attiecībā uz:

"

(4)  Direktīvas 31. pantu groza šādi:

   a) panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:"

Ja ieguldījumu sabiedrība plāno izmantot saistītos aģentus, ieguldījumu sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma atbilstīgā termiņā dara zināmu to saistīto aģentu identitāti, kurus ieguldījumu sabiedrība plāno izmantot šajā dalībvalstī. Uzņēmēja dalībvalsts šādu informāciju var darīt zināmu atklātībai. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde var pieprasīt iespējas iepazīties ar šo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 20. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem.

"

   b) pievieno šādu 7. punktu:"

7.  Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI var izstrādāt regulatīvo standartu projektus, kuros precizē informāciju, kas ir jāpaziņo saskaņā ar 2., 4. un ▌6. punktu▌.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7. līdz 7.d pantu. (EVTI).

Lai nodrošinātu šā panta vienādu piemērošanu, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas sniegšanai saskaņā ar 3., 4. un 6. punktu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt trešajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.

"

(5)  Direktīvas 32. pantam pievieno šādu ▌punktu:"

10.  Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI var izstrādāt regulatīvo standartu projektus, kuros precizē informāciju, kas ir jāpaziņo saskaņā ar 2., 4. un 9. punktu▌.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7. līdz 7.d pantu.

Lai nodrošinātu šā panta vienādas piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas sniegšanai saskaņā ar 3., 9. punktu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt trešajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.' ▌

"

(5.a)  Direktīvas 36. pantā pievieno šādu daļu:"

  5.a EVTI saņem informāciju par visiem gadījumiem, kad tiek atcelta atļauja.

"

(5.b)  Direktīvas 39. pantā pievieno šādu daļu:"

1.a  Lai ņemtu vērā pārmaiņas finanšu tirgos un nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu un vienādu piemērošanu, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka d) apakšpunkta piemērošanas nosacījumus. Iestāde līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt trešajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.

"

(5.c)  Direktīvas 40. panta 6. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:"

6.  Lai nodrošinātu 1. līdz 5. punkta konsekventu saskaņošanu un vienādu piemērošanu, Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 64., 64.a un 64.b pantu:

"

(5.d)  Direktīvas 41. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2.  Kompetentā iestāde, kas pieprasa finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai tā tirdzniecības aizliegumu vienā vai vairākos regulētos tirgos, nekavējoties dara sabiedrībai zināmu savu lēmumu un informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes. Ja vien ar to nevar radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai pienācīgai iekšējā tirgus darbībai, pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes pieprasa šā finanšu instrumenta tirdzniecības apturēšanu vai tirdzniecības aizliegumu regulētajos tirgos un daudzpusējās tirdzniecības sistēmās, kuras šīs iestādes pārzina.

"

(5.e)  Direktīvas 42. pantu groza šādi:

a) panta 6. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:"

Regulētais tirgus informē tā piederības dalībvalsts kompetento iestādi par dalībvalsti, kurā tas plāno veikt šādus pasākumus. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā dara zināmu šo informāciju dalībvalstij, kurā regulētais tirgus plāno veikt šādus pasākumus. EVTI var pieprasīt iespējas iepazīties ar šo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 20. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem.

"

b) pievieno šādu punktu:"

7.a  Lai ņemtu vērā pārmaiņas finanšu tirgos un nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu un vienādu piemērošanu, EVTI izstrādā tehnisko standartu projektus, kuros nosaka 1. punkta piemērošanas nosacījumus. Iestāde līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt trešajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.

"

(5.f)  Direktīvas 44. panta 3. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:"

3.  Lai ņemtu vērā pārmaiņas finanšu tirgos un nodrošinātu 1. un 2. punkta konsekventu saskaņošanu un vienādu piemērošanu, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 64., 64.a un 64.b pantu, nosaka pasākumus attiecībā uz:

"

(5.g)  Direktīvas 45. panta 3. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:"

3.  Lai panāktu finanšu tirgu efektīvu un pienācīgu darbību, ņemtu vērā pārmaiņas finanšu tirgos un nodrošinātu 1. un 2. punkta konsekventu saskaņošanu un vienādu piemērošanu, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 64., 64.a un 64.b pantu, nosaka pasākumus attiecībā uz:

"

(6)  Direktīvas 47. pantu aizstāj ar šādu pantu:"

47. pants

Regulēto tirgu saraksts

Katra dalībvalsts izveido to regulēto tirgu sarakstu, kuriem tā ir izcelsmes dalībvalsts, un nosūta šo sarakstu pārējām dalībvalstīm un EVTI. Līdzīgi paziņo par visām izmaiņām minētajā sarakstā. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina visu regulēto tirgu sarakstu▌.

"

(7)  Direktīvas 48. pantu groza šādi:

   a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
1.  Katra dalībvalsts izraugās kompetentās iestādes, kam jāveic šajā direktīvā noteiktie pienākumi. Dalībvalstis informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par to kompetento iestāžu identitāti, kas ir atbildīgas par visu minēto pienākumu izpildi un par jebkādu minēto pienākumu sadalījumu."
   b) panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:"
Dalībvalstis informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz uzdevumu deleģēšanu, tostarp par precīziem nosacījumiem, kas reglamentē šādu deleģēšanu."
   c) panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
3.  EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina 1. un 2. punktā minēto kompetento iestāžu sarakstu ▌."

(7.a)  Direktīvas 51. pantā iekļauj šādus punktus:"

Dalībvalstis Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei ik gadu nodod visu informāciju par pasākumiem un sodiem, kas noteikti saskaņā ar 1. un 2. punktu.

Kompetentās iestādes tajā pašā laikā EVTI ziņo par visiem sodiem, kas ir darīti zināmi sabiedrībai saskaņā ar iepriekšējo daļu. Ja publiskots sods attiecas uz ieguldījumu sabiedrību, kurai atļauja ir izsniegta saskaņā ar šo direktīvu, EVTI atbilstīgi šīs Direktīvas 5. panta 3. punktam izveidotajā ieguldījumu sabiedrību reģistrā pievieno norādi par publiskotu sodu.“

"

(8)  Direktīvas 53. pantam pievieno šādu ▌punktu:"

“3.  Kompetentās iestādes paziņo EVTI par 1. punktā minētajām sūdzību un prasību procedūrām, ko var izmantot to jurisdikcijā.

EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina visu regulēto tirgu sarakstu▌.

"

(8.a)  Direktīvas II nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:"

Sadarbība starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi“

"

(8.b)  Direktīvas 56. panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:"

'Lai sekmētu un paātrinātu sadarbību un jo īpaši informācijas apmaiņu, dalībvalstis izraugās tikai vienu kompetento iestādi par kontaktpunktu saistībā ar šīs direktīvas izpildi. Dalībvalstis paziņo Komisijai, EVTI un pārējām dalībvalstīm to iestāžu nosaukumus, kas ir izraudzītas saņemt informācijas apmaiņas pieprasījumus vai sadarboties atbilstoši šim punktam. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina visu regulēto tirgu sarakstu.

"

(8.c)  Direktīvas 56. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

Ja kompetentai iestādei ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka rīcību, kas ir pretrunā šīs direktīvas noteikumiem un ko veic vienības, uz kurām neattiecas iestādes uzraudzība, īsteno vai tā ir īstenota citas dalībvalsts teritorijā, tā paziņo to pēc iespējas precīzāk attiecīgās citas dalībvalsts kompetentajai iestādei un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei. Attiecīgā kompetentā iestāde rīkojas atbilstoši. Tā informē kompetento iestādi, kas tai ir sniegusi ziņas, un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par veiktās rīcības rezultātiem un, ciktāl tas iespējams, arī par būtiskiem starpposma notikumiem. Šis punkts neskar tās kompetentās iestādes pilnvaras, kura informāciju nosūtīja.

"

(8.d)  Direktīvas 56. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

'5.  Lai nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādu piemērošanu, Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 64., 64.a un 64.b pantu, nosaka kompetento iestāžu sadarbības kārtību un kritērijus, saskaņā ar kuriem regulēta tirgus darbības uzņēmējā dalībvalstī varētu uzskatīt par tādām, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu funkcionēšanā un attiecīgās uzņēmējas dalībvalsts ieguldītāju aizsardzībā.

"

(9)  Direktīvas 56. pantam pievieno šādu 6. punktu:"

6.  Lai nodrošinātu šā panta vienādas piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras 2. punktā minēto sadarbības pasākumu veikšanai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7.e pantu.

"

(10)  Direktīvas 57. pantu groza šādi:

a)  panta pašreizējo tekstu numurē kā 1. punktu;

     aa) pievieno šādu punktu:"
1.a  Lai tuvinātu uzraudzības metodes, iestāde var piedalīties uzraudzības kolēģijas darbībās, tostarp pārbaudēs uz vietas, ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 12. pantu veic kopīgi divas vai vairākas kompetentās iestādes.“;"
   b) pievieno šādu 2. punktu:"
“2.  Lai nodrošinātu 1. punkta konsekventu saskaņošanu, EVTI var izstrādāt regulatīvo standartu projektus, kuros precizē informāciju, ar kuru ir jāapmainās kompetentajām iestādēm, kad tās sadarbojas saistībā ar uzraudzības darbībām, pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu.
Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7. līdz 7.d pantu.
Lai nodrošinātu 1. punkta vienādas piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras kompetento iestāžu sadarbībai saistībā ar uzraudzības darbībām, pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu.
Komisija ir pilnvarota pieņemt trešajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu."

(11)  Direktīvas 58. pantu groza šādi:

a)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

4.  Lai nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādas piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas apmaiņai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.

"

   b) panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
5.  Šīs direktīvas 54., 58. un 63. pants neliedz kompetentajai iestādei nosūtīt EVTI, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2010, centrālajām bankām, Eiropas Centrālo banku sistēmai un Eiropas Centrālajai bankai kā monetārām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī citām valsts iestādēm, kas atbildīgas par maksājumu un norēķinu sistēmu pārzināšanu, konfidenciālu informāciju, kas paredzēta to uzdevumu izpildei; līdzīgi šīm iestādēm vai struktūrām neliedz paziņot kompetentajām iestādēm šādu informāciju, kas tām var būt vajadzīga, lai pildītu savas šajā direktīvā paredzētās funkcijas."

(11.a)  Direktīvas 59. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2.  “Par šādu atteikumu kompetentā iestāde attiecīgi paziņo kompetentajai lūguma iesniedzējai iestādei un EVTI, sniedzot iespējami sīkāku informāciju.”

"

(12)  Direktīvas 60. pantam pievieno šādu ▌punktu:"

“4.  Lai nodrošinātu 1. un 2. punkta vienādas piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras apspriedēm ar citām kompetentajām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar ▌Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7.e pantu.

"

(13)  Direktīvas 62. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta otrās daļas trešo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:"

Par šādiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju un EVTI.

"

   b) panta 2. punkta trešās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:"
Par šādiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju un EVTI."
   c) panta 3. punkta otrās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:"
Par šādiem pasākumiem nekavējoties informē Komisiju un EVTI."

  Ievieto šādu pantu:"

'62. pants

1.  Kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI, lai nodrošinātu šīs direktīvas izpildi, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. ../2010 [EVTI].

2.  Kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 20. panta noteikumiem nekavējoties sniedz EVTI visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu pildīt šajā direktīvā un minētajā regulā noteiktos pienākumus.“

"

(14)  Direktīvas 63. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

1.  Dalībvalstis un, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 18. pantu, EVTI var slēgt sadarbības nolīgumus, kas paredz informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, tikai tad, ja uz atklājamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 54. pantā. Šādai informācijas apmaiņai jābūt paredzētai, lai veiktu minēto kompetento iestāžu uzdevumus.

Personas datus trešai valstij dalībvalstis un EVTI var nosūtīt saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK IV nodaļu.

Dalībvalstis un EVTI var arī slēgt sadarbības nolīgumus, kas paredz informācijas apmaiņu ar trešo valstu iestādēm, struktūrām un fiziskām vai juridiskām personām, kas atbildīgas par vienu vai vairākām šādām jomām:

   a) kredītiestāžu, citu finanšu organizāciju, apdrošināšanas sabiedrību un finanšu tirgu uzraudzību;
   b) ieguldījumu sabiedrību likvidēšanu un bankrota procedūrām, un citām līdzīgām procedūrām;
   c) likumā noteikto grāmatvedības dokumentu revīziju veikšanu ieguldījumu sabiedrībās un citās finanšu iestādēs, kredītiestādēs un apdrošināšanas sabiedrībās, pildot savas uzraudzības funkcijas vai pildot savas funkcijas kompensācijas shēmu pārvaldīšanas gadījumā;
   d) to struktūru pārraudzību, kas iesaistītas ieguldījumu sabiedrību likvidēšanā un bankrota procedūrās, un citās līdzīgās procedūrās;
   e) to personu pārraudzību, kam uzticēts veikt likumā noteiktās grāmatvedības dokumentu revīzijas apdrošināšanas sabiedrībās, kredītiestādēs, ieguldījumu sabiedrībās un citās finanšu iestādēs.

Trešajā daļā minētos sadarbības nolīgumus var slēgt tikai tad, ja uz izpaužamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 54. pantā. Šādai informācijas apmaiņai ir paredzēta, lai veiktu minēto iestāžu, struktūru vai fizisko vai juridisko personu uzdevumus.

"

(14a)  Direktīvas 64. pantu groza šādi:

  a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt direktīvas 2. pantā, 4. pantā, 10. panta 1. punktā, 13. panta 10. punktā, 18., 19., 21., 22., 24., 25., 27., 28., 29., 30., 40., 44., 45. un 56. panta 2. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus četru gadu laikā, sākot ar šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms minētā četru gadu laikposma beigām Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām. Pilnvarojumu automātiski pagarina uz tikpat ilgiem laikposmiem, ja Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 64.c pantu.

"

     b) iekļauj šādus punktus:"
-2.a   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto tiesību aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
  -2.b Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ievērojot 64.a un 64.b panta nosacījumus."
     c) panta 2.a punktu aizstāj ar šādu punktu:"
  2.a Nevienā no pieņemtajiem deleģētajiem aktiem nedrīkst grozīt šīs direktīvas svarīgākos noteikumus."
     d) svītro minētā panta 4. punktu.

  ievieto šādus pantus:"

64.a pants

Pilnvarojuma atsaukšana

1.  Direktīvas 2. un 4. pantā, 10.b panta 1. punktā, 13. panta 10. punktā, 18., 19., 21., 22., 24., 25., 27., 28., 29., 30., 40., 44. un 45. pantā un 56. panta 2. punktā  minēto pilnvarojumu var atsaukt Eiropas Parlaments vai Padome.

2.  Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai lemtu, vai atsaukt pilnvarojumu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas laikus cenšas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas.

3.  Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts minētajā lēmumā norādīto pilnvarojumu. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neietekmē jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

'64.b pants

Iebildumi pret deleģētajiem tiesību aktiem

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret deleģētu aktu triju mēnešu laikā kopš paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt par trīs mēnešiem.

2.  Ja, beidzoties šim laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome iebildumus pret deleģēto aktu nav paudusi, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu nepaust iebildumus.

3.  Ja Eiropas Parlaments vai Padome pauž iebildumus pret deleģētu aktu, tas spēkā nestājas. Iestāde, kas pauž iebildumus pret deleģēto aktu, saskaņā ar LESD 296. pantu norāda šo iebildumu iemeslus.

"

7. pants

Grozījumi Direktīvā 2004/109/EK

Direktīvu 2004/109/EK groza šādi.

(-1)  Direktīvas 2. panta 3. punktu groza šādi:

   a) pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"

3.  Lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos, nodrošinātu konsekventu saskaņošanu un precizētu 1. punktā noteiktās prasības, Komisija saskaņā ar 27. panta 2. un 2.a punktā minētajām procedūrām pieņem deleģētus aktus un īstenošanas pasākumus attiecībā uz definīcijām, kas izklāstītas šā panta 1. punktā.

"

b) trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"

Šā punkta otrās daļas a) un b) punktā minētos pasākumus nosaka, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 27., 27.a un 27.b pantu.

"

(-1.a)  Direktīvas 4. pantu groza šādi:

a)  2. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:"

   aa) pielikumu, kurā iekļauts atsevišķo dalībvalstu gada pārskatu kopsavilkums;
"

b) panta 6. punktu aizvieto ar šādu punktu:"

6.  Komisija, saskaņā ar 27., 27.a un 27.b pantu pieņemot deleģētus aktus, nosaka pasākumus, lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos, nodrošinātu konsekventu saskaņošanu, kā arī lai precizētu 1. punktā noteiktās prasības. Komisija īpaši nosaka tehniskos noteikumus, saskaņā ar kuriem publicētais gada finanšu pārskats, tostarp revidenta ziņojums, jāsaglabā publiski pieejams. Attiecīgā gadījumā Komisija var arī koriģēt piecu gadu laikposmu, kas minēts 1. punktā.

"

(-1.b)  Direktīvas 5. panta 6. punktu groza šādi:

   a) pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"

'6.  Komisija saskaņā ar 27. panta 2. un 2.a punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus, lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos, nodrošinātu konsekventu saskaņošanu, precizētu prasības un nodrošinātu šā panta 1. līdz 5. punkta vienādu piemērošanu.

"

b) trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"

Pasākumus, kas minēti a) apakšpunktā, pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru. Pasākumus, kas minēti b) un c) apakšpunktā, nosaka, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 27., 27.a un 27.b pantu.

"

c) ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:"

Attiecīgā gadījumā Komisija var arī koriģēt piecu gadu laikposmu, kas minēts 1. punktā, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 27., 27.a un 27.b pantu.

"

(-1c)  Direktīvas 9. panta 7. punktu groza šādi:

   a) pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"

7.  Komisija, saskaņā ar 27., 27.a un 27.b pantu pieņemot deleģētus aktus, nosaka pasākumus, lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos, nodrošinātu konsekventu saskaņošanu, kā arī lai precizētu 2., 4. un 5. punktā noteiktās prasības.

"

   b) otro daļu aizstāj ar šādu:"

Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 27., 27.a un 27.b pantu, nosaka šā panta 4. punktā minētā “īsā norēķinu cikla” maksimālo ilgumu, kā arī atbilstīgus mehānismus kontrolei, ko veic izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde.

"

(1)  Direktīvas 12. pantu groza šādi:

a)  Minētā panta 8. punktā:

  i) pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu:"

8.  Lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos, nodrošinātu konsekventu saskaņošanu un precizētu šā panta 1., 2., 4., 5. un 6. punktā noteiktās prasības, Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 27., 27.a un 27.b pantu, pieņem pasākumus:

"

     (ii) punktu a) svītro;
     (iii) otro apakšpunktu svītro;

b)  pantā pievieno šādu ▌punktu:"

9.  Lai nodrošinātu vienādus šā panta ▌piemērošanas nosacījumus un lai ņemtu vērā tehniskas pārmaiņas finanšu tirgos, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai ieviestu ▌standarta veidlapu, veidnes un procedūras, kas jāizmanto, paziņojot emitentam šā panta 1. punktā prasīto informāciju vai iesniedzot informāciju saskaņā ar 19. panta 3. punktu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2010 [EVTI] 7.e pantu.

(2)  Direktīvas 13. pantu groza šādi:

a)  panta 2. punktā ▌:

   i) pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

2.  Komisija, saskaņā ar 27., 27.a un 27.b pantu pieņemot deleģētus aktus, nosaka pasākumus, lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos, nodrošinātu konsekventu saskaņošanu, kā arī lai precizētu 1. punktā noteiktās prasības. Tā jo īpaši nosaka:

"

   ii) c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:"
   c) iesniedzamā paziņojuma saturu;
"
     iii) otrā daļa ir svītrota;

b)  pievieno šādu punktu:"

3.  Lai nodrošinātu vienādus šā panta 1. punkta ▌piemērošanas nosacījumus un lai ņemtu vērā tehniskas pārmaiņas finanšu tirgos, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai ieviestu ▌standarta veidlapu, veidnes un procedūras, kas jāizmanto, paziņojot emitentam šā panta 1. punktā prasīto informāciju vai iesniedzot informāciju saskaņā ar 19. panta 3. punktu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7.e pantu.

(2.a)  Direktīvas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

2.  Komisija, saskaņā ar 27., 27.a un 27.b pantu pieņemot deleģētus aktus, nosaka pasākumus, lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos, nodrošinātu konsekventu saskaņošanu, kā arī lai precizētu 1. punktā noteiktās prasības.

"

(2.b)  Direktīvas 17. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

4.  Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 27., 27.a un 27.b pantu, nosaka pasākumus, lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos un informācijas un komunikācijas tehnoloģijā, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu, kā arī lai precizētu 1., 2. un 3. punktā minētās prasības. Tā jo īpaši nosaka to finanšu iestāžu veidus, caur kurām akcionārs var izmantot finansiālās tiesības, kā paredzēts 2. punkta c) apakšpunktā.

"

(2.c)  Direktīvas 18. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

5.  Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 27., 27.a un 27.b pantu, nosaka pasākumus, lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos un informācijas un komunikācijas tehnoloģijā, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu, kā arī lai precizētu 1. līdz 4. punktā minētās prasības. Tā jo īpaši nosaka to finanšu iestāžu veidus, caur kurām parāda vērtspapīru turētāji var izmantot finansiālās tiesības, kā paredzēts 2. punkta c) apakšpunktā.

"

(2.d)  Direktīvas 19. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

4.  Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu, kā arī lai precizētu 1., 2. un 3. punktā minētās prasības, Komisija pieņem pasākumus, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 27., 27.a un 27.b pantu.

Komisija jo īpaši nosaka procedūru, saskaņā ar kuru emitentam, akcionāram, citu finanšu instrumentu turētājam vai personai, kas minēta 10. pantā, ir jāiesniedz informācija izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei saskaņā ar attiecīgi 1. vai 3. punktu, lai:

     a) radītu iespēju iesniegt informāciju ar elektronisko līdzekļu palīdzību izcelsmes dalībvalstī;
     b) saskaņotu šīs direktīvas 4. pantā minēto gada finanšu pārskatu iesniegšanu ar Direktīvas 2003/71/EK 10. pantā minētās gada informācijas iesniegšanu.

"

(2.e)  Direktīvas 21. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

'4.  Lai ņemtu vērā tehnisko attīstību finanšu tirgos un attīstību informācijas un komunikāciju tehnoloģijā un lai precizētu 1., 2. un 3. punkta noteiktās prasības, Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 27., 27.a un 27.b pantu.

Komisija jo īpaši nosaka:

     a) minimālos standartus regulētas informācijas izplatīšanai, kā minēts 1. punktā;
     b) minimālos standartus centralizētās glabāšanas sistēmām, kas minētas 2. punktā.

Komisija var arī noteikt un atjaunināt to plašsaziņas līdzekļu sarakstu, kas paredzēti informācijas izplatīšanai sabiedrībā.

"

(2.f)  Direktīvas 22. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"

1.  EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2010 [ESMA] 8. pantu izstrādā vadlīnijas, lai turpmāk veicinātu publisku pieeju informācijai, ko dara zināmu saskaņā ar Direktīvu 2003/6/EK, Direktīvu 2003/71/EK un šo direktīvu.

"

(2.g)  Direktīvas 23. pantu groza šādi:

     a) panta 1. punktu aizvieto ar šādu punktu:"
'1.  Ja emitenta juridiskā adrese atrodas trešā valstī, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde var atbrīvot šo emitentu no prasībām, kas noteiktas 4. līdz 7. pantā, 12. panta 6. punktā, 14., 15. un 16. līdz 18. pantā, ar nosacījumu, ka attiecīgās trešās valsts tiesību aktos ir noteiktas tādas pašas prasības vai ka šāds emitents atbilst tādām trešās valsts tiesību aktu prasībām, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata par līdzvērtīgām.
Šādā gadījumā kompetentā iestāde informē EVTI par piešķirto atbrīvojumu."
     b) šā panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"
4.  Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu un 1. punkta vienādu piemērošanu, Komisijai saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas pasākumus:
   i) ar kuriem izveido mehānismu, lai noteiktu, vai ar šo direktīvu prasītā informācija, tostarp finanšu pārskati, ir līdzvērtīga informācijai, tostarp finanšu pārskatiem, ko prasa ar trešās valsts normatīvajiem un administratīvajiem noteikumiem;
   ii) ar kuriem konstatē, ka, ņemot vērā valsts tiesību aktus, normatīvos un administratīvos noteikumus vai praksi vai procedūras, kas balstītas uz starptautiskiem standartiem, ko noteikušas starptautiskas organizācijas, trešā valsts, kurā emitents ir reģistrēts, nodrošina līdzvērtību informācijas prasībām, kas paredzētas šajā direktīvā.

Saistībā ar pirmās daļas ii) punktu Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 27., 27.a un 27.b pantu, nosaka pasākumus attiecībā uz standartu novērtēšanu, kas ir svarīgi emitentiem vairāk nekā vienā valstī.
Vēlākais piecus gadus pēc 31. pantā minētās dienas Komisija saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem vajadzīgos lēmumus attiecībā uz to grāmatvedības standartu līdzvērtību, ko izmanto trešo valstu emitenti, ievērojot 30. panta 3. punktā izklāstītos nosacījumus. Ja Komisija lemj, ka trešās valsts grāmatvedības standarti nav līdzvērtīgi, tā var atļaut attiecīgajiem emitentiem turpināt izmantot šādus grāmatvedības standartus atbilstīga pārejas perioda laikā.
Saistībā ar šā punkta trešo daļu Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 27., 27.a un 27.b pantu, arī pieņem pasākumus, lai izveidotu vispārīgus līdzvērtības kritērijus attiecībā uz grāmatvedības standartiem, kas ir svarīgi emitentiem vairāk nekā vienā valstī.
Deleģēto aktu projektus izstrādā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde."
     c) panta 5. punktu aizvieto ar šādu punktu:"
5.  Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu un precizētu 2. punktā noteiktās prasības, Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 27., 27.a un 27.b pantu, var pieņemt pasākumus, lai definētu tās informācijas veidus, kas izplatīta trešā valstī un kas ir svarīga sabiedrībai Savienībā."
     d) šā panta 7. punktā otro daļu aizstāj ar šādu:"
Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 27., 27.a un 27.b pantu, pieņem arī pasākumus, lai izveidotu vispārīgus līdzvērtības kritērijus pirmajā daļā minētajā nolūkā."
     e) pievieno šādu punktu:"
7.a  EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2010 [EVTI ] 18. pantu palīdz Komisijai īstenot tai šajā pantā paredzētos uzdevumus."

(2.h)  Direktīvas 24. pantu groza šādi:

  a) šā panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:"

1.  Katra dalībvalsts nosaka centrālo iestādi, kas Direktīvas 2003/71/EK 21. panta 1. punktā ir minēta kā centrālā kompetentā administratīvā iestāde, kura atbild par šajā direktīvā paredzēto pienākumu izpildi un par to, lai tiktu piemēroti atbilstoši šai direktīvai pieņemtie noteikumi. Dalībvalstis attiecīgi informē Komisiju un EVTI.

"

     b) šā panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
3.  Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2010 [EVTI] 13. panta 3. punktu informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par jebkādu vienošanos, ko tās ir noslēgušas attiecībā uz uzdevumu deleģēšanu, tostarp par precīziem nosacījumiem, ar ko reglamentē uzdevumu deleģēšanu."

(3)  ▌Direktīvas 25. pantu groza šādi:

     a) pantā iekļauj šādus punktus:"
  2.a Kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI, lai nodrošinātu šīs direktīvas izpildi, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. ../2010 [EVTI].
  2.b Kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 20. panta noteikumiem nekavējoties sniedz EVTI visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu pildīt šajā direktīvā un minētajā regulā noteiktos pienākumus."
     b) šā panta 3. punktā pirmo teikumu aizstāj ar šādu:"
“Šā panta 1. punkts neliedz kompetentajām iestādēm apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt šādu informāciju EVTI un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2010."
  

c) šā panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

4.  Dalībvalstis un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde saskaņā ar Regulas (../..EVTI) 18. pantu var slēgt sadarbības līgumus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm vai struktūrām, kurām atbilstīgie tiesību akti ļauj veikt jebkādus uzdevumus, kas kompetentajām iestādēm uzdoti ar šo direktīvu saskaņā ar 24. pantu. Dalībvalstis informē EVTI par katru noslēgto sadarbības līgumu noslēgšanu. Šāda informācijas apmaiņa ir pakļauta tādām dienesta noslēpuma garantijām, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kas minētas šajā pantā. Šāda informācijas apmaiņa ir paredzēta minēto atbildīgo iestāžu vai struktūru uzraudzības uzdevumu izpildei. Ja informācija ir nākusi no citas dalībvalsts, to nedrīkst izpaust bez skaidras to kompetento iestāžu piekrišanas, kas to sniegušas, un attiecīgā gadījumā to drīkst izpaust tikai tiem nolūkiem, kam šīs iestādes devušas piekrišanu.

"

(3.a)  Direktīvas 26. pantu aizstāj ar šādu pantu:"

'26. pants

Piesardzības pasākumi

1.  Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē, ka emitents, akcionārs, citu finanšu instrumentu turētājs vai persona, kas minēta 10. pantā, ir izdarījuši noteikumu pārkāpumu vai nav pildījuši savas saistības, tā ziņo par šādiem faktiem izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI.

2.  Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neatbilstīgi, emitents vai vērtspapīru turētājs turpina pārkāpt attiecīgās tiesību normas vai reglamentējošus noteikumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas saskaņā ar 3. panta 2. punktu veic visus attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu ieguldītājus, un par tiem pēc iespējas ātrāk informē Komisiju un EVTI.“

"

(3.b)  Direktīvas VI nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:"

DELEĢĒTIE AKTI UNĪSTENOŠANAS PASĀKUMI

"

(3.c)  Direktīvas 27. pantu groza šādi:

   a) šā panta 2.a punktu aizstāj ar šādu punktu:"

  2.a Pilnvaras pieņemt 2. panta 3. punktā, 5. panta 6. punktā, 9. panta 7. punktā, 12. panta 8. punktā, 13. panta 2. punktā, 14. panta 2. punktā, 17. panta 4. punktā, 18. panta 5. punktā, 19. panta 4. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 5. punktā un 23. panta 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četriem gadiem, skaitot no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms minētā četru gadu laikposma beigām Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām. Pilnvaru deleģēšanu automātiski pagarina uz tikpat ilgu laiku, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar šīs direktīvas 27.c pantu.

"

b) pantā iekļauj šādus punktus:"

  '2.aa Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto tiesību aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

  2.ab Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot 27.a un 27.b pantā izklāstītos nosacījumus.

"

(3.d)  Direktīvā iekļauj šādus pantus:"

27.a pants

Deleģējuma atsaukšana

1.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 3. punktā, 5. panta 6. punktā, 9. panta 7. punktā, 12. panta 8. punktā, 13. panta 2. punktā, 14. panta 2. punktā, 17. panta 4. punktā, 18. panta 5. punktā, 19. panta 4. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 5. punktā un 23. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģējumu.

2.  Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai lemtu, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas laikus cenšas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas.

3.  Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

27.b pants

Iebildumi pret deleģētajiem tiesību aktiem

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret deleģētu aktu triju mēnešu laikā no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt par trīs mēnešiem.

2.  Ja, beidzoties šim laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome iebildumus pret deleģēto aktu nav paudusi, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu necelt iebildumus.

3.  Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģēto tiesību aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas pauž iebildumus pret deleģēto aktu, saskaņā ar LESD 296. pantu norāda šo iebildumu iemeslus.

"

8. pants

Grozījumi Direktīvā 2005/60/EK

Direktīvu 2005/60/EK groza šādi.

(-1.a)  Direktīvas 11. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

4.  Dalībvalstis informē cita citu, EUI un Komisiju tādā apjomā, kas atbilst šīs direktīvas mērķiem, un atbilstīgi Regulas (EK) Nr. ../2010 [EBI], Regulas (EK) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulas (EK) Nr. ../2010 [EVTI] attiecīgajiem noteikumiem, par gadījumiem, kad tās uzskata, ka trešā valsts atbilst nosacījumiem, kas noteikti 1. vai 2. punktā, vai citos gadījumos, kas atbilst tehniskajiem kritērijiem saskaņā ar 40. panta 1. punkta b) apakšpunktu.“

"

(-1.b)  Direktīvas 16. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

'2.  Dalībvalstis informē cita citu, EUI un Komisiju tādā apjomā, kas atbilst šīs direktīvas mērķiem, un atbilstīgi Regulas (EK) Nr. ../2010 [EBI], Regulas (EK) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulas (EK) Nr. ../2010 [EVTI] attiecīgajiem noteikumiem, par gadījumiem, kad tās uzskata, ka trešā valsts atbilst nosacījumiem, kas noteikti 1. punkta b) apakšpunktā.

"

(-1.c)  Direktīvas 28. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

7.  Dalībvalstis informē cita citu, EUI un Komisiju tādā apjomā, kas atbilst šīs direktīvas mērķiem, un atbilstīgi Regulas (EK) Nr. ../2010 [EBI], Regulas (EK) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulas (EK) Nr. ../2010 [EVTI] attiecīgajiem noteikumiem, par gadījumiem, kad tās uzskata, ka trešā valsts atbilst nosacījumiem, kas noteikti 3., 4. vai 5.  punktā.“

"

(-1.d)  Direktīvas 31. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

'2.  Dalībvalstis, EUI un Komisija tādā apjomā, kas atbilst šīs direktīvas mērķiem, un atbilstīgi Regulas (EK) Nr. ../2010 [EBI], Regulas (EK) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulas (EK) Nr. ../2010 [EVTI] attiecīgajiem noteikumiem, informē cita citu par gadījumiem, kad saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem nav atļauta 1. punkta pirmajā daļā paredzēto pasākumu piemērošana, un varētu tikt veikta koordinēta darbība, lai panāktu risinājumu.“

"

(1)  Direktīvas 31. pantam pievieno šādu ▌punktu:"

“4.  Lai nodrošinātu konsekventu šā panta saskaņošanu un ņemtu vērā tehniskas pārmaiņas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanas jomā, Eiropas Banku iestāde (EBI), kas izveidota ar Regulu Nr. .../2010 [EBI], Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kas izveidota ar Regulu Nr. .../2010 [EVTI] un Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde, kas izveidota ar Regulu Nr. .../2010 [EAFPI], ņemot vērā spēkā esošo regulējumu un attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar citām attiecīgām ES struktūrām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanas jomā, var izstrādāt regulatīvo standartu projektus saskaņā ar minēto regulu 42. pantu, lai precizētu šā ▌panta 3. punktā minēto papildu pasākumu veidu un kredītiestāžu un finanšu iestāžu rīcības minimumu, ja trešās valsts tiesību aktos nav atļauts piemērot šā panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētos pasākumus.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7. – 7.d pantu .

"

(2)  Direktīvas 34. pantam pievieno šādu punktu:"

  “3. Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu un lai ņemtu vērā tehniskas pārmaiņas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanas jomā, EBI, EVTI un EAFPI, ņemot vērā spēkā esošo regulējumu un attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar citām attiecīgām ES struktūrām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanas jomā, var izstrādāt regulatīvo standartu projektus saskaņā ar 42. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. ../2010 [EBI], Regulā (EK) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulā (EK) Nr. ../2010 [EVTI], lai precizētu 2. punktā minētās informācijas minimālo saturu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar 7. – 7.d pantu Regulā (ES) Nr. ../2010 .

"

(2.a)  Direktīvā iekļauj šādu pantu:"

'37.a pants

1.  Kompetentās iestādes sadarbojas ar EUI, lai nodrošinātu šīs direktīvas izpildi, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. ../2010 [EBI], Regulu (EK) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulu (EK) Nr. ../2010 [EVTI].

2.  Kompetentās iestādes sniedz EUI visu nepieciešamo informāciju, lai tās varētu veikt šajā direktīvā un Regulā (EK) Nr. ../2010 [EBI], Regulā (EK) Nr. ../2010 [EAFPI] un Regulā (EK) Nr. ../2010 [EVTI] noteiktos pienākumus.

"

(2.b)  Direktīvas VI nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:"

'DELEĢĒTIE AKTI

"

(2.c)  Direktīvas 40. pantu groza šādi:

  a) šā panta 1. punktā:
   i) pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"
1.  Lai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas apkarošanā varētu ņemt vērā tehnisko attīstību, varētu nodrošināt šīs direktīvas konsekventu saskaņošanu un precizēt šajā direktīvā paredzētās prasības, Komisija var pieņemt šādus pasākumus:
Šos pasākumus pieņem, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 41., 41.a un 41.b pantu.
   ii) otro daļu aizstāj ar šādu:
"
   b) šā panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:"
Šos pasākumus pieņem, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 41., 41.a un 41.b pantu."

(2.d)  Direktīvas 41. pantu groza šādi:

   a) šā panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:"
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus, ar nosacījumu, ka pasākumi, ko pieņem saskaņā ar šo procedūru, nemaina šīs direktīvas būtiskos noteikumus."
   b) šā panta 2.a punktu aizstāj ar šādu punktu:"
2a.  Pilnvaras pieņemt 40. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas uz četru gadu laikposmu pēc šīs Direktīvas stāšanās spēkā. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms minētā četru gadu laikposma beigām Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina uz tikpat ilgiem laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 41.a pantu."
   c) pantā iekļauj šādus punktus:"
  2.b Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto tiesību aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.
2.c   Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot 41.a un 41.b pantā paredzētos nosacījumus."
   d) svītro minētā panta 3. punktu.

(2.e)  Direktīvā iekļauj šādus pantus:"

41.a pants

Deleģējuma atsaukšana

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 40. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

2.  Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai lemtu, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas laikus cenšas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas.

3.  Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

"

41.b pants

Iebildumi pret deleģētajiem tiesību aktiem

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret deleģētu aktu triju mēnešu laikā no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt par trīs mēnešiem.

2.  Ja, beidzoties šim laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome iebildumus pret deleģēto aktu nav paudusi, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu necelt iebildumus.

3.  Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģēto tiesību aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas pauž iebildumus pret deleģēto aktu, saskaņā ar LESD 296. pantu norāda šo iebildumu iemeslus.“

9. pants

Grozījumi Direktīvā 2006/48/EK

(1)  ▌Direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu pantu▌:"

1.  Dalībvalstis prasa, lai kredītiestādes pirms darbības sākšanas saņemtu atļauju. Neskarot 7. līdz 12. pantu, dalībvalstis nosaka prasības attiecībā uz šādu atļauju piešķiršanu un paziņo tās Komisijai un Eiropas Banku iestādei, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. ../2010 [EBA].

2.  Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu un vienādu šā panta piemērošanu, EBI izstrādā:

     a) regulatīvo standartu projektus ar mērķi noteikt, kāda informācija jāsniedz kompetentajām iestādēm kredītiestādes atļaujas pieteikumā, tostarp, 7. pantā paredzētajā darbības programmā;
     b) regulatīvo standartu projektus, kas precizē nosacījumus 8. pantā noteiktās prasības ievērošanai;
     c) īstenošanas tehnisko standartu projektus saistībā ar tipveida veidlapām, paraugiem un procedūrām šādas informācijas sniegšanai;
     d) regulatīvo standartu projektus, kuros precizētas prasības, kas piemērojamas akcionāriem un dalībniekiem, kam ir būtiska līdzdalība, un lai precizētu šķēršļus, kas varētu kavēt kompetentās iestādes uzraudzības pienākumu efektīvu izpildi, kā paredzēts 12. pantā.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai a), b) un c) apakšpunktā minētos tehnisko standartu projektus.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmās daļas a), c) un d) apakšpunktā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. ../2010 7.– 7.d pantā.

Komisija ir arī pilnvarota pieņemt pirmās daļas b) apakšpunktā minētos tehnisko īstenošanas standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [EBI] 7.e pantu.

"

(1.a)  Direktīvas 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:"

     b) attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai un EBI iemeslus, kāpēc tās izmanto šo iespēju; un“
"

(2)  Direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu pantu: "

“14. pants

Visas atļaujas dara zināmas EBI.

Visu to kredītiestāžu nosaukumus, kurām ir piešķirta atļauja, iekļauj sarakstā. EBI šo sarakstu publicē savā tīmekļa vietnē un to pastāvīgi atjaunina.

"

(2.a)  Direktīvas 17. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2.  Atļaujas atsaukšanu dara zināmu Komisijai un EBI un to pamato. Attiecīgas personas tiek informētas par šiem iemesliem.

"

(3)  Direktīvas 19. pantam pievieno šādu ▌punktu:"

Lai nodrošinātu šīs direktīvas konsekventu saskaņošanu, EBI izstrādā regulatīvo standartu projektus, kuros ir noteikta visa 19.a panta 4. punktā minētā informācija, kas paziņojumā ir jāiekļauj ierosinātajiem ieguvējiem, neskarot 19.a panta 3. punktu.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7. līdz 7.d pantu.

Lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādas piemērošanas nosacījumus, EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros noteiktas 19.b. pantā minēto attiecīgo kompetento iestāžu konsultāciju procesa kopīgas procedūras, veidlapas un paraugi.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt ceturtajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010[EBI] 7.e pantu .

"

(3.a)  Direktīvas 22. pantā pievieno šādas daļas:"

  '2.a Lai precizētu šajā pantā noteiktās prasības un nodrošinātu uzraudzības prakses konverģenci, EBI var izstrādāt regulatīvo standartu projektus, lai precizētu 1. punktā minētos pasākumus, procesus un mehānismus, ievērojot 2. punktā izklāstītos proporcionalitātes un vispusības principus.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. …/2010 7.– 7.d pantā.

"

  2.b Lai veicinātu V pielikuma 22. un 22.a punktā noteiktās atlīdzības politikas īstenošanu un nodrošinātu tās atbilstību informācijai, kas savākta saskaņā ar šā panta 2.a punkta noteikumiem, EBI var izstrādāt regulatīvo standartu projektus, lai precizētu 1. punktā minētos pasākumus, procesus un mehānismus, ievērojot 2. punktā izklāstītos proporcionalitātes un vispusības principus.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. …/2010 7.– 7.d pantā.“

EVTI ciešā sadarbībā ar EBI izstrādā šādus tehniskos standartus attiecībā uz tādu personu atlīdzības politiku, kuras Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK par finanšu instrumentu tirgiem nozīmē piedalās ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā un veic ieguldījumu darbības kredītiestādēs un ieguldījumu sabiedrībās.

(4)  Direktīvas 26. pantam pievieno šādu ▌punktu:"

5.  Lai nodrošinātu 25.  panta šā panta vienādu piemērošanu ▌, EBI izstrādā:

     a) regulatīvo standartu projektus, lai precizētu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar 25. pantu un šo pantu, un
     b) īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu šādai sniegšanai paredzētās tipveida veidlapas, paraugus un procedūras.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmās daļas a) apakšpunktā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI] 7.– 7.d pantā. Komisija ir arī pilnvarota pieņemt pirmās daļas b) apakšpunktā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [EBI] 7.e pantu.

"

(5)  Direktīvas 28. pantam pievieno šādu ▌punktu:"

4.  Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu un vienādu šā panta piemērošanu ▌, EBI izstrādā:

     a) regulatīvo standartu projektus, lai precizētu informāciju, kas jāsniedz saskaņā ar šo pantu, un
     b) īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu šādai sniegšanai paredzētās tipveida veidlapas, paraugus un procedūras.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmās daļas a) apakšpunktā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI] 7.– 7.d pantā. Komisija ir arī pilnvarota pieņemt pirmās daļas b) apakšpunktā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [EBI] 7.e pantu.“

(6)  Direktīvas 33. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Pirms 30. pantā paredzētās procedūras īstenošanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ārkārtas gadījumos var veikt visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai aizsargātu noguldītāju, ieguldītāju un to citu personu intereses, kam sniedz pakalpojumus. Par šādiem pasākumiem iespējami īsā laikā informē Komisiju, EBI un citu attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.

"

(6.a)  Direktīvas 36. pantu aizstāj ar šādu pantu:"

36. pants

Dalībvalstis dara Komisijai un EBI zināmu to gadījumu skaitu un veidu, kad ir bijis atteikums saskaņā ar 25. pantu un 26. panta 1. līdz 3. punktu vai kad ir veikti pasākumi saskaņā ar 30. panta 3. punktu.

"

(6.b)  Direktīvas 38. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2.  Kompetentās iestādes dara zināmas Komisijai, EBI un Eiropas Banku komitejai visas filiāļu atļaujas, kas ir piešķirtas kredītiestādēm, kuru galvenais birojs atrodas ārpus Eiropas Savienības.

"

(6.c)  Direktīvas 39. panta 2. punktu papildina ar šādu apakšpunktu:"

     ba) ka EBI var iegūt informāciju no dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ko tās saņēmušas no trešo valstu iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2010 [EBI] 20. pantu;“
"

(6.d)  Direktīvas 39. pantam pievieno šādu daļu:"

  '3.a EBI palīdz Komisijai šajā pantā paredzēto uzdevumu īstenošanā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2010 [EBI 18. pantu.

"

(7)  Direktīvas 42. pantam pievieno šādu daļu:

Lai nodrošinātu šā panta vienādu piemērošanu, EBI izstrādā:

     a) regulatīvo standartu projektus, lai precizētu tajā sniedzamo informāciju.
   b) Lai nodrošinātu šā panta vienādu piemērošanu, īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka tipveida veidlapas, paraugus un procedūras nosacījumiem tādas informācijas ▌ apmaiņai, kas varētu sekmēt kredītiestāžu uzraudzību.

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmās daļas a) apakšpunktā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. ../2010 7.– 7.d pantā. Komisija ir arī pilnvarota pieņemt otrās daļas a) apakšpunktā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [EBI] 7.e pantu.

(8)  Direktīvas 42.a panta 1. punkta ceturtās daļas beigās pievieno šādu tekstu:"

Ja sākotnējā divu mēnešu laikposma beigās jebkura iesaistītā kompetentā iestāde ir nodevusi jautājumu Eiropas Banku iestādei saskaņā ar Regulas (ES) …/2010 [EBI] 11. pantu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes atliek sava lēmuma pieņemšanu un gaida jebkādu lēmumu, ko Eiropas Banku iestāde var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 11. panta 3. punktu. Dalībvalsts kompetentās iestādes pieņem lēmumu atbilstīgi šīs iestādes lēmumam. Divu mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. Eiropas Banku iestāde pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc sākotnējā divu mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.

"

(9)  Direktīvas 42.b panta groza šādi:

   a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
“1.  Veicot savus pienākumus, kompetentās iestādes saskaņā ar šo direktīvu pieņemto likumu, noteikumu un administratīvo prasību piemērošanā ņem vērā konverģenci attiecībā uz uzraudzības instrumentiem un uzraudzības darbību praksi. Šim nolūkam dalībvalstis nodrošina, ka
   a) kompetentās iestādes piedalās EBI darbībā;
   b) kompetentās iestādes ņem vērā EBI pamatnostādnes un ieteikumus, pretējā gadījumā norādot neievērošanas iemeslus;
   c) kompetentajām iestādēm piešķirtais valsts pilnvarojums netraucē tām pildīt pienākumus kā EBI locekļiem saskaņā ar šo direktīvu.
"
   (b) svītro minētā panta 2. punktu.

(10)  Direktīvas 44. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2.  Šā panta 1. punkts neliedz dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm apmainīties ar informāciju vai nosūtīt informāciju EBI saskaņā ar šo direktīvu un citām direktīvām, kas piemērojamas kredītiestādēm, kā arī saskaņā ar Regulas (ES).../2010 [EBI] 16. un 20. pantu. Uz šo informāciju attiecas 1. punktā izklāstītie dienesta noslēpuma nosacījumi.

"

(11)  ▌46. pantu▌ aizstāj ar šādu:"

46. pants

Sadarbības nolīgumus, kas paredz veikt informācijas apmaiņu, ar trešo valstu kompetentajām iestādēm vai ar trešo valstu iestādēm vai struktūrām, kas definētas šīs direktīvas 47. pantā un 48. panta 1. punktā, dalībvalstis un EBI saskaņā ar Regulas (ES).../2010 [EBI] 18. pantu var slēgt tikai tad, ja uz izpaužamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas 44. panta 1. punktā minētajām garantijām.' Šādu informācijas apmaiņu īsteno minēto iestāžu vai struktūru uzraudzības uzdevumu veikšanas nolūkos.

Ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to nedrīkst izpaust bez to iestāžu nepārprotamas piekrišanas, kuras ir sniegušas šo informāciju, un attiecīgos gadījumos vienīgi tiem mērķiem, kuriem šīs iestādes ir devušas savu piekrišanu.

(12)  Direktīvas 49. pantu groza šādi:

(a)  ▌pirmo daļu aizstāj ar šādu:

Šī iedaļa neliedz kompetentai iestādei nosūtīt informāciju šādām iestādēm to uzdevumu veikšanai:

   a) Eiropas centrālo banku sistēmas centrālajām bankām un citām struktūrām, kas kā monetāras iestādes pilda līdzīgas funkcijas, ja šī informācija ir būtiski svarīga, lai veiktu attiecīgus normatīvos aktos paredzētus pienākumus, tostarp monetārās politikas īstenošanu un ar to saistītu likviditātes nodrošināšanu, maksājumu, klīringa un norēķinu sistēmu pārraudzību un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu;
     b) attiecīgā gadījumā citām valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzību;
   c) Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK), ja šī informācija ir būtiski svarīga, lai veiktu normatīvos aktos paredzētos pienākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2010 ▌.

Šī iedaļa neliedz pirmajā daļā minētajām iestādēm vai struktūrām paziņot kompetentajām iestādēm tādu informāciju, kāda tām var būt vajadzīga 45. panta nolūkiem.

"

(b)  ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:"

Direktīvas 130. panta 1. punktā minētajā ārkārtas situācijā dalībvalstis ļauj kompetentajām iestādēm nekavējoties nodot informāciju Eiropas centrālo banku sistēmas centrālajām bankām, ja šī informācija ir būtiski svarīga, lai veiktu normatīvos aktos paredzētos pienākumus, tostarp monetārās politikas īstenošanu un ar to saistītu likviditātes nodrošināšanu, maksājumu, mijieskaita un vērtspapīru norēķinu sistēmu pārraudzību un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu, un ESRK atbilstīgi Regulai (ES) Nr. ../2010  [ESRK], ja šī informācija ir būtiski svarīga, lai tā varētu veikt normatīvos aktos paredzētos pienākumus.

"

(13)  Direktīvas 63.a pantu groza šādi:

   (a) panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
“4.  Instrumenta darbību reglamentējošos noteikumos paredz, ka pamatsummai, neizmaksātajiem procentiem vai dividendēm jābūt tādiem, lai segtu zaudējumus un neradītu šķēršļus kredītiestādes rekapitalizācijai, izmantojot atbilstīgus mehānismus, ko saskaņā ar 6. punktu izstrādājusi EBI."
   (b) panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
6.  Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu un nodrošinātu uzraudzības prakses konverģenci, EBI izstrādā regulatīvos tehnisko standartu projektus, lai precizētu prasības, ko piemēro šā panta 1. punktā minētajiem instrumentiem. Iestāde līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo standartu projektus Komisijai.
Komisija ir pilnvarota pieņemt iepriekšējā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. …/2010 [EBI]. 7.– 7.d pantā.
EBI arī izdod pamatnostādnes saistībā ar 57. panta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem instrumentiem.
EBI uzrauga šo pamatnostādņu piemērošanu."

(14)  Direktīvas 74. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:"

Lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu, šo aprēķinu iesniegšanai, kas jāveic kredītiestādēm, kompetentās iestādes no 2012. gada 31. decembra piemēro vienotu ziņojumu formātu, biežumu un termiņus. Lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu, EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, ar kuriem līdz 2012. gada 1. janvārim Eiropas Savienībā ievieš vienotu ziņojumu formātu (un ar to saistītās specifikācijas), biežumu ▌un termiņus. Ziņojumu formāti ir samērīgi ar kredītiestāžu darbību saturu, apjomu un sarežģītību.

Lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu, EBI izstrādā arī īstenošanas standartu projektus attiecībā uz IT risinājumiem, kas jāpiemēro šādiem ziņojumiem.

Komisija ir pilnvarota pieņemt otrajā un trešajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/2010 [EBI] 7.e pantu.

"

(15)  Direktīvas 81. panta 2. punktam pievieno šādas daļas:"

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo standartu projektus, lai precizētu novērtējuma metodoloģiju attiecībā uz kredītnovērtējumiem. EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt otrās daļas a) apakšpunktā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI] 7.– 7.d pantu.

"

(16)  Direktīvas 84. panta 2. punktam pievieno šādas daļas:"

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo standartu projektus, lai precizētu novērtējuma metodoloģiju attiecībā uz kredītnovērtējumiem. EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmās daļas a) apakšpunktā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI] 7.– 7.d pantā.

"

(17)  Direktīvas 97. panta 2. punktam pievieno šādas daļas:"

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo standartu projektus, lai precizētu novērtējuma metodoloģiju attiecībā uz kredītnovērtējumiem. EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmās daļas a) apakšpunktā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI] 7.– 7.d pantā.

"

(18)  Direktīvas 105. panta 1. punktam pievieno šādas daļas:"

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EBI, var izstrādāt regulatīvo standartu projektus, lai precizētu novērtējuma metodoloģiju, saskaņā ar kuru kompetentās iestādes atļauj kredītiestādēm izmantot uzlaboto rādītāju pieeju.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmās daļas a) apakšpunktā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. ../2010 7. 7.d pantā.

"

(19)  Regulas 106. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:"

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EBI izstrādā regulatīvo standartu projektus, lai precizētu c) un d) apakšpunktā minētos izņēmumus, kā arī nosacījumus, kas piemērojami, lai noteiktu saistītu klientu grupas pastāvēšanu, kā minēts 3. apakšpunktā. EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt otrās daļas a) apakšpunktā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI] 7.– 7.d pantu.

"

(20)  Direktīvas 110. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2.  Dalībvalstis nodrošina ziņojumu sniegšanu vismaz divas reizes gadā. Kompetentās iestādes no 2012. gada 31. decembra piemēro vienotu ziņojumu formātu, biežumu un termiņus. Lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu, EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, ar kuriem līdz 2012. gada 1. janvārim Eiropas Savienībā ievieš vienotu ziņojumu formātu (un ar to saistītās specifikācijas), biežumu un termiņus. Ziņojumu formāti ir samērīgi ar kredītiestāžu darbību saturu, apjomu un sarežģītību.

Lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu piemērošanu, EBI izstrādā arī īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz IT risinājumiem, kas jāpiemēro šādiem ziņojumiem.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā un otrajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI] 7.e pantā.

"

(20.a)  Direktīvas 111. panta 1. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:"

'Dalībvalstis var noteikt ierobežojumu, kas ir mazāks par EUR 150 miljoniem, un par to informē EBI un Komisiju.

"

(21)  Direktīvas 122.a panta 10. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

10.  EBI katru gadu ziņo Komisijai par kompetento iestāžu atbilstību šā panta noteikumiem.

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EBI uzraudzības prakses konverģences nolūkā attiecībā uz šo pantu izstrādā regulatīvo standartu projektus, tostarp pasākumus, kas veicami uzticamības pārbaudes un riska pārvaldības pienākumu pārkāpuma gadījumā. EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt otrās daļas a) apakšpunktā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI] 7.– 7.d pantā.

"

(22)  Direktīvas 124. pantam pievieno šādu ▌punktu:"

6.  Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EBI var izstrādāt regulatīvo standartu projektus, lai precizētu šo pantu un kopīgas riska novērtēšanas procedūru un metodiku.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmās daļas a) apakšpunktā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI] 7.– 7.d pantā.

"

(22.a)  Direktīvas 126. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

4.  Kompetentās iestādes paziņo EBI un Komisijai par jebkuru vienošanos, uz ko attiecas 3. punkts.“

"

(22.b) Direktīvas 129. panta 1. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:"

'Gadījumos, kad konsolidētās uzraudzības iestāde nespēj veikt šā punkta pirmajā daļā minētos uzdevumus vai kad kompetentās iestādes nesadarbojas ar minēto konsolidētās uzraudzības iestādi tādā mērā, lai tā spētu veikt pirmajā daļā minētos uzdevumus, visas iesaistītās kompetentās iestādes var nodot jautājumu EBI, kura var rīkoties atbilstīgi Regulas …/2010[EBA] 11. panta noteikumiem.“

"

(23)  Direktīvas 129. panta 2. punkta piekto daļu aizstāj ar šādu tekstu:"

“▌

Ja sešu mēnešu laikposma beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir nodevusi jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2010 [EBI], 11. pantu, konsolidētās uzraudzības iestāde atliek savu lēmumu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 11. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Sešu mēnešu termiņu uzskata par samierināšanas termiņu šīs regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc sešu mēnešu termiņa beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.

"

(23.a)  Direktīvas 129. panta 2. punktu papildina ar šādu daļu:"

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šajā punktā minētā kopīgā lēmuma pieņemšanas procesa piemērošanai, EBI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz 84. panta 1. punktā, 87. panta 9. punktā, 105. pantā un III pielikuma 6. daļā minētajiem atļaujas pieteikumiem, tādējādi veicinot kopīgu lēmumu pieņemšanu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt iepriekšējās divās daļās minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/2010 [EBI] 7.e pantu.

"

(24)  Direktīvas 129. panta 3. punktu groza šādi:

a)  trešajā daļā terminu “Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju” aizstāj ar terminu “Eiropas Banku iestādi”;

   b) ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:"
Ja kompetentās iestādes četru mēnešu laikā nepieņem šādu kopīgu lēmumu, tad lēmumu par 123. un 124. panta un 136. panta 2. punkta piemērošanu konsolidēti pieņem konsolidētās uzraudzības iestāde pēc tam, kad tā ir pienācīgi ņēmusi vērā meitasuzņēmumu riska novērtējumu, ko veikušas attiecīgās kompetentās iestādes. Ja četru mēnešu laikposma beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir nodevusi jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI], 11. pantu, konsolidētās uzraudzības iestāde atliek savu lēmumu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 11. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas."
   c) piekto daļu aizstāj ar šādu daļu:"
Lēmumu par 123. un 124. panta un 136. panta 2. punkta piemērošanu individuāli vai daļēji konsolidēti pieņem attiecīgās kompetentās iestādes, kuras atbild par ES mātesuzņēmuma, kas ir kredītiestāde, vai ES mātesuzņēmuma, kas ir finanšu kontrolakciju sabiedrība, meitasuzņēmumu uzraudzību, pēc tam, kad tās ir pienācīgi ņēmušas vērā konsolidētās uzraudzības iestādes pausto viedokli un atrunas. Ja četru mēnešu laikposma beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir nodevusi jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI] 11. pantu, kompetentās iestādes atliek savu lēmumu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI pieņem saskaņā ar minētās regulas 11. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu atbilstīgi EBI lēmumam. Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas."
   d) septīto daļu aizstāj ar šādu daļu:"
Gadījumos, kad notikusi konsultēšanās ar EBI, visas kompetentās iestādes ņem vērā tās ieteikumu un paskaidro jebkuru būtisku novirzi no tā."
   e) desmito daļu aizstāj ar šādu daļu:"
▌EBI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu šajā punktā minēto kopīgo lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz 123., 124. panta un 136. panta 2. punkta vienādu piemērošanu un nolūkā veicināt kopīgu lēmumu pieņemšanu. ▌
Komisija ir pilnvarota pieņemt šos pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta 7.e pantā Regulā (ES) Nr.  ../2010 [EBI]."

(25)  Direktīvas 130. panta 1. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām daļām:"

130.  Ja rodas ārkārtas situācija, tostarp Regulas (ES) Nr. …/2010 [EBI] 10. pantā noteiktais stāvoklis, tostarp ▌tirgu nelabvēlīga attīstība, kas var apdraudēt tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti kādā no dalībvalstīm, kur atļauts darboties grupas uzņēmumiem vai kur ir dibinātas 42.a pantā minētās sistēmiski nozīmīgās filiāles, konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar 1. nodaļas 2. iedaļu pēc iespējas ātrāk par to brīdina EBI, ESRK un 49. panta ceturtajā daļā un 50. pantā minētās iestādes un paziņo visu ar to uzdevumu izpildi saistīto būtisko informāciju. Šie pienākumi attiecas uz visām 125. un 126. pantā minētajām kompetentajām iestādēm, kā arī 129. panta 1. punktā noteikto kompetento iestādi.

Ja 49. panta ceturtajā daļā minētā iestāde konstatē šā punkta pirmajā daļā aprakstīto situāciju, tā pēc iespējas ātrāk brīdina par to 125. un 126. pantā minētās kompetentās iestādes un EBI.

"

(26)  Direktīvas 131. panta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:"

Kompetentās iestādes, kuras atbild par atļaujas piešķiršanu tāda mātesuzņēmuma meitasuzņēmumam, kas ir kredītiestāde, divpusējā nolīgumā ievērojot Regulas (ES) Nr. …/2010 [EBI] 13. pantu, var deleģēt savu atbildību par uzraudzību kompetentajām iestādēm, kuras ir piešķīrušas atļauju mātesuzņēmumam un veic tā uzraudzību, lai tās uzņemtos atbildību par meitasuzņēmuma uzraudzību saskaņā ar šo direktīvu. EBI informē par šādu nolīgumu pastāvēšanu un to saturu. Tā šādu informāciju nosūta pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Eiropas Banku komitejai.

"

(27)  Regulas 131.a pantu groza šādi:

     a) šā panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"
'1.  Konsolidētās uzraudzības iestāde izveido uzraudzītāju kolēģijas, lai veicinātu 129. pantā un 130. panta 1. punktā minēto uzdevumu izpildi un lai, ievērojot šā panta 2. punktā paredzētās konfidencialitātes prasības un atbilstību Kopienas tiesībām, nodrošinātu atbilstīgu koordināciju un sadarbību ar attiecīgajām trešo valstu kompetentajām iestādēm.
EBI rūpējas par to, lai šajā pantā minēto kolēģiju darbība būtu efektīvu, lietderīga un saturīga, to veicina un uzrauga saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/2010 [EBI] 12. pantu. Tāpēc EBI iesaistās pēc saviem ieskatiem un to šajā nolūkā uzskata par kompetento iestādi.
     a) savstarpēja informācijas apmaiņa un ar EBI, ievērojot Regulas (ES) Nr. …/2010 [EBI] 12. pantu;
     b) attiecīgā gadījumā vienošanās par brīvprātīgu uzdevumu uzticēšanu un pienākumu deleģēšanu;
     c) uzraudzības pārbaužu programmu noteikšana, balstoties uz grupas riska novērtējumu saskaņā ar 124. pantu;
     d) uzraudzības efektivitātes palielināšana, novēršot uzraudzības prasību nevajadzīgu dublēšanos, tostarp saistībā ar 130. panta 2. punktā un 132. panta 2. punktā minētajiem informācijas pieprasījumiem;
     e) konsekventa piesardzības prasību piemērošana saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz visiem banku grupas uzņēmumiem, neskarot Kopienas tiesību aktos paredzētās iespējas un izvēles;
     f) direktīvas 129. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošana, ņemot vērā citu to forumu darbu, kas var tikt izveidoti šajā nozarē.

Uzraudzītāju kolēģijās iesaistītās kompetentās iestādes un EBI cieši sadarbojas. Direktīvas 1. nodaļas 2. iedaļā minētās konfidencialitātes prasības neliedz kompetentajām iestādēm apmainīties ar konfidenciālu informāciju uzraudzītāju kolēģijās. Uzraudzītāju kolēģiju izveidošana un darbība neietekmē kompetento iestāžu tiesības un pienākumus saskaņā ar šo direktīvu.“"
    b) panta 2. punktā:
   i) Otro daļu aizstāj ar šādu: "
Lai nodrošinātu konsekventu šā panta un 42.a panta 3. punkta saskaņošanu, EBI izstrādā regulatīvo standartu projektus ar mērķi precīzi noteikt kolēģiju darbības vispārējos noteikumus.
Komisija ir pilnvarota pieņemt otrās daļas a) apakšpunktā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI] 7.– 7.d pantu."
   ii) sesto daļu aizstāj ar šādu daļu:"
Konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar 1. nodaļas 2. iedaļā minētajām konfidencialitātes prasībām ziņo EBI par uzraudzītāju kolēģijas darbībām, tai skaitā ārkārtas situācijās, un iesniedz EBI visu informāciju, kas ir īpaši svarīga uzraudzības konverģences nolūkā."

(27.a)  Direktīvas 132. panta 1. punktā pēc pirmās daļas iekļauj šādas daļas:"

Kompetentās iestādes sadarbojas ar EBI, lai nodrošinātu šīs direktīvas izpildi, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. ../2010 [EBI].

Kompetentās iestādes saskaņā ar šīs regulas 20. pantu sniedz EBI visu informāciju, kas nepieciešama šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. …/2010 [EBI] paredzēto pienākumu veikšanai.

"

(27.b)  Direktīvas 140. pantā trešo daļu aizstāj ar šādu:"

3.  Kompetentās iestādes, kas atbild par konsolidēto uzraudzību, izveido 71. panta 2. punktā minētos finanšu kontrolakciju sabiedrību sarakstus. Šos sarakstus iesniedz pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, EBI un Komisijai.

"

(28)  Direktīvas 143. panta 2. punktu groza šādi:

a)  pirmās daļas beigās pievieno šādu teikumu:"

EBI palīdz Komisijai un Eiropas Banku komitejai veikt šos uzdevumus, tostarp jautājumā, vai šādas pamatnostādnes būtu jāatjaunina.

"

   b) otro daļu aizstāj ar šādu daļu:"
Kompetentā iestāde, kas veic 1. punkta pirmajā daļā paredzēto pārbaudi, ņem vērā minētās pamatnostādnes. Šim nolūkam kompetentā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apspriežas ar EBI."

(28.a)  Direktīvas 143. panta 3. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:"

Ar šīm uzraudzības metodēm sasniedz šajā nodaļā noteiktos konsolidētās uzraudzības mērķus, un par tām paziņo pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm, EBI un Komisijai.

"

(29)  Direktīvas 144. pantam pievieno šādu daļu:"

Lai nodrošinātu šā panta vienādu piemērošanu, Eiropas Banku iestāde izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros noteikti ▌saskaņā ar šo pantu sniedzamās informācijas formāts, struktūra, satura uzskaitījums un ikgadējās publicēšanas datums. Iestāde līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt trešajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [EBI]7.e pantu.“

"

(30)  Direktīvas 150. pantam pievieno šādu daļu:

a)  pievieno šādu 3. punktu:"

3.  EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai nodrošinātu vienādu šīs direktīvas piemērošanu, ievērojot:

   a) direktīvas V pielikuma 15. līdz 17. punkta piemērošanas nosacījumi;
   b) direktīvas VI pielikuma 2. daļas piemērošanas nosacījumi attiecībā uz 12. punktā minētajiem kvantitatīvajiem faktoriem, 13. punktā minētajiem kvalitatīvajiem faktoriem un 14. punktā minēto kritēriju.
  

EBI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta 7.e pantā Regulā (ES) Nr. ../2010 [EBI].

"

(31)  ▌Direktīvas 156. pantu groza šādi:

     a) terminu “Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja” aizstāj ar terminu “Eiropas Banku iestāde” attiecīgā locījumā;
     b) pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"
Komisija ‐ kopīgi ar EBI un dalībvalstīm un ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ieguldījumu ‐ periodiski uzrauga, vai šī direktīva kopā ar Direktīvu 2006/49/EK būtiski ietekmē ekonomikas ciklu, un, ņemot vērā šo izvērtējumu, apsver mīkstinošu pasākumu lietderību."

10. pants

Direktīvas 2006/49/EK grozījumi

Direktīvu 2006/49/EK groza šādi.

(1)  Direktīvas ▌18. pantam pievieno šādu punktu:"

5.  ▌Eiropas Banku iestāde (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2010 var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu novērtējuma metodoloģiju, saskaņā ar kuru kompetentās iestādes atļauj ▌iestādēm izmantot iekšējos modeļus šajā direktīvā noteikto kapitāla prasību aprēķināšanai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmās daļas a) apakšpunktā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. ../2010 [EBI] 7.– 7.d pantā.

"

(1.a)  Direktīvas 22. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:"

Ja kompetentās iestādes atbrīvo no šajā pantā minētās konsolidētās kapitāla prasības piemērošanas, tās par to paziņo EBI un Komisijai.

"

(1.b)  Direktīvas 32. panta 1. punktu groza šādi:

a) otro daļu aizstāj ar šādu daļu:"

Kompetentās iestādes šīs procedūras dara zināmas EBI, Padomei un Komisijai.

"

   b) pievieno šādu punktu:"

3.a  Eiropas Banku iestāde publicē pamatnostādnes par procedūrām, kas minētas šā panta pirmajā daļā.

"

(1.c)  Direktīvas 36. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

1.  Dalībvalstis nosaka iestādes, kuras ir kompetentas, lai veiktu šajā direktīvā paredzētos pienākumus. Par to tās informē EBI un Komisiju, norādot visu pienākumu sadalījumu.

"

(1.d)  Direktīvas 38. panta 1. punktam pievieno šādas daļas:"

1.  Kompetentās iestādes sadarbojas ar EBI, lai nodrošinātu šīs direktīvas izpildi, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. ../2010 [EBI].

2.  Kompetentās iestādes saskaņā ar šīs regulas 20. pantu nekavējoties sniedz EBI visu informāciju, kas nepieciešama šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. …/2010 [EBI] paredzēto pienākumu veikšanai.

11. pants

Direktīvas 2009/65/EK grozījumi (PVKIU)

Direktīvu 2009/65/EK groza šādi.

1.  Direktīvas 5. pantam pievieno šādu ▌punktu:

8.  Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI var izstrādāt regulatīvo standartu projektus ▌, precizējot, kāda informācija kompetentajām iestādēm sniedzama, pieprasot PVKIU atļauju.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. …/2010 7.– 7.d pantā.

"

  1.a Direktīvas 6. panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:"

Par ikvienu izsniegto atļauju informē EVTI, un tā savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina to pārvaldības sabiedrību sarakstu, kurām izsniegta šāda atļauja.

"

2.  Direktīvas 7. pantam pievieno šādu ▌punktu:"

6.  Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo standartu projektus ar mērķi:

     a) precizēt informāciju, kas pārvaldības sabiedrības pieteikumā atļaujas piešķiršanai jāsniedz kompetentajām iestādēm, tostarp darbības programmu;
     b) precizēt prasības, kas pārvaldības sabiedrībai jāpiemēro saskaņā ar 7. panta 2. punktu un informāciju, kuru paziņot paredzēts 7. panta 2. punktā;
     c) precizēt prasības, kas piemērojamas akcionāriem un dalībniekiem, kam ir būtiska līdzdalība, kā arī šķēršļus, kas varētu kavēt kompetentās iestādes uzraudzības pienākumu efektīvu izpildi, kā paredzēts Direktīvas 2004/39/EK 8. panta 1. punktā un 10. panta 1.–2. punktā, kā minēts šīs direktīvas 11. pantā.

Iestāde līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz a) un b) apakšpunktā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt a), b) un c) apakšpunktā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.–7.d pantu.

Lai nodrošinātu vienādus šā panta piemērošanas nosacījumus, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu veidlapas, veidnes un procedūras pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto paziņojumu sagatavošanai vai informācijas sniegšanai.

Iestāde līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt ceturtajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.

"

  2.a Direktīvas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2.  Dalībvalstis informē EVTI un Komisiju par vispārējām grūtībām, ar kādām PVKIU sastopas savu sertifikātu tirdzniecībā jebkurā trešā valstī.

Komisija pēc iespējas ātrāk izskata šādas grūtības, lai atrastu risinājumus. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde sniedz palīdzību šā uzdevuma veikšanai.

"

  2.b Direktīvas 11. pantam pievieno šādu daļu:"

3.  Lai nodrošinātu šīs direktīvas konsekventu saskaņošanu, EUI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus pilnīga informācijas saraksta sagatavošanai saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā Direktīvas 2004/39/EK 10.b panta 4. punktu, lai potenciālie pircēji to varētu iekļaut savā paziņojumā, neskarot šīs direktīvas 10.a panta 2. punktu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7. līdz 7.d pantu.

Lai nodrošinātu šīs direktīvas konsekventu saskaņošanu, EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai ieviestu standarta veidlapas, veidnes un procedūras, kas nepieciešamas konsultāciju procesā starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā Direktīvas 2004/39/EK 10. panta 4. punktu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.

"

  2.c Direktīvas 12. panta 3. punktu groza šādi:

     a) pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"
3.  Neskarot 116. pantu, Komisija līdz 2010. gada 1. jūlijam ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 112., 112.a un 112.b pantu, pieņem pasākumus, precizējot procedūru un kārtību, kā tas noteikts 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā, kā arī struktūru un organizatoriskās prasības, lai izvairītos no interešu konfliktiem, kas minēti 1. punkta otrās daļas b) apakšpunktā."
     b) otro daļu svītro.

(3)  Direktīvas 12. pantam pievieno šādu ▌punktu:"

4.  Lai nodrošinātu šā panta vienādus piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros izklāstīti deleģētie akti, ko Komisija pieņēmusi attiecībā uz šā panta 3. punktā minētajām procedūrām, kārtību, struktūrām un organizatoriskajām prasībām.

Komisija ir pilnvarota pieņemt trešajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.

"

  3.a Direktīvas 14. panta 2. punktu groza šādi:

     a) pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu ievadfrāzi:"
2.  Neskarot 116. pantu, Komisija līdz … saskaņā ar 112., 112.a un 112.b pantu, izmantojot deleģētos aktus, pieņem pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārvaldības sabiedrība pilda 1. punktā noteiktos pienākumus, jo īpaši:"
     b) otro daļu svītro.

(4)  Direktīvas 14. pantam pievieno šādu 3. punktu:"

3.  Lai nodrošinātu šā panta vienādus piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros izklāstīti deleģētie akti, ko Komisija pieņēmusi attiecībā uz šā panta otrās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, principiem un rīcību.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.

"

  4.a Direktīvas 17. pantam pievieno šādu daļu:"

10.  Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI ir tiesīga izstrādāt regulatīvo standartu projektus, kuros precizē informāciju, kas ir jāpaziņo saskaņā ar 1., 2., 3., 8. un 9. punktu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7. līdz 7.d pantu.

Lai nodrošinātu šā panta vienādus piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas nodošanai saskaņā ar 3. un 9. punktu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt trešajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.

"

  4.b Direktīvas 18. pantam pievieno šādu daļu:"

  4.a Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI var izstrādāt regulatīvo standartu projektus, kuros precizē informāciju, kas ir jāpaziņo saskaņā ar 1., 2. un 4. punktu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7. līdz 7.d pantu.

Lai nodrošinātu šā panta vienādas piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas nodošanai saskaņā ar 2. un 4. punktu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt trešajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.

"

  4.c Direktīvas 20. pantam pievieno šādu daļu:"

4.a  Lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu un šā panta vienādu piemērošanu, EVTI var izstrādāt tehnisko standartu projektus ar mērķi noteikt, kādi dokumenti jāsniedz kompetentajām iestādēm citā dalībvalstī dibināta PVKIU pārvaldīšanas pieteikumā.

Komisija pirmajā daļā minētos tehnisko standartu projektus var pieņemt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. ../2010 [EVTI] 7. pantā noteikto procedūru.

Lai nodrošinātu šā panta vienādus piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt tehnisko standartu projektus, lai ieviestu standarta veidlapas, veidnes un procedūras šādai informācijas sniegšanai.

Komisija ir pilnvarota pieņemt trešajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.

5.  Direktīvas 21. panta 7. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

7.  Pirms 3., 4. vai 5. punktā noteiktās procedūras izpildes pārvaldības sabiedrības uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ārkārtas gadījumos var veikt visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai aizsargātu ieguldītāju un citu pakalpojumu saņēmēju intereses. Par šādiem pasākumiem pēc iespējas drīzāk informē Komisiju, EVTI un citu iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes.

"

  5.a Direktīvas 21. panta 7. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:"

Pēc apspriešanās ar attiecīgās dalībvalsts atbildīgajām iestādēm Komisija var nolemt, ka šai dalībvalstij ir jāgroza vai jāatceļ šādi pasākumi, neskarot EVTI pilnvaras, kas noteiktas Regulas (ES) Nr.  ../2010 [EVTI] 9. pantā.

"

  5.b Direktīvas 21. panta 9. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"

9.  Dalībvalstis informē EVTI un Komisiju par to gadījumu skaitu un veidiem, kuros tās saskaņā ar 17. pantu ir atteikušas atļauju izsniegšanu vai saskaņā ar 20. pantu noraidījušas pieteikumu, un par jebkādiem pasākumiem saskaņā ar šā panta 5. punktu.

"

  5.c Direktīvas 23. panta 6. punktu groza šādi:

     a) pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"
6.  Komisija saskaņā ar 112., 112.a un 112.b pantu, izmantojot deleģētos aktus, var pieņemt pasākumus par depozitārija veicamajiem pasākumiem, lai tas varētu pildīt savus pienākumus attiecībā uz citā dalībvalstī dibinātu pārvaldības sabiedrības pārvaldītu PVKIU, tostarp par informāciju, kas jāiekļauj standarta vienošanās tekstā, kura, kā minēts 5. punktā, jāizmanto depozitārijam un pārvaldības sabiedrībai."
   b) 23. panta 6. punkta otro daļu svītro.

6.  Regulas 29. pantam pievieno šādas daļas:"

5.  Lai nodrošinātu šīs direktīvas konsekventu saskaņošanu, EUI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus ar mērķi:

     a) precizēt informāciju, kas pārvaldības sabiedrības pieteikumā atļaujas piešķiršanai jāsniedz kompetentajām iestādēm, tostarp darbības programmu;
     b) šķēršļus, kas varētu kavēt kompetentās iestādes uzraudzības pienākumu efektīvu izpildi, kā noteikts 29. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7. līdz 7.d pantu.

6.  Lai nodrošinātu šā panta vienādas piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai ieviestu standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas nodošanai saskaņā ar 5. punktu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7.e pantu.

"

  6.a Direktīvas 32. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

6.  Dalībvalstis informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un Komisiju par tām ieguldījumu sabiedrībām, uz kurām attiecas 4. un 5. punktā paredzētās atkāpes.

"

  6.b Direktīvas 33. panta 6. punktu groza šādi:

     a) pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"
6.  Komisija saskaņā ar 112., 112.a un 112.b pantu, izmantojot deleģētos aktus, var pieņemt pasākumus par depozitārija veicamajiem pasākumiem, lai tas varētu pildīt savus pienākumus attiecībā uz citā dalībvalstī dibinātu pārvaldības sabiedrības pārvaldītu PVKIU, tostarp par informāciju, kas jāiekļauj standarta vienošanās tekstā, kura, kā minēts 5. punktā, jāizmanto depozitārijam un pārvaldības sabiedrībai."
     b) otro daļu svītro.

  6.c Direktīvas 43. panta 5. punktu groza šādi:

     a) pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"
5.  Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 112., 112.a un 112.b pantu, var noteikt pasākumus, tādējādi precizējot 1. un 3. punktā minētās informācijas detalizētu saturu, formātu un metodi, ar kādu tā nodrošināma."
     b) otro daļu svītro.

7.  Direktīvas 43. pantam pievieno šādu 6. punktu:"

6.  Lai nodrošinātu šā panta vienādus piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros izklāstīti deleģētie akti, ko Komisija pieņēmusi attiecībā uz saturu, formātu un metodi, kā sniedzama šā panta 1. un 3. punktā minētā informācija.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar ▌Regulas (ES) Nr. …/2010 [EVTI] 7.e pantu.

"

8.  Direktīvas 50. pantam pievieno šādu ▌punktu:"

4.  Lai nodrošinātu šā panta saskaņotu harmonizāciju, EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizēts, kā piemērojami noteikumi par aktīvu kategorijām, kurās PVKIU var veikt ieguldījumus saskaņā ar šo pantu un saskaņā ar deleģētajiem aktiem, ko Komisija pieņēmusi saistībā ar šādiem noteikumiem.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7. – 7.d pantu [EVTI].

"

9.  Direktīvas 51. pantu groza šādi:

a)  Šā panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:"

Dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina, ka visa informācija, ko tās saņem saskaņā ar šā punkta iepriekšējo daļu un apkopo par visām pārvaldības vai ieguldījumu sabiedrībām, kuras tās pārrauga, ir pieejama EVTI sistēmiskā riska uzraudzībai Savienības līmenī.

"

   b) 4. daļu aizstāj ar šādu daļu:"
4.  Neskarot 116. pantu, Komisija ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 112., 112.a un 112.b pantu pieņem pasākumus, precizējot šādus jautājumus:
     a) pārvaldības sabiedrības izmantotos kritērijus riska pārvaldības procesa piemērotības novērtēšanai saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas noteikumiem;
     b) detalizētus noteikumus par ārpusbiržas atvasinājumu rūpīgu un neatkarīgu vērtības noteikšanu; un
     c) detalizētus noteikumus par informācijas saturu un procedūru, ko izmanto šīs informācijas paziņošanai pārvaldības sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kā minēts 1. punkta trešajā daļā.
"

c)  pantā pievieno šādu ▌punktu:"

5.  Lai šim pantam nodrošinātu vienādus piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros izklāstīti deleģētie akti, ko Komisija pieņēmusi attiecībā uz 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un noteikumiem.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7.e pantu.

"

  9.a Direktīvas 52. panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:"

Dalībvalstis saskaņā ar tiesību aktiem un pirmajā daļā minētajiem uzraudzības pasākumiem nosūta EVTI tajā pašā daļā minēto obligāciju sarakstu kopā ar pilnvaroto emitentu kategorijām, lai emitētu obligācijas, ievērojot šajā pantā minētos kritērijus. Šiem sarakstiem pievieno paziņojumu, kurā precizēts piedāvāto garantiju statuss. Komisija un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde nekavējoties šo informāciju pārsūta pārējām dalībvalstīm, sniedzot nepieciešamos komentārus, un publicē šo informāciju interneta vietnē. Šādus paziņojumus var apspriest 112. panta 1. punktā minētajā Eiropas Vērtspapīru komitejā.

"

10.  Direktīvas 60. pantu groza šādi:

a) panta 6. punktā:

i) pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:"

6.  Komisija ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 112., 112.a un 112.b pantu var pieņemt pasākumus, tādējādi precizējot:

ii) otrā daļa ir svītrota;

   b) pantā pievieno šādu ▌punktu:

7.  Lai nodrošinātu šā panta vienādus piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros izklāstīti deleģētie akti, ko Komisija pieņēmusi attiecībā uz 6. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto vienošanos, pasākumiem un procedūru.

Komisija ir pilnvarota pieņemt trešajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.

"

11.  Direktīvas 61. pantu groza šādi ▌ :

   a) panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

3.  Komisija ar deleģēto aktu palīdzību saskaņā ar 112., 112.a un 112.b pantu var pieņemt pasākumus, lai precizētu:

     a) ziņas, kas iekļaujamas 1. punktā minētās vienošanās tekstā; un
     b) šā panta 2. punktā minēto pārkāpumu veidus, ko uzskata par pārkāpumiem, kuriem ir negatīva ietekme uz pakārtoto PVKIU.

"

   b) pantā pievieno šādu ▌punktu:"

4.  Lai nodrošinātu šā panta vienādus piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros izklāstīti deleģētie akti, ko Komisija pieņēmusi attiecībā uz 3. punkta a) un b) apakšpunktā minēto vienošanos, pasākumiem un pārkāpumu veidiem.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.

"

11.a  62. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

4.  Komisija saskaņā ar 112., 112.a un 112.b pantu, izmantojot deleģētos aktus, var pieņemt pasākumus, lai precizētu 1. punkta pirmajā daļā minētās vienošanās saturu.“

"

  11.b Regulas 64. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

'4.  Komisija ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 112., 112.a un 112.b pantu var pieņemt pasākumus, lai precizētu:

     a) formātu un veidu, kādā jāsniedz 1. punktā minētā informācija; vai
     b) gadījumā, ja pakārtotais PVKIU visu savus aktīvus vai daļu no tiem apmaiņā pret sertifikātiem nodod galvenajam PVKIU, ‐ procedūru šāda materiālā ieguldījuma vērtības noteikšanai un revīzijas veikšanai un pakārtotā PVKIU depozitārija lomu šajā procesā.

"

12.  Direktīvas 64. pantam pievieno šādu ▌punktu:"

5.  Lai nodrošinātu šā panta informācijas sniegšanai vienādus piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros izklāstīti deleģētie akti, ko Komisija pieņēmusi attiecībā uz 4. punkta a) un b) apakšpunktā minētās informācijas formu un veidu un procedūru.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.

"

13.  Direktīvas 69. pantam pievieno šādu ▌punktu:"

5.  Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizēti nosacījumi attiecībā uz I pielikumā noteiktā prospekta, gada pārskata un pusgada pārskata saturu un formātu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7. – 7.d pantu.

"

13.a  75. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

4.  Komisija ar deleģēto aktu palīdzību saskaņā ar 112., 112.a un 112.b pantu, var pieņemt pasākumus, kuros paredz konkrētus nosacījumus, kas jāievēro, ja prospektu nodrošina, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju nevis papīru, vai izmantojot tīmekļa vietni, kas nav uzskatāma par pastāvīgu informācijas nesēju.

"

  13.b Ar šādu punktu aizstāj 78. panta 7. punktu:"

7.  Komisija ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 112., 112.a un 112.b pantu pieņem pasākumus, lai noteiktu:

     a) detalizētu un izsmeļošu saturu ieguldītājiem paredzētajai pamatinformācijai, kas sniedzama ieguldītājiem saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu;
    b) detalizētu un izsmeļošu saturu ieguldītājiem paredzētajai pamatinformācijai, kas sniedzama ieguldītājiem šādos konkrētos gadījumos:
   i) PVKIU, kam ir dažādas ieguldījumu apakšstruktūras, – ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija, kas sniedzama ieguldītājiem, kuri parakstās uz konkrētu ieguldījumu apakšstruktūru, iekļaujot ziņas par to, kā pāriet no vienas ieguldījumu apakšstruktūras uz citu un kādas ir ar to saistītās izmaksas;
   ii) PVKIU, kas piedāvā dažādu kategoriju akcijas, – ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija, kas sniedzama ieguldītājiem, kuri parakstās uz konkrētas kategorijas akcijām;
     iii) fondu fondiem ‐ ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija, kas sniedzama ieguldītājiem, kuri parakstās uz tāda PVKIU sertifikātiem, kas pats veic ieguldījumu citā PVKIU vai citos kolektīvo ieguldījumu uzņēmumos, kuri minēti 50. panta 1. punkta e) apakšpunktā;
     iv) galvenajām–pakārtotajām struktūrām ‐ ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija, kas sniedzama ieguldītājiem, kuri parakstās uz pakārtota PVKIU sertifikātiem; un
     v) strukturētiem PVKIU, PVKIU, kas dibināti kā kapitālsabiedrība, un citiem līdzīgiem PVKIU ‐ ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija, kas sniedzama ieguldītājiem saistībā ar šāda PVKIU īpašajām iezīmēm; un
     c) sīki izstrādāti noteikumi par veidu un formu, kādā sagatavojama ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija, kas sniedzama ieguldītājiem saskaņā ar 5. punktu.

"

14.  Direktīvas 78. pantam pievieno šādu ▌punktu:"

8.  Lai nodrošinātu šā panta vienādus piemērošanas nosacījumus, EVIT var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, ▌kuros izklāstīti deleģētie akti, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 7. punktu attiecībā uz 3. punktā minēto informāciju.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.

"

14.a  81. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2.  Komisija ar deleģēto aktu palīdzību saskaņā ar 112., 112.a un 112.b pantu, var pieņemt pasākumus, kuros paredz konkrētus nosacījumus, kas jāievēro, ja pamatinformāciju ieguldītājiem nodrošina, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju nevis papīru, vai izmantojot tīmekļa vietni, kas nav uzskatāma par pastāvīgu informācijas nesēju.

"

  14.b Direktīvas 83. pantam pievieno šādu punktu:"

3.  Lai nodrošinātu konsekventu šā panta saskaņošanu, EVTI var pieņemt regulatīvo standartu projektus, lai precizētu šā panta prasības, kuras attiecas uz aizņēmumu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7. – 7.d pantu.

"

15.  Direktīvas 84. pantam pievieno šādu ▌punktu:"

4.  Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI var izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, kas jāievēro PVKIU pēc sertifikātu atpirkšanas vai izpirkšanas pagaidu apturēšanas, kura minēta 2. punkta a) apakšpunktā, ja par šādu apturēšanu ir izlemts.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvo standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7. – 7.d pantu.

"

  15.a Direktīvas 95. panta 1. punktu groza šādi:"

1.  Komisija ar deleģētiem aktiem saskaņā ar 112., 112.a un 112.b pantu var pieņemt pasākumus, lai precizētu:

     a) šīs direktīvas 91. panta 3. punktā minētās informācijas saturu;
     b) veidu, kā atvieglot PVKIU uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu piekļuvi 93. panta 1., 2. un 3. punktā minētajai informācijai un/vai dokumentiem saskaņā ar 93. panta 7. punktu.

"

16.  Direktīvas 95. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

2.  Lai nodrošinātu 93. panta vienādus piemērošanas nosacījumus, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu▌:

   a) tās paziņojuma vēstules standarta parauga formu un saturu, kas PVKIU jāizmanto, lai veiktu 93. panta 1. punktā minēto paziņošanu, tostarp norādi, uz kuriem dokumentiem attiecas tulkojumi;
   b) tā apliecinājuma standarta parauga formu un saturu, kas jāizmanto 93. panta 3. punktā minētajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm;
   c) informācijas apmaiņas procedūru un elektronisko sakaru izmantošanu saziņai starp kompetentajām iestādēm, lai veiktu paziņošanu saskaņā ar 93. pantu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 7.e pantu.

"

16.a  97. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

1.  Dalībvalstis nozīmē kompetentās iestādes, kurām jāveic šajā direktīvā paredzētie pienākumi. Par to dalībvalstis informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un Komisiju, norādot visu pienākumu sadalījumu.

"

  16.b Direktīvas 101. pantam pievieno šādu punktu:"

  2.a Kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI, lai nodrošinātu šīs direktīvas izpildi, saskaņā ar Regulu …/… [EVTI].

Kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/2010 [EVTI] 20. pantu nekavējoties sniedz EVTI informāciju, kas ir nepieciešama EVTI pienākumu veikšanai.

"

17.  Direktīvas 101. panta 8. un 9. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:"

8.  Kompetentās iestādes var pievērst EVTI uzmanību situācijām, kad pieprasījums:

   a) apmainīties ar informāciju saskaņā ar 109. pantu ir noraidīts vai uz to nav sniegta atbilde atbilstīgā termiņā;
   b) veikt izmeklēšanu vai pārbaudi uz vietas saskaņā ar 110. pantu ir noraidīts vai uz to nav sniegta atbilde atbilstīgā termiņā; vai
   c) atļaut tās amatpersonām pavadīt citas dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas ir noraidīts vai uz to nav sniegta atbilde atbilstīgā termiņā.

Neskarot LESD 258. panta noteikumus, šādos gadījumos EVTI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas Regulas (ES) Nr. …/2010 [EVTI] 11. pantā, neskarot iespēju atteikt atbildi uz informācijas pieprasījumu vai atteikties veikt šā panta 6. punktā paredzēto izmeklēšanu un EVTI iespēju šādos gadījumos rīkoties saskaņā ar šīs regulas 9. pantu.

9.  Lai nodrošinātu šā panta vienādu piemērošanu, EVTI var izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai ieviestu vienotas procedūras kompetentajām iestādēm sadarbībai, veicot 4. un 5. punktā minētās pārbaudes uz vietas vai izmeklēšanu.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7.e pantu.

"

18.  Direktīvas 102. pantu groza šādi:

a)  panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:"

2.  Šā panta 1. punkts neliedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm apmainīties ar informāciju saskaņā ar šo direktīvu vai citiem Savienības tiesību aktiem, kurus piemēro PVKIU vai uzņēmumiem, kas iegulda to uzņēmējdarbībā, vai nosūtīt šādu informāciju EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. …/2010 vai Eiropas Sistēmisko risku komitejai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)…/2010. Uz šo informāciju attiecas šā panta 1. punktā izklāstītie dienesta noslēpuma nosacījumi.

"

b)  panta 5. punktam pievieno šādu ▌apakšpunktu:"

   d) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2010, Eiropas Banku iestāde (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2010, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde (EAFPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2010 un ESRK.
"

18.a   Direktīvas 103. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

3.  Dalībvalstis paziņo EVTI, Komisijai un pārējām dalībvalstīm iestādes, kuras drīkst saņemt informāciju saskaņā ar 1. punktu.

"

  18.b Direktīvas 103. panta 7. punktu aizstāj ar šādu punktu:"

7.  Dalībvalstis paziņo EVTI, Komisijai un pārējām dalībvalstīm iestādes vai struktūrvienības, kuras drīkst saņemt informāciju saskaņā ar 4. punktu.

"

19.  Direktīvas 105. pantu aizstāj ar šādu pantu:"

105. pants

Lai nodrošinātu, ka tiek vienādi piemēroti šīs direktīvas noteikumi par informācijas apmaiņu, EVTI var izstrādāt tehnisko standartu projektus, kuros izklāstīti piemērošanas nosacījumi attiecībā uz procedūru informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un starp kompetentajām iestādēm un EVTI.

Komisija ir pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ../2010 [EVTI] 7.e pantu.

"

20.  Direktīvas 108. panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

   b) vajadzības gadījumā pievērš jautājumam EVTI uzmanību, un šī iestāde var rīkoties atbilstīgi pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Regulas (ES) Nr. …/2010 [EVTI] 11. pantu.

Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi nekavējoties informē par visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu.

  20.a Direktīvas XIII nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:"

DELEĢĒTIE AKTI UN IZPILDPILNVARAS

"

20.b   Direktīvas 111. pantu aizstāj ar šādu tekstu:"

111. pants

Komisija var pieņemt šīs direktīvas tehniskos grozījumus šādās jomās:

     a) definīciju precizējums, lai nodrošinātu šīs direktīvas konsekventu saskaņošanu un vienotu piemērošanu visā Savienībā; vai
     b) terminoloģijas sakārtošana un definīciju strukturēšana saskaņā ar turpmākiem tiesību aktiem par PVKIU un jautājumiem, kas ar tiem saistīti.

Šos pasākumus pieņem saskaņā ar 112., 112.a un 112.b pantu, izmantojot deleģētos aktus.

"

20.c   Direktīvas 112. pantu aizstāj ar šādu tekstu:"

112. pants

1.  Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK.

'2.  Pilnvaras pieņemt 12., 14., 23., 33., 43., 51., 60., 61., 62., 64., 75., 78., 81., 95. un 111. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai ir piešķirtas uz četru gadu laikposmu pēc šīs Direktīvas stāšanās spēkā. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms minētā četru gadu laikposma beigām Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina uz tikpat ilgiem laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 64.c pantu.

  2.a Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto tiesību aktu, tā vienlaikus to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

  2.b Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir saskaņā ar 112.a un 112.b panta nosacījumiem.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

"

  20.d Iekļauj šādus pantus:"

'112. pants

Deleģējuma atsaukšana

1.  Direktīvas 12., 14., 23., 33., 43., 51., 60., 61., 62., 64., 75., 78., 81., 95. un 111. pantā minētās pilnvaras var atsaukt Eiropas Parlaments vai Padome.

2.  Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai lemtu, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas laikus cenšas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas.

3.  Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigta minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšana. Lēmums stājās spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošo deleģēto aktu derīgumu. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

112.b pants

Iebildumi pret deleģētajiem tiesību aktiem

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var paust iebildumus pret deleģētu aktu triju mēnešu laikā no paziņošanas dienas. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt par trīs mēnešiem.

2.  Ja, beidzoties šim laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome iebildumus pret deleģēto aktu nav paudusi, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā šajā izdevumā minētajā datumā.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu necelt iebildumus.

3.  Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret deleģēto tiesību aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas pauž iebildumus pret deleģēto aktu, saskaņā ar LESD 296. pantu norāda šo iebildumu iemeslus.

"

11.a pants

Pārskatīšana

Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz ziņojumu par to, vai (EUI) ir iesniegušas šajā direktīvā paredzētos tehnisko standartu projektus, ja to iesniegšana ir obligāta vai izvēles, pievienojot attiecīgus priekšlikumus.

12. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

13. pants

Spēkā stāšanās

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

[vieta]

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) Lieta tika nodota atpakaļ komitejai saskaņā ar Reglamenta 57. panta 2. punkta otro daļu (A7-0163/2010).
(2)* Politiski grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
(3) 2010. gada 18. marta atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(4) 2010. gada 18. marta atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(5) Eiropas Parlamenta ... nostāja.
(6) COM(2009)0114.
(7) COM(2009)0252.
(8) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.
(9) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.
(10) OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.
(11) OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.
(12) OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.
(13) OJ L 166, 11.6.1998, p. 45.
(14) OJ L 35, 11.2.2003, p. 1.
(15) OJ L 96, 12.4.2003, p. 16.
(16) OJ L 235, 23.9.2003, p. 10.
(17) OJ L 309, 25.11.2005, p. 15.
(18) OJ L 177, 30.6.2006, p. 1.
(19) OJ L 177, 30.6.2006, p. 201.
(20) OJ L 302, 17.11.2009, p. 32.
(21) OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.
(22) OV L
(23) OV L
(24) OV L 222, 14.8.1978., 11. lpp.


Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ***I
PDF 852kWORD 471k
Teksts
Konsolidētais teksts
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (COM(2009)0503 – C7-0167/2009 – 2009/0144(COD))
P7_TA(2010)0270A7-0169/2010

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Priekšlikumu tika grozīts 2010. gada 7. jūlijā šādi(1):

PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)
P7_TA(2010)0270A7-0169/2010
attiecībā uz Komisijas priekšlikumu
P7_TA(2010)0270A7-0169/2010

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērstpapīru un tirgu iestādi)

EIROPAS PARLAMENTS UN  EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(6),

tā kā:

(1)  Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no finanšu globalizācijas un integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas starptautiskā mērogā. Krīze ir atklājusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.

(1a)  Eiropas Parlaments jau ilgi pirms finanšu krīzes regulāri aicināja stiprināt patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem Savienības līmenī iesaistītajiem dalībniekiem, vienlaikus norādot uz būtiskām kļūdām Savienības arvien plašāk integrētu finanšu tirgu uzraudzībā (2000. gada 13. aprīļa rezolūcijā par Komisijas paziņojumu “Finanšu tirgus sistēmas īstenošana: rīcības plāns(7), 2002. gada 21. novembra rezolūciju par konsultatīvās uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā(8), 2007. gada 11. jūlija rezolūciju par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam ‐ Baltā grāmata(9), 2008. gada 23. septembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem(10), 2008. gada 9. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu ‐ uzraudzības struktūra nākotnē(11), 2009. gada 22. aprīļa rezolūciju par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II(12) un 2009. gada 23. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par kredītvērtējuma aģentūrām(13)).

(2)  2009. gada 25. februārī publicētajā ziņojumā, ko pēc Komisijas pieprasījuma sagatavoja Žaka de Larosjēra [Jacques de Larosière] vadītā augsta līmeņa speciālistu grupa (Larosjēra ziņojumā), secināts, ka jāstiprina uzraudzības sistēmas pamatstruktūra, lai turpmāk mazinātu iespējamo finanšu krīžu risku un smagumu. Tajā ieteikts veikt▌ Savienības finanšu nozares struktūras reformas. Minētā speciālistu grupa arī secināja, ka būtu jāveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma, ko veidotu trīs Eiropas uzraudzības iestādes, proti, banku nozarē, apdrošināšanas un fondēto pensiju nozarē un vērtspapīru nozarē, kā arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģija. Ziņojumā ietvertie ieteikumi atbilst minimālajam izmaiņu līmenim, kādu eksperti atzinuši par vajadzīgu, lai novērstu līdzīgu krīzi nākotnē.

(3)  Komisija 2009. gada 4. marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai” ierosināja izstrādāt tiesību akta projektu, ar ko izveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), un 2009. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas finanšu uzraudzība” sniedza plašāku informāciju par iespējamo šādas jaunas uzraudzības sistēmas struktūru, taču neiekļāva tajā visus Larosjēra ziņojumā minētos ieteikumus.

(4)  Eiropadome 2009. gada 19. jūnija secinājumos ieteica izveidot Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu, kurā būtu trīs jaunas Eiropas uzraudzības iestādes. Sistēmas mērķim būtu jābūt uzlabot valstu uzraudzības kvalitāti un konsekvenci, stiprināt pārrobežu grupu uzraudzību un pieņemt vienotu Eiropas noteikumu kopumu, kas piemērojams visiem finanšu tirgu dalībniekiem vienotajā tirgū. Tā uzsvēra, ka Eiropas uzraudzības iestādēm būtu jāpiešķir uzraudzības pilnvaras attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, un aicināja Komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus attiecībā uz to, kā nodrošināt to, ka Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmai ir nozīmīga loma krīzes situācijās, uzsverot, ka Eiropas uzraudzības iestāžu pieņemtie lēmumi nedrīkstētu skart dalībvalstu fiskālos pienākumus. Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (“Iestāde”) vajadzētu būt arī darījumu reģistru pārraudzītājai. Komisijai prasa ierosināt tādu risinājumu, kā Iestāde uzraudzīs galvenās darījumos iesaistītās otras puses, kas būtu veidots līdzīgi kā risinājums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1060/2009(14) (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām.

(4a)  Pēc G20 Pitsburgas augstākā līmeņa sanāksmes pasūtījuma veiktajā Starptautiskā Valūtas fona (SVF) 2010. gada 16. aprīļa ziņojumā “Finanšu nozares taisnīgs un būtisks ieguldījums” konstatēts, ka “finanšu nozares neveiksmju izmaksas jāierobežo un jāsedz finansiālās stabilitātes ieguldījumam (FSI), kas piesaistīts ticamam un efektīvam noregulējuma mehānismam”. Ja noregulējuma mehānismi būs pareizi definēti, tie valdībām dos iespēju izvairīties no tādām situācijām nākotnē, kad tās būtu spiestas glābt iestādes, kas ir pārāk svarīgas, pārāk lielas vai pārāk cieši savstarpēji saistītas, lai būtu pieļaujams to bankrots.“

(4b)  Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020” teikts arī, ka izšķirīga īstermiņa prioritāte būtu “labāk novērst un vajadzības gadījumā pārvaldīt iespējamās finanšu krīzes un, ņemot vērā finanšu nozares konkrēto atbildību pašreizējās krīzes laikā, raudzīsies, lai finanšu nozare sniegtu atbilstošu ieguldījumu”.

(4c)  Eiropadome 2010. gada 25. martā skaidri norādīja, ka “virzība jo īpaši vajadzīga tādās jomās kā .. sistēmiskas iestādes, krīzes pārvarēšanas finanšu instrumenti.”

(4d)  Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā visbeidzot secināja, ka “dalībvalstīm vajadzētu izveidot finanšu iestāžu nodevu sistēmu, lai nodrošinātu godīgu sloga sadali un stimulētu ierobežot sistēmiskos riskus. Šādām nodevām vajadzētu būt daļai no uzticamas noregulējuma sistēmas”.

(5)  Finanšu un ekonomiskā krīze ir radījusi reālus un nopietnus draudus finanšu sistēmas un iekšējā tirgus stabilitātei. Stabilas un uzticamas finanšu sistēmas atjaunošana un saglabāšana ir absolūts priekšnoteikums, lai iekšējā tirgū saglabātu uzticēšanos un konsekvenci un tādējādi saglabātu un uzlabotu nosacījumus pilnībā integrēta un darbotiesspējīga finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei. Turklāt dziļāk un plašāk integrēti finanšu tirgi rada labākas iespējas finansējuma un risku dažādošanai un tādējādi veicina tautsaimniecības spēju absorbēt satricinājumus.

(6)  Savienība ir sasniegusi iespēju robežas tam, ko, ņemot vērā to statusu, iespējams paveikt ar Eiropas uzraudzības komitejām▌. Savienībā vairs nevar turpināt pastāvēt situācija, kad nav mehānisma, kas nodrošinātu, ka valstu uzraudzības iestādes attiecībā uz pārrobežu iestādēm pieņem vispiemērotākos uzraudzības lēmumus; valstu uzraudzības iestāžu starpā nenotiek pietiekama sadarbība un informācijas apmaiņa; valstu iestāžu kopīgai rīcībai ir vajadzīgi sarežģīti pasākumi, ņemot vērā regulējuma un uzraudzības prasību neviendabīgumu; bieži vien vienīgā reālā iespēja Eiropas līmeņa problēmu risināšanai ir valsts līmeņa risinājumi; viens tiesību akts tiek interpretēts dažādos veidos. Eiropas Finanšu uzraudzības iestāžu sistēma (EFUS) būtu jāveido tā, lai novērstu šos trūkumus un nodrošinātu sistēmu, kas atbilst mērķim par stabilu un vienotu Savienības finanšu tirgu finanšu pakalpojumiem, apvienojot valstu uzraudzības iestādes spēcīgā Savienības tīklā.

(7)  EFUS jāveido integrētam dalībvalstu un Savienības uzraudzības iestāžu tīklam, atstājot parastos finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumus dalībvalstu kompetencē▌. Iestādei būtu jāpiešķir galvenā loma uzraudzības iestāžu kolēģijās, kas uzrauga pārrobežu tirgus dalībniekus, un tām būtu jānosaka skaidrākas uzraudzības normas. Iestādei vajadzētu pievērst īpašu uzmanību finanšu tirgu dalībniekiem, kuri var radīt sistēmisku risku, jo gadījumā, ja dalībvalsts iestāde nav īstenojusi savas pilnvaras, to darbības traucējumi var apdraudēt visas Savienības finanšu sistēmas stabilitāti. Jāpanāk arī noteikumu par finanšu iestādēm un tirgiem labāka saskaņošana un konsekventa piemērošana Savienībā. Papildus Iestādei nepieciešams izveidot Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), kā arī Eiropas Uzraudzības iestādi (Apvienoto komiteja). Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK) vajadzētu ietilpt EFUS.

(8)  Eiropas Uzraudzības iestādei jāaizstāj Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/78/EK(15), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/79/EK(16) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/77/EK(17), un jāuzņemas visi šo komiteju uzdevumi un pilnvaras, tostarp vajadzības gadījumā jāturpina to iesāktais darbs un projekti. Nepieciešams skaidri noteikt katras iestādes darbības jomu▌. Nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā institucionālus iemeslus vai Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteiktos pienākumus, arī Komisijai jāiesaistās uzraudzības tīkla darbībā.

(9)  ▌Iestādei ▌jāveic pasākumi nolūkā uzlabot iekšējā tirgus darbību, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu regulēšanas un uzraudzības līmeni un ņemot vērā visu dalībvalstu dažādās intereses un finanšu iestāžu atšķirīgo raksturu. Iestādei būtu jāaizsargā tādas sabiedrības vērtības kā finanšu sistēmas stabilitāte, tirgu un finanšu produktu pārskatāmība un noguldītāju un ieguldītāju aizsardzība. Iestādei būtu arī jānovērš regulējuma arbitrāža, jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi un stiprināt starptautiskās uzraudzības koordināciju ar mērķi sniegt labumu ekonomikai kopumā, tostarp finanšu tirgu dalībniekiem un citām ieinteresētājām personām, patērētājiem un darba ņēmējiem. Tās uzdevumos būtu jāietilpst arī uzraudzības konverģences veicināšanai un ES iestāžu konsultēšanai par vērtspapīriem un tirgu regulēšanu un uzraudzību, kā arī korporatīvās pārvaldības un finanšu pārskatu jautājumiem. Iestādei būtu jāuztic arī vispārējās pārraudzības pienākums attiecībā uz esošajiem un jaunajiem finanšu produktiem un darījumu veidiem.

(9a)  Iestādei būtu pienācīgi jāņem vērā tās darbību ietekme uz konkurētspēju un inovāciju iekšējā tirgū, Savienības konkurētspēju pasaulē, finansiālo integrāciju un Savienības jaunajām stratēģijām darbavietu un izaugsmes jomā.

(9b)  Lai varētu izpildīt savus uzdevumus, Iestādei būtu jābūt juridiskas personas statusam, kā arī administratīvai un finansiālai autonomijai. Iestādei būtu jāpiešķir “pilnvaras, lai risinātu jautājumus attiecībā uz atbilstību tiesību aktiem, īpaši attiecībā uz sistēmisko risku un pārrobežu riskiem” (Bāzeles Banku uzraudzības komiteja).

(9c)  Starptautiskās iestādes (SVF, FSP, SNB) sistēmisko risku definē kā “finanšu pakalpojumu pārtraukuma risku, i) ko rada finanšu sistēmas vai to daļu novājināšanās un ii) kas potenciāli var radīt būtiskas negatīvas sekas reālajai ekonomikai. Visa veida finanšu starpniekiem, tirgiem un infrastruktūrai piemīt potenciāls sistemātiski atstāt konkrētu ietekmi.”

(9d)  Šo iestāžu izpratnē jēdzienā “pārrobežu risks” ietilpst jebkāds risks, ko visā Savienībā vai tās daļās rada ekonomikas nelīdzsvarotība vai finanšu neveiksmes, kurām ir potenciāli nopietna negatīva ietekme uz darījumiem starp divu vai vairāku dalībvalstu uzņēmējiem, iekšējā tirgus darbību vai Savienības vai kādas dalībvalsts valsts finansēm.

(10)  Eiropas Savienības Tiesa 2006. gada 2. maija spriedumā ▌(Apvienotā Karaliste pret Eiropas Parlamentu un Padomi), atzina, ka: 'nekas EKL 95. panta [tagad LESD 114. pants] tekstā neliek secināt, ka Kopienas likumdevēja uz šā panta pamata pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz to adresātiem būtu jāaprobežojas tikai ar dalībvalstīm. Saskaņā ar minētā likumdevēja veiktu analīzi faktiski varētu izrādīties nepieciešams paredzēt kādas Kopienu iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa realizācijā, gadījumos, kad uz minēto normu balstīto aktu īstenošanai ir atbilstošāka neobligātu papildinošu un pārraudzības pasākumu pieņemšana.“(18) Iestādes mērķis un uzdevumi ‐ palīdzēt valstu uzraudzības iestādēm konsekventi interpretēt un piemērot Savienības noteikumus un veicināt finanšu integrācijas nodrošināšanai nepieciešamo finanšu stabilitāti ‐ ir cieši saistīti ar Savienības acquis noteiktajiem mērķiem attiecībā uz finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Tādējādi Iestāde jāveido, pamatojoties uz LESD 114. pantu.

(11)  Dalībvalstu kompetento iestāžu uzdevumus, tostarp attiecībā uz savstarpēju sadarbību un sadarbību ar Komisiju, nosaka šādi tiesību akti: Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīva 97/9/EK par ieguldītāju kompensāciju sistēmām(19), Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās(20), Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 28. maija Direktīva 2001/34/EK par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem(21), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīva 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem(22), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos(23), Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (24), Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem(25), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem(26), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem(27), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK(28), Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai(29), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīva 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu(30), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (Pārstrādāta versija)(31), neskarot Eiropas Banku iestādes kompetenci attiecībā uz piesardzīgu uzraudzību, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem(32), Direktīva … (gaidāmā AIFP direktīva) un Regula … (gaidāmā KA regula), tostarp visas Komisijas direktīvas, noteikumi un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem tiesību aktiem, kā arī jebkādi citi turpmāk pieņemti Kopienas tiesību akti, ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.

(12)  Termins “finanšu tirgu dalībnieks” aptver plašu dalībnieku loku, uz kuriem attiecas Kopienas tiesību akti šajā jomā. Finanšu tirgu dalībnieks var būt gan juridiskas personas, gan fiziskas personas. Tas var aptvert, piemēram, ieguldījumu uzņēmumus, PVKIU un to pārvaldības uzņēmumus, alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekus, tirgus operatorus, starpniekiestādes, norēķinu sistēmas, kredītreitinga aģentūras, emitentus, piedāvātājus, ieguldītājus, personas, kuras kontrolē dalībniekus vai kuras ir ieinteresētas dalībniekos, personas, kuras iesaistītas dalībnieku pārvaldībā, kā arī citas personas, uz kurām attiecas tiesību aktā noteiktās prasības. Tam jāaptver arī finanšu iestādes, piemēram, kredītiestādes un apdrošināšanas uzņēmumi, kad tās veic darbības, uz kurām attiecas Kopienas tiesību akti šajā jomā. Šajā definīcijā neietilpst ne ES kompetentās iestādes, ne trešo valstu kompetentās iestādes, ne Komisija.

(13)  Vēlams, lai Iestāde veicinātu konsekventu pieeju ieguldījumu kompensācijas sistēmu jomā, lai nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus un vienlīdzīgu attieksmi pret ieguldītājiem Savienībā. Tā kā noguldījumu garantiju sistēmas ir pakļautas attiecīgo dalībvalstu, nevis regulatīvai uzraudzībai, ir lietderīgi noteikt, ka Iestāde var izmantot tai saskaņā ar šo regulu piešķirtās pilnvaras attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmu un tās pārvaldītāju▌. Iestādes pienākumus jāpārskata, tiklīdz tiek izveidots Eiropas Investoru garantiju fonds.

(14)  Ir nepieciešams ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu regulatīvo standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību noguldītājiem, ieguldītājiem un patērētājiem visā Eiropā. Tā kā Iestādei ir augsti specializētas zināšanas, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt regulatīvo standartu projektu izstrādi Savienības tiesību aktos noteiktajās jomās, kas neietver politikas izvēles. Komisijai jāapstiprina šie regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku. ▌

(15)  Komisijai šie regulatīvo standartu projekti ir jāapstiprina, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisko spēku. Tos varēs grozīt tikai ļoti ierobežotos ārkārtas apstākļos ar noteikumu, ka Iestāde ir tā, kurai ir ciešs kontakts ar finanšu tirgiem un kas atzīst tās ikdienas darbību. Tajos varēs veikt grozījumus, ja, piemēram, regulatīvo standartu projekts būs nesaderīgs ar Savienības tiesību aktiem, tajā nebūs ievērots proporcionalitātes princips vai arī tas būs pretrunā finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kā noteikts Savienības acquis finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Komisijai nevajadzētu grozīt Iestādes sagatavoto tehnisko standartu saturu, to iepriekš nesaskaņojot ar Iestādi. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un savlaicīgu pieņemšanu, nepieciešams noteikt termiņu Komisijas lēmuma pieņemšanai par to apstiprināšanu.

(15a)  Komisijai būtu jābūt pilnvarām īstenot tiesību aktus, kā noteikts LESD 291. pantā.

(15b)  Regulatīvajos un īstenošanas tehniskajos standartos vajadzētu ņemt vērā proporcionalitātes principu, t.i., šo standartu prasībām vajadzētu būt samērīgām ar attiecīgās finanšu iestādes uzņēmējdarbības risku veidu, apmēru un sarežģītību.

(16)  Jomās, uz kurām neattiecas regulatīvie standarti, Iestādei jāpiešķir pilnvaras izdot ▌pamatnostādnes un ieteikumus par Savienības tiesību aktu piemērošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu valstu uzraudzības iestāžu atbilstību šīm pamatnostādnēm un ieteikumiem, valstu iestādēm jānosaka pienākums publiskot šādu pamatnostādņu un ieteikumu neizpildes iemeslus, lai tirgus dalībniekiem nodrošinātu pilnīgu pārredzamību.

(17)  Pareiza un pilnīga Savienības tiesību aktu piemērošana ir būtisks priekšnoteikums finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanai, finanšu sistēmas stabilitātei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem finanšu iestādēm Savienībā. Tāpēc nepieciešams izveidot mehānismu, kas nodrošinātu iespēju Iestādei rīkoties ▌nepiemērošanas vai neatbilstīgas piemērošanas gadījumos, kas ir Savienības tiesību aktu pārkāpums. Šis mehānisms jāpiemēro jomās, kurās Kopienas tiesību akti nosaka skaidras un bezierunu saistības.

(18)  Lai pienācīgi reaģētu uz gadījumiem, kad neprecīzi vai nepietiekami tiek piemēroti Kopienas tiesību akti, jāizmanto trīs posmu mehānisms. Pirmajā posmā Iestādei jāpiešķir pilnvaras izmeklēt iespējamos gadījumus, kad valstu iestādes uzraudzības darbā neprecīzi vai nepietiekami veic Kopienas tiesību aktos noteiktos pienākumus, un nobeigumā sagatavot ▌ieteikumu. Ja valsts kompetentā iestāde neievēro ieteikumu, Komisijai, ņemot vērā Iestādes ieteikumu, vajadzētu būt pilnvarotai nākt klajā ar oficiālu atzinumu, ar kuru lūdz kompetento iestādi veikt darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu ievērošanu.

(19)  Ja valsts iestāde neievēro ieteikumu Iestādes noteiktajā termiņā, ▌Iestādei nekavējoties jāadresē lēmums attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, paredzot tiešas tiesiskās sekas, uz kurām var atsaukties dalībvalstu tiesās un iestādēs un kuras var īstenot saskaņā ar LESD 258. pantu.

(20)  Lai atrisinātu ārkārtas gadījumus, kad iesaistītā kompetentā iestāde ilgstoši kavējas veikt pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt konkrētām finanšu iestādēm adresētus lēmumus. Šīs pilnvaras ir izmantojamas tikai ārkārtas apstākļos, kad kompetenta iestāde neievēro tai adresēto oficiālo atzinumu un kad Savienības tiesību akti ir tieši piemērojami finanšu iestādēm atbilstīgi spēkā esošajām(33) vai turpmākām ES regulām. Tādēļ Eiropas Parlaments un Padome gaida uz Komisijas 2010. gada programmas īstenošanu, īpaši attiecībā uz priekšlikumu veikt Kapitāla prasību direktīvas reformu.

(21)  Ja pastāv būtiski apdraudējumi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei Eiropas Savienībā, ir nepieciešama tūlītēja un saskaņota rīcība Savienības līmenī. Tāpēc Iestādei jāpiešķir tiesības pieprasīt valstu uzraudzības iestādēm veikt īpašus pasākumus, lai novērstu ārkārtas situāciju. Paturot prātā jautājuma delikātumu, pilnvaras izsludināt ārkārtas situāciju būtu jāpiešķir Komisijai, kas to varētu darīt pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, ESRK vai Iestādes pieprasījuma. Ja Eiropas Parlaments, Padome, ESRK vai Eiropas Uzraudzības iestāde (EUA) uzskata, ka varētu sākties ārkārtas situācija, tām vajadzētu sazināties ar Komisiju. Šajā procesā ārkārtīgi svarīga ir pienācīgas konfidencialitātes ievērošana. Ja Komisija nosaka ārkārtas situāciju, tai vajadzētu pienācīgi informēt Eiropas Parlamentu un Padomi.

(22)  Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu uzraudzību un samērīgi ņemtu vērā dalībvalstu kompetento iestāžu viedokļus, Iestādei jāspēj izšķirt strīdi starp šīm kompetentajām iestādēm, tostarp uzraudzības iestāžu kolēģijās, pieņemot saistošus lēmumus. Jānosaka samierināšanas posms, kura laikā valstu uzraudzības iestādes var panākt vienošanos. Ja šāda vienošanās netiek panākta, Iestāde izvirza attiecīgajām kompetentajām iestādēm prasību veikt īpašu darbību vai atturēties darbības, lai nokārtotu jautājumu un nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem, un šīs prasības izpilde ir saistoša attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ja attiecīgās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu iestādēm tieši adresētus lēmumus tām tieši piemērojamās Savienības tiesību aktu darbības jomās.

(22a)  Krīze ir pierādījusi, ka ar dalībvalstu iestāžu sadarbību, kuru jurisdikcija beidzas uz valsts robežas, nepavisam nepietiek, lai uzraudzītu finanšu iestādes ar pārrobežu darbību.

(22b)  Turklāt “pašreizējie pasākumi, kuros apvienotas nozaru atļauju tiesības, uzraudzība savā valstī un noguldījumu apdrošināšana konkrētā valstī, nav pietiekami stabils pamats Eiropas pārrobežu privātklientu banku darbības reglamentēšanai un uzraudzībai nākotnē” (A. Turner pārskats).

(22c)  Kā teikts A. Turner pārskata secinājumos, “stabilākai uzraudzības kārtībai nepieciešams vai nu palielināt dalībvalstu pilnvaras, kas nozīmētu vienotā tirgus mazāku atvērtību, vai arī panākt dziļāku Eiropas integrāciju”.

(22d)  Īstenojot risinājumu, kurā paredz lielākas pilnvaras dalībvalstij, uzņēmēja valsts var noteikt ārvalstu iestādēm pienākumu darboties, izmantojot tikai meitasuzņēmumus, nevis filiāles, un pārraudzīt šajā valstī strādājošo banku kapitālu un likviditāti, palielinot protekcionismu.

(22e)  Īstenojot risinājumu, kurā lielākas pilnvaras ir Eiropai, palielina Iestādes pilnvaras Uzraudzības iestāžu kolēģijā un pastiprina to finanšu iestāžu uzraudzību, kuras var radīt sistēmisku risku.

(23)  Uzraudzības iestāžu kolēģijām ir liela nozīme efektīvas, konstruktīvas un konsekventas pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzības nodrošināšanā. Iestādei vajadzētu uzņemties galveno lomu un tai vajadzētu piešķirt neierobežotas līdzdalības tiesības uzraudzības iestāžu kolēģijās ar nolūku racionalizēt kolēģiju darbību un informācijas apmaiņas procesu kolēģijās un veicināt kolēģiju konverģenci un konsekvenci attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu. Kā norādīts Larosjēra ziņojumā, “jāizvairās no atšķirīgu uzraudzības pasākumu radītiem konkurences izkropļojumiem un regulējuma arbitrāžas, jo tas var apdraudēt finansiālo stabilitāti, cita starpā mudinot izvēlēties finansiālo darbību veikšanai valstis, kurās ir vāja uzraudzība. Jānodrošina, ka uzraudzības sistēmu uztver kā taisnīgu un līdzsvarotu.”

(23a)  Iestādei un dalībvalstu uzraudzības iestādēm vajadzētu pastiprināt sistēmiskā riska kritērijiem atbilstoši finanšu iestāžu uzraudzību, jo viņu darbības traucējumu gadījumā var tikt apdraudēta Savienības finanšu sistēmas stabilitāte un nodarīts kaitējums reālajai ekonomikai.

(23b)  Sistēmiskā riska kritēriji jānosaka, ņemot vērā starptautiskus standartus, jo īpaši Finanšu stabilitātes padomes, Starptautiskā Valūtas fonda, Starptautiskās Apdrošināšanas uzraudzības iestāžu asociācijas un G-20 standartus. Sistēmiskā riska identificēšanā visbiežāk izmanto tādus kritērijus kā iesaistītība, neaizvietojamība un zaudējumu izplatības ātrums.

(23c)  Jāizveido sistēma darbībām ar grūtībās nonākušām iestādēm, lai stabilizētu vai likvidētu tās, jo “ir skaidri atklājies, ka banku krīzes likmes ir augstas valdībai un sabiedrībai kopumā tādēļ, ka šāda situācija var potenciāli ietekmēt finanšu stabilitāti un reālo ekonomiku (Larosjēra ziņojums). Komisijai vajadzētu nākt klajā ar piemērotiem priekšlikumiem jaunas finanšu krīzes pārvaldības sistēmas izveidei. Krīzes pārvaldības pamatelementi ir kopīgs reglaments un finansiālo problēmu risināšanas līdzekļi (administrēšana un finansēšana krīzes gadījumiem lielās iestādēs, pārrobežu iestādēs un/vai savstarpēji saistītās iestādēs).

(23d)  Būtu jāizveido Eiropas Noguldījumu garantiju fonds, lai nodrošinātu pārrobežu finanšu iestāžu līdzatbildību, aizsargātu Savienības noguldītāju intereses un samazinātu sistēmiskas finanšu krīzes radīto slogu nodokļu maksātājiem. ES līmeņa fonds liekas visefektīvākais veids, kā aizsargāt noguldītāju intereses un nodrošināt aizsardzību pret konkurences kropļojumiem. Tomēr ir skaidrs, ka ES pieejas ir sarežģītākas un ir valstis, kas vēlas saglabāt savas sistēmas. Tādēļ Iestādei vajadzētu vismaz saskaņot pašus svarīgākos dalībvalstu sistēmu elementus. Tā var arī nodrošināt, ka finanšu iestādēm var prasīt veikt iemaksas tikai vienā sistēmā.

(23e)  No Eiropas Vērtspapīru un tirgu stabilitātes fonda būtu jāfinansē tādu grūtībās nonākušu finanšu iestāžu pienācīga likvidācija vai atveseļošana, kuru ietekme apdraud Savienības vienotā finanšu tirgus finansiālo stabilitāti. Fonda darbība būtu jāfinansē no šo finanšu iestāžu atbilstīgām iemaksām. Ar iemaksām Fondā būtu jāaizstāj iemaksas dalībvalstu noguldījumu garantiju sistēmās.

(24)  Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu, īpaši tām finanšu iestādēm, kam nav Eiropas mēroga. Tāpēc regulai jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Uzdevumu deleģēšana nozīmē to, ka uzdevumus atbildīgās iestādes vietā veic cita uzraudzības iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Deleģējot pienākumus, valsts uzraudzības iestādei ‐ iestādei, kurai pienākums deleģēts, ‐ būtu patstāvīgi jāpieņem lēmumi attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem Iestādes vietā vai citas valsts uzraudzības iestādes vietā. Deleģēšana jāveic saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale būtu nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu tehnisko zināšanu izmantošanu. Attiecīgajos Savienības tiesību aktos var plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jāveicina un jāuzrauga deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm. Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu slēgt atzinumu. Iestādei jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem. Tai būtu jāapzina un jāizplata labākā prakse deleģēšanas un deleģēšanas nolīgumu jomā.

(25)  Iestādei aktīvi jāveicina uzraudzības konverģence Savienībā ar nolūku izveidot kopēju uzraudzības kultūru.

(26)  Salīdzinoša novērtēšana ir efektīvs un lietderīgs paņēmiens konsekvences veicināšanai finanšu uzraudzības iestāžu tīklā. Tāpēc Iestādei jāizstrādā metodoloģiski pamatprincipi attiecībā uz šādu novērtēšanu, un regulāri tā jāīsteno. Veicot novērtēšanu, uzmanība jāpievērš ne tikai uzraudzības prakses konverģencei, bet arī uzraudzības iestāžu spējai sasniegt augstus uzraudzības rezultātus, kā arī kompetento iestāžu neatkarībai. Salīdzinošās novērtēšanas rezultāti ir jāpublisko un jāapzina, un jāpublisko arī labākā prakse.

(27)  Iestādei aktīvi jāveicina saskaņoti uzraudzības pasākumi Savienībā, jo īpaši, lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Eiropas Savienībā. Ņemot vērā Iestādei piešķirtās pilnvaras veikt pasākumus ārkārtas situācijās, tai jāuztic arī vispārējas koordinēšanas funkcija saistībā ar EFUS. Veicot pasākumus, Iestādei jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai tiktu nodrošināta vienmērīga visas būtiskās informācijas plūsma starp valstu uzraudzības iestādēm.

(28)  Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir savlaicīgi jānosaka tendences, iespējamie riski un apdraudējumi mikrouzraudzības, kā arī starpvalstu un starpnozaru līmenī. Iestādei jāuzrauga un jānovērtē šādi notikumi savā kompetences jomā un, ja nepieciešams, regulāri vai īpašos gadījumos jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, citas Eiropas uzraudzības iestādes un ESRK. Iestādei jāierosina un jāveic arī Savienības līmeņa spriedzes pārbaužu koordinēšana, lai novērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, nodrošinot, lai attiecībā uz šādām pārbaudēm valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes. Lai pienācīgi pildītu savus uzdevumus, Iestādei jāveic tirgu ekonomiskā analīze un jānosaka iespējamo tirgus procesu ietekme.

(29)  Ņemot vērā finanšu pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu pieaugošo nozīmību, Iestādei jāpārstāv Eiropas Savienība, veicot dialogu un sadarbību ar uzraudzības iestādēm trešās valstīs.

(30)  Iestāde savā kompetences jomā ir neatkarīga padomdevēja iestāde Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Tai jāsniedz atzinumi par apvienošanās un pārņemšanas darījumu novērtēšanu saskaņā ar Direktīvu 2004/39/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/44/EK(34).

(31)  Lai efektīvi veiktu savus pienākumus, Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt visu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar šādu konsultatīvu uzraudzību. Lai izvairītos no finanšu tirgu dalībnieku ziņošanas pienākumu dublēšanās, attiecīgo informāciju parasti jāsniedz valsts uzraudzības iestādei, kas ir visciešāk saistīta ar finanšu tirgiem un tirgu dalībniekiem un spēj ņemt vērā tās rīcībā jau esošo statistiku. Tomēr, ja citu iespēju nav, Iestādei vajadzētu būt iespējai nosūtīt pienācīgi pamatotu informācijas lūgumu tieši finanšu iestādei, ja valsts kompetentā iestāde savlaicīgi nesniedz vai nevar sniegt šādu informāciju. Dalībvalstu iestādēm jānosaka pienākums sniegt atbalstu Iestādei šādu tiešu pieprasījumu izpildē. Šajā sakarībā liela nozīme ir darbam pie vienotu informācijas sniegšanas formātu izstrādes.

(31a)  Informācijas vākšanas pasākumiem nevajadzētu skart Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) tiesisko regulējumu statistikas jomā. Tādēļ šai regulai nevajadzētu skart Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku(35) un Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka(36).

(32)  Cieša sadarbība starp Iestādi un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu izpildi. Iestādei un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai savā starpā jāapmainās ar būtisku informāciju. Informācija par konkrētiem uzņēmumiem būtu sniedzama tikai pēc pamatota pieprasījuma. Pēc Iestādei vai valsts uzraudzības iestādei adresētu Eiropas Sistēmisko risku komitejas brīdinājumu vai ieteikumu saņemšanas Iestādei ▌jānodrošina turpmākie pasākumi.

(33)  Iestādei jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par regulatīviem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Pirms regulatīvo standartu projekta, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanas Iestādei jāveic pētījums par to ietekmi. Efektivitātes nodrošināšanas nolūkā jāizveido vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa, kas proporcionāli pārstāvētu Savienības finanšu tirgu dalībniekus, pārstāvot dažāda veida un lieluma finanšu iestādes un uzņēmumus (tostarp pēc vajadzības institucionālos ieguldītājus un citas finanšu iestādes, kas pašas izmanto finanšu pakalpojumus), MVU, arodbiedrības, akadēmisko aprindu pārstāvjus, patērētājus un citus privātos banku pakalpojumu lietotājus, tostarp MVU. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai aktīvi jāsadarbojas ar citu finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(33a)  Salīdzinājumā ar nozares pārstāvju labo finansējumu un sakariem bezpeļņas organizācijām ir daudz vājākas pozīcijas debatēs par turpmākajiem finanšu pakalpojumiem un attiecīgo lēmumu pieņemšanas procesā. Šī nelabvēlīgā situācija jākompensē ar pienācīgu finansējumu to pārstāvjiem vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupā.

(34)  Dalībvalstis uzņemas lielāko atbildību, lai nodrošinātu saskaņotu krīzes pārvaldību un saglabātu finanšu stabilitāti krīzes situācijās, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu grūtībās nonākušu finanšu tirgu dalībnieku stabilizēšanu un atveseļošanu. To rīcībai vajadzētu būt cieši saskaņotai ar Eiropas Monetārās savienības (EMS) sistēmu un principiem. Iestādes īstenotie pasākumi ārkārtas vai izšķiršanas situācijās, kas ietekmē finanšu iestādes stabilitāti, nedrīkst ievērojami skart dalībvalstu fiskālos pienākumus. Jāizveido mehānisms, kas nodrošinātu iespēju dalībvalstīm izmantot šo aizsargpasākumu un iesniegt jautājumu Padomei lēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā dalībvalstu īpašos pienākumus šajā sakarā, ir lietderīgi uzdot šo uzdevumu Padomei.

(34a)  Pamatojoties uz iegūto pieredzi, triju gadu laikā no brīža, kad spēkā stājusies regula, ar kuru šādu mehānismu izveido, Komisijai Savienības līmenī ir jānosaka skaidras un pamatotas pamatnostādnes attiecībā uz apstākļiem, kādos dalībvalsts piemēro aizsargpasākumus. Drošības klauzulas piemērošana būtu jāizvērtē saskaņā ar šīm pamatnostādnēm.

(34b)  Neskarot dalībvalstu konkrētos pienākumus krīzes situācijās, ir skaidrs, ka, ja dalībvalsts izvēlas izmantot aizsargpasākumus, Eiropas Parlaments jāinformē vienlaikus ar Iestādi, Padomi un Komisiju. Turklāt dalībvalstij ir jānorāda iemesli, kādēļ tā vēlas izmantot aizsargpasākumus. Iestādei sadarbībā ar Komisiju jāizstrādā turpmāk veicamie pasākumi.

(35)  Lēmumu pieņemšanas procedūrās Iestādei jāievēro Kopienas tiesību akti un vispārēji principi attiecībā uz taisnīgu procesu un pārredzamību. Pilnībā jānodrošina to personu tiesības tikt uzklausītām, kurām Iestāde adresējusi savus lēmumus. Iestādes pieņemtie noteikumi ir Savienības tiesību aktu neatņemama sastāvdaļa.

(36)  Iestādes galvenajai lēmējinstitūcijai ir jābūt Uzraudzības padomei, kurā piedalās dalībvalstu attiecīgo kompetento iestāžu vadītāji un kuru vada Iestādes priekšsēdētājs. Novērotāju statusā jāpiedalās Komisijas, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijasun Eiropas Apdrošināšanas un pensiju iestādes un Eiropas Banku iestādes pārstāvjiem. Uzraudzības padomes locekļiem jābūt neatkarīgiem un jārīkojas tikai Savienības interesēs. Attiecībā uz vispārīgām darbībām, tostarp darbībām, kas ir saistītas ar regulatīvo standartu, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanu, kā arī budžeta pasākumiem, ir atbilstoši piemērot LESD 16. pantu par kvalificētu vairākumu, bet pārējo lēmumu pieņemšanai nepieciešams vienkāršs balsu vairākums. Lietas saistībā ar strīdiem starp valstu uzraudzības iestādēm jāizskata komisijai ar ierobežotām funkcijām.

(36a)  Parasti Uzraudzības padomei vajadzētu pieņemt lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, ievērojot principu, ka vienam loceklim ir viena balss. Tomēr attiecībā uz darbībām, kas ir saistītas ar tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanu, kā arī budžeta pasākumiem, ir atbilstoši piemērot noteikumus par kvalificētu vairākumu, kas izklāstīti Līgumā par Eiropas Savienību, LESD un tam pievienotajā protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem. Lietas saistībā ar strīdiem starp valstu uzraudzības iestādēm būtu jāizskata objektīvai komisijai ar ierobežotām funkcijām, ko veido locekļi, kuri nav attiecīgajā strīdā iesaistīto kompetento iestāžu pārstāvji un kuriem nav nekādas intereses attiecīgajā konfliktā, nedz arī tiešu saišu ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm. Komisijas sastāvam vajadzētu būt atbilstīgi līdzsvarotam. Komisijas pieņemtie lēmumi būtu jāapstiprina Uzraudzības padomei ar vienkāršu balsu vairākumu, ievērojot principu, ka vienam loceklim ir viena balss. Tomēr attiecībā uz konsolidētās uzraudzības iestādes lēmumiem komisijas ierosinātos lēmumus var noraidīt locekļi, kas veido bloķējošo balsu mazākumu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā un LESD pievienotā protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantā.

(37)  Valdei, kuru veido Iestādes priekšsēdētājs, valstu uzraudzības iestāžu un Komisijas pārstāvji, jānodrošina, ka Iestāde pilda savus pienākumus un veic tai uzticētos uzdevumus. Valdei jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras, lai tā cita starpā varētu ierosināt ikgadējo un daudzgadu darba programmu, īstenot noteiktas budžeta pilnvaras, apstiprināt Iestādes personāla politikas plānu, pieņemt īpašus noteikumus par piekļuvi dokumentiem un pieņemt gada pārskatu.

(38)  Iestādi jāpārstāv uz pilnu slodzi nodarbinātam priekšsēdētājam, ko izvēlas Eiropas Parlaments pēc tam, kad Komisija rīkojusi atklātu konkursu un izveidojusi pretendentu sarakstu. Iestādes vadība jāuztic izpilddirektoram, kurš bez balsstiesībām var piedalīties Uzraudzības padomes un valdes sanāksmēs.

(39)  Lai nodrošinātu Eiropas uzraudzības iestāžu darbības konsekvenci starpnozaru līmenī, šīm iestādēm cieši jāsadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādes (Apvienotās komitejas) starpniecību (“Apvienotā komiteja”) un attiecīgā gadījumā jāpanāk kopēja nostāja. Apvienotajai komitejai būtu jākoordinē triju Eiropas Uzraudzības iestāžu darbs attiecībā uz finanšu konglomerātiem. Nepieciešamības gadījumā tiesību akti, kas ir arī Eiropas Uzraudzības iestādes (apdrošināšana un fondētās pensijas) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (bankas) kompetences jomā, paralēli jāpieņem arī attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm. Apvienotā komiteja būtu jāvada vienam no triju Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētājiem, šā amata pilnvaru termiņš ir divpadsmit mēneši un to ieņem rotācijas kārtībā. Apvienotās komitejas priekšsēdētājam vajadzētu būt Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas priekšsēdētāja vietniekam. Apvienotajai komitejai vajadzētu būt pastāvīgam sekretariātam ar personālu, kas nosūtīts darbā no trijām Eiropas uzraudzības iestādēm, lai notiktu neformāla informācijas apmaiņa un visu triju Eiropas uzraudzības iestāžu darbiniekiem veidotos kopēja darba kultūra.

(40)  Ir jānodrošina, lai personas, kuras skar Iestādes pieņemtie lēmumi, varētu izmantot nepieciešamos aizsardzības līdzekļus. Lai efektīvi aizsargātu personu tiesības un procesuālās ekonomijas dēļ, gadījumos, kad Iestādei ir piešķirtas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, personām jānodrošina tiesības vērsties Apelācijas padomē. Lai nodrošinātu efektivitāti un konsekvenci, Apelācijas padomei jābūt visu trīs Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotai struktūrvienībai, kas ir neatkarīga no to administratīvajām un regulatīvajām struktūrām. Apelācijas padomes lēmumu ir iespējams pārsūdzēt Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu Tiesā.

(41)  Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, Iestādei jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi galvenokārt tiktu gūti no valstu uzraudzības iestāžu obligātajām iemaksām un no Eiropas Savienības vispārējā budžeta ar atsevišķu budžeta pozīciju tajā. Savienība finansē Iestādi saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas vienošanos atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (IN)(37) 47. punktam. Attiecībā uz Savienības ieguldījumu ir jāpiemēro Eiropas Savienības budžeta procedūra. Finanšu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai. Uz kopējo budžetu attiecas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra.

(42)  Iestādei jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(38). Iestādei arī jāpievienojas 1999. gada 25. maija Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(39).

(43)  Lai nodrošinātu atvērtu un pārredzamu nodarbinātības kārtību un vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, Iestādes darbiniekiem jāpiemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība(40).

(44)  Ir būtiski aizsargāt komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju. Tās informācijas konfidencialitāte, kura atklāta Iestādei un ar kuru apmainās uzraudzības iestāžu tīklā, būtu jāreglamentē ar stingriem un efektīviem konfidencialitātes noteikumiem.

(45)  Personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(41) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti(42), kuras ir pilnībā piemērojamas šīs regulas vajadzībām.

(46)  Lai nodrošinātu Iestādes darbības pārredzamību, Iestādei jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(43).

(47)  Valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, jāļauj piedalīties Iestādes darbībā atbilstīgi attiecīgiem nolīgumiem, kas jānoslēdz Savienībai.

(48)  Tā kā šīs regulas mērķus, proti, iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu uzraudzības regulējuma un uzraudzības līmeni, noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību, finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības aizsardzību, finanšu sistēmas stabilitātes saglabāšanu un starptautiskās uzraudzības koordināciju, nav iespējams pietiekamā mērā sasniegt dalībvalstu līmenī, un rīcības mēroga dēļ šie mērķi ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, Savienība var noteikt pasākumus atbilstoši subsidiaritātes principam, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(49)  Iestāde pārņem visus Eiropas vērtspapīru regulatoru komitejas pašreizējos uzdevumus un pilnvaras. Tāpēc jāatceļ Komisijas 2009. gada 23. janvāra Lēmums 2009/77/EK, ar ko izveido Eiropas vērtspapīru regulatoru komiteju, un attiecīgi jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmums Nr. 716/2009/EK, ar ko izveido Kopienas programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā(44).

(50)  Ir lietderīgi noteikt termiņu šīs regulas piemērošanai, lai nodrošinātu, ka Iestāde ir pienācīgi sagatavojusies darbības uzsākšanai, un lai nodrošinātu netraucētu Eiropas vērtspapīru regulatoru komitejas aizstāšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IZVEIDE UN JURIDISKAIS STATUSS

1. pants

Izveide un darbības joma

1.  Ar šo regulu izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (turpmāk “Iestāde”).

2.  Iestādes rīkojas saskaņā ar šīs regulas darbības jomu un saskaņā ar Direktīvu 97/9/EK, Direktīvu 98/26/EK, Direktīvu  2001/34/EK, Direktīvu 2002/47/EK, Direktīvu 2002/87/EK, Direktīvu 2003/6/EK, Direktīvu 2003/71/EK, Direktīvu 2004/39/EK, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2006/49/EK, ▌neskarot Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) kompetenci attiecībā uz konsultatīvo uzraudzību, Direktīvu … [gaidāmo AIFP direktīvu] un Regulu (EK) Nr. 1060/2009, Direktīvu 2005/60/EK un 2002/65/EK attiecīgajām daļām, ciktāl ar tām ir reglamentēti ieguldījumu pakalpojumu uzņēmumi vai kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas tirgo savas daļas vai akcijas, tostarp visām direktīvām, noteikumiem un lēmumiem, kas pamatojas uz minētajiem tiesību aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.

2.a  Iestāde darbojas arī jomās, kuras reglamentē 2. punktā minētie tiesību akti, tostarp strādā ar jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmumu vadību un revīziju un finanšu pārskatiem, ja šāda Iestādes darbība ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu 2. punktā minēto tiesību aktu piemērošanu.

3.  Šīs regulas noteikumi neskar Komisijas pilnvaras, jo īpaši LESD 258. pantā noteiktās pilnvaras nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem.

4.  Iestādes mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, veicinot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti un finanšu sistēmas efektivitāti Savienības ekonomikai, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Iestāde veicina: i) iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot stabilu, efektīvu un atbilstīgu uzraudzības regulēšanas un uzraudzības līmeni;▌iii) finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu; iv) ▌ starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu; v) regulējuma arbitrāžas novēršanu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu sekmēšanu; vi) nodrošināšanu, ka ieguldījumu un citi riski tiek pienācīgi regulēti un uzraudzīti un vii) patērētāju aizsardzību. Šajā nolūkā Iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu iepriekš tekstā 2. punktā minēto Savienības leģislatīvo aktu piemērošanu, veicinot uzraudzības konverģenci un sniedzot atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, kā arī veicot tirgu ekonomikas analīzi, lai veicinātu Iestādes darbības mērķa sasniegšanu.

Pildot ar šo regulu tai noteiktos uzdevumus, Iestāde pievērš īpašu uzmanību jebkādiem sistēmiskajiem riskiem, ko rada tirgus dalībnieki, kuru darbības traucējumi var ietekmēt finanšu sistēmas darbību vai reālo ekonomiku.

Veicot šajā regulā minētos pienākumus, Iestāde rīkojas neatkarīgi un objektīvi tikai Savienības interesēs.

1.a pants

Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma

1.  Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (turpmāk ‐ EFUS). Galvenais EFUS uzdevums ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un tādējādi nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu izmantotāju pietiekamu aizsardzību.

2.  EFUS veido:

   (a) Eiropas Sistēmisko risku komiteja (ESRK), pildot uzdevumus, kas precizēti Regulā (ES) Nr. …/2010 un šajā regulā;
   (b) Iestāde;
   (c) Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2010 [EVTI];
   (d) Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšana un fondēto pensiju iestāde), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2010 (EAFPI);
   (e) Eiropas Uzraudzības iestādes (Apvienotās komitejas) (turpmāk – Apvienotā komiteja), pildot uzdevumus, kas minēti 40. līdz 43. pantā;
   (f) dalībvalstu iestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. .../2010 [EVTI], Regulas (ES) Nr. .../2010 [EAFPI] un Regulas (ES) Nr. .../2010 [EBI] 2. panta 2. punktā;
   (g) Komisija, pildot uzdevumus, kas minēti 7. un 9. pantā.

3.  Ar Apvienotās komitejas starpniecību Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju, kā arī Eiropas Uzraudzības iestādi (Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi) un Eiropas Uzraudzības iestādi (Vērtspapīru un tirgu iestādi), nodrošina darba konsekvenci starp nozarēm, kā arī vienojas par kopējām nostājām finanšu konglomerātu uzraudzībā un citos starpnozaru jautājumos.

4.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu EFUS puses sadarbojas ar patiesu savstarpēju cieņu un uzticību, īpaši, nodrošinot starp tām atbilstošu un drošu informācijas plūsmu.

5.  Tām uzraudzības iestādes, kas ietilpst EFUS, ir pienākums saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem uzraudzīt finanšu iestādes, kas darbojas Savienībā.

1.b pants

1.a panta 2. punktā minētās iestādes atskaitās Eiropas Parlamentam.

2.pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

   (1) “finanšu tirgus dalībnieks” ir jebkura persona, uz kuru attiecas kāda no 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu prasībām vai valsts tiesību akti, ar ko šādus tiesību aktus īsteno;
   (2) “kompetentās iestādes” ir kompetentās iestādes un/vai uzraudzības iestādes, kā noteikts 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos. Attiecībā uz Direktīvu 2002/65/EK un Direktīvu 2005/60/EK “kompetentās iestādes” ir iestādes, kuru kompetencē ir nodrošināt, lai ieguldījumu pakalpojumu uzņēmumi un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas tirgo savas daļas vai akcijas, ievērotu minēto direktīvu prasības. Attiecībā uz ieguldījumu kompensācijas sistēmām kompetentās iestādes ir iestādes, kas atbilstīgi Direktīvai 97/9/EK pārvalda valstu kompensācijas sistēmas, vai gadījumā, ja ieguldījumu kompensācijas sistēmas darbību nodrošina privāts uzņēmums, − valsts iestāde, kas uzrauga šādas sistēmas, atbilstīgi minētajai direktīvai.

3. pants

Juridiskais statuss

1.  Iestāde ir Savienības iestāde ar juridiskas personas statusu.

2.  Visās dalībvalstīs Iestādei ir visplašākā tiesībspēja, ko dalībvalstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Iestāde jo īpaši var iegādāties vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

3.  Iestādi pārstāv tās priekšsēdētājs.

4. pants

Sastāvs

Iestādi veido:

   (1) Uzraudzības padome, kura veic 28. pantā noteiktos uzdevumus;
   (2) valde, kura veic 32. pantā noteiktos uzdevumus;
   (3) priekšsēdētājs, kurš veic 33. pantā noteiktos uzdevumus;
   (4) izpilddirektors, kurš veic 38. pantā noteiktos uzdevumus;
   (5) Apelācijas padome, kā noteikts 44. pantā, kura veic 46. pantā noteiktos uzdevumus.

5. pants

Mītne

Iestādes mītne ir Frankfurtē.

Tai var būt pārstāvniecības nozīmīgākajos Eiropas Savienības finanšu centros.

II NODAĻA

IESTĀDES UZDEVUMI UN PILNVARAS

6. pants

Iestādes uzdevumi un pilnvaras

1.  Iestādes uzdevumi ir:

   a) veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši sniedzot atzinumus Savienības iestādēm un izstrādājot pamatnostādnes, ieteikumus un regulatīvo tehnisko un īstenošanas tehnisko standartu projektus, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem;
   b) veicināt Savienības leģislatīvo aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības praksi, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulējuma arbitrāžu, veicot starpnieka funkciju un izšķirot strīdus starp kompetentajām iestādēm, nodrošinot efektīvu un konsekventu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību un nodrošinot uzraudzības iestāžu kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus cita starpā ārkārtas situācijās;
   c) stimulēt un veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm;
   d) cieši sadarboties ar ESRK, jo īpaši sniedzot ESRK informāciju, kas tai ir nepieciešama uzticēto uzdevumu izpildei un nodrošinot turpmākus pasākumus pēc ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem;
   e) organizēt un veikt kompetento iestāžu salīdzinošās novērtēšanas analīzi, tostarp sniegt konsultācijas, lai veicinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;
   f) uzraudzīt un novērtēt tirgus norises savā kompetences jomā;
   fa) veikt tirgu ekonomisko analīzi, lai nodrošinātu Iestādes pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju;
   fb) sekmēt noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību;
   fc) palīdzēt pārvaldīt tādas pārrobežu iestāžu krīzes, kuras var radīt 12.b pantā minēto sistēmisko risku, un ar 12.c pantā minētās Noregulējuma vienības starpniecību piemēro šādām iestādēm agrīnās iejaukšanās, noregulējuma vai maksātnespējas procedūru;
   g) veikt jebkurus citus šajā regulā vai 1. panta 2. punktā minētajos Savienības leģislatīvajos aktos noteiktos īpašos uzdevumus;
   ga) uzraudzīt tos finanšu tirgus dalībniekus, kas nav pakļauti kompetento iestāžu uzraudzībai;
   gb) savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt informāciju, kas attiecas uz tās darbības jomu, jo īpaši tās kompetences jomā ‐ informāciju par reģistrētajiem finanšu tirgus dalībniekiem, lai sabiedrībai nodrošinātu viegli pieejamu informāciju;
   gc) attiecīgos gadījumos pildīt visus uzdevumus, kurus šobrīd veic Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja;

2.  Lai veiktu 1. punktā noteiktos uzdevumus, Iestādei tiek piešķirtas šajā regulā noteiktās pilnvaras, jo īpaši ▌:

   a) izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu 7. pantā noteiktos īpašos gadījumos;
   aa) izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu 7.e pantā noteiktos īpašos gadījumos;
   b) pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, kā noteikts 8. pantā;
   c) sniegt ieteikumus īpašos gadījumos, kā noteikts 9. panta 3. punktā;
   d) īpašos gadījumos, kas noteikti 10. un 11. pantā, pieņemt atsevišķus kompetentajām iestādēm adresētus lēmumus;
   e) īpašos gadījumos, kas noteikti 9. panta 6. punktā, 10. panta 3. punktā un 11. panta 4. punktā, pieņemt atsevišķus finanšu tirgu dalībniekiem adresētus lēmumus;
   f) sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai, kā noteikts 19. pantā;
   fa) vākt vajadzīgo informāciju par finanšu tirgus dalībniekiem, kā noteikts 20. pantā;
   fb) izstrādāt vienotas metodes, ar kurām novērtē produkta īpašību un izplatīšanas procesa ietekmi uz finanšu tirgus dalībnieku finansiālo stāvokli un patērētāju aizsardzību;
   fc) nodrošināt reģistrēto finanšu tirgus dalībnieku datubāzi atbilstīgi Iestādes kompetences jomai, un ja to paredz šīs regulas 1. panta 2. punktā minētie tiesību akti ‐ centrālā līmenī;
   fd) izveidot regulatīvu standartu, kurā noteikta, kāda informācija par darījumiem un tirgus dalībniekiem obligāti jāiesniedz Iestādei, kā jāveic informācijas ieguves koordinēšana un kā savstarpēji jāsasaista pastāvošās dalībvalstu datubāzes, lai nodrošinātu, ka Iestādei vienmēr ir iespējams piekļūt atbilstīgai un svarīgai informācijai par darījumiem un tirgu.

3.  Iestāde īsteno visas ekskluzīvās uzraudzības pilnvaras pār iestādēm Savienībā vai ekonomiskām darbībām Savienībā, kas tai piešķirtas saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.

3.a  Lai īstenotu savas 3. punktā minētās ekskluzīvās uzraudzības pilnvaras, Iestādei tiek piešķirtas atbilstīgas izmeklēšanas un tiesību piemērošanas pilnvaras, kā noteikts attiecīgos tiesību aktos, kā arī tiesības iekasēt maksu. Lai veiktu savus uzdevumus, Iestāde cieši sadarbojas ar kompetentajām iestādēm un izmanto to zināšanas, infrastruktūru un pilnvaras.

6.a pants

Patērētāju tiesību aizsardzība un finansiālā darbība

1.  Lai sekmētu noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību, Iestāde uzņemas vadošo lomu, veicinot finanšu produktu un pakalpojumu pārredzamību, vienkāršumu un taisnīgumu visā vienotajā tirgū, tostarp:

   i) vācot un analizējot informāciju par patēriņa tendencēm, un ziņojot par to,
     ii) pārskatot un koordinējot finanšu lietpratības un izglītības iniciatīvas,
   iii) izstrādājot apmācības standartus nozarei,
     iv) atbalstot vienotu noteikumu par datu nodošanu atklātībai izstrādi,
   v) jo īpaši novērtējot kredītu pieejamību un izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.

2.  Iestāde pārrauga jaunās un esošās finansiālās darbības un var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai veicinātu tirgu drošumu un stabilitāti, kā arī regulatīvās prakses konverģenci.

3.  Iestāde var arī brīdināt gadījumos, kad finansiāla darbība nopietni apdraud 1. panta 4. punktā noteikto mērķu sasniegšanu.

4.  Iestāde izveido finanšu jomas jauninājumu Komiteju, kas ir Iestādes vienota daļa, kura sadarbojas ar visām kompetentajām valstu uzraudzības iestādēm, lai panāktu koordinētu pieeju regulatīvajām un pārraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām, un konsultē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

5.  Iestāde var uz laiku aizliegt vai ierobežot dažus finansiālo darbību veidus, kas apdraud finanšu tirgu normālu darbību un integritāti vai Eiropas Savienības visas finanšu sistēmas, vai tās daļas stabilitāti gadījumos, kas minēti, un ievērojot nosacījumus, kas noteikti leģislatīvajos aktos, kuri minēti 1. panta 2. punktā vai ārkārtas situāciju gadījumā atbilstīgi nosacījumiem, kas noteikti 10. pantā.

Šo lēmumu Iestāde regulāri un laicīgi pārskata.

Iestāde var arī izvērtēt, vai nepieciešams aizliegt vai ierobežot noteikta veida finansiālās darbības, un, gadījumos, kad tas nepieciešams, informē komisiju, lai sekmētu jebkādu aizliegumu vai ierobežojumu pieņemšanu.

7. pants

Regulatīvie tehniskie standarti

1.  Eiropas Parlaments un Padome var deleģēt komisijai pilnvaras pieņemt regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos. Šie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to saturu nosaka tikai to pamatā esošie leģislatīvie akti. Regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrādā Iestāde un iesniedz to Komisijai apstiprināšanai.Ja termiņos, kas noteikti tiesību aktos, kuri minēti 1. panta 2. punktā, Iestāde neiesniedz Komisijai projektu, Komisija var pieņemt regulatīvo tehnisko standartu.

  1.a Pirms standartu projekta iesniegšanas Komisijai Iestāde ▌organizē regulatīvo tehnisko standartu atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šāda apspriešana un izvērtēšana nav nesamērīga attiecībā pret konkrēto regulatīvo tehnisko standartu darbības jomu un ietekmi vai attiecīgā jautājuma izskatīšanas steidzamību. Turklāt Iestāde 22. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai prasa arī atzinumu vai konsultāciju.

1.b  Komisija, saņemot regulatīvo tehnisko standartu projektu no Iestādes, nekavējoties to nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Ņemot vērā Savienības intereses, Komisija var apstiprināt standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.

7.a pants

Regulatīvo standartu projekta neapstiprināšana vai grozīšana

1.  Ja Komisija ir iecerējusi neapstiprināt regulatīvos tehniskos standartus vai apstiprināt tos daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta standartu projektu atpakaļ Iestādei, ierosinot pamatotus grozījumus.

2.  6 nedēļu laikā Iestāde var grozīt regulatīvo tehnisko standartu projektu, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, un to vēlreiz iesniegt Komisijai apstiprināšanai. Iestāde informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par tās pieņemtajiem lēmumiem.

3.  Ja Iestāde nepiekrīt Komisijas lēmumam noraidīt vai grozīt tās sākotnējo priekšlikumu, Eiropas Parlaments vai Padome mēneša laikā var sasaukt atbildīgās Eiropas Parlamenta vai Padomes komitejas ad hoc sanāksmi, uzaicinot atbildīgo komisāru un Iestādes priekšsēdētāju izklāstīt savus atšķirīgos apsvērumus.

7.b pants

Deleģējuma izpilde

1.  Šīs regulas 7. pantā minētās pilnvaras pieņemt regulatīvos tehniskos standartus Komisijai piešķir uz 4 gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms minētā četru gadu laikposma beigām Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina uz tikpat ilgu laikposmu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 7.c pantu.

2.  Līdzko Komisija pieņem regulatīvo tehnisko standartu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.  Iestādes Priekšsēdētājs 35. panta 2. punktā minētajā ziņojumā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par apstiprinātajiem regulatīvajiem standartiem un to, vai kompetentās iestādes tos ir izpildījušas.

7.c pants

Iebildumi pret regulatīvajiem tehniskajiem standartiem

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret regulatīvo tehnisko standartu trīs mēnešos no dienas, kad to paziņojusi Komisija. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu var pagarināt vēl par trijiem mēnešiem.

2.  Regulatīvo tehnisko standartu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tam būtu jāstājas spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu nepaust iebildumus. Ja, beidzoties šim laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome iebildumus pret regulatīvo tehnisko standartu nav paudusi, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.  Eiropas Parlaments un Padome tūlīt pēc tam, kad Komisija ir nosūtījusi projektu, var pieņemt deklarāciju, ka tām nav iebildumu, un deklarācija stājas spēkā tad, kad Komisija pieņem regulatīvo standartu, neizdarot izmaiņas projektā.

4.  Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret regulatīvo tehnisko standartu, tas nestājas spēkā. Saskaņā ar LESD 296. pantu iestāde, kura pauž iebildumus pret deleģēto, norāda šādu iebildumu iemeslus.

7.d pants

Deleģējuma atsaukšana

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 7. pantā.

2.  Līdz ar lēmuma par atsaukšanu pieņemšanu deleģēšana zaudē spēku.

3.  Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai lemtu, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas laikus cenšas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras regulatīvo tehnisko standartu pilnvaras varētu tikt atsauktas.

7.e pants

Īstenošanas tehniskie standarti

1.  Ja Eiropas Parlaments un Padome piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar LESD 291. pantu, tad gadījumos, kad nepieciešami vienoti nosacījumi Savienības tiesību aktu īstenošanai jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos, tiek ievērots sekojošais:

   a) Iestādes izstrādātie īstenošanas tehnisko standartu projekti saskaņā ar iepriekšminētajiem tiesību aktiem, kas jāiesniedz Komisijai, ir tehniski, tie nav politiski motivēti un tie nosaka vienīgi nosacījumus juridiski saistošu Savienības tiesību aktu piemērošanai.
   b) ja Iestāde neiesniedz projektu Komisijai termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos, vai Iestāde neiesniedz projektu Komisijai termiņā, kas norādīts pieprasījumā, ko Komisija nosūtījusi Iestādei saskaņā ar 19. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktu.

2.  Pirms standartu projekta iesniegšanas Komisijai Iestāde organizē īstenošanas tehnisko standartu atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šāda apspriešana un izvērtēšana nav nesamērīga attiecībā pret konkrēto tehnisko standartu darbības jomu un ietekmi vai attiecīgā jautājuma izskatīšanas steidzamību.

Turklāt Iestāde 22. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai prasa arī atzinumu vai konsultāciju.

3.  Iestāde iesniedz īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai, lai to apstiprinātu saskaņā ar LESD 291. pantu, un vienlaikus arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.  Trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas tehnisko standartu projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par īstenošanas standartu projekta apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Ņemot vērā Savienības intereses, Komisija var apstiprināt standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.

Visos gadījumos, kad Komisija apstiprina īstenošanas tehnisko standartu, izdarot grozījumus Iestādes iesniegtajā īstenošanas tehniskā standarta projektā, Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.  Komisija pieņem standartus, izmantojot regulas vai lēmumus, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. pants

Pamatnostādnes un ieteikumi

1.  Lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, Iestāde pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti kompetentajām iestādēm vai finanšu tirgu dalībniekiem.

1.a  Iestāde attiecīgos gadījumos organizē pamatnostādņu un ieteikumu atklātu sabiedrisku apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Turklāt Iestāde 22. pantā minētajai Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai attiecīgos gadījumos prasa atzinumu vai konsultāciju. Šādas konsultācijas, viedokļu izvērtēšana un ieteikumu sniegšana ir samērīgas ar pamatnostādnes vai ieteikuma darbības jomu, veidu un ietekmi.

2.  Kompetentās iestādes un finanšu tirgus dalībnieki dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus.

Divus mēnešu laikā kopš pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas katra kompetentā iestāde apstiprina, ka tā plāno ievērot šīs pamatnostādnes un ieteikumus. Ja kompetentā iestāde nolemj attiecīgo pamatnostādni vai ieteikumu neievērot, tā šo lēmumu paziņo Iestādei, minot iemeslus. Iestāde šos iemeslus publisko.

Ja kompetentā iestāde nepiemēro pamatnostādnes vai ieteikumus, Iestāde šo nepiemērošanu publisko.

Katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, Iestāde var pieņemt lēmumu šos kompetentās iestādes minētos pamatnostādnes vai ieteikuma nepiemērošanas iemeslus publiskot. Pirms publiskošanas kompetentā iestāde saņem attiecīgu paziņojumu.

Ja to pieprasa pamatnostādne vai ieteikums, finanšu tirgus dalībnieki katru gadu sniedz skaidru un sīki izstrādātu ziņojumu par to, vai tie ievēro pamatnostādni vai ieteikumu.

2.a  Šīs regulas 28. panta 4.a punktā minētajā pārskatā Iestāde informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par izdotajām pamatnostādnēm un ieteikumiem, norādot, kura kompetentā iestāde tos nav ievērojusi, un ieskicējot, kā tiek plānots nodrošināt, ka turpmāk tā Iestādes pamatnostādnes un ieteikumus ievēros.

9. pants

Savienības tiesību aktu pārkāpums

1.  Ja kompetentā iestāde ▌nav piemērojusi vai ir piemērojusi leģislatīvos aktus ▌, kas minēti 1. panta 2. punktā ▌tā, ka tiek pārkāpti Savienības tiesību akti, tostarp regulatīvie tehniskie un īstenošanas tehniskie standarti, kas izstrādāti saskaņā ar 7. un 7.e pantu, jo īpaši nenodrošinot to, ka finanšu tirgu dalībnieks ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.

2.  Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Komisijas, Eiropas Parlamenta, Padomes, Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt ▌Savienības tiesību aktu pārkāpumu vai nepiemērošanas gadījumus.

  2.a Neskarot 20. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz Iestādei visu informāciju, ko Iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai.

3.  Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas Iestāde var sniegt iesaistītajai kompetentajai iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

Desmit darba dienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde informē Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai nodrošinātu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.

4.  Ja viena mēneša laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz Iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas var sniegt oficiālu atzinumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Komisijas oficiālajā atzinumā ņem vērā Iestādes ieteikumu.

Komisija sniedz šādu oficiālu atzinumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.

Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.

5.  Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā oficiālā atzinuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Komisijas oficiālo atzinumu.

6.  Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto oficiālo atzinumu un ja savlaicīgi ir jānovērš▌neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu tirgus dalībniekiem, Iestāde saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem var pieņemt atsevišķu kādam finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

Iestādes lēmums atbilst Komisijas oficiālajam atzinumam, kas izdots saskaņā ar 4. punktu.

7.  Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Veicot pasākumus saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. punktu sniegts oficiāls atzinums vai saskaņā ar 6. punktu pieņemts lēmums, kompetentās iestādes ievēro attiecīgi vai nu šādu oficiālu atzinumu, vai lēmumu.

7.a  Šīs regulas 28. panta 4.a  punktā minētajā ziņojumā Iestāde norāda, kuras kompetentās iestādes un finanšu tirgus dalībnieki nav ievērojuši 4. un 6. punktā minētos oficiālos atzinumus un lēmumus.

10. pants

Rīcība ārkārtas situācijās

1.  Tādu nelabvēlīgu notikumu gadījumā, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Eiropas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, Iestāde aktīvi veicina un vajadzības gadījumā saskaņo visus pasākumus, ko veic attiecīgās dalībvalstu kompetentās uzraudzības iestādes.

Lai pildītu starpnieka un koordinatora pienākumus, Iestādei jāsaņem informācija par visiem attiecīgajiem attīstības virzieniem, tā jāielūdz piedalīties novērotāja statusā jebkurās dalībvalstu attiecīgo kompetento uzraudzības iestāžu sanāksmēs.

1.a  Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, ESRK vai Iestādes pieprasījuma var pieņemt Iestādei adresētu lēmumu, šīs regulas vajadzībām nosakot ārkārtas situācijas esību. Komisija ik pēc mēneša un jebkurā gadījumā vismaz reizi mēnesī pārskata šo lēmumu un tiklīdz iespējams paziņo par ārkārtas situācijas pārtraukšanu.

Ja Komisija nosaka ārkārtas situāciju, tā nekavējoties pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

2.  Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 1.a punktu un ārkārtas apstākļos, kad valsts iestādēm ir jārīkojas saskaņoti, reaģējot uz negatīviem pavērsieniem, kas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Eiropas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, Iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, lai risinātu šādus pavērsienus, nodrošinot, ka finanšu iestādes un kompetentās iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.

3.  Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 2. punktā minēto Iestādes lēmumu, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu tirgu dalībniekiem, Iestāde var pieņemt atsevišķu kādam finanšu tirgu dalībniekam adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

4.  Saskaņā ar 3. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 2. vai 3. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.

11. pants

Strīdu izšķiršana starp kompetentajām iestādēm

1.  Neskarot 9. pantā noteiktās pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepiekrīt procedūrai vai citas kompetentās iestādes darbībai vai bezdarbībai jomās, kurās 1. panta 2. punktā noteiktie leģislatīvie akti paredz vairāk nekā vienas dalībvalsts kompetento iestāžu sadarbību, koordināciju vai kopīga lēmuma pieņemšanu, Iestāde pēc savas iniciatīvas vai vienas vai vairāku iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma uzņemas iniciatīvu, palīdzot iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru.

2.  Iestāde nosaka kompetento iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos noteiktos attiecīgos laikposmus un jautājuma sarežģītību un steidzamību. Šajā posmā Iestāde darbojas kā vidutājs.

3.  Ja samierināšanas posma beigās iesaistītās kompetentās iestādes nav panākušas vienošanos, Iestāde saskaņā ar 29. panta 1. punkta trešajā daļā noteikto procedūru pieņem lēmumu izšķirt strīdu un pieprasīt tām veikt īpašus pasākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nosakot, ka šī lēmuma izpilde attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistoša.

4.  Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem leģislatīvajiem aktiem, Iestāde pieņem atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

4.a  Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu. Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.

4.b  Šīs regulas 35. panta 2. punktā minētajā ziņojumā priekšsēdētājs norāda domstarpības, kas radušās kompetentajām iestādēm, panāktās vienošanās un lēmumus, kas pieņemti, lai šīs domstarpības novērstu.

11.a pants

Strīdu izšķiršana starp dažādu nozaru kompetentajām iestādēm

Apvienotā komiteja saskaņā ar 11. un 42. pantā noteikto procedūru, risina domstarpības, kas var rasties starp dažādu nozaru kompetentajām iestādēm, kas noteiktas šīs regulas, Regulas (ES) Nr. .../2010 [EBI] un Regulas (ES) Nr. .../2010[EAFPI] 2. panta 2. punktā.

12. pants

Uzraudzības iestāžu kolēģijas

1.  Iestāde palīdz veicināt un uzraudzīt efektīvu, konstruktīvu un konsekventu uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību, kā minēts Direktīvā 2006/48/EK, un veicina Savienības tiesību aktu saskaņotu piemērošanu kolēģijās. Iestādes personāls var piedalīties jebkuros pasākumos, tostarp pārbaudēs uz vietas, kuras kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.

2.  Attiecīgā gadījumā Iestāde vada uzraudzības iestāžu kolēģiju darbu. Šim nolūkam Iestādi uzskata par “kompetento iestādi” attiecīgo tiesību aktu izpratnē. Tā veic vismaz šādus pasākumus:

     a) apkopo visu būtisko informāciju un apmainās ar to parastās situācijās un ārkārtas situācijās, lai sekmētu uzraudzības iestāžu kolēģijas darbu un lai izveidotu un pārvaldītu centralizētu sistēmu, kas nodrošina šādas informācijas pieejamību kompetentajām iestādēm, kuras ir uzraudzības iestāžu kolēģiju locekles;
   b) uzsāk un koordinē Savienības līmeņa spriedzes pārbaudes, lai novērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, jo īpaši tiem, kas norādīti 12.b pantā, nodrošinot, lai attiecībā uz šādām pārbaudēm valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes;
   c) plāno un vada uzraudzības darbu gan parastās, gan ārkārtas situācijās, tostarp novērtējot riskus, kuriem finanšu iestādes ir vai varētu būt pakļautas, kā arī
     d) pārzina uzdevumus, ko veic kompetentās iestādes.

3.a  Iestāde var izdot regulatīvos un īstenošanas standartus, pamatnostādnes un ieteikumus, kas tiek pieņemti saskaņā ar 7., 7.e un 8. pantu, lai saskaņotu uzraudzības darbības un labāko praksi, ko pieņēmušas uzraudzības iestāžu kolēģijas. Lai nodrošinātu visu kolēģiju kopīgu darbību, Iestādes apstiprina katras kolēģijas darbības kārtību, kas izklāstīta rakstiski.

3.b  Pildot juridiski saistošo vidutāja pienākumu, Iestādei saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru jāizšķir dalībvalstu kompetento iestāžu strīdi. Ja attiecīgā uzraudzības iestāžu kolēģija nespēj panākt vienošanos, Iestāde var pieņemt lēmumus par uzraudzību, kas būtu tieši piemērojami attiecīgajai iestādei.

12.a pants

Vispārējie noteikumi

1.  Iestāde sevišķu uzmanību pievērš finanšu pakalpojumu pārtraukuma riskiem un to risināšanai, proti, riskam, i) kuru rada finanšu sistēmas vai tās daļu novājināšanās un ii) kurš potenciāli var būtiski negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu un reālo ekonomiku (sistēmiskais risks). Visu veidu finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūra var zināmā mērā atstāt sistemātisku ietekmi.

2.  Iestāde sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju izstrādā vienotu kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju kopumu (riska paneli), kurš veidos pamatu 12.b pantā minēto pārrobežu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības novērtējumam. Šo novērtējumu regulāri pārskata, ņemot vērā iestādes riska profila materiālās izmaiņas. Uzraudzības iestāžu novērtējums iestādei ir būtisks elements lēmuma pieņemšanā attiecībā uz grūtībās nonākušas iestādes tiešu uzraudzību vai intervenci.

3.  Neskarot 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus, Iestāde vajadzības gadījumā ierosina papildu regulatīvo un īstenošanas standartu projektu, kā arī pamatnostādnes un ieteikumus 12.b pantā minētajām iestādēm.

4.  Iestāde veic to pārrobežu iestāžu uzraudzību, kuras var radīt sistēmisku risku, kā noteikts 12.b pantā. Šādos gadījumos Iestāde darbojas, izmantojot kompetento iestāžu starpniecību.

5.  Iestāde izveido Noregulējuma vienību, kuru pilnvaro īstenot skaidri definētu krīzes pārvaldību un atrisināšanu, sākot no agrīnas intervences un turpinot līdz noregulējumam un maksātnespējas procesam, un kura vada šādas procedūras.

12.b pants

Tādu pārrobežu finanšu tirgus dalībnieku noteikšana, kas var radīt sistēmisku risku

1.  Uzraudzības padome pēc apspriešanās ar ESRK var saskaņā ar 29. panta 1. punktā paredzēto procedūru noteikt pārrobežu finanšu tirgus dalībniekus, kuriem ir jānosaka tieša Iestādes uzraudzība vai kuri jānodod Noregulējuma vienības pārziņā, kā minēts 12.c pantā, tāpēc, ka tie var radīt sistēmisku risku.

2.  Kritēriji šādu finanšu tirgus dalībnieku noteikšanai ir atbilstīgi Finanšu stabilitātes padomes (FSP), SVF un Starptautisko norēķinu bankas (SNB) ieviestajiem kritērijiem.

12.c pants

Noregulējuma vienība

1.  Noregulējuma vienība saglabā finanšu stabilitāti un ierobežo 12.b pantā norādīto grūtībās nonākušo iestāžu izraisītu domino efektu attiecībā uz pārējo sistēmu vai uz ekonomiku kopumā, kā arī samazina nodokļu maksātāju izmaksas, ievērojot proporcionalitātes principu, kreditoru hierarhiju un garantējot vienlīdzīgu attieksmi pārrobežu gadījumos.

2.  Noregulējuma vienībai ir pilnvaras veikt 1. pantā noteiktos uzdevumus, lai panāktu finanšu grūtību skarto iestāžu atveseļošanos vai izlemtu par dzīvotnespējīgu iestāžu likvidāciju (kas ir būtiski morālā kaitējuma novēršanai). Cita starpā tā varētu prasīt veikt pielāgojumus saistībā ar kapitālu vai likviditāti, pielāgot uzņēmējdarbības kombināciju, uzlabot procesus, iecelt vai mainīt vadītājus, ieteikt garantijas, aizdevumus un likviditātes palīdzību, veikt pilnīgu vai daļēju pārdošanu, izveidot labo un slikto banku vai pagaidu banku (“bridge bank”), mazināt parādus, izdodot akcijas (ar attiecīgām diskonta likmēm), vai iestādi uz laiku nacionalizēt.

3.  Noregulējuma vienībā iekļauj ekspertus, kurus ieceļ Iestādes Uzraudzības padome un kuriem ir atbilstīgas specializētas zināšanas par finanšu iestāžu pārstrukturēšanu, to darbības radikālu maiņu un likvidāciju.

12.d pants

Eiropas Ieguldītāju garantiju sistēma

1.  Iestāde veicina valstu Ieguldītāju kompensāciju sistēmu (IGS) nostiprināšanu, nodrošinot, ka tās saņem pienācīgu finansējumu no finanšu iestāžu iemaksām, tostarp no tirgus dalībnieku mītnēm trešās valstīs, un tās spēj nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību visiem ieguldītājiem visā Savienībā saskaņotā sistēmā, kas neskar stabilizējošo drošību, kuru sniedz savstarpējās garantiju sistēmas, ja tās atbilst Savienības standartiem.

2.  8. pants par Iestādes pilnvarām pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus attiecas arī uz ieguldītāju garantiju sistēmām.

3.  Komisija var pieņemt regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus, kā tas noteikts leģislatīvajos aktos, kas minēti 1. panta 2. punktā, saskaņā ar procedūru, kas noteikta šīs regulas 7. līdz 7.d pantā.

12.e pants

Eiropas sistēma noregulējumam un finansēšanas pasākumiem

1.  Eiropas Vērtspapīru un tirgu stabilitātes fondu (Stabilitātes fonds) izveido, lai stiprinātu finanšu sistēmas izmaksu internalizāciju un palīdzētu pārvarēt krīzi grūtībās nonākušiem pārrobežu finanšu tirgus dalībniekiem. Finanšu tirgus dalībniekiem, kuri darbojas tikai vienā dalībvalstī, ir iespēja pievienoties fondam. Eiropas Vērtspapīru un tirgu stabilitātes fonds pieņem atbilstīgus pasākumus, lai novērstu to, ka atbalsta pieejamība rada morālo kaitējumu.

2.  Eiropas Vērtspapīru un tirgus stabilitātes fonds tiek finansēts no tiešām iemaksām, kuras veic visi pārrobežu finanšu tirgus dalībnieki, kas noteikti 12.b pantā, kā arī tie, kuri izlēmuši piedalīties šajā sistēmā saskaņā ar 1. punktu. Šie maksājumi ir samērīgi riska līmenim, kas saistīts ar katru konkrēto finanšu tirgus dalībnieku. Nosakot iemaksu apjomu, ņem vērā plašākus ekonomiskus nosacījumus, piemēram, aizdevumu piešķiršanas iespējas ražotājiem un MVU, un to, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir nepieciešams saglabāt kapitālu citu regulatīvu un uzņēmējdarbības prasību izpildei.

3.  Eiropas Stabilitātes fondu vada Valde, ko uz pieciem gadiem ieceļ Iestāde. Valdes locekļus izvēlas no valstu iestāžu ieteikto darbinieku vidus. Fonds izveido arī Konsultatīvo padomi, kurā apvienoti Fondā iesaistījušies finanšu tirgus dalībnieki bez balsstiesībām. Fonda valde var ierosināt Iestādei uzticēt tā likviditātes pārvaldību iestādēm ar labu reputāciju (piemēram, EIB). Šie finanšu līdzekļi jāiegulda drošos un likvīdos instrumentos.

13. pants

Uzdevumu un pienākumu deleģēšana

1.  Kompetentās iestādes, ar deleģēto piekrišanu, var deleģēt uzdevumus un pienākumus Iestādei vai citai kompetentai iestādei, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. Dalībvalstis var izstrādāt īpašus pienākumu deleģēšanas mehānismus, kuri ir jāievēro vēl pirms to kompetentās iestādes noslēdz šādus nolīgumus, kā arī var ierobežot deleģējamo pienākumu jomu, attiecinot deleģējumu tikai uz tādiem uzdevumiem un pienākumiem, kas ir vajadzīgi konstruktīvai pārrobežu finanšu tirgus dalībnieku vai grupu uzraudzībai.

2.  Iestāde stimulē un veicina uzdevumu un pienākumu deleģēšanu kompetento iestāžu starpā, nosakot tos uzdevumus un pienākumus, ko var deleģēt vai kopīgi izpildīt, un veicinot labāko praksi.

2.a  Pienākumu deleģēšanu veic, pārdalot 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu kompetences. Deleģētās iestādes valsts tiesību akti reglamentē deleģēto pienākumu procedūru, izpildi, administratīvu pārskatīšanu un pārskatīšanu tiesā.

3.  Kompetentās iestādes informē Iestādi par deleģēšanas nolīgumiem, kurus tās plāno slēgt. Tās slēdz nolīgumus ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad informējušas Iestādi.

Viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas Iestāde var sniegt atzinumu par paredzēto nolīgumu.

Iestāde atbilstīgi publicē visus kompetento iestāžu noslēgtos deleģēšanas nolīgumus, lai pienācīgi informētu visas iesaistītās personas.

14. pants

Kopējā uzraudzības kultūra

1.  Iestāde aktīvi piedalās kopējas Eiropas uzraudzības kultūras un konsekventas uzraudzības prakses veidošanā un vienotu procedūru un konsekventu pieeju nodrošināšanā Eiropas Savienībā un veic vismaz šādus pasākumus:

   a) sniedz atzinumus kompetentajām iestādēm;
   b) veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Kopienas tiesību aktos;
   c) sekmē kvalitatīvu un vienotu uzraudzības standartu, tostarp ziņojumu iesniegšanas standartu izstrādi, kā arī starptautisko grāmatvedības standartu izstrādi saskaņā ar 1. panta 2.a punktu;
   d) pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo regulatīvo un īstenošanas tehnisko standartu, Iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus;
   e) izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus risinājumus.

2.  Attiecīgā gadījumā Iestāde var izstrādāt jaunus praktiskus un konverģences instrumentus, lai veicinātu kopēju uzraudzības pieeju un praksi.

15. pants

Kompetento iestāžu salīdzinošā novērtēšana

1.  Iestāde periodiski organizē un veic kompetento iestāžu īstenoto pasākumu daļēju vai pilnīgu salīdzinošās novērtēšanas analīzi, lai uzlabotu uzraudzības rezultātu konsekvenci. Šajā nolūkā Iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina pārskatīto iestāžu objektīvu novērtēšanu un salīdzināšanu. Veicot salīdzinošos novērtējumus, ņem vērā dotajā brīdī pieejamo informāciju un jau veiktos vērtējumus par attiecīgo kompetento iestādi.

2.  Veicot salīdzinošo novērtēšanu, cita starpā tiek novērtēti šādi aspekti:

   a) kompetentās iestādes resursu un pārvaldības pasākumu, resursu pārdales un darbinieku speciālo zināšanu atbilstība, jo īpaši attiecībā uz 7. un 7.e pantā minēto regulatīvo tehnisko un īstenošanas tehnisko standartu un 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;
   b) panāktais konverģences līmenis attiecībā uz Savienības tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 7. un 8. pantu pieņemto regulatīvo tehnisko un īstenošanas standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanu un uzraudzības prakses nodrošinātais Savienības tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanas līmenis;
   c) atsevišķu kompetento iestāžu izstrādāta laba prakse, kuru būtu lietderīgi pieņemt citām kompetentajām iestādēm;
   d) efektivitāte un konverģences līmenis, kas panākts attiecībā uz to noteikumu piemērošanu, kas pieņemti Savienības tiesību aktu īstenošanai, tostarp attiecībā uz administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, kas vērstas pret personām, kuras atbildīgas par to, ka noteikumi nav tikuši pildīti.

3.  Pamatojoties uz salīdzinošo novērtēšanu, Iestāde saskaņā ar 8. pantu var sniegt pamatnostādnes un ieteikumus ▌kompetentajām iestādēm. Iestāde, izstrādājot regulatīvo tehnisko vai īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar 7. līdz 7.e pantu, ņem vērā salīdzinošās novērtēšanas rezultātus. Kompetentās iestādes cenšas ievērot Iestādes sniegtos padomus. Ja kompetentā iestāde neievēro padomus, tā paziņo Iestādei par iemesliem.

Iestāde publisko salīdzinošās novērtēšanas gaitā atklātos labākās prakses piemērus. Turklāt visus pārējos salīdzinošo novērtējumu rezultātus var publiskot, ja ir saņemta tās kompetentās iestādes piekrišana, par kuru ir veikts attiecīgais salīdzinošais novērtējums.

16. pants

Koordinācijas funkcija

Iestāde īsteno vispārīgu kompetento iestāžu koordināciju, tostarp situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā.

Iestāde veicina saskaņotu Savienības rīcību, cita starpā:

   (1) veicinot informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm;
   (2) nosakot informācijas jomu un, ja iespējams un vajadzīgs, izvērtējot tādas informācijas uzticamību, kurai būtu jābūt pieejamai visām iesaistītajām kompetentajām iestādēm;
   (3) neskarot 11. panta noteikumus, pēc kompetento iestāžu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, veicot nesaistošas starpnieka funkciju;
   (4) nekavējoties informējot ESRK par visām iespējamām ārkārtas situācijām;
   (4.a) pieņemot jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu attiecīgo kompetento iestāžu darbības koordināciju, ja parādās tendences, kas var apdraudēt finanšu tirgus darbību.
   (4.b) centralizējot informāciju, kas saņemta no kompetentajām iestādēm saskaņā ar 12. un 20. pantu, sakarā ar regulatīvo ziņošanas pienākumu, kas noteikts iestādēm, kuras darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Iestāde dalās šajā informācijā ar citām attiecīgām kompetentajām iestādēm.

17. pants

Tirgus norišu novērtējums

1.  Iestāde uzrauga un novērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi, Eiropas Banku iestādi, ESRK un Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikrouzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde novērtējumos ietver to tirgu ekonomisko analīzi, kuros darbojas finanšu tirgus dalībnieki, un iespējamo tirgus norišu ietekmes uz tiem novērtējumu.

  1.a ▌Iestāde, sadarbojoties ar ESRK, uzsāk veikt un koordinē Savienības mēroga novērtējumus par ▌finanšu tirgu dalībnieku noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū. Šajā nolūkā Iestāde piemērošanai kompetentajās iestādēs izstrādā:

   a) vienotas metodes, kas ļauj novērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz nozīmīga finanšu tirgu dalībnieka finansiālo stāvokli;
   b) vienotas pieejas ▌finanšu tirgu dalībnieku noturības novērtējumu rezultātu paziņošanai;
   ba) vienotas metodes, ar kurām novērtē konkrētu produktu vai izplatīšanas procesu ietekmi uz tirgus dalībnieku finansiālo stāvokli, kā arī uz noguldītājiem, ieguldītājiem un patērētāju informēšanu.

2.  Neskarot Regulā (EK) Nr. .../2010 [ESRK] noteiktos ESRK uzdevumus, Iestāde ne retāk kā vienu reizi gadā un, vajadzības gadījumā, biežāk sniedz tās kompetences jomā esošo tendenču, iespējamo risku un apdraudējumu novērtējumus Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK.

Šajos novērtējumos Iestāde ietver būtiskāko risku un apdraudējumu klasifikāciju un attiecīgā gadījumā iesaka preventīvus vai korektīvus pasākumus.

3.  Cieši sadarbojoties ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Banku iestādi ar apvienotās komitejas starpniecību, Iestāde nodrošina pietiekamu starpnozaru tendenču, risku un apdraudējumu pārskatu.

18. pants

Starptautiskās attiecības

1.  Neskarot Savienības iestāžu un dalībvalstu kompetences jomas, Iestāde var veidot attiecības un slēgt administratīvus nolīgumus ar uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Šie pasākumi nerada juridiskus pienākumus Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, kā arī tie neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējas vai daudzpusējas vienošanās ar trešām valstīm.

2.  Iestāde palīdz sagatavot lēmumus par līdzvērtības jautājumiem attiecībā uz trešo valstu uzraudzības režīmiem saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.

3.  Pārskatā, kas minēts 28. panta 4.a punktā, Iestāde norāda administratīvos nolīgumus un līdzvērtīgus lēmumus, par kuriem panākta vienošanās ar starptautiskām organizācijām vai trešo valstu valdību administrācijām, kā arī sniegto palīdzību, sagatavojot lēmumus par atbilstību.

19. pants

Citi uzdevumi

1.  Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Iestāde var sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par visiem ar tās kompetences jomu saistītajiem jautājumiem.

1a.  Ja Iestāde neiesniedz regulatīvā vai īstenošanas tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos, vai termiņš nav bijis noteikts, Komisija var pieprasīt šādu projektu un noteikt termiņu tā iesniegšanai.

Komisija, ņemot vērā jautājuma steidzamību, var pieprasīt, ka regulatīvais vai īstenošanas tehniskā standarta projekts tiek iesniegts pirms termiņa, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos. Šādos gadījumos Komisija sniedz attiecīgu pamatojumu.

2.  Attiecībā uz apvienošanās un pārņemšanas darījumu novērtējumiem, kas ir Direktīvas 2007/44/EK darbības jomā un kuriem saskaņā ar šo direktīvu nepieciešama divu vai vairāk dalībvalstu kompetento iestāžu apspriešanās, Iestāde, ▌pamatojoties uz vienas no attiecīgo kompetento iestāžu iesniegumiem, var pieņemt un publicēt atzinumu par uzraudzības novērtējumu, izņemot atzinumu saistībā ar Direktīvas 2006/48/EK 19.a panta 1. punktu e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem. Atzinumu pieņem nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms novērtējuma perioda beigām saskaņā ar Direktīvu 2007/44/EK. Piemēro 20. pantu tām jomām, par kurām Iestāde var pieņemt atzinumu.

20. pants

Informācijas apkopošana

1.  Pēc Iestādes pieprasījuma dalībvalstu kompetentās iestādes▌sniedz Iestādei visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu veikt šajā regulā noteiktos pienākumus, ja adresātam ir likumīga piekļuve attiecīgajiem datiem un ja informācijas pieprasījums ir samērīgs ar konkrētā pienākuma raksturu.

  1.a Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta regulāri. Šajos pieprasījumos iespēju robežās izmanto vienotu ziņojumu formātu.

1.b  Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma Iestāde var sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu veikt savus pienākumus, saskaņā ar dienesta noslēpumu ievērošanas pienākumu, kas noteikts nozaru tiesību aktos un 56. pantā.

1.c  Pirms informācijas pieprasīšanas saskaņā ar šo pantu, un lai izvairītos no ziņošanas pienākuma dublēšanās, Iestāde vispirms ņem vērā visu attiecīgo esošo statistiku, ko sagatavojusi, izplatījusi un izstrādājusi Eiropas Statistikas sistēma un Eiropas Centrālo banku sistēma.

2.  Ja informācija nav pieejama vai kompetentās iestādes to nesniedz laikus, Iestāde var adresēt pilnīgi dibinātu un pamatotu pieprasījumu citām uzraudzības iestādēm, Finanšu ministrijai, kuras rīcībā ir uzraudzības informācija, attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai vai statistikas birojam.

2.a  Ja informācija nav pieejama vai tā nav laikus sniegta saskaņā ar 1., 1.a, 1.b, 1.c un 2. punktu, Iestāde var nosūtīt pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu tieši attiecīgajiem finanšu tirgus dalībniekiem. Pamatotajā pieprasījumā paskaidro, kādēļ ir vajadzīgi dati par katru attiecīgo finanšu tirgus dalībnieku.

Iestāde informē iesaistītās kompetentās iestādes par pieprasījumiem saskaņā ar 2. un 2.a punktu.

Pēc Iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes▌palīdz Iestādei iegūt šādu informāciju.

3.  Iestāde var izmantot ▌saskaņā ar šo pantu saņemto konfidenciālo informāciju tikai, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu izpildi.

21. pants

Attiecības ar ESRK

2.  ▌Iestāde cieši un regulāri sadarbojas ar ESRK.

Tā regulāri sniedz ESRK jaunāko informāciju, kas tai nepieciešama noteikto uzdevumu izpildei. Visu ESRK uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas netiek sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, Iestāde, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, nekavējoties sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2010 [ESRK] [15.] pantu. Iestādes rīcībā, sadarbojoties ar ESRK, ir atbilstīgas iekšējās procedūras konfidenciālas informācijas nosūtīšanai, jo īpaši attiecībā uz atsevišķiem finanšu tirgus dalībniekiem.

3.  Saskaņā ar 4. un 5. punktu Iestāde nodrošina pienācīgus pasākumus attiecībā uz Regulas (EK) Nr. .../2010 [ESRK] [16.] pantā minēto ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem.

4.  Saņemot Iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, Iestāde nekavējoties sasauc Uzraudzības padomes sanāksmi un novērtē šāda brīdinājuma vai ieteikuma ietekmi uz tās uzdevumu izpildi.

Pamatojoties uz atbilstīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, tā pieņem lēmumu par jebkādiem veicamajiem pasākumiem, atbilstoši pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai risinātu brīdinājumos un ieteikumos minētos jautājumus.

Ja iestāde nerīkojas saskaņā ar ieteikumu, tā paskaidro Eiropas Parlamentam, Padomei un ESRK savas rīcības iemeslus.

5.  Saņemot kompetentajai valsts uzraudzības iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, Iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.

Ja ieteikuma saņēmējs nevēlas ievērot ESRK ieteikumu, tas informē Uzraudzības padomi un apspriežas ar to par šādas rīcības iemesliem.

Informējot Padomi un ESRK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2010 [ESRK] [17.] pantu, kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā Uzraudzības padomes viedokli.

6.  Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, Iestāde maksimāli ņem vērā ESRK brīdinājumus un ieteikumus.

22. pants

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa

1.  Lai palīdzētu veicināt apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar Iestādes uzdevumiem, tiek izveidota Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa. Ar Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupu apspriežas par pasākumiem, kas veicami saskaņā ar 7. pantu attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem un īstenošanas tehniskajiem standartiem, kā arī tādā mērā, ka tas neskar atsevišķus finanšu tirgus dalībniekus, arī par 8. panta jautājumiem attiecībā uz pamatnostādnēm un ieteikumiem. Ja pasākumi jāveic nekavējoties, un apspriešanās nav iespējama, Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai informāciju sniedz iespējami drīz.

Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa tiekas ne retāk kā četras reizes gadā.

2.  Vērtspapīru un tirgus nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi, kuri proporcionāli pārstāv Eiropas Savienības ▌noguldījumu sabiedrības, to darbinieku pārstāvjus, kā arī patērētājus ▌, finanšu pakalpojumu lietotājus un MVU pārstāvjus. Ne mazāk kā 5 locekļi ir neatkarīgi vadošo akadēmisko aprindu pārstāvji. Finanšu tirgus dalībniekus pārstāv ne vairāk kā 10 locekļi.

3.  Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļus ieceļ Iestādes Uzraudzības padome, pamatojoties uz attiecīgo ieinteresēto pušu ierosinājumiem.

Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību Eiropas Savienībā.

4.  Iestāde nodrošina Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupai visu nepieciešamo informāciju un pienācīgu sekretariāta atbalstu.

Tiem ieinteresēto personu grupas locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas, nosaka pienācīgu ceļa izdevumu kompensāciju. Par tehniskiem jautājumiem Grupa var izveidot darba grupas. Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.

Grupas locekļus var iecelt atkārtoti, bet ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

5.  Vērtspapīru un tirgus nozares ieinteresēto personu grupa var sniegt atzinumus un konsultācijas Iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar Iestādes uzdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot uzdevumiem, kas noteikti 7. līdz 7.e pantā, 8., 10., 14., 15. un 17. pantā.

6.  Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupa pieņem savu reglamentu, par ko vienojušās divas trešdaļas locekļu.

7.  Iestāde publicē Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumus, ieteikumus un apspriežu rezultātus.

23. pants

Aizsargpasākumi

1.  ▌ Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 10. panta 2. punktu vai 11. pantu pieņemts lēmums tieši un būtiski skar tās fiskālos pienākumus, tā desmit darba dienu laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei informē Iestādi, Komisiju un Eiropas Parlamentu. Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un ietekmes novērtējumu, norādot, cik lielā mērā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.

2.  ▌ Viena mēneša laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas Iestāde informē dalībvalsti par tās lēmuma spēkā esību vai grozīšanu, vai atcelšanu.

Ja Iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā vai ka tā maina lēmumu, Padome ▌ pieņem lēmumu par to, vai Iestādes lēmums paliek spēkā vai tiek atcelts. Lēmumu par Iestādes lēmuma palikšanu spēkā pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumu par Iestādes lēmuma atcelšanu pieņem ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu. Nevienā no šiem gadījumiem netiek ņemts vērā attiecīgo dalībvalstu balsojums.

3.  ▌Ja Padome nepieņem lēmumu desmit darbadienu laikā saskaņā ar 10. pantu un viena mēneša laikā saskaņā ar 11. pantu, Iestādes lēmums paliek spēkā.

  3.a Ja no lēmuma, ko pieņem saskaņā ar 10. pantu, izriet to fondu izmantošana, kas izveidoti atbilstīgi 12.d vai 12.e pantam, dalībvalstis var nevērsties Padomē, lai Iestādes lēmumu atstātu spēkā vai atceltu.

24. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūras

1.  Pirms šajā regulā minēto lēmumu pieņemšanas Iestāde informē lēmumu visus minētos adresātus par tās nodomu pieņemt lēmumu, nosakot termiņu, kurā lēmumu adresāti var paust savu viedokli par attiecīgo jautājumu, pienācīgi ņemot vērā jautājuma izskatīšanas steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas. To, kā minēts 9. panta 4. punktā, atbilstoši piemēro attiecībā uz ieteikumiem.

2.  Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, uz kuriem šie lēmumi ir pamatoti.

3.  Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

4.  Pieņemot lēmumu saskaņā ar 10. panta 2. vai 3. punktu, Iestāde šādu lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.

5.  Iestādes saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu pieņemtos lēmumus publicē, un tajos norāda iesaistītās kompetentās iestādes vai finanšu tirgu dalībnieka identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, ja vien šāda publikācija nav pretrunā ar finanšu tirgu dalībnieku likumīgajām interesēm attiecībā uz to komercnoslēpumu aizsardzību vai ja tā var nopietni apdraudēt finanšu tirgu parasto darbību un integritāti vai visas Eiropas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

III NODAĻA

ORGANIZĀCIJA

1. sadaļa

Uzraudzības padome

25. pants

Sastāvs

1.  Uzraudzības padomi veido:

   (a) priekšsēdētājs, kuram nav balsstiesību;
   (b) par finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību atbildīgie valstsiestāžu vadītāji katrā dalībvalstī, kuri tiekas klātienē vismaz divas reizes gadā;
   (c) viens Komisijas pārstāvis, kam nav balsstiesību;
   (d) viens ESRK pārstāvis, kam nav balsstiesību;
   (e) pa vienam pārstāvim no pārējām divām Eiropas uzraudzības iestādēm, kam nav balsstiesību.

1.a  Uzraudzības padome ar Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupu rīko kopīgas sanāksmes vismaz divas reizes gadā.

2.  Katra kompetentā iestāde ▌ atbild par augsta līmeņa vietnieka izvirzīšanu amatam no tās darbinieku vidus, kurš var aizvietot 1. punkta b) apakšpunktā minēto Uzraudzības padomes locekli gadījumā, ja šī persona nevar ierasties.

2.a  Dalībvalstīs, kurās uzraudzību saskaņā ar šo regulu veic vairāk nekā viena iestāde, šīs iestādes vienojas par kopīgu pārstāvi. Tomēr, ja Uzraudzības padomē paredzēts izskatīt jautājumu, kas neietilpst tādas valsts iestādes kompetencē, kuru pārstāv 1. punkta b) apakšpunktā minētais loceklis, šāds loceklis var ņemt līdzi attiecīgās valsts iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību.

3.  Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 97/9/EK, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam Uzraudzības padomes loceklim attiecīgā gadījumā var pievienoties pārstāvis no attiecīgajām struktūrām, kas pārvalda ieguldītāju kompensācijas sistēmas katrā dalībvalstī; šim pārstāvim nav balsstiesību.

4.  Uzraudzības padome pieņem lēmumu par novērotāju līdzdalību.

Uzraudzības padomes sanāksmēs var piedalīties izpilddirektors, kuram nav balsstiesību.

26. pants

Iekšējās komitejas un darba grupas

1.  Uzraudzības padome var izveidot iekšējās komitejas vai darba grupas īpašu Uzraudzības padomes noteikto uzdevumu veikšanai un paredzēt konkrētu skaidri definētu uzdevumu un lēmumu deleģēšanu iekšējām komitejām vai darba grupām, valdei vai priekšsēdētājam.

2.  Šīs regulas 11. panta nolūkā Uzraudzības padome sasauc neatkarīgu darba grupu, kurai ir proporcionāls locekļu sastāvs, lai atvieglotu objektīvu strīda risināšanu, un to veido priekšsēdētājs un divi padomes biedri, kas nav to kompetento iestāžu pārstāvji, kuras ir iesaistītas strīdā,un kam šajā konfliktā nav nekādu interešu, ne arī tiešas saistības ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

2.a  Saskaņā ar 11. panta 2. punktu darba grupa izstrādā lēmuma priekšlikumu, kas galīgajā redakcijā jāpieņem Uzraudzības padomei, ievērojot 29. panta 1. punkta trešajā daļā izklāstīto procedūru.

2.b  Uzraudzības padome pieņem 2. punktā minētās darba grupas reglamentu.

27. pants

Neatkarība

Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, priekšsēdētājs un Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības interesēs kopumā un nelūdz, un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Dalībvalstis, Savienības iestādes un citas valsts vai privātas struktūras nemēģina ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus, tiem veicot savus pienākumus.

28. pants

Uzdevumi

1.  Uzraudzības padome sniedz norādījumus par Iestādes darbu un ir atbildīga par II nodaļā minēto lēmumu pieņemšanu.

2.  Uzraudzības padome pieņem viedokļus, ieteikumus un lēmumus un sniedz II nodaļā minētās konsultācijas.

3.  Uzraudzības padome ieceļ priekšsēdētāju.

4.  Uzraudzības padome katru gadu līdz 30. septembrim, pamatojoties uz valdes priekšlikumu, apstiprina Iestādes darba programmu nākamajam gadam un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai informatīvā nolūkā.

Darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un dara zināmu sabiedrībai.

4.a  Pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, Uzraudzības padome pieņem Iestādes ikgadējo darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, balstoties uz 38. panta 7. punktā minēto gada ziņojuma projektu, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Pārskats ir publiski pieejams.

5.  Uzraudzības padome pieņem Iestādes daudzgadu darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai informatīvā nolūkā.

Daudzgadu darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un dara zināmu sabiedrībai.

6.  Uzraudzības padome pieņem ▌ budžetu saskaņā ar 49. pantu.

7.  Uzraudzības padome īsteno disciplinārās pilnvaras attiecībā uz priekšsēdētāju un izpilddirektoru un var atbrīvot viņus no amata saskaņā attiecīgi ar 33. panta 5. punktu vai 36. panta 5. punktu.

29. pants

Lēmumu pieņemšana

1.  ▌Uzraudzības padomes lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu saskaņā ar principu, ka katram loceklim ir viena balss.

Par 7. un 8. pantā minētajām darbībām, kā arī pasākumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar VI nodaļu, un atkāpjoties no pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu un Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienotā protokola Nr. 36 par pārejas noteikumiem 3. pantu.

Attiecībā uz lēmumiem saskaņā ar 11. panta 3. punktu, konsolidētās uzraudzības iestādes lēmumiem darba grupas ierosinātu lēmumu uzskata par pieņemtu, ja to apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu, ja vien to nenoraida locekļi, kas veido bloķējošo balsu mazākumu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā un Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienotā protokola Nr. 36 par pārejas noteikumiem 3. pantā.

Attiecībā uz citiem lēmumiem saskaņā ar 11. panta 3. punktu darba grupas ierosinātus lēmumus pieņem ar Uzraudzības padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu, ievērojot principu, ka katram loceklim ir viena balss.

2.  Uzraudzības padomes sanāksmes sasauc un vada priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās biedru.

3.  Uzraudzības padome pieņem un publicē savu reglamentu.

4.  Reglamentā detalizēti nosaka balsošanas kārtību, tostarp nepieciešamības gadījumā noteikumus par kvorumiem. Locekļi, kuriem nav balsstiesību, un novērotāji, izņemot priekšsēdētāju un izpilddirektoru, nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķiem finanšu tirgu dalībniekiem, ja vien 61. pantā vai 1. panta 2. punktā minētajos tiesību aktos nav paredzēts citādi.

2. sadaļa

VALDE

30. pants

Sastāvs

1.  Valdi veido priekšsēdētājs ▌ un seši citi Uzraudzības padomes locekļi, kurus ievēlējuši Uzraudzības padomes balsstiesīgie locekļi.

Katram loceklim, izņemot priekšsēdētāju, ir vietnieks, kas var aizvietot valdes locekli, ja konkrētā persona nevar ierasties.

Uzraudzības padomes ievēlēto locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Termiņu drīkst pagarināt vienu reizi. Uzraudzības padomes sastāvs ir līdzsvarots un proporcionāls, kā arī atspoguļo visu Eiropas Savienību kopumā. Pilnvaras pārklājas, un tiek veikti attiecīgi pasākumi rotācijas nodrošināšanai.

2.  Valdes lēmumus pieņem, pamatojoties uz klātesošo locekļu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss.

Izpilddirektors un Komisijas pārstāvis piedalās valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot.

Komisijas pārstāvim ir tiesības balsot par 49. pantā minētajiem jautājumiem.

Valde pieņem un publicē savu reglamentu.

3.  Valdes sanāksmes sasauc un vada priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās locekļu.

Valde sanāksmi organizē vismaz pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik to uzskata par nepieciešamu. Sanāksmi organizē vismaz piecas reizes gadā ▌ sesijā.

4.  Atbilstīgi reglamentam valdes locekļiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti. Locekļi, kuriem nav balsstiesību, izņemot izpilddirektoru, nepiedalās valdes apspriedēs par atsevišķām finanšu iestādēm.

31. pants

Neatkarība

Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi visas Savienības interesēs, nelūdzot un nepieņemot Savienības iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Ne dalībvalstis, ne Eiropas Savienības iestādes vai struktūras un citas valsts vai privātas struktūras nemēģina ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus.

32. pants

Uzdevumi

1.  Valde nodrošina, ka iestāde īsteno savu misiju un veic tai saskaņā ar šo regulu uzticētos uzdevumus.

2.  Valde ierosina ikgadējo un daudzgadu darba programmu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei.

3.  Valde īsteno budžeta pilnvaras saskaņā ar 49. un 50. pantu.

4.  Valde pieņem iestādes personāla politikas plānu un saskaņā ar 54. panta 2. punktu nepieciešamos Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā ‐ Personāla noteikumi) ieviešanas pasākumus.

5.  Saskaņā ar 58. pantu valde pieņem īpašus noteikumus par piekļuves tiesībām iestādes dokumentiem.

6.  Valde iesniedz Uzraudzības padomei apstiprināšanai un tālākai nosūtīšanai Eiropas Parlamentam priekšlikumu par Iestādes ikgadējo darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, balstoties uz 38. panta 7. punktā minēto gada ziņojuma projektu ▌.

7.  Valde pieņem un publicē savu reglamentu.

8.  Saskaņā ar 44. panta 3. punktu un 44. panta 5. punktu valde ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus.

3. sadaļa

Priekšsēdētājs

33. pants

Iecelšana un uzdevumi

1.  Iestādi pārstāv priekšsēdētājs, kas ir uz pilnu slodzi strādājošs neatkarīgs profesionālis.

Priekšsēdētājs atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu un vada Uzraudzības padomes un valdes sanāksmes.

2.  Priekšsēdētāju saskaņā ar atklātu atlases procedūru, ko organizē un vada Komisija, ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu.

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam sarakstu ar trim labākajiem kandidātiem. Pēc šo kandidātu uzklausīšanas Eiropas Parlaments no viņu vidus izraugās vienu kandidātu. Šādi izraudzīto kandidātu apstiprina Uzraudzības padome.

Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā. Šis vietnieks nav Valdes loceklis.

3.  Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi.

4.  Deviņu mēnešu laikposmā pirms priekšsēdētāja piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome izvērtē:

   (a) pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidus, kādos tie panākti;
   (b) nākamajiem gadiem paredzētos iestādes pienākumus un prasības.

Ņemot vērā novērtējumu, Uzraudzības padome, ja tā saņem Eiropas Parlamenta apstiprinājumu, var vienreiz pagarināt priekšsēdētāja pilnvaru termiņu.

5.  Priekšsēdētāju var atbrīvot no amata tikai Eiropas Parlaments, pamatojoties uz Uzraudzības padomes lēmumu ▌.

Priekšsēdētājam nav tiesību aizliegt Uzraudzības padomei apspriest jautājumus, kas saistīti ar priekšsēdētāju, īpaši attiecībā uz nepieciešamību atbrīvot viņu no amata, un viņš nedrīkst iesaistīties pārrunās par šo jautājumu.

34. pants

Neatkarība

Neskarot Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz priekšsēdētāja uzdevumiem, priekšsēdētājs nelūdz un nepieņem Kopienas iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Dalībvalstis, Savienības iestādes un jebkādas citas valsts vai privātas iestādes nemēģina ietekmēt priekšsēdētāju pienākumu pildīšanā.

Saskaņā ar 54. pantā minētajiem Personāla noteikumiem priekšsēdētājam pēc pienākumu pildīšanas beigām joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un apdomīgi attiecībā uz amatu un labumu pieņemšanu.

35. pants

Pārskats

1.  Eiropas Parlaments un Padome var uzaicināt priekšsēdētāju vai viņa vietnieku ▌ sniegt ziņojumu ▌, pilnībā respektējot viņa neatkarību. Priekšsēdētājs uzstājas ar ziņojumu Eiropas Parlamentā un atbild uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem, kad vien tas nepieciešams.

2.  Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms uzstāšanās ar šā panta 1. punktā minēto paziņojumu Eiropas Parlamentam rakstiski ziņo par Iestādes veiktajiem pasākumiem.

2.a  Papildus 7.a līdz 7.e, 8., 9., 10., 11.a un 18. pantā minētajai informācijai ziņojumā iekļauj arī attiecīgu informāciju, ko ad hoc kārtībā pieprasījis Eiropas Parlaments.

4. sadaļa

Izpilddirektors

36. pants

Iecelšana

1.  Iestādi vada izpilddirektors, kas ir uz pilnu slodzi strādājošs neatkarīgs profesionālis.

2.  Izpilddirektoru saskaņā ar atklātu atlases procedūru pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu tirgu dalībniekiem un tirgu un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu un vadības pieredzi.

3.  Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi.

4.  Deviņu mēnešu posmā pirms izpilddirektora piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome veic izvērtēšanu.

Izvērtēšanas laikā Uzraudzības padome īpaši izvērtē:

   (a) pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidus, kādos tie panākti;
   (b) nākamajiem gadiem paredzētos iestādes pienākumus un prasības.

Ņemot vērā novērtējumu, Uzraudzības padome var vienreiz pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu.

5.  Izpilddirektoru var atbrīvot no amata, tikai pamatojoties uz Uzraudzības padomes lēmumu.

37. pants

Neatkarība

Neskarot valdes un Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz izpilddirektora uzdevumiem, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības, iestādes, organizācijas vai personas, kas nav piederīga iestādei, norādījumus.

Dalībvalstis, Savienības iestādes un jebkādas citas valsts vai privātas iestādes nemēģina ietekmēt izpilddirektoru pienākumu pildīšanā.

Saskaņā ar 54. pantā minētajiem Personāla noteikumiem izpilddirektors pēc pienākumu pildīšanas beigām turpina izturēties godprātīgi un apdomīgi attiecībā uz atsevišķu amatu vai priekšrocību pieņemšanu.

38. pants

Uzdevumi

1.  Izpilddirektors atbild par iestādes vadību un sagatavo valdes darbu.

2.  Izpilddirektors atbild par iestādes ikgadējās darba programmas ieviešanu, ko vada Uzraudzības padome un kontrolē valde.

3.  Saskaņā ar šo regulu izpilddirektors veic nepieciešamos pasākumus, īpaši pieņem iekšējos administratīvos norādījumus un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes funkcijas.

4.  Izpilddirektors sagatavo daudzgadu darba programmu, kā norādīts 32. panta 2. punktā.

5.  Katru gadu līdz 30. jūnijam izpilddirektors sagatavo darba programmu nākamajam gadam, kā noradīts 32. panta 2. punktā.

6.  Izpilddirektors sastāda provizorisko iestādes budžeta projektu saskaņā ar 49. pantu un izpilda iestādes budžetu saskaņā ar 50. pantu.

7.  Katru gadu izpilddirektors sagatavo ▌ ziņojuma projektu, kurā viena sadaļa ir veltīta iestādes normatīvajām un pārraudzības darbībām un viena ‐ finanšu un administratīviem jautājumiem.

8.  Izpilddirektors īsteno 54. pantā noteiktās pilnvaras attiecībā uz iestādes personālu un risina personāla jautājumus.

IV NODAĻA

EIROPAS FINANŠU UZRAUDZĪBAS SISTĒMA

1. sadaļa

Eiropas Uzraudzības iestāde ▌(Apvienotā komiteja)

40. pants

Izveide

1.  Ar šo regulu izveido Eiropas uzraudzības iestādi ▌(Apvienoto komiteju).

2.  Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar pārējām EUI un nodrošina starpnozaru konsekvenci, jo īpaši attiecībā uz:

   finanšu konglomerātiem;
   grāmatvedību un revīziju;
   mikrouzraudzības rezultātā izstrādātu starpnozaru tendenču, risku un finanšu stabilitātes apdraudējumu analīzi;
   privāto klientu ieguldījumu projektiem;
   nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu; kā arī
   informācijas apmaiņu ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju un attiecību veidošanu ar Eiropas Sistēmisko risku komiteju un Eiropas uzraudzības iestādēm.

3.  Apvienotajai komitejai ir specializēti darbinieki, ko nodrošina trīs Eiropas uzraudzības iestādes, un šie darbinieki funkcionē kā sekretariāts. Iestāde piešķir atbilstīgus līdzekļus ▌ administratīvajiem, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumiem.

40.a pants

Uzraudzība

Ja finanšu iestāde darbojas dažādās nozarēs, Apvienotā komiteja atrisina domstarpības saskaņā ar šīs regulas 42. pantu.

41. pants

Sastāvs

1.  Apvienoto komiteju veido Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētāji un, vajadzības gadījumā, saskaņā ar 43. pantu izveidotās apakškomitejas priekšsēdētājs.

2.  Izpilddirektoru, Komisijas un ESRK pārstāvi aicina piedalīties ▌ apvienotās komitejas, kā arī 43. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.

3.  ▌ Apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāju vidus. Apvienotās komitejas priekšsēdētājs, kas iecelts atbilstīgi šā panta 3. punktam, tiek iecelts arī par Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas priekšsēdētāja vietnieku.

4.  ▌Apvienotā komiteja pieņem un publicē savu reglamentu. Tajā var noteikt vēl citus Apvienotās komitejas sanāksmju dalībniekus.

Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi divos mēnešos.

42. pants

Kopējās nostājas un kopēji tiesību akti

II nodaļā noteikto uzdevumu ietvaros un īpaši ņemot vērā Direktīvas 2002/87/EK īstenošanu, iestāde nepieciešamības gadījumā vienojas par kopēju nostāju attiecīgi ar Eiropas Uzraudzības iestādi (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā) un Eiropas Uzraudzības iestādi (banku jomā).

Tiesību aktus atbilstīgi šīs regulas 7., 9., 10. vai 11. pantam attiecībā uz Direktīvas 2002/87/EK un citu tādu 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu piemērošanu, kas ietilpst arī ▌Eiropas Uzraudzības iestādes (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (Banku jomā) kompetencē, attiecīgajā gadījumā līdztekus pieņem Iestāde ▌, Eiropas Uzraudzības iestāde (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā) un Eiropas Uzraudzības iestāde(banku jomā).

43. pants

Apakškomitejas

1.  Šīs regulas 42. panta nolūkā izveido ▌ apvienotās komitejas Finanšu konglomerātu apakškomiteju.

2.  Šo apakškomiteju veido 41. panta 1. punktā minētās personas un viens augsta līmeņa pārstāvis no attiecīgās kompetentās iestādes pašreizējā personāla katrā dalībvalstī.

3.  Apakškomiteja ievēl priekšsēdētāju no tās locekļu vidus, un priekšsēdētājs ir arī ▌ apvienotās komitejas loceklis.

4.  Apvienotā komiteja var izveidot vēl citas apakškomitejas.

3. sadaļa

Apelācijas padome

44. pants

Sastāvs

1.  Apelācijas padome ir apvienota triju Eiropas uzraudzības iestāžu struktūra.

2.  Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši vietnieki, kas ir personas ar labu slavu un kuras var apliecināt atbilstīgas zināšanas un darba pieredzi, tostarp uzraudzības jomā, pietiekami augstā līmenī banku, apdrošināšanas, vērtspapīru tirgus nozarē vai citu finanšu pakalpojumu jomā, izņemot kompetento iestāžu vai citu valsts vai Savienības iestāžu pašreizējo personālu, kas ir iesaistīts Iestādes darbībās. Būtiskam Apelācijas padomes locekļu skaitam ir jābūt ar pietiekamām juridiskām zināšanām, lai sniegtu Iestādei profesionālas juridiskās konsultācijas par to, vai tā savas pilnvaras īsteno likuma ietvaros.

Apelācijas padome ieceļ savu priekšsēdētāju.

Apelācijas padome lēmumus pieņem pēc vairākuma principa ‐ vismaz ar četrām no sešām locekļu balsīm. Ja pārsūdzētais lēmums ir šīs regulas darbības jomā, tad vismaz vienam loceklim šādā četru locekļu vairākumā ir jābūt vienam no tiem diviem Apelācijas padomes locekļiem, kurus iecēlusi Iestāde.

Apelācijas padomi sasauc priekšsēdētājs pēc nepieciešamības.

3.  Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes valde no Komisijas piedāvātiem atlasītiem kandidātiem pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.

Pārējos locekļus ieceļ saskaņā ar Regulu (EK) Nr. …/2010 [EBI] un Regulu (EK) Nr. …/2010 [EVTI].

4.  Apelācijas padomes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo termiņu var pagarināt vienu reizi.

5.  Apelācijas padomes locekli, kuru iecēlusi Iestādes valde, nevar atbrīvot no amata pilnvaru termiņa laikā, ja vien nav pierādīta viņa vaina nopietnos pārkāpumos, un valde pieņem šādu lēmumu pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.

6.  ▌ Eiropas banku iestāde ▌,Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ar apvienotās komitejas palīdzību nodrošina atbilstīgu darbības un sekretariāta atbalstu Apelācijas padomei.

45. pants

Neatkarība un objektivitāte

1.  Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi, pieņemot lēmumus. Viņiem nav saistošu norādījumu. Viņi nedrīkst veikt citus pienākumus Iestādē, tās valdē vai Uzraudzības padomē.

2.  Apelācijas padomes locekļi nedrīkst piedalīties apelācijas procedūrā, ja viņi ir personīgi ieinteresēti tajā vai arī ir iepriekš pārstāvējuši vienu no procedūrā iesaistītajām pusēm, vai ir piedalījušies tā lēmuma pieņemšanā, par kuru iesniegta apelācija.

3.  Ja viena no 1. un 2. punktā minēto iemeslu vai jebkura cita iemesla dēļ Apelācijas padomes loceklis uzskata, ka cits loceklis nedrīkst piedalīties kādā apelācijas procedūrā, šis loceklis attiecīgi informē par to Apelācijas padomi.

4.  Jebkura apelācijas procedūrā iesaistītā puse drīkst iebilst pret kāda Apelācijas padomes locekļa dalību, atsaucoties uz 1. un 2. punktā norādīto pamatojumu, vai arī ja ir aizdomas par neobjektivitāti.

Iebilduma pamatā nedrīkst būt locekļu tautība, kā arī nav pieņemams, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, apelācijas procedūrā iesaistītā puse ir veikusi procesuālu darbību, kas nav iebildumu izteikšana pret Apelācijas padomes sastāvu.

5.  Apelācijas padome pieņem lēmumu par to, kā rīkoties 1. un 2. punktā noteiktajos gadījumos bez attiecīgā locekļa līdzdalības.

Lai pieņemtu šādu lēmumu, attiecīgo Apelācijas padomes locekli aizstāj ar viņa vietnieku, ja vien vietnieks neatrodas līdzīgā situācijā. Ja tā ir, priekšsēdētājs ieceļ aizvietotāju no pieejamo vietnieku vidus.

6.  Apelācijas padomes locekļi apņemas rīkoties neatkarīgi un sabiedrības interesēs.

Šajā nolūkā viņi pieņem paziņojumu par saistībām un paziņojumu par interesēm, norādot tādu interešu neesību, kuras var uzskatīt par kaitējošām viņu neatkarībai, vai tiešu vai netiešu interešu neesību, kuras varētu uzskatīt par kaitējošām viņu neatkarībai.

Šos paziņojumus katru gadu publicē rakstiski.

V NODAĻA

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

46. pants

Apelācijas

1.  Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes, var pārsūdzēt 9., 10. un 11. pantā minētās Iestādes lēmumu un jebkuru citu lēmumu, kuru Iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem un kas ir adresēts šai personai, vai lēmumu, kas, lai gan ir noformēts kā lēmums, kurš adresēts citai personai, tieši un individuāli skar šo personu.

2.  Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iesniedz rakstiski Iestādē divu mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas attiecīgajai personai vai, ja šāds datums neeksistē, divu mēnešu laikā pēc dienas, kurā Iestāde publicēja lēmumu.

Apelācijas padome pieņem lēmumu par apelāciju divu mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.

3.  Ar apelāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, nevar apturēt lēmuma piemērošanu.

Tomēr, ja Apelācijas padome uzskata, ka apstākļi to attaisno, tā var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.

4.  Ja apelācija ir pieņemama, Apelācijas padome izskata tās pamatotību. Tā ▌ aicina apelācijas procedūrā iesaistītās puses noteiktā termiņā iesniegt novērojumus par tās izdotajiem paziņojumiem vai citu apelācijas procedūrā iesaistīto pušu paziņojumiem. Apelācijas procedūrā iesaistītās puses ir tiesīgas sniegt informāciju mutiski.

5.  Apelācijas padome var vai nu apstiprināt kompetentās iestādes pieņemto lēmumu, ▌ vai arī nodot lietu Iestādes kompetentajai struktūrai. Apelācijas padomes lēmums ir saistošs šai struktūrai, un šī struktūra attiecībā uz konkrēto lietu pieņem grozītu lēmumu.

6.  Apelācijas padome pieņem un publicē savu reglamentu.

7.  Apelācijas padomes pieņemtie lēmumi ir pamatoti, un Iestāde nodrošina to publisku pieejamību.

47. pants

Prasības ▌Vispārējā tiesā un Tiesā

1.  Saskaņā ar LESD 263. pantu prasību var iesniegt Vispārējā tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā, apstrīdot Apelācijas padomes lēmumu, vai gadījumos, kad nav tiesību iesniegt apelāciju Apelācijas padomē, Iestādes pieņemtu lēmumu.

1.a  Saskaņā ar LESD 263. pantu dalībvalstis un Savienības iestādes, kā arī ikviena fiziska vai juridiska persona par Iestādes lēmumiem var iesniegt tiešu pārsūdzību Tiesā.

2.  Saskaņā ar LESD 265. pantu gadījumā, ja Iestādei ir pienākums rīkoties un tā nepieņem lēmumu, Vispārējā tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā var uzsākt tiesvedību par bezdarbību.

3.  Iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu Vispārējās tiesas vai Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu.

VI NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

48. pants

Iestādes budžets

1.  Iestādes, kura saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pantu ir Eiropas iestāde, ieņēmumus īpaši veido jebkura no turpmāk minētajām kombinācijām:

   (a) to ▌ valsts iestāžu obligātie maksājumi, kuru kompetencē ir finanšu iestāžu uzraudzība, kas tiek veikta atbilstīgi formulai, kuras pamatā ir balsu skaits, kas noteikts 3. panta 3. punktā Protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD.
   (b) Savienības subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļa); Savienība finansē Iestādi saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas vienošanos, kas paredzēta 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 47. punktā;
   (c) jebkura Iestādei iemaksātā nodeva Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos.

2.  Iestādes izdevumi ietver vismaz personāla, atalgojuma, administratīvos, infrastruktūras, profesionālās apmācības un ekspluatācijas izdevumus.

3.  Ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarā.

4.  Visu Iestādes ieņēmumu un izdevumu aprēķinus sagatavo katram finanšu gadam atbilstīgi kalendārajam gadam, un tos atspoguļo Iestādes budžetā.

49. pants

Budžeta veidošana

1.  Līdz katra gada 15. februārim izpilddirektors izstrādā ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un nosūta šo provizorisko budžeta projektu valdei un Uzraudzības padomei kopā ar štata plānu. Katru gadu Uzraudzības padome, pamatojoties uz izpilddirektora izstrādāto un Valdes apstiprināto provizorisko projektu, sagatavo Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Līdz 31. martam Uzraudzības padome nosūta Komisijai šo tāmi, kā arī štata plāna projektu. Pirms tāmes pieņemšanas Valde apstiprina izpilddirektora sagatavoto projektu.

2.  Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk tekstā ‐ budžeta lēmējinstitūcija) tāmi un Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizorisko projektu.

3.  Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizoriskajā projektā ieraksta tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štata plānam, un subsīdijas summu, kas jāieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Līguma 313. un 314. pantu.

4.  Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Iestādes štata plānu. Budžeta lēmējinstitūcija atļauj Iestādes subsīdiju apropriāciju.

5.  Iestādes budžetu pieņem Uzraudzības padome. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc tam, kad ir pieņemts Eiropas Savienības vispārējā budžeta galīgais variants. Nepieciešamības gadījumā tajā veic attiecīgus labojumus.

6.  Valde nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot projektu, kam var būt ievērojama finanšu ietekme uz tās budžeta finansējumu, īpaši projektu, kas saistīts ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi. Tā attiecīgi informē Komisiju. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas filiālēm ir iecerējusi sniegt atzinumu, tā divu nedēļu laikā pēc informācijas saņemšanas par projektu informē Iestādi par savu nodomu sniegt šādu atzinumu. Ja netiek saņemta atbilde, Iestāde var turpināt iecerētās darbības veikšanu.

6.a  Pirmajā Iestādes darbības gadā, kas beigsies 2011. gada 31. decembrī, budžetu apstiprina 3. līmeņa komitejas locekļi pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc tam to nosūta apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei.

50. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.  Izpilddirektors veic kredītrīkotāja funkcijas un izpilda Iestādes budžetu.

2.  Līdz 1. martam pēc katra finanšu gada noslēguma Iestādes grāmatvedis nosūta Komisijas kredītrīkotājam un Revīzijas palātai provizoriskos pārskatus, kam pievienots ziņojums par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi. Vēl Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam nosūta Uzraudzības padomei, Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi.

Tad Komisijas kredītrīkotājs konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 128. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002(45) (turpmāk “Finanšu regula”).

3.  Pēc Revīzijas palātas novērojumu saņemšanas par Iestādes provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Finanšu regulas 129. panta noteikumiem, izpilddirektors, uzņemoties atbildību, izstrādā Iestādes galīgos pārskatus un nosūta tos valdei viedokļa saņemšanai.

4.  Valde izsaka viedokli par Iestādes galīgajiem pārskatiem.

5.  Izpilddirektors līdz 1. jūlijam pēc finanšu gada noslēguma nosūta galīgos pārskatus, kā arī valdes atzinumu Uzraudzības padomes locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

6.  Galīgos pārskatus dara zināmus plašākai sabiedrībai.

7.  Izpilddirektors līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās novērojumiem. Izpilddirektors nosūta šīs atbildes kopiju arī valdei un Komisijai.

8.  Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un saskaņā ar Finanšu regulas 146. panta 3. punktu jebkuru informāciju, kas nepieciešama raitai budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai attiecīgajam finanšu gadam.

9.  Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbilstīgi kvalificētam balsu vairākumam pirms N + 2 gada 15. maija piešķir Iestādei budžeta izpildes (tostarp Iestādes visas izmaksas un ieņēmumus) apstiprinājumu N finanšu gada budžeta izpildei.

51. pants

Finanšu noteikumi

Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Šie noteikumi nedrīkst novirzīties no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002(46) noteikumiem, ja vien to nenosaka vajadzības veikt specifiskas darbības, kas nepieciešamas Iestādes funkcionēšanai, un tikai saņemot iepriekšēju Komisijas piekrišanu.

52. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1.  Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelegālas darbības, Iestādei bez ierobežojumiem piemēro Regulas (EK) Nr. 1073/1999 noteikumus.

2.  Iestāde pievienojas 1999. gada 25. maija Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(47), un nekavējoties pieņem atbilstīgus noteikumus attiecībā uz visu iestādes personālu.

3.  Lēmumi un nolīgumi par finansējumu un no tiem izrietošie īstenošanas pasākumi skaidri nosaka, ka Revīzijas palāta un OLAF nepieciešamības gadījumā var veikt iestādes izmaksāto līdzekļu saņēmēju, kā arī par šo līdzekļu sadali atbildīgā personāla, pārbaudes uz vietas.

VII NODAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

53. pants

Privilēģijas un imunitāte

Iestādei un tās personālam piemēro Eiropas Kopienu Protokolu par privilēģijām un imunitāti.

54. pants

Personāls

1.  Uz Iestādes personālu, tostarp izpilddirektoru un tās priekšsēdētāju, attiecas Personāla noteikumi, Citu ierēdņu nodarbinātības nosacījumi un Eiropas Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie piemērošanai paredzētie noteikumi.

2.  Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Personāla noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām.

3.  Attiecībā uz personālu Iestāde īsteno pilnvaras, kas piešķirtas iecēlējinstitūcijai saskaņā ar Personāla noteikumiem un institūcijai, kura ir tiesīga noslēgt līgumus saskaņā ar Citu ierēdņu nodarbinātības nosacījumiem.

4.  Valde pieņem noteikumus, ar ko atļauj darbam Iestādē norīkot dalībvalstu ekspertus.

55. pants

Iestādes atbildība

1.  Nelīgumiskas atbildības gadījumā Iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Eiropas Kopienu Tiesas piekritībā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.

2.  Iestādes personāla personīgo finanšu atbildību un disciplināro atbildību pret Iestādi regulē attiecīgi noteikumi, kuri attiecas uz Iestādes personālu.

56. pants

Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums

1.  Uz Uzraudzības padomes un Valdes locekļiem, izpilddirektoru un Iestādes personāla locekļiem, tostarp dalībvalstu apstiprinātajām pagaidu amatpersonām un visām citām personām, kas uz līguma pamata pilda Iestādes uzdevumus, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar Līguma par LESD 339. pantu un attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi pat pēc pienākumu veikšanas beigām.

Saskaņā ar 54. pantā minētajiem Personāla noteikumiem, darbiniekiem joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un apdomīgi attiecībā uz dažu amatu un priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņa pilnvaras ir beigušās.

Ne dalībvalstis, ne Eiropas Savienības iestādes vai struktūras un citas valsts vai privātas struktūras nemēģina ietekmēt Iestādes darbiniekus.

2.  Neskarot krimināllikumā noteiktos gadījumus, konfidenciālu informāciju, ko 1. punktā minētās personas saņēmušas, veicot amata pienākumus, nedrīkst atklāt nevienai citai personai vai iestādei, izņemot kopsavilkuma vai apkopotā veidā, lai nevarētu identificēt atsevišķas finanšu iestādes.

Turklāt 1. punktā un šā punkta pirmajā apakšpunktā noteiktais pienākums neliedz Iestādei un valsts uzraudzības iestādēm izmantot informāciju 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu izpildei un īpaši tiesvedībai attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.

3.  Atbilstīgi 1. un 2. punkta noteikumiem Iestādei nav aizliegts apmainīties ar informāciju ar valsts uzraudzības iestādēm saskaņā ar šo regulu un citiem finanšu tirgu dalībniekiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

57. pants

Datu aizsardzība

Šī regula neskar dalībvalstu saistības attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK vai Iestādes saistības attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, veicot tās pienākumus.

58. pants

Dokumentu pieejamība

1.  Iestādē glabātajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.  Valde līdz 2011. gada 31. maijam pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.

3.  Par lēmumiem, kurus Iestāde pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību tiesībsargam vai, ja nepieciešams, iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā pēc apelācijas iesniegšanas Apelācijas padomei saskaņā ar attiecīgi LESD 228. un 263. pantā ietvertajiem nosacījumiem.

59. pants

Valodu lietojums

1.  Iestādei piemēro Padomes Regulas Nr. 1(48) noteikumus.

2.  Valde pieņem lēmumu par iekšējo valodu lietojumu Iestādē.

3.  Tulkošanas pakalpojumus, kas nepieciešami Iestādes darbības nodrošināšanai, sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

60. pants

Mītnes līgums

Nepieciešamo kārtību attiecībā uz Iestādei paredzēto atrašanās vietu dalībvalstī un telpām, kuru pieejamību nodrošina šī dalībvalsts, kā arī specifiskos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, valdes locekļiem, Iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka Mītnes līgumā starp Iestādi un dalībvalsti, kas noslēgts pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas.

Šī dalībvalsts nodrošina iespējami labākos apstākļus, lai gādātu par atbilstīgu Iestādes darbību, tostarp daudzvalodu, uz Eiropu orientētas apmācības un piemērotus transporta savienojumus.

61. pants

Trešo valstu līdzdalība

1.  Iestādes darbā var piedalīties valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un kas ir noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Savienību, saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Savienības tiesību aktus Iestādes kompetences jomā saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

1.a  Iestādes var ļaut piedalīties trešām valstīm, piemērojot 1. panta 2. punktā minētajās Iestādes kompetenču jomās par līdzvērtīgiem atzītus tiesību aktus, kā tas paredzēts starptautiskajos nolīgumos, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar LESD 216. pantu.

2.  Saskaņā ar šo nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem nosaka kārtību, īpaši attiecībā uz šo valstu iesaistīšanās būtību, apjomu un procesuālajiem aspektiem Iestādes darbā, tostarp noteikumus attiecībā uz finanšu iemaksām un personālu. Tajos var paredzēt pārstāvniecību ‐ kā novērotājiem ‐ Uzraudzības padomē, un ar tiem nodrošina, ka šīs valstis nepiedalās diskusijās, kas attiecas uz atsevišķām finanšu iestādēm, izņemot tiešas intereses gadījumā.

VIII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

62. pants

Sagatavošanas darbības

-1.  Laikposmā starp šīs regulas stāšanos spēkā un Iestādes izveidošanu Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, cieši sadarbojoties ar Komisiju, veic sagatavošanas darbus Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas aizstāšanai ar Iestādi.

1.  Pēc Iestādes izveidošanas Komisija atbild par Iestādes administratīvo izveidi un sākotnējo administratīvo darbību, līdz Iestāde ir spējīga pati izpildīt savu budžetu.

Šajā nolūkā Komisija var uz ierobežotu laiku iecelt vienu amatpersonu izpilddirektoru funkciju veikšanai līdz brīdim, kad izpilddirektors uzņemas pienākumu veikšanu pēc tam, kad viņu iecēlusi Uzraudzības padome saskaņā ar 36. pantu. [Šis periods ilgst kamēr Iestāde ir administratīvi spējīga pati izpildīt savu budžetu.]

2.  Pagaidu izpilddirektors var atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz ar kredītiem, kuri iekļauti Iestādes budžetā, pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas un var slēgt līgumus, tostarp darba līgumus pēc Iestādes štata plāna pieņemšanas.

3.  1. un 2. punkts neskar Uzraudzības padomes un valdes pilnvaras.

3.a  Iestādi uzskata par Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas tiesību pārņēmēju. Visus Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas aktīvus un pasīvus un visas tās nepabeigtās darbības var nodod Iestādei. Neatkarīgs revidents izstrādā pārskatu, kurā ir norādīts Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas galīgais aktīvu un pasīvu stāvoklis nodošanas dienā. Pirms notiek aktīvu un pasīvu nodošana, šo pārskatu revidē un apstiprina Eiropas vērtspapīru regulatoru komitejas locekļi un Komisija.

63. pants

Pārejas noteikumi par personālu

1.  Atkāpjoties no 54. panta, visus darba līgumus un norīkojuma līgumus, kurus noslēgusi Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja vai tās sekretariāts un kas ir spēkā šīs regulas piemērošanas dienā, īsteno līdz to beigu termiņam. Šos līgumus nedrīkst pagarināt.

2.  Visiem 1. punktā minētajiem personāla locekļiem ▌, piedāvā noslēgt pagaidu līgumus saskaņā ar Citu ierēdņu nodarbinātības nosacījumu 2. panta a) apakšpunktu atbilstīgi Iestādes štata plānā noteiktajām dažādajām kategorijām.

Iekšējo atlasi, ko veic tikai starp tiem darbiniekiem, kas minēti 1. punktā un kas ir noslēguši līgumu ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju vai tās sekretariātu, pēc šīs regulas spēkā stāšanās veic Iestāde, kurai ir tiesības noslēgt līgumus, lai pārbaudītu nolīgstamo personu spējas, lietderību un godprātību. Iekšējā atlases procedūrā pilnībā ņem vērā prasmes un pieredzi, ko persona parādījusi, pildot savus amata pienākumus pirms pieņemšanas darbā.

3 Atkarībā no veicamo funkciju tipa un līmeņa sekmīgajiem kandidātiem piedāvā pagaidu darbinieka līgumu, kura darbības termiņš atbilst vismaz laikposmam, kas atlicis saskaņā ar iepriekšējo līgumu.

4.  Attiecīgos valstu tiesību aktus par darba līgumiem un citiem atbilstīgajiem instrumentiem turpina piemērot tiem darbiniekiem, ar kuriem iepriekš līgumi nav noslēgti, kas izvēlas nekandidēt uz pagaidu darbinieka līguma noslēgšanu vai kuriem netiek piedāvāts pagaidu darbinieka līgums saskaņā ar 2. punktu.

63.a pants

Valsts noteikumi

Dalībvalstis paredz attiecīgus noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu.

64. pants

Grozījumi

Ar šo tiek grozīts Padomes un Parlamenta lēmums Nr. 716/2009/EK, ar ko nosaka Kopienas programmas izveidi, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un auditu jomā, ciktāl Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja tiek izslēgta no šā lēmuma pielikuma B sadaļā minētā līdzekļu saņēmēju saraksta.

65. pants

Atcelšana

Ar šo, sākot no 2011. gada 1. janvāra, tiek atcelts Komisijas Lēmums 2009/77/EK, ar ko izveido Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju.

66. pants

Pārskatīšanas klauzula

-1.  Līdz ...(49) Komisija iesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam vajadzīgos regulu priekšlikumus, lai pastiprinātu to iestāžu uzraudzību, kas var radīt 12.b pantā paredzēto sistēmisko risku, un jaunas finanšu krīžu pārvarēšanas sistēmas izveidošanu, tostarp arī finansēšanas pasākumu noteikšanu.

1.  Līdz ... (50)un pēc tam ik pēc trīs gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei nepieciešamos priekšlikumus, lai izveidotu uzticamas noregulējuma sistēmas, tostarp tirgus dalībnieku ieguldījumu shēmas sistēmisko risku novēršanai, un publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta Iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā.

▌Pārskatā cita starpā sniedz novērtējumu par ▌:

   (a) kompetento iestāžu panākto uzraudzības darbību konverģences līmeni;
   (b) uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību;
   (c) panākumiem attiecībā uz konverģenci krīzes pārvarēšanas, pārvaldības un likvidēšanas jomā, aptverot arī Eiropas finansējuma mehānismus;
   (d) to, vai, jo īpaši ņemot vērā panākto progresu attiecībā uz c) punktā minētajiem jautājumiem, būtu jānostiprina iestādes loma to finanšu tirgu dalībnieku uzraudzība, kas rada potenciālu sistēmisko risku, un vai šai iestādei būtu jāīsteno paplašinātas uzraudzības pilnvaras pār minētajiem tirgus dalībniekiem;
   (e) 23. pantā paredzētās drošības klauzulas piemērošanu un īpaši par to, vai šī klauzula var pārmērīgi kavēt Iestādi no tās uzdevumu īstenošanas, kas noteikti šajā regulā.

1.a  Šā panta 1. punktā minētajā pārskatā novērtē arī to:

   (a) vai ir ieteicams pārvietot iestādes uz vienu vietu, lai panāktu labāku koordināciju starp tām;
   (b) vai ir atbilstīgi banku jomas, apdrošināšanas un fondēto pensiju jomas, vērtspapīru un finanšu tirgu jomas uzraudzību joprojām īstenot atsevišķi;
   (c) vai konsultatīvo uzraudzību un uzņēmējdarbības prakses uzraudzību ir atbilstīgi īstenot atsevišķi vai vienai uzraudzības iestādei;
   (d) vai ir atbilstīgi vienkāršot un nostiprināt EFUS sistēmu, lai nodrošinātu labāku makrolīmeņa un mikrolīmeņa saskaņotību, kā arī saskaņotību EUI vidū;
   (e) vai EFUS attīstība atbilst vispārējai attīstībai;
   (f) vai EFUS ir pietiekamā mērā nodrošināta daudzveidība un izcilība;
   (g) vai atbildība un pārredzamība attiecībā uz publiskošanas prasībām ir adekvāta;
   (h) vai Iestādes atrašanās vieta ir pienācīgi atbilstoša;
   (i) vai izveidot vērtspapīru un tirgu stabilitātes fondu ES līmenī, kas būtu labākā aizsardzība pret konkurences izkropļojumiem un visefektīvākais veids, ka risināt pārrobežu tirgus dalībnieku trūkumu.

2.  Pārskatu un attiecīgajā gadījumā tam pievienotus priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

67. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. janvāra, izņemot 62. pantu un 63. panta 1. un 2. punktu, kurus piemēro no spēkā stāšanās dienas. Iestāde tiek izveido regulas piemērošanas datumā.

Šī regula uzliek saistītas kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

[Vieta]

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) Lieta tika nodota atpakaļ komitejai saskaņā ar Reglamenta 57. panta 2. punkta otro daļu (A7-0169/2010).
(2)* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
(3) 2010. gada 22. janvāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(4) OV C […], […], […]. lpp.
(5) OV C 13, 20.1.2010., 1. lpp.
(6) Eiropas Parlamenta ... nostāja.
(7) OV C 40, 7.2.2001., 453. lpp.,
(8) OV C 25 E, 29.1.2004., 394. lpp.
(9) OV C 175 E, 10.7.2008., 392. lpp.
(10) OV C 8 E, 14.1.2010., 26. lpp.
(11) OV C 9 E, 15.1.2010., 48. lpp.
(12) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0251.
(13) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0279.
(14) OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.
(15) OV L 25, 29.1.2009., 23. lpp.
(16) OV L 25, 29.1.2009., 28. lpp.
(17) OV L 25, 29.1.2009., 18. lpp.
(18) 44. punkts; vēl nav publicēts Tiesas judikatūras krājumā.
(19) OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.
(20) OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.
(21) OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp.
(22) OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.
(23) OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.
(24) OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.
(25) OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.
(26) OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.
(27) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.
(28) OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.
(29) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.
(30) OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp.
(31) OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.
(32) OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.
(33) Patlaban spēkā ir šādas Regulas, kuras attiecas uz Iestādes darbības jomu: Komisijas 2006. gada 10. augusta Regula (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (OV L 241, 2.9.2006., 1. lpp.); Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (OV L 149, 30.4.2004., 1. lpp.); Komisijas 2003. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 2273/2003, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju (OV L 336, 23.12.2003., 33. lpp.); Komisijas 2007. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1569/2007, ar ko izveido mehānismu, kā nosaka līdzvērtību grāmatvedības standartiem, kurus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/71/EK un 2004/109/EK piemēro trešo valstu vērtspapīru emitenti (OV L 340, 22.12.2007., 66. lpp.).
(34) OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.
(35) OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.
(36) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.
(37) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(38) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
(39) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.
(40) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.
(41) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
(42) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
(43) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
(44) OV L 253, 25.9.2009., 8. lpp.
(45) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(46) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
(47) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.
(48) OV 17, 6.10.1958., 385/58. lpp.
(49)* Seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(50)* Trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas.


Finanšu sistēmas makrouzraudzība un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošana ***I
PDF 471kWORD 143k
Teksts
Konsolidētais teksts
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopienas finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku komitejas izveidošanu (COM(2009)0499 – C7-0166/2009 – 2009/0140(COD))
P7_TA(2010)0271A7-0168/2010

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Priekšlikumu tika grozīts 2010. gada 7. jūlijā šādi(1):

PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)
P7_TA(2010)0271A7-0168/2010
attiecībā uz Komisijas priekšlikumu
P7_TA(2010)0271A7-0168/2010

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(3),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Finanšu stabilitāte ir priekšnoteikums, lai reālā ekonomika varētu nodrošināt darba vietas, kredītus un izaugsmi. Finanšu krīze ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā, kas nav novērsusi pārmērīga riska uzkrāšanos finanšu sistēmā. Krīze ir radījusi ievērojamas sekas nodokļu maksātājiem ‐ daudziem Eiropas Savienības iedzīvotājiem, kuri tagad ir bez darba, un daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Jaunas tāda paša mēroga krīzes gadījumā dalībvalstis nevar atļauties glābt finanšu iestādes, nepārkāpjot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(1a)  Jau ilgi pirms finanšu krīzes Eiropas Parlaments regulāri aicināja radīt patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus visām iesaistītajām pusēm Savienības līmenī, vienlaikus norādot uz būtiskiem trūkumiem Savienības īstenotajā arvien integrētāko finanšu tirgu uzraudzībā (2000. gada 13. aprīļa rezolūcija par Komisijas paziņojumu par finanšu tirgu sistēmas īstenošanu ‐ rīcības plāns(6), 2002. gada 21. novembra rezolūcija par piesardzīgas uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā(7), 2007. gada 11. jūlija rezolūcija par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam ‐ Baltā grāmata(8), 2008. gada 23. septembra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem(9), 2008. gada 9. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu ‐ uzraudzības struktūra nākotnē(10), 2009. gada 22. aprīļa rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II(11)) un 2009. gada 23. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītvērtējuma aģentūrām(12)).

(2)  Komisija 2008. gada novembrī pilnvaroja augsta līmeņa ekspertu grupu Jacques de Larosière vadībā (de Larosière grupa) sniegt ieteikumus par to, kā stiprināt Eiropas uzraudzības sistēmu, lai varētu labāk aizsargāt Eiropas iedzīvotājus un atjaunotu uzticību finanšu sistēmai.

(3)  Nobeiguma ziņojumā, kas iesniegts 2009. gada 25. februārī (de Larosière ziņojums), de Larosière grupa cita starpā ieteica izveidot Savienības līmeņa struktūru, kas atbildētu par risku pārraudzību visā finanšu sistēmā.

(4)  Komisija savā 2009. gada 4. marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai” atzinīgi novērtēja un kopumā atbalstīja de Larosière grupas ieteikumus. Eiropadome 2009. gada 19. un 20. marta sanāksmē vienojās par nepieciešamību uzlabot finanšu iestāžu regulējumu un uzraudzību Eiropas Savienībā un izmantot de Larosière ziņojumu par pamatu rīcībai.

(5)  Komisija 2009. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas finanšu uzraudzība” izklāstīja vairākas reformas pašreizējā sistēmā finanšu stabilitātes nodrošināšanai Savienības līmenī, tostarp jo īpaši Eiropas Sistēmisko risku komitejas (ESRK) izveidi, lai atbildētu par makrouzraudzību. Padome 2009. gada 9. jūnijā un Eiropadome 18. un 19. jūnija sanāksmē atbalstīja Komisijas viedokli un atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai pilnībā 2010. gada laikā varētu pabeigt izveidot jauno sistēmu. Atbilstīgi Komisijas viedoklim tā cita starpā secināja, ka ECB “būtu jāsniedz analītisks, statistisks, administratīvs un loģistikas atbalsts ESRK, arī izmantojot valstu centrālo banku un uzraudzītāju specializētus padomus”. Atbalstam, ko Eiropas Centrālā banka sniedz ESRK, un uzdevumiem, kas noteikti un uzticēti ESRK, nevajadzētu skart neatkarības principu, kas ECB ir jāievēro, veicot savus pienākumus atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD).

(5a)  Ņemot vērā starptautisko finanšu tirgu integrāciju, ir vajadzīga apņēmīga Eiropas Savienības iesaistīšanās procesos pasaules līmenī. ESRK vajadzētu izmantot augsta līmeņa zinātniskās komitejas specializētās zināšanas un uzņemties visus vispārējos pienākumus, kas jāveic, lai Eiropas Savienības viedoklis par finanšu stabilitātes jautājumiem tiktu sadzirdēts, jo īpaši cieši sadarbojoties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), Finanšu stabilitātes padomi (FSP) un visiem Divdesmit valstu grupas (G20) dalībniekiem.

(5b)  ESRK cita starpā būtu jāveicina, lai tiktu īstenoti SVF, FSP un Starptautisko norēķinu bankas (SNB) ieteikumi G20 valstīm, kas ietverti šo struktūru 2009. gada oktobrī publicētā ziņojuma “Norādījumi finanšu iestāžu, tirgu un instrumentu sistēmiskā nozīmīguma novērtēšanai” sākotnējos apsvērumos, kas paredz, ka sistēmiskajam riskam ir jābūt dinamiskam, lai ņemtu vērā finanšu sektora un pasaules ekonomikas attīstību. Sistēmisku risku var uzskatīt par finanšu pakalpojumu traucējumu risku, ko rada finanšu sistēmas vai tās daļu darbības vājināšanās un kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz reālo ekonomiku.

(5c)  Ziņojumā par norādījumiem finanšu iestāžu sistēmiskā nozīmīguma novērtēšanai ir arī minēts, ka sistēmiska riska novērtējums, visticamāk, būs atšķirīgs atkarībā no saimnieciskās vides. Sistēmiska riska novērtēšana būs atkarīga arī no finanšu infrastruktūras un krīzes pārvaldības sistēmas, kā arī no spējas novērst radušos traucējumus. Iestādes var būt sistēmiski svarīgas vietējām, valsts un starptautiskajām finanšu sistēmām un ekonomikai. Galvenie kritēriji, kas palīdz noteikt tirgu un iestāžu sistēmisko nozīmīgumu, ir šādi: lielums (atsevišķa finanšu sistēmas elementa sniegto finanšu pakalpojumu apjoms), aizvietojamība (cik lielā mērā citi sistēmas elementi var nodrošināt identiskus pakalpojumus traucējumu gadījumā) un savstarpējā sasaiste (saikne ar pārējiem sistēmas elementiem). Papildus novērtējumam, kas balstās uz trim minētajiem kritērijiem, būtu jāietver norāde uz finanšu apdraudējumu un iestāžu sistēmas spēju risināt ar finanšu neveiksmēm saistītus jautājumus.

(5d)  ESRK jābūt atbildīgai par sistēmiska riska uzraudzību un novērtēšanu parastos apstākļos, lai mazinātu sistēmas apdraudējumu saistībā ar sistēmas elementu darbības traucējumiem un palielinātu finanšu sistēmas noturību pret triecieniem. Šajā sakarā ESRK vajadzētu nodrošināt finanšu stabilitāti un mazināt negatīvo ietekmi uz iekšējo tirgu un reālo ekonomiku. Lai īstenotu savus mērķus, ESRK vajadzētu analizēt visu attiecīgo informāciju, jo īpaši attiecīgos tiesību aktus, kuri var ietekmēt finanšu stabilitāti, piemēram, noteikumus par grāmatvedību, bankrotu un sanāciju.

(6)  Lai Eiropas Savienības un pasaules finanšu sistēmas varētu pienācīgi darboties un lai mazinātu to apdraudējumu, ir jāuzlabo makrouzraudzības un mikrouzraudzības savstarpējā atbilstība. Kā norādīts A. Turner 2009. gada martā publicētajā pārskatā “Regulatīva rīcība saistībā ar pasaules banku krīzi”, lai radītu stabilāku uzraudzības sistēmu, ir jāpalielina dalībvalstu pilnvaras, kas padarītu vienoto tirgu mazāk atvērtu, vai arī jāpanāk lielāka Eiropas integrācija. Ņemot vērā stabilas finanšu sistēmas nozīmi un ieguldījumu konkurētspējas un izaugsmes nodrošināšanā Eiropas Savienībā un tās ietekmi uz reālo ekonomiku, Eiropas Savienības iestādes ir izvēlējušās lielāku Eiropas integrācijas pakāpi, kā ieteikts de Larosière ziņojumā.

(6a)  Lai īstenotu šo jauno makrouzraudzības sistēmu, ir vajadzīga uzticama un autoritatīva vadība. Tādēļ, ņemot vērā tās izšķirošo nozīmi un tās starptautisko un iekšējo uzticamību un de Larosière ziņojuma garu, ESRK priekšsēdētāja amatā vajadzētu būt ECB priekšsēdētājam. Turklāt vajadzētu noteikt stingrākas atbildības prasības, kā arī paplašināt ERSK struktūru sastāvu, lai būtu pārstāvēts plašs pieredzes, zināšanu un viedokļu spektrs.

(6b)  Turklāt de Larosière ziņojumā ir norādīts, ka makrouzraudzība ir lietderīga tikai tad, ja tā var kaut kādā veidā ietekmēt mikrolīmeņa uzraudzību, savukārt mikrouzraudzība nevar efektīvi nodrošināt finanšu stabilitāti, ja pienācīgi neņem vērā norises makrolīmenī.

(6c)  Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma (EFUS) būtu jāizveido, darbam vienotā tīklā apvienojot gan valstu, gan Eiropas Savienības līmeņa finanšu uzraudzības jomas dalībniekus. Ievērojot godprātīgas sadarbības principu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, EFUS dalībniekiem būtu jāsadarbojas godprātīgi un ar patiesu savstarpēju cieņu, jo īpaši lai nodrošinātu savstarpēju atbilstošas un uzticamas informācijas nodošanu. Savienības līmenī tīklā būtu jāietver ESRK un trīs mikrouzraudzības iestādes: ar Regulu (ES) Nr. …/2010 izveidotā Eiropas Uzraudzības iestāde (bankas), ar Regulu (ES) Nr. .../2010 izveidotā Eiropas Uzraudzības iestāde (vērtspapīri un tirgi) un ar Regulu (ES) Nr. .../2010 izveidotā Eiropas Uzraudzības iestāde (apdrošināšana un fondētās pensijas).

(7a)  ESRK sastāvā jābūt valdei, koordinācijas komitejai, sekretariātam, konsultatīvajai speciālistu komitejai un konsultatīvajai zinātniskajai komitejai. Lai izvairītos no dublēšanās, konsultatīvās speciālistu komitejas izveidē vajadzētu ņemt vērā jau esošās struktūras.

(8)  Vajadzības gadījumā ESRK būtu jāizsaka vispārēja rakstura brīdinājumi un jāsniedz vispārēja rakstura ieteikumi visai Eiropas Savienībai, atsevišķām dalībvalstīm vai dalībvalstu grupām, nosakot konkrētu termiņu attiecīgajai politiskajai rīcībai, un jānodrošina minēto brīdinājumu un ieteikumu publiskošana. Ja šādus brīdinājumus vai ieteikumus adresē atsevišķai dalībvalstij vai dalībvalstu grupai, ESRK var ierosināt pienācīgus atbalsta pasākumus. Attiecīgā gadījumā Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc ESRK, iestādes, Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma var pieņemt iestādei adresējamu lēmumu, nosakot ārkārtas situāciju.

(8a)  ESRK būtu jāizlemj, vai ieteikumam vajadzētu būt konfidenciālam vai publiski pieejamam, ņemot vērā, ka konkrētos apstākļos publiskošana var veicināt šo ieteikumu ievērošanu.

(8b)  ESRK būtu jāizstrādā krāsu kods, lai ieinteresētās personas varētu labāk novērtēt riska veidu.

(9)  Lai palielinātu šo brīdinājumu un ieteikumu nozīmību un likumību, tie jānosūta ar Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas un adresātu starpniecību un vajadzības gadījumā ar EUI starpniecību.

(10)  ESRK, pamatojoties uz adresātu ziņojumiem, būtu arī jāuzrauga, vai tās ieteikumi tiek ievēroti, lai nodrošinātu to, ka šiem brīdinājumiem un ieteikumiem patiešām tiek sekots. Ieteikumu adresātiem vajadzētu atbilstīgi pamatot visus ESRK ieteikumu pienācīgas neievērošanas gadījumus (“rīkojies vai paskaidro” mehānisms), jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamentu. Jānodrošina iespēja ESRK vērsties pie Eiropas Parlamenta un Padomes, ja tā nav apmierināta ar adresātu rīcību, atbildot uz ieteikumiem.

(12)  ESRK vismaz reizi gadā ir jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei; plašu finansiālo grūtību gadījumā tas jādara biežāk.

(13)  ECB un valstu centrālajām bankām jāuzņemas vadošā loma makrouzraudzībā to pieredzes un esošo uzdevumu dēļ finanšu stabilitātes jomā. Lai nodrošinātu to, ka makrorisku novērtējums pamatojas uz pilnīgu un precīzu informāciju par attīstības tendencēm finanšu sistēmā, mikrouzraudzības iestāžu līdzdalība ESRK darbībā ir būtiska. Līdz ar to Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētājiem jābūt balsstiesīgiem locekļiem. Ievērojot atklātības principu, valdē vajadzētu būt sešām neatkarīgām personām, kurām nevajadzētu būt EUI locekļiem un kuras izvēlas, pamatojoties uz to vispārējām zināšanām un uzticību Savienības vērtībām, kā arī uz šo personu atšķirīgo pieredzi akadēmiskajās jomās vai privātajā sektorā, jo īpaši MVU, arodbiedrībās vai finanšu pakalpojumu sniedzēju vai patērētāju statusā, un kuras nodrošina visas neatkarības un konfidencialitātes garantijas. Vienam valsts kompetento iestāžu pārstāvim no katras dalībvalsts valdes sanāksmēs būtu jāpiedalās bez balsstiesībām.

(14)  Eiropas Komisijas locekļa līdzdalība palīdzēs izveidot saikni ar makroekonomikas un finanšu uzraudzību Eiropas Savienībā, kamēr Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētāja klātbūtne atspoguļo finanšu ministru lomu finanšu stabilitātes nodrošināšanā.

(14a)  Tā kā trešo valstu, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis, bankas un finanšu iestādes var darboties Savienībā, būtu jānodrošina iespēja uzaicināt vienu katras šādas valsts augsta līmeņa pārstāvi piedalīties ESRK valdes sēdēs, ja viņu izcelsmes valsts to atļauj.

(15)  Ir būtiski, lai ESRK locekļi pildītu savus pienākumus neitrāli un aplūkotu finanšu stabilitāti tikai Eiropas Savienībā kopumā. Ja vienprātību nav iespējams panākt, balsojot par brīdinājumiem un ieteikumiem ESRK, katram loceklim vajadzētu būt vienai balsij, un lēmumi parasti būtu jāpieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

(16)  No finanšu iestāžu un tirgu savstarpējās saiknes izriet, ka iespējamo sistēmisko risku uzraudzībai un novērtējumam jāpamatojas uz plaša spektra attiecīgiem makroekonomikas un mikrofinanšu datiem un rādītājiem. Minētie sistēmiskie riski ietver finanšu pakalpojumu traucējumu risku, ko rada Eiropas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļu darbības ievērojama vājināšanās un kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz iekšējo tirgu un reālo ekonomiku. Jebkāda finanšu iestāde un starpnieks, tirgus, infrastruktūra un instruments var būt sistēmiski nozīmīgs. Tālab ESRK ir jābūt pieejamai visai informācijai, kas tai vajadzīga savu pienākumu veikšanai, vienlaikus saglabājot šo datu konfidencialitāti.

(17)  Tirgus dalībnieki var dot vērtīgu ieguldījumu izpratnē par procesiem, kas ietekmē finanšu sistēmu. Tālab ESRK vajadzības gadījumā būtu jākonsultējas ar privātā sektora dalībniekiem (finanšu sektora pārstāvji, patērētāju apvienības, finanšu pakalpojumu lietotāju grupas, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem), lai dotu tiem vienlīdzīgas iespējas izteikt savus apsvērumus. Turklāt, ņemot vērā to, ka sistēmisks risks nav stingri definēts un sistēmiskā riska novērtējums atkarībā no ekonomiskās vides var atšķirties, ESRK būtu jānodrošina, lai tās personālam un padomdevējiem ir plaša spektra pieredze un prasmes.

(19)  ESRK izveidošanai tiešā veidā jāsekmē iekšējā tirgus mērķu sasniegšana. Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzība ir Savienības jaunās kopīgās uzraudzības sistēmas neatņemama sastāvdaļa, jo makrouzraudzības aspekts ir cieši saistīts ar mikrouzraudzības uzdevumiem, ko uzticēts veikt Eiropas uzraudzības iestādēm. Tikai tad, ja sistēmā pienācīgi ņem vērā mikrorisku un makrorisku savstarpējo mijiedarbību, visām ieinteresētajām personām var rasties tāda uzticēšanās, lai iesaistītos pārrobežu finanšu darbībās. ESRK ir jāuzrauga un jānovērtē finansiālās stabilitātes riski, ko rada tādas attīstības tendences, kam var būt ietekme nozares līmenī vai visas finanšu sistēmas līmenī. Pievēršoties šādiem riskiem, ESRK būtu jādod tiešs ieguldījums integrētā Savienības uzraudzības struktūrā, kas ir vajadzīga, lai sekmētu savlaicīgu un konsekventu politisko reakciju dalībvalstīs, tādējādi novēršot atšķirīgu pieeju izmantošanu un uzlabojot iekšējā tirgus darbību.

(20)  Dalībvalstis nevar veikt Savienības finanšu sistēmas efektīvu makrouzraudzību pietiekamā līmenī Eiropas finanšu tirgu integrācijas dēļ, tālab Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(20a)  Kā ierosināts de Larosiere ziņojumā, ir vajadzīga pakāpeniska pieeja un Eiropas Parlamentam un Padomei līdz ..(13) vajadzētu pilnībā pārskatīt EFUS, ESRK un EUI darbību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

GENERAL PROVISIONS

1. pants ▌

1.  Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, turpmāk “ESRK”, ir izveidota. Tās mītne atrodas Frankfurtē.

1.a   ESRK ir daļa no Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS), kuras uzdevums ir nodrošināt Savienības finanšu sistēmas uzraudzību.

1.b   EFUS struktūru veido:

   (a) ESRK;
   (b) Eiropas Uzraudzības iestāde (vērtspapīru un tirgu jomā), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2010 [EVTI];
   (c) Eiropas Uzraudzības iestāde (Apdrošināšana un fondētās pensijas), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2010 (EAFPI);
   (d) Eiropas Uzraudzības iestāde (bankas), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2010 [EBI];
   (e) Eiropas Uzraudzības iestāde (Apvienotā komiteja), kas paredzēta Regulas (ES) Nr. .../2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. .../2010 [EVTI] un Regulas (ES) Nr. .../2010 [EAFPI] 40. pantā;
   (f) dalībvalstu iestādes, kā norādīts Regulas (ES) Nr. .../2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. .../2010 [EVTI] un Regulas (ES) Nr. .../2010 [EAFPI] 1. panta 2. punktā;
   (g) Komisija, lai veiktu uzdevumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. .../2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. .../2010 [EVTI] un Regulas (ES) Nr. .../2010 [EAFPI] 7. un 9. pantā.

Šā punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto Eiropas uzraudzības iestāžu mītne atrodas Frankfurtē.

Tām var būt pārstāvniecības galvenajos Eiropas Savienības finanšu centros.

1.c  Ievērojot godprātīgas sadarbības principu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, EFUS dalībnieki sadarbojas godprātīgi un ar patiesu savstarpēju cieņu, jo īpaši lai nodrošinātu atbilstošas un uzticamas informācijas savstarpēju nodošanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā lieto šādas definīcijas:

   (a) “finanšu iestāde” ir jebkāda iestāde, uz kuru attiecas tiesību akti, kas minēti Regulas (ES) Nr. .../2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. …/2010 [EVTI] un Regulas (ES) Nr. …/2010 [EAFPI] 1. panta 2. punktā, kā arī jebkāda cita iestāde vai struktūra Eiropas Savienībā, kuras finansiālā darbība var radīt sistēmisku risku arī tad, ja tā nav tieši saistīta ar plašāku sabiedrību;
   (b) “finanšu sistēma” ietver visas finanšu iestādes, tirgus, produktus un tirgus infrastruktūru;
   (ba) “sistēmisks risks” ir finanšu sistēmas darbības traucējumu risks, kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz iekšējo tirgu un reālo ekonomiku. Jebkādi finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūra var būt zināmā mērā sistēmiski nozīmīgi.

3. pants

Misija, mērķi un uzdevumi

1.  ESRK atbild par Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību, lai palīdzētu novērst vai mazināt Savienības finanšu stabilitātes sistēmiskos riskus, kas rodas finanšu sistēmas attīstības gaitā, un ņemot vērā makroekonomisko attīstību, tādējādi izvairoties no plašu finansiālo grūtību periodiem, un lai veicinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību un šādi nodrošinātu finanšu sektora ilglaicīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē.

2.  Saskaņā ar šā panta 1. punkta vajadzībām ESRK veic šādus uzdevumus:

   (a) nosaka un/vai vajadzības gadījumā vāc un analizē visu attiecīgo informāciju, cita starpā tiesību aktus, kas var ietekmēt finanšu stabilitāti, piemēram, noteikumus par grāmatvedību, bankrotu un sanāciju, lai sasniegtu 1. punktā izklāstītos mērķus;
   (b) nosaka sistēmiskos riskus un to prioritāti;
   (c) izsaka brīdinājumus, ja šie sistēmiskie riski tiek uzskatīti par būtiskiem, un attiecīgā gadījumā publisko tos;
   (d) sniedz ieteikumus par korektīviem pasākumiem saistībā ar atklātajiem riska faktoriem un attiecīgā gadījumā publisko tos;
   (da) izsaka konfidenciālu brīdinājumu Komisijai, ja ESRK uzskata, ka var rasties ārkārtas situācija, kas minēta Regulas (ES) Nr. .../2010 [EVTI], Regulas (ES) Nr. .../2010 [EAFPI] un Regulas (ES) Nr. .../2010 [EBI] 10. pantā. ESRK sniedz situācijas novērtējumu, lai Komisija varētu noteikt, vai jāpieņem EUI adresējams lēmums par ārkārtas situāciju;
   (e) uzrauga, vai brīdinājumiem un ieteikumiem seko rīcība;
   (f) cieši sadarbojas ar visiem pārējiem EFUS dalībniekiem un vajadzības gadījumā nodrošina EUI ar informāciju par sistēmiskiem riskiem, kas tām ir nepieciešama, lai pildītu savus uzdevumus; ESRK, sadarbojoties ar EUI, jo īpaši izstrādā vienotu kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju kopumu (“riska paneli”), kas kalpos par pamatu uzraudzības iestāžu sagatavotajam novērtējumam par pārrobežu iestādēm, kuras potenciāli varētu radīt sistēmisku risku.

Šādu novērtējumu regulāri pārskata, atspoguļojot konkrētās iestādes riska profila faktiskās izmaiņas. Uzraudzības iestāžu novērtējums būs būtisks elements, lai pieņemtu lēmumu tieši uzraudzīt grūtībās nonākušu iestādi vai iejaukties tās darbībā;

   (fa) vajadzības gadījumā piedalās apvienotās komitejas darbā;
   (g) saskaņo ar makrouzraudzību saistītus jautājumus ar starptautiskām finanšu iestādēm, jo īpaši ar Starptautisko Valūtas fondu un Finanšu stabilitātes padomi, kā arī ar attiecīgajām iestādēm trešās valstīs;
   (h) veic citus saistītus uzdevumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos.

II NODAĻA

ORGANIZĀCIJA

4. pants

Struktūra

1.  ESRK ir valde, koordinācijas komiteja, sekretariāts un konsultatīvā zinātniskā komiteja.

2.  Valde pieņem lēmumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ESRK uzticēto uzdevumu izpildi.

3.  Koordinācijas komiteja palīdz ESRK lēmumu pieņemšanas procesā, gatavojot Valdes sēdes, pārskatot apspriežamos dokumentus un uzraugot ESRK darba virzību.

4.  Sekretariāts ir atbildīgs par ESRK ikdienas darbu un par visiem ar personālu saistītajiem jautājumiem. Tas valdes priekšsēdētāja vadībā sniedz ESRK kvalitatīvu analītisku, statistisku, administratīvu un loģistikas atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. .../2010 [ESRK]. Turklāt tas izmanto EUI, valstu centrālo banku un valstu uzraudzības iestāžu specializētos ieteikumus.

5.  ▌Konsultatīvā zinātniskā komiteja, kas minēta 12. pantā, ▌sniedz konsultācijas un palīdzību jautājumos, kas ir būtiski ESRK darbā.

5. pants

Priekšsēdētājs

1.  ESRK valdes priekšsēdētājs ▌ir ECB prezidents.

1.a   Priekšsēdētāja pirmo vietnieku uz pieciem gadiem no sava vidus ievēlē ECB Ģenerālpadomes locekļi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt dalībvalstu, euro zonas valstu un valstu ārpus euro zonas līdzsvarotu pārstāvību. Viņu var ievēlēt amatā atkārtoti.

1.b  Priekšsēdētāja otrais vietnieks ir Apvienotās komitejas priekšsēdētājs, ko ieceļ saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. .../2010 [EVTI] un Regulas (ES) Nr. .../2010 [EAFPI] [XX] pantu.

1.c  Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki Eiropas Parlamentā atklātā uzklausīšanā izklāsta to, kā viņi grasās pildīt šajā regulā noteiktos amata pienākumus.

2.  Priekšsēdētājs vada valdes un koordinācijas komitejas sanāksmes.

3.  Ja valdes priekšsēdētājs sanāksmē nevar piedalīties, valdes un/vai koordinācijas komitejas sanāksmes atbilstīgi dienesta pakāpes secībai vada priekšsēdētāja vietnieki.

4.  Ja ECB Ģenerālpadomes locekļa, kas ir ievēlēts par priekšsēdētāja pirmo vietnieku, pilnvaru termiņš beidzas, pirms pagājuši pieci gadi, vai ja priekšsēdētāja pirmais vietnieks kāda iemesla dēļ nevar pildīt savus pienākumus, saskaņā ar 1.a punktu tiek ievēlēts jauns priekšsēdētāja pirmais vietnieks.

5.  Valdes priekšsēdētājs pārstāv ESRK ārējās attiecībās.

6. pants

Valde

1.  Valdes balsstiesīgie locekļi ir:

   (a) ECB priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks;
   (b) valstu centrālo banku vadītāji;
   (c) Eiropas Komisijas loceklis;
   (d) Eiropas Banku iestādes priekšsēdētājs;
   (e) Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes priekšsēdētājs;
   (f) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētājs;
   ( fa) sešas neatkarīgas personas, ko ieceļ valdes balsstiesīgie locekļi saskaņā ar apvienotās komitejas priekšlikumu; kandidāti nedrīkst būt EUI locekļi, un tos izraugās, pamatojoties uz viņu vispārējo kompetenci un šo personu atšķirīgo pieredzi akadēmiskajā jomā vai citās nozarēs, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, arodbiedrībās vai finanšu pakalpojumu sniedzēju vai izmantotāju statusā; izvirzot minētās personas, apvienotajai komitejai ir jānorāda personas, kas tiek izvirzītas arī darbam koordinācijas komitejā; veicot pienākumus, ieceltās personas nelūdz un nepieņem nevienas valdības, iestādes, struktūras, dienesta, organizācijas vai privātas personas norādījumus; tās atturas no jebkādas rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem vai uzdevumu veikšanu.

2.  Valdes locekļi bez balsstiesībām ir:

   (a) viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts kompetentajām uzraudzības iestādēm – saskaņā ar šā panta 3. punktu;
   (b) Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētājs.

3.  Attiecībā uz valsts uzraudzības iestāžu pārstāvību, ▌ja vien valsts uzraudzības iestādes nav vienojušās par kopīgu pārstāvi, attiecīgie augsta līmeņa pārstāvji mainās atkarībā no apspriežamā jautājuma.

4.  Valde izstrādā ESRK reglamentu.

7. pants

Neitralitāte

1.  Piedaloties valdes un koordinācijas komitejas darbā vai veicot jebkādas citas darbības saistībā ar ESRK, ESRK locekļi veic savu uzdevumu neitrāli un tikai visas Eiropas Savienības interesēs. Viņi neprasa un nepieņem instrukcijas no dalībvalstīm, Savienības iestādēm vai citām publiskajām vai privātajām struktūrām.

1.a  Valdes locekļi, kas ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi, savus pienākumus veic neatkarīgi.

2.  Dalībvalstis, Eiropas Savienības iestādes, publiskās vai privātās struktūras necenšas ietekmēt ESRK locekļus, kad viņi pilda savu uzdevumu.

8. pants

Dienesta noslēpums

1.  ESRK valdes locekļi un citas personas (tostarp centrālo banku, konsultatīvās zinātniskās komitejas, EUI, dalībvalstu kompetento valsts uzraudzības iestāžu attiecīgie darbinieki), kas strādā vai ir strādājušas saistībā ar ERSK, nedrīkst izpaust informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums, pat pēc sava amata pienākumu beigām.

2.  Informācija, ko saņem ESRK locekļi, var tikt izmantota vienīgi, pildot pienākumus un veicot uzdevumus, kas izklāstīti 3. panta 2. punktā.

3.  Neskarot 16. pantu un krimināltiesību piemērošanu, jebkuru konfidenciālu informāciju, ko saņem 1. punktā minētās personas, pildot pienākumus, nedrīkst izpaust nevienai personai vai iestādei, izņemot pārskata vai apkopojuma formā tā, ka nav iespējams atpazīt konkrētas finanšu iestādes.

4.  ESRK kopā ar Eiropas uzraudzības iestādēm vienojas par īpašām konfidencialitātes procedūrām un izveido tās, lai sargātu informāciju par atsevišķām finanšu iestādēm vai informāciju, kas ļauj atpazīt atsevišķas finanšu iestādes īsteno.

9. pants

Valdes sanāksmes

1.  Parastās valdes pilnsapulces sasauc valdes priekšsēdētājs, un tās notiek vismaz četras reizes gadā. Ārkārtas sanāksmes var sasaukt pēc priekšsēdētāja ierosmes vai, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa valdes balsstiesīgo locekļu.

2.  Valdes sanāksmēs piedalās visi valdes locekļi personīgi un tos nevar pārstāvēt.

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, ja kāds no locekļiem sanāksmes nevar ilgstoši apmeklēt, tas var nozīmēt aizstājēju. Šo valdes locekli var arī aizstāt persona, kas saskaņā ar attiecīgās iestādes reglamentējošiem noteikumiem ir oficiāli iecelta aizstāšanai uz laiku.

3.a  Attiecīgā gadījumā augsta līmeņa pārstāvjus no starptautiskām iestādēm, kas veic citas saistītas darbības, var aicināt apmeklēt valdes sanāksmes.

3.b  Attiecīgā gadījumā un ad hoc režīmā vienu trešās valsts, jo īpaši Eiropas Ekonomikas zonas vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, augsta līmeņa pārstāvi atkarībā no apspriežamā jautājuma var aicināt apmeklēt valdes sanāksmes.

4.  Sanāksmes ir konfidenciālas.

10. pants

Balsošanas kārtība valdē

1.  Katram valdes balsstiesīgajam loceklim ir viena balss.

2.  Neskarot 18. panta 1. punktā minēto balsošanas procedūru, valdē lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, balsojot klātesošiem balsstiesīgiem valdes locekļiem. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

3.  Lai valde varētu balsot, vajadzīgais kvorums ir divas trešdaļas valdes balsstiesīgo locekļu. Ja kvoruma nav, priekšsēdētājs var sasaukt ārkārtas sanāksmi, kurā lēmumus var pieņemt ar vienas trešdaļas balsu kvorumu. Reglamentā paredz atbilstošu paziņojumu, ko izmanto, lai sasauktu ārkārtas sanāksmi.

3.a  Atkāpjoties no 2. punkta, lai publiskotu brīdinājumu vai ieteikumu, ir vajadzīgs divu trešdaļu balsu vairākums.

11. pants

Koordinācijas komiteja

1.  Koordinācijas komitejas sastāvā ir šādi locekļi:

   (a) ESRK priekšsēdētājs;
   (b) ESRK priekšsēdētāja pirmais vietnieks;
   (ba) ECB priekšsēdētāja vietnieks;
   (c) četri citi valdes locekļi, kas ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi, ņemot vērā vajadzību nodrošināt dalībvalstu, euro zonas valstu un valstu ārpus euro zonas līdzsvarotu pārstāvību. Tos ievēlē valdes locekļi uz trim gadiem no to valdes locekļu vidus, kas vienlaikus ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi;
   (d) Eiropas Komisijas loceklis;
   (e) Eiropas Uzraudzības iestādes (bankas) priekšsēdētājs;
   (f) Eiropas Uzraudzības iestādes (apdrošināšana un fondētās pensijas) priekšsēdētājs;
   (g) Eiropas Uzraudzības iestādes (vērtspapīri un tirgi) priekšsēdētājs;
  

   ( ha) trīs no sešām 6. panta 1. punkta fa) apakšpunktā minētajām neatkarīgajām personām.

Katra ievēlētā koordinācijas komitejas locekļa vakantā vieta tiks aizpildīta, ievēlējot jaunu valdes locekli.

2.  Koordinācijas komitejas sanāksmes sasauc priekšsēdētājs, un tās notiek vismaz reizi ceturksnī pirms katras valdes sanāksmes. Priekšsēdētājs var sasaukt arī ad hoc sanāksmes.

12. pants

Konsultatīvā zinātniskā komiteja

1.  Konsultatīvās zinātniskās komitejas sastāvā ir šādi locekļi:

   (a) deviņi koordinācijas komitejas izvirzīti eksperti, kuru kompetence ir atzīta un neatkarība ‐ garantēta, kuri pārstāv plašu pieredzes un prasmju spektru un kurus valde apstiprina uz četru gadu pilnvaru termiņu, paredzot iespēju to pagarināt, ieceltās personas nelūdz un nepieņem nevienas valdības, iestādes, struktūras, dienesta, organizācijas vai privātas personas norādījumus; tās atturas no jebkādas rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem vai uzdevumu veikšanu;
  

   (c) viens Eiropas Uzraudzības iestādes (bankas) pārstāvis;
   (d) viens pārstāvis no Eiropas Uzraudzības iestādes (apdrošināšana un fondētās pensijas);
   ( e) viens pārstāvis no Eiropas Uzraudzības iestādes (vērtspapīri un tirgi);
   (f) divi Komisijas pārstāvji;
   (g) viens pārstāvis no Ekonomikas un finanšu komitejas.
  

2.  Konsultatīvās zinātniskās komitejas priekšsēdētāju ieceļ valde, valdes priekšsēdētājam izsakot priekšlikumu.

3.  Komiteja pēc valdes priekšsēdētāja pieprasījuma veic 4. panta 5. punktā minētos uzdevumus.

4.  ESRK sekretariāts atbalsta konsultatīvās zinātniskās komitejas darbu, un sekretariāta vadītājs piedalās tās sanāksmēs.

4.a  Attiecīgā gadījumā konsultatīvā zinātniskā komiteja atvērtā un pārredzamā veidā, ievērojot konfidencialitātes prasības, organizē agrīna posma apspriedes ar ieinteresētajām personām, piemēram, tirgus dalībniekiem, patērētāju organizācijām un akadēmiskajiem ekspertiem.

  4.b Konsultatīvajai zinātniskajai komitejai nodrošina visus tās uzdevumu sekmīgai īstenošanai vajadzīgos līdzekļus, jo īpaši analīzes un IKT līdzekļus.

13. pants

Citi konsultāciju avoti

Veicot savus uzdevumus, ESRK vajadzības gadījumā apzina attiecīgo privātā vai valsts sektora dalībnieku viedokļus, tostarp jo īpaši EUI dalībnieku viedokļus.

14. pants

Piekļuve dokumentiem

1.  Uz ESRK rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(14).

2.  Valde sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā pieņem praktiskus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3.  ESRK lēmumi, ko tā pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt iemesls sūdzībai ombudam vai prasības iesniegšanai Tiesā atbilstīgi LESD līguma 228. un 263. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

III NODAĻA

UZDEVUMI

15. pants

Informācijas vākšana un apmaiņa

1.  ESRK nodrošina Eiropas uzraudzības iestādes ar informāciju par sistēmiskiem riskiem, kas tām ir vajadzīga to uzdevumu izpildei.

2.  Eiropas uzraudzības iestādes, ECBS, Komisija, valsts uzraudzības iestādes un valsts statistikas iestādes cieši sadarbojas ar ESRK un nodrošina to ar visu informāciju, kas tai vajadzīga, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

3.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. .../2010 [EVTI] un Regulas (ES) Nr. .../2010 [EAFPI] 21. panta 2. punktu ESRK var pieprasīt informāciju no Eiropas uzraudzības iestādēm ‐ parasti pārskata vai apkopojuma veidā ‐ un tā, lai nebūtu iespējams atpazīt atsevišķas finanšu iestādes. ▌

3.a  Pirms pieprasīt informāciju saskaņā ar šo pantu, ESRK vispirms ņem vērā jau pieejamos statistikas datus, kas sagatavoti, izplatīti un izstrādāti Eiropas Statistikas sistēmā un Eiropas Centrālo banku sistēmā.

3.b  Ja pieprasītie dati minētajām iestādēm nav pieejami vai tiem nevar laikus piekļūt, ESRK var pieprasīt datus no ECBS, valsts uzraudzības iestādēm vai valsts statistikas iestādēm. Ja minētajās iestādēs dati nav pieejami, ESRK var pieprasīt datus no attiecīgās dalībvalsts.

3.c   Ja ESRK pieprasa datus, kas nav sniegti pārskata vai apkopojuma veidā, tā pamatotā pieprasījumā paskaidro, kāpēc dati par attiecīgo atsevišķo finanšu iestādi tiek uzskatīti par sistēmiski svarīgiem un vajadzīgiem, ņemot vērā esošo tirgus situāciju.

5.  Pirms katra tādas informācijas pieprasījuma, kas nav pārskata vai apkopojuma veidā, ESRK apspriežas ar attiecīgo Eiropas uzraudzības iestādi, lai pārliecinātos par pieprasījuma pamatotību un samērīgumu. Ja attiecīgā Eiropas uzraudzības iestāde neuzskata, ka pieprasījums ir pamatots un samērīgs, tā nekavējoties nosūta pieprasījumu atpakaļ ESRK un lūdz papildu pamatojumu. Pēc tam, kad ESRK ir sniegusi attiecīgajai Eiropas uzraudzības iestādei šādu papildu pamatojumu, lūguma saņēmējs pieprasītos datus nosūta uz ESRK, ja vien saņēmējam ir likumīga piekļuve attiecīgajiem datiem.

16. pants

Brīdinājumi un ieteikumi

1.  Ja konstatēti nopietni riski, kas apdraud 3. panta 1. punktā minētā mērķa sasniegšanu, ESRK izsaka brīdinājumus un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus par korektīviem pasākumiem, vajadzības gadījumā arī attiecībā uz likumdošanas iniciatīvām.

2.  ESRK brīdinājumi vai ieteikumi, kas sniegti saskaņā ar 3. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu, var būt gan vispārīgi, gan konkrēti, un tie ir adresēti jo īpaši Savienībai kopumā vai vienai vai vairākām dalībvalstīm, vai vienai vai vairākām Eiropas uzraudzības iestādēm, vai vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm. Ja brīdinājumu vai ieteikumu nosūta vienai vai vairākām uzraudzības iestādēm, par to informē attiecīgo dalībvalsti. Ieteikumos paredzēts konkrēts termiņš politiskajai rīcībai. Ieteikumi var būt adresēti arī Komisijai par attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

3.  Brīdinājumus un ieteikumus nosūta arī Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, adresātiem atbilstoši 2. punktam un, ja tie ir adresēti vienai vai vairākām valsts uzraudzības iestādēm, tad arī EUI.

4.  Lai veicinātu informētību par riskiem Eiropas ekonomikā un ierindotu šos riskus pēc nozīmīguma, ESRK ciešā sadarbībā ar EFUS izstrādā krāsu kodu sistēmu atbilstoši dažādu riska līmeņu situācijām.

Tiklīdz būs izstrādāti šādas klasifikācijas kritēriji, katrā konkrētā situācijā un vajadzības gadījumā ESRK brīdinājumos un ieteikumos būs norādīta attiecīgā riska kategorija.

16.a pants

Rīcība ārkārtas situācijās

Ja konstatē nelabvēlīgas tendences, kas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Eiropas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, ESRK var brīdināt par ārkārtas situāciju.

Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc ESRK, iestādes, Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma var pieņemt iestādei adresējamu lēmumu, nosakot ārkārtas situāciju. Komisija pietiekami bieži un vismaz reizi mēnesī pārskata šo lēmumu un, tiklīdz iespējams, paziņo par ārkārtas situācijas pārtraukšanu.

Ja Komisija ir noteikusi ārkārtas situāciju, tā nekavējoties pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

17. pants

Turpmākie pasākumi, kas seko ESRK ieteikumiem

1.  Ja 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētais ieteikums ir adresēts vienai vai vairākām dalībvalstīm vai vienai vai vairākām Eiropas uzraudzības iestādēm, vai vienai vai vairākām valstu uzraudzības iestādēm, adresāti ESRK paziņo par pasākumiem, kas veikti, atbildot uz ieteikumiem, vai paskaidro, kādēļ tie nav rīkojušies. Eiropas Parlaments, Padome un, ja vajadzīgs, Eiropas uzraudzības iestādes tiek informētas.

2.  Ja ESRK nolemj, ka tās ieteikuma adresāts nav ņēmis vērā vai nav pienācīgi ievērojis attiecīgo ieteikumu, un ka adresāts nav pamatojis šādu rīcības trūkumu, tā informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un, ja nepieciešams, konkrētas Eiropas uzraudzības iestādes.

2.a  Ja ESRK ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 2. punktu, Eiropas Parlaments var vajadzības gadījumā uzaicināt savu kompetento komiteju iztaujāt adresātus. Šāda viedokļu apmaiņa ESRK klātbūtnē ir īpaši svarīga, ja valsts līmenī pieņemti lēmumi atstāj ietekmi uz vienu vai vairākām dalībvalstīm (pārplūšanas efekts).

18. pants

Publiski brīdinājumi un ieteikumi

1.  Izskatot katru gadījumu atsevišķi, ESRK valde lemj, vai brīdinājumu vai ieteikumu darīt publiski pieejamu. Atkāpjoties no 10. panta 2. punkta, lai brīdinājums vai ieteikums kļūtu publiski pieejams, par to jābalso ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Neskarot 10. panta 3. punktu, attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar šo punktu, vienmēr piemēro divu trešdaļu kvorumu.

2.  Ja ESRK valde izlemj brīdinājumu vai ieteikumu darīt publiski pieejamu, tā par to iepriekš brīdina adresātu(-us).

2.a  Vajadzētu arī paredzēt tiesības ESRK sniegto ieteikumu adresātiem publiskot savus uzskatus un apsvērumus saistībā ar ESRK publicētajiem brīdinājumiem un ieteikumiem.

3.  Ja ESRK valde izlemj nedarīt brīdinājumu vai ieteikumu publiski pieejamu, adresāts un vajadzības gadījumā Padome un Eiropas uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu to konfidenciālo raksturu. ▌

3.a  Visus datus, kurus ESRK valde izmanto par pamatu analīzes veikšanai, pirms brīdinājuma izteikšanas vai ieteikuma sniegšanas atbilstošā veidā anonīmi publicē. Ja tiek izteikti konfidenciāli brīdinājumi, informācijas pieejamību nodrošina pienācīgā laikposmā, kas jānosaka ESRK reglamentā.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Atbildība un ziņošanas pienākumi

1.  Vismaz reizi gadā, bet plašu finansiālo grūtību gadījumā biežāk, ESRK priekšsēdētāju uzaicina Eiropas Parlamentā uz ikgadēju uzklausīšanu saistībā ar Eiropas Parlamentam un Padomei paredzētā ESRK gada pārskata publicēšanu. Šādu uzklausīšanu rīko par jautājumiem, kas atšķiras no Eiropas Parlamenta un ECB priekšsēdētāja monetārā dialoga jautājumiem.

1.a  Šajā pantā minētais ziņojums satur informāciju, par kuru saskaņā ar 18. pantu ESRK valde pieņem lēmumu to publiskot. Šie ziņojumi ir publiski pieejami.

2.  Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, Eiropas Parlamenta vai Komisijas uzaicinājuma ESRK izskata arī īpašus jautājumus.

2.a  Eiropas Parlaments var pieprasīt ESRK priekšsēdētājam un citiem koordinācijas komitejas locekļiem apmeklēt kompetentās Eiropas Parlamenta komitejas rīkotu uzklausīšanu.

20. pants

Pārskatīšanas klauzula

Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un pēc ECB atzinuma saņemšanas, Eiropas Parlaments un Padome pārskata šo regulu līdz ...(15) un nosaka, vai ESRK mērķi un organizācija ir jāpārskata.

Ziņojumā jo īpaši izvērtē šādus jautājumus:

   (a) EFUS struktūras vienkāršošanas un nostiprināšanas lietderīgums, lai palielinātu saskaņotību starp makrolīmeni un mikrolīmeni, kā arī starp Eiropas uzraudzības iestādēm;
   (b) EUI regulatīvo pilnvaru paplašināšanas lietderīgums;
   (c) EFUS attīstības atbilstība vispārējām norisēm šajā jomā;
   (d) vai EFUS ir pietiekamā mērā nodrošināta daudzveidība un izcilība;
   (e) vai darbības publiskums un pārredzamība atbilst publiskošanas prasībām.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

…[vieta],

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs [..] priekšsēdētājs [..]

(1) Lieta tika nodota atpakaļ komitejai saskaņā ar Reglamenta 57. panta 2. punkta otro daļu (A7-0168/2010).
(2)* Politiski grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.Dienestu izdarīti tehniski labojumi un pielāgojumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts parastā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ║.
(3) OV C 270, 11.11.2009., 1. lpp.
(4) 2010. gada 22. janvāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(5) Eiropas Parlamenta ... nostāja.
(6) OV C 40, 7.2.2001., 453. lpp.
(7) OV C 25 E, 29.1.2004., 394. lpp.
(8) OV C 175 E, 10.7.2008., 392. lpp.
(9) OV C 8 E, 14.1.2010., 26. lpp.
(10) OV C 9 E, 15.1.2010., 48. lpp.
(11) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0251.
(12) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0279.
(13)* Trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(14) OV L 145, 31.5.2001., 43.lpp.
(15)* Trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.


Eiropas Banku iestāde ***I
PDF 842kWORD 483k
Teksts
Konsolidētais teksts
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Banku iestādi (COM(2009)0501 – C7-0169/2009 – 2009/0142(COD))
P7_TA(2010)0272A7-0166/2010

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Priekšlikumu tika grozīts 2010. gada 7. jūlijā šādi(1):

PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)
P7_TA(2010)0272A7-0166/2010
attiecībā uz Komisijas priekšlikumu
P7_TA(2010)0272A7-0166/2010

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi)

EIROPAS PARLAMENTS UN  EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(6),

tā kā:

(1)  Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no finanšu globalizācijas un integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas starptautiskā mērogā. Krīze ir atklājusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.

(1a)  Eiropas Parlaments jau ilgi pirms finanšu krīzes regulāri aicināja stiprināt patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem Savienības līmenī iesaistītajiem dalībniekiem, vienlaikus norādot uz būtiskām kļūdām Savienības arvien plašāk integrētu finanšu tirgu uzraudzībā (2000. gada 13. aprīļa rezolūcijā par Komisijas paziņojumu “Finanšu tirgus sistēmas īstenošana: rīcības plāns(7), 2002. gada 21. novembra rezolūciju par konsultatīvās uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā(8), 2007. gada 11. jūlija rezolūciju par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam ‐ Baltā grāmata(9), 2008. gada 23. septembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem(10), 2008. gada 9. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu ‐ uzraudzības struktūra nākotnē(11), 2009. gada 22. aprīļa rezolūciju par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)(12) un 2009. gada 23. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par kredītvērtējuma aģentūrām(13)).

(2)  2009. gada 25. februārī publicētajā ziņojumā, ko pēc Komisijas pieprasījuma sagatavoja Žaka de Larosjēra [Jacques de Larosière] vadītā augsta līmeņa speciālistu grupa (de Larosjēra ziņojumā), secināts, ka jāstiprina uzraudzības sistēmas pamatstruktūra, lai turpmāk mazinātu iespējamo finanšu krīžu risku un smagumu. Speciālistu grupa ieteica īstenot Savienības finanšu nozares uzraudzības sistēmas reformas. Minētā speciālistu grupa arī secināja, ka būtu jāveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma, ko veidotu trīs Eiropas uzraudzības iestādes, proti, banku nozarē, vērtspapīru nozarē un apdrošināšanas un fondēto pensiju nozarē, kā arī Eiropas Sistēmisko risku komiteja. Ziņojumā ietvertie ieteikumi atbilst minimālajam izmaiņu līmenim, kādu eksperti atzinuši par vajadzīgu, lai novērstu līdzīgu krīzi nākotnē.

(3)  Komisija 2009. gada 4. marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai” ierosināja izstrādāt tiesību akta projektu, ar ko izveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), un 2009. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas finanšu uzraudzība” sniedza plašāku informāciju par iespējamo šādas jaunas uzraudzības sistēmas struktūru, taču neiekļāva tajā visus Larosjēra ziņojumā minētos ieteikumus.

(4)  Eiropadome 2009. gada 19. jūnija secinājumos ieteica izveidot Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu, kurā būtu trīs jaunas Eiropas uzraudzības iestādes. Sistēmas mērķim būtu jābūt uzlabot valstu uzraudzības kvalitāti un konsekvenci, stiprināt pārrobežu grupu uzraudzību un pieņemt vienotu Eiropas noteikumu kopumu, kas piemērojams visām vienotā tirgus finanšu iestādēm. Tā uzsvēra, ka Eiropas uzraudzības iestādēm būtu jāpiešķir uzraudzības pilnvaras attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, un aicināja Komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus attiecībā uz to, kā nodrošināt to, ka Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmai ir nozīmīga loma krīzes situācijās, uzsverot, ka Eiropas uzraudzības iestāžu pieņemtie lēmumi nedrīkstētu skart dalībvalstu fiskālos pienākumus.

(4a)  Pēc G-20 Pitsburgas augstākā līmeņa sanāksmes pasūtījuma veiktajā Starptautiskā Valūtas fona (SVF) 2010. gada 16. aprīļa ziņojumā “Finanšu nozares taisnīgs un būtisks ieguldījums” konstatēts, ka “finanšu nozares neveiksmju izmaksas jāierobežo un jāsedz finansiālās stabilitātes ieguldījumam (FSI), kas piesaistīts ticamam un efektīvam noregulējuma mehānismam”. Ja noregulējuma mehānismi būs pareizi definēti, tie valdībām dos iespēju izvairīties no tādām situācijām nākotnē, kad tās būtu spiestas glābt iestādes, kas ir pārāk svarīgas, pārāk lielas vai pārāk cieši savstarpēji saistītas, lai būtu pieļaujams to bankrots.“

(4b)  Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020” teikts arī, ka izšķirīga īstermiņa prioritāte būtu “labāk novērst un vajadzības gadījumā pārvaldīt iespējamās finanšu krīzes un, ņemot vērā finanšu nozares konkrēto atbildību pašreizējās krīzes laikā, raudzīsies, lai finanšu nozare sniegtu atbilstošu ieguldījumu”.

(4c)  Eiropadome 2010. gada 25. martā skaidri norādīja, ka “virzība jo īpaši vajadzīga tādās jomās kā sistēmiskas iestādes, krīzes pārvarēšanas finanšu instrumenti.”

(4d)  Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā visbeidzot secināja, ka “dalībvalstīm vajadzētu izveidot finanšu iestāžu nodevu sistēmu, lai nodrošinātu godīgu sloga sadali un stimulētu ierobežot sistēmiskos riskus. Šādām nodevām vajadzētu būt daļai no uzticamas noregulējuma sistēmas”.

(5)  Finanšu un ekonomiskā krīze ir radījusi reālus un nopietnus draudus finanšu sistēmas un iekšējā tirgus stabilitātei. Stabilas un uzticamas finanšu sistēmas atjaunošana un saglabāšana ir absolūts priekšnoteikums, lai iekšējā tirgū saglabātu uzticēšanos un konsekvenci un tādējādi saglabātu un uzlabotu nosacījumus pilnībā integrēta un darbotiesspējīga finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei. Turklāt dziļāk un plašāk integrēti finanšu tirgi rada labākas iespējas finansējuma un risku dažādošanai un tādējādi veicina tautsaimniecības spēju absorbēt satricinājumus.

(6)  Savienība ir sasniegusi iespēju robežas tam, ko, ņemot vērā to statusu, iespējams paveikt ar Eiropas uzraudzības komitejām ▌. Savienībā vairs nevar turpināt pastāvēt situācija, kad nav mehānisma, kas nodrošinātu, ka valstu uzraudzības iestādes attiecībā uz pārrobežu iestādēm pieņem vispiemērotākos uzraudzības lēmumus; valstu uzraudzības iestāžu starpā nenotiek pietiekama sadarbība un informācijas apmaiņa; valstu iestāžu kopīgai rīcībai ir vajadzīgi sarežģīti pasākumi, ņemot vērā regulējuma un uzraudzības prasību neviendabīgumu; bieži vien vienīgā reālā iespēja Eiropas līmeņa problēmu risināšanai ir valsts līmeņa risinājumi; viens tiesību akts tiek interpretēts dažādos veidos. Eiropas Finanšu uzraudzības iestāžu sistēma (EFUS) būtu jāveido tā, lai novērstu šos trūkumus un nodrošinātu sistēmu, kas atbilst mērķim par stabilu un vienotu Savienības finanšu tirgu finanšu pakalpojumiem, apvienojot valstu uzraudzības iestādes spēcīgā Savienības tīklā.

(7)  EFUS jāveido integrētam dalībvalstu un Savienības uzraudzības iestāžu tīklam, atstājot parastos finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumus dalībvalstu kompetencē. Eiropas Uzraudzības iestādei (Iestādei) būtu jāpiešķir galvenā loma uzraudzības iestāžu kolēģijās, kas uzrauga pārrobežu finanšu iestādes, un tām būtu jānosaka skaidrākas uzraudzības normas. Iestādei vajadzētu pievērst īpašu uzmanību finanšu iestādēm, kuras var radīt sistēmisku risku, jo gadījumā, ja dalībvalsts iestāde nav īstenojusi savas pilnvaras, to darbības traucējumi var apdraudēt visas Savienības finanšu sistēmas stabilitāti. Jāpanāk arī noteikumu par finanšu iestādēm un tirgiem labāka saskaņošana un konsekventa piemērošana Savienībā. Papildus Iestādei nepieciešams izveidot Eiropas Uzraudzības iestādi (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā) un Eiropas Uzraudzības iestādi (vērtspapīru un tirgu jomā), kā arī Eiropas Uzraudzības iestādi (Apvienotā komiteja). ESRK vajadzētu būt daļai no EFUS.

(8)  Eiropas Uzraudzības iestādei jāaizstāj Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/78/EK(14), Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju uzraudzītāju komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/79/EK(15) un Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2009/77/EK(16), un jāuzņemas visi šo komiteju uzdevumi un pilnvaras, tostarp vajadzības gadījumā jāturpina to iesāktais darbs un projekti. Nepieciešams skaidri noteikt katras iestādes darbības jomu. Nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā institucionālus iemeslus vai Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteiktos pienākumus, arī Komisijai jāiesaistās uzraudzības tīkla darbībā.

(9)  ▌Iestādei jāveic pasākumi nolūkā uzlabot iekšējā tirgus darbību, jo īpaši nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu regulēšanas un uzraudzības līmeni, ņemot vērā visu dalībvalstu dažādās intereses un finanšu iestāžu atšķirīgo raksturu. Iestādei būtu jāaizsargā tādas sabiedrības vērtības kā finanšu sistēmas stabilitāte, tirgu un finanšu produktu pārredzamība un noguldītāju un ieguldītāju aizsardzība. Iestādei būtu arī jānovērš regulējuma arbitrāža, jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi un jāstiprina starptautiskās uzraudzības koordināciju ar mērķi sniegt labumu ekonomikai kopumā, tostarp finanšu tirgu dalībniekiem un citām ieinteresētājām personām, patērētājiem un darba ņēmējiem. Tās uzdevumos jāietilpst arī uzraudzības konverģences veicināšanai un ES iestāžu konsultēšanai par banku darbību, maksājumiem, elektroniskās naudas regulēšanu un uzraudzību, kā arī uzņēmumu vadības, revīzijas un finanšu pārskatu jautājumiem. Iestādei būtu jāuztic arī vispārējās pārraudzības pienākums attiecībā uz esošajiem un jaunajiem finanšu produktiem un darījumu veidiem.

(9a)  Iestādei būtu pienācīgi jāņem vērā tās darbību ietekme uz konkurētspēju un inovāciju iekšējā tirgū, Savienības konkurētspēju pasaulē, finansiālo integrāciju un Savienības jaunajām stratēģijām darbavietu un izaugsmes jomā.

(9b)  Lai varētu izpildīt savus uzdevumus, Iestādei būtu jābūt juridiskas personas statusam, kā arī administratīvai un finansiālai autonomijai. Iestādei būtu jāpiešķir “pilnvaras, lai risinātu jautājumus attiecībā uz atbilstību tiesību aktiem, īpaši attiecībā uz sistēmisko risku un pārrobežu riskiem” (Bāzeles Banku uzraudzības komiteja).

(9c)  Starptautiskās iestādes (SVF, Finanšu stabilitātes padome (FSP) un Starptautiskā Norēķinu banka (SNB)) sistemātisko risku ir definējušās kā “finanšu pakalpojumu pārtraukuma risku, i) ko rada finanšu sistēmas vai to daļu novājināšanās, un ii) kas potenciāli var nopietni negatīvi ietekmēt reālo ekonomiku. Visa veida finanšu starpniekiem, tirgiem un infrastruktūrai piemīt potenciāls, lai tie sistemātiski varētu atstāt konkrētu ietekmi”.

(9d)  Šo iestāžu izpratnē jēdzienā “pārrobežu risks” ietilpst jebkāds risks, ko visā Savienībā vai tās daļās rada ekonomikas nelīdzsvarotība vai finanšu neveiksmes, kurām ir potenciāli nopietna negatīva ietekme uz darījumiem starp divu vai vairāku dalībvalstu uzņēmējiem, iekšējā tirgus darbību vai Savienības vai kādas dalībvalsts valsts finansēm.

(10)  Eiropas Savienības Tiesa 2006. gada 2. maija spriedumā lietā C-217/04, Apvienotā Karaliste pret Eiropas Parlamentu un Padomi, atzina: “Nekas EKL 95. panta [tagad LESD 114. pants] tekstā neliek secināt, ka Kopienas likumdevēja uz šā panta pamata pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz to adresātiem būtu jāaprobežojas tikai ar dalībvalstīm. Saskaņā ar minētā likumdevēja veiktu analīzi faktiski varētu izrādīties nepieciešams paredzēt kādas Kopienu iestādes izveidošanu, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu saskaņošanas procesa realizācijā, gadījumos, kad uz minēto normu balstīto aktu īstenošanai ir atbilstošāka neobligātu papildinošu un pārraudzības pasākumu pieņemšana.” Iestādes mērķis un uzdevumi ‐ palīdzēt valstu uzraudzības iestādēm konsekventi interpretēt un piemērot Savienības noteikumus un veicināt finanšu integrācijas nodrošināšanai nepieciešamo finanšu stabilitāti ‐ ir cieši saistīti ar Savienības acquis noteiktajiem mērķiem attiecībā uz finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu. Tādējādi Iestāde jāveido, pamatojoties uz LESD 114. pantu.

(11)  Dalībvalstu kompetento iestāžu uzdevumus, tostarp attiecībā uz savstarpēju sadarbību un sadarbību ar Komisiju, nosaka šādi tiesību akti: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu(17), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību(18) un Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām(19).

(12)  Šīs regulas darbības jomā spēkā esošie Savienības tiesību akti ir arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos(20), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju(21), Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību(22) un attiecīgās daļas Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvā 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai(23), ▌Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīvā 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu(24)un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīvā 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū(25).

(13)  Vēlams, lai Iestāde veicinātu konsekventu pieeju noguldījumu garantiju jomā, lai nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus un vienlīdzīgu attieksmi pret noguldītājiem Savienībā. Tā kā noguldījumu garantiju sistēmas ir pakļautas attiecīgo dalībvalstu, nevis regulatīvai uzraudzībai, ir lietderīgi noteikt, ka Iestāde var izmantot tai saskaņā ar šo regulu piešķirtās pilnvaras attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmu un tās pārvaldītāju. Iestādes pienākumus jāpārskata, tiklīdz tiek izveidots Eiropas Noguldījumu garantiju fonds.

(14)  Ir nepieciešams ieviest efektīvu instrumentu saskaņotu regulatīvo standartu pieņemšanai finanšu pakalpojumu nozarē, lai, tostarp izmantojot vienotu noteikumu krājumu, nodrošinātu vienādus noteikumus un atbilstīgu aizsardzību ieguldītājiem un patērētājiem visā Savienībā. Tā kā Iestādei ir augsti specializētas zināšanas, ir efektīvi un lietderīgi tai uzticēt regulatīvo standartu projektu izstrādi Savienības tiesību aktos noteiktajās jomās, kas neietver politikas izvēles. Komisijai jāapstiprina šie regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu tiem saistošu juridisku spēku.

(15)  Regulatīvo tehnisko standartu projektu varēs grozīt tikai ļoti ierobežotos ārkārtas apstākļos ar noteikumu, ka Iestāde ir tā, kurai ir ciešs kontakts ar finanšu tirgiem un kas atzīst tās ikdienas darbību. Tajos tiktu veikti grozījumi, ja, piemēram, regulatīvo standartu projekts būtu nesaderīgs ar Savienības tiesību aktiem, tajā nebūtu ievērots proporcionalitātes princips vai arī tas būtu pretrunā ar finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus pamatprincipiem, kā noteikts Savienības acquis finanšu pakalpojumu tiesību aktu jomā. Komisijai nevajadzētu grozīt Iestādes sagatavoto tehnisko standartu saturu, to iepriekš nesaskaņojot ar Iestādi. Lai nodrošinātu šo standartu optimālu un savlaicīgu pieņemšanu, nepieciešams noteikt termiņu Komisijas lēmuma pieņemšanai par to apstiprināšanu.

(15a)  Komisijai būtu jābūt pilnvarām īstenot juridisko saistošus aktus, kā noteikts LESD 291. pantā. Regulatīvajos un īstenošanas tehniskajos standartos vajadzētu ņemt vērā proporcionalitātes principu, t.i., šo standartu prasībām vajadzētu būt samērīgām ar attiecīgās finanšu iestādes uzņēmējdarbības risku veidu, apmēru un sarežģītību.

(16)  Jomās, uz kurām neattiecas regulatīvie tehniskie standarti, Iestādei jāpiešķir pilnvaras izdot ▌pamatnostādnes un ieteikumus par Savienības tiesību aktu piemērošanu. Lai nodrošinātu pārredzamību un veicinātu valstu uzraudzības iestāžu atbilstību šīm pamatnostādnēm un ieteikumiem, valstu iestādēm jānosaka pienākums publiskot šādu pamatnostādņu un ieteikumu neizpildes iemeslus, lai tirgus dalībniekiem nodrošinātu pilnīgu pārredzamību.

(17)  Pareiza un pilnīga Savienības tiesību aktu piemērošana ir būtisks priekšnoteikums finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanai, finanšu sistēmas stabilitātei un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem finanšu iestādēm Savienībā. Tāpēc nepieciešams izveidot mehānismu, kas nodrošinātu iespēju Iestādei rīkoties ▌nepiemērošanas vai neatbilstīgas piemērošanas gadījumos, kas ir Savienības tiesību aktu pārkāpums. Šis mehānisms jāpiemēro jomās, kurās Savienības tiesību akti nosaka skaidras un bezierunu saistības.

(18)  Lai pienācīgi reaģētu uz gadījumiem, kad neprecīzi vai nepietiekami tiek piemēroti Savienības tiesību akti, jāizmanto trīs posmu mehānisms. Pirmajā posmā Iestādei jāpiešķir pilnvaras izmeklēt iespējamos gadījumus, kad valstu iestādes uzraudzības darbā neprecīzi vai nepietiekami piemēro Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus, un nobeigumā sagatavot ieteikumu. Ja valsts kompetentā iestāde neievēro ieteikumu, Komisijai, ņemot vērā Iestādes ieteikumu, vajadzētu būt pilnvarotai nākt klajā ar oficiālu atzinumu, ar kuru lūdz kompetento iestādi veikt darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu ievērošanu.

(19)  Ja valsts iestāde neievēro ieteikumu Iestādes noteiktajā termiņā, ▌Iestādei nekavējoties jāadresē lēmums attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem, paredzot tiešas tiesiskās sekas, uz kurām var atsaukties dalībvalstu tiesās un iestādēs un kuras var īstenot saskaņā ar LESD 258. pantu.

(20)  Lai atrisinātu ārkārtas gadījumus, kad iesaistītā kompetentā iestāde ilgstoši kavējas veikt pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt konkrētām finanšu iestādēm adresētus lēmumus. Šīs pilnvaras ir izmantojamas tikai ārkārtas apstākļos, kad kompetenta iestāde neievēro tai adresēto oficiālo atzinumu un kad Savienības tiesību akti ir tieši piemērojami finanšu iestādēm atbilstīgi spēkā esošajām vai turpmākām ES regulām. Tādēļ Eiropas Parlaments un Padome gaida uz Komisijas 2010. gada programmas īstenošanu, īpaši attiecībā uz priekšlikumu veikt Kapitāla prasību direktīvas reformu.

(21)  Ja pastāv būtiski apdraudējumi finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas stabilitātei Eiropas Savienībā, ir nepieciešama tūlītēja un saskaņota rīcība Savienības līmenī. Tāpēc Iestādei jāpiešķir tiesības pieprasīt valstu uzraudzības iestādēm veikt īpašus pasākumus, lai novērstu ārkārtas situāciju. Paturot prātā jautājuma delikātumu, pilnvaras izsludināt ārkārtas situāciju būtu jāpiešķir Komisijai, kas to varētu darīt pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, ESRK vai Iestādes pieprasījuma. Ja Eiropas Parlaments, Padome, ESRK vai Eiropas Uzraudzības iestāde (EUI) uzskata, ka varētu sākties ārkārtas situācija, tām vajadzētu sazināties ar Komisiju. Šajā procesā ārkārtīgi svarīga ir pienācīgas konfidencialitātes ievērošana. Ja Komisija nosaka ārkārtas situāciju, tai vajadzētu pienācīgi informēt Eiropas Parlamentu un Padomi.

(22)  Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu uzraudzību un samērīgi ņemtu vērā dalībvalstu kompetento iestāžu viedokļus, Iestādei jāspēj izšķirt strīdi starp šīm kompetentajām iestādēm, tostarp uzraudzības iestāžu kolēģijās, pieņemot saistošus lēmumus. Jānosaka samierināšanas posms, kura laikā valstu uzraudzības iestādes var panākt vienošanos. Ja šāda vienošanās netiek panākta, Iestāde vajadzētu izvirzīt attiecīgajām kompetentajām iestādēm prasību veikt īpašu darbību vai atturēties darbības, lai nokārtotu jautājumu un nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem, un šīs prasības izpilde ir saistoša attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Ja attiecīgie ES tiesību akti piešķir šīs tiesības izlemt dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ar Iestādes pieņemtajiem lēmumiem nevar aizstāt rīcību, ko jau nosaka Savienības tiesību akti attiecībā uz šo izvēli. Ja attiecīgās valstu uzraudzības iestādes neveic pasākumus, Iestādei jāpiešķir pilnvaras kā galējo risinājumu izmantot iespēju pieņemt finanšu iestādēm tieši adresētus lēmumus tām tieši piemērojamās Kopienas tiesību aktu darbības jomās.

(22a)  Krīze ir pierādījusi, ka ar dalībvalstu iestāžu sadarbību, kuru jurisdikcija beidzas uz valsts robežas, nepavisam nepietiek, lai uzraudzītu finanšu iestādes ar pārrobežu darbību.

(22b)  Turklāt “pašreizējie pasākumi, kuros apvienotas nozaru atļauju tiesības, uzraudzība savā valstī un noguldījumu apdrošināšana konkrētā valstī, nav pietiekami stabils pamats Eiropas pārrobežu privātklientu banku darbības reglamentēšanai un uzraudzībai nākotnē” (A. Turner pārskats).

(22c)  Kā teikts A. Turner pārskata secinājumos, “stabilākai uzraudzības kārtībai nepieciešams vai nu palielināt dalībvalstu pilnvaras, kas nozīmētu vienotā tirgus mazāku atvērtību, vai arī panākt dziļāku Eiropas integrāciju”. Īstenojot risinājumu, kurā paredz lielākas pilnvaras dalībvalstij, uzņēmēja valsts var noteikt ārvalstu iestādēm pienākumu darboties, izmantojot tikai meitasuzņēmumus, nevis filiāles, un pārraudzīt šajā valstī strādājošo banku kapitālu un likviditāti, palielinot protekcionismu. Īstenojot risinājumu, kurā lielākas pilnvaras ir Eiropai, palielina Iestādes pilnvaras Uzraudzības iestāžu kolēģijā un pastiprina to finanšu iestāžu uzraudzību, kuras var radīt sistēmisku risku.

(23)  Uzraudzības iestāžu kolēģijām ir liela nozīme efektīvas, konstruktīvas un konsekventas pārrobežu finanšu iestāžu uzraudzības nodrošināšanā. Iestādei vajadzētu uzņemties galveno lomu un tai vajadzētu piešķirt neierobežotas līdzdalības tiesības uzraudzības iestāžu kolēģijās ar nolūku racionalizēt kolēģiju darbību un informācijas apmaiņas procesu kolēģijās un veicināt kolēģiju konverģenci un konsekvenci attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu. Kā norādīts Larosjēra ziņojumā, “jāizvairās no atšķirīgu uzraudzības pasākumu radītiem konkurences izkropļojumiem un regulējuma arbitrāžas, jo tas var apdraudēt finansiālo stabilitāti, cita starpā mudinot izvēlēties finansiālo darbību veikšanai valstis, kurās ir vāja uzraudzība. Jānodrošina, ka uzraudzības sistēmu uztver kā taisnīgu un līdzsvarotu.”

(23a)  Iestādei un dalībvalstu uzraudzības iestādēm vajadzētu pastiprināt sistēmiskā riska kritērijiem atbilstoši finanšu iestāžu uzraudzību, jo viņu darbības traucējumu gadījumā var tikt apdraudēta Savienības finanšu sistēmas stabilitāte un nodarīts kaitējums reālajai ekonomikai.

(23b)  Sistēmiskais risks jākonstatē, ņemot vērā starptautiskus standartus, jo īpaši Finanšu stabilitātes padomes, Starptautiskā Valūtas fonda, Starptautiskās Apdrošināšanas uzraudzības iestāžu asociācijas un G-20 standartus. Sistēmiskā riska identificēšanā visbiežāk izmanto tādus kritērijus kā iesaistītība, neaizvietojamība un zaudējumu izplatības ātrums.

(23c)  Jāizveido sistēma darbībām ar grūtībās nonākušām iestādēm, lai stabilizētu vai likvidētu tās, jo “ir skaidri atklājies, ka banku krīzes likmes ir augstas valdībai un sabiedrībai kopumā tādēļ, ka šāda situācija var potenciāli ietekmēt finanšu stabilitāti un reālo ekonomiku (Larosjēra ziņojums). Komisijai vajadzētu nākt klajā ar piemērotiem priekšlikumiem jaunas finanšu krīzes vadības sistēmas izveidei. Krīzes pārvaldības pamatelementi ir kopīgs reglaments un finansiālo problēmu risināšanas līdzekļi (administrēšana un finansēšana krīzes gadījumiem lielās iestādēs, pārrobežu iestādēs un/vai savstarpēji saistītās iestādēs).

(23d)  Būtu jāizveido Eiropas Noguldījumu garantiju fonds, lai nodrošinātu pārrobežu finanšu iestāžu līdzatbildību, aizsargātu Savienības noguldītāju intereses un samazinātu sistēmiskas finanšu krīzes radīto slogu nodokļu maksātājiem. ES līmeņa fonds liekas visefektīvākais veids, kā aizsargāt noguldītāju intereses un nodrošināt aizsardzību pret konkurences kropļojumiem. Tomēr ir skaidrs, ka ES pieeja ir daudz sarežģītāka un ka dažas dalībvalstis jau ir sākušas veidot šādas sistēmas vai dažās tās jau darbojas. Tādēļ Iestādei būtu vismaz jānodrošina, ka tiek saskaņoti svarīgākie dalībvalstu sistēmu elementi. Tai arī vajadzētu spēt nodrošināt, ka finanšu iestādēm var prasīt veikt iemaksas tikai vienā sistēmā.

(23e)  No Eiropas Banku stabilitātes fonda būtu jāfinansē tādu grūtībās nonākušu finanšu iestāžu pienācīga likvidācija vai atveseļošana, kuru ietekme apdraud Savienības iekšējā finanšu tirgus finansiālo stabilitāti. Fonda darbība būtu jāfinansē no šo finanšu iestāžu atbilstīgām iemaksām. Ar iemaksām Fondā būtu jāaizstāj iemaksas dalībvalstu noguldījumu garantiju sistēmās.

(24)  Uzdevumu un pienākumu deleģēšana var būt lietderīgs instruments uzraudzības iestāžu tīkla darbībā, lai samazinātu uzraudzības pienākumu dublēšanos, veicinātu sadarbību un tādējādi racionalizētu uzraudzības procesu, kā arī mazinātu finanšu iestādēm radīto slogu, īpaši tām finanšu iestādēm, kam nav Savienības mēroga. Tāpēc šai regulai jānosaka skaidrs pamats šādai deleģēšanai. Uzdevumu deleģēšana nozīmē to, ka uzdevumus atbildīgās iestādes vietā veic cita uzraudzības iestāde, bet deleģējošā iestāde joprojām ir atbildīga par uzraudzības lēmumiem. Deleģējot pienākumus, valsts uzraudzības iestādei ‐ iestādei, kurai pienākums deleģēts, ‐ būtu patstāvīgi jāpieņem lēmumi attiecībā uz noteiktiem uzraudzības aspektiem Iestādes vietā vai citas valsts uzraudzības iestādes vietā. Deleģēšana jāveic saskaņā ar principu, ka uzraudzības pienākumu uzdod uzraudzības iestādei, kura vislabāk spēj īstenot pasākumus attiecīgajā gadījumā. Pienākumu pārdale būtu nepieciešama, piemēram, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar apjomradītiem vai diversifikācijas radītiem ietaupījumiem, konsekvences nodrošināšanu grupu uzraudzībā un optimālu valstu uzraudzības iestāžu tehnisko zināšanu izmantošanu. Attiecīgajos Savienības tiesību aktos var plašāk noteikt pienākumu pārdales principus, pamatojoties uz nolīgumu. Iestādei, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, jāveicina un jāuzrauga deleģēšanas nolīgumu slēgšana starp valstu uzraudzības iestādēm. Iestāde iepriekš jāinformē par paredzētajiem deleģēšanas nolīgumiem, lai tā attiecīgā gadījumā varētu slēgt atzinumu. Iestādei jāveic centralizēta šādu nolīgumu publicēšana, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu savlaicīgu, pārredzamu un viegli pieejamu informāciju par nolīgumiem. Tai būtu jāapzina un jāizplata labākā prakse deleģēšanas un deleģēšanas nolīgumu jomā.

(25)  Iestādei aktīvi jāveicina uzraudzības konverģence Eiropas Savienībā ar nolūku izveidot kopēju uzraudzības kultūru.

(26)  Salīdzinoša novērtēšana ir efektīvs un lietderīgs paņēmiens konsekvences veicināšanai finanšu uzraudzības iestāžu tīklā. Tāpēc Iestādei jāizstrādā metodoloģiski pamatprincipi attiecībā uz šādu novērtēšanu, un regulāri tā jāīsteno. Veicot novērtēšanu, uzmanība jāpievērš ne tikai uzraudzības prakses konverģencei, bet arī uzraudzības iestāžu spējai sasniegt augstus uzraudzības rezultātus, kā arī kompetento iestāžu neatkarībai. Salīdzinošās novērtēšanas rezultāti ir jāpublisko un jāapzina, un jāpublisko arī labākā prakse.

(27)  Iestādei aktīvi jāveicina saskaņoti uzraudzības pasākumi Savienībā, jo īpaši, lai nodrošinātu finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Eiropas Savienībā. Ņemot vērā Iestādei piešķirtās pilnvaras veikt pasākumus ārkārtas situācijās, tai jāuztic arī vispārējas koordinēšanas funkcija EFUS. Veicot pasākumus, Iestādei jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai tiktu nodrošināta vienmērīga visas būtiskās informācijas plūsma starp valstu uzraudzības iestādēm.

(28)  Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir savlaicīgi jānosaka tendences, iespējamie riski un apdraudējumi mikrouzraudzības, kā arī starpvalstu un starpnozaru līmenī. Iestādei jāuzrauga un jānovērtē šādi notikumi savā kompetences jomā un, ja nepieciešams, regulāri vai īpašos gadījumos jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Komisija, citas Eiropas uzraudzības iestādes un ESRK. Iestādei jāierosina un jāveic arī Savienības līmeņa spriedzes pārbaužu koordinēšana, lai novērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, nodrošinot, lai attiecībā uz šādām pārbaudēm valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes. Lai pienācīgi pildītu savus uzdevumus, Iestādei jāveic tirgu ekonomiskā analīze un jānosaka iespējamo tirgus procesu ietekme.

(29)  Ņemot vērā finanšu pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu pieaugošo nozīmību, Iestādei jāpārstāv Eiropas Savienība, veicot dialogu un sadarbību ar uzraudzības iestādēm trešās valstīs.

(30)  Iestāde savā kompetences jomā ir neatkarīga padomdevēja iestāde Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Tai jāsniedz atzinumi par apvienošanās un pārņemšanas darījumu novērtēšanu saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK.

(31)  Lai efektīvi veiktu savus pienākumus, Iestādei jābūt tiesībām pieprasīt visu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar šādu konsultatīvu uzraudzību. Lai izvairītos no finanšu iestāžu ziņošanas pienākumu dublēšanās, attiecīgo informāciju parasti jāsniedz valsts uzraudzības iestādei, kas ir visciešāk saistīta ar finanšu tirgiem un iestādēm, ņemot vērā jau esošos statistikas datus. Tomēr, ja citu iespēju nav, Iestādei vajadzētu būt iespējai nosūtīt pienācīgi pamatotu informācijas lūgumu tieši finanšu iestādei▌, ja valsts uzraudzības iestāde savlaicīgi nesniedz vai nevar sniegt šādu informāciju. Dalībvalstu iestādēm jānosaka pienākums sniegt atbalstu Iestādei šādu tiešu pieprasījumu izpildē. Šajā sakarībā liela nozīme ir darbam pie vienotu informācijas sniegšanas formātu izstrādes.

(31a)  Informācijas vākšanas pasākumiem nevajadzētu skart Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) un Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) tiesisko regulējumu statistikas jomā. Tādēļ šai regulai nevajadzētu skart Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku(26) vai Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka(27).

(32)  Cieša sadarbība starp Iestādi un ESRK ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu ESRK darbību un tās brīdinājumu un ieteikumu izpildi. Iestādei un ESRK savā starpā jāapmainās ar būtisku informāciju. Informācija par konkrētiem uzņēmumiem būtu sniedzama tikai pēc pamatota pieprasījuma. Pēc Iestādei vai valsts uzraudzības iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu saņemšanas, Iestādei jānodrošina turpmākie atbilstīgie pasākumi.

(33)  Iestādei jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par regulatīviem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Pirms regulatīvo standartu projekta, pamatnostādņu vai ieteikumu pieņemšanas Iestādei jāveic pētījums par to ietekmi. Efektivitātes nodrošināšanas nolūkā jāizveido Banku nozares ieinteresēto personu grupa, kas proporcionāli pārstāvētu Savienības kredītiestādes un ieguldījumu sabiedrības (kurā būtu pārstāvēti modeļa un lieluma ziņā daudzveidīgas finanšu iestādes un uzņēmumi, tostarp pēc vajadzības institucionālie ieguldītāji un citas finanšu iestādes, kas pašas izmanto finanšu pakalpojumus), MVU, arodbiedrības, akadēmisko aprindu pārstāvji, patērētāji un citi privāto banku pakalpojumu lietotāji. Banku nozares ieinteresēto personu grupai aktīvi jāsadarbojas ar citu finanšu pakalpojumu lietotāju grupām, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(33a)  Salīdzinājumā ar nozares pārstāvju labo finansējumu un sakariem bezpeļņas organizācijām ir daudz vājākas pozīcijas debatēs par turpmākajiem finanšu pakalpojumiem un attiecīgo lēmumu pieņemšanas procesā. Šī nelabvēlīgā situācija jākompensē ar pienācīgu finansējumu to pārstāvjiem Banku nozares ieinteresēto personu grupā.

(34)  Dalībvalstis uzņemas lielāko atbildību, lai nodrošinātu saskaņotu krīzes pārvaldību un saglabātu finanšu stabilitāti krīzes situācijās, jo īpaši attiecībā uz atsevišķu grūtībās nonākušu finanšu iestāžu stabilizēšanu un atveseļošanu. To rīcībai vajadzētu būt cieši saskaņotai ar Eiropas Monetārās savienības sistēmu un principiem. Iestādes īstenotie pasākumi ārkārtas vai izšķiršanas situācijās, kas ietekmē finanšu iestādes stabilitāti, nedrīkst skart dalībvalstu fiskālos pienākumus. Jāizveido mehānisms, kas nodrošinātu iespēju dalībvalstīm izmantot šo aizsargpasākumu un iesniegt jautājumu Padomei lēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā dalībvalstu īpašos pienākumus šajā sakarā, ir lietderīgi uzdot šo uzdevumu Padomei.

(34a)  Pamatojoties uz iegūto pieredzi, triju gadu laikā no brīža, kad spēkā stājusies regula, ar kuru šādu mehānismu izveido, Komisijai Savienības līmenī ir jānosaka skaidras un pamatotas pamatnostādnes attiecībā uz apstākļiem, kādos dalībvalsts piemēro aizsargpasākumus. Drošības klauzulas piemērošana būtu jāizvērtē saskaņā ar šīm pamatnostādnēm.

(34b)  Neskarot dalībvalstu konkrētos pienākumus krīzes situācijās, ir skaidrs, ka, ja dalībvalsts izvēlas izmantot aizsargpasākumus, Eiropas Parlaments jāinformē vienlaikus ar Iestādi, Padomi un Komisiju. Turklāt dalībvalstij ir jānorāda iemesli, kādēļ tā vēlas izmantot aizsargpasākumus. Iestādei sadarbībā ar Komisiju jāizstrādā turpmāk veicamie pasākumi.

(35)  Lēmumu pieņemšanas procedūrās Iestādei jāievēro Kopienas tiesību akti un vispārēji principi attiecībā uz taisnīgu procesu un pārredzamību. Pilnībā jānodrošina to personu tiesības tikt uzklausītām, kurām Iestāde adresējusi savus lēmumus. Iestādes pieņemtie noteikumi ir Savienības tiesību aktu neatņemama sastāvdaļa.

(36)  Iestādes galvenajai lēmējinstitūcijai ir jābūt Uzraudzības padomei, kurā piedalās dalībvalstu attiecīgo kompetento iestāžu vadītāji un kuru vada Iestādes priekšsēdētājs. Novērotāju statusā jāpiedalās Komisijas, ESRK, Eiropas Uzraudzības iestādes (apdrošināšana un pensijas) un Eiropas Uzraudzības iestādes (vērtspapīri un tirgi) pārstāvjiem. Uzraudzības padomes locekļiem jābūt neatkarīgiem un jārīkojas tikai Savienības interesēs. Attiecībā uz vispārīgām darbībām, tostarp darbībām, kas ir saistītas ar regulatīvo standartu, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanu, kā arī budžeta pasākumiem, būtu atbilstoši piemērot LESD 16. pantu par kvalificētu vairākumu, bet pārējo lēmumu pieņemšanai nepieciešams vienkāršs balsu vairākums. Lietas saistībā ar strīdiem starp valstu uzraudzības iestādēm jāizskata komisijai ar ierobežotām funkcijām.

(36a)  Parasti Uzraudzības padomei vajadzētu pieņemt lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, ievērojot principu, ka vienam loceklim ir viena balss. Tomēr attiecībā uz darbībām, kas ir saistītas ar tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanu, kā arī budžeta pasākumiem, ir atbilstoši piemērot noteikumus par kvalificētu vairākumu, kas izklāstīti Līgumā par Eiropas Savienību, LESD un tam pievienotajā protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem. Lietas saistībā ar strīdiem starp valstu uzraudzības iestādēm būtu jāizskata objektīvai komisijai ar ierobežotām funkcijām, ko veido locekļi, kuri nav attiecīgajā strīdā iesaistīto kompetento iestāžu pārstāvji un kuriem nav nekādas intereses attiecīgajā konfliktā, nedz arī tiešu saišu ar iesaistītajām kompetentajām iestādēm. Komisijas sastāvam vajadzētu būt atbilstīgi līdzsvarotam. Komisijas pieņemtie lēmumi būtu jāapstiprina Uzraudzības padomei ar vienkāršu balsu vairākumu, ievērojot principu, ka vienam loceklim ir viena balss. Tomēr attiecībā uz konsolidētās uzraudzības iestādes lēmumiem komisijas ierosinātos lēmumus var noraidīt locekļi, kas veido bloķējošo balsu mazākumu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktā un LESD pievienotā protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantā.

(37)  Valdei, kuru veido Iestādes priekšsēdētājs, valstu uzraudzības iestāžu un Komisijas pārstāvji, jānodrošina, ka Iestāde pilda savus pienākumus un veic tai uzticētos uzdevumus. Valdei jāpiešķir nepieciešamās pilnvaras, lai tā cita starpā varētu ierosināt ikgadējo un daudzgadu darba programmu, īstenot noteiktas budžeta pilnvaras, apstiprināt Iestādes personāla politikas plānu, pieņemt īpašus noteikumus par piekļuvi dokumentiem un pieņemt gada pārskatu.

(38)  Iestādi jāpārstāv uz pilnu slodzi nodarbinātam priekšsēdētājam, ko izvēlas Eiropas Parlaments pēc tam, kad Komisija rīkojusi atklātu konkursu un izveidojusi pretendentu sarakstu. Iestādes vadība jāuztic izpilddirektoram, kurš bez balsstiesībām var piedalīties Uzraudzības padomes un valdes sanāksmēs.

(39)  Lai nodrošinātu Eiropas uzraudzības iestāžu darbības konsekvenci starpnozaru līmenī, šīm iestādēm cieši jāsadarbojas ar Apvienotās Eiropas uzraudzības iestāžu komitejas (Apvienotās komitejas) starpniecību un attiecīgā gadījumā jāpanāk kopēja nostāja. Apvienotajai▌ komitejai būtu jākoordinē triju Eiropas uzraudzības iestāžu darbs attiecībā uz finanšu konglomerātiem. Nepieciešamības gadījumā tiesību akti, kas ir arī Eiropas Uzraudzības iestādes (apdrošināšana un fondētās pensijas) vai Eiropas Uzraudzības iestādes (vērtspapīri un tirgi) kompetences jomā, paralēli jāpieņem arī attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm. Apvienotā komiteja būtu jāvada vienam no triju Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētājiem, šā amata pilnvaru termiņš ir divpadsmit mēneši un to ieņem rotācijas kārtībā. Apvienotās komitejas priekšsēdētājam vajadzētu būt ESRK priekšsēdētāja vietniekam. Apvienotajai komitejai vajadzētu būt pastāvīgam sekretariātam ar personālu, kas nosūtīts darbā no trijām Eiropas uzraudzības iestādēm, lai notiktu neformāla informācijas apmaiņa un visu triju Eiropas uzraudzības iestāžu darbiniekiem veidotos kopēja darba kultūra.

(40)  Ir jānodrošina, lai personas, kuras skar Iestādes pieņemtie lēmumi, varētu izmantot nepieciešamos aizsardzības līdzekļus. Lai efektīvi aizsargātu personu tiesības un procesuālās ekonomijas dēļ, gadījumos, kad Iestādei ir piešķirtas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, personām jānodrošina tiesības vērsties Apelācijas padomē. Lai nodrošinātu efektivitāti un konsekvenci, Apelācijas padomei jābūt visu trīs Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotai struktūrvienībai, kas ir neatkarīga no to administratīvajām un regulatīvajām struktūrām. Apelācijas padomes lēmumu ir iespējams pārsūdzēt Pirmās instances tiesā un Eiropas Kopienu Tiesā.

(41)  Lai garantētu pilnīgu autonomiju un neatkarību, Iestādei jāpiešķir autonoms budžets, kurā ieņēmumi galvenokārt tiktu gūti no valstu uzraudzības iestāžu obligātajām iemaksām un no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Iestādei piešķirtajam Savienība finansējumam būtu jābūt saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas vienošanos atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (IN)(28) 47. punktam. Ir jāpiemēro Savienības budžeta procedūra▌. Finanšu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai. Uz kopējo budžetu būtu jāattiecas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrai.

(42)  Iestādei jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(29). Iestādei arī jāpievienojas 1999. gada 25. maija Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(30).

(43)  Lai nodrošinātu atvērtu un pārredzamu nodarbinātības kārtību un vienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, Iestādes darbiniekiem jāpiemēro Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība(31).

(44)  Ir būtiski aizsargāt komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju. Tās informācijas konfidencialitāte, kura atklāta Iestādei un ar kuru apmainās uzraudzības iestāžu tīklā, būtu jāreglamentē ar stingriem un efektīviem konfidencialitātes noteikumiem.

(45)  Personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(32) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti(33), kuras ir pilnībā piemērojamas šīs regulas vajadzībām.

(46)  Lai nodrošinātu Iestādes darbības pārredzamību, Iestādei jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(34).

(47)  Valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, jāļauj piedalīties Iestādes darbībā atbilstīgi attiecīgiem nolīgumiem, kas jānoslēdz Savienībai.

(48)  Tā kā šīs regulas mērķus, proti, iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, nodrošinot augstu, efektīvu un atbilstīgu uzraudzības regulējuma un uzraudzības līmeni, noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību, finanšu tirgu integritātes, efektivitātes un pienācīgas darbības aizsardzību, finanšu sistēmas stabilitātes saglabāšanu un starptautiskās uzraudzības koordināciju, nav iespējams pietiekamā mērā sasniegt dalībvalstu līmenī, un rīcības mēroga dēļ šie mērķi ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, Eiropas Savienība var noteikt pasākumus atbilstoši subsidiaritātes principam, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(49)  Iestāde pārņem visus Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas pašreizējos uzdevumus un pilnvaras. Tāpēc jāatceļ Komisijas 2009. gada 23. janvāra Lēmums 2009/78/EK, ar ko izveido Eiropas Banku uzraudzītāju komiteju, un attiecīgi jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmums Nr. 716/2009/EK, ar ko izveido Kopienas programmu īpašu pasākumu atbalstam finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un revīzijas jomā(35).

(50)  Ir lietderīgi noteikt termiņu šīs regulas piemērošanai, lai nodrošinātu, ka Iestāde ir pienācīgi sagatavojusies darbības uzsākšanai, un lai nodrošinātu netraucētu Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas aizstāšanu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IZVEIDE UN JURIDISKAIS STATUSS

1. pants

Izveide un darbības joma

1.  Ar šo regulu izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (turpmāk “Iestāde”).

2.  Iestādes rīkojas saskaņā ar pilnvarām, ko tai piešķir šī regula un Direktīva 2006/48/EK, Direktīva 2006/49/EK, Direktīva 2002/87/EK, Regula (EK) Nr. 1781/2006, Direktīva 94/19/EK un tiktāl, ciktāl šie akti atteicas uz kredītiestādēm un finanšu iestādēm, un to uzraugošajām kompetentajām iestādēm ‐ Direktīva 2005/60/EK, Direktīva 2002/65/EK, Direktīvā 2007/64/EK un Direktīva 2009/110/EK, tostarp visas direktīvas, regulas un lēmumi, kas pamatojas uz minētajiem tiesību aktiem, kā arī visi turpmāk pieņemti Eiropas Savienības leģislatīvie akti, ar ko nosaka Iestādes uzdevumus.

2a.  Iestāde rīkojas arī kredītiestāžu, finanšu konglomerātu, ieguldījumu sabiedrību, maksājumu iestāžu un e-naudas iestāžu darbības jomā, tostarp saistībā ar jautājumiem, kas skar uzņēmumu vadību, revīzijas un finanšu pārskatus, ja šādas Iestādes darbības ir vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu un pastāvīgu 2. punktā minēto tiesību aktu piemērošanu.

3.  Šīs regulas noteikumi neskar Komisijas pilnvaras, jo īpaši LESD 258. pantā noteiktās pilnvaras nodrošināt atbilstību Savienības tiesību aktiem.

4.  Iestādes mērķis ir aizsargāt sabiedrības intereses, veicinot īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa stabilitāti un finanšu sistēmas efektivitāti Savienības ekonomikai, tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Iestāde veicina:

   (i) iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, jo īpaši nodrošinot stabilu, efektīvu un konsekventu regulēšanas un uzraudzības līmeni;
  

   (iii) finanšu tirgu integritātes, pārredzamības, efektivitātes un pienācīgas darbības nodrošināšanu;
  

   (v) starptautiskās uzraudzības koordinācijas uzlabošanu;
   (va) regulējuma arbitrāžas novēršanu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu veicināšanu;
   (vb) kredītrisku un citu risku pienācīgas regulācijas un uzraudzības nodrošināšanu;
   (vc) augstāka patērētāju aizsardzības līmeņa nodrošināšanu.

Šajā nolūkā Iestāde sekmē konsekventu, efektīvu un konstruktīvu iepriekš tekstā 2. punktā minēto Savienības leģislatīvo aktu piemērošanu, veicinot uzraudzības konverģenci un sniedzot atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, kā arī veicot tirgu ekonomikas analīzi, lai veicinātu Iestādes darbības mērķa sasniegšanu.

Pildot ar šo regulu tai noteiktos uzdevumus, Iestāde pievērš īpašu uzmanību jebkādiem sistēmiskajiem riskiem, ko rada tirgus iestādes, kuru darbības traucējumi var ietekmēt finanšu sistēmas darbību vai reālo ekonomiku.

Veicot šajā regulā minētos pienākumus, Iestāde rīkojas neatkarīgi un objektīvi tikai Savienības interesēs.

1.a pants

Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma

1.  Iestāde ir daļa no Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (turpmāk ‐ EFUS). Galvenais EFUS uzdevums ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un tādējādi nodrošinātu uzticību finanšu sistēmai kopumā un finanšu pakalpojumu izmantotāju pietiekamu aizsardzību.

2.  EFUS veido:

   (a) Eiropas Sistēmisko risku komiteja (ESRK), pildot uzdevumus, kas precizēti Regulā (ES) Nr. …/2010 (ESRK) un šajā regulā;
   (b) Iestāde;
   (c) Eiropas Uzraudzības iestāde (vērtspapīru un tirgu jomā), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2010 [EVTI];
   (d) Eiropas Uzraudzības iestādes (apdrošināšanas un fondēto pensiju jomā), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. .../2010 [EAFPI];
   (e) Eiropas Uzraudzības iestādes (Apvienotās komitejas) (turpmāk – Apvienotā komiteja), pildot uzdevumus, kas minēti 40. līdz 43. pantā;
   (f) dalībvalstu iestādēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. .../2010 [EVTI], Regulas (ES) Nr. .../2010 [EAFPI] un šīs regulas 2. panta 2. punktā;
   (g) Komisija ‐ 7. un 9. pantā minēto uzdevumu veikšanai.

3.  Iestāde ar Apvienotās komitejas starpniecību regulāri un cieši sadarbojas ar ESRK, kā arī ar EVTI un EAFPI, nodrošinot darba konsekvenci starp nozarēm, kā arī vienojas par kopējām nostājām finanšu konglomerātu uzraudzībā un citos starpnozaru jautājumos.

4.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu EFUS puses sadarbojas ar patiesu savstarpēju cieņu un uzticību, īpaši, nodrošinot starp tām atbilstošu un drošu informācijas plūsmu.

5.  Tām uzraudzības iestādes, kas ietilpst EFUS, ir pienākums saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem uzraudzīt finanšu iestādes, kas darbojas Savienībā.

1.b pants

Pārskatatbildība Eiropas Parlamentam

Regulas 1.a panta 2. punktā minētās iestādes atskaitās Eiropas Parlamentam.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

   (1) “finanšu iestādes” ir “kredītiestādes”, kā noteikts Direktīvas 2006/48/EK 4.panta 1. punktā, “ieguldījumu sabiedrības”, kā noteikts Direktīvas 2006/49/EK 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un “finanšu konglomerāti”, kā noteikts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 14. punktā, izņemot attiecībā uz Direktīvu 2005/60/EK, kuras izpratnē “finanšu iestādes” ir kredītiestādes un finanšu iestādes, kā definēts šīs direktīvas 3. panta 1. un 2. punktā.
  (2) “kompetentās iestādes” ir:
   ( i) “kompetentās iestādes” ir kompetentās iestādes, kā noteikts Direktīvā 2006/48/EK, Direktīvā 2006/49/EK un Direktīvā 2007/64/EK un kas minētas Direktīvā 2009/110/EK.
   (ii) attiecībā uz direktīvām 2002/65/EK un 2005/60/EK iestādes, kas ir kompetentas nodrošināt 1. punktā minēto kredītiestāžu un finanšu iestāžu atbilstību šo direktīvu prasībām.
   (iii) attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmām iestādes ir iestādes, kuraspārvalda noguldījumu garantiju sistēmas saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK, vai gadījumā, ja noguldījumu garantiju sistēmas darbību nodrošina privāts uzņēmums, − valsts iestāde, kas uzrauga šādas sistēmas atbilstīgi Direktīvai 94/19/EK.

3. pants

Juridiskais statuss

1.  Iestāde ir Savienības iestāde ar juridiskas personas statusu.

2.  Visās dalībvalstīs Iestādei ir visplašākā tiesībspēja, ko dalībvalstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Tā jo īpaši var iegādāties vai pārdot kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

3.  Iestādi pārstāv tās priekšsēdētājs.

4. pants

Sastāvs

Iestādi veido:

   (1) Uzraudzības padome, kura veic 28. pantā noteiktos uzdevumus;
   (2) valde, kura veic 32. pantā noteiktos uzdevumus;
   (3) priekšsēdētājs, kurš veic 33. pantā noteiktos uzdevumus;
   (4) izpilddirektors, kurš veic 38. pantā noteiktos uzdevumus;
   (5) Apelācijas padome, kā noteikts 44. pantā, kura veic 46. pantā noteiktos uzdevumus.

5. pants

Mītne un atrašanās vieta

Iestādes mītne ir Frankfurtē.

Tai var būt pārstāvniecības nozīmīgākajos Eiropas Savienības finanšu centros.

II NODAĻA

IESTĀDES UZDEVUMI UN PILNVARAS

6. pants

Iestādes uzdevumi un pilnvaras

1.  Iestādes uzdevumi ir:

   a) veicināt augstas kvalitātes kopēju regulatīvu un uzraudzības standartu un prakses noteikšanu, jo īpaši sniedzot atzinumus Savienības iestādēm un izstrādājot pamatnostādnes, ieteikumus un regulatīvo tehnisko un īstenošanas tehnisko standartu projektus, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem;
   b) veicināt Savienības tiesību aktu konsekventu piemērošanu, jo īpaši veidojot kopēju uzraudzības praksi, nodrošinot 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu piemērošanu, novēršot regulatīvo patvaļu, veicot starpnieka funkciju un izšķirot strīdus starp uzraudzības iestādēm, nodrošinot efektīvu un konsekventu finanšu iestāžu uzraudzību un nodrošinot uzraudzības iestāžu kolēģiju konsekventu darbību un veicot pasākumus, cita starpā, ārkārtas situācijās;
   c) stimulēt un veicināt uzdevumu un pienākumu deleģēšanu starp kompetentajām iestādēm;
   d) cieši sadarboties ar ESRK, jo īpaši sniedzot ESRK informāciju, kas tai ir nepieciešama uzticēto uzdevumu izpildei, un nodrošinot turpmākus pasākumus pēc ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem;
   e) organizēt un veikt kompetento iestāžu salīdzinošās novērtēšanas analīzi, tostarp sniegt konsultācijas, lai veicinātu uzraudzības rezultātu konsekvenci;
   f) uzraudzīt un novērtēt tirgus norises savā kompetences jomā;
   fa) veikt tirgu ekonomisko analīzi, lai nodrošinātu Iestādes pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju;
   fb) sekmēt noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību;
   fc) palīdzēt pārvaldīt tādas pārrobežu iestāžu krīzes, kuras var radīt 12.b pantā minēto sistēmisko risku, un ar 12.c pantā minētās Banku noregulējuma vienības starpniecību piemēro šādām iestādēm agrīnās iejaukšanās, noregulējuma vai maksātnespējas procedūru;
   g) veikt jebkurus citus šajā regulā vai 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos noteiktos īpašos uzdevumus.
   ga) uzraudzīt tās finanšu iestādes, kas nav pakļautas kompetento iestāžu uzraudzībai;
   gb) savā tīmekļa vietnē publicēt un regulāri atjaunināt informāciju, kas attiecas uz tās darbības jomu, jo īpaši tās kompetences jomā ‐ informāciju par reģistrētajām finanšu iestādēm, lai sabiedrībai nodrošinātu viegli pieejamu informāciju;
   gc) attiecīgā gadījumā pārņemt no Eiropas Banku uzraudzītāju komitejas visus esošos un iesāktos uzdevumus (CEBS);

2.  Lai veiktu 1. punktā noteiktos uzdevumus, Iestādei tiek piešķirtas šajā regulā noteiktās pilnvaras, jo īpaši pilnvaras:

   a) izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektu 7. pantā noteiktos īpašos gadījumos;
   aa) izstrādāt īstenošanas tehnisko standartu projektu 7.e pantā noteiktos īpašos gadījumos;
   b) pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, kā noteikts 8. pantā;
   c) sniegt ieteikumus īpašos gadījumos, kā noteikts 9. panta 3. punktā;
   d) īpašos gadījumos, kas noteikti 10. un 11. pantā, pieņemt atsevišķus kompetentajām iestādēm adresētus lēmumus;
   e) īpašos gadījumos, kas noteikti 9. panta 6. punktā, 10. panta 3. punktā un 11. panta 4. punktā, pieņemt atsevišķus finanšu iestādēm adresētus lēmumus;
   f) sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai, kā noteikts 19. pantā;
   fa) vākt vajadzīgo informāciju par finanšu iestādēm, kā noteikts 20. pantā;
   fb) izstrādāt vienotas metodes, ar kurām novērtē produkta īpašību un izplatīšanas procesa ietekmi uz iestāžu finansiālo stāvokli un patērētāju aizsardzību;
   fc) nodrošināt to reģistrēto finanšu iestāžu datubāzi, kuras darbojas Iestādes kompetences jomā, un, ja to paredz 1. panta 2. punktā minētie leģislatīvie akti, to darīt centralizēti;
   fd) izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu, kurā noteikta, kāda informācija par darījumiem un tirgus dalībniekiem obligāti jāiesniedz Iestādei, kā jāveic informācijas ieguves koordinēšana un kā savstarpēji jāsasaista pastāvošās dalībvalstu datubāzes, lai nodrošinātu, ka Iestādei vienmēr ir iespējams piekļūt atbilstīgai un svarīgai informācijai par darījumiem un tirgu;

3.  Iestāde īsteno visas ekskluzīvās uzraudzības pilnvaras pār iestādēm Savienībā vai ekonomiskām darbībām Savienībā, kas tai piešķirtas saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.

4.  Lai īstenotu savas 3. punktā minētās ekskluzīvās uzraudzības pilnvaras, Iestādei tiek piešķirtas atbilstīgas izmeklēšanas un tiesību piemērošanas pilnvaras, kā noteikts attiecīgos tiesību aktos, kā arī tiesības iekasēt maksu. Lai veiktu savus uzdevumus, Iestāde cieši sadarbojas ar kompetentajām iestādēm un izmanto to zināšanas, infrastruktūru un pilnvaras.

6.a pants

Uzdevumi, kas saistīti ar patērētāju tiesību aizsardzību un finansiālo darbību

1.  Lai veicinātu noguldītāju un ieguldītāju aizsardzību, Iestāde uzņemas vadošo lomu, veicinot patērētājiem paredzēto finanšu produktu un pakalpojumu tirgus pārredzamību, vienkāršumu un taisnīgumu visā vienotajā tirgū, tostarp:

   i) vācot un analizējot informāciju par patēriņa tendencēm, un ziņojot par to,
   ii) pārskatot un koordinējot finanšu lietpratības un izglītības iniciatīvas,
   iii) izstrādājot apmācības standartus nozarei,
   iv) atbalstot vienotu noteikumu par datu nodošanu atklātībai izstrādi; un
     v) īpaši izvērtēt kredītu piekļūstamību, pieejamību un izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, jo sevišķi MVU.

2.  Iestāde pārrauga jaunās un esošās finansiālās darbības un var pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai veicinātu tirgu drošumu un stabilitāti, kā arī regulatīvās prakses konverģenci.

3.  Iestāde var arī brīdināt gadījumos, kad finansiāla darbība nopietni apdraud 1. panta 4. punktā noteikto mērķu sasniegšanu.

4.  Iestāde izveido finanšu jomas jauninājumu Komiteju, kas ir Iestādes vienota daļa, kura sadarbojas ar visām kompetentajām valstu uzraudzības iestādēm, lai panāktu koordinētu pieeju regulatīvajām un pārraudzības darbībām attiecībā uz jaunām vai novatoriskām finanšu darbībām, un konsultē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

5.  Iestāde var uz laiku aizliegt vai ierobežot dažus finansiālo darbību veidus, kas apdraud finanšu tirgu normālu darbību un integritāti vai Eiropas Savienības visas finanšu sistēmas, vai tās daļas stabilitāti gadījumos, kas minēti, un ievērojot nosacījumus, kas noteikti leģislatīvajos aktos, kuri minēti 1. panta 2. punktā, vai ārkārtas situāciju gadījumā atbilstīgi nosacījumiem, kas noteikti 10. pantā.

Šo lēmumu Iestāde regulāri un laicīgi pārskata.

Iestāde var arī izvērtēt, vai nepieciešams aizliegt vai ierobežot noteikta veida finansiālās darbības, un, ja tas nepieciešams, informē Komisiju, lai sekmētu jebkādu aizliegumu vai ierobežojumu pieņemšanu.

7. pants

Regulatīvie tehniskie standarti

1.  Eiropas Parlaments un Padome var deleģēt komisijai pilnvaras pieņemt regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai nodrošinātu konsekventu saskaņošanu jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos. Šie regulatīvie standarti ir tehniski, tajos neietilpst stratēģiski vai politiski lēmumi, un to saturu nosaka tikai to pamatā esošie leģislatīvie akti. Regulatīvo tehnisko standartu projektu izstrādā Iestāde un iesniedz to Komisijai apstiprināšanai. Ja termiņos, kas noteikti leģislatīvajos aktos, kuri minēti 1. panta 2. punktā, Iestāde neiesniedz Komisijai projektu, Komisija var pieņemt regulatīvo tehnisko standartu.

2.   Pirms standartu projekta iesniegšanas Komisijai Iestāde organizē regulatīvo tehnisko standartu atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šāda apspriešana un izvērtēšana nav nesamērīga attiecībā pret konkrēto regulatīvo tehnisko standartu darbības jomu un ietekmi vai attiecīgā jautājuma izskatīšanas steidzamību. Iestāde arī prasa atzinumu vai konsultāciju 22. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.

3.  Komisija, saņemot regulatīvā tehniskā standarta projektu no Iestādes, nekavējoties to nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.  Trīs mēnešu laikā pēc tā saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par regulatīvo tehnisko standartu projekta pieņemšanu. Komisija pieņem regulatīvos tehniskos standartus, izmantojot regulas vai lēmumus. Ja Komisija negrasās pieņemt standartu, tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi, kā arī paskaidro nepieņemšanas iemeslus.

7.a pants

Regulatīvo standartu projekta neapstiprināšana vai grozīšana

1.  Ja Komisija ir iecerējusi neapstiprināt regulatīvos tehniskos standartus vai apstiprināt tos daļēji vai ar grozījumiem, tā nosūta standartu projektu atpakaļ Iestādei, ierosinot pamatotus grozījumus.

2.  6 nedēļu laikā Iestāde var grozīt regulatīvo tehnisko standartu projektu, pamatojoties uz Komisijas ierosinātajiem grozījumiem, un to vēlreiz iesniegt Komisijai apstiprināšanai. Iestāde informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par tās pieņemtajiem lēmumiem.

3.  Ja Iestāde nepiekrīt Komisijas lēmumam noraidīt vai grozīt tās sākotnējo priekšlikumu, Eiropas Parlaments vai Padome mēneša laikā var sasaukt atbildīgās Eiropas Parlamenta vai Padomes komitejas ad hoc sanāksmi, uzaicinot atbildīgo komisāru un Iestādes priekšsēdētāju izklāstīt savus atšķirīgos apsvērumus.

7.b pants

Pilnvarošana

1.  Šīs regulas 7. pantā minētās pilnvaras pieņemt regulatīvos standartus Komisijai piešķir uz četriem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms minētā četru gadu laikposma beigām Komisija sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām. Pilnvaru deleģējumu automātiski pagarina uz tikpat ilgu laikposmu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 7.c pantu.

2.  Līdzko Komisija pieņēmusi regulatīvu standartu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.  Iestādes priekšsēdētājs 35. panta 2. punktā minētajā pārskatā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par apstiprinātajiem regulatīvajiem standartiem un kompetentajām iestādēm, kas tos nav ievērojušas.

7.c pants

Iebildumi pret regulatīvajiem standartiem

1.  Ja Komisija pieņem deleģēto aktu jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, tiek ievērots sekojošais:

a)  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu trīs mēnešos no dienas, kad Komisija ir paziņojusi par pieņemto regulatīvo standartu. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina vēl par trijiem mēnešiem;

b)  deleģēto aktu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tas stājas spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu nepaust iebildumus. Ja, beidzoties šim laikposmam, ne Eiropas Parlaments, ne Padome iebildumus pret deleģēto aktu nav paudusi, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

c)  ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret pieņemto deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Saskaņā ar LESD 296. pantu iestāde, kas izsaka iebildumus attiecībā uz deleģēto aktu, izklāsta iebildumu pamatojumu.

2.  Ja Komisija pieņem regulatīvo standartu, kurš ir tieši tāds pats, kā Iestādes iesniegtais regulatīvā standarta projekts, tiek piemēroti 1. punkta a), b) un c) apakšpunkti ar nosacījumu, ka termiņš, kurā Eiropas Parlaments un Padome var iebilst, ir viens mēnesis pēc 7. panta 4. punktā minētā trīs mēnešu termiņa beigām. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina vēl par vienu mēnesi.

3.  Eiropas Parlaments un Padome tūlīt pēc tam, kad Komisija ir nosūtījusi projektu, var pieņemt deklarāciju par to, ka tām nav iebildumu, kura stājas spēkā tad, kad Komisija pieņem regulatīvo tehnisko standartu, neizdarot izmaiņas projektā.

4.  Ja Eiropas Parlaments vai Padome iebilst pret regulatīvo standartu, tas nestājas spēkā. Saskaņā ar LESD 296. pantu iestāde, kura pauž iebildumus pret regulatīvo tehnisko standartu, norāda šādu iebildumu iemeslus.

7.d pants

Deleģējuma atsaukšana

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt pilnvaru deleģēšanu, kas minēta 7. pantā.

2.  Līdz ar lēmuma par atsaukšanu pieņemšanu deleģējums zaudē spēku.

3.  Iestāde, kura ir uzsākusi iekšēju procedūru, lai lemtu, vai atsaukt pilnvaru deleģējumu, pirms galīgā lēmuma pieņemšanas laikus cenšas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras regulatīvo tehnisko standartu pilnvaras varētu tikt atsauktas.

7.e pants

Īstenošanas tehniskie standarti

1.  Ja Eiropas Parlaments un Padome piešķir Komisijai pilnvaras pieņemt īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar LESD 291. pantu, tad gadījumos, kad nepieciešami vienoti nosacījumi Savienības tiesību aktu īstenošanai jomās, kas īpaši noteiktas 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, tiek ievērots sekojošais:

a)  Iestādes izstrādātie īstenošanas tehnisko standartu projekti saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, kas jāiesniedz Komisijai, ir tehniski, tie nav politiski motivēti un tie nosaka vienīgi nosacījumus juridiski saistošu Savienības tiesību aktu piemērošanai.

b)  Ja Iestāde neiesniedz projektu Komisijai termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, vai termiņā, kas norādīts pieprasījumā, ko Komisija nosūtījusi Iestādei saskaņā ar 19. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas tehniskos standartus ar īstenošanas aktu.

2.  Pirms standartu projekta iesniegšanas Komisijai Iestāde organizē īstenošanas tehnisko standartu atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šāda apspriešana un izvērtēšana nav nesamērīga attiecībā pret konkrēto tehnisko standartu darbības jomu un ietekmi vai attiecīgā jautājuma izskatīšanas steidzamību.

Iestāde arī prasa atzinumu vai konsultāciju 22. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai.

3.  Iestāde iesniedz īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai, lai to apstiprinātu saskaņā ar LESD 291. pantu, un vienlaikus arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.  Trīs mēnešu laikā pēc īstenošanas tehnisko standartu projekta saņemšanas Komisija pieņem lēmumu par īstenošanas standartu projekta apstiprināšanu vai neapstiprināšanu. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi. Ņemot vērā Kopienas intereses, Komisija var apstiprināt standartu projektu daļēji vai ar grozījumiem.

Visos gadījumos, kad Komisija apstiprina īstenošanas tehnisko standartu, izdarot grozījumus Iestādes iesniegtajā īstenošanas standarta projektā, Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.  Komisija pieņem standartus, izmantojot regulas vai lēmumus, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. pants

Pamatnostādnes un ieteikumi

1.  Lai Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmā ieviestu konsekventu, efektīvu un konstruktīvu uzraudzības praksi un nodrošinātu kopēju, vienveidīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu, Iestāde pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kas adresēti kompetentajām iestādēm vai finanšu iestādēm.

1.a  Iestāde attiecīgā gadījumā organizē pamatnostādņu un ieteikumu atklātu sabiedrisku apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus. Iestāde attiecīgos gadījumos arī prasa atzinumu vai konsultāciju 22. pantā minētajai Banku nozares ieinteresēto personu grupai. Šī apspriešanās un izvērtēšana jāveic un atzinumi un konsultācijas jāgūst samērīgi ar pamatnostādnes vai ieteikuma darbības jomu, veidu un ietekmi.

2.  Kompetentās iestādes un finanšu iestādes dara visu iespējamo, lai ievērotu šādas pamatnostādnes un ieteikumus. Divu mēnešu laikā kopš pamatnostādņu vai ieteikumu izdošanas katra kompetentā iestāde apstiprina, ka tā plāno ievērot šīs pamatnostādnes un ieteikumus. Ja kompetentā iestāde nolemj attiecīgo pamatnostādni vai ieteikumu neievērot, tā šo lēmumu paziņo Iestādei, minot iemeslus. Iestāde šos iemeslus publisko.

Ja kompetentā iestāde nepiemēro pamatnostādnes vai ieteikumus,▌Iestāde šo nepiemērošanu publisko.

Katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, Iestāde var pieņemt lēmumu šos kompetentās iestādes minētos pamatnostādnes vai ieteikuma nepiemērošanas iemeslus publiskot. Pirms publiskošanas kompetentā iestāde saņem attiecīgu paziņojumu.

Ja to pieprasa pamatnostādne vai ieteikums, finanšu iestādes katru gadu sniedz skaidru un sīki izstrādātu ziņojumu par to, vai tie ievēro pamatnostādni vai ieteikumu.

  2.a Šīs regulas 28. panta 4.a punkta minētajā pārskatā Iestāde informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par izdotajām pamatnostādnēm un ieteikumiem, norādot, kura kompetentā iestāde tos nav ievērojusi, un ieskicējot, kā tiek plānots nodrošināt, ka turpmāk tā Iestādes pamatnostādnes un ieteikumus ievēros.

9. pants

Savienības tiesību aktu pārkāpums

1.  Ja kompetentā iestāde ▌nav piemērojusi vai ir piemērojusi leģislatīvos aktus ▌, kas minēti 1. panta 2. punktā ▌tā, ka tiek pārkāpti Savienības tiesību akti, tostarp regulatīvie tehniskie un īstenošanas tehniskie standarti, kas izstrādāti saskaņā ar 7. un 7.e pantu, jo īpaši nenodrošinot to, ka finanšu iestāde ievēro minētajos tiesību aktos noteiktās prasības, Iestādei ir tiesības izmantot šā panta 2., 3. un 6. punktā noteiktās pilnvaras.

2.  Pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu, Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai Banku nozares ieinteresēto personu grupas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc iesaistītās kompetentās iestādes informēšanas Iestāde var izmeklēt iespējamos Savienības tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumus.

  2.a Neskarot 20. pantā noteiktās pilnvaras, kompetentā iestāde nekavējoties sniedz Iestādei visu informāciju, ko Iestāde uzskata par nepieciešamu izmeklēšanas veikšanai.

3.  Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas Iestāde var sniegt iesaistītajai kompetentajai iestādei ieteikumu, norādot pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

3.a  Desmit darbdienu laikā pēc ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde informē Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

4.  Ja viena mēneša laikā pēc Iestādes ieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde nenodrošina atbilstību Savienības tiesību aktiem, Komisija, pamatojoties uz Iestādes sniegto informāciju, vai pēc savas iniciatīvas var sniegt oficiālu atzinumu, pieprasot kompetentajai iestādei veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktiem. Komisija oficiālajā atzinumā ņem vērā Iestādes ieteikumu.

Komisija sniedz šādu oficiālu atzinumu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc ieteikuma pieņemšanas. Komisija var pagarināt šo termiņu par vienu mēnesi.

Iestāde un kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu nepieciešamo informāciju.

5.  Kompetentā iestāde desmit darbdienu laikā pēc 4. punktā minētā oficiālā atzinuma saņemšanas informē Komisiju un Iestādi par pasākumiem, ko tā ir veikusi vai plāno veikt, lai izpildītu Komisijas oficiālo atzinumu.

6.  Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda šā panta 4. punktā minēto oficiālo atzinumu un ja savlaicīgi ir jānovērš ▌neizpilde, lai saglabātu vai atjaunotu neitrālus konkurences apstākļus tirgū vai nodrošinātu finanšu sistēmas pienācīgu darbību un integritāti, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu iestādēm, Iestāde saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tas izpildītu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

Iestādes lēmums atbilst Komisijas oficiālajam atzinumam, kas izdots saskaņā ar 4. punktu.

7.  Saskaņā ar 6. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Veicot pasākumus saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 4. punktu sniegts oficiāls atzinums vai saskaņā ar 6. punktu pieņemts lēmums, kompetentās iestādes ievēro attiecīgi vai nu šādu oficiālu atzinumu, vai lēmumu.

7.a  Šīs regulas 28. panta 4.a  punktā minētajā pārskatā Iestāde norāda, kuras kompetentās iestādes un finanšu iestādes nav ievērojušas 4. un 6. punktā minētos lēmumus.

10. pants

Rīcība ārkārtas situācijās

1.  Tādu nelabvēlīgu notikumu gadījumā, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai Eiropas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, Iestāde aktīvi veicina un vajadzības gadījumā saskaņo visus pasākumus, ko veic attiecīgās dalībvalstu kompetentās uzraudzības iestādes.

Lai pildītu starpnieka un koordinatora pienākumus, Iestādei jāsaņem informācija par visiem attiecīgajiem attīstības virzieniem, tā jāielūdz piedalīties novērotāja statusā jebkurās dalībvalstu attiecīgo kompetento uzraudzības iestāžu sanāksmēs.

1.a  Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, ESRK vai Iestādes pieprasījuma var pieņemt Iestādei adresētu lēmumu, šīs regulas vajadzībām nosakot ārkārtas situācijas esību. Komisija ik pēc mēneša pārskata šo lēmumu un tiklīdz iespējams paziņo par ārkārtas situācijas pārtraukšanu.

Ja Komisija nosaka ārkārtas situāciju, tā nekavējoties pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

2.  Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 1.a punktu un ārkārtas apstākļos, kad valsts iestādēm ir jārīkojas saskaņoti, reaģējot uz negatīviem pavērsieniem, kas var nopietni apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai visas Eiropas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, Iestāde var pieņemt atsevišķus lēmumus, pieprasot kompetentajām iestādēm veikt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem, lai risinātu šādus pavērsienus, nodrošinot, ka finanšu iestādes un kompetentās iestādes izpilda minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.

3.  Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar LESD 258. pantu, ja kompetentā iestāde noteiktajā termiņā nepilda 2. punktā minēto Iestādes lēmumu, gadījumos, kad 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu attiecīgās prasības ir tieši piemērojamas finanšu iestādēm, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

4.  Saskaņā ar 3. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu.

Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 2. vai 3. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.

11. pants

Strīdu izšķiršana starp kompetentajām iestādēm

1.  Neskarot 9. pantā noteiktās pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepiekrīt procedūrai vai citas kompetentās iestādes darbībai vai bezdarbībai jomās, kurās 1. panta 2. punktā noteiktie leģislatīvie akti paredz vairāk nekā vienas dalībvalsts kompetento iestāžu sadarbību, koordināciju vai kopīga lēmuma pieņemšanu, Iestāde pēc savas iniciatīvas vai vienas vai vairāku iesaistīto kompetento iestāžu pieprasījuma uzņemas iniciatīvu, palīdzot iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar 2. līdz 4. punktā noteikto procedūru.

2.  Iestāde nosaka kompetento iestāžu samierināšanas termiņu, ņemot vērā 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos noteiktos attiecīgos laikposmus un jautājuma sarežģītību un steidzamību. Šajā posmā Iestāde darbojas kā vidutājs.

3.  Ja samierināšanas posma beigās iesaistītās kompetentās iestādes nav panākušas vienošanos, Iestāde saskaņā ar 29. panta 1. punkta trešajā daļā noteikto procedūru pieņem lēmumu, pieprasot tām izšķirt strīdu un veikt īpašus pasākumus ▌ saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nosakot, ka šī lēmuma izpilde attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir saistoša.

4.  Neskarot LESD 258. pantā noteiktās Komisijas pilnvaras, ja kompetentā iestāde nepilda Iestādes lēmumu un tādējādi nenodrošina finanšu iestādes atbilstību prasībām, kas tai ir tieši piemērojamas, pamatojoties uz 1. panta 2. punktā noteiktajiem leģislatīvajiem aktiem, Iestāde var pieņemt atsevišķu finanšu iestādei adresētu lēmumu, pieprasot veikt nepieciešamos pasākumus, lai tā izpildītu pienākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz jebkādas darbības pārtraukšanu.

4.a  Saskaņā ar 4. punktu pieņemtie lēmumi ir noteicošie attiecībā uz kompetento iestāžu iepriekš pieņemtiem lēmumiem par to pašu jautājumu. Kompetento iestāžu veiktie pasākumi saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas saskaņā ar 3. vai 4. punktu pieņemtie lēmumi, atbilst šiem lēmumiem.

4.b  Šīs regulas 28. panta 4.a punktā minētajā ziņojumā priekšsēdētājs norāda uz domstarpībām, kas radušās kompetentajām iestādēm, panāktās vienošanās un lēmumus, kas pieņemti, lai šīs domstarpības novērstu.

11.a pants

Strīdu izšķiršana starp dažādu nozaru kompetentajām iestādēm

Apvienotā komiteja saskaņā ar 11. un 42. pantā noteikto procedūru, risina domstarpības, kas var rasties starp dažādu nozaru kompetentajām iestādēm, kas noteiktas šīs regulas, Regulas (ES) Nr. .../2010 [EVTI] un Regulas (ES) Nr. .../2010 [EAFPI] 2. panta 2. punktā.

12. pants

Uzraudzības iestāžu kolēģijas

1.  Iestāde palīdz veicināt un uzraudzīt Direktīvā 2006/48/EK minēto uzraudzības iestāžu kolēģiju efektīvu, konstruktīvu un saskaņotu darbību un sekmē Savienības tiesību aktu piemērošanu uzraudzības iestāžu kolēģijās. Iestādes personāls var piedalīties jebkuros pasākumos, tostarp pārbaudēs uz vietas, kuras kopīgi veic divas vai vairākas kompetentās iestādes.

2.  Attiecīgā gadījumā Iestāde vada uzraudzības iestāžu kolēģiju darbu.

Šim nolūkam Iestādi uzskata par “kompetento iestādi” attiecīgo tiesību aktu izpratnē.

3.  Iestāde dara vismaz sekojošo:

     a) apkopo visu būtisko informāciju un apmainās ar to parastās situācijās un ārkārtas situācijās, lai sekmētu uzraudzības iestāžu kolēģijas darbu un lai izveidotu un pārvaldītu centralizētu sistēmu, kas nodrošina šādas informācijas pieejamību kompetentajām iestādēm, kuras ir uzraudzības iestāžu kolēģiju locekles;
   b) uzsāk un koordinē Savienības līmeņa spriedzes pārbaudes, lai novērtētu finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū, jo īpaši tiem, kas norādīti 12.b pantā, nodrošinot, lai attiecībā uz šādām pārbaudēm valstu līmenī tiktu piemērotas pēc iespējas konsekventākas metodes;
   c) plāno un vada uzraudzības darbu gan parastās, gan ārkārtas situācijās, tostarp novērtējot riskus, kuriem finanšu iestādes ir vai varētu būt pakļautas, kā arī
   d) pārzina uzdevumus, ko veic kompetentās iestādes.

3.a  Iestāde var izdot regulatīvos un īstenošanas standartus, pamatnostādnes un ieteikumus, kas tiek pieņemti saskaņā ar 7., 7.e un 8. pantu, lai saskaņotu uzraudzības darbības un labāko praksi, ko pieņēmušas uzraudzības iestāžu kolēģijas. Lai nodrošinātu visu kolēģiju kopīgu darbību, iestādes apstiprina katras kolēģijas darbības kārtību, kas izklāstīta rakstiski.

3.b  Pildot juridiski saistošo vidutāja pienākumu, Iestādei saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru jāizšķir dalībvalstu kompetento iestāžu strīdi. Ja attiecīgā uzraudzības iestāžu kolēģija nespēj panākt vienošanos, Iestāde var pieņemt lēmumus par uzraudzību, kas būtu tieši piemērojami attiecīgajai iestādei.

12.a pants

Vispārējie noteikumi

1.  Iestāde sevišķu uzmanību pievērš finanšu pakalpojumu pārtraukuma riskiem un to risināšanai, proti, riskam, i) kuru rada finanšu sistēmas vai tās daļu novājināšanās un ii) kurš potenciāli var būtiski negatīvi ietekmēt iekšējo tirgu un reālo ekonomiku (sistēmiskais risks). Visu veidu finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūra var zināmā mērā atstāt sistemātisku ietekmi.

2.  Iestāde sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju izstrādā vienotu kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju kopumu (riska paneli), kurš veidos pamatu 12.b pantā minēto pārrobežu iestāžu uzraudzības novērtējumam. Šo novērtējumu regulāri pārskata, ņemot vērā iestādes riska profila materiālās izmaiņas. Uzraudzības iestāžu novērtējums iestādei ir būtisks elements lēmuma pieņemšanā attiecībā uz grūtībās nonākušas iestādes tiešu uzraudzību vai intervenci.

3.  Neskarot 1. panta 2. punktā minētos leģislatīvos aktus, Iestāde vajadzības gadījumā ierosina papildu regulatīvo un īstenošanas standartu projektu, kā arī pamatnostādnes un ieteikumus 12.b pantā minētajām iestādēm.

4.  Iestāde veic to pārrobežu iestāžu uzraudzību, kuras var radīt sistēmisku risku, kā noteikts 12.b pantā. Šādos gadījumos Iestāde darbojas, izmantojot kompetento iestāžu starpniecību.

5.  Iestāde izveido Banku noregulējuma vienību, kuru pilnvaro īstenot skaidri definētu krīzes pārvaldību un atrisināšanu, sākot no agrīnas intervences līdz noregulējumam un maksātnespējas procesam, un kura vada šādas procedūras.

12.b pants

Tādu pārrobežu iestāžu noteikšana, kas var radīt sistēmisku risku

1.  Uzraudzības padome pēc apspriešanās ar ESRK var saskaņā ar 29. panta 1. punktā paredzēto procedūru noteikt pārrobežu iestādes, kurām ir jānosaka tieša Iestādes uzraudzība vai kuras jānodod Banku noregulējuma vienības pārziņā, kā minēts 12.c pantā tāpēc, ka tās var radīt sistēmisku risku.

2.  Kritēriji šādu finanšu iestāžu noteikšanai ir atbilstīgi Finanšu stabilitātes padomes (FSP), SVF un Starptautisko norēķinu bankas (SNB) ieviestajiem kritērijiem.

12.c pants

Banku noregulējuma vienība

1.  Banku noregulējuma vienība saglabā finanšu stabilitāti un ierobežo 12.b pantā norādīto grūtībās nonākušo iestāžu izraisītu domino efektu attiecībā uz pārējo sistēmu vai uz ekonomiku kopumā, kā arī samazina nodokļu maksātāju izmaksas, ievērojot proporcionalitātes principu, kreditoru hierarhiju un garantējot vienlīdzīgu attieksmi pārrobežu gadījumos.

2.  Banku noregulējuma vienībai ir pilnvaras veikt 1. pantā noteiktos uzdevumus, lai panāktu finanšu grūtību skarto iestāžu atveseļošanos vai izlemtu par dzīvotnespējīgu iestāžu likvidāciju (kas ir būtiski morālā kaitējuma ierobežošanai). Cita starpā, tā varētu prasīt veikt pielāgojumus saistībā ar kapitālu vai likviditāti, pielāgot uzņēmējdarbības kombināciju, uzlabot procesus, iecelt vai mainīt vadītājus, ieteikt garantijas, aizdevumus un likviditātes palīdzību, veikt pilnīgu vai daļēju pārdošanu, izveidot labo un slikto banku vai pagaidu banku (“bridge bank”), mazināt parādus, izdodot akcijas (ar attiecīgām diskonta likmēm), vai iestādi uz laiku nacionalizēt.

3.  Banku noregulējuma vienībā ietilpst Iestādes Uzraudzības padomes iecelti eksperti, kuriem ir zināšanas un pieredze finanšu iestāžu pārstrukturēšanā, glābšanā un likvidācijā.

12.d pants

Eiropas Noguldījumu garantijas sistēmas

1.  Iestāde atbalsta Eiropas Noguldījumu garantiju sistēmu nostiprināšanu, rīkojoties saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu Direktīvas 94/19/EK piemērošanu, nodrošinot, ka valstu noguldījumu garantiju sistēmas saņem pienācīgu finansējumu no finanšu iestādēm, tostarp tām finanšu iestādēm, kas strādā un pieņem noguldījumus Savienībā, bet kuru mītne ir ārpus Savienības, kā noteikts Direktīvā  94/19/EK, un tās spēj nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību visiem noguldījumiem visā Savienībā saskaņotā sistēmā, kas neskar stabilizējošo drošību, kuru sniedz savstarpējās garantiju sistēmas, ja tās atbilst Savienības standartiem.

2.  8. pants par Iestādes pilnvarām pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus attiecas arī uz noguldījumu garantiju sistēmām.

3.  Komisija var pieņemt regulatīvos un īstenošanas tehniskos standartus, kā tas noteikts leģislatīvajos aktos, kas minēti 1. panta 2. punktā, saskaņā ar procedūru, kas noteikta šīs regulas 7. līdz 7.d pantā.

12.e pants

Eiropas Banku stabilitātes fonds

1.  Eiropas Banku stabilitātes fondu (Fonds) izveido, lai stiprinātu finanšu sistēmas izmaksu internalizāciju un palīdzētu pārvarēt krīzi grūtībās nonākušām pārrobežu finanšu iestādēm. Finanšu iestādēm, kuras darbojas tikai vienā dalībvalstī, ir iespēja pievienoties Fondam. Fonds pieņem atbilstīgus pasākumus, lai novērstu to, ka atbalsta pieejamība rada morālo kaitējumu.

2.  Eiropas Banku stabilitātes fonda darbību finansē no visu 12.b panta 1. daļā norādīto finanšu iestāžu tiešajām iemaksām. Šīs iemaksas ir proporcionālas riska līmenim un katras iestādes sistēmiskā riska īpatsvaram, kā arī kopējā riska līmeņa variācijām laika gaitā, kā norāda riska panelis. Nosakot iemaksu apjomu, ņem vērā plašākus ekonomiskus nosacījumus un to, ka finanšu iestādēm ir nepieciešams saglabāt kapitālu citu regulatīvu un uzņēmējdarbības prasību izpildei.

3.  Eiropas Banku stabilitātes fondu vada Valde, ko uz pieciem gadiem ieceļ Iestāde. Valdes locekļus izvēlas no valstu iestāžu ieteikto darbinieku vidus. Fonds izveido arī Konsultatīvo padomi, kurā apvienotas Fondā iesaistījušās finanšu iestādes bez balsstiesībām. Fonda valde var ierosināt Iestādei uzticēt tā likviditātes pārvaldību iestādēm ar labu reputāciju (piemēram, EIB), šos finanšu līdzekļus iegulda drošos un likvīdos instrumentos.

4.  Ja grūtību pārvarēšanai nepietiek ar uzkrātajiem līdzekļiem no banku iemaksām, Fondam ir jābūt iespējai palielināt savus līdzekļus, izmantojot obligāciju emisiju vai citus finanšu mehānismus.

13. pants

Uzdevumu un pienākumu deleģēšana

1.  Kompetentās iestādes ▌, ar deleģēto piekrišanu, var deleģēt uzdevumus un pienākumus Iestādei vai citai kompetentai iestādei, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. Dalībvalstis var izstrādāt īpašus pienākumu deleģēšanas mehānismus, kuri ir jāievēro vēl pirms to kompetentās iestādes noslēdz šādus nolīgumus, kā arī var ierobežot deleģējamo pienākumu jomu, attiecinot deleģējumu tikai uz tādiem uzdevumiem un pienākumiem, kas ir vajadzīgi konstruktīvai pārrobežu finanšu iestāžu vai grupu uzraudzībai.

2.  Iestāde stimulē un veicina uzdevumu un pienākumu deleģēšanu kompetento iestāžu starpā, nosakot tos uzdevumus un pienākumus, ko var deleģēt vai kopīgi izpildīt, un veicinot labāko praksi.

2.a  Pienākumu deleģēšanu veic, pārdalot 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu kompetences. Deleģētās iestādes valsts tiesību akti reglamentē deleģēto pienākumu procedūru, izpildi, administratīvu pārskatīšanu un pārskatīšanu tiesā.

3.  Kompetentās iestādes informē Iestādi par deleģēšanas nolīgumiem, kurus tās plāno slēgt. Tās slēdz nolīgumus ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc tam, kad informējušas Iestādi.

Viena mēneša laikā pēc informācijas saņemšanas Iestāde var sniegt atzinumu par paredzēto nolīgumu.

Iestāde atbilstīgi publicē visus kompetento iestāžu noslēgtos deleģēšanas nolīgumus, lai pienācīgi informētu visas iesaistītās personas.

14. pants

Kopējā uzraudzības kultūra

1.  Iestāde aktīvi piedalās kopējas Eiropas uzraudzības kultūras un konsekventas uzraudzības prakses veidošanā un vienotu procedūru un konsekventu pieeju nodrošināšanā Eiropas Savienībā un veic vismaz šādus pasākumus:

   a) sniedz atzinumus kompetentajām iestādēm;
   b) veicina efektīvu divpusēju un daudzpusēju informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, pilnībā ievērojot piemērojamos konfidencialitātes un datu aizsardzības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos;
   c) sekmē kvalitatīvu un vienotu uzraudzības standartu, tostarp ziņojumu iesniegšanas standartu izstrādi, kā arī starptautisko grāmatvedības standartu izstrādi saskaņā ar 1. panta 2.a punktu;
   d) pārskata Komisijas pieņemto attiecīgo regulatīvo un īstenošanas standartu, Iestādes sniegto pamatnostādņu un ieteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā ierosina grozījumus;
   e) izveido nozares un starpnozaru mācību programmas, veicina personāla apmaiņu un mudina kompetentās iestādes intensīvāk izmantot darbinieku pārcelšanas sistēmas un citus risinājumus.

2.  Attiecīgā gadījumā Iestāde var izstrādāt jaunus praktiskus un konverģences instrumentus, lai veicinātu kopēju uzraudzības pieeju un praksi.

15. pants

Kompetento iestāžu salīdzinošā novērtēšana

1.  Iestāde periodiski organizē un veic kompetento iestāžu īstenoto pasākumu daļēju vai pilnīgu salīdzinošās novērtēšanas analīzi, lai uzlabotu uzraudzības rezultātu konsekvenci. Šajā nolūkā Iestāde izstrādā metodes, kas nodrošina pārskatīto iestāžu objektīvu novērtēšanu un salīdzināšanu. Veicot salīdzinošos novērtējumus, ņem vērā dotajā brīdī pieejamo informāciju un jau veiktos vērtējumus par attiecīgo kompetento iestādi.

2.  Veicot salīdzinošo novērtēšanu, cita starpā tiek novērtēti šādi aspekti:

   a) kompetentās iestādes resursu un pārvaldības pasākumu ▌, jo īpaši attiecībā uz 7. un 7.e pantā minēto regulatīvo tehnisko un īstenošanas tehnisko standartu un 1. panta 2. punktā minēto leģislatīvo aktu efektīvu piemērošanu un spēju reaģēt uz tirgus norisēm;
   b) panāktais konverģences līmenis attiecībā uz Savienības tiesību aktu un uzraudzības prakses, tostarp saskaņā ar 7. un 8. pantu pieņemto regulatīvo tehnisko un īstenošanas tehnisko standartu, pamatnostādņu un ieteikumu, piemērošanu un uzraudzības prakses nodrošinātais Savienības tiesību aktos noteikto mērķu sasniegšanas līmenis;
   c) atsevišķu kompetento iestāžu izstrādāta laba prakse, kuru būtu lietderīgi pieņemt citām kompetentajām iestādēm;
   ca) efektivitāte un konverģences līmenis, kas panākts attiecībā uz to noteikumu piemērošanu, kas pieņemti Savienības tiesību aktu īstenošanai, tostarp attiecībā uz administratīvajiem pasākumiem un sankcijām, kas vērstas pret personām, kuras atbildīgas par to, ka noteikumi nav tikuši pildīti.

3.  Pamatojoties uz salīdzinošo novērtēšanu, Iestāde saskaņā ar 8. pantu var sniegt pamatnostādnes un ieteikumus ▌kompetentajām iestādēm. Iestāde, izstrādājot regulatīvo tehnisko vai īstenošanas tehnisko standartu projektus saskaņā ar 7. līdz 7.e pantu, ņem vērā salīdzinošās novērtēšanas rezultātus. Kompetentās iestādes cenšas ievērot Iestādes sniegtos padomus. Ja kompetentā iestāde neievēro padomus, tā paziņo Iestādei par iemesliem.

Iestāde publisko salīdzinošās novērtēšanas gaitā atklātos labākās prakses piemērus. Turklāt visus pārējos salīdzinošo novērtējumu rezultātus var publiskot, ja ir saņemta tās kompetentās iestādes piekrišana, par kuru ir veikts attiecīgais salīdzinošais novērtējums.

16. pants

Koordinācijas funkcija

Iestāde īsteno vispārīgu kompetento iestāžu koordināciju, tostarp situācijās, kad nelabvēlīgi notikumi var apdraudēt finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā.

Iestāde veicina saskaņotu Savienības rīcību, cita starpā:

   (1) veicinot informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm;
   (2) nosakot informācijas jomu un, ja iespējams un vajadzīgs, izvērtējot tādas informācijas uzticamību, kurai būtu jābūt pieejamai visām iesaistītajām kompetentajām iestādēm;
   (3) neskarot 11. panta noteikumus, pēc kompetento iestāžu pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, veicot nesaistošas starpnieka funkciju;
   (4) nekavējoties informējot ESRK par visām iespējamām ārkārtas situācijām;
   ( 4.a) pieņemot jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu attiecīgo kompetento iestāžu darbības koordināciju, ja parādās tendences, kas var apdraudēt finanšu tirgus darbību.
   ( 4.b) centralizējot informāciju, kas saņemta no kompetentajām iestādēm saskaņā ar 12. un 20. pantu, sakarā ar regulatīvo ziņošanas pienākumu, kas noteikts iestādēm, kuras darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Iestāde dalās šajā informācijā ar citām attiecīgām kompetentajām iestādēm.

17. pants

Tirgus norišu novērtējums

1.  Iestāde uzrauga un novērtē tirgus norises, kuras attiecas uz tās kompetences jomu, un vajadzības gadījumā informē EAFPI, EVTI, ESRK, Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par attiecīgajām mikrouzraudzības tendencēm, iespējamiem riskiem un apdraudējumiem. Iestāde novērtējumos ietver to tirgu ekonomisko analīzi, kuros darbojas finanšu iestādes, un iespējamo tirgus norišu ietekmes uz tām novērtējumu.

1.a  ▌Iestāde, sadarbojoties ar ESRK, uzsāk veikt un koordinē Savienības mēroga novērtējumus par finanšu iestāžu noturību pret nelabvēlīgiem notikumiem tirgū. Šajā nolūkā Iestāde piemērošanai kompetentajās iestādēs izstrādā:

   a) vienotas metodes, kas ļauj novērtēt ekonomikas attīstības scenāriju ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli;
   b) vienotas pieejas minēto finanšu iestāžu noturības novērtējumu rezultātu paziņošanai;
   ba) vienotas metodes, lai novērtētu konkrētu produktu vai izplatīšanas procesu ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli, kā arī uz noguldītājiem, ieguldītājiem un patērētāju informēšanu.

2.  Neskarot Regulā (ES) Nr. .../2010 [ESRK] noteiktos ESRK uzdevumus, Iestāde ne retāk kā vienu reizi gadā un, vajadzības gadījumā, biežāk sniedz tās kompetences jomā esošo tendenču, iespējamo risku un apdraudējumu novērtējumus Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ESRK.

Šajos novērtējumos Iestāde ietver būtiskāko risku un apdraudējumu klasifikāciju un attiecīgā gadījumā iesaka preventīvus vai korektīvus pasākumus.

3.  Cieši sadarbojoties ar EAFPI un EVTI, ar apvienotās komitejas starpniecību, Iestāde nodrošina pietiekamu starpnozaru tendenču, risku un apdraudējumu pārskatu.

18. pants

Starptautiskās attiecības

1.  Neskarot Savienības iestāžu un dalībvalstu kompetences jomas, Iestāde var veidot attiecības ▌ un slēgt administratīvus nolīgumus ar uzraudzības iestādēm, starptautiskām organizācijām un trešo valstu iestādēm. Šie pasākumi nerada juridiskus pienākumus Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, kā arī tie neliedz dalībvalstīm un to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējas vai daudzpusējas vienošanās ar trešām valstīm.

2.  Iestāde palīdz sagatavot lēmumus par līdzvērtības jautājumiem attiecībā uz trešo valstu uzraudzības režīmiem saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem leģislatīvajiem aktiem.

3.  Pārskatā, kas minēts 28. panta 4.a punktā, Iestāde norāda administratīvos nolīgumus un līdzvērtīgus lēmumus, par kuriem panākta vienošanās ar starptautiskām organizācijām vai trešo valstu valdību administrācijām, kā arī sniegto palīdzību, sagatavojot lēmumus par atbilstību.

19. pants

Citi uzdevumi

1.  Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Iestāde var sniegt atzinumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par visiem ar tās kompetences jomu saistītajiem jautājumiem.

1.a  Ja Iestāde neiesniedz regulatīvā vai īstenošanas tehniskā standarta projektu termiņā, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos, vai termiņš nav bijis noteikts, Komisija var pieprasīt šādu projektu un noteikt termiņu tā iesniegšanai.

Komisija, ņemot vērā jautājuma steidzamību, var pieprasīt, ka regulatīvais vai īstenošanas tehniskā standarta projekts tiek iesniegts pirms termiņa, kas noteikts 1. panta 2. punktā minētajos leģislatīvajos aktos. Šādos gadījumos Komisija sniedz attiecīgu pamatojumu.

2.  Attiecībā uz apvienošanās un pārņemšanas darījumu novērtējumiem, kas ir Direktīvas 2007/44/EK darbības jomā un kuriem saskaņā ar šo direktīvu nepieciešama divu vai vairāk dalībvalstu kompetento iestāžu apspriešanās, Iestāde, ▌pamatojoties uz vienas no attiecīgo kompetento iestāžu iesniegumiem, var pieņemt un publicēt atzinumu par uzraudzības novērtējumu, izņemot atzinumu saistībā ar Direktīvas 2006/48/EK 19.a panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem. Atzinumu pieņem nekavējoties un jebkurā gadījumā pirms novērtējuma perioda beigām saskaņā ar Direktīvu 2007/44/EK. Piemēro 20. pantu tām jomām, par kurām Iestāde var pieņemt atzinumu.

20. pants

Informācijas apkopošana

1.  Pēc Iestādes pieprasījuma dalībvalstu kompetentās iestādes ▌sniedz Iestādei visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu veikt šajā regulā noteiktos pienākumus, ja adresātam ir likumīga piekļuve attiecīgajiem datiem un ja informācijas pieprasījums ir samērīgs ar konkrētā pienākuma raksturu.

1.a  Iestāde var arī pieprasīt, lai informācija tiktu sniegta regulāri. Šajos pieprasījumos iespēju robežās izmanto vienotu ziņojumu formātu.

1.b  Pēc dalībvalsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma Iestāde var sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu veikt savus pienākumus, saskaņā ar dienesta noslēpumu ievērošanas pienākumu, kas noteikts nozaru tiesību aktos un 56. pantā.

1.c  Pirms informācijas pieprasīšanas saskaņā ar šo pantu, un lai izvairītos no ziņošanas pienākuma dublēšanās, Iestāde vispirms ņem vērā visu attiecīgo esošo statistiku, ko sagatavojusi, izplatījusi un izstrādājusi Eiropas Statistikas sistēma un Eiropas Centrālo banku sistēma.

2.  Ja informācija nav pieejama vai kompetentās iestādes ▌to nesniedz laikus, Iestāde var adresēt pilnīgi dibinātu un pamatotu pieprasījumu citām uzraudzības iestādēm, Finanšu ministrijai, kuras rīcībā ir uzraudzības informācija, attiecīgās dalībvalsts centrālajai bankai vai statistikas birojam.

2.a  Ja informācija nav pieejama vai tā nav laikus sniegta saskaņā ar 1. un 2. punktu, Iestāde var nosūtīt pienācīgi pamatotu un argumentētu pieprasījumu tieši attiecīgajām finanšu iestādēm. Pamatotajā pieprasījumā paskaidro, kādēļ ir vajadzīgi dati par katru attiecīgo finanšu iestādi.

Iestāde informē iesaistītās kompetentās iestādes par pieprasījumiem saskaņā ar 2. punktu un šo punktu.

Pēc Iestādes pieprasījuma kompetentās iestādes ▌palīdz Iestādei iegūt šādu informāciju.

3.  Iestāde var izmantot ▌saskaņā ar šo pantu saņemto konfidenciālo informāciju tikai, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu izpildi.

21. pants

Attiecības ar ESRK

2.  Iestāde cieši un regulāri sadarbojas ar ESRK.

Tā regulāri sniedz ESRK jaunāko informāciju, kas tai nepieciešama noteikto uzdevumu izpildei. Visu ESRK uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, kas netiek sniegta pārskata vai apkopojuma veidā, Iestāde, pamatojoties uz motivētu pieprasījumu, nekavējoties sniedz ESRK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2010 [ESRK] [15.] pantu. Iestādes rīcībā, sadarbojoties ar ESRK, ir atbilstīgas iekšējās procedūras konfidenciālas informācijas nosūtīšanai, jo īpaši attiecībā uz atsevišķām finanšu iestādēm.

3.  Saskaņā ar 4. un 5. punktu Iestāde nodrošina pienācīgus pasākumus attiecībā uz Regulas (ES) Nr. .../2010 [ESRK] [16.] pantā minētajiem ESRK brīdinājumiem un ieteikumiem.

4.  Saņemot Iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, Iestāde nekavējoties sasauc Uzraudzības padomes sanāksmi un novērtē šāda brīdinājuma vai ieteikuma ietekmi uz tās uzdevumu izpildi.

Pamatojoties uz atbilstīgu lēmumu pieņemšanas procedūru, tā pieņem lēmumu par jebkādiem veicamajiem pasākumiem, atbilstoši pilnvarām, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai risinātu brīdinājumos un ieteikumos minētos jautājumus.

Ja iestāde nerīkojas saskaņā ar ieteikumu, tā paskaidro Eiropas Parlamentam, Padomei un ESRK savas rīcības iemeslus.

5.  Saņemot kompetentajai valsts uzraudzības iestādei adresētu ESRK brīdinājumu vai ieteikumu, Iestāde attiecīgā gadījumā izmanto pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, lai nodrošinātu savlaicīgu izpildi.

Ja ieteikuma saņēmējs nevēlas ievērot ESRK ieteikumu, tas informē Uzraudzības padomi un apspriežas ar to par šādas rīcības iemesliem.

Informējot Eiropas Parlamentu, Padomi un ESRK saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../2010 [ESRK] [17.] pantu, kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā Uzraudzības padomes viedokli.

6.  Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, Iestāde maksimāli ņem vērā ESRK brīdinājumus un ieteikumus.

22. pants

Banku nozares ieinteresēto personu grupa

1.  Lai palīdzētu veicināt apspriešanos ar ieinteresētajām personām jomās, kuras ir saistītas ar Iestādes uzdevumiem, tiek izveidota Banku nozares ieinteresēto personu grupa. Ar Banku nozares ieinteresēto personu grupu apspriežas par pasākumiem, kas veicami saskaņā ar 7. pantu attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem un īstenošanas tehniskajiem standartiem, un tādā mērā, ka tas neskar atsevišķas finanšu iestādes, arī par 8. panta jautājumiem attiecībā uz pamatnostādnēm un ieteikumiem. Ja pasākumi jāveic nekavējoties un apspriešanās nav iespējama, Banku nozares ieinteresēto personu grupai informāciju sniedz iespējami drīz.

Banku nozares ieinteresēto personu grupa tiekas ne retāk kā četras reizes gadā.

2.  Banku nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi, kuri proporcionāli pārstāv kredītiestādes un noguldījumu sabiedrības, kas darbojas Savienībā, to darbinieku pārstāvjus, kā arī patērētājus, banku pakalpojumu lietotājus un MVU pārstāvjus. Ne mazāk kā 5 locekļi ir neatkarīgi vadošo akadēmisko aprindu pārstāvji. Desmit locekļi pārstāv finanšu iestādes, un trīs no tiem pārstāv kooperatīvu bankas un krājbankas.

3.  Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus ieceļ Iestādes Uzraudzības padome, pamatojoties uz attiecīgo ieinteresēto pušu ierosinājumiem. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina atbilstīgu ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību Eiropas Savienībā.

4.  Iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju un nodrošina Banku nozares ieinteresēto personu grupai pienācīgu sekretariāta atbalstu. Tiem ieinteresēto personu grupas locekļiem, kuri pārstāv bezpeļņas organizācijas, nosaka pienācīgu ceļa izdevumu kompensāciju. Par tehniskiem jautājumiem Grupa var izveidot darba grupas. Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi, pēc kura beigām tiek organizēta jauna atlases procedūra.

Grupas locekļus var iecelt atkārtoti divus termiņus pēc kārtas.

5.  Banku nozares ieinteresēto personu grupa sniedz atzinumus un konsultācijas Iestādei par visiem jautājumiem saistībā ar Iestādes uzdevumiem, īpašu uzmanību pievēršot uzdevumiem, kas noteikti 7. līdz 7.e, 8., 14., 15. un 17. pantā.

6.  Banku nozares ieinteresēto personu grupa pieņem savu reglamentu locekļu balsojumā ar divu trešdaļu balsu vairākuma piekrišanu.

7.  Iestāde publicē Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumus, ieteikumus un apspriežu rezultātus.

23. pants

Aizsargpasākumi

2.  Ja dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 10. panta 2. punktu vai 11. pantu pieņemts lēmums tieši un būtiski skar tās fiskālos pienākumus, tā desmit darba dienu laikā pēc Iestādes lēmuma paziņošanas kompetentajai iestādei informē Iestādi, Eiropas Parlamentu un Komisiju ▌.

Paziņojumā dalībvalsts sniedz pamatojumu un ietekmes novērtējumu, norādot, cik lielā mērā lēmums skar tās fiskālos pienākumus.

2a.  Viena mēneša laikā pēc dalībvalsts paziņojuma saņemšanas Iestāde informē dalībvalsti par tās lēmuma spēkā esību vai grozīšanu, vai atcelšanu.

3.  Ja Iestāde nosaka, ka tās lēmums paliek spēkā vai ja tā maina savu lēmumu, Padome pieņem lēmumu par to, vai Iestādes lēmums paliek spēkā vai tiek atcelts. Lēmumu par Iestādes lēmuma palikšanu spēkā pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Lēmumu par Iestādes lēmuma atcelšanu pieņem ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu. Nevienā no šiem gadījumiem netiek ņemts vērā attiecīgo dalībvalstu balsojums.

3a.  Ja Padome nepieņem lēmumu desmit darbadienu laikā saskaņā ar 10. pantu un viena mēneša laikā saskaņā ar 11. pantu, Iestādes lēmums paliek spēkā.

3b.  Ja no lēmuma, ko pieņem saskaņā ar 10. pantu, izriet to fondu izmantošana, kas izveidoti atbilstīgi 12.d vai 12.e pantam, dalībvalstis nevēršas Padomē, lai Iestādes lēmumu paturētu spēkā vai atceltu.

24. pants

Lēmumu pieņemšanas procedūras

1.  Pirms šajā regulā minēto lēmumu pieņemšanas Iestāde informē lēmumu visus minētos adresātus par tās nodomu pieņemt lēmumu, nosakot termiņu, kurā lēmumu adresāti var paust savu viedokli par attiecīgo jautājumu, pienācīgi ņemot vērā jautājuma izskatīšanas steidzamību, sarežģītību un iespējamās sekas. To, kā minēts 9. panta 4. punktā, atbilstoši piemēro attiecībā uz ieteikumiem.

2.  Iestāde savos lēmumus norāda iemeslus, uz kuriem šie lēmumi ir pamatoti.

3.  Iestādes lēmumu adresāti tiek informēti par šajā regulā paredzētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

4.  Pieņemot lēmumu saskaņā ar 10. panta 2. vai 3. punktu, Iestāde šādu lēmumu pārskata ik pēc atbilstīga laikposma.

5.  Iestādes saskaņā ar 9., 10. un 11. pantu pieņemtos lēmumus publicē, un tajos norāda iesaistītās kompetentās iestādes vai finanšu iestādes identitāti un lēmuma satura būtiskākos aspektus, ja vien šāda publicēšana nav pretrunā ar finanšu iestāžu likumīgajām interesēm to profesionālo noslēpumu aizsardzībā vai ja tā var nopietni apdraudēt finanšu tirgu parasto darbību un integritāti vai visas Eiropas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti.

III NODAĻA

ORGANIZĀCIJA

1. sadaļa

URAUDZĪBAS PADOME

25. pants

Sastāvs

1.  Uzraudzības padomi veido:

   (a) priekšsēdētājs, kam nav balsstiesību;
   (b) par kredītiestāžu uzraudzību atbildīgās valsts iestādes vadītājs katrā dalībvalstī, kuri tiekas klātienē vismaz divas reizes gadā;
   (c) viens Komisijas pārstāvis, kam nav balsstiesību;
   (d) viens Eiropas Centrālās bankas pārstāvis, kam nav balsstiesību;
   (e) viens ESRK pārstāvis, kam nav balsstiesību;
   (f) pa vienam pārstāvim no pārējām divām Eiropas uzraudzības iestādēm, kam nav balsstiesību.

1a.  Uzraudzības padome ar Banku nozares ieinteresēto personu grupu rīko kopīgas sanāksmes vismaz divas reizes gadā.

2.  Katra kompetentā iestāde atbild par augsta līmeņa vietnieka izvirzīšanu amatam no tās darbinieku vidus, kurš var aizvietot 1. punkta b) apakšpunktā minēto Uzraudzības padomes locekli gadījumā, ja šī persona nevar ierasties.

3.  Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā iestāde nav centrālā banka, 1. punkta b) apakšpunktā minētais Uzraudzības padomes loceklis var nolemt ņemt līdzi pārstāvi no dalībvalsts centrālās bankas, kam nav balsstiesību.

3a.  Dalībvalstīs, kurās uzraudzība saskaņā ar šo regulu ir vairāk nekā vienas iestāde kompetencē, šīs iestādes vienojas par kopīgu pārstāvi. Tomēr, ja Uzraudzības padomē paredzēts izskatīt jautājumu, kas neietilpst tādas valsts iestādes kompetencē, kuru pārstāv 1. punkta b) apakšpunktā minētais loceklis, šāds loceklis var ņemt līdzi attiecīgās valsts iestādes pārstāvi, kam nav balsstiesību.

4.  Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvai 94/19/EK, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam Uzraudzības padomes loceklim attiecīgā gadījumā var pievienoties pārstāvis no attiecīgajām struktūrām, kas pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas katrā dalībvalstī; šim pārstāvim nav balsstiesību.

5.  Uzraudzības padome pieņem lēmumu par novērotāju līdzdalību.

Uzraudzības padomes sanāksmēs var piedalīties izpilddirektors, kuram nav balsstiesību.

26. pants

Iekšējās komitejas un darba grupas

1.  Uzraudzības padome var izveidot iekšējās komitejas vai darba grupas īpašu Uzraudzības padomes noteikto uzdevumu veikšanai un paredzēt konkrētu skaidri definētu uzdevumu un lēmumu deleģēšanu iekšējām komitejām vai darba grupām, valdei vai priekšsēdētājam.

2.  Šīs regulas 11. panta nolūkā Uzraudzības padome sasauc neatkarīgu darba grupu, kurai ir līdzsvarots locekļu sastāvs, lai atvieglotu objektīvu strīda risināšanu, un to veido priekšsēdētājs un divi padomes biedri, kas nav to kompetento iestāžu pārstāvji, kuras ir iesaistītas strīdā,un kam šajā konfliktā nav nekādu interešu, ne arī tiešas saistības ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

2a.  Saskaņā ar 11. panta 2. punktu darba grupa izstrādā lēmuma priekšlikumu, kas galīgajā redakcijā jāpieņem Uzraudzības padomei, ievērojot 29. panta 1. punkta trešajā daļā izklāstīto procedūru.

2b.  Uzraudzības padome pieņem 2. punktā minētās darba grupas reglamentu.

27. pants

Neatkarība

1.  Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus, priekšsēdētājs un Uzraudzības padomes locekļi, kuriem ir balsstiesības, rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības interesēs kopumā un nelūdz, un nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

2.  Dalībvalstis, Savienības iestādes un citas valsts vai privātas struktūras necenšas ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus, tiem veicot savus pienākumus.

28. pants

Uzdevumi

1.  Uzraudzības padome sniedz norādījumus Iestādes darbu un ir atbildīga par II nodaļā minēto lēmumu pieņemšanu.

2.  Uzraudzības padome pieņem viedokļus, ieteikumus un lēmumus un sniedz II nodaļā minētās konsultācijas.

3.  Uzraudzības padome ieceļ priekšsēdētāju.

4.  Uzraudzības padome katru gadu līdz 30. septembrim, pamatojoties uz valdes priekšlikumu, apstiprina Iestādes darba programmu nākamajam gadam un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai informatīvā nolūkā.

Darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un dara zināmu sabiedrībai.

4a.  Pamatojoties uz Valdes priekšlikumu, Uzraudzības padome pieņem Iestādes ikgadējo darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, balstoties uz 38. panta 7. punktā minēto gada ziņojuma projektu, un katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta šo ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Pārskats ir publiski pieejams.

5.  Uzraudzības padome pieņem Iestādes daudzgadu darba programmu un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai informatīvā nolūkā.

Daudzgadu darba programmu pieņem, neskarot ikgadējo budžeta procedūru, un dara zināmu sabiedrībai.

6.  Uzraudzības padome pieņem ▌ budžetu saskaņā ar 49. pantu.

7.  Uzraudzības padome īsteno disciplinārās pilnvaras attiecībā uz priekšsēdētāju un izpilddirektoru un var atbrīvot viņus no amata saskaņā attiecīgi ar 33. panta 5. punktu vai 36. panta 5. punktu.

29. pants

Lēmumu pieņemšana

1.  Uzraudzības padome lēmumi tiek pieņemti ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu saskaņā ar principu, ka katram loceklim ir viena balss.

Par 7. un 8. pantā minētajām darbībām, kā arī pasākumiem un lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar VI nodaļu, un atkāpjoties no pirmās daļas, Uzraudzības padome pieņem lēmumus ar tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. punktu un Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienotā protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantu.

Attiecībā uz lēmumiem saskaņā ar 11. panta 3. punktu, konsolidētās uzraudzības iestādes lēmumiem darba grupas ierosinātu lēmumu uzskata par pieņemtu, ja to apstiprina ar vienkāršu balsu vairākumu, ja vien to nenoraida locekļi, kas veido bloķējošo balsu mazākumu, kā noteikts LESD 16. panta 4. punktā un Līgumam par Eiropas Savienību un LESSD pievienotā protokola (Nr. 36) par pārejas noteikumiem 3. pantā .

Attiecībā uz pārējiem lēmumiem saskaņā ar 11. panta 3. punktu darba grupas ierosinātu lēmumu pieņem ar Uzraudzības padomes locekļu vienkāršu balsu vairākumu, ievērojot principu, ka katram loceklim ir viena balss.

2.  Uzraudzības padomes sanāksmes sasauc un vada priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās biedru.

3.  Uzraudzības padome pieņem un publicē savu reglamentu.

4.  Reglamentā detalizēti nosaka balsošanas kārtību, tostarp nepieciešamības gadījumā noteikumus par kvorumiem. Locekļi, kuriem nav balsstiesību, un novērotāji, izņemot priekšsēdētāju un izpilddirektoru, nepiedalās Uzraudzības padomes diskusijās par atsevišķām finanšu iestādēm, ja vien 61. pantā vai 1. panta 2. punktā minētajos likumdošanas aktos nav paredzēts citādi.

2. sadaļa

VALDE

30. pants

Sastāvs

1.  Valdi veido priekšsēdētājs un seši citi Uzraudzības padomes locekļi, kurus ievēlējuši Uzraudzības padomes balsstiesīgie locekļi.

Katram loceklim, izņemot priekšsēdētāju, ir vietnieks, kas var aizvietot valdes locekli, ja konkrētā persona nevar ierasties.

Uzraudzības padomes ievēlēto locekļu pilnvaru termiņš ir divarpus gadi. Termiņu drīkst pagarināt vienu reizi. Uzraudzības padomes sastāvs ir līdzsvarots un proporcionāls, kā arī atspoguļo visu Eiropas Savienību kopumā. Pilnvaras pārklājas, un tiek veikti attiecīgi pasākumi rotācijas nodrošināšanai.

2.  Valdes lēmumus pieņem, pamatojoties uz klātesošo locekļu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss.

Izpilddirektors un Komisijas pārstāvis piedalās valdes sanāksmēs bez tiesībām balsot.

Komisijas pārstāvim ir tiesības balsot par 49. pantā minētajiem jautājumiem.

Valde pieņem un publicē savu reglamentu.

3.  Valdes sanāksmes sasauc un vada priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc pieprasījuma, ko izteikusi trešdaļa tās locekļu.

Valde sanāksmi organizē vismaz pirms katras Uzraudzības padomes sanāksmes un tik bieži, cik to uzskata par nepieciešamu. Sanāksmi organizē vismaz piecas reizes gadā ▌ sesijā.

4.  Atbilstīgi reglamentam valdes locekļiem var palīdzēt konsultanti vai eksperti. Locekļi, kuriem nav balsstiesību, izņemot izpilddirektoru, nepiedalās valdes apspriedēs par atsevišķām finanšu iestādēm.

31. pants

Neatkarība

Valdes locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi vienīgi Savienības kopīgajās interesēs, nelūdzot un nepieņemot Savienības iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Dalībvalstis, Eiropas Savienības iestādes vai struktūras un citas valsts vai privātas struktūras nemēģina ietekmēt Uzraudzības padomes locekļus.

32. pants

Uzdevumi

1.  Valde nodrošina, ka iestāde īsteno savu misiju un veic tai saskaņā ar šo regulu uzticētos uzdevumus.

2.  Valde ierosina ikgadējo un daudzgadu darba programmu, kas jāpieņem Uzraudzības padomei.

3.  Valde īsteno budžeta pilnvaras saskaņā ar 49. un 50. pantu.

4.  Valde pieņem Iestādes personāla politikas plānu un saskaņā ar 54. panta 2. punktu nepieciešamos Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (Personāla noteikumi) ieviešanas pasākumus.

5.  Saskaņā ar 58. pantu valde pieņem īpašus noteikumus par piekļuves tiesībām iestādes dokumentiem.

6a.  Valde iesniedz Uzraudzības padomei apstiprināšanai un tālākai nosūtīšanai Eiropas Parlamentam priekšlikumu par Iestādes ikgadējo darbības ziņojumu, tostarp par to, kā pildīti priekšsēdētāja pienākumi, balstoties uz 38. panta 7. punktā minēto gada ziņojuma projektu.

7.  Valde pieņem un publicē savu reglamentu.

8.  Saskaņā ar 44. panta 3. punktu un 44. panta 5. punktu valde ieceļ un atbrīvo no amata Apelācijas padomes locekļus.

3. sadaļa

PRIEKŠSĒDETĀJS

33. pants

Iecelšana un uzdevumi

1.  Iestādi pārstāv priekšsēdētājs, kas ir uz pilnu slodzi strādājošs neatkarīgs profesionālis.

Priekšsēdētājs atbild par Uzraudzības padomes darba sagatavošanu un vada Uzraudzības padomes un valdes sanāksmes.

2.  Priekšsēdētāju saskaņā ar atklātu atlases procedūru, ko organizē un vada Uzraudzības padome, ieceļ valde, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgu un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu.

Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam sarakstu ar trim labākajiem kandidātiem. Pēc šo kandidātu uzklausīšanas Eiropas Parlaments no viņu vidus izraugās vienu kandidātu. Šādi izraudzīto kandidātu apstiprina Uzraudzības padome.

Vēl Uzraudzības padome no savu locekļu vidus ievēl vietnieku, kas veic priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā. Vietnieks netiek ievēlēts no valdes locekļu vidus.

3.  Priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi.

4.  Deviņu mēnešu laikposmā pirms priekšsēdētāja piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome izvērtē:

   (a) pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidus, kādos tie panākti;
   (b) nākamajiem gadiem paredzētos iestādes pienākumus un prasības.

Ņemot vērā novērtējumu, Uzraudzības padome, ja tā saņem Eiropas Parlamenta apstiprinājumu, var vienreiz pagarināt priekšsēdētāja pilnvaru termiņu.

5.  Priekšsēdētāju var atbrīvot no amata tikai Eiropas Parlaments, pamatojoties uz Uzraudzības padomes lēmumu ▌.

Priekšsēdētājam nav tiesību aizliegt Uzraudzības padomei apspriest jautājumus, kas saistīti ar priekšsēdētāju, īpaši attiecībā uz nepieciešamību atbrīvot viņu no amata, un viņš nedrīkst iesaistīties pārrunās par šo jautājumu.

34. pants

Neatkarība

Neskarot Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz priekšsēdētāja uzdevumiem, priekšsēdētājs nelūdz un nepieņem Kopienas iestāžu vai struktūru, dalībvalsts valdības vai citas valsts vai privātas struktūras norādījumus.

Dalībvalstis, Savienības iestādes un jebkādas citas valsts vai privātas iestādes necenšas ietekmēt priekšsēdētāju pienākumu pildīšanā.

Saskaņā ar 54. pantā minētajiem Personāla noteikumiem priekšsēdētājam pēc pienākumu pildīšanas beigām joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un diskrēti attiecībā uz amatu un labumu pieņemšanu.

35. pants

Pārskats

1.  Eiropas Parlaments un Padome var uzaicināt priekšsēdētāju vai viņa vai viņas vietnieku regulāri sniegt ziņojumu ▌, pilnībā respektējot viņa neatkarību. Priekšsēdētājs uzstājas ar ziņojumu Eiropas Parlamentā un atbild uz visiem tā deputātu uzdotajiem jautājumiem, kad vien tas nepieciešams.

2.  ▌Priekšsēdētājs pēc pieprasījuma un vismaz 15 dienas pirms uzstāšanās ar šā panta 1. punktā minēto paziņojumu Eiropas Parlamentam sniedz rakstisku pārskatu par Iestādes veiktajiem pasākumiem.

2a.  Papildus 7.a–7.e, 8., 9., 10., 11.a un 18. pantā minētajai informācijai ziņojumā iekļauj arī attiecīgu informāciju, ko ad hoc kārtībā pieprasījis Eiropas Parlaments.

4. sadaļa

IZPILDDIREKTORS

36. pants

Iecelšana

1.  Iestādi vada izpilddirektors, kas ir uz pilnu slodzi strādājošs neatkarīgs profesionālis.

2.  Izpilddirektoru saskaņā ar atklātu atlases procedūru pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm, zināšanām par finanšu iestādēm un tirgu un pieredzi attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu un vadības pieredzi.

3.  Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un to drīkst pagarināt vienu reizi.

4.  Deviņu mēnešu posmā pirms izpilddirektora piecu gadu pilnvaru termiņa beigām Uzraudzības padome veic izvērtēšanu.

Izvērtēšanas laikā Uzraudzības padome īpaši izvērtē:

   (a) pirmajā pilnvaru termiņā gūtos rezultātus un veidus, kādos tie panākti;
   (b) nākamajiem gadiem paredzētos iestādes pienākumus un prasības.

Ņemot vērā novērtējumu, Uzraudzības padome var vienreiz pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu.

5.  Izpilddirektoru var atbrīvot no amata, tikai pamatojoties uz Uzraudzības padomes lēmumu.

37. pants

Neatkarība

1.  Neskarot valdes un Uzraudzības padomes lomu attiecībā uz izpilddirektora uzdevumiem, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības, iestādes, organizācijas vai personas, kas nav piederīga iestādei, norādījumus.

1a.  Dalībvalstis, Savienības iestādes un jebkādas citas valsts vai privātas iestādes necenšas ietekmēt izpilddirektoru pienākumu pildīšanā.

Saskaņā ar 54. pantā minētajiem Personāla noteikumiem izpilddirektors pēc pienākumu pildīšanas beigām turpina izturēties godīgi un apdomīgi attiecībā uz atsevišķus amatu vai priekšrocību pieņemšanu.

38. pants

Uzdevumi

1.  Izpilddirektors atbild par iestādes vadību un sagatavo valdes darbu.

2.  Izpilddirektors atbild par iestādes ikgadējās darba programmas ieviešanu, ko vada Uzraudzības padome un kontrolē valde.

3.  Saskaņā ar šo regulu izpilddirektors veic nepieciešamos pasākumus, īpaši pieņem iekšējos administratīvos norādījumus un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu iestādes funkcijas.

4.  Izpilddirektors sagatavo daudzgadu darba programmu, kā norādīts 32. panta 2. punktā.

5.  Katru gadu līdz 30. jūnijam izpilddirektors sagatavo darba programmu nākamajam gadam, kā noradīts 32. panta 2. punktā.

6.  Izpilddirektors sastāda provizorisko iestādes budžeta projektu saskaņā ar 49. pantu un izpilda iestādes budžetu saskaņā ar 50. pantu.

7.  Katru gadu izpilddirektors sagatavo ▌ ziņojuma projektu, kurā viena sadaļa ir veltīta iestādes normatīvajām un pārraudzības darbībām un viena ‐ finanšu un administratīviem jautājumiem.

8.  Izpilddirektors īsteno 54. pantā noteiktās pilnvaras attiecībā uz iestādes personālu un risina personāla jautājumus.

IV NODAĻA

EIROPAS FINANŠU UZRAUDZĪBAS SISTĒMA

2. sadaļa

EIROPAS UZRAUDZĪBAS IESTĀDES ▌(APVIENOTĀ KOMITEJA)

40. pants

Izveide

1.  Ar šo regulu izveido Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienoto komiteju.

2.  Apvienotajai komitejai ir foruma funkcijas, kurā Iestāde regulāri un cieši sadarbojas ar pārējām EUI un nodrošina starpnozaru konsekvenci, jo īpaši attiecībā uz:

   finanšu konglomerātiem;
   grāmatvedību un revīziju;
   mikrouzraudzības rezultātā izstrādātu starpnozaru tendenču, risku un finanšu stabilitātes apdraudējumu analīzi;
   privāto klientu ieguldījumu projektiem;
   nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu kā arī
   informācijas apmaiņu ar ESRK un attiecību veidošanu starp ESRK un Eiropas uzraudzības iestādēm.

3.  Apvienotajai komitejai ir specializēti darbinieki, ko nodrošina trīs Eiropas uzraudzības iestādes, un šie darbinieki funkcionē kā sekretariāts. Iestāde atvēl pietiekamus līdzekļus ▌ personāla, administratīvajiem, infrastruktūras un ekspluatācijas izdevumiem.

40.a pants

Uzraudzība

Ja finanšu iestāde darbojas dažādās nozarēs, Apvienotā komiteja atrisina domstarpības saskaņā ar 42. pantu.

41. pants

Sastāvs

1.  Apvienoto komiteju veido Eiropas Uzraudzības iestāžu priekšsēdētāji un, vajadzības gadījumā, saskaņā ar 43. pantu izveidotās apakškomitejas priekšsēdētājs.

2.  Izpilddirektoru, Komisijas un ESRK pārstāvi aicina piedalīties ▌ Apvienotās komitejas, kā arī 43. pantā minēto apakškomiteju sanāksmēs kā novērotājus.

3.  ▌ Apvienotās komitejas priekšsēdētāju ieceļ uz vienu gadu pēc rotācijas principa no Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāju vidus. Apvienotās komitejas priekšsēdētājs, kas iecelts atbilstīgi šā panta 3. punktam, tiek iecelts arī par ESRK priekšsēdētāja vietnieku.

4.  ▌Apvienotā komiteja pieņem un publicē savu reglamentu. Tajā var noteikt vēl citus Apvienotās komitejas sanāksmju dalībniekus.

▌Apvienotā komiteja tiekas vismaz reizi divos mēnešos.

42. pants

Kopējās nostājas un kopēji tiesību akti

II nodaļā noteikto uzdevumu ietvaros un īpaši ņemot vērā Direktīvas 2002/87/EK īstenošanu, iestāde nepieciešamības gadījumā vienojas par kopēju nostāju attiecīgi ar Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.

Tiesību aktus atbilstīgi šīs regulas 7., 9., 10. vai 11. pantam attiecībā uz Direktīvas 2002/87/EK un citu tādu 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu piemērošanu, kas ietilpst arī Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes vai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kompetencē, attiecīgajā gadījumā līdztekus pieņem Iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

43. pants

Apakškomitejas

1.  Šīs regulas 42. panta nolūkā izveido ▌ Apvienotās komitejas Finanšu konglomerātu apakškomiteju.

2.  Šo apakškomiteju veido 41. panta 1. punktā minētās personas un viens augsta līmeņa pārstāvis no attiecīgās kompetentās iestādes pašreizējā personāla katrā dalībvalstī.

3.  Apakškomiteja ievēl priekšsēdētāju no tās locekļu vidus, un priekšsēdētājs ir arī ▌ Apvienotās komitejas loceklis.

4.  Apvienotā komiteja var izveidot vēl citas apakškomitejas.

3. sadaļa

Apelācijas padome

44. pants

Sastāvs

1.  Apelācijas padome ir apvienota triju Eiropas uzraudzības iestāžu struktūra.

2.  Apelācijas padomi veido seši locekļi un seši vietnieki, kas ir personas ar labu slavu un kuras var apliecināt atbilstīgas zināšanas un darba pieredzi, tostarp uzraudzības jomā, pietiekami augstā līmenī banku, apdrošināšanas, vērtspapīru tirgus nozarē vai citu finanšu pakalpojumu jomā, izņemot kompetento iestāžu vai citu valsts vai Savienības iestāžu pašreizējo personālu, kas ir iesaistīts Iestādes darbībās. Būtiskam Apelācijas padomes locekļu skaitam ir jābūt ar pietiekamām juridiskām zināšanām, lai sniegtu Iestādei profesionālas juridiskās konsultācijas par to, vai tā savas pilnvaras īsteno likuma ietvaros.

Apelācijas padome ieceļ savu priekšsēdētāju.

Apelācijas padome lēmumus pieņem pēc vairākuma principa ‐ vismaz ar četrām no sešām locekļu balsīm. Ja pārsūdzētais lēmums ir šīs regulas darbības jomā, tad vismaz vienam loceklim šādā četru locekļu vairākumā ir jābūt vienam no tiem diviem Apelācijas padomes locekļiem, kurus iecēlusi Iestāde.

Apelācijas padomi sasauc priekšsēdētājs pēc nepieciešamības.

3.  Divus Apelācijas padomes locekļus un divus vietniekus ieceļ iestādes valde no Komisijas piedāvātiem atlasītiem kandidātiem pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts publisks aicinājums izteikt interesi, un pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.

Pārējos locekļus ieceļ saskaņā ar Regulu (ES) Nr. …/2010 [EAFPI] un Regulu (ES) Nr. …/2010 [EVTI].

4.  Apelācijas padomes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo termiņu var pagarināt vienu reizi.

5.  Apelācijas padomes locekli, kuru iecēlusi Iestādes valde, nevar atbrīvot no amata pilnvaru termiņa laikā, ja vien nav pierādīta viņa vaina nopietnos pārkāpumos, un valde pieņem šādu lēmumu pēc konsultēšanās ar Uzraudzības padomi.

6.  Eiropas banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ar Apvienotās komitejas palīdzību nodrošina atbilstīgu darbības un sekretariāta atbalstu Apelācijas padomei.

45. pants

Neatkarība un objektivitāte

1.  Apelācijas padomes locekļi ir neatkarīgi, pieņemot lēmumus. Viņiem nav saistošu norādījumu. Viņi nedrīkst veikt citus pienākumus Iestādē, tās valdē vai Uzraudzības padomē.

2.  Apelācijas padomes locekļi nedrīkst piedalīties apelācijas procedūrā, ja viņi ir personīgi ieinteresēti tajā vai arī ir iepriekš pārstāvējuši vienu no procedūrā iesaistītajām pusēm, vai ir piedalījušies tā lēmuma pieņemšanā, par kuru iesniegta apelācija.

3.  Ja viena no 1. un 2. punktā minēto iemeslu vai jebkura cita iemesla dēļ Apelācijas padomes loceklis uzskata, ka cits loceklis nedrīkst piedalīties kādā apelācijas procedūrā, šis loceklis attiecīgi informē par to Apelācijas padomi.

4.  Jebkura apelācijas procedūrā iesaistītā puse drīkst iebilst pret kāda Apelācijas padomes locekļa dalību, atsaucoties uz 1. un 2. punktā norādīto pamatojumu, vai arī ja ir aizdomas par neobjektivitāti.

Iebilduma pamatā nedrīkst būt locekļu tautība, kā arī nav pieņemams, ja, apzinoties iebilduma iemeslu, apelācijas procedūrā iesaistītā puse ir veikusi procesuālu darbību, kas nav iebildumu izteikšana pret Apelācijas padomes sastāvu.

5.  Apelācijas padome pieņem lēmumu par to, kā rīkoties 1. un 2. punktā noteiktajos gadījumos bez attiecīgā locekļa līdzdalības.

Lai pieņemtu šādu lēmumu, attiecīgo Apelācijas padomes locekli aizstāj ar viņa vietnieku, ja vien vietnieks neatrodas līdzīgā situācijā. Ja tā ir, priekšsēdētājs ieceļ aizvietotāju no pieejamo vietnieku vidus.

6.  Apelācijas padomes locekļi apņemas rīkoties neatkarīgi un sabiedrības interesēs.

Šajā nolūkā viņi pieņem paziņojumu par saistībām un paziņojumu par interesēm, norādot tādu interešu neesību, kuras var uzskatīt par kaitējošām viņu neatkarībai, vai tiešu vai netiešu interešu neesību, kuras varētu uzskatīt par kaitējošām viņu neatkarībai.

Šos paziņojumus katru gadu publicē rakstiski.

V NODAĻA

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

46. pants

Apelācijas

1.  Jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp kompetentās iestādes, var pārsūdzēt 9., 10. un 11. pantā minētās Iestādes lēmumu un jebkuru citu lēmumu, kuru Iestāde pieņēmusi saskaņā ar 1. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem un kas ir adresēts šai personai, vai lēmumu, kas, lai gan ir noformēts kā lēmums, kurš adresēts citai personai, tieši un individuāli skar šo personu.

2.  Apelāciju kopā ar tās pamatojumu iesniedz rakstiski Iestādē divu mēnešu laikā pēc lēmuma paziņošanas dienas attiecīgajai personai vai, ja šāds datums neeksistē, divu mēnešu laikā pēc dienas, kurā Iestāde publicēja lēmumu.

Apelācijas padome pieņem lēmumu par apelāciju divu mēnešu laikā pēc apelācijas iesniegšanas.

3.  Ar apelāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, nevar apturēt lēmuma piemērošanu.

Tomēr, ja Apelācijas padome uzskata, ka apstākļi to attaisno, tā var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.

4.  Ja apelācija ir pieņemama, Apelācijas padome izskata tās pamatotību. Tā ▌ aicina apelācijas procedūrā iesaistītās puses noteiktā termiņā iesniegt novērojumus par tās izdotajiem paziņojumiem vai citu apelācijas procedūrā iesaistīto pušu paziņojumiem. Apelācijas procedūrā iesaistītās puses ir tiesīgas sniegt informāciju mutiski.

5.  Apelācijas padome var vai nu apstiprināt kompetentās iestādes pieņemto lēmumu, ▌ vai arī nodot lietu Iestādes kompetentajai struktūrai. Apelācijas padomes lēmums ir saistošs šai struktūrai, un šī struktūra attiecībā uz konkrēto lietu pieņem grozītu lēmumu.

6.  Apelācijas padome pieņem un publicē savu reglamentu.

7.  Apelācijas padomes pieņemtie lēmumi ir pamatoti, un Iestāde nodrošina to publisku pieejamību.

47. pants

Prasības ▌Vispārējā tiesā un Tiesā

1.  Saskaņā ar LESD 263. pantu prasību var iesniegt Vispārējā tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā, apstrīdot Apelācijas padomes lēmumu, vai gadījumos, kad nav tiesību iesniegt apelāciju Apelācijas padomē, Iestādes pieņemtu lēmumu.

1a.  Saskaņā ar LESD 263. pantu dalībvalstis un Savienības iestādes, kā arī ikviena fiziska vai juridiska persona par Iestādes lēmumiem var iesniegt tiešu pārsūdzību Tiesā.

2.  Saskaņā ar LESD 265. pantu gadījumā, ja Iestādei ir pienākums rīkoties un tā nepieņem lēmumu, Vispārējā tiesā vai Eiropas Kopienu Tiesā var uzsākt tiesvedību par bezdarbību.

3.  Iestāde veic nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu Vispārējās tiesas vai Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu.

VI NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

48. pants

Iestādes budžets

1.  Iestādes, kura saskaņā ar Padomes Regulas (EK, Eurotam) Nr. 1605/2002 185. pantu ir Eiropas iestāde, ieņēmumus īpaši veido jebkura no turpmāk minētajām kombinācijām:

   (a) to valsts iestāžu obligātie maksājumi, kuru kompetencē ir finanšu iestāžu uzraudzība, un šos maksājumus veic saskaņā ar formulu, kuras pamatā ir balsu svērums, kas norādīts 3. panta 3. punktā Protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD;
   (b) Savienības subsīdija, kas iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas sadaļā); Eiropas Savienība finansē Iestādi saskaņā ar budžeta lēmējinstitūcijas vienošanos, kas paredzēta 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 47. punktā;
   (c) jebkura Iestādei iemaksātā nodeva Savienības tiesību aktu attiecīgajos instrumentos noteiktajos gadījumos.

2.  Iestādes izdevumi ietver vismaz personāla, atalgojuma, administratīvos, infrastruktūras, profesionālās apmācības un ekspluatācijas izdevumus.

3.  Ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarā.

4.  Visu Iestādes ieņēmumu un izdevumu aprēķinus sagatavo katram finanšu gadam atbilstīgi kalendārajam gadam, un tos atspoguļo Iestādes budžetā.

49. pants

Budžeta izstrāde

1.  Līdz katra gada 15. februārim izpilddirektors izstrādā ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un nosūta šo provizorisko budžeta projektu valdei un Uzraudzības padomei kopā ar štata plānu. Katru gadu Uzraudzības padome, pamatojoties uz izpilddirektora izstrādāto un Valdes apstiprināto provizorisko projektu, sagatavo Iestādes ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamajam finanšu gadam. Līdz 31. martam Uzraudzības padome nosūta Komisijai šo tāmi, kā arī štata plāna projektu. Pirms tāmes pieņemšanas Valde apstiprina izpilddirektora sagatavoto projektu.

2.  Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk tekstā ‐ budžeta lēmējinstitūcija) tāmi un Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizorisko projektu.

3.  Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizoriskajā projektā ieraksta tāmes, ko tā uzskata par vajadzīgām štata plānam, un subsīdijas summu, kas jāieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

4.  Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Iestādes štata plānu. Budžeta lēmējinstitūcija atļauj Iestādes subsīdiju apropriāciju.

5.  Iestādes budžetu pieņem Uzraudzības padome. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc tam, kad ir pieņemts Eiropas Savienības vispārējā budžeta galīgais variants. Nepieciešamības gadījumā tajā veic attiecīgus labojumus.

6.  Valde nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju par nodomu īstenot projektu, kam var būt ievērojama finanšu ietekme uz tās budžeta finansējumu, īpaši projektu, kas saistīts ar īpašumu, piemēram, ēku īri vai iegādi. Tā attiecīgi informē Komisiju. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas filiālēm ir iecerējusi sniegt atzinumu, tā divu nedēļu laikā pēc informācijas saņemšanas par projektu informē Iestādi par savu nodomu sniegt šādu atzinumu. Ja netiek saņemta atbilde, Iestāde var turpināt iecerētās darbības veikšanu.

  6a Pirmajā Iestādes darbības gadā, kas beigsies 2011. gada 31. decembrī, budžetu apstiprina 3. līmeņa komitejas locekļi pēc apspriešanās ar Komisiju un pēc tam to nosūta apstiprināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei.

50. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.  Izpilddirektors veic kredītrīkotāja funkcijas un izpilda Iestādes budžetu.

2.  Līdz 1. martam pēc katra finanšu gada noslēguma Iestādes grāmatvedis nosūta Komisijas kredītrīkotājam un Revīzijas palātai provizoriskos pārskatus, kam pievienots ziņojums par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi. Vēl Iestādes grāmatvedis līdz nākamā gada 31. martam nosūta Uzraudzības padomei, Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldi.

Tad Komisijas kredītrīkotājs konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 128. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002(36) (turpmāk “Finanšu regula”).

3.  Pēc Revīzijas palātas novērojumu saņemšanas par Iestādes provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Finanšu regulas 129. panta noteikumiem, izpilddirektors, uzņemoties atbildību, izstrādā Iestādes galīgos pārskatus un nosūta tos valdei viedokļa saņemšanai.

4.  Valde izsaka viedokli par Iestādes galīgajiem pārskatiem.

5.  Izpilddirektors līdz 1. jūlijam pēc finanšu gada noslēguma nosūta galīgos pārskatus, kā arī valdes atzinumu Uzraudzības padomes locekļiem, Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

6.  Gala pārskatus publicē.

7.  Izpilddirektors līdz 30. septembrim nosūta Revīzijas palātai atbildi uz tās novērojumiem. Izpilddirektors nosūta šīs atbildes kopiju arī valdei un Komisijai.

8.  Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma un saskaņā ar Finanšu regulas 146. panta 3. punktu jebkuru informāciju, kas nepieciešama raitai budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai attiecīgajam finanšu gadam.

9.  Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbilstīgi kvalificētam balsu vairākumam pirms N + 2 gada 15. maija piešķir Iestādei budžeta izpildes (tostarp Iestādes visas izmaksas un ieņēmumus) apstiprinājumu N finanšu gada budžeta izpildei.

51. pants

Finanšu noteikumi

Iestādei piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Šie noteikumi nedrīkst novirzīties no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002(37) noteikumiem, ja vien to nenosaka vajadzības veikt specifiskas darbības, kas nepieciešamas Iestādes funkcionēšanai, un tikai saņemot iepriekšēju Komisijas piekrišanu.

52. pants

Krāpšanas apkarošanas pasākumi

1.  Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelegālas darbības, Iestādei bez ierobežojumiem piemēro Regulas (EK) Nr. 1073/1999 noteikumus.

2.  Iestāde pievienojas 1999. gada 25. maija Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(38), un nekavējoties pieņem atbilstīgus noteikumus attiecībā uz visu iestādes personālu.

3.  Lēmumi un nolīgumi par finansējumu un no tiem izrietošie īstenošanas pasākumi skaidri nosaka, ka Revīzijas palāta un OLAF nepieciešamības gadījumā var veikt iestādes izmaksāto līdzekļu saņēmēju, kā arī par šo līdzekļu sadali atbildīgā personāla, pārbaudes uz vietas.

VII NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

53. pants

Privilēģijas un neaizskaramība

Iestādei un tās personālam piemēro Eiropas Kopienu Protokolu par privilēģijām un imunitāti.

54. pants

Personāls

1.  Uz Iestādes personālu, tostarp izpilddirektoru tās priekšsēdētāju, attiecas Personāla noteikumi, Citu ierēdņu nodarbinātības nosacījumi un Eiropas Savienības iestāžu kopīgi pieņemtie piemērošanai paredzētie noteikumi.

2.  Valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem nepieciešamos īstenošanas pasākumus saskaņā ar Personāla noteikumu 110. pantā paredzētajām procedūrām.

3.  Attiecībā uz personālu Iestāde īsteno pilnvaras, kas piešķirtas iecēlējinstitūcijai saskaņā ar Personāla noteikumiem un institūcijai, kura ir tiesīga noslēgt līgumus saskaņā ar Citu ierēdņu nodarbinātības nosacījumiem.

4.  Valde pieņem noteikumus, ar ko atļauj darbam Iestādē norīkot dalībvalstu ekspertus.

55. pants

Iestādes atbildība

1.  Nelīgumiskas atbildības gadījumā Iestāde saskaņā ar vispārējiem principiem, kas dalībvalstu tiesību aktos ir kopīgi, atlīdzina jebkurus zaudējumus, kuri radušies tās darbības rezultātā vai kurus izraisījis tās personāls, veicot savus pienākumus. Tiesas piekritībā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.

2.  Iestādes personāla personīgo finanšu atbildību un disciplināro atbildību pret Iestādi regulē attiecīgi noteikumi, kuri attiecas uz Iestādes personālu.

56. pants

Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums

1.  Uz Uzraudzības padomes un Valdes locekļiem, izpilddirektoru un Iestādes personāla locekļiem, tostarp dalībvalstu apstiprinātajām pagaidu amatpersonām un visām citām personām, kas uz līguma pamata pilda Iestādes uzdevumus, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar Līguma par LESD 339. pantu un attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi pat pēc pienākumu veikšanas beigām.

Saskaņā ar 54. pantā minētajiem Personāla noteikumiem, darbiniekiem joprojām ir pienākums izturēties godprātīgi un apdomīgi attiecībā uz dažu amatu un priekšrocību pieņemšanu pēc tam, kad viņa pilnvaras ir beigušās.

Dalībvalstis, Eiropas Savienības iestādes vai struktūras un citas valsts vai privātas struktūras nemēģina ietekmēt Iestādes darbiniekus.

2.  Neskarot krimināllikumā noteiktos gadījumus, konfidenciālu informāciju, ko 1. punktā minētās personas saņēmušas, veicot amata pienākumus, nedrīkst atklāt nevienai citai personai vai iestādei, izņemot kopsavilkuma vai apkopotā veidā, lai nevarētu identificēt atsevišķas finanšu iestādes.

Turklāt 1. punktā un šā punkta pirmajā apakšpunktā noteiktais pienākums neliedz Iestādei un valsts uzraudzības iestādēm izmantot informāciju 1. panta 2. punktā minēto tiesību aktu izpildei un īpaši tiesvedībai attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.

3.  Atbilstīgi 1. un 2. punkta noteikumiem Iestādei nav aizliegts apmainīties ar informāciju ar valsts uzraudzības iestādēm saskaņā ar šo regulu un citiem finanšu iestādēm piemērojamiem Kopienas tiesību aktiem.

Šai informācijai piemēro 1. un 2. punktā norādītos dienesta noslēpuma ievērošanas nosacījumus. Iestāde iekšējos kārtības noteikumos nosaka 1. un 2. punktā minēto konfidencialitātes noteikumu īstenošanas praktisko kārtību.

4.  Iestāde piemēro Komisijas Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom(39).

57. pants

Datu aizsardzība

Šī regula neskar dalībvalstu saistības attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK vai Iestādes saistības attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, veicot tās pienākumus.

58. pants

Dokumentu pieejamība

1.  Iestādē glabātajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.  Valde līdz 2011. gada 31. maijam pieņem praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai.

3.  Par lēmumiem, kurus Iestāde pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību tiesībsargam vai, ja nepieciešams, iesniegt prasību Eiropas Kopienu Tiesā pēc apelācijas iesniegšanas Apelācijas padomei saskaņā ar attiecīgi LESD 228. un 263. pantā ietvertajiem nosacījumiem.

59. pants

Valodu lietojums

1.  Iestādei piemēro Padomes Regulas Nr. 1(40) noteikumus.

2.  Valde pieņem lēmumu par iekšējo valodu lietojumu Iestādē.

3.  Tulkošanas pakalpojumus, kas nepieciešami Iestādes darbības nodrošināšanai, sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

60. pants

Mītnes līgums

Nepieciešamo kārtību attiecībā uz Iestādei paredzēto atrašanās vietu dalībvalstī un telpām, kuru pieejamību nodrošina šī dalībvalsts, kā arī specifiskos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, valdes locekļiem, Iestādes darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka Mītnes līgumā starp Iestādi un dalībvalsti, kas noslēgts pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas.

Šī dalībvalsts nodrošina iespējami labākos apstākļus, lai gādātu par atbilstīgu Iestādes darbību, tostarp daudzvalodu, uz Eiropu orientētas apmācības un piemērotus transporta savienojumus.

61. pants

Trešo valstu dalība

1.  Iestādes darbā var piedalīties valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis un kas ir noslēgušas nolīgumus ar Eiropas Savienību, saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro Savienības tiesību aktus Iestādes kompetences jomā saskaņā ar 1. panta 2. punktu.

1a.  Iestādes var ļaut piedalīties trešām valstīm, piemērojot 1. panta 2. punktā minētajās Iestādes kompetenču jomās par līdzvērtīgiem atzītus tiesību aktus, kā tas paredzēts starptautiskajos nolīgumos, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar LESD 216. pantu.

2.  Saskaņā ar šo nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem nosaka kārtību, īpaši attiecībā uz šo valstu iesaistīšanās būtību, apjomu un procesuālajiem aspektiem Iestādes darbā, tostarp noteikumus attiecībā uz finanšu iemaksām un personālu. Tajos var paredzēt pārstāvniecību ‐ kā novērotājiem ‐ Uzraudzības padomē, un ar tiem nodrošina, ka šīs valstis nepiedalās diskusijās, kas attiecas uz atsevišķām finanšu iestādēm, izņemot tiešas intereses gadījumā.

VIII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

62. pants

Sagatavošanas darbības

-1.  Laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pirms Iestādes izveidošanas EBUK cieši sadarbojas ar Komisiju, lai sagatavotos tam, ka Iestāde aizstāj EBUK.

1.  Pēc Iestādes izveidošanas Komisija atbild par Iestādes administratīvo izveidi un sākotnējo administratīvo darbību, līdz Iestāde ir spējīga pati izpildīt savu budžetu.

Šajā nolūkā Komisija var uz ierobežotu laiku iecelt vienu amatpersonu izpilddirektoru funkciju veikšanai līdz brīdim, kad izpilddirektors uzņemas pienākumu veikšanu pēc tam, kad viņu iecēlusi Uzraudzības padome saskaņā ar 36. pantu. Šis periods ilgst kamēr Iestāde ir administratīvi spējīga pati izpildīt savu budžetu.

2.  Pagaidu izpilddirektors var atļaut veikt visus maksājumus, ko sedz ar kredītiem, kuri iekļauti Iestādes budžetā, pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas un var slēgt līgumus, tostarp darba līgumus pēc Iestādes štata plāna pieņemšanas.

3.  Šā panta 1. un 2. punkts neskar Uzraudzības padomes un valdes pilnvaras.

3a.  Iestāde tiek uzskatīta par EBUK tiesību pārņēmēju. Visus EBUK aktīvus un pasīvus un visas tās nepabeigtās darbības var nodod Iestādei. Neatkarīgs revidents izstrādā pārskatu, kurā ir norādīts EBUK galīgais aktīvu un pasīvu stāvoklis nodošanas dienā. Pirms notiek aktīvu un pasīvu nodošana, šo pārskatu revidē un apstiprina EBUK locekļi un Komisija.

63. pants

Pārejas noteikumi par personālu

1.  Atkāpjoties no 54. panta, visus darba līgumus un norīkojuma līgumus, kurus noslēgusi Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja vai tās sekretariāts un kas ir spēkā šīs regulas piemērošanas dienā, īsteno līdz to beigu termiņam. Šos līgumus nedrīkst pagarināt.

2.  Visiem personāla locekļiem, kas noslēguši 1. punktā minētos līgumus, piedāvā noslēgt pagaidu līgumus saskaņā ar Citu ierēdņu nodarbinātības nosacījumu 2. panta a) apakšpunktu atbilstīgi Iestādes štata plānā noteiktajām dažādajām kategorijām.

Iekšējo atlasi, ko veic tikai starp tiem darbiniekiem, kas minēti 1. punktā un kas ir noslēguši līgumu ar EBUK vai tās sekretariātu, pēc šīs regulas spēkā stāšanās veic Iestāde, kurai ir tiesības noslēgt līgumus, lai pārbaudītu nolīgstamo personu spējas, lietderību un godprātību. Iekšējā atlases procedūrā pilnībā ņem vērā prasmes un pieredzi, ko persona parādījusi, pildot savus amata pienākumus pirms pieņemšanas darbā.

3.  Atkarībā no veicamo funkciju tipa un līmeņa sekmīgajiem kandidātiem piedāvā pagaidu darbinieka līgumu, kura darbības termiņš atbilst vismaz laikposmam, kas atlicis saskaņā ar iepriekšējo līgumu.

4.  Attiecīgos valstu tiesību aktus par darba līgumiem un citiem atbilstīgajiem instrumentiem turpina piemērot tiem darbiniekiem, ar kuriem iepriekš līgumi nav noslēgti, kas izvēlas nekandidēt uz pagaidu darbinieka līguma noslēgšanu vai kuriem netiek piedāvāts pagaidu darbinieka līgums saskaņā ar 2. punktu.

63.a pants

Valsts noteikumi

Dalībvalstis paredz attiecīgus noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu.

64. pants

Grozījumi

Ar šo tiek grozīts Padomes un Parlamenta lēmums Nr. 716/2009/EK, ar ko nosaka Kopienas programmas izveidi, lai atbalstītu īpašas darbības finanšu pakalpojumu, finanšu pārskatu un auditu jomā, ciktāl EBUK tiek izslēgta no šā lēmuma pielikuma B sadaļā minētā līdzekļu saņēmēju saraksta.

65. pants

Atcelšana

Ar šo, sākot ar 2011. gada 1. janvāri, tiek atcelts Komisijas Lēmums 2009/78/EK, ar ko izveido EBUK.

66. pants

Pārskatīšanas klauzula

-1.   Līdz ...(41) Komisija iesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam vajadzīgos regulu priekšlikumus, lai pastiprinātu to iestāžu uzraudzību, kas var radīt 12.b pantā paredzēto sistēmisko risku, un jaunas finanšu krīžu pārvarēšanas sistēmas izveidošanu, tostarp arī finansēšanas pasākumu noteikšanu.

1.  un(42)* pēc tam ik pēc trim gadiem Komisija publicē vispārēju pārskatu par pieredzi, kas uzkrāta Iestādes darbības un šajā regulā noteikto procedūru rezultātā. ▌Pārskatā cita starpā sniedz novērtējumu par ▌:

   (a) kompetento iestāžu panākto uzraudzības darbību konverģences līmeni;
   (b) uzraudzības iestāžu kolēģiju darbību;
   (c) panākumiem attiecībā uz konverģenci krīzes pārvarēšanas, pārvaldības un likvidēšanas jomā, aptverot arī Eiropas finansējuma mehānismus;
   (d) to, vai, jo īpaši ņemot vērā panākto progresu attiecībā uz c) punktā minētajiem jautājumiem, būtu jānostiprina iestādes loma to finanšu tirgu dalībnieku uzraudzība, kas rada potenciālu sistēmisko risku, un vai šai iestādei būtu jāīsteno paplašinātas uzraudzības pilnvaras pār minētajiem tirgus dalībniekiem;
   (e) 23. pantā noteikto aizsargpasākumu piemērošanu.

1a.  Šā panta 1. punktā minētajā pārskatā novērtē arī to:

   (a) vai ir atbilstīgi banku jomas, apdrošināšanas un fondēto pensiju jomas, vērtspapīru un finanšu tirgu jomas uzraudzību joprojām īstenot atsevišķi;
   (b) vai konsultatīvo uzraudzību un uzņēmējdarbības prakses uzraudzību ir atbilstīgi īstenot atsevišķi vai vienai uzraudzības iestādei;
   (c) vai ir atbilstīgi vienkāršot un nostiprināt EFUS sistēmu, lai nodrošinātu labāku makrolīmeņa un mikrolīmeņa saskaņotību, kā arī saskaņotību Eiropas uzraudzības iestāžu vidū;
   (d) vai EFUS attīstība atbilst vispārējai attīstībai;
   (e) vai EFUS ir pietiekamā mērā nodrošināta daudzveidība un izcilība;
   (f) vai atbildība un pārredzamība attiecībā uz publiskošanas prasībām ir adekvāta;
   (g) vai ir lietderīgi saglabāt Iestādes atrašanās vietu Frankfurtē.

2.  Pārskatu un attiecīgajā gadījumā tam pievienotus priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

67. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. janvāra, izņemot 62. pantu un 63. panta 1. un 2. punktu, kurus piemēro no spēkā stāšanās dienas. Iestāde tiek izveidota šīs regulas piemērošanas datumā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

[vieta]

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) Lieta tika nodota atpakaļ komitejai saskaņā ar Reglamenta 57. panta 2. punkta otro daļu (A7-0166/2010).
(2)* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
(3) 2010. gada 22. janvāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(4) OV C […], […], […]. lpp.
(5) OV C 13, 20.1.2010., 1. lpp.
(6) Eiropas Parlamenta ... nostāja.
(7) OV C 40, 7.2.2001., 453. lpp.,
(8) OV C 25 E, 29.1.2004., 394. lpp.
(9) OV C 175 E, 10.7.2008., 392. lpp.
(10) OV C 8 E, 14.1.2010., 26. lpp.
(11) OV C 9 E, 15.1.2010., 48. lpp.
(12) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0251.
(13) Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0279.
(14) OV L 25, 29.1.2009., 23. lpp.
(15) OV L 25, 29.1.2009., 28. lpp.
(16) OV L 25, 29.1.2009., 18. lpp.
(17) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.
(18) OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.
(19) OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.
(20) OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.
(21) OV L 345, 8.12.2006., 1. lpp.
(22) OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.
(23) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.
(24) OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp.
(25) OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.
(26) OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.
(27) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.
(28) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(29) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
(30) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.
(31) OV L 56, 4.3.1968, 1. lpp.
(32) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
(33) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
(34) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
(35) OV L 253, 25.9.2009., 8. lpp.
(36) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(37) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
(38) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.
(39) OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.
(40) OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.
(41) Seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
(42)** Trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas.


Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju komiteja ***I
PDF 753kWORD 466k
Teksts
Konsolidētais teksts
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādi (COM(2009)0502 – C7-0168/2009 – 2009/0143(COD))
P7_TA(2010)0273A7-0170/2010

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Priekšlikumu tika grozīts 2010. gada 7. jūlijā šādi(1):

PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)
P7_TA(2010)0273A7-0170/2010
attiecībā uz Komisijas priekšlikumu
P7_TA(2010)0273A7-0170/2010

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (apdrošināšana un fondētās pensijas)

EIROPAS PARLAMENTS UN  EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(6),

tā kā:

(1)  Finanšu krīze 2007. un 2008. gadā ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā gan attiecībā uz konkrētiem gadījumiem, gan finanšu sistēmu kopumā. Valsts līmeņa uzraudzības modeļi atpaliek no finanšu globalizācijas un integrētās un savstarpēji saistītās realitātes, kas raksturīga šodienas Eiropas finanšu tirgiem, kuros daudzi finanšu uzņēmumi darbojas starptautiskā mērogā. Krīze ir atklājusi, ka pastāv būtisks sadarbības, koordinācijas, Savienības tiesību aktu piemērošanas konsekvences un uzticības trūkums starp valstu uzraudzības iestādēm.

(1a)  Eiropas Parlaments jau ilgi pirms finanšu krīzes regulāri aicināja stiprināt patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus visiem Savienības līmenī iesaistītajiem dalībniekiem, vienlaikus norādot uz būtiskām kļūdām Savienības arvien plašāk integrētu finanšu tirgu uzraudzībā (2000. gada 13. aprīļa rezolūcijā par Komisijas paziņojumu “Finanšu tirgus sistēmas īstenošana: rīcības plāns(7), 2002. gada 21. novembra rezolūciju par konsultatīvās uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā(8), 2007. gada 11. jūlija rezolūciju par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam ‐ Baltā grāmata(9), 2008. gada 23. septembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem(10), 2008. gada 9. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu ‐ uzraudzības struktūra nākotnē(11), 2009. gada 22. aprīļa rezolūciju par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)(12) un 2009. gada 23. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par kredītvērtējuma aģentūrām(13)).

(2)  2009. gada 25. februārī publicētajā ziņojumā, ko pēc Komisijas pieprasījuma sagatavoja Žaka de Larosjēra [Jacques de Larosière] vadītā augsta līmeņa speciālistu grupa (de Larosjēra ziņojumā), secināts, ka jāstiprina uzraudzības sistēmas pamatstruktūra, lai turpmāk mazinātu iespējamo finanšu krīžu risku un smagumu. Speciālistu grupa ieteica īstenot Savienības finanšu nozares uzraudzības sistēmas reformas. Minētā speciālistu grupa arī secināja, ka būtu jāveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma, ko veidotu trīs Eiropas uzraudzības iestādes, proti, banku nozarē, vērtspapīru nozarē un apdrošināšanas un fondēto pensiju nozarē, kā arī Eiropas Sistēmisko risku komiteja. Ziņojumā ietvertie ieteikumi atbilst minimālajam izmaiņu līmenim, kādu eksperti atzinuši par vajadzīgu, lai novērstu līdzīgu krīzi nākotnē.

(3)  Komisija 2009. gada 4. marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai” ierosināja izstrādāt tiesību akta projektu, ar ko izveido Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), un 2009. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas finanšu uzraudzība” sniedza plašāku informāciju par iespējamo šādas jaunas uzraudzības sistēmas struktūru, taču neiekļāva tajā visus Larosjēra ziņojumā minētos ieteikumus.

(4)  Eiropadome 2009. gada 19. jūnija secinājumos ieteica izveidot Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu, kurā būtu trīs jaunas Eiropas uzraudzības iestādes. Sistēmas mērķim būtu jābūt uzlabot valstu uzraudzības kvalitāti un konsekvenci, stiprināt pārrobežu grupu uzraudzību un pieņemt vienotu Eiropas noteikumu kopumu, kas piemērojams visām vienotā tirgus finanšu iestādēm. Tā uzsvēra, ka Eiropas uzraudzības iestādēm būtu jāpiešķir uzraudzības pilnvaras attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, un aicināja Komisiju izstrādāt konkrētus priekšlikumus attiecībā uz to, kā nodrošināt to, ka Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmai ir nozīmīga loma krīzes situācijās, uzsverot, ka Eiropas uzraudzības iestāžu pieņemtie lēmumi nedrīkstētu skart dalībvalstu fiskālos pienākumus.

(4a)  Pēc G-20 Pitsburgas augstākā līmeņa sanāksmes pasūtījuma veiktajā Starptautiskā Valūtas fona (SVF) 2010. gada 16. aprīļa ziņojumā “Finanšu nozares taisnīgs un būtisks ieguldījums” konstatēts, ka “finanšu nozares neveiksmju izmaksas jāierobežo un jāsedz finansiālās stabilitātes ieguldījumam (FSI), kas piesaistīts ticamam un efektīvam noregulējuma mehānismam”. Ja noregulējuma mehānismi būs pareizi definēti, tie valdībām dos iespēju izvairīties no tādām situācijām nākotnē, kad tās būtu spiestas glābt iestādes, kas ir pārāk svarīgas, pārāk lielas vai pārāk cieši savstarpēji saistītas, lai būtu pieļaujams to bankrots.“

(4b)  Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020” teikts arī, ka izšķirīga īstermiņa prioritāte būtu “labāk novērst un vajadzības gadījumā pārvaldīt iespējamās finanšu krīzes un, ņemot vērā finanšu nozares konkrēto atbildību pašreizējās krīzes laikā, raudzīsies, lai finanšu nozare sniegtu atbilstošu ieguldījumu”.

(4c)  Eiropadome 2010. gada 25. martā skaidri norādīja, ka “virzība jo īpaši vajadzīga tādās jomās kā sistēmiskas iestādes, krīzes pārvarēšanas finanšu instrumenti.”

(4d)  Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā visbeidzot secināja, ka “dalībvalstīm vajadzētu izveidot finanšu iestāžu nodevu sistēmu, lai nodrošinātu godīgu sloga sadali un stimulētu ierobežot sistēmiskos riskus. Šādām nodevām vajadzētu būt daļai no uzticamas noregulējuma sistēmas”.

(5)  Finanšu un ekonomiskā krīze ir radījusi reālus un nopietnus draudus finanšu sistēmas un iekšējā tirgus stabilitātei. Stabilas un uzticamas finanšu sistēmas atjaunošana un saglabāšana ir absolūts priekšnoteikums, lai iekšējā tirgū saglabātu uzticēšanos un konsekvenci un tādējādi saglabātu un uzlabotu nosacījumus pilnībā integrēta un darbotiesspējīga finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus izveidei. Turklāt dziļāk un plašāk integrēti finanšu tirgi rada labākas iespējas finansējuma un risku dažādošanai un tādējādi veicina tautsaimniec