Indekss 
Pieņemtie teksti
Otrdiena, 2010. gada 19. oktobris - Strasbūra
Statistikas pārskati attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem pa jūru ***I
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana ‐ Nordjylland/Dānija
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana ‐ NXP Semiconductors/Nīderlande
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana ‐ Qimonda/Portugāle
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošana ‐ Cataluña automoción/Spānija
 Kontroles un noteikumu izpildes shēma, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā ***I
 Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumatlantijas zvejniecībā grozījumu apstiprināšana ***
 Sievietes nestabilās darba attiecībās

Statistikas pārskati attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem pa jūru ***I
PDF 267kWORD 38k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2010. gada 19. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/42/EK par statistikas pārskatiem attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem pa jūru (COM(2010)0065 – C7-0068/2010 – 2010/0041(COD))
P7_TA(2010)0358A7-0217/2010

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2010)0065),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0068/2010),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvju 2010. gada 29. septembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju atbilstīgi LESD 294. panta 4. punktam,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A7-0217/2010),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  aicina Komisiju šo priekšlikumu iesniegt Parlamentam vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2010. gada 19. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2010, ar ko groza Direktīvu 2009/42/EK par statistikas pārskatiem attiecībā uz kravu un pasažieru pārvadājumiem pa jūru

P7_TC1-COD(2010)0041


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1090/2010)


Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana ‐ Nordjylland/Dānija
PDF 369kWORD 50k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2010. gada 19. oktobra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (pieteikums EGF/2010/001 DK/Ziemeļjitlande no Dānijas) (COM(2010)0451 – C7-0222/2010 – 2010/2163(BUD))
P7_TA(2010)0359A7-0270/2010

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0451 – C7-0222/2010),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 28. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(2) (EGF regula),

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0270/2010),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu pārmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot no 2009. gada 1. maija, EGF darbības joma tika paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi;

C.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Eiropas Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz iespējami ātri un efektīvi, pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par EGF izmantošanu;

D.  tā kā Dānija ir lūgusi palīdzību saistībā ar 951 darbinieka atlaišanu no darba 45 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 28. nodaļas (“Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana”) nozarē NUTS II reģionā Ziemeļjitlandē;

E.  tā kā šis pieteikums ir saskaņā ar EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.  prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF līdzekļu izmantošanu;

2.  atgādina iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darba vietu skaita samazināšanas dēļ; uzsver nozīmi, kāda var būt EGF, lai štata vietu samazināšanas dēļ atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū;

3.  uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF palīdz no jauna integrēties darba tirgū individuāliem darba ņēmējiem, kuri atlaisti darbinieku skaita samazināšanas dēļ; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība neaizstāj darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild uzņēmumi, kā arī neaizstāj uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

4.  atzīmē, ka informācija, kas sniegta par saskaņoto individualizētu pakalpojumu kopumu, kuru finansētu no EGF, ietver sīkākas ziņas par tās papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām, un atkārtoti aicina iesniegt minēto datu salīdzinošo novērtējumu arī gada pārskatā;

5.  atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz EGF fonda līdzekļu piesaisti Komisija ir ierosinājusi alternatīvu maksājumu apropriāciju avotu, kas nav neizmantotie ESF fonda līdzekļi, ņemot vērā vairākkārtējus Eiropas Parlamenta atgādinājumus, ka EGF tika izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un tādēļ ir jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas līdzekļu pārvietojumiem;

6.  norāda, ka, lai izmantotu EGF līdzekļus attiecībā uz šo pieteikumu, maksājumu apropriācijas pārvietos no MVU un jauninājumu atbalstam paredzētās budžeta pozīcijas; pauž nožēlu par būtiskajiem trūkumiem Komisijas darbā, īstenojot konkurences un jauninājumu pamatprogrammas, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā, kad šāds atbalsts ir vēl vairāk nepieciešams;

7.  atgādina, ka saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (2007–2013) termiņa vidusposma pārskatīšanu būtu jāizvērtē EGF darbība un pievienotā vērtība, veicot vispārēju to programmu un dažādu citu instrumentu izvērtējumu, kurus izveidoja ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikuma jauno formu, kurā saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem paskaidrojuma rakstā ir iekļauta skaidri saprotama un detalizēta informācija par pieteikumu, veikta atbilstības kritēriju analīze un paskaidroti apstiprināšanas iemesli;

9.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

10.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

11.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

(...)

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (pieteikums EGF/2010/001 DK/Ziemeļjitlande no Dānijas)

EIROPAS PARLAMENTS UN  EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 28. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(4) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)  Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iesaistīties darba tirgū.

(2)  Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot no 2009. gada 1. maija, EGF darbības joma ir paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi.

(3)  Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF līdzekļus var izmantot, nepārsniedzot EUR 500 miljonu maksimālo apjomu gadā.

(4)  Dānija 2010. gada 22. janvārī iesniedza pieteikumu EGF līdzekļu izmantošanai saistībā ar darbinieku skaita samazināšanu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē Ziemeļjitlandes reģionā, un vēlāk šo pieteikumu papildināja, sniedzot papildu informāciju līdz 2010. gada 28. aprīlim. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā minētajām prasībām par finansiālo ieguldījumu noteikšanu, un tādēļ Komisija ierosina izmantot summu EUR 7 521 359 apmērā.

(5)  Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Dānijas iesniegto pieteikumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF), lai piešķirtu EUR 7 521 359 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

..,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(2) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.
(3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(4) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana ‐ NXP Semiconductors/Nīderlande
PDF 372kWORD 50k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2010. gada 19. oktobra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (pieteikums EGF/2010/011 NL/NXP Semiconductors no Nīderlandes) (COM(2010)0446 – C7-0210/2010 – 2010/2141(BUD))
P7_TA(2010)0360A7-0269/2010

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0446 – C7-0210/2010),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 28. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(2) (EGF regula),

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0269/2010),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu pārmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot no 2009. gada 1. maija, EGF darbības joma tika paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi;

C.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Eiropas Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz iespējami ātri un efektīvi, pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par EGF izmantošanu;

D.  tā kā Nīderlande ir lūgusi palīdzību saistībā ar 512 darbinieku atlaišanu uzņēmumā NXP Semiconductors Netherlands BV, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionos Helderlandē un Eindhovenā;

E.  tā kā šis pieteikums ir saskaņā ar EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.  prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF līdzekļu izmantošanu;

2.  atgādina iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darba vietu skaita samazināšanas dēļ; uzsver nozīmi, kāda var būt EGF, lai štata vietu samazināšanas dēļ atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū;

3.  uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF palīdz no jauna integrēties darba tirgū individuāliem darba ņēmējiem, kuri atlaisti darbinieku skaita samazināšanas dēļ; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība neaizstāj darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild uzņēmumi, kā arī neaizstāj uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

4.  atzīmē, ka informācija, kas sniegta par saskaņoto individualizētu pakalpojumu kopumu, kuru finansētu no EGF, ietver sīkākas ziņas par tās papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām, un atkārtoti aicina iesniegt minēto datu salīdzinošo novērtējumu arī gada pārskatā;

5.  atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz EGF fonda līdzekļu piesaisti Komisija ir ierosinājusi alternatīvu maksājumu apropriāciju avotu, kas nav neizmantotie ESF fonda līdzekļi, ņemot vērā vairākkārtējus Eiropas Parlamenta atgādinājumus, ka EGF tika izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un tādēļ ir jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas līdzekļu pārvietojumiem;

6.  norāda, ka, lai izmantotu EGF līdzekļus attiecībā uz šo pieteikumu, maksājumu apropriācijas pārvietos no budžeta pozīcijas, kas paredzēta MVU un jauninājumu atbalstam; norāda uz būtiskiem trūkumiem Komisijas darbā, īstenojot konkurences un jauninājumu pamatprogrammas, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā, kad šāds atbalsts ir vēl vairāk nepieciešams;

7.  atgādina, ka saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (2007–2013) termiņa vidusposma pārskatīšanu būtu jāizvērtē EGF darbība un pievienotā vērtība, veicot vispārēju to programmu un dažādu citu instrumentu izvērtējumu, kurus izveidoja ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikuma jauno formu, kurā saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem paskaidrojuma rakstā ir iekļauta skaidri saprotama un detalizēta informācija par pieteikumu, veikta atbilstības kritēriju analīze un paskaidroti apstiprināšanas iemesli;

9.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

10.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

11.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

(...)

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (pieteikums EGF/2010/011 NL/NXP Semiconductors no Nīderlandes)

EIROPAS PARLAMENTS UN  EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 28. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(4) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)  Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iesaistīties darba tirgū.

(2)  Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot no 2009. gada 1. maija, EGF darbības joma ir paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi.

(3)  Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF līdzekļus var izmantot, nepārsniedzot EUR 500 miljonu maksimālo apjomu gadā.

(4)  Nīderlande 2010. gada 26. martā iesniedza pieteikumu EGF līdzekļu izmantošanai saistībā ar darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumā NXP Semiconductors Netherlands BV un vēlāk šo pieteikumu papildināja, sniedzot papildu informāciju līdz 2010. gada 3. jūnijam. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā minētajām prasībām par finansiālo ieguldījumu noteikšanu, un tādēļ Komisija ierosina izmantot summu EUR 1 809 434 apmērā.

(5)  Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Nīderlandes iesniegto pieteikumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžetā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izmanto, lai piešķirtu EUR 1 809 434 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

..,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(2) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.
(3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(4) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana ‐ Qimonda/Portugāle
PDF 370kWORD 51k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2010. gada 19. oktobra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (pieteikums EGF/2009/023 PT/Qimonda no Portugāles) (COM(2010)0452 – C7-0223/2010 – 2010/2164(BUD))
P7_TA(2010)0361A7-0271/2010

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0452 – C7-0223/2010),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 28. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(2) (EGF regula),

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0271/2010),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu pārmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot no 2009. gada 1. maija, EGF darbības joma tika paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi;

C.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Eiropas Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz iespējami ātri un efektīvi, pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par EGF izmantošanu;

D.  tā ka Portugāle ir lūgusi palīdzību saistībā ar 839 darbinieku atlaišanu starptautiskā uzņēmumā Qimonda AG, kas darbojas elektronikas nozarē NUTS II reģionā Portugāles ziemeļu apgabalā (Norte);

E.   tā kā šis pieteikums ir saskaņā ar EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.  prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF līdzekļu izmantošanu;

2.  atgādina iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darba vietu skaita samazināšanas dēļ; uzsver nozīmi, kāda var būt EGF, lai štata vietu samazināšanas dēļ atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū;

3.  uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF palīdz no jauna integrēties darba tirgū individuāliem darba ņēmējiem, kuri atlaisti darbinieku skaita samazināšanas dēļ; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība neaizstāj darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild uzņēmumi, kā arī neaizstāj uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

4.  atzīmē, ka informācija, kas sniegta par saskaņoto individualizētu pakalpojumu kopumu, kuru finansētu no EGF, ietver sīkākas ziņas par tās papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām, un atkārtoti aicina iesniegt minēto datu salīdzinošo novērtējumu arī gada pārskatā;

5.  atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz EGF fonda līdzekļu piesaisti Komisija ir ierosinājusi alternatīvu maksājumu apropriāciju avotu, kas nav neizmantotie ESF fonda līdzekļi, ņemot vērā vairākkārtējus Eiropas Parlamenta atgādinājumus, ka EGF tika izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un tādēļ ir jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas līdzekļu pārvietojumiem;

6.  norāda, ka, lai izmantotu EGF līdzekļus attiecībā uz šo pieteikumu, maksājumu apropriācijas pārvietos no MVU un jauninājumu atbalstam paredzētās budžeta pozīcijas; norāda uz būtiskiem trūkumiem Komisijas darbā, īstenojot konkurences un jauninājumu pamatprogrammas, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā, kad šāds atbalsts ir vēl vairāk nepieciešams;

7.  atgādina, ka saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (2007–2013) termiņa vidusposma pārskatīšanu būtu jāizvērtē EGF darbība un pievienotā vērtība, veicot vispārēju to programmu un dažādu citu instrumentu izvērtējumu, kurus izveidoja ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikuma jauno formu, kurā saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem paskaidrojuma rakstā ir iekļauta skaidri saprotama un detalizēta informācija par pieteikumu, veikta atbilstības kritēriju analīze un paskaidroti apstiprināšanas iemesli;

9.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

10.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

11.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

(...)

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (pieteikums EGF/2009/023 PT/Qimonda no Portugāles)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 28. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(4) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)  Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iesaistīties darba tirgū.

(2)  Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot no 2009. gada 1. maija, EGF darbības joma ir paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi.

(3)  Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF līdzekļus var izmantot, nepārsniedzot EUR 500 miljonu maksimālo apjomu gadā.

(4)  Portugāle 2009. gada 17. decembrī iesniedza pieteikumu EGF līdzekļu izmantošanai saistībā ar darbinieku atlaišanu uzņēmumā Qimonda Portugal S.A., un vēlāk šo pieteikumu papildināja, sniedzot papildu informāciju līdz 2010. gada 28. aprīlim. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā minētajām prasībām par finansiālo ieguldījumu noteikšanu, un tādēļ Komisija ierosina izmantot summu EUR 2 405 671 apmērā.

(5)  Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Portugāles iesniegto pieteikumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF), lai piešķirtu EUR 2 405 671 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

..,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(2) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.
(3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(4) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļu izmantošana ‐ Cataluña automoción/Spānija
PDF 370kWORD 51k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2010. gada 19. oktobra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (pieteikums EGF/2010/002 ES/Cataluña automoción) (COM(2010)0453 – C7-0224/2010 – 2010/2165(BUD))
P7_TA(2010)0362A7-0272/2010

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0453 – C7-0224/2010),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 28. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(2) (EGF regula),

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0272/2010),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu pārmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot no 2009. gada 1. maija, EGF darbības joma tika paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi;

C.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Eiropas Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz iespējami ātri un efektīvi, pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par EGF izmantošanu;

D.  tā kā Spānija ir lūgusi palīdzību saistībā ar 1429 darbinieka atlaišanu no darba 23 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas (“Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana ”) nozarē NUTS II reģionā Katalonijā;

E.  tā kā šis pieteikums ir saskaņā ar EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.  prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF līdzekļu izmantošanu;

2.  atgādina iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darba vietu skaita samazināšanas dēļ; uzsver nozīmi, kāda var būt EGF, lai štata vietu samazināšanas dēļ atlaistos darbiniekus no jauna iekļautu darba tirgū;

3.  uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF palīdz no jauna integrēties darba tirgū individuāliem darba ņēmējiem, kuri atlaisti darbinieku skaita samazināšanas dēļ; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība neaizstāj darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild uzņēmumi, kā arī neaizstāj uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

4.  atzīmē, ka informācija, kas sniegta par saskaņoto individualizētu pakalpojumu kopumu, kuru finansētu no EGF, ietver sīkākas ziņas par tās papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām, un atkārtoti aicina iesniegt minēto datu salīdzinošo novērtējumu arī gada pārskatā;

5.  atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz EGF fonda līdzekļu piesaisti Komisija ir ierosinājusi alternatīvu maksājumu apropriāciju avotu, kas nav neizmantotie ESF fonda līdzekļi, ņemot vērā vairākkārtējus Eiropas Parlamenta atgādinājumus, ka EGF tika izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un tādēļ ir jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas līdzekļu pārvietojumiem;

6.  norāda, ka, lai izmantotu EGF līdzekļus attiecībā uz šo pieteikumu, maksājumu apropriācijas pārvietos no MVU un jauninājumu atbalstam paredzētās budžeta pozīcijas; pauž nožēlu par būtiskajiem trūkumiem Komisijas darbā, īstenojot konkurences un jauninājumu pamatprogrammas, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā, kad šāds atbalsts ir vēl vairāk nepieciešams;

7.  atgādina, ka saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (2007–2013) termiņa vidusposma pārskatīšanu būtu jāizvērtē EGF darbība un pievienotā vērtība, veicot vispārēju to programmu un dažādu citu instrumentu izvērtējumu, kurus izveidoja ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikuma jauno formu, kurā saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem paskaidrojuma rakstā ir iekļauta skaidri saprotama un detalizēta informācija par pieteikumu, veikta atbilstības kritēriju analīze un paskaidroti apstiprināšanas iemesli;

9.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

10.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

11.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

(...)

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (pieteikums EGF/2010/002 ES/Cataluña automoción)

EIROPAS PARLAMENTS UN  EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 28. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(4) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)  Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iesaistīties darba tirgū.

(2)  Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot no 2009. gada 1. maija, EGF darbības joma ir paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi.

(3)  Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF līdzekļus var izmantot, nepārsniedzot EUR 500 miljonu maksimālo apjomu gadā.

(4)  Spānija 2010. gada 29. janvārī iesniedza pieteikumu EGF līdzekļu izmantošanai saistībā ar atlaišanas gadījumiem 23 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas (“Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana”) nozarē vienā NUTS II reģionā ‐ Katalonijā (ES51), un līdz 2010. gada 26. aprīlim pieteikumu papildināja, iesniedzot papildu informāciju. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā minētajām prasībām par finansiālo ieguldījumu noteikšanu, un tādēļ Komisija ierosina izmantot summu EUR 2 752 935 apmērā.

(5)  Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Spānijas iesniegto pieteikumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF), lai piešķirtu EUR 2 752 935 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

..,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(2) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.
(3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(4) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.


Kontroles un noteikumu izpildes shēma, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā ***I
PDF 282kWORD 47k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2010. gada 19. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā (COM(2009)0151 – C7-0009/2009 – 2009/0051(COD))
P7_TA(2010)0363A7-0260/2010

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2009)0151),

–  ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0009/2009),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 43. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 17. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A7-0260/2010),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  apstiprina Parlamenta, Padomes un Komisijas kopējos paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2010. gada 19. oktobrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. ../2010 par kontroles un noteikumu izpildes shēmu, kura piemērojama apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecībā un atceļ Padomes Regulu (EK) No 2791/1999

P7_TC1-COD(2009)0051


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 1236/2010)

Pielikums

Paziņojumi par 51. pantu

“Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atzīmē, ka ikviens no pamata tiesību akta nebūtiskiem noteikumiem, kas pašlaik minēti regulas 51. pantā (pilnvaru deleģēšana), jebkurā brīdī nākotnē var kļūt par esošās NEAFC kontroles shēmas būtisku elementu no politiskā viedokļa, un šajā gadījumā Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atgādina, ka abas likumdevējas iestādes, proti, Padome un Eiropas Parlaments var nekavējoties izmantot vai nu tiesības iebilst pret Komisijas deleģētā akta projektu vai tiesības atsaukt deleģētās pilnvaras saskaņā ar Regulas 48. un 49. pantu.”

“Padome un Parlaments piekrīt, ka tas, ka kādu NEAFC kontroles shēmas noteikumu Regulā iekļauj kā nebūtisku elementu, kas pašlaik minēts 51. pantā, pats par sevi nenozīmē, ka likumdevēji šos noteikumus automātiski uzskatīs par nebūtiskiem arī citās regulās, kas nav šī regula.”

“Eiropas Parlaments, Padome un Komisija paziņo, ka šīs regulas noteikumi neskar nekādu turpmāku iestāžu nostāju attiecībā uz LESD 290. panta īstenošanu vai atsevišķus leģislatīvus aktus, kas ietver minētos noteikumus.”

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumatlantijas zvejniecībā grozījumu apstiprināšana ***
PDF 188kWORD 31k
Eiropas Parlamenta 2010. gada 19. oktobra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam attiecībā uz Konvencijas par turpmāko daudzpusējo sadarbību Ziemeļrietumatlantijas zvejniecībā grozījuma apstiprināšanu Eiropas Savienības vārdā (11076/2010 – C7-0181/2010 – 2010/0042(NLE))
P7_TA(2010)0364A7-0262/2010

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (11076/2010),

–  ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu (C7-0181/2010), kurš iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu saistībā ar šā līguma 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu (A7-0262/2010),

1.  sniedz piekrišanu Konvencijas grozīšanai;

2.  pieprasa Padomei un Komisijai, pirms tiek sāktas sarunas par zivsaimniecības reģionālo organizāciju sistēmas noteikumu pārskatīšanu, kura jāveic Eiropas Savienībā, izstrādāt procedūru, kas vajadzīga, lai nodrošinātu Parlamenta novērotāju pienācīgu līdzdalību šajās sarunās;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ziemeļrietumatlantijas zvejniecības organizācijai.


Sievietes nestabilās darba attiecībās
PDF 299kWORD 83k
Eiropas Parlamenta 2010. gada 19. oktobra rezolūcija par sievietēm nestabilās darba attiecībās (2010/2018(INI))
P7_TA(2010)0365A7-0264/2010

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 18. decembra ziņojumu “Vīriešu un sieviešu līdztiesība ‐ 2010” (COM(2009)0694),

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 26. novembra paziņojumu “Darba kvalitātes uzlabošana ‐ pārskats par pēdējā laikā sasniegto” (COM(2003)0728),

–  ņemot vērā 2004. gada Komisijas ziņojumu “Riskanta nodarbinātība Eiropā ‐ salīdzinošs pētījums par riskiem saistībā ar darba tirgu elastīgā ekonomikā”,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm ‐ stratēģijas Eiropa 2020 integrēto pamatnostādņu II daļa (COM(2010)0193),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 8. jūnija secinājumus “Elastdrošība krīzes laikā”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos(2),

–  ņemot vērā Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvu 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatlīgumu par darbu uz noteiktu laiku(3),

–  ņemot vērā Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvu 97/81/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatlīgumu par nepilna darba laika darbu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2010. gada informatīvo dokumentu “Ļoti netipisks darbs”,

–  ņemot vērā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2008. gada ziņojumu “Pasākumi nedeklarēta darba novēršanai Eiropas Savienībā”,

–  ņemot vērā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2007. gada ziņojumu “Darba apstākļi Eiropas Savienībā ‐ dzimumu līdztiesības perspektīva”,

–  ņemot vērā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 1998. gada ziņojumu “Nestabili nodarbinātības un darba apstākļi Eiropā”,

–  ņemot vērā Eirobarometra 2007. gada oktobra ziņojumu “Nedeklarēts darbs Eiropas Savienībā”,

–  ņemot vērā 2009. gada ziņojumu “Dzimumu segregācija darba tirgū”, ko izstrādāja Eiropas Komisijas ekspertu grupa dzimumu līdztiesības un nodarbinātības jautājumos,

–  ņemot vērā 2006. gada ziņojumu “Dzimumu nevienlīdzība saistībā ar maznodrošinātu grupu nabadzības risku un sociālo atstumtību trīsdesmit Eiropas valstīs”, ko izstrādāja Eiropas Komisijas ekspertu grupa dzimumu līdztiesības, sociālās integrācijas un nodarbinātības jautājumos,

–  ņemot vērā Starptautiskā nodarbinātības biroja ziņojumu “Pienācīgs darbs mājsaimniecībās nodarbinātām personām”, ko izstrādāja Starptautiskās darba konferences 99. sesijā 2010. gada jūnijā,

–  ņemot vērā Starptautiskā nodarbinātības biroja 2009. gada ziņojumu “Dzimumu līdztiesības dimensija mājsaimniecības darbā Rietumeiropā”,

–  ņemot vērā 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par ekonomiskās lejupslīdes un finanšu krīzes ar dzimumu saistītiem aspektiem(5),

–  ņemot vērā 2009. gada 6. maija rezolūciju par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus(6),

–  ņemot vērā 2008. gada 18. novembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par to, kā piemērot principu par vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm(7),

–  ņemot vērā 2006. gada 19. janvāra rezolūciju par Lisabonas stratēģijas nākotni saistībā ar dzimumu līdztiesību(8),

–  ņemot vērā 1998. gada 18. septembra rezolūciju par kooperatīvu nozīmi sieviešu nodarbinātības palielināšanā(9),

–  ņemot vērā 1998. gada 17. februāra rezolūciju par cilvēktiesību ievērošanu Eiropas Savienībā (1996. g.)(10),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētās nodaļas 2010. gada 12. maija atzinumu “Profesionālu darba vietu izveide mājsaimniecības pakalpojumu jomā” (SOC/372 – CESE 336/2010 galīgā redakcija),

–  ņemot vērā Eiropas Kopienu Statistikas biroja statistikas ziņu izdevumu Nr. 12/2010 “ES 27 dalībvalstu darba tirgū joprojām krīze”,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A7–0264/2010),

A.  tā kā darba tirgus individualizācija un aizvien lielāks elastīgums, kā rezultātā samazinās iespēja veikt pārrunas par darba koplīguma slēgšanu, padara neaizsargātākus darba ņēmējus un jo īpaši sievietes, kurām bieži vien jārod līdzsvars starp darba un ģimenes pienākumiem, un tas var radīt nestabilus darba apstākļus, jo darba devējiem ir vieglāk pasliktināt nodarbinātības nosacījumus;

B.  tā kā nestabilās darba attiecībās strādā galvenokārt sievietes, tā kā noteikti nestabila darba veidi, ko veic sievietes, piemēram, apmaksāti mājsaimniecības darbi un aprūpes pakalpojumi, darba tirgū neparādās un tā kā Eiropas Savienībā, neraugoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu, joprojām pastāv atšķirības attiecībā uz sieviešu nodarbinātības iespējām, darba kvalitāti, iztikas ienākumiem un vienādu atalgojumu par vienādu un līdzvērtīgu darbu;

C.  tā kā nestabilās darba attiecībās strādājošo sieviešu pārsvars būtiski veicina joprojām lielās atalgojuma atšķirības starp dzimumiem; tā kā tādēļ, uzlabojot nodarbinātības kvalitāti sievietēm, tiks mazinātas atalgojuma atšķirības starp dzimumiem;

D.  tā kā pakalpojumu nozarē, jo īpaši viesnīcu un restorānu nozarē, izglītībā, veselības aprūpē un sociālajā darbā un citu sabiedrisko, sociālo un personu aprūpes pakalpojumu jomā, kurā vairākums darba ņēmēju ir sievietes, plaši izplatīta tendence ir nepilnas slodzes darbs ne pēc darba ņēmēja izvēles;

E.  tā kā sieviešu līdzdalība darba tirgū atspoguļo viņu lomu mājsaimniecībā, un sievietēm ir tendence vairāk uzņemties darbu, kas viņām ļauj apvienot apmaksātu un neapmaksātu darbu;

F.  tā kā ekonomikas un finanšu krīze nestabilu nodarbinātību ir ietekmējusi divkārši, jo daudzu uzņēmumu pirmā reakcija bija atlaist pagaidu darbiniekus, un tā kā turklāt valda bažas, ka daudzas no ekonomikas lejupslīdes laikā zaudētajām pastāvīgajām darbavietām netiks atjaunotas, bet gan aizstātas ar netipiskiem, ja ne nestabiliem, nodarbinātības veidiem;

G.  tā kā nestabils darbs ir nestandarta nodarbinātības veids, ko raksturo kāda no turpmāk minētajām iezīmēm:

   neliela darba drošība vai darba drošības neesamība saistībā ar darba nepastāvīgumu un biežo gadījuma raksturu, līgumos paredzot sliktus nosacījumus vai neslēdzot rakstiskus līgumus, piemēram, gadījumos, kad pretēji darba ņēmēja vēlmēm tiek slēgti pagaidu darba līgumi par nepilnas slodzes darbu, paredzot tajos neskaidru darba laiku un pienākumus, kas mainās atkarībā no darba devēja vēlmēm;
   zems atalgojums, kas pat var būt neoficiāls un neskaidri noteikts;
   nav sociālās aizsardzības tiesību vai tiesību uz pabalstiem, kas saistīti ar nodarbinātību;
   netiek nodrošināta aizsardzība pret diskrimināciju;
   attīstības iespējas darba tirgū ir ierobežotas vai tādu nav;
   nav darba ņēmēju kolektīvas pārstāvības;
   darba vidē netiek ievēroti obligātie veselības un drošības standarti;

H.  tā kā nestabili darba apstākļi, piemēram, rakstiski nenoslēgti līgumi, ne pēc darba ņēmēja izvēles noteikts nepilnas slodzes darbs un nemainīgās atalgojuma atšķirības ilgtermiņā ietekmē sociālās drošības aizsardzību un pensijas un rada darba ņēmējiem lielāku risku nonākt nabadzībā;

I.  tā kā pastāv risks, ka sievietes noteiktos gadījumos var nonākt cilvēka necienīgos darba apstākļos, un tieši tādēļ viņām, jo īpaši grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, ir jāvelta īpaša uzmanība;

J.  tā kā globalizācija un pašreizējā ekonomiskā situācija, kā arī attīstība tehnoloģijas jomā maina darba attiecības un darba ņēmēju uzdevumu būtību;

K.  tā kā ļoti iespējams, ka nestabilās darba attiecībās strādājošas sievietes nav informētas par savām tiesībām un viņām ir lielāks risks nesaņemt tiesisku aizsardzību un/vai tikt nelikumīgi atlaistām no darba;

L.  tā kā ir svarīgi, ka visiem darba ņēmējiem, tai skaitā sievietēm nestabilās darba attiecībās, ir tiesības uz profesionālo izglītību un apmācību;

M.  tā kā pieņēmums, ka sievietes nav galvenās pelnītājas ģimenē, sniedz nepareizu priekšstatu par lielu daļu strādājošo sieviešu, kuras ir vienīgās pelnītājas;

N.  tā kā īpaši mājsaimniecības pakalpojumu jomā pieaug nedeklarēto darba ņēmēju sieviešu skaits;

O.  tā kā vairākums darba ņēmēju mājsaimniecības jomā, kas veic tādus pienākumus kā aprūpe mājās, tīrīšanas darbi un ēdienu gatavošana, ir sievietes; tā kā mājsaimniecības darbs rūpnieciski attīstītajās valstīs veido 5–9 % no visas nodarbinātības, tā kā šāds darbs lielākoties ir nestabils, zemu novērtēts un neoficiāls un tā kā mājsaimniecības darbu veicēju neaizsargātība bieži vien kļūst par iemeslu viņu diskriminācijai un rada lielākas iespējas pret šīm personām izturēties nevienlīdzīgi, netaisnīgi vai vardarbīgi;

P.  tā kā augsti kvalificētu darba ņēmēju kvalifikācijas kritums ir parasta problēma saistībā ar nestabilu darbu, jo īpaši gadījumos, kad darba ņēmēji tiek atlaisti vai kad migrējoši darba ņēmēji izvēlas zemi kvalificētus darbus, lai paliktu darba tirgū, un tā kā šī situācija, kas jo īpaši skar sievietes, negatīvi ietekmē karjeras veidošanu un tāda algas līmeņa panākšanu, kurš atbilst iegūtajām prasmēm;

Q.  tā kā migrantes, kas izvēlas zemas kvalifikācijas pagaidu darbus darba tirgus perifērijā vai veic mājsaimniecības darbus, var saskarties ar divkāršu diskrimināciju, jo papildus tam, ka viņas bieži vien strādā sliktos apstākļos, neregulāru darba laiku un dažkārt dara to nelegāli, pret viņām var izturēties ļaunprātīgi vai vardarbīgi vai pakļaut seksuālai vardarbībai; tā kā viņas turklāt bieži nav informētas par savām tiesībām, viņām ir ierobežota piekļuve sociālajiem dienestiem, viņas slikti pārvalda vietējo valodu un nespēj veidot sociālos tīklus un tā kā nelegāli nodarbinātās personas neuzdrīkstas sazināties ar valsts iestādēm, lai lūgtu aizsardzību, jo baidās, ka tiks nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes valsti;

R.  tā kā Eiropas Padomes 1969. gada 24. novembra vienošanās par aukļu iekārtošanu darbā ir novecojusi un tādējādi tajā nav paredzēti risinājumi problēmām, kas daudzās dalībvalstīs pašlaik var rasties saistībā ar aukļu nodarbināšanu;

S.  tā kā ES joprojām atbalsta to, ka visās jomās jāņem vērā dzimumu līdztiesības aspekts; tā kā nodarbinātības politikas pamatnostādnēs aktīvi jāveicina vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un vīriešiem;

Dzimumu līdztiesības problēmu saistība ar nestabilu darbu

1.  norāda uz dzimumu līdztiesības problemātiku saistībā ar nestabilu darbu un atgādina, ka darba tirgū ir notikusi pārmaiņa no standarta nodarbinātības uz nestandarta nodarbinātības veidiem, liekot novērst to, ka nestandarta nodarbinātības veidi kļūst par nestabilu darbu; uzskata, ka, lai cīnītos pret šīm problēmām, dalībvalstis un sociālie partneri ir jāaicina lielā mērā saskaņot tiesību aktus un līgumu noteikumus par standarta un netipisku darbu nolūkā nepieļaut, ka visizdevīgākie un viszemāk apmaksātie darba veidi kļūst izplatītāki, tomēr ņemot vērā iespējamu nedeklarēta darba risku;

2.  mudina Padomi un Komisiju norādīt nestabilas nodarbinātības iezīmes dalībvalstu nodarbinātības politikas izstrādei paredzētajās vadlīnijās un jaunajā dzimumu līdztiesības stratēģijā;

3.  aicina dalībvalstis pieņemt tiesību aktus, lai pārtrauktu iespēju noslēgt līgumus par darbu ar nenormētu darba laiku, kurus parasti veic sievietes tādās jomās kā mājsaimniecības darbi, aprūpes darbs, sabiedriskā ēdināšana un viesnīcu nozare, un ieviest vērienīgus kontroles instrumentus, lai reglamentētu visu veidu klātbūtni uzņēmumos un citās darba vietās, kas oficiāli paredzēta profesionālās orientācijas un apmācības mērķiem, bet kas patiesībā kļūst par vēl vienu darba ļaunprātīgas izmantošanas veidu, jo slēpj pakalpojumus, kuri faktiski tiek sniegti, nesaņemot pienācīgu atalgojumu vai aizsardzību;

4.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt stratēģijas attiecībā uz nestabilām darba attiecībām, lai galveno uzmanību vērstu uz cilvēka cienīgu un “zaļu” darbavietu izveidi un vienlaikus ņemtu vērā vīriešu un sieviešu vienlīdzīgu nodarbinātību;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot pasākumus, lai mazinātu sieviešu divkāršo noslogojumu, kas ir viens no iemesliem, kāpēc nestabilās darba attiecībās galvenokārt strādā sievietes; lai mazinātu nestabilas darba attiecības, aicina uzlabot iespējas apvienot profesionālo un privāto dzīvi, strādājot pastāvīgās darba attiecībās;

Sociālie apstākļi

6.  pauž sarūgtinājumu par to, ka ES nodarbinātības jomas tiesību aktu kopumā un iepriekš minētajās direktīvās par darbu uz noteiktu laiku, nepilna darba laika darbu un pagaidu darba aģentūrām nav pienācīgi risināta nodarbinātības nestabilitātes problēma; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt turpmākus konkrētus tiesību aktus, piemēram, tādus, ar kuriem tiek ieviests saistošs sociālo standartu minimums darba ņēmējiem un visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības nosacījumiem tiek garantēta piekļuve sociālajiem dienestiem un pabalstiem, tai skaitā grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam, veselības aprūpei un vecuma pensijai, kā arī izglītībai un apmācībai; turklāt aicina dalībvalstis ieviest tiesību aktus, lai nodrošinātu saprātīgu darba laika ierobežojumu, atpūtu un brīvo laiku strādājošiem;

7.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka darba devēji, kas pakļauj strādājošās sievietes ļaunprātīgai un vardarbīgai attieksmei, pēc iespējas drīzāk tiek saukti pie atbildības;

8.  uzsver nepieciešamību radīt nestabilos apstākļos nodarbinātām sievietēm iespēju, ka tiek aizsargātas tādas viņu tiesības kā pienācīgs atalgojums, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, taisnīgs un regulārs darba laiks un darba vide bez diskriminācijas, kas šīm sievietēm ir būtiski svarīgi; aicina dalībvalstis noteikt sodus par šķēršļu radīšanu dalībai arodbiedrībās un turklāt aicina dalībvalstis piedāvāt konsultācijas, kas ir viegli pieejamas sievietēm, kuras nevar izmantot uzņēmuma sniegtu atbalstu, piemēram, privātās mājsaimniecībās nodarbinātām sievietēm; aicina sociālos partnerus savās struktūrās uzlabot dzimumu līdzsvaru visos līmeņos;

9.  uzsver to, ka ir jāpieņem tiesību akti, lai darba tirgū nodrošinātu dzimumu līdztiesību un samazinātu dzimumu segregāciju; tādēļ atgādina par iepriekš minēto 2008. gada 18. novembra rezolūciju, mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu saistībā ar vīriešu un sieviešu vienlīdzīga atalgojuma principa piemērošanu un atgādina dalībvalstīm, ka nekavējoties jātransponē Direktīva 2006/54/EK;

10.  aicina dalībvalstis sasniegt Barselonas mērķus bērnu aprūpes jomā, lai uzlabotu sieviešu līdzdalību darba tirgū un viņu ekonomisko neatkarību; aicina dalībvalstis novērst šķēršļus, kuru dēļ sievietes nestrādā viņām paredzēto darba stundu skaitu gan nepilnas, gan pilnas slodzes gadījumā;

11.  uzsver nepieciešamību likvidēt profesionālo un nozaru segregāciju darba tirgū, no agrīna vecuma veidojot izpratni un izglītojot, piemēram, popularizējot zēnu un vīriešu vidū profesijas, kas parasti tiek saistītas ar sievietēm raksturīgām prasmēm, un otrādi ‐ motivējot meitenes apgūt ar zinātni saistītus mācību priekšmetus, kā arī cīnoties pret uzskatu, ka sievietes ir otršķirīgi pelnītāji, un iesaistot Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis paredzēt un īstenot pasākumus, ar ko meitenēm un jaunām sievietēm nodrošina iespējas iegūt labu izglītību un studēt, īpašu uzmanību veltot meitenēm un jaunām sievietēm migrantēm; turklāt uzsver, ka sievietēm, kuras darbu atstājušas bērna dzimšanas dēļ, ir aktīvi jārīkojas, lai atgrieztos darbā;

13.  aicina dalībvalstis cīnīties pret nedeklarētu darbu, pārveidojot to pastāvīgā nodarbinātībā un šajā nolūkā izmantojot tādus preventīvus pasākumus kā neaizskaramības pret kriminālvajāšanu piešķiršana darba ņēmējiem, kas ziņo par savu nelegālo nodarbinātību, un atturošas darbības, kas vērstas pret darba devējiem; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot datu vākšanu un uzraudzīt šajā jomā notiekošo virzību;

14.  uzsver, ka sociālā aizsardzība ir būtiska elastdrošības daļa; uzsver, ka elastdrošības koncepcija atšķirīgi skar vīriešus un sievietes un sliecas nostiprināt pašreizējās dzimumu lomas; īpaši atgādina dalībvalstīm un Padomes 2009. gada 8. jūnija secinājumu “Elastdrošība krīzes laikā” sociālajiem partneriem par nepieciešamību piemērot integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai, īstenojot elastdrošības principus;

15.  uzskata, ka apstākļus, kuros atrodas sievietes nestabilās darba attiecībās, var uzlabot, izmantojot noturīgas pensijas pabalstu sistēmas, iespējas saņemt aizdevumu pašpalīdzības projektiem, kā arī programmas darbavietu un alternatīvu ienākumu avotu radīšanai;

16.  iesaka standarta darbavietas turpmāk veidot saskaņā ar laba darba principiem un nepārvērst tās nestabilās darbavietās; prasa labāk regulēt darba tirgus, izmantojot stingras darba inspekcijas, lai mazinātu to darba ņēmēju skaitu, kuri strādā nestabilās darba attiecībās;

17.  prasa, lai Eiropadomes sanāksmes laikā tiktu panākta vienošanās par vadošām pamatnostādnēm un konkrētiem pasākumiem, ar ko, īstenojot ES stratēģiju 2020. gadam, saglabā pašreizējās un rada jaunas darbavietas;

18.  aicina Komisiju, ņemot vērā dalībvalstīs gūtos rezultātus, izstrādāt tām pamatnostādnes attiecībā uz paraugpraksi cīņā pret tiešu un netiešu diskrimināciju, kā arī to, kā visaptveroši ņemt vērā dzimumu līdztiesības aspektu un mazināt nestabilas darba attiecības, kurās strādā sievietes;

19.  aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt tiesību aktus, ar kuriem reglamentē sezonas darbinieku sociālo un tiesisko statusu un sniedz viņiem sociālo drošību; šajā sakarībā norāda, ka sezonas darbinieki ir darbinieki, kas uz noteiktu vai nenoteiktu laiku noslēguši darba līgumu, kura laiks un ilgums ir atkarīgs no sezonāliem faktoriem, piemēram, klimatiskajiem apstākļiem, svētku dienām un/vai ražas laika lauksaimniecībā;

20.  norāda uz pētījumiem, kas liecina, ka nestabila nodarbinātība, kurā var netikt ņemts vērā veselības un drošības standartu minimums, ir saistīta ar lielāku ievainojumu skaitu un nozīmīgāku risku attiecībā uz slimībām un pakļaušanu apdraudējumam; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot veselības un drošības prasību minimuma uzraudzību darbavietās, īpašu uzmanību pievēršot nodarbināto sieviešu specifiskajiem riskiem;

Mājsaimniecības pakalpojumu jomā nodarbinātās personas

21.  aicina Komisiju mudināt dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi un pilnībā izmantot struktūrfondu, jo īpaši Eiropas Sociālā fonda, piedāvātās līdzfinansēšanas iespējas, lai nodrošinātu plašāku piekļuvi cenas ziņā pieņemamiem un kvalitatīviem bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes pakalpojumiem tā, lai sievietes nebūtu spiestas uzņemties šos pienākumus neoficiāli; turklāt uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka nestabili mājas aprūpes darbi, kad vien tas ir iespējams, tiek pārvērsti pienācīgos ilgtermiņa valsts sektora darbos;

22.  aicina Komisiju palīdzēt dalībvalstīm veidot kampaņu, kas vērsta uz to, lai veicinātu nestabilās darba attiecībās strādājošo darbinieku pāreju uz pastāvīgu darbu; aicina Komisiju atbalstīt programmu, ar kuru darba ņēmējus informē par to, kāda ietekme un kādas sekas ir nestabilām darba attiecībām, tostarp attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā;

23.  aicina Komisiju izstrādāt priekšlikumu jaunam Eiropas nolīgumam par aukļu nodarbināšanas noteikumiem, ar kuru samazina pašreizējo 30 gadu vecuma ierobežojumu tā, lai pieauguši ģimenes apgādnieki, kas gandrīz sasnieguši 30 gadu vecumu, nevar tikt nodarbināti kā aukles un kurā uzsver, ka aukļu uzdevums ir palīdzēt veikt ģimenes ikdienas pienākumus un piedalīties ģimenes dzīvē ne vairāk kā 30 stundas nedēļā un ka mērķis ir ļaut auklēm iegūt kultūras izpratni un valodu zināšanas;

Migrējoši darba ņēmēji

24.  aicina Komisiju jaunajā dzimumu līdztiesības stratēģijā stiprināt apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību migrācijas un integrācijas politikās, jo īpaši nolūkā pilnīgi izmantot migranšu nodarbinātības potenciālu;

25.  norāda, ka ir daudz grūtāk integrēt sabiedrībā migrantes nekā migrantus, jo viņas ir pakļautas divkāršai diskriminācijai; tādēļ mudina darba devējus veikt konkrētus pasākumus, lai sekmētu migrējošo darba ņēmēju sieviešu sociālo integrāciju, piemēram, piedāvājot viņām valodas apmācību un/vai atbalsta pakalpojumus, un nodrošināt migrējošo darba ņēmēju reģistrēšanu, lai viņi būtu tiesīgi saņemt pabalstus;

Šajā jomā veiktie pētījumi

26.  vērš īpašu uzmanību uz to, ka trūkst pētījumu par nestabilu darbu; aicina Komisiju un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu sadarboties ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu un uzsākt mērķtiecīgu pētījumu, lai cita starpā novērtētu kvalifikācijas zuduma un nestabilas nodarbinātības radītā labklājības zuduma izmaksas, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektu; uzsver, ka turpmākajās Eiropas izpētes programmās vairāk jākoncentrējas uz sociāliem jautājumiem, piemēram, nestabilu nodarbinātību;

27.  atzinīgi vērtē vispārējos mērķus izmēģinājuma projektiem, kas izstrādāti, lai veicinātu nestabila darba pārvēršanu darbā, kurā tiek ievērotas darba ņēmēju tiesības, un uzsver nepieciešamību, īstenojot šos projektus, pievērst īpašu uzmanību dzimumu līdztiesības problēmu saistībai ar nestabilu darbu;

o
o   o

28.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.
(2) OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.
(3) OV L 175, 10.7.1999., 43. lpp.
(4) OV L 14, 20.1.1998., 9. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0231.
(6) OV C 212 E, 5.8.2010., 23. lpp.
(7) OV C 16 E, 22.1.2010., 21. lpp.
(8) OV C 287 E, 24.11.2006., 323. lpp.
(9) OV C 313, 12.10.1998., 234. lpp.
(10) OV C 80, 16.3.1998., 43. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika