Choisissez la langue de votre document :
- bg - български
- es - español
- cs - čeština
- da - dansk
- de - Deutsch
- et - eesti keel
- el - ελληνικά
- en - English
- fr - français
- ga - Gaeilge
- hr - hrvatski
- it - italiano
- lv - latviešu valoda
- lt - lietuvių kalba
- hu - magyar
- mt - Malti
- nl - Nederlands
- pl - polski
- pt - português
- ro - română
- sk - slovenčina
- sl - slovenščina
- fi - suomi
- sv - svenska
|
 ES Solidaritātes fonda izmantošana ‐ Portugāle/plūdi un Francija/vētra “Ksintija” |
| |||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0578 – C7-0323/2010), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) un jo īpaši tā 26. punktu, – ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(2), – ņemot vērā 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo deklarāciju par Solidaritātes fondu, – ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli, – ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0335/2010), 1. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu; 2. uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; 3. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai. PIELIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS xxxx. gada xx. xx par ES Solidaritātes fonda izmantošanu saskaņā ar 26. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 26. punktu, ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(4), ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, tā kā: (1) Eiropas Savienība izveidoja Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (“Fonds”), lai paustu solidaritāti ar katastrofu skarto reģionu iedzīvotājiem. (2) Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu Fondu var izmantot, nepārsniedzot maksimālo apjomu EUR 1 miljards gadā. (3) Regulā (EK) Nr. 2012/2002 ir noteikta Fonda izmantošanas kārtība. (4) Portugāle ir iesniegusi pieteikumu Fonda izmantošanai saistībā ar katastrofu, ko izraisīja nogruvumi un plūdi Madeiras salā. (5) Francija ir iesniegusi pieteikumu Fonda izmantošanai saistībā ar katastrofu, ko izraisīja vētra “Ksintija”, IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU. 1. pants Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, lai piešķirtu EUR 66 891 540 saistību un maksājumu apropriācijās. 2. pants Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. ..., Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐ priekšsēdētājs priekšsēdētājs
| ||||||||||||||||
| Budžeta grozījuma Nr. 9/2010 projekts – ES Solidaritātes fonds (plūdi Portugālē un vētra “Ksintija” Francijā) – Ekonomikas atveseļošana (jūras vēja energotīklu sistēma Eiropā) |
| |||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 314. pantu, kā arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu, – ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(1), un jo īpaši tās 37. un 38. pantu, – ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2009. gada 17. decembrī(2), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3), – ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 9/2010 projektu, ko Komisija iesniedza 2010. gada 13. oktobrī (COM(2010)0577), – ņemot vērā Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 9/2010 projektu, ko Padome sagatavoja 2010. gadā 10. decembrī (17633/2010 – C7-0409/2010), – ņemot vērā Reglamenta 75.b un 75.e pantu, – ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0341/2010), A. tā kā Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 9/2010 projekts attiecas uz šādiem jautājumiem:
B. tā kā budžeta grozījuma Nr. 9/2010 projekts ir paredzēts, lai šo korekciju oficiāli iekļautu 2010. gada budžetā, 1. pieņem zināšanai budžeta grozījuma Nr. 9/2010 projektu; 2. apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 9/2010 projektu bez grozījumiem un uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 8/2010 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||||||||||
| Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana ‐ SI/Mura, Slovēnija |
| |||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0582 – C7-0334/2010), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 28. punktu, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(2) (EGF regula), – ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli, – ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0336/2010), A. tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu pārmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū; B. tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma ir paplašināta, paredzot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi; C. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Eiropas Savienība sniedz atlaistiem darba ņēmējiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz iespējami ātri un efektīvi, pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par EGF izmantošanu; D. tā kā Slovēnija ir lūgusi palīdzību saistībā ar 2554 darbinieku atlaišanu uzņēmumā Mura European Fashion Design, kas darbojas apģērbu ražošanas nozarē; E. tā kā šis pieteikums ir saskaņā ar EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, 1. prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF līdzekļu izmantošanu; 2. atgādina iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darbinieku skaita samazināšanas dēļ; uzsver, ka EGF var dot būtisku ieguldījumu, lai veicinātu darbinieku skaita samazināšanas dēļ atlaisto darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū; 3. uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF palīdz no jauna integrēties darba tirgū individuāliem darba ņēmējiem, kuri atlaisti darbinieku skaita samazināšanas dēļ; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus; 4. atzīmē, ka informācija, kas sniegta par saskaņoto individualizētu pakalpojumu kopumu, kas finansējams no EGF, ietver sīkākas ziņas par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām, tostarp novērtējumu par to, kā šie pagaidu un individualizētie pakalpojumi ietekmē atlaisto darba ņēmēju ilgtermiņa reintegrāciju darba tirgū; 5. atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz EGF līdzekļu piesaisti Komisija ir ierosinājusi alternatīvu maksājumu apropriāciju avotu, kas nav neizmantotie ESF līdzekļi, ņemot vērā vairākkārtējus Eiropas Parlamenta atgādinājumus, ka EGF tika izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tādēļ jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas līdzekļu pārvietojumiem; 6 tomēr norāda, ka, lai izmantotu EGF līdzekļus attiecībā uz šo pieteikumu, maksājumu apropriācijas pārvietos no MVU un jauninājumu atbalstam paredzētās budžeta pozīcijas; pauž nožēlu par būtiskajiem trūkumiem Komisijas darbā, īstenojot konkurences un jauninājumu programmas, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā, kad šāds atbalsts ir vēl vairāk nepieciešams; 7. atgādina, ka saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (2007–2013) termiņa vidusposma pārskatīšanu būtu jāizvērtē EGF darbība un pievienotā vērtība, veicot vispārēju to programmu un dažādu citu instrumentu izvērtējumu, kurus izveidoja ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu; 8. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikuma jauno formu, kurā saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem paskaidrojuma rakstā ir iekļauta skaidri saprotama un detalizēta informācija par pieteikumu, veikta atbilstības kritēriju analīze un paskaidroti apstiprināšanas iemesli; 9. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu; 10. uzdod priekšsēdētājam kopā ar Padomes priekšsēdētāju parakstīt šo lēmumu un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; 11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un tās pielikumu Padomei un Komisijai. PIELIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS xxxx. gada xx. xx par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Slovēnijas pieteikums EGF/2010/014 SI/Mura) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 28. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(4) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, tā kā: (1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iesaistīties darba tirgū. (2) Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot no 2009. gada 1. maija, EGF darbības joma ir paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi. (3) Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF līdzekļus var izmantot, nepārsniedzot EUR 500 miljonu maksimālo apjomu gadā. (4) Slovēnija 2010. gada 28. aprīlī iesniedza pieteikumu par EGF izmantošanu attiecībā uz atlaišanas gadījumiem uzņēmumā Mura un 2010. gada 24. jūnijā pieteikumu papildināja, iesniedzot jaunu informāciju. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā minētajām prasībām par finansiālo ieguldījumu noteikšanu, tādēļ Komisija ierosina izmantot summu EUR 2 247 940 apmērā. (5) Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Slovēnijas iesniegto pieteikumu, IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU. 1. pants Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu, lai piešķirtu EUR 2 247 940 saistību un maksājumu apropriācijās. 2. pants Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. ..., Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐ priekšsēdētājs priekšsēdētājs
| ||||||||||||||||
| Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana ‐ Heidelberger Druckmaschinen AG / Vācija |
| |||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0568 – C7-0332/2010), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 28. punktu, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(2) (EGF regula), – ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli, – ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0337/2010), A. tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu pārmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū; B. tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma ir paplašināta, paredzot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi; C. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Eiropas Savienība sniedz atlaistiem darba ņēmējiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz iespējami ātri un efektīvi, pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par EGF izmantošanu; D. tā kā Vācija ir lūgusi palīdzību saistībā ar 1181 darbinieka atlaišanu uzņēmuma Heidelberger Druckmaschinen, kas darbojas iespiediekārtu ražošanas nozarē Bādenē-Virtembergā, četrās ražotnēs; E. tā kā šis pieteikums ir saskaņā ar EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, 1. prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF līdzekļu izmantošanu; 2. atgādina iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darbinieku skaita samazināšanas dēļ; uzsver, ka EGF var dot būtisku ieguldījumu, lai veicinātu darbinieku skaita samazināšanas dēļ atlaisto darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū; 3. uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF palīdz no jauna integrēties darba tirgū individuāliem darba ņēmējiem, kuri atlaisti darbinieku skaita samazināšanas dēļ; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem atbild uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus; 4. atzīmē, ka informācija, kas sniegta par saskaņoto individualizētu pakalpojumu kopumu, kas finansējams no EGF, ietver sīkākas ziņas par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām, tostarp novērtējumu par to, kā šie pagaidu un individualizētie pakalpojumi ietekmē atlaisto darba ņēmēju ilgtermiņa reintegrāciju darba tirgū; 5. atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz EGF līdzekļu piesaisti Komisija ir ierosinājusi alternatīvu maksājumu apropriāciju avotu, kas nav neizmantotie ESF līdzekļi, ņemot vērā vairākkārtējus Eiropas Parlamenta atgādinājumus, ka EGF tika izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tādēļ jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas līdzekļu pārvietojumiem; 6 tomēr norāda, ka, lai izmantotu EGF līdzekļus attiecībā uz šo pieteikumu, maksājumu apropriācijas pārvietos no MVU un jauninājumu atbalstam paredzētās budžeta pozīcijas; pauž nožēlu par būtiskajiem trūkumiem Komisijas darbā, īstenojot konkurences un jauninājumu programmas, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā, kad šāds atbalsts ir vēl vairāk nepieciešams; 7. atgādina, ka saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (2007–2013) termiņa vidusposma pārskatīšanu būtu jāizvērtē EGF darbība un pievienotā vērtība, veicot vispārēju to programmu un dažādu citu instrumentu izvērtējumu, kurus izveidoja ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu; 8. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikuma jauno formu, kurā saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem paskaidrojuma rakstā ir iekļauta skaidri saprotama un detalizēta informācija par pieteikumu, veikta atbilstības kritēriju analīze un paskaidroti apstiprināšanas iemesli; 9. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu; 10. uzdod priekšsēdētājam kopā ar Padomes priekšsēdētāju parakstīt šo lēmumu un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; 11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un tās pielikumu Padomei un Komisijai. PIELIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS xxxx. gada xx. xx par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Vācijas pieteikums EGF/2010/018 DE/Heidelberger Druckmaschinen) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 28. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(4) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, tā kā: (1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iesaistīties darba tirgū. (2) Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot no 2009. gada 1. maija, EGF darbības joma ir paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi. (3) Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF līdzekļus var izmantot, nepārsniedzot EUR 500 miljonu maksimālo apjomu gadā. (4) Vācija 2010. gada 27. maijā iesniedza pieteikumu par EGF izmantošanu attiecībā uz atlaišanas gadījumiem uzņēmumā Heidelberger Druckmaschinen un 2010. gada 1. jūlijā pieteikumu papildināja, iesniedzot jaunu informāciju. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā minētajām prasībām par finansiālā ieguldījuma noteikšanu. Tādēļ Komisija ierosina izmantot summu EUR 8 308 555 apmērā. (5) Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Vācijas iesniegto pieteikumu, IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU. 1. pants Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu, lai piešķirtu EUR 8 308 555 saistību un maksājumu apropriācijās. 2. pants Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. ..., Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐ priekšsēdētājs priekšsēdētājs
| ||||||||||||||||
| Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana ‐ Wielkopolskie Automotive / Polija |
| |||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0616 – C7-0347/2010), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 28. punktu, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(2) (EGF regula), – ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli, – ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0359/2010), A. tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu pārmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū; B. tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma ir paplašināta, paredzot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi; C. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Eiropas Savienība sniedz atlaistiem darba ņēmējiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz iespējami ātri un efektīvi, pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par EGF izmantošanu; D. tā kā Polija ir lūgusi palīdzību saistībā ar 590 darbinieku atlaišanu no darba divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas (Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana) nozarē NUTS II reģionā Lielpolijas (Wielkopolskie) vojevodistē; E. tā kā pieteikums ir saskaņā ar EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, 1. prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF līdzekļu izmantošanu; 2. atgādina iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darbinieku skaita samazināšanas dēļ; uzsver, ka EGF var dot būtisku ieguldījumu, lai darbinieku skaita samazināšanas dēļ atlaistie darba ņēmēji no jauna iekļautos darba tirgū; 3. uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, lai EGF palīdzētu darbinieku skaita samazināšanas dēļ atlaistiem darba ņēmējiem no jauna iekļauties darba tirgū; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus; 4. atzīmē, ka informācija, kura sniegta par saskaņoto individualizētu pakalpojumu kopumu, kas finansējams no EGF, ietver sīkākas ziņas par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām; atkārtoti aicina sniegt minēto datu salīdzinošu novērtējumu arī gada pārskatā; 5. atzinīgi vērtē to, ka pēc vairākiem Eiropas Parlamenta atgādinājumiem, proti, ka EGF ir izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tādēļ līdzekļu pārvietojumiem ir jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas, Komisija saistībā ar EGF līdzekļu izmantošanu maksājumu apropriācijām ir ierosinājusi izmantot alternatīvu avotu, kas nav neizlietotie Eiropas Sociālā fonda līdzekļi; 6. tomēr norāda ‐ lai izmantotu EGF līdzekļus šim konkrētajam pieteikumam, maksājumu apropriācijas pārvietos no mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un jauninājumu atbalstam paredzētās budžeta pozīcijas; pauž nožēlu par būtiskajiem trūkumiem Komisijas darbā, īstenojot konkurences un jauninājumu pamatprogrammas, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā, kad šāds atbalsts ir vēl vairāk nepieciešams; 7. atgādina, ka saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (2007–2013) termiņa vidusposma pārskatīšanu būtu jāizvērtē EGF darbība un pievienotā vērtība, veicot to programmu un dažādu citu instrumentu vispārēju izvērtējumu, kurus izveidoja ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu; 8. atzinīgi vērtē jauno Komisijas priekšlikuma formu, kur atbilstoši Parlamenta pieprasījumiem paskaidrojuma rakstā ir iekļauta skaidri saprotama un detalizēta informācija par pieteikumu, analizēti atbilstības kritēriji un paskaidroti apstiprināšanas iemesli; 9. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu; 10. uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; 11. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai. PIELIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS xxx par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Polijas pieteikums EGF/2010/004 PL/Wielkopolskie Automotive) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 28. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(4) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, tā kā: (1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba, jo globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. (2) Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma ir paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi. (3) Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 500 miljonu gadā. (4) Polija 2010. gada 5. februārī iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saistībā ar darbinieku skaita samazināšanu divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 29. nodaļas (Automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana) nozarē NUTS II reģionā Lielpolijas (Wielkopolskie) vojevodistē (PL41), un vēl līdz 2010. gada 6. jūlijam sniedza ar pieteikumu saistītu papildu informāciju. Pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta prasībām par finansiālā ieguldījuma noteikšanu. Ņemot to vērā, Komisija ierosina izmantot EUR 633 077. (5) Tādēļ ir jāizmanto EGF, lai nodrošinātu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Polijas iesniegto pieteikumu, IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU. 1. pants Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžetā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu izmanto, lai piešķirtu EUR 633 077 saistību un maksājumu apropriācijās. 2. pants Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. ..., Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐ priekšsēdētājs priekšsēdētājs
| ||||||||||||||||
| Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana ‐ Aragón - Retail trade / Spānija |
| |||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0615 – C7-0346/2010), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 28. punktu, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(2) (EGF regula), – ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli, – ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0358/2010), A. tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu pārmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū; B. tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma ir paplašināta, paredzot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi; C. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Eiropas Savienība sniedz atlaistiem darba ņēmējiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz iespējami ātri un efektīvi, pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par EGF izmantošanu; D. tā kā Spānija ir lūgusi palīdzību saistībā ar 1154 darbinieku atlaišanu no darba 593 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 47. nodaļas (Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē NUTS II Aragonas reģionā; E. tā kā pieteikums ir saskaņā ar EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, 1. prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF līdzekļu izmantošanu; 2. atgādina iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darbinieku skaita samazināšanas dēļ; uzsver, ka EGF var dot būtisku ieguldījumu, lai darbinieku skaita samazināšanas dēļ atlaistie darba ņēmēji no jauna iekļautos darba tirgū; 3. uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, lai EGF palīdzētu darbinieku skaita samazināšanas dēļ atlaistiem darba ņēmējiem no jauna iekļauties darba tirgū; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus; 4. atzīmē, ka informācija, kura sniegta par saskaņoto individualizētu pakalpojumu kopumu, kas finansējams no EGF, ietver sīkākas ziņas par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām; atkārtoti aicina sniegt minēto datu salīdzinošu novērtējumu arī gada pārskatā; 5. atzinīgi vērtē to, ka pēc vairākiem Eiropas Parlamenta atgādinājumiem, proti, ka EGF ir izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tādēļ līdzekļu pārvietojumiem ir jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas, Komisija saistībā ar EGF līdzekļu izmantošanu maksājumu apropriācijām ir ierosinājusi izmantot alternatīvu avotu, kas nav neizlietotie Eiropas Sociālā fonda līdzekļi; 6. tomēr norāda ‐ lai izmantotu EGF līdzekļus šim konkrētajam pieteikumam, maksājumu apropriācijas pārvietos no mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un jauninājumu atbalstam paredzētās budžeta pozīcijas; pauž nožēlu par būtiskajiem trūkumiem Komisijas darbā, īstenojot konkurences un jauninājumu pamatprogrammas, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā, kad šāds atbalsts ir vēl vairāk nepieciešams; 7. atgādina, ka saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (2007–2013) termiņa vidusposma pārskatīšanu būtu jāizvērtē EGF darbība un pievienotā vērtība, veicot to programmu un dažādu citu instrumentu vispārēju izvērtējumu, kurus izveidoja ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu; 8. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikuma jauno formu, kur atbilstoši Parlamenta pieprasījumiem paskaidrojuma rakstā ir iekļauta skaidri saprotama un detalizēta informācija par pieteikumu, analizēti atbilstības kritēriji un paskaidroti apstiprināšanas iemesli; 9. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu; 10. uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; 11. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai. PIELIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS xxx par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Spānijas pieteikums EGF/2010/016 ES/Aragón Retail trade) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 28. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(4) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, tā kā: (1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba, jo globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iesaistīties darba tirgū. (2) Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma ir paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi. (3) Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 500 miljonu gadā. (4) Spānija 2010. gada 6. maijā iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saistībā ar darbinieku skaita samazināšanu 593 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 47. nodaļas (Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē NUTS II Aragonas reģionā (ES24), un vēl līdz 2010. gada 1. jūlijam sniedza ar pieteikumu saistītu papildu informāciju. Pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta prasībām par finansiālā ieguldījuma noteikšanu. Ņemot to vērā, Komisija ierosina izmantot EUR 1 560 000. (5) Tādēļ ir jāizmanto EGF, lai nodrošinātu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Spānijas iesniegto pieteikumu, IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU. 1. pants Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžetā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu izmanto, lai piešķirtu EUR 1 560 000 saistību un maksājumu apropriācijās. 2. pants Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. ..., Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐ priekšsēdētājs priekšsēdētājs
| ||||||||||||||||
| Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana ‐ Comunidad Valenciana - Textiles / Spānija |
| |||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0613 – C7-0345/2010), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 28. punktu, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(2) (EGF regula), – ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli, – ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0357/2010), A. tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu pārmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū; B. tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma tika paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi; C. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Eiropas Savienība sniedz atlaistiem darba ņēmējiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz iespējami ātri un efektīvi, pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par EGF izmantošanu; D. tā kā Spānija ir lūgusi palīdzību saistībā ar 350 darbinieku atlaišanu no darba 143 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 13. nodaļas (Tekstilizstrādājumu ražošana) nozarē NUTS II reģionā Valensijas apgabalā; E. tā kā pieteikums ir saskaņā ar EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, 1. prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF līdzekļu izmantošanu; 2. atgādina iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darbinieku skaita samazināšanas dēļ; uzsver, ka EGF var dot būtisku ieguldījumu, lai darbinieku skaita samazināšanas dēļ atlaistie darba ņēmēji no jauna iekļautos darba tirgū; 3. uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, lai EGF palīdzētu darbinieku skaita samazināšanas dēļ atlaistiem darba ņēmējiem no jauna iekļauties darba tirgū; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus; 4. atzīmē, ka informācija, kura sniegta par saskaņoto individualizētu pakalpojumu kopumu, kas finansējams no EGF, ietver sīkākas ziņas par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām; atkārtoti aicina sniegt minēto datu salīdzinošu novērtējumu arī gada pārskatā; 5. atzinīgi vērtē to, ka pēc vairākiem Eiropas Parlamenta atgādinājumiem, proti, ka EGF ir izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tādēļ līdzekļu pārvietojumiem ir jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas, Komisija saistībā ar EGF līdzekļu izmantošanu maksājumu apropriācijām ir ierosinājusi izmantot alternatīvu avotu, kas nav neizlietotie Eiropas Sociālā fonda līdzekļi; 6. tomēr norāda ‐ lai izmantotu EGF līdzekļus šim konkrētajam pieteikumam, maksājumu apropriācijas pārvietos no mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un jauninājumu atbalstam paredzētās budžeta pozīcijas; pauž nožēlu par būtiskajiem trūkumiem Komisijas darbā, īstenojot konkurences un jauninājumu pamatprogrammas, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā, kad šāds atbalsts ir vēl vairāk nepieciešams; 7. atgādina, ka saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (2007–2013) termiņa vidusposma pārskatīšanu būtu jāizvērtē EGF darbība un pievienotā vērtība, veicot vispārēju to programmu un dažādu citu instrumentu izvērtējumu, kurus izveidoja ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu; 8. atzinīgi vērtē jauno Komisijas priekšlikuma formu, kur atbilstoši Parlamenta pieprasījumiem paskaidrojuma rakstā ir iekļauta skaidri saprotama un detalizēta informācija par pieteikumu, analizēti atbilstības kritēriji un paskaidroti apstiprināšanas iemesli; 9. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu; 10. uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; 11. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai. PIELIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS xxx par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Spānijas pieteikums EGF/2010/009 ES/Comunidad Valenciana Textiles) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 28. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(4) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, tā kā: (1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuri ir atlaisti no darba, jo globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. (2) Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma ir paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi. (3) Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 500 miljonu gadā. (4) Spānija 2010. gada 22. martā iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saistībā ar darbinieku skaita samazināšanu 143 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 13. nodaļas (Tekstilizstrādājumu ražošana) nozarē NUTS II reģionā Valensijas apgabalā (ES52), un vēl līdz 2010. gada 17. jūnijam sniedza ar pieteikumu saistītu papildu informāciju. Pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta prasībām par finansiālā ieguldījuma noteikšanu. Ņemot to vērā, Komisija ierosina izmantot EUR 2 059 466. (5) Tādēļ ir jāizmanto EGF, lai nodrošinātu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Spānijas iesniegto pieteikumu, IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU. 1. pants Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžetā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu izmanto, lai piešķirtu EUR 2 059 466 saistību un maksājumu apropriācijās. 2. pants Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. ..., Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐ priekšsēdētājs priekšsēdētājs
| ||||||||||||||||
| Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana ‐ Comunidad Valenciana - Natural Stone / Spānija |
| |||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0617 – C7-0344/2010), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 28. punktu, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(2) (EGF regula), – ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli, – ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0356/2010), A. tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu pārmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū; B. tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma ir paplašināta, paredzot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi; C. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Eiropas Savienība sniedz atlaistiem darba ņēmējiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz iespējami ātri un efektīvi, pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par EGF izmantošanu; D. tā kā Spānija ir lūgusi palīdzību saistībā ar 300 darbinieku atlaišanu no darba 66 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 23. nodaļas (Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana) nozarē NUTS II reģionā Valensijas apgabalā; E. tā kā pieteikums ir saskaņā ar EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, 1. prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF līdzekļu izmantošanu; 2. atgādina iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, laikā ierobežotu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darbinieku skaita samazināšanas dēļ; uzsver, ka EGF var dot būtisku ieguldījumu, lai darbinieku skaita samazināšanas dēļ atlaistie darba ņēmēji no jauna iekļautos darba tirgū; 3. uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, lai EGF palīdzētu darbinieku skaita samazināšanas dēļ atlaistiem darba ņēmējiem no jauna iekļauties darba tirgū; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus; 4. atzīmē, ka informācija, kura sniegta par saskaņoto individualizētu pakalpojumu kopumu, kas finansējams no EGF, ietver sīkākas ziņas par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām; atkārtoti aicina sniegt minēto datu salīdzinošu novērtējumu arī gada pārskatā; 5. atzinīgi vērtē to, ka pēc vairākiem Eiropas Parlamenta atgādinājumiem, proti, ka EGF ir izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tādēļ līdzekļu pārvietojumiem ir jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas, Komisija saistībā ar EGF līdzekļu izmantošanu maksājumu apropriācijām ir ierosinājusi izmantot alternatīvu avotu, kas nav neizlietotie Eiropas Sociālā fonda līdzekļi; 6. tomēr norāda ‐ lai izmantotu EGF līdzekļus šim konkrētajam pieteikumam, maksājumu apropriācijas pārvietos no mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un jauninājumu atbalstam paredzētās budžeta pozīcijas; pauž nožēlu par būtiskajiem trūkumiem Komisijas darbā, īstenojot konkurences un jauninājumu pamatprogrammas, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā, kad šāds atbalsts ir vēl vairāk nepieciešams; 7. atgādina, ka saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (2007–2013) termiņa vidusposma pārskatīšanu būtu jāizvērtē EGF darbība un pievienotā vērtība, veicot to programmu un dažādu citu instrumentu vispārēju izvērtējumu, kurus izveidoja ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu; 8. atzinīgi vērtē jauno Komisijas priekšlikuma formu, kur atbilstoši Parlamenta pieprasījumiem paskaidrojuma rakstā ir iekļauta skaidri saprotama un detalizēta informācija par pieteikumu, analizēti atbilstības kritēriji un paskaidroti apstiprināšanas iemesli; 9. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu; 10. uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; 11. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai. PIELIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS xxx par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Spānijas pieteikums EGF/2010/005 ES/Comunidad Valenciana Natural Stone) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 28. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(4) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, tā kā: (1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba, jo globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. (2) Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma ir paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi. (3) Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 500 miljonu gadā. (4) Spānija 2010. gada 9. martā iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saistībā ar darbinieku skaita samazināšanu 66 uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 23. nodaļas (Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana) nozarē NUTS II reģionā Valensijas apgabalā (ES52), un vēl līdz 2010. gada 25. maijam sniedza ar pieteikumu saistītu papildu informāciju. Pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta prasībām par finansiālā ieguldījuma noteikšanu. Ņemot to vērā, Komisija ierosina izmantot EUR 1 422 850. (5) Tādēļ ir jāizmanto EGF, lai nodrošinātu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Spānijas iesniegto pieteikumu, IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU. 1. pants Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžetā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu izmanto, lai piešķirtu EUR 1 422 850 saistību un maksājumu apropriācijās. 2. pants Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. ..., Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā priekšsēdētājs priekšsēdētājs
| ||||||||||||||||
| Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana ‐ Lear/Spānija |
| |||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0625 – C7-0360/2010), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 28. punktu, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(2) (EGF regula), – ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli, – ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0351/2010), A. tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu pārmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū; B. tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma ir paplašināta, paredzot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi; C. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Eiropas Savienība sniedz atlaistiem darba ņēmējiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz iespējami ātri un efektīvi, pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par EGF līdzekļu izmantošanu; D. tā kā Spānija ir pieprasījusi palīdzību saistībā ar 508 darbinieku atlaišanu autobūves uzņēmumā Lear Automotive (EEDS) Spain, S.L. Sociedad Unipersonal; E. tā kā šis pieteikums ir saskaņā ar EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, 1. prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF līdzekļu izmantošanu; 2. atgādina iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF līdzekļu izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, īslaicīgu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darbiniekiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darba vietu skaita samazināšanas dēļ; uzsver, ka EGF var dot būtisku ieguldījumu, lai veicinātu atlaisto darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū; 3. uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF palīdz atgriezties darba tirgū konkrētiem darba ņēmējiem, kuri atlaisti darbinieku skaita samazināšanas dēļ; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus; 4. atzīmē, ka informācija, kas sniegta par saskaņoto individualizētu pakalpojumu kopumu, kas finansējams no EGF, ietver sīkākas ziņas par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām; atkārtoti aicina iesniegt minēto datu salīdzinošo novērtējumu arī gada pārskatā, tostarp novērtējumu par to, kā šie pagaidu un individualizētie pakalpojumi ietekmē atlaisto darba ņēmēju ilgtermiņa reintegrāciju darba tirgū; 5. atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz EGF līdzekļu piesaisti Komisija ir ierosinājusi alternatīvu maksājumu apropriāciju avotu, kas nav neizmantotie Eiropas Sociālā fonda līdzekļi, ņemot vērā vairākkārtējus Eiropas Parlamenta atgādinājumus, ka EGF ir izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem, un ka tādēļ jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas līdzekļu pārvietojumiem; 6. tomēr norāda, ka, lai izmantotu EGF līdzekļus saistībā ar šo pieteikumu, maksājumu apropriācijas pārvietos no MVU un jauninājumu atbalstam paredzētās budžeta pozīcijas; pauž nožēlu par būtiskiem trūkumiem Komisijas darbā, īstenojot konkurences un jauninājumu pamatprogrammas, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā, kad šāds atbalsts ir vēl vairāk pieprasīts; 7. atgādina, ka saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (2007–2013) termiņa vidusposma pārskatīšanu būtu jāizvērtē EGF darbība un pievienotā vērtība, veicot to programmu un dažādu citu instrumentu vispārēju izvērtējumu, kurus izveidoja ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu; 8. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikuma jauno formu, kurā saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem paskaidrojuma rakstā ir iekļauta skaidri saprotama un detalizēta informācija par pieteikumu, veikta atbilstības kritēriju analīze un paskaidroti apstiprināšanas iemesli; 9. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu; 10. uzdod priekšsēdētājam kopā ar Padomes priekšsēdētāju parakstīt šo lēmumu un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; 11. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai. PIELIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS xxx par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Spānijas pieteikums EGF/2010/023 ES/Lear) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 28. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(4) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, tā kā: (1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iesaistīties darba tirgū. (2) Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot no 2009. gada 1. maija, EGF darbības joma ir paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi. (3) Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF līdzekļus var izmantot, nepārsniedzot EUR 500 miljonu maksimālo apjomu gadā. (4) Spānija 2010. gada 23. jūlijā iesniedza pieteikumu izmantot EGF līdzekļus saistībā ar atlaišanas gadījumiem uzņēmumā Lear un 2010. gada 10. augustā iesniedza papildu informāciju. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā minētajām prasībām par finansiālā ieguldījuma noteikšanu. Tādēļ Komisija ierosina šajā nolūkā piešķirt EUR 382 200. (5) Tādēļ EGF līdzekļi ir jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Spānijas iesniegto pieteikumu, IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU. 1. pants Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļus, lai piešķirtu EUR 382 200 saistību un maksājumu apropriācijās. 2. pants Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. ..., Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐ priekšsēdētājs priekšsēdētājs
| ||||||||||||||||
| Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana ‐ H. Cegielski-Poznań / Polija |
| |||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0631 – C7-0361/2010), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 28. punktu, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(2) (EGF regula), – ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli, – ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0352/2010), A. tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu pārmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū; B. tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma ir paplašināta, paredzot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi; C. tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Eiropas Savienība sniedz atlaistiem darba ņēmējiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz iespējami ātri un efektīvi, pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par EGF līdzekļu izmantošanu; D. tā kā Polija ir pieprasījusi palīdzību saistībā ar 189 darbinieku atlaišanu uzņēmumā H. Cegielski-Poznań un četros piegādes uzņēmumos, kas ražo dīzeļdzinējus kuģiem; E. tā kā šis pieteikums ir saskaņā ar EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, 1. prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF līdzekļu izmantošanu; 2. atgādina iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF līdzekļu izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, īslaicīgu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darbiniekiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darba vietu skaita samazināšanas dēļ; uzsver, ka EGF var dot būtisku ieguldījumu, lai veicinātu atlaisto darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū; 3. uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF palīdz atgriezties darba tirgū konkrētiem darba ņēmējiem, kuri atlaisti darbinieku skaita samazināšanas dēļ; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus; 4. atzīmē, ka informācija, kas sniegta par saskaņoto individualizētu pakalpojumu kopumu, kas finansējams no EGF, ietver sīkākas ziņas par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām; atkārtoti aicina iesniegt minēto datu salīdzinošo novērtējumu arī gada pārskatā, tostarp novērtējumu par to, kā šie pagaidu un individualizētie pakalpojumi ietekmē atlaisto darba ņēmēju ilgtermiņa reintegrāciju darba tirgū; 5. atzinīgi vērtē to, ka attiecībā uz EGF līdzekļu piesaisti Komisija ir ierosinājusi alternatīvu maksājumu apropriāciju avotu, kas nav neizmantotie Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļi, ņemot vērā vairākkārtējus Eiropas Parlamenta atgādinājumus, ka EGF ir izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem, un ka tādēļ jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas līdzekļu pārvietojumiem; 6. tomēr norāda, ka, lai izmantotu EGF līdzekļus saistībā ar šo pieteikumu, maksājumu apropriācijas pārvietos no MVU un jauninājumu atbalstam paredzētās budžeta pozīcijas; pauž nožēlu par būtiskiem trūkumiem Komisijas darbā, īstenojot konkurences un jauninājumu pamatprogrammas, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā, kad šāds atbalsts ir vēl vairāk pieprasīts; 7. atgādina, ka saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (2007–2013) termiņa vidusposma pārskatīšanu būtu jāizvērtē EGF darbība un pievienotā vērtība, veicot to programmu un dažādu citu instrumentu vispārēju izvērtējumu, kuri izveidoti ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu; 8. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikuma jauno formu, kurā saskaņā ar Parlamenta pieprasījumiem paskaidrojuma rakstā ir iekļauta skaidri saprotama un detalizēta informācija par pieteikumu, veikta atbilstības kritēriju analīze un paskaidroti apstiprināšanas iemesli; 9. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu; 10. uzdod priekšsēdētājam kopā ar Padomes priekšsēdētāju parakstīt šo lēmumu un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; 11. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai. PIELIKUMS EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS xxx par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Polijas pieteikums EGF/2010/006 PL/ H. Cegielski-Poznań) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 28. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(4) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, tā kā: (1) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iesaistīties darba tirgū. (2) Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma ir paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi. (3) Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF līdzekļus var izmantot, nepārsniedzot EUR 500 miljonu maksimālo apjomu gadā. (4) Polija 2010. gada 8. martā iesniedza pieteikumu izmantot EGF līdzekļus saistībā ar atlaišanas gadījumiem uzņēmumā H.Cegielski-Poznań Poland S.A. un līdz 2010. gada 10. augustam iesniedza papildu informāciju. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. pantā minētajām prasībām par finansiālā ieguldījuma noteikšanu. Tādēļ Komisija ierosina šajā nolūkā piešķirt EUR 114 250. (5) Tādēļ EGF līdzekļi ir jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Polijas iesniegto pieteikumu, IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU. 1. pants Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda līdzekļus, lai piešķirtu EUR 114 250 saistību un maksājumu apropriācijās. 2. pants Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. ..., Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐ priekšsēdētājs priekšsēdētājs
| ||||||||||||||||
| Direktīvas 2003/109/EK darbības jomas paplašināšana, iekļaujot tajā starptautiski aizsargātas personas ***I |
| ||||||||||
| |||||||||||
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2007)0298), – ņemot vērā EK līguma 63. panta 3. un 4. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6-0196/2007), – ņemot vērā tā 2008. gada 23. aprīļa nostāju(1), – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam un Padomei “Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 79. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktus, – ņemot vērā Padomes pārstāvja 2010. gada 18. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 55. pantu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A7-0347/2010), 1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju; 2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2010. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/../ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 2003/109/EK, iekļaujot tās darbības jomā starptautiski aizsargātas personas
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2011/51/ES.)
| |||||||||||
| Eiropas Savienības un Gruzijas nolīgums par vīzu atvieglotu izsniegšanu *** |
| ||||||
(Piekrišana) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (11324/2010), – ņemot vērā projektu nolīgumam starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu (10304/2010), – ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0391/2010), – ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A7-0345/2010), 1. piekrīt nolīguma noslēgšanai; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Gruzijas valdībai un parlamentam. | |||||||
| ES ātrās reaģēšanas iespējas |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Lisabonas līguma 196. pantu, kurā noteikts, ka “Savienība veicina dalībvalstu sadarbību, lai uzlabotu sistēmu efektivitāti dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu novēršanai vai aizsardzībai pret tām”, un ka Savienības rīcības mērķis ir sekmēt saskaņotību starptautiskajā civilās aizsardzības darbā, – ņemot vērā 214. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kurā noteikts, ka Savienības darbību cilvēktiesību jomā nolūks ir “nodrošināt palīdzību, atvieglojumus un aizsardzību cilvēkiem trešās valstīs, kuri ir dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu upuri, un ka šādas darbības ”veic saskaņā ar starptautisko tiesību principiem un saskaņā ar objektivitātes, neitralitātes un diskriminācijas aizlieguma principu“, – ņemot vērā Eiropas Konsensu par humāno palīdzību, ko 2007. gada decembrī kopīgi parakstīja Eiropas Savienības Padomes, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas priekšsēdētāji, un rīcības plānu šā konsensa īstenošanai, ar kuru Komisija iepazīstināja 2008. gada maijā, – ņemot vērā Padomes 2007. gada decembra secinājumus, kuros Komisijai tika izteikts aicinājums visefektīvāk izmantot Kopienas civilās aizsardzības mehānismu un uzlabot dalībvalstu sadarbību, – ņemot vērā 2006. gada 27. novembrī pārskatītās Pamatnostādnes par militārās un civilās aizsardzības resursu izmantošanu (Oslo pamatnostādnes), – ņemot vērā Komisijas 2009. gada 23. februāra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “ES stratēģija katastrofu draudu mazināšanas atbalstam jaunattīstības valstīs”, – ņemot vērā Komisijas 2008. gada marta paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos” (COM(2008) 0130) un Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. jūnija rezolūciju “Par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos”(1), – ņemot vērā 2006. gada 9. maijā publicēto Michel Barnier ziņojumu “Par Eiropas civilās aizsardzības spēkiem: Eiropas palīdzība”, – ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 10. februāra rezolūciju par neseno zemestrīci Haiti(2), – ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 21. septembra rezolūciju par dabas un cilvēka darbības izraisītu katastrofu novēršanu, – ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei par “ES ātrās reaģēšanas iespēju izveidošanu”, ko saskaņā ar Reglamenta 121. punkta 1. pantu ALDE grupas vārdā 2010. gada 23. martā iesniedza Anneli Jäätteenmäki, Charles Goerens, Louis Michel, Marielle De Sarnez un Frédérique Ries (B7-0228/2010), – ņemot vērā Reglamenta 121. panta 3. punktu, – ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A7-0332/2010), A. tā kā pasaulē arvien biežāk notiek katastrofas, kas prasa ievērojamus cilvēku upurus un rada būtisku kaitējumu tautsaimniecībai un videi; tā kā šādas katastrofas kļūst arvien postošākas, notiek arvien biežāk un plašākos apmēros arvien vairāk pasaules reģionos, galvenokārt klimata pārmaiņu rezultātā; un tā kā Eiropas Savienība veic lielu darbu, lai reaģētu uz šīm krīzes situācijām; B. tā kā arvien biežāk un plašākos apmēros Eiropas Savienībai ir jāveic intervences pasākumi gan savā teritorijā, gan ārpus tās un šo pasākumu īstenošanu vēl vairāk sarežģī vispārējā finansiālā situācija un budžeta ierobežojumi, ir jāpalielina šo darbību rentabilitāte; C. tā kā Kopienas civilās aizsardzības mehānisma 31 dalībvalsts (ES-27, Norvēģijas, Lihtenšteinas, Horvātijas un Islandes) resursu kopīga izmantošana, kā arī dalībvalstu ciešāka sadarbība var nozīmēt gan operatīvus, gan finanšu aktīvus; D. tā kā humanitāru katastrofu seku novēršanai paredzētais Komisijas budžets, jo īpaši tā Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta aģentūras budžeta daļa, pēdējo piecu gadu laikā reālajā izteiksmē nav vis vienkārši saglabāts iepriekšējā līmenī, bet gan pat nedaudz samazināts; E. tā kā pēdējos gados ir paplašinātas iespējas ES saskaņoti reaģēt uz katastrofām, jo īpaši nepārtraukti stiprinot civilās aizsardzības mehānismu, nodrošinot labāku civilās aizsardzības un humānās palīdzības mijiedarbību un sadarbību un atzīstot, ka integrēta pieeja krīžu vadībai nozīmē ne tikai reaģēšanu, bet arī profilaksi un sagatavotību; F. tā kā Eiropas Savienības reaģēšana uz zemestrīci Haiti izpaudās ne tikai kā ātra, nozīmīga un plaša mēroga humānās palīdzības intervence, bet tika iesaistīts arī civilās aizsardzības mehānisms, kas spēja nekavējoties un pirmo reizi tā darbības vēsturē izvērst divus moduļus (ūdens attīrīšanas vienību un modernu medicīniskās palīdzības sniegšanas punktu), ko finansēja no līdzekļiem, kas bija paredzēti 2008. gada sagatavošanas darbībā ES ātrās reaģēšanas iespēju nodrošināšanai; G. tā kā neseno krīžu laikā gūtā pieredze vēl arvien liecina par nepieciešamību uzlabot ES reaģēšanas uz katastrofām efektivitāti, koordināciju un redzamību un tā kā šīs katastrofas vēlreiz ir pierādījušas, cik nepieciešamas ir ES ātrās reaģēšanas iespējas (ES civilās aizsardzības spēki); H. tā kā par ES uzticamību vislabāk liecina tās spēja aizsargāt savu pilsoņu dzīvību un īpašumus, 1. iesniedz Padomei šādus ieteikumus:
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Finanšu instrumentu tirdzniecības regulējums ‐ “dark pools” u. c. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Direktīvu 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (direktīva par finanšu instrumentu tirgiem, MiFID)(1), – ņemot vērā Direktīvu 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)(2), – ņemot vērā G20 grupas deklarācijas 2009. gada 2. aprīlī Londonā, 2009. gada 25. septembrī Pitsburgā un 2010. gada 26. un 27. jūnijā Toronto, – ņemot vērā Eiropas vērtspapīru regulatoru komitejas (EVRK) tehniskas konsultācijas Eiropas Komisijai saistībā ar MiFID pārskatīšanu ‐ vērtspapīru tirgi (atsauces dokuments CESR/10-394), – ņemot vērā EVRK tehniskas konsultācijas Eiropas Komisijai saistībā ar MiFID pārskatīšanu ‐ ziņošana par darījumiem (atsauces dokuments CESR/10-292), – ņemot vērā EVRK tehniskas konsultācijas Eiropas Komisijai saistībā ar MiFID pārskatīšanu ‐ ieguldītāju aizsardzība un starpnieki (atsauces dokuments CESR/10-417), – ņemot vērā EVRK uzaicinājumu iesniegt atsauksmes par mikrostrukturāliem jautājumiem Eiropas vērtspapīru tirgos (atsauces dokuments CESR/10-142), – ņemot vērā Francijas ekonomikas, rūpniecības un nodarbinātības ministra 2010. gada februāra ziņojumu par MiFID pārskatīšanu, – ņemot vērā Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) 2009. gada februāra konsultatīvo ziņojumu “Politikas virzieni attiecībā uz tiešu elektronisku pieeju”, – ņemot vērā Maksājumu un norēķinu sistēmas komitejas (CPSS) un IOSCO 2004. gada novembra ieteikumus centrālajiem darījumu starpniekiem, – ņemot vērā Vērtspapīru un biržu komisijas konceptuālo dokumentu par vērtspapīru tirgus struktūru (Nr. 34-61358; dokumenta Nr. S7-02-10), – ņemot vērā EVRK tehniskās konsultācijas Eiropas Komisijai saistībā ar MiFID pārskatīšanu un atbildes uz Eiropas Komisijas lūgumu pēc papildu informācijas (atsauces dokumenti CESR/10-802, CESR/10-799, CESR/10-808, CESR/10-859, CESR/10-860), – ņemot vērā Reglamenta 48. pantu, – ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A7-0326/2010), A. tā kā G20 grupa noteikusi, ka nedrīkstētu būt neviena finanšu iestāde, neviens finanšu produkts un neviena teritorija, uz kuriem netiktu attiecināts saprātīgs regulējums un efektīva uzraudzība, un vienojusies, ka ar visiem standartizētiem ārpusbiržas atvasinātiem līgumiem darījumi būtu jāveic biržā vai ‐ attiecīgā gadījumā ‐ ar elektronisko tirdzniecības platformu starpniecību; B. tā kā pārredzamības trūkums un ar to saistītā necaurredzamība attiecībā uz finanšu sistēmas riska modeļiem bija finanšu krīzi pastiprinošs faktors, veicinot vispārējas neuzticēšanās izplatīšanos un tādējādi sekmējot likviditātes plūsmu strauju samazināšanos; C. tā kā MiFID spēkā stāšanās brīdī galvenie mērķi bija patērētāju aizsardzība, jo īpaši attiecībā uz cenas veidošanas procesu, efektīvi un likvīdi tirgi un vienlīdzīga konkurence, taču šie mērķi vēl nav sasniegti un tāpēc tiem arī turpmāk jābūt prioritātei; tā kā pēc finanšu krīzes MiFID pārskatīšanā par vienu no svarīgākajiem uzdevumu jāpadara arī sistēmiskā riska ierobežošana; D. tā kā saistībā ar izmaiņām MiFID vienmēr vajadzētu ņemt vērā tās nozīmi, regulējot kapitāla plūsmas uz reālo ekonomiku un tādējādi ‐ direktīvas iespējamo ietekmi uz nodarbinātību, ieguldījumiem un pensijām; E. tā kā līdz 40 % no tirdzniecības apjoma vēl arvien tiek veikti ārpusbiržas tirdzniecībā; tā kā tirgus dalībniekus vajadzētu mudināt veikt darījumus organizētās tirdzniecības vietās; F. tā kā MiFID paredzētais atbrīvojums no pirmstirdzniecības pārskatāmības pienākuma un daudzpusējo un neoficiālo tirdzniecības sistēmu izveide bija paredzēta, lai veicinātu pāreju uz vairāk regulētām un labāk pārredzamām tirdzniecības vietām; G. tā kā MiFID noteikts, ka ārpusbiržas tirdzniecībai ir raksturīgi ad-hoc un neregulāri darījumi, kurus veic ar vairumtirdzniecības partneriem, un ka tie ir daļa no darījumu attiecībām, kas pašas par sevi ir raksturojamas kā darījumi, kuru apjoms ir lielāks par tirgus standarta apjomu, kā arī gadījumi, kad darījumi tiek veikti ārpus sistēmām, ko attiecīgā sabiedrība parasti izmanto kā sistemātiskos internalizētājus (SI) attiecībā uz savu darbību; H. tā kā, neraugoties uz MiFID paredzēto atbrīvojumu ļaut veikt neoficiālas tirdzniecības darījumus organizētā tirgū, daudzpusēju tirdzniecības sistēmu un SI izveidi, kā arī uz definīciju, ka ārpusbiržas tirdzniecībai ir raksturīgi ad-hoc un neregulāri darījumi, ārpusbiržas tirdzniecības darījumi, kuri netiek veikti, pamatojoties uz SI, turpina veidot lielu daļu no akciju tirdzniecības (saskaņā ar CESR/10-394 sniegto informāciju ‐ 38 % no visiem paziņotajiem darījumiem), un šī proporcija pēc MiFID ieviešanas nav samazinājusies, tā kā tādēļ būtu jānodrošina stingrāka un efektīvāka MiFID noteikumu un atbrīvojumu īstenošana; I. tā kā tirgus sadrumstalotība akciju tirdzniecībā nevēlami ietekmējusi likviditāti un tirgus efektivitāti, jo neoficiālās tirdzniecības un šķērstīklu pieauguma dēļ samazinājusies pārredzamība, radies arvien vairāk tirdzniecības vietu (gan biržas, gan ārpusbiržas sistēmā) un tirdzniecībā arvien plašāk tiek izmantotas tehnoloģijas, un tā kā vidējā izpildītā darījuma apjoms ir ievērojami samazinājies, proti, no EUR 22 266 2006. gadā līdz EUR 9 923 2009. gadā, dažiem lietotājiem palielinot darījumu kopējās izmaksas; J. tā kā rīkojuma apjoma samazināšanās samazinājusi arī tirgus dalībnieku spēju nekavējoties izpildīt lielus rīkojumus kādā konkrētā tirgū un vēlme novērst tirgus ietekmi uz lieliem rīkojumiem ir sekmējusi tirdzniecību neoficiālās tirdzniecības sistēmās jeb t.s. 'dark-pool“, un tā kā mazāk nekā 10 % akciju tirdzniecības darījumu EEZ organizētos tirgos izmanto MiFID paredzēto atbrīvojumu no pirmstirdzniecības pārskatāmības pienākuma (CESR/10-394);tā kā šis MiFID paredzētais atbrīvojums ļauj veikt neoficiālās tirdzniecības darījumus, jo tā ir pārredzamāka un labāk regulēta alternatīva ārpus biržas veiktiem neoficiālās tirdzniecības darījumiem, taču tā kā attiecībā uz ārpusbiržas darījumiem regulējums nav pietiekams (attiecinot to arī uz brokeru šķērstīkliem), ārpusbiržas tirdzniecībai tiek radītas konkurences priekšrocības un palielinās virzība uz neoficiālo tirdzniecību, tādējādi apdraudot tirgus pārredzamību kopumā; tā kā pirmstirdzniecības pārskatāmības prasības pašlaik neattiecas aptuveni uz pusi darījumu, bet puse ārpusbiržas darījumu nesasniedz tirgus standarta apjomu, un tāpēc nav nepieciešama aizsardzība pret tirgus ietekmi; K. tā kā līdzvērtīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai būtu jāveic padziļināta izmeklēšana par brokeru šķērstīklu (BCN) izmantotajiem uzņēmējdarbības modeļiem, lai panāktu, ka gadījumos, kad tie sniedz tādus pakalpojumus, kuri nozīmē, ka šie tīkli būtībā darbojas kā regulēti tirgi (RM), daudzpusējas tirdzniecības sistēmas (MTF) vai sistemātiskie internalizētāji, tie arī attiecīgi tiktu regulēti; L. tā kā konkurences priekšrocības, sekmējot konkurētspējīgāku un inovatīvāku tirdzniecības infrastruktūru, nav izdevies nodrošināt, jo darījumu kopējās izmaksas nav samazinājušās un necaurredzamība ir palielinājusies, turklāt vienlaikus nepārprotami šķiet, ka kvalitāte un integritāte visiem dalībniekiem vairāk sadrumstalotā tirgū nav pienācīgi nodrošināta; M. tā kā tiek apgalvots, ka automatizēta ātrā datorizētā tirdzniecība (HFT) nodrošina finanšu tirgu likviditāti, būtu lietderīgi noteikt, vai pastāv riski, kas saistīti ar elektronisko rīkojumu sistēmu un ar ievērojamas tirdzniecības apjoma daļas (ASV ‐ aptuveni 70 %) saistību ar zināmām HFT stratēģijām, jo īpaši ņemot vērā Vērtspapīru un biržu komisijas secinājumus par 2010. gada 6. maijā ASV notikušo t.s. 'flash crash“, kad HFT likviditātes nodrošinātāji pameta tirgu; N. tā kā HFT stratēģijas ir samērā jauna parādība Eiropā un lēš, ka tās pašlaik veido līdz 35 % no tirgus apjoma; O. tā kā būtu jārada lielāka pārredzamība, izmantojot pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības ziņošanu par tirdzniecības darbībām visās aktīvu kategorijās, lai nodrošinātu uzlabotu agrīno brīdināšanu par iespējamo problēmu veidošanos un to mērogu, kā arī lai uzlabotu cenas veidošanas procesa efektivitāti un veicinātu tirgus dalībnieku savstarpējo uzticību; P. tā kā G20 valstu grupas 2009. gada 24. un 25. septembra Pitsburgas sanāksmes lēmumos teikts, ka ar visiem standartizētiem ārpusbiržas atvasinātiem līgumiem darījumi būtu jāveic biržā vai ar elektronisko tirdzniecības platformu starpniecību; Q. tā kā MiFID netiek piemērota pilnībā sakarā ar atšķirīgu tās īstenošanu dalībvalstīs, MiFIDtirdzniecības vietas 1. atzīst, ka tirgus infrastruktūras krīzes laikā bijušas elastīgas, un aicina Komisiju tomēr stiprināt tirgus infrastruktūras visās tirdzniecības vietās un norēķinu sistēmās, lai tās varētu tikt galā ar nākotnes riskiem, uzlabojot visas apkopotās tirdzniecības pārredzamību, noturību un regulatīvo uzraudzību; 2. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem, kas ir nepieciešams priekšnoteikums, lai palielinātu pārredzamību un drošību finanšu instrumentu tirgos, un uzskata to par pirmo soli, novirzot lielu daļu ārpusbiržas tirdzniecības uz tādām tirdzniecības vietām, kas pakļautas MiFID regulējumam; 3. vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanai ierosina uz MTF attiecināt tāda paša līmeņa uzraudzību un tāpēc tās regulēt salīdzināmā veidā, jo konkurencei starp MTF un regulētu tirgu vajadzētu īstenoties līdzvērtīgos apstākļos, vienlaikus atzīmējot MTF svarīgo lomu, nodrošinot ieiešanu tirgū; 4. aicina EVTI veikt pētījumu par SI režīma darbību un mērķi un ierosināt uzlabojumus šīs kategorijas regulēšanai, lai nodrošinātu, ka šo režīmu izmanto divpusējo rīkojumu izpildē attiecībās ar finanšu darījumu partneri; 5. prasa, lai ieguldījumu sabiedrībām, kas sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus un darbojas kā portfeļa pārvaldītāji, tiktu nodrošināta labākā izpilde, ko sniegtu tās ieguldījumu sabiedrības, kurām tiek izdarīti pasūtījumi, turklāt neatkarīgi no tā, vai portfeļa pārvaldītājs atbilst MiFID noteiktajai tiesīga darījumu partnera kategorijai; 6. aicina EVTI izvērtēt, vai katra atsevišķā rīkojuma labāko izpildi labāk varētu nodrošināt ar regulējumu attiecībā uz datu pieejamību (attiecinot to gan uz pēctirdzniecības, gan izpildes kvalitātes datiem) un attiecībā uz tirgus tehnoloģijām, piemēram, rīkojumu maršrutētājiem un tirdzniecības vietu savienojumiem; 7. aicina pilnībā īstenot MiFID noteikumus, lai nodrošinātu, ka BCN, kas veic tādas pašas darbības kā regulētie tirgi, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai SI, tiktu tādā pašā veidā arī regulēti, un, lai sekmētu šo īstenošanu, prasa noteikt, ka visiem BCN vajadzētu iesniegt kompetentajām iestādēm visu nepieciešamo informāciju, tajā skaitā:
8. aicina izpētīt akciju ārpusbiržas tirdzniecības darbību un aicina uzlabot veidu, kādā ārpusbiržas tirdzniecība tiek regulēta, lai nodrošinātu, ka pieaug regulētu tirgu un MTF izmantošana daudzpusēju rīkojumu izpildē un SI izmantošana divpusēju rīkojumu izpildē, un ka akciju ārpusbiržas tirdzniecības apjoms būtiski samazinās; 9. prasa Komisijai izpētīt ietekmi, kāda būtu minimālo rīkojumu lielumu noteikšanai neoficiālās tirdzniecības sistēmas darījumiem, un vai šo prasību varētu stingri īstenot, lai šādā veidā panāktu, ka cenas atklāšanas interesēs organizētās tirdzniecības vietās saglabātos pietiekama tirdzniecības plūsma; Atbrīvojumi no pirmstirdzniecības pārskatāmības pienākuma 10. aicina Komisiju pārskatīt pašlaik spēkā esošos MiFID atbrīvojumus no pirmstirdzniecības pārskatāmības pienākuma, lai:
11. prasa vienveidīgāk piemērot pirmstirdzniecības atbrīvojumus dalībvalstīs, lai ierobežotu īstenošanas atšķirības, kas var izraisīt neskaidrības, regulējuma arbitrāžu un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus; uzskata, ka EVTI noteikti tehniskie standarti varētu būt piemērots veids, kā to panākt, ievērojot koncepciju par vienotu noteikumu kopumu attiecībā uz finanšu pakalpojumiem; Konsolidēta datu sistēma 12. atzinīgi vērtē tirgus dalībnieku neseno paziņojumu, ka tie veiks pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datu atdalīšanu un aicina turpināt darbu pie kopēju datu standartu izveides un labākas datu pieejamības nodrošināšanas; 13. aicina Komisiju izveidot darba grupu, lai pārvarētu grūtības, kas kavē tirgus datu konsolidāciju Eiropā, un lai jo īpaši uzlabotu zemas kvalitātes datus par visiem darījumiem; 14. aicina EVTI izstrādāt vienotus ziņojumu standartus un formātus attiecībā uz visu pēctirdzniecības datu ziņošanu gan organizētās tirdzniecības vietās, gan ārpusbiržas tirdzniecībā, lai tādējādi sekmētu datu konsolidāciju; 15. prasa, lai visām tirdzniecības vietām, kas veic ziņošanu, tiktu pieprasīta pēctirdzniecības datu atdalīšana no pirmstirdzniecības datiem, tādējādi nodrošinot, ka informāciju var padarīt pieejamu visiem tirgus dalībniekiem par komerciāli pamatotu un salīdzināmu cenu; turklāt aicina Komisiju apsvērt apstiprinātu publikāciju kārtības (APA) koncepcijas ieviešanu, lai ieviestu kvalitātes standartus attiecībā uz darījumu publicēšanu un samazinātu gan vietu skaitu, kurām var ziņot par darījumiem, gan tīmekļa vietņu izmantošanu, kas pašlaik rada šķēršļus konsolidācijai; 16. aicina saīsināt publicēšanas atlikšanas termiņu, lai par darījumiem tiktu ziņots regulatoriem divdesmit četru stundu laikā pēc to notikšanas; uzskata, ka attiecībā uz darījumu publicēšanu parastos apstākļos par nepieņemamu vajadzētu uzskatīt kavēšanos, kas pārsniedz vienu minūti; 17. uzskata, ka ir svarīgi analizēt tirdzniecības uzdevumu sadalījumu un uzņēmējdarbības modeļus ārpusbiržas tirdzniecībā, tāpēc aicina ieviest īpašu pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārskatāmības atzīmi attiecībā uz ārpusbiržas darījumiem, lai labāk saprastu šādu darījumu īpašības un novērtētu, kāda veida darījumus ir likumīgi veikt ārpus biržas sakarā ar to īpašo raksturu; Mikrostrukturāli jautājumi 18. prasa, lai pēc notikušā 'flash crash“ visas tirdzniecības platformas varētu apliecināt valstu uzraudzītājiem, ka to tehnoloģijas un uzraudzības sistēmas var izturēt tādu rīkojumu pieplūdumu kā 2010. gada 6. maijā, un tādējādi nodrošināt, ka tās veiksmīgi var tikt galā ar darbībām, kas saistās ar HFT un algoritmisko tirdzniecību ārkārtas apstākļos, kā arī apliecināt, ka tās spēj līdz dienas beigām atjaunot rīkojumu reģistrus, lai varētu konstatēt neparastu tirgus darbību cēloņus un noteikt gadījumus, kuros ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu; 19. aicina EVTI pārbaudīt, kādas izmaksas un ieguvumus tirgiem rada algoritmiskā tirdzniecība un HFT, kā arī to ietekmi uz citiem tirgus dalībniekiem, jo īpaši institucionāliem ieguldītājiem, lai noteiktu, vai automātiski radīta ievērojama tirgus plūsma nodrošina tirgū reālu likviditāti, un kā tā ietekmē vispārējo cenas atklāšanu un iespēju rīkoties ļaunprātīgi, veicot manipulācijas ar tirgu, lai tādējādi radītu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem, kā arī tās ietekmi uz kopējo tirgus stabilitāti; 20. aicina pārklāšanas (“layering”) vai kotējumu pārslodzes (“quote stuffing”) paņēmienus nepārprotami klasificēt kā tirgus ļaunprātīgu izmantošanu; 21. aicina izpētīt, vai būtu nepieciešams regulēt uzņēmumus, kas izmanto HFT stratēģijas, lai nodrošinātu, ka to sistēmas un kontrole ir stabilas un ka tiek veikta pastāvīga regulatīva pārraudzība pār to izmantotajiem algoritmiem, spēju veikt diennakts uzraudzību un reālajā laikā noteikt nesegtās pozīcijas un aizņemto līdzekļu īpatsvaru un spēju pierādīt, ka tiem ir stingras pārvaldības procedūras attiecībā uz ārkārtas notikumiem; 22. aicina pārbaudīt ar HFT saistītos uzdevumus attiecībā uz tirgus uzraudzību; atzīst, ka regulatoriem ir nepieciešami piemēroti līdzekļi, lai noteiktu un uzraudzītu iespējami ļaunprātīgu rīcību; šajā sakarībā aicina ziņot kompetentām iestādēm par visiem rīkojumiem, kas saņemti regulētos tirgos un MTF, kā arī par darījumiem šajās platformās; 23. aicina visas tirdzniecības vietas tieši vai ar trešās personas datu nodrošinātāju starpniecību atļaut serveru kopvietošanu, lai visiem kopvietotiem klientiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi, un, ja iespējams, atbilstoši vienam un tam pašam infrastruktūras latentuma režīmam, tādējādi nodrošinot atbilstību MiFID prasītajai nediskriminējošajai praksei; 24. aicina regulatorus uzraudzīt un regulēt sponsorētās piekļuves nodrošināšanu un Komisiju aicina apsvērt papildu pasākumus, tajā skaitā:
25. neatkarīgi no nepieciešamības piemērot drošības pasākumus prasa EVTI izpētīt, vai sponsorētā piekļuve nepārkāpj robežu, kas noteikta saistībā ar nediskriminējošu piekļuvi; 26. aicina Komisiju pieņemt principus, ko IOSCO tehniskā komiteja izstrādā attiecībā uz tiešu elektronisko piekļuvi, tajā skaitā sponsorēto piekļuvi, un kas attieksies uz kritērijiem to klientu atlasei, kuriem var piešķirt sponsorēto piekļuvi, kā arī līgumattiecībām starp platformu, dalībnieku un klientu, un uzsvērs to pienākumus attiecībā uz piemērotu kontroles pasākumu un filtru izmantošanu; 27. uzskata, ka nepārprotami jāaizliedz t.s. apsteidzošo (“flash”) rīkojumu izmantošana, lai tādējādi ievērotu vienlīdzīgas attieksmes principu pret visiem ieguldītājiem; 28. aicina EVTI veikt pētījumu par nodevu struktūrām, lai nodrošinātu, ka izpildes nodevas, papildu nodevas, ieguldījumu sabiedrību komisijas maksas un citi saistīti maksājumi ir pārredzami, nediskriminējoši un atbilst uzticamam cenas veidošanas principam, un tiek izstrādāti un īstenoti tā, lai netiktu veicināta tirdzniecība nepiemērotu mērķu sasniegšanai, un lai novērtētu, vai lietotājiem, kas iesniedz rīkojumus, būtu jāmaksā minimālā maksa neatkarīgi no tā, vai šie rīkojumi tiek izpildīti vai nē, jo tie tik un tā jāapstrādā tirgus infrastruktūrā; 29. ierosina EVTI veikt pētījumu par uzturētāja/izmantotāja (“maker/taker”) nodevu modeli, lai noteiktu, vai kādam no labvēlīgākās uzturētāja nodevu struktūras subjektiem arī nevajadzētu būt pakļautam oficiālām tirgus uzturētāja saistībām un uzraudzībai; 30. pieprasa, lai EVTI īstenotu uzraudzību un ar īstenošanas aktiem definētu stabilas sistēmas satricinājumu novēršanai un mehānismus tirdzniecības apturēšanai, kas darbotos vienlaikus visās ES tirdzniecības vietās un tādējādi nepieļautu ASV pieredzēto 'flash crash' notikumu atkārtošanos; Darbības joma 31. pieprasa, lai neviens neregulēta tirgus dalībnieks nevarētu iegūt tiešu vai nefiltrētu sponsorēto piekļuvi oficiālām tirdzniecības vietām, un lai nozīmīgiem tirgus dalībniekiem, kas veic tirdzniecību vienīgi uz sava rēķina, tiktu pieprasīts reģistrēties regulatorā un ļaut veikt attiecīga līmeņa uzraudzību un pārbaudi pār to tirdzniecības darbību, un tādējādi tiktu nodrošināta stabilitāte; 32. aicina tos savā vārdā veiktos darījumus, ko neregulētas struktūras veic ar algoritmiskām tirdzniecības stratēģijām, īstenot vienīgi ar regulēta finanšu darījumu partnera starpniecību; 33. aicina paplašināt MiFID pārredzamības režīma darbības jomu uz visiem “vērtspapīriem līdzīgiem” instrumentiem, tajā skaitā depozitārajiem sertifikātiem (DR), biržā tirgojamiem fondiem (ETF), biržā tirgojamām precēm (EDC) un sertifikātiem; 34. prasa Komisijai un EVTI apsvērt iespēju ieviest pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasību attiecībā uz visiem neakciju finanšu instrumentiem, tajā skaitā valsts un uzņēmumu obligāciju tirgiem un atvasinātiem finanšu instrumentiem, ar kuriem darījumus var veikt centrālie darījumu starpnieki, turklāt piemērot šo prasību veidā, kas attiecīgā gadījumā būtu atšķirīgs dažādās aktīvu kategorijās, vienlaikus apvienojot minēto rīcību ar pasākumiem, kuri sekmētu ārpusbiržas atvasināto produktu turpmāku standartizāciju, lai varētu nodrošināt plašāku pārredzamību; 35. ņemot vērā pieredzi, kas gūta attiecībā uz datu kvalitāti un Eiropas akciju pēctirdzniecības datu konsolidāciju, uzskata, ka Komisijai vajadzētu nodrošināt, lai pēctirdzniecības dati par neakciju finanšu instrumentiem tiktu sniegti jau konsolidētā veidā; 36. atbalsta Komisijas nodomu vairāk MiFID noteikumu piemērot atvasinātajiem instrumentiem, jo šādu produktu tirdzniecība arvien vairāk notiek organizētās tirdzniecības vietās un uz tiem arvien vairāk attiecina standartizāciju un centrālā mijieskaita prasības; 37. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu, ar kuru tiktu nodrošināts, ka visi ārpusbiržas atvasinātie līgumi, kurus iespējams standartizēt, attiecīgos gadījumos tiktu tirgoti biržās vai ar elektronisko tirdzniecības platformu starpniecību, lai nodrošinātu, ka šādu līgumu cenas veidojas pārskatāmi, taisnīgi un efektīvi, neveidojoties interešu konfliktam; 38. prasa pārskatīt IOSCO standartus norēķina iestādēm, vērtspapīru norēķinu sistēmām un sistēmiski nozīmīgām maksājumu sistēmām, lai turpinātu uzlabot tirgus pārredzamību; 39. uzskata, ka regulatoriem dažādos fizisko un finanšu preču tirgos ir jāpiekļūst vieniem un tiem pašiem datiem, lai noteiktu tendences un savstarpējo saistību, un aicina Komisiju koordinēt centienus gan ES, gan pasaulē; o 40. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības stiprināšana Eiropas Savienībā – ES CBRN rīcības plāns |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā LES 3. pantu un LESD 2. panta 5. punktu, 67., 74., 196. un 222. pantu, – ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, – ņemot vērā Padomes un Komisijas 2002. gada 20. decembra programmu par sadarbības uzlabošanu Eiropas Savienībā teroristu ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko vai kodoluzbrukuma draudu novēršanai un ierobežošanai (CBRN programma)(1), – ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumu 2002/475/TI par terorisma apkarošanu(2), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Pamatlēmumu 2008/919/TI(3), – ņemot vērā ES 2003. gada stratēģiju pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un to nogādes līdzekļiem, – ņemot vērā Eiropadomes Briseles sanāksmē 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas 2003. gada drošības stratēģiju ‐ “Droša Eiropa labākā pasaulē”, kā arī ES iekšējās drošības stratēģiju 2010. gadam(4) un Komisijas paziņojumu par šo stratēģiju (COM(2010)0673), – ņemot vērā ES 2004. gada solidaritātes programmu par teroristu draudu un uzbrukumu sekām(5), – ņemot vērā Eiropadomes Briseles sanāksmē 2005. gada 1. decembrī pieņemto ES 2005. gada pretterorisma stratēģiju(6) un tās īstenošanas rīcības plānu(7), – ņemot vērā Hjogo rīcības pamatplānu 2005.–2015. gadam(8), ko pieņēma 2005. gada 18.–22. janvārī Japānā notikušajā Pasaules konferencē par katastrofu mazināšanu, – ņemot vērā Septīto pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammu(9) un jo īpaši tajā paredzēto finansējumu CBRNE-map projektam(10), – ņemot vērā Padomes 2007. gada 5. marta Lēmumu 2007/162/EK, Euratom, ar ko izveido civilās aizsardzības finanšu instrumentu(11), – ņemot vērā Padomes 2007. gada 8. novembra Lēmumu 2007/779/EK, Euratom, ar ko izveido Kopienas civilās aizsardzības mehānismu (pārstrādāta redakcija)(12), – ņemot vērā Padomes 2009. gada 5. maija Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei(13), – ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvu 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību(14), jo īpaši saistībā ar pasākumiem, kam ir pārrobežu ietekme, un kurā cita starpā ir izklāstītas integrētas pieejas pamatnostādnes par veiktspējas palielināšanu kritisko infrastruktūru aizsardzībai ES mērogā, ietverot vajadzību izveidot Kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīklu (KIBIT), kā arī Komisijai saistībā ar šo kritisko infrastruktūru aizsardzības uzlabošanu ir uzticēta ierosinājumu izstrādāšanas un koordinēšanas funkcija, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības stiprināšanu Eiropas Savienībā ‐ ES CBRN rīcības plāns (COM(2009)0273), – ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra secinājumus par Eiropas Savienības ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās drošības un kodoldrošības (CBRN) stiprināšanu un ES CBRN rīcības plāna pieņemšanu(15), – ņemot vērā Stokholmas programmu ‐ atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā(16), – ņemot vērā paziņojumu par ES Pretterorisma politiku ‐ galvenie sasniegumi un nākotnes uzdevumi (COM(2010)0386), – ņemot vērā Komisijas paziņojumu par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšanu Eiropas pilsoņiem ‐ Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns (COM(2010)0171), – ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par CBRN jautājumiem un katastrofu novēršanu un reaģēšanu uz tām un jo īpaši nesen pieņemto 2010. gada 10. februāra rezolūciju par zemestrīci Haiti(17), kurā aicināts izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus, – ņemot vērā 2010. gada 21. septembra rezolūciju par Komisijas paziņojumu “Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai”(18), – ņemot vērā Padomes prezidentūras 2010. gada 25. oktobra pārskatīto priekšlikumu Padomes secinājumu projektam par sagatavotību un reaģēšanu CBRN uzbrukuma gadījumā, kas izstrādāts, pamatojoties uz mērķiem, kuri izvirzīti darbībā Nr. H.29 par operatīvās plānošanas uzlabošanu ES CBRN rīcības plānā(19), ko Padome pieņēma 2010. gada 8. novembrī, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Eiropas reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos ‐ civilās aizsardzības un humānās palīdzības nozīme” (COM(2010)0600), – ņemot vērā Reglamenta 48. pantu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Ārlietu komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7-0349/2010), A. tā kā ES var norādīt uz ilgtermiņa iesaistīšanos CBRN programmās, sākot ar Eiropadomes Ģentes sanāksmes 2001. gada 19. oktobra un Eiropadomes Lākenes sanāksmes 2001. gada 13. un 14. decembra secinājumiem; tā kā 2002. gadā pieņēma CBRN programmu, ko 2004. gadā aizstāja ar ES solidaritātes programmu, un tā kā Padome 2009. gada 12. novembrī pieņēma jaunu ES CBRN rīcības plānu; B. tā kā CBRN katastrofas ‐gan negadījuma, gan terora akta izraisītas ‐ ievērojami apdraud ES iedzīvotāju drošību un veselību, skarot viņu dzīvi, apkārtējo vidi un materiālos līdzekļus, tostarp kultūras mantojumu, un rada draudus sabiedrības funkcionēšanai vienā vai vairākās ES dalībvalstīs, iznīcinot sevišķi svarīgas infrastruktūras un pārvaldības spējas; C. tā kā gan Padome, gan Komisija piekrīt tam, ka līdz šim ir notikuši salīdzinoši nedaudzi ar CBRN materiāliem saistīti negadījumi, tostarp terora akti, un tā kā vairums ar CBRN vielām saistītas katastrofas ir notikušas rūpniecisku avāriju dēļ vai tādēļ, ka pieaug bīstamu patogēnu izmantošana un to izplatība pasaulē; D. tā kā gan nejaušu, gan tīši izraisītu CBRN katastrofu pašreizējais un pastāvīgais apdraudējums Eiropas Savienības teritorijā būtiski apgrūtina visu pamattiesību un pamatbrīvību pilnīgu ievērošanu un ir pretrunā apsolījumam izveidot un attīstīt Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu; E. tā kā vienu no lielākajiem CBRN apdraudējumiem rada CBRN materiālu izplatīšana, ko veic teroristu organizācijas, un līdz ar to svarīgs pasākums ir neizplatīšanas režīma nostiprināšana un atbruņošanās, pasaulē pilnībā īstenojot visus attiecīgos līgumus un starptautiskās vienošanās (proti, Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, Ķīmisko ieroču konvenciju un Bioloģisko ieroču konvenciju) un vienojoties par līgumu, ar ko aizliedz skaldmateriālu ražošanu ieroču vajadzībām (Skaldmateriālu aizliegšanas līgums); F. tā kā ieroču un sprāgstvielu vai kodolieroču, bioloģisko vai ķīmisko ieroču ražošana, glabāšana, iegūšana, pārvadāšana, piegāde vai izmantošana, kā arī bioloģisko un ķīmisko ieroču pētniecība un izstrāde un apmācība par to, kā nelegāliem mērķiem izgatavot vai lietot sprāgstvielas, šaujamieročus vai citus ieročus, ir iekļauta ES terorisma un teroristu apmācības definīcijā, kā minēts Padomes Pamatlēmumā 2002/475/TI un 2008/919/TI; G. tā kā pasākumi CBRN materiālu jomā ir viena no būtiskākajām ES pretterorisma stratēģijas daļām un tā kā Padome 2009. gada 30. novembrī attiecīgi apstiprināja ES CBRN rīcības plānu; H. tā kā atsevišķu sabiedrībai tirgū plaši pieejamu ķīmisko vielu, piemēram, mājas apstākļos izgatavotu sprāgstvielu prekursoru ļaunprātīga lietošana var izraisīt teroristu un citu kriminālu nodarījumu ķēdi Eiropas Savienībā; tā kā līdz ar to ir jānodrošina stingra uzraudzība un kontrole nolūkā ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikumu regulai par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu (COM(2010)0473); I. tā kā līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ir panākts jauns kompetenču līdzsvars starp dažādām ES iestādēm, no vienas puses, un ES un tās dalībvalstīm, tostarp aizsardzības ekspertiem, no otras puses; tā kā šādas jaunas sistēmas veidošana ir pastāvīgs process, kam nepieciešama izpratne par vienotām vērtībām un kopīgu mērķi; J. tā kā dalībvalstis faktiski ir atbildīgas par CBRN politiku, taču tā kā tomēr ir nepieciešama cieša sadarbība un koordinācija ES līmenī; K. tā kā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveide sniedz iespēju uzlabot vispārējo ES reaģēšanu krīzes situācijās, veicot stabilitātes instrumentā (SI) iekļautos pasākumus; L. tā kā ar ES CBRN rīcības plānu jānodrošina efektīva valstu un ES iniciatīvu mijiedarbība, risinot ar CBRN riskiem saistītos jautājumus un sagatavojot vajadzīgos reaģēšanas pasākumus, uzlabojot gan horizontālo koordinēšanu starp Komisiju un dalībvalstīm, gan vertikālo koordinēšanu starp ES mēroga instrumentiem un dalībvalstu instrumentiem nolūkā uzlabot efektivitāti un apmaiņu ar informāciju, paraugprakses izplatīšanu, analītisko ziņošanu visos posmos, kopīgu plānošanu, operatīvo procedūru izstrādi, operatīvās mācības un pašreizējo resursu ekonomisku apvienošanu; M. tā kā CBRN pasākumos ir iesaistītas vairākas ES krimināltiesību izpildes aģentūras, piemēram, Eiropols, izveidojot Eiropas Bumbu datubāzi un agrīnās brīdināšanas sistēmu attiecībā uz sprāgstvielām un CBRN materiāliem; tā kā līdz ar to ir jāievieš pienācīgas procedūras, ar kurām Eiropas Parlaments un valstu parlamenti varētu īstenot kontroli, kā to paredz, piemēram, LESD 88. pants; N. tā kā veselības apdraudējumi un ar tiem saistītā bīstamo patogēnu izplatība aizvien pieaug visā ES un pasaulē, kā to apliecināja nesenais A/H1N1 uzliesmojums; O. tā kā vides piesārņojuma un saindēšanas problēmas, tostarp pārrobežu problēmas, var rasties CBRN negadījumu dēļ un tā kā līdz ar to ES CBRN politikā ir jāiekļauj atveseļošanas un atsārņošanas stratēģijas; P. tā kā jaunās ES CBRN politikas visaptverošais mērķis ir samazināt apdraudējumu un kaitējumu, ko Eiropas Savienības iedzīvotājiem rada CBRN negadījumi, un tā kā tas ir jāsasniedz, līdz minimumam samazinot CBRN negadījumu iespējamību un ierobežojot to sekas, ja tādi tomēr ir notikuši; Q. tā kā Komisija paziņojumā par ES lomu veselības jomā pasaules mērogā(20) atzīst, ka ir jākoordinē pasākumi ES un pasaules mērogā, lai strauji reaģētu uz veselības apdraudējumiem, un apņemas uzlabot sagatavotību un reaģēšanas mehānismus epidēmiju un slimību uzliesmojumu gadījumos, tostarp saistībā ar ļaunprātīgiem aktiem, piemēram, bioloģisko terorismu; R. tā kā salīdzinājumā ar kodoltehnoloģijām un to prekursoriem bioloģiskie materiāli, piemēram, Sibīrijas lopu mēris, ir lētāki, vienkāršāk iegūstami un izplatāmi, tādējādi radot nekonvencionālu terora aktu iespējamību, ilgstoši pakļaujot bīstamam apdraudējumam iedzīvotāju veselību, dzīvību un vidi, tostarp lauksaimniecību un pārtikas apgādi; S. tā kā personas, kuras, palīdzot CBRN negadījumos cietušajiem, šādās sutuācijās reaģē pirmās, tostarp policija, ugunsdzēsēji un neatliekamās palīdzības darbinieki, nav pasargātas no personiskās drošības apdraudējuma, ja tās nav saņēmušas pirmsiedarbības aizsarglīdzekļus, proti, medicīniskos pretlīdzekļus un pienācīgu apmācību; T. tā kā reģionu rīcībā ir medicīnisko pretlīdzekļu krājumi, ar ko paredz iedzīvotāju pienācīgu aizsardzību, līdzsvarojot iedzīvotāju veselības aizsardzības un ekonomikas aspektus, vienlaikus nodrošinot arī dalībvalsts atbildību un solidaritāti; U. tā kā Pasaules Veselības organizācija, īstenojot globālo katastrofu trauksmes un reaģēšanas(21) programmu, cenšas nostiprināt bioloģisko nekaitīgumu, bioloģisko drošību un sagatavotību bīstamu un neparedzētu patogēnu uzliesmojumu gadījumiem; V. tā kā ES, ko pārstāv tās dalībvalstis un Komisija, ir aktīva dalībniece, apspriežot globālo veselības drošības iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt vienotu rīcību pasaules mērogā, lai nostiprinātu sabiedrības veselības aizsardzības sagatavotību un reaģētu uz starptautisko bioloģiskā, ķīmiskā un radioloģiskā un nukleārā terorisma apdraudējumu; W. tā kā ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības apdraudējums rodas ne tikai terora aktu vai nolaidības dēļ, bet arī tādēļ, ka pašlaik daudzās teritorijās piesārņojumu rada jūrā nogremdētie Otrā pasaules kara ķīmiskie ieroči, kā arī kodolatkritumu poligoni Eiropas Savienībā; X. tā kā attiecīgais ķīmiskās, bioloģiskās, radioloģiskās un kodoldrošības līmenis Eiropas Savienībā ir atkarīgs arī no trešo valstu drošības līmeņa; Y. tā kā jaunus drošības apdraudējumus varētu radīt moderno tehnoloģiju izmantošana jaunu terora aktu plānošanā, ja drošības standarti netiek pietiekami ātri pielāgoti tehnoloģiskajam progresam; Z. tā kā nolūkā izstrādāt nepieciešamās un pietiekami stingrās drošības prasības ir rūpīgi jāpārskata pašreiz piemērojamie dažādie standarti; AA. tā kā ES CBRN rīcības plāns ir iedalīts trijās galvenajās daļās ‐ novēršana, konstatēšana, kā arī sagatavotība un reaģēšana un plānā ir ietverta ceturtā sadaļa “CBRN novēršanas, konstatēšanas un reaģēšanas jomā piemērojamie pasākumi”; un tā kā, atzīstot, ka ikvienam posmam ir izšķiroša nozīme, lai pienācīgi īstenotu riska novērtēšanas pētījumus, reaģēšanas pasākumus un pretpasākumus, vienlaikus pieņemot transversālu un pārrobežu pieeju darbībām ar CBRN materiāliem, t.i., katrā posmā pareizi nosakot izmērāmus mērķu un pasākumus; AB. tā kā Padomes izdarītās izmaiņas pašreizējā Komisijas ierosinātajā ES CBRN rīcības plānā to vājina, padarot dalībvalstu pienākumus nesaistošus un mazinot paredzēto pasākumu ietekmi, no kuriem daudziem ir valsts, nevis ES mērogs, kā tam vajadzētu būt, kā arī vājinot pārraudzību un kontroli attiecībā uz Komisijas īstenotajiem pasākumiem, reizēm pat iekļaujot tikai dalībvalstis, bet neiesaistot Komisiju, Vispārējās pamatnostādnes 1. norāda, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ar ES CBRN rīcības plānu tiek ieviests jauns kompetenču sadalījums starp dalībvalstīm un ES, kā to paredz LESD 5. pants saistībā ar kompetenču piešķiršanas, subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem; atzīmē, ka ES CBRN rīcības plāns ietver kopīgas iekšlietu kompetences (LESD 4. pants) attiecībā uz brīvību, drošību un tiesiskumu, kopīgās drošības apdraudējumiem un transportu, civilās aizsardzības pasākumiem (LESD 196. pants), kā arī Savienības ārējām darbībām (LESD 21. un 22. pants); 2. tomēr norāda, ka kopīgas CBRN drošības sistēmas ieviešanai nevajadzētu samazināt dalībvalstu pilnvaras šajā politikas jomā; 3. uzskata, ka rīcības plāns būs nozīmīgs instruments, ar ko nodrošināt dalībvalstu un Eiropas iniciatīvu netraucētu mijiedarbību CBRN apdraudējumu novēršanā; 4. atzīst, ka ārkārtīgi būtiski ir līmetņot speciālās zināšanas un novērst ES iestāžu un/vai dalībvalstu centienu dubultošanu, fragmentāciju un nekonsekvenci drošības un aizsardzības jomā, kurā apdraudējumam ir pakļautas pamattiesības uz dzīvību un kurā paviršībai un neuzmanībai var būt neparedzamas sekas; 5. uzsver, ka ES ir jānostiprina kopīgā pieeja CBRN draudu novēršanas, konstatēšanas un reaģēšanas jomā, ieviešot īpašus mehānismus (regulatīvos, normatīvos vai nenormatīvos instrumentus), ar kuriem negadījuma vai teroristu uzbrukuma izraisītas CBRN katastrofas situācijā sadarbību un palīdzības līdzekļu sniegšanu nosaka par obligātu; atgādina, ka par galveno ES iestāžu mērķi jāizvirza efektīva valsts vai pārrobežu reaģēšana uz CBRN negadījumu vai teroristu uzbrukumu, pamatojoties uz ES solidaritāti un Komisijas pārraudzībā saskaņotu rīcību visas Eiropas mērogā; 6. atgādina, ka ES CBRN rīcības plāns ir iespēja, kā ES un tās dalībvalstīm rast leģislatīvus līdzekļus, lai efektīvi īstenotu LESD 222. pantā iekļauto solidaritātes klauzulu, un ka dalībvalstīm ir jābūt informētām par citu dalībvalstu plāniem un labāko praksi, kas negadījuma izraisītas vai tīšas darbības dēļ notikušas CBRN katastrofas situācijā dalībvalstīm ļautu saskaņotā un efektīvā veidā sniegt savstarpēju palīdzību; 7. uzsver, ka ir būtiski nostiprināt Komisijas normatīvās un regulatīvās iejaukšanās pilnvaras, jo pašreizējā ES CBRN rīcības plāna versijā Komisijai ir uzticēta visai neskaidra funkcija attiecībā uz daudziem plāna mērķiem un pasākumiem; līdz ar to mudina, lai Komisija iesniedz likumdošanas priekšlikumus pēc iespējas visās rīcības plāna jomās; un uzsver, ka novērst dalībvalstu īstenoto centienu neatbilstību iespējams tikai tad, ja Komisijai tiek uzticēta strikta regulatīvā funkcija; 8. mudina panākt, ka dalībvalstu saistības CBRN kontroles jomā ir kas vairāk par vienkāršu apmaiņu ar labāko praksi un informāciju un ka arī tehnoloģijas un infrastruktūras tiek apvienotas/ kopīgi izmantotas, novēršot darba dubultošanu un resursu izšķērdēšanu, lai ES mērogā radītu vērtīgas un izmaksu ziņā lietderīgas sinerģijas; aicina dalībvalstis vienoties par CBRN katastrofu novēršanas un konstatēšanas metodēm, CBRN materiālu pārvadāšanu ES un reaģēšanas pasākumiem, ietverot apmaiņu ar CBRN jomas informāciju un pārrobežu palīdzību; 9. tādēļ mudina iekšējās drošības jomā attīstītākās dalībvalstis, neraugoties uz to, ka šī ir jutīga joma, kas galvenokārt ir dalībvalstu pārziņā, apmainīties ar to rīcībā esošo informāciju, tehnoloģijām un infrastruktūru un atbilstīgi iepriekš minētajam sākt kopīgus stratēģiskos projektus; aicina Komisiju un Padomi izveidot un regulāri atjaunināt datubāzi, kurā iekļauti dalībvalstīs pieejamie medicīniskie pretpasākumi, lai reaģētu uz CBRN negadījumiem, kā arī aicina sekmēt apmaiņu ar pašreizējiem resursiem un koordinēt rentablu politiku šādu pretpasākumu finansēšanai; 10. aicina izstrādāt ES kvalitātes un drošības standartus, kā arī ES laboratoriju sistēmu un tīklu CBRN drošības iekārtu un tehnoloģiju sertificēšanai; uzsver, ka stingri drošības standarti un darbā pieņemšanas procedūras ir jāpiemēro arī personālam, kas tiek nodarbināts objektos, kuros var piekļūt bīstamām vielām; aicina apmainīties ar civilās un militārās jomas speciālajām un ekspertu zināšanām un tās izmantot; uzsver, ka Komisijas vadībā ir jāsniedz vajadzīgais pētniecības un izstrādes finansējums, ar ko nodrošina lietišķo pētījumu un plašu ES mēroga demonstrācijas programmu īstenošanu, un ka, ņemot vērā šā tirgus sadrumstalotību, ir jāizstrādā ES rūpniecības politika civilās drošības jomā, stimulējot uzņēmumu sadarbību ES un sniedzot īpašu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem/ mazām un vidējām nozarēm (MVU/ MVN), kuri būtiski sekmē inovāciju saskaņā ar 7. pamatprogrammas sadaļu “Drošība”, un atbalsts šiem uzņēmumiem ir jāpalielina, kā arī jācenšas stimulēt Eiropas uzņēmumu sadarbība (jo īpaši pārrobežu sadarbība); vēlas, lai tiktu radīts visaptverošs projektu regulējums, ar ko būtu iespējams pārvaldīt visus CBRN drošības projektu aspektus, aptverot CBRN apdraudējuma pilnu ciklu (novēršana, konstatēšana un reaģēšana); aicina Komisiju ierosināt stratēģiju bioaizsardzības nozares attīstībai Eiropā; 11. atzinīgi vērtē to, ka CBRN aizsardzības jautājumu risināšana ir iekļauta Eiropas drošības un aizsardzības pētniecības ietvarsadarbībā, kas izveidota starp Komisiju, Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA); uzsver, ka attiecībā uz papildināmību, koordinēšanu un sinerģiju starp ieguldījumiem, kurus veic pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā aizsardzības jomā, un ieguldījumiem, kurus veic pētniecībā civilās drošības jomā, patiešām ir jāuzlabo attiecīgie juridiskie nosacījumi, kas reglamentē informācijas apmaiņu Eiropas ietvarsadarbībā un starp valsts un ES mēroga darbībām, kā to paredz Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums 2006/971/EK par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.)(22); aicina izstrādāt Eiropas mēroga lietišķo pētījumu par iekārtu drošību vietējo kopienu un vides aizsargāšanai un sākt vērienīgas demonstrāciju programmas; mudina izveidot ekspertu centrus, kuru specializācija būtu CBRN apdraudējumi un pētnieku mobilitāte; 12. prasa, lai, rīkojoties ar dalībvalstu kopīgajām datubāzēm un konfidenciāliem pētniecības datiem, tiktu īstenoti piemēroti aizsardzības un drošības pasākumi, jo šāda uzmanības pievēršana datu drošībai sekmēs ciešāku sadarbību un apmaiņu ar informāciju starp dalībvalstu iestādēm un struktūrām; 13. uzsver, cik būtiska ir sagatavotības uzlabošana, un prasa regulāri plānot valsts rīcībspēju un līdzekļus, kā arī veikt dalībvalstu kopīgas mācības; 14. aicina nekavējoties izveidot Komisijas dienestos bāzētu Eiropas krīžu pārvaldības mehānismu, ar ko koordinēt civilos un militāros līdzekļus nolūkā nodrošināt, lai ES būtu spējīga strauji reaģēt CBRN katastrofas gadījumā; un atkārtoti aicina izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus, pamatojoties uz pašreizējo ES civilās aizsardzības mehānismu, kas Savienībai ļaus apvienot resursus, kuri vajadzīgi ārkārtas, tostarp humānās palīdzības sniegšanai 24 h laikā pēc CBRN katastrofas ES teritorijā vai ārpus tās, uzsver, ka jāveido arī piemērota sadarbība un partnerības ar tādām struktūrām kā Eiropols, Interpols un dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, lai radītu piemērotu un efektīvu tīklu, kas nodrošinātu proaktīvu gatavību katastrofām/ katastrofu uzraudzību reālā laikā un operatīvu iesaistīšanos/ koordinēšanu, ļaujot risināt ar CBRN saistītu katastrofu problēmas, kā arī uzsver, ka ir jānodrošina ziņošana Komisijai; atgādina par M. Barnier 2006. gada ziņojumu “Eiropas civilās aizsardzības spēkiem ‐ Europe aid” (23), kam Parlaments pauda stingru atbalstu, un šajā ziņā atzinīgi vērtē Komisijas jauno nodomu izveidot Eiropas instrumentu reaģēšanai katastrofu gadījumos, kā tas paredzēts Komisijas paziņojumā “Eiropas reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos ‐ civilās aizsardzības un humānās palīdzības nozīme” (COM(2010)0600); 15. aicina tehnoloģiju duālo, proti, civilo un militāro raksturu izmantot kā sinerģiju avotu; stingri formulētos stratēģiskās sadarbības virzienos mudina sadarboties ar EAA, tādām NATO dalībvalstīm kā ASV un Kanāda un CBRN drošības jomā jaunpienācējām trešām valstīm, apmainoties ar labo praksi, veidojot strukturētus dialogus starp speciālistiem un kopīgi attīstot veiktspēju; uzsver, cik būtiski ES dalībvalstīm ir veikt kopīgas mācības, kā novērst un izskaust ar CBRN saistītos negadījumus, un šajās mācībās jāpiedalās dalībvalstu militārajiem un civilās aizsardzības spēkiem, kā arī jāizmanto ES civilās aizsardzības mehānisms; 16. norāda, ka pašreizējais ES civilās aizsardzības mehānisms, kā to paredz Padomes Lēmums 2007/779/EK, Euratom, pašlaik ir piemērots instruments, ar ko novērst CBRN katastrofas, un uzsver, ka šai struktūrai jākļūst par forumu, kurā tiek pieņemti lēmumi par gatavību CBRN katastrofām un reaģēšanu uz tām; tomēr norāda ‐ lai sasniegtu šo mērķi un nodrošinātu atbilstīgu novēršanu un konstatēšanu, ir jāsadarbojas ar civilās aizsardzības struktūrām, izlūkdienestu, tiesībaizsardzības iestādēm un ar drošības dienestu un militārās informācijas un reaģēšanas centriem katrā dalībvalstī un ES mērogā, piemēram, ar Politikas un drošības komitejas (PDK) Civilās plānošanas un īstenošanas centru (CPĪC) un ar Apvienoto situāciju centru (SitCen); turklāt atgādina par Pastāvīgās operatīvās sadarbības komitejas iekšējās drošības jautājumos (COSI) funkciju, kuras uzdevums ir atvieglināt, veicināt un nostiprināt dalībvalstu attiecīgo iestāžu operatīvo sadarbību iekšējās drošības jomā; 17. atgādina ka nesen izveidotajā Ārējās darbības dienestā ir iekļauts Apvienotais situāciju centrs (SitCen) un tā personālu veido galvenokārt dalībvalstu izlūkdienestu un policijas dienestu darbinieki; uzsver, ka tā līdzdalība ir būtiski svarīga, lai atbalstītu dalībvalstu krīžu vadības centrus; 18. aicina dalībvalstis Komisijas pārraudzībā saskaņot centienus, lai uzlabotu iekārtu, rīcībspējas un tehnoloģiju savietojamību civilās aizsardzības jomā nolūkā CBRN katastrofas gadījumā praksē efektīvi realizēt jauno solidaritātes klauzulu; 19. uzsver, ka ES civilās aizsardzības spējas nostiprināšanā jāietver duāla pielietojuma tehnoloģiju, infrastruktūru un iespēju izpēte, kā arī stratēģiska sadarbība ar EAA, kā iepriekš minēts, un ar EKA, Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizāciju (ĶIAO) un citiem CBRN centriem vai izcilības programmām; 20. mudina ES dalībvalstis izraudzīties vai izveidot valsts iestādi, kurai ar CBRN saistīta uzbrukuma vai katastrofas gadījumā varētu uzticēt pilnvaras koordinēt visas iesaistītās valsts un vietējās struktūras, kā arī visus pretpasākumus reaģēšanai uz šādu negadījumu; 21. atbalsta izdarīto secinājumu, ka ar CBRN saistīti uzbrukumi nopietni apdraud ES iedzīvotāju drošību; tāpēc atbalsta visus pasākumus, kuri sniedz lielāku aizsardzību pret uzbrukumiem, kas saistīti ar CBRN; 22. uzsver, ka cīņa pret terorismu jāvada, pilnībā ievērojot starptautiskās cilvēktiesības un Eiropas pamattiesības, principus un vērtības, tostarp tiesiskuma principu; atgādina, ka ir jāievēro principi, kuri noteikti Orhūsas konvencijā par publisku pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem; 23. atgādina, ka teroristu atturēšana no piekļuves CBRN materiāliem ir galvenā prioritāte gan pašreizējā ES 2005. gada pretterorisma stratēģijā, gan nākamajā stratēģijā, kā arī ES 2003. gada stratēģijā pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un to nogādes līdzekļiem; tādēļ prasa ES pretterorisma koordinatoram ar atbilstīgu un kompetentu ES aģentūru un ekspertu starpniecību regulāri ziņot Parlamentam par jebkādu iespējamo CBRN risku vai apdraudējumu apmēru Savienībā, kas vērsti pret ES iedzīvotājiem un interesēm citviet pasaulē; prasa skaidrāk izklāstīt cīņā pret terorismu iesaistīto dažādo ES un valstu struktūru attiecīgās funkcijas; šajā sakarībā atzīst koordinēšanas nozīmi, kāda ir COSI un SitCen; prasa, lai Parlaments kā vienīgā tiešās vēlēšanās demokrātiski ievēlētā ES iestāde un atbilstīgi tās prerogatīvām nodrošina demokrātisku pārraudzību pār šīm struktūrām, un līdz ar to aicina Parlamentam nekavējoties un pilnībā sniegt informāciju par abu šo struktūru darbībām tādā veidā, kas nodrošinātu šo struktūru drošu funkcionēšanu; 24. mudina ES iestādes saglabāt demokrātisko kontroli un pārredzamību attiecībā uz visu ES CBRN rīcības plāna daļu izstrādi un īstenošanu, ievērojot sabiedrības tiesības piekļūt visai informācijai un attiecīgajai dokumentācijai, kas skar sabiedrības drošību un ikdienas riskus saistībā ar CBRN katastrofām; 25. aicina CBRN rīcības plānā paredzētos pasākumus integrēt visos ES ārējo attiecību instrumentos, kas izstrādāti ekonomiskai sadarbībai un politiskam dialogam ar trešām valstīm (ietverot ES neizplatīšanas klauzulas); mudina Komisiju un Padomi to politiskajā un ekonomiskajā dialogā ar trešām valstīm izmantot visus pieejamos līdzekļus (tostarp kopējās ārpolitikas un drošības politikas un ārējo attiecību instrumentus), lai atbilstīgi rīcības plānam trešās valstīs popularizētu standartus CBRN negadījumu konstatēšanai, novēršanai, ietverot informācijas apmaiņu, un reaģēšanai uz tiem; 26. prasa izveidot ciešu un atgriezenisku saikni starp Eiropas Savienības iekšējo un ārējo drošību; šajā ziņā atzinīgi vērtē CBRN reģionālo izcilības centru īstenotos pasākumus saspīlējuma zonās ārpus Eiropas Savienības, kuru mērķis ir sekmēt tīklā iekļauto speciālistu darbu, uzlabot spējas kontrolēt CBRN vielu eksportu un novērst šo vielu nelegālo tirdzniecību, kā arī stiprināt šo valstu regulatīvos instrumentus un reģionālo sadarbību šajā jomā; mudina Eiropā apmācīt starptautiskus ekspertus no riska zonu valstīm, iepazīstinot ar drošības un konfidencialitātes noteikumiem šajā jomā; 27. mudina ES iestādes un dalībvalstis nepakļauties nozares un citu ieinteresēto personu spiedienam, kura nolūks ir izvairīties no stingrāka regulējuma sloga, kas ir sagaidāms (un kas nepārprotami jāsecina, ja salīdzina Komisijas un Padomes piedāvātās ES CBRN rīcības plāna versijas); uzskata, ka nozares bažas par ierosināto regulatīvo pasākumu kvalitāti un ietekmi jāņem vērā, neaizmirstot galveno, proti, visu Eiropas iedzīvotāju un viņu kopienu tiesības uz dzīvību, brīvību un drošību; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt CBRN materiālu uzraudzību un aizsardzību visā ES un cik būtiska ir efektīva ES reaģēšana gan uz negadījuma, gan tīši izraisītu katastrofu, kā arī liela nozīme ir darbam nolūkā nepieļaut šādus apdraudējumus; 28. aicina dalībvalstis, lai nodrošinātu CBRN drošību ikvienā ES dalībvalstī, pilnībā piedalīties ES CBRN rīcības plāna īstenošanas posmos, šajā ziņā sadarbojoties ar ES iestādēm, kuras rīcības plāna mērķus un uzdevumus iemieso konkrētos pasākumos; Novēršana 29. aicina Komisiju rīkoties kā galvenajam veicinātājspēkam un uzraugam saistībā ar ES CBRN vielu sarakstu izveidi un to regulāru atjaunināšanu, turklāt Komisijai jālemj par saprātīga termiņa noteikšanu; prasa, lai sarakstos iekļautu arī iespējamos preventīvos un reaģēšanas pasākumus attiecībā uz katru CBRN vielu atbilstīgi šīs vielas bīstamībai un ļaunprātīgas izmantošanas un apdraudējuma potenciālam; 30. uzskata, ka ES CBRN rīcības plānā jāparedz augstāki uz riska novērtējumu balstīti standarti attiecībā uz augsta riska CBRN iekārtu drošības novērtējuma kritērijiem, un uzsver valsts iestāžu nozīmi un atbildību šo iekārtu regulārā kontrolēšanā, jo nepietiek tikai ar to kritēriju izstrādi, kas noteikta pašreizējā Padomes grozītajā un pieņemtajā rīcības plānā, turklāt šajā plānā paredzēti pārsteidzoši zemi standarti, kā arī noteikts zems atbildības līmenis organizācijām, attiecīgajām dalībvalstu iestādēm un ES struktūrām, kuras pārvalda CBRN materiālus; atzīmē arī, ka visiem veiktajiem pasākumiem jābūt samērīgiem ar iespējamajiem riskiem; 31. uzsver, ka augsta riska CBRN iekārtu drošības režīmi un prasības visā ES jāreglamentē ar ES noteikumiem, nevis tikai ar labas prakses dokumentiem, un pastāvīgi jāturpina apspriešanās process, iesaistot ES struktūras, dalībvalstu iestādes un organizācijas, kuras pārvalda augsta riska CBRN vielas; mudina līdz šādu noteikumu pieņemšanai un īstenošanai uzticēt Komisijai lielākas uzraudzības un kontroles pilnvaras; 32. atzinīgi vērtē Kopīgā pētniecības centra (KPC) iniciatīvas, ar ko atbalsta Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) programmas un kodoldrošības pārbaudes; iesaka veikt pasākumus, ar kuriem datu bāzes un pētījumu rezultātus apvienotu ar tiem, kuri gūti dalībvalstīs; 33. atbalsta tādu stratēģiju izstrādi, ar kurām veido uzņēmumu, zinātnisko un akadēmisko aprindu un finanšu iestāžu izpratni par riskiem, ko rada CBRN vielu izplatīšana un nelegāla tirdzniecība, šo izpratnes veidošanu saistot ar minēto struktūru darbu un pasākumiem; vispārējā ziņā uzskata, ka konfidencialitāte ir būtisks elements atsevišķu rīcības plānā ietverto drošības pasākumu efektivitātes panākšanai un ka ir jānodrošinās pret visiem informācijas izpaušanas riskiem, kuri varētu apdraudēt drošības pasākumu īstenošanu; 34. uzskata, ka Komisijas un dalībvalstu iestādēm jāpārrauga to organizāciju darbības, kuras pārvalda augsta riska CBRN materiālus, un jānodrošina, ka šīs organizācijas ievēro uz risku balstītus drošības un sabiedrības aizsardzības standartus, kas ietver atbilstīgu pārbaužu regulāru veikšanu augsta riska vietās; 35. uzskata, ka izšķiroši svarīgi ir ES CBRN rīcības plāna sadaļu “Novēršana” grozīt tā, lai nodrošinātu, ka ķīmisko produktu ražošanas nozare augsta riska ķīmisko produktu izmantošanu aizstāj ar piemērotiem zemāka riska alternatīviem produktiem, ja vien šāda aizstāšana ir iespējama no zinātnes, tehnoloģijas un vides viedokļa un nepārprotami tiek paaugstināta drošību; atzīst, ka šāda aizstāšana var radīt ekonomiskas izmaksas un ietekmēt attiecīgās nozares, taču mudina ES, dalībvalstis un privāto sektoru ES iedzīvotāju drošību izvirzīt pirmajā vietā; šajā sakarībā iesaka izveidot īpašu saikni ar pašreizējo REACH(24) regulu, kā tas bija paredzēts Komisijas ierosinātajā rīcības plāna versijā; šajā ziņā aicina Komisiju iesniegt pētījumu par REACH regulas īstenošanu; 36. uzsver, ka CBRN visvairāk apdraud tas, ka teroristi izplata CBRN materiālus; tāpēc uzsver, cik svarīgi ir starptautiskos kontroles režīmus padarīt efektīvākus un uzlabot robežkontroli un eksporta uzraudzību; 37. aicina dalībvalstis un Komisiju mudināt visas dalībvalstis parakstīt Ķīmisko ieroču konvenciju (ĶIK) un Bioloģisko ieroču konvenciju (BIK) un ievērot no tām izrietošās saistības, kā arī darīt visu iespējamo, lai popularizētu BIK Papildu pārbaudes protokolu, kurā iekļauts bīstamo bioloģisko vielu un patogēnu saraksts un noteikumi par informācijas sniegšanu un uzraudzības pārbaudēm; mudina arī dalībvalstis, Padomi, Komisiju un starptautisko sabiedrību izstrādāt visu potenciāli bīstamo ķīmisko vielu sarakstu, iekļaujot tajā balto fosforu, un šāds saraksts būtu daļa no ĶIK pielikuma par pārbaudes pasākumiem; 38. turklāt aicina Komisiju un Padomi turpināt līgumu sistēmas atbalsta pasākumu aktivizēšanu, jo īpaši saistībā ar ķīmisko un bioloģisko ieroču konvencijām, un līdz ar to aicina ES visas dalībvalstis nepārprotami aizliegt bioloģisko un ķīmisko ieroču ražošanu un izmantošanu, kā arī atbruņot savas valstis no šiem ieročiem; 39. apzinoties, ka kodolvielu izplatīšana var piesaistīt teroristu grupas, mudina ES pastiprināt centienus, lai tiesisko regulējumu cīņai pret kodolterorismu padarītu starptautiski saistošu un nodrošinātu spēkā esošo likumu ievērošanu; atbalsta projektus sadarbībai ar trešām valstīm, piemēram, Vidusjūras baseina valstīm, lai cīnītos pret kodolmateriālu un radioloģisko materiālu nelegālu tirdzniecību; aicina Eiropas Savienību padarīt starptautiski saistošu ĶIK un BIK, ņemot vērā 2011. gadā paredzēto Konvencijas par bioloģisko un toksisko ieroču aizliegšanu (KBTIA) Pārskata konferenci; 40. aicina Komisiju attiecībā uz augsta riska CBRN materiālu drošību un pastiprinātu kontroli iesniegt salīdzinošos datus un vispārēju Eiropas nozaru stāvokļa novērtējumu, ietverot pārskatu par visiem attiecīgajiem tiesību aktiem, kas saistīti ar tādu dokumentu īstenošanu kā ĶIK, BIK un citi starptautiskie instrumenti CBRN materiālu jomā; šajā pārskatā jānorāda arī tas, kādā mērā dalībvalstis un nozares izpilda savas starptautiskās saistības; tomēr atzīst, ka izpildes pasākumi, piemēram, ĶIK un BIK īstenošana, varētu būt nepietiekami, lai novērstu riskus, ko rada nevalstisko dalībnieku, jo īpaši teroristu tīklu iesaistīšanās CBRN materiālu izmantošanā; 41. aicina Padomi un Komisiju atbalstīt pašreizējo projektu konvencijai, ar ko aizliedz urāna ieroču projektēšanu, ražošanu, glabāšanu, nodošanu un izmantošanu un reglamentē šo ieroču iznīcināšanu, un aicina šo konvenciju iesniegt ANO dalībvalstīm parakstīšanai un ratificēšanai; aicina ES visas dalībvalstis un ANO dalībvalstis noteikt moratoriju vājinātā urāna ieroču izmantošanai līdz brīdim, kad tiks panākta vienošanās par šo ieroču vispārēju aizliegumu; 42. mudina ieviest pasākumus cīņai pret kodolvielu izplatīšanas finansēšanu, par paraugu ņemot mehānismus, kas izveidoti cīņai pret terorisma finansēšanu; 43. atzinīgi vērtē Komisijas darbības saistībā ar stabilitātes instrumentu nolūkā īstenot pasākumus CBRN jomā; uzskata, ka šīs darbības papildina CBRN rīcības plānu, un aicina Komisiju paplašināt projektus, tos īstenojot ne tikai bijušajā Padomju Savienībā, bet arī citos reģionos (SEDE apakškomiteja); turklāt, pamatojoties uz stabilitātes instrumenta īstenošanā gūto pieredzi, aicina Komisiju izplatīt aicinājumu iesniegt priekšlikumus, kuru mērķis būtu nostiprināt civilo laboratoriju drošību un aizsardzību nolūkā novērst kodolvielu turpmāku izplatīšanu; 44. uzskata, ka ES CBRN rīcības plānā jāiekļauj prasība izstrādāt ES pamatnostādnes attiecībā uz drošības apmācību un standarta prasībām, kas jāīsteno visās 27 dalībvalstīs, un jānodrošina īpašas apmācības programmas tiem drošības darbiniekiem, kuri darbojas ar augsta riska CBRN materiāliem, ietverot darbiniekus nozarēs un pētniecības centros, kuros darbojas ar augsta riska CBRN materiāliem, kā arī jānosaka prasības CBRN jomā iesaistītajām amatpersonām (funkcijas, kompetences un apmācība); uzsver, ka sākotnējā reaģēšanā iesaistītajiem ir jānodrošina arī drošības un izpratnes veidošanas mācības; 45. uzsver, ka, veicot turpmāko ES CBRN īstermiņa pārskatīšanu, ne tikai jāveicina pašregulējums attiecīgajās nozarēs un ne tikai jāiesaka nozarēm pieņemt rīcības kodeksus, bet arī jāaicina Komisija izstrādāt visas Eiropas mēroga pamatnostādnes un noteikumus, kas piemērojami visos sektoros, kuros darbojas ar augsta riska CBRN materiāliem; 46. uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir cieši uzraudzīt visus darījumus Eiropas Savienībā, kas saistīti ar augsta riska CBRN materiāliem, un ka nozarē iesaistītie nevis jāmudina ziņot par darījumiem, bet Komisijai un dalībvalstīm ir jāizstrādā piemērota tiesiskā sistēma, ar ko regulēt un uzraudzīt darījumus, tādējādi uzlabojot drošības līmeni un nodrošinot atbilstīgu un drīzu ziņošanu par visiem aizdomīgajiem darījumiem, kā arī par CBRN materiālu pazušanu vai zādzību; uzsver, ka šādiem noteikumiem jārada atbilstīgs pamats pilnīgai pārredzamībai visos sektoros, kuros darbojas ar CBRN vielām, tādējādi nozarē iesaistītos padarot atbildīgus par šāda veida darījumiem; uzskata, ka nolūkā nodrošināt pienācīgu pārraudzību ir jāņem vērā privātā sektora dalībnieku spēja izpildīt attiecīgos tiesību aktus un noteikumus saistībā ar viņiem uzlikto ziņošanas pienākumu ievērošanas uzraudzību; 47. uzsver, ka CBRN materiālu transportēšanas un uzglabāšanas drošības garantēšana nenoliedzami un neizbēgami ir daļa no procesa, kura mērķis ir pēc iespējas apgrūtināt piekļuvi šiem materiāliem, tādējādi risinot ar CBRN saistītās drošības problēmas; 48. uzsver, ka padziļināti ir jāanalizē ar ķīmisko vielu tirdzniecību internetā saistītie riski un ka šajā jomā ir jāveic īpaši pasākumi; 49. aicina viest skaidrību par importa/ eksporta režīma nostiprināšanu attiecībā uz dalībvalstu un Komisijas funkcijām; aicina dalībvalstis īstenot un nodrošināt pašreizējo starptautisko noteikumu piemērošanu un aicina Komisiju veikt uzrauga funkciju, izvērtējot un ziņojot par atbilstību; norāda, ka, ņemot vērā tehnoloģijas attīstību, ir būtiski pārskatīt un grozīt attiecīgos tiesību aktus un noteikumus par CBRN materiālu iegūšanu, importu, pārdošanu, drošu glabāšanu un transportēšanu; 50. uzsver, ka ir jānostiprina visu to pasta dienestu pašreizējie kontroles un drošības mehānismi ‐ un ja tādi nepastāv, tie ir jāievieš ‐, kas saistīti ar sūtījumu izplatīšanu, ņemot vērā Eiropas valstīs pastrādātos terora aktus, kas izdarīti, ievietojot sprāgstvielas pasta sūtījumos; Konstatēšana 51. aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstu iestādēm sākt pētījumu, kurā novērtēta situācija uz vietas saistībā ar CBRN konstatēšanu un kodolspēkstaciju drošība ES un kaimiņvalstīs situācijā, ja notiek negadījums vai tīšs terora akts; mudina Komisiju ņemt vērā šāda novērtējuma rezultātus un izstrādāt vienotas ES pamatnostādnes par to, kā rīkoties šādu negadījumu vai tīšu uzbrukumu gadījumā, tostarp paredzot līdzekļus, kas nodrošinātu, ka dalībvalstis piešķir pietiekamus cilvēkresursus un materiālos līdzekļus šādu centienu īstenošanai; 52. aicina nostiprināt Uzraudzības un informācijas centra (UIC) funkciju, kas jau ir izveidots ES civilās aizsardzības mehānisma ietvaros, lai dalībvalstīm nodrošinātu iespēju piemērotā veidā apmainīties ar informāciju un labo praksi, izveidojot visas Eiropas standartus CBRN darbību konstatēšanas jomā; 53. prasa, lai Komisija uzrauga un izvērtē dalībvalstu atbilstību un reizi gadā par to ziņo Parlamentam, un prasa valstu iestādēm nodrošināt, ka attiecīgās nozares un organizācijas, kuras darbojas ar augsta riska CBRN materiāliem, ievēro noteikumus un pamatnostādnes un atbilst to prasībām; 54. uzskata, ka ir svarīgi veikt atbilstīgus pētījumus nolūkā obligāti iesaistīt visas attiecīgās valstu un ES struktūras un ieinteresētās personas, tostarp novērtējot veidus, kā paātrināt un atvieglot apmaiņu un sadarbību, tādējādi padarot efektīvāku reaģēšanu uz apdraudējumu sabiedrības drošībai; Sagatavotība un reaģēšana 55. aicina Padomi saistībā ar operatīvās rīcības plānošanu uzticēt Komisijai koordinatora funkciju, lai Komisija varētu rīkoties kā uzraugs, tādējādi nodrošinot vietēja un valsts mēroga operatīvās rīcības plānu pastāvēšanu; uzsver, ka Komisijai jākļūst par šādu plānu depozitāri, kas Komisijai dotu iespēju labāk noteikt iespējamos trūkumus un attiecīgi rīkoties straujāk, nekā tas iespējams attiecīgajām iestādēm; 56. atzinīgi vērtē nodomu nostiprināt ES civilās aizsardzības spējas; tomēr norāda, ka daudzās ES dalībvalstīs militārās aizsardzības dienesti kompetenci iegūst, praksē novēršot CBRN katastrofas; šajā sakarībā aicina dalībvalstis un Komisiju izplatīt paraugpraksi un sniegt lielāku ieguldījumu civilo un militāro zināšanu visaptverošā koordinēšanā; 57. mudina Komisiju, ņemot vērā kopēju iepirkumu projektus, arī turpmāk noteikt to, kas vajadzīgs civilās aizsardzības spēju uzlabošanai; šajā sakarībā aicina īpašu uzmanību pievērst ES vajadzībām saistībā ar sagatavotību un reaģēšanas spējām CBRN jomā, tostarp saistībā ar medicīniskajiem pretpasākumiem, lai gan ES, gan dalībvalstu mērogā tiktu izvērtēta šo pretpasākumu pieejamība CBRN avārijas gadījumā; 58. aicina rīkot kopīgas ES dalībvalstu, kā arī ES dalībvalstu un trešo valstu mācības, lai novērstu bīstamas situācijas saistībā ar ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un nukleāro drošību; 59. atzinīgi vērtē ES mācību plānošanu saistībā ar CBRN negadījumu vai uzbrukumu simulāciju un uzsver, ka ES CBRN rīcības plānā jānodrošina iespēja izmantot šādu mācību rezultātus un izvērtējumu, lai noteiktu tematus, kādi jāietver pašreizējās apspriedēs par Eiropas mēroga standartu izstrādi; 60. vērš uzmanību uz to, ka Komisijai jāuzņemas vadīt standartu pieņemšanu, pamatojoties uz pretpasākumu īstenošanas iespēju noteiktām vajadzībām; uzsver, ka šis ir vienīgais veids, kā panākt iespējami augstāka drošības standarta ieviešanu visā ES, jo tikai tādā veidā iespējams nodrošināt, ka, palielinot rīcībspēju un sagatavojot vajadzīgos cilvēkresursus un materiālos līdzekļus reaģēšanai uz negadījuma vai tīši izraisītu katastrofu, visas dalībvalstis ievēro vienas un tās pašas pamatnostādnes un piemēro vienus un tos pašus principus; 61. uzsver, ka saskaņā ar ES civilās aizsardzības mehānismu ir jāizveido reģionāli/ ES mēroga reaģēšanas resursu uzkrājumi, kuru apjomam pēc iespējas precīzāk jāatspoguļo pašreizējā apdraudējuma līmenis, ietverot gan ārstniecisku, gan citu veidu attiecīgo aprīkojumu, ko finansē ES un kas atbilst kopīgi apstiprinātām ES pamatnostādnēm; uzsver, cik būtiski ir nodrošināt labi pārraudzītus produktu uzkrājumus, lai reaģēšanas resursi, medicīnas vai cits attiecīgais aprīkojums būtu pilnīgā darba kārtībā, mūsdienīgs un atjaunināts; mudina līdz brīdim, kamēr šāda ES/ reģionāla resursu apvienošana nav veikta, ES CBRN rīcības plānā norādīt iespējamo veidu, kā dalībvalstīm kopīgi izmantot pretpasākumus un resursus CBRN negadījuma vai teroristu uzbrukuma gadījumā, tādējādi praksē piemērojot jauno solidaritātes klauzulu; uzsver, ka ikvienam atsevišķai ES dalībvalstij sniegtās palīdzības pasākumam ir jāizriet no skartās valsts attiecīgās politiskās iestādes lūguma un nav jāietekmē dalībvalsts spēja aizsargāt savus iedzīvotājus; 62. aicina pārskatīt noteikumus, ar kuriem reglamentē Eiropas Solidaritātes fondu, lai tā resursi kļūtu pieejamāki dabas katastrofu gadījumā un lai tiem varētu piekļūt rūpniecisku un cilvēka izraisītu katastrofu gadījumos, un aicina dalībvalstis izmantot pieejamos struktūrfonda līdzekļus, lai paplašinātu profilakses un sagatavotības darbības; 63. lai sagatavotos CBRN negadījuma, katastrofas vai tīša pielietojuma radītai krīzes situācijai, aicina Komisiju izveidot ziņošanas mehānismus, kas nodrošina saikni starp ES civilās aizsardzības mehānismu un citām ES agrīnās brīdināšanas sistēmām attiecīgajās veselības, vides, pārtikas ražošanas un dzīvnieku labturības jomās; aicina Komisiju izveidot mehānismus informācijas un analīzes apmaiņai ar tādām starptautiskajām struktūrām kā Pasaules Veselības organizācija, Pasaules Meteoroloģijas organizācija un Pārtikas un lauksaimniecības organizācija; 64. aicina izveidot īpašas ES/ reģionālās reaģēšanas vienības, ietverot medicīnisko personālu, tiesībaizsardzības jomā nodarbinātos un militāro personālu, un norāda ‐ ja šādas vienības tiks izveidotas, regulāri jārīko īpašas apmācības un operatīvās mācības; 65. aicina Komisiju nodrošināt pietiekamu finansējumu tādu uzlabota detektoru izstrādei, ar ko uzbrukuma vai negadījuma situācijā varētu konstatēt un noteikt bioloģiskās vielas; pauž nožēlu, ka pašreiz pieejamo detektoru veiktspēja un ātrums ir ierobežots un līdz ar to katastrofas gadījumā tiek zaudēts tik svarīgais laiks; uzsver, ka operatīvā darbībā iesaistītajam personālam laikus ir jānodrošina pienācīgs aprīkojums un medicīniskā aizsardzība, lai katastrofas rajonā, kurā iespējama bīstamu patogēnu klātbūtne, darbs noritētu personālam maksimāli drošos apstākļos; uzsver, ka uzlaboti detektori vielu konstatēšanai un diagnosticēšanai ir nepieciešami arī slimnīcās un citos objektos, kuros nogādā negadījumā cietušos; 66. aicina ES un valsts dažādās iestādes, kas iesaistītās informācijas apkopošanā, reformēt savas organizatoriskās struktūras un izraudzīties atbilstīgus darbiniekus ‐ ja tiek konstatēts šādu darbinieku iztrūkums ‐, kuru pieredze un zināšanas ļauj konstatēt un novērtēt ar CBRN saistītos apdraudējumus un riskus; 67. aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par CBRN apdraudējuma un riska novērtējumiem; 68. aicina Eiropas mērogā īstenot izglītības un izpratnes veidošanas programmas, ņemot vērā, ka internets sniedz lielas iespējas informēt iedzīvotājus par CBRN jautājumiem, būdams galvenais šādas informācijas avots; uzsver, cik būtiska ES iedzīvotājiem ir ātrās reaģēšanas un informēšanas mehānismu koordinēšana saistībā ar CBRN negadījumiem; atzinīgi vērtē priekšizpēti, kas paredzēta Eiropas Kodoldrošības izglītības centra izveidošanai KPC paspārnē; Ietekme uz vidi un veselību 69. norāda uz slikti koordinētajiem pārmērīgajiem izdevumiem par vakcīnām A/H1N1 pandēmijas laikā; atzinīgi vērtē Padomes secinājumu projektu “A/H1N1 pandēmijā gūtā pieredze ‐ veselības drošība Eiropas Savienībā” (12665/2010), kurā apsvērta mehānisma izstrāde attiecībā uz vakcīnu un antivīrusu medikamentu publisku iepirkumu brīvprātīgai piemērošanai dalībvalstīs, un mudina dalībvalstis kopīgi izstrādāt reģionālās sagatavotības risinājumus, ietverot to, kā kopīgi izmantot pašreizējās iespējas un koordinēt medicīnisko pretlīdzekļu rentablu iepirkumu, vienlaikus nodrošinot CBRN sagatavotības augstu līmeni visā ES teritorijā; 70. norāda, ka ES tiesību aktos (Padomes Lēmums 90/424/EEK, kas grozīts ar Padomes Lēmumu 2006/965/EK) ir izklāstīta Kopienas pieeja dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības jomā, tostarp veterināro medicīnas pretlīdzekļu iegāde un uzkrāšana dzīvnieku aizsardzībai pret infekcijām; pauž nožēlu, ka šāda Kopienas pieeja netiek piemērota medicīnisko pretlīdzekļu iegādes un uzkrāšanas koordinēšanai, lai aizsargātu ES iedzīvotājus no inficēšanās ar bīstamiem bioloģiskiem patogēniem; 71. norāda, ka gadījumā, ja notiek bioloģisku patogēnu, piemēram, Sibīrijas lopu mēra u.c. ierosinātāju izraisīts negadījums vai uzbrukums, skartā teritorija būs saindēta desmitiem gadu, izraisot nopietnus kaitējumus augiem, dzīvniekiem un cilvēka dzīvībai un veselībai, un šo apstākļu dēļ ilgtermiņā radīsies ekonomiski izdevumi; aicina Komisiju CBRN politikā iekļaut atveseļošanas un atsārņošanas stratēģijas; 72. uzsver, ka ar CBRN materiāliem saistīts negadījums, kurš ietekmē augsnes stāvokli un/vai dzeramā ūdens apgādi, var izraisīt postošu un tālejošu iedarbību uz skartās teritorijas iedzīvotāju veselību un labklājību; aicina Komisiju šo aspektu ņemt vērā, izstrādājot ES CBRN rīcības plānu; 73. uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt tādu negadījumu efektīvu kontroli, kuros tiek saindēti ūdens resursi, kā arī rodas vides un augsnes piesārņojums, notiek atkritumu apglabāšana un/vai radioaktīvo vielu noplūde; 74. pauž nožēlu, ka jautājumam par sagatavotību un reaģēšanu pietiekama uzmanība nav veltīta ne Komisijas paziņojumā, ne Padomes secinājumos par ES CBRN rīcības plānu, kuros galvenā vērība pievērsta konstatēšanai un novēršanai; aicina Komisiju un Padomi lielāku vērību veltīt sagatavotības un reaģēšanas mehānismu izstrādei, kuri nepieciešami sabiedrības veselības un vides aizsardzībai gadījumā, ja ES teritorijā notiktu CBRN negadījums; 75. pauž nožēlu, ka CBRN rīcības plānā nav ietverti pasākumi par to, kā saglabāt radioloģisko un nukleāro iekārtu un materiālu drošību un kā uzlabot reaģēšanas plānus attiecībā uz dažādām radioloģiskām avārijām un to ietekmi uz iedzīvotājiem un vidi; 76. pauž satraukumu par gadījumiem, kad atsevišķas personas un aktīvisti ir spējuši iegūt kodolatkritumu materiālus no dažādiem to pārstrādes objektiem Eiropā, un prasa steidzami un saskaņoti rīkoties, lai palielinātu radioaktīvo un nukleāro materiālu un iekārtu drošību; 77. pauž nožēlu, ka Komisijas paziņojumā un Padomes secinājumos par ES CBRN rīcības plānu uzmanības centrā nav sabiedriskā transporta tīkla un tā lietotāju pienācīga veselības aizsardzība, paturot prātā, ka iepriekšējos gados ir notikuši daudzi teroristu uzbrukumi transportam un ka CBRN materiālu pārvadāšanas laikā kopumā paaugstinās CBRN negadījumu risks; aicina dalībvalstis garantēt pretiedarbības aizsardzību personām, kuras pirmās reaģē CBRN negadījumos, kā arī nodrošināt no iedarbības cietušo ārstēšanu, jo īpaši saistībā ar bioloģiskajiem patogēniem; 78. norāda, ka CBRN negadījumam var būt ilgstoša ietekme uz pārtikas kultūraugu audzēšanu un ka tas savukārt var nelabvēlīgi ietekmēt ES pārtikas nekaitīgumu un nodrošinātību ar pārtiku; aicina Komisiju šo aspektu ņemt vērā, izstrādājot ES CBRN rīcības plānu; 79. mudina sadarboties un apmainīties ar paraugpraksi ar valstīm, kuras guvušas pieredzi CBRN riska novērtēšanas, novēršanas, konstatēšanas, izziņošanas un reaģēšanas jomā, piemēram, ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju un Indiju; 80. mudina pieņemt kopīgas politikas pamatnostādnes par augsnes atveseļošanu no ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā vai nukleārā piesārņojuma nolūkā augsni un zemi atjaunot un izmantot pēc iespējas drīzāk, tādējādi samazinot apdraudējumu veselībai un videi; 81. aicina Komisiju un Padomi apsvērt tādu reaģēšanas modeļu izstrādi, kas nodrošina ideālu reakciju CBRN katastrofu gadījumos un kuros īpaša vērība veltīta apmācības iestādēm, medicīniskās aprūpes iestādēm un geriatriskās aprūpes centriem; 82. aicina dalībvalstis, izstrādājot evakuācijas plānus CBRN katastrofas gadījumā, īpašu uzmanību veltīt vecāka gadagājuma cilvēku, bērnu, slimnieku, invalīdu un citu mazāk aizsargātu iedzīvotāju grupu vajadzībām; 83. aicina dalībvalstis gan iestāžu (sabiedrisko un administratīvo), gan vietējā un reģionālā līmenī īpašu uzmanību pievērst civilās aizsardzības patvertnēm, kurās Eiropas iedzīvotāji varētu patverties iespējamās katastrofas gadījumā; 84. mudina Komisiju panākt vienošanos par kopīgiem obligātajiem drošības standartiem ar trešām kaimiņvalstīm, kuru teritorijās ir tādi objekti, kas katastrofas gadījumā varētu izraisīt nopietnu apdraudējumu vides un cilvēku drošībai ES; 85. aicina Komisiju savā rīcības plānā paredzēt drošības pasākumu elastīgāku pielāgošanu tehnoloģijas attīstībai; 86. mudina Komisiju rūpīgi novērtēt pašreizējos drošības pasākumus saistībā ar to ietekmi uz vidi un veselību un nodrošināt, ka jaunus pasākumus ievieš, tikai pamatojoties uz šādu novērtējumu, kas ir jāveic regulāri; o 87. aicina Komisiju izstrādāt ES CBRN pamatplānu laikposmam no šā brīža līdz 2013. gadam, kad tiks pārskatīts ES CBRN rīcības plāns, un šajā pamatplānā aicina paredzēt uzdevumus un politikas pamatnostādnes, par kuru attīstības gaitu un konkrētā laikposmā sasniegtajiem rezultātiem Komisija regulāri sniegs ziņojumus Eiropas Parlamentam; 88. aicina dalībvalstis un Komisiju saskaņā ar tās ieteikumiem īsā laikā pārskatīt un piemērot ES CBRN rīcības plānu un sagaida, ka tas tiks drīzumā izdarīts; turklāt mudina Komisiju un Padomi nākamo ES CBRN rīcības plānu Parlamentam iesniegt vismaz vienu gadu pirms tiek sākts tā īstenošanas posms, lai Parlaments laikus varētu sniegt atzinumu; 89. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ES reģionālā politika: Eiropas Komisijas palīdzības un kontroles procedūras |
| |||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 174.–178. pantu, – ņemot vērā Komisijas 2010. gada 28. maija priekšlikumu par Finanšu regulas, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, pārskatīšanu (COM(2010)0260), – ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu(1), – ņemot vērā 2008. gada 21. oktobra rezolūciju par pārvaldību un partnerību reģionālās politikas jomā valstu, reģionu un projektu līmenī(2), – ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par reģionālās politikas pārredzamību un finansēšanu(3), – ņemot vērā Reģionu komitejas 2009. gada 17. un 18. jūnija Balto grāmatu par daudzlīmeņu pārvaldību un konsultāciju ziņojumu, – ņemot vērā 2010. gada 16. un 17. marta neformālās ministru sanāksmes Malagā secinājumus, – ņemot vērā Komisijas 2004. gada 6. septembra paziņojumu “Dalībvalstu un Komisijas attiecīgie pienākumi struktūrfondu un Kohēzijas fonda dalītā vadībā ‐ pašreizējā situācija un perspektīvas jaunajā plānošanas periodā pēc 2006. gada” (COM(2004)0580), – ņemot vērā Komisijas 2008. gada 14. maija paziņojumu “Pārrunu rezultāti saistībā ar kohēzijas politikas stratēģijām un programmām 2007.–2013. gada plānošanas periodam” (COM(2008)0301), – ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2006. un 2008. finanšu gadā, – ņemot vērā Komisijas 2008. gada 19. februāra paziņojumu “Rīcības plāns Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību” (COM(2008)0097), – ņemot vērā Komisijas 2009. gada 3. februāra paziņojumu “Ziņojums, kā tiek īstenots rīcības plāns Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību” (COM(2009)0042), – ņemot vērā komisāru Samecki un Špidla 2009. gada 28. oktobra paziņojumu Komisijai par starpposma ziņojumu, kurā aplūkots, kā tiek īstenots rīcības plāns Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību' (SEC(2009)1463), – ņemot vērā Komisijas 2010. gada 18. februāra paziņojumu “Rīcības plāns Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību” (COM(2010)0052), – ņemot vērā Reglamenta 48. pantu, – ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A7–0280/2010), A. tā kā kohēzijas politikas īstenošana galvenokārt ir decentralizēta un tā ir balstīta uz vietējo un reģionālo iestāžu atbildības uzņemšanos; B. tā kā kohēzijas politikai ir priekšgājēja loma daudzlīmeņu pārvaldības ieviešanā kā instrumentam, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas kvalitāti, aktīvi iesaistot reģionālā un vietējā līmeņa iestādes, sākot no debatēm pirms likumdošanas posma; C. tā kā jēdziens “daudzlīmeņu pārvaldība” nozīmē Savienības, dalībvalstu un vietējo un reģionālo iestāžu, kā arī sociālekonomisko partneru un NVO saskaņotu rīcību, kura balstīta uz partnerības un līdzfinansēšanas principu un kuras mērķis ir izstrādāt un īstenot Eiropas Savienības politiku, un šāda definīcija ietver atbildības dalīšanu starp dažādiem pārvaldības līmeņiem; D. tā kā Eiropas Revīzijas palāta 2006. gada ziņojumā norādīja, ka kohēzijas politikas kontroles sistēmas nav pietiekami efektīvas un to kļūdu līmenis atmaksātajos izdevumos ir 12 %, un 2008. gada ziņojumā šie dati tika apstiprināti, uzrādot 11 % neatbilstoši kompensētu līdzekļu; E. tā kā Komisijai ir jānostiprina pārraudzītājas loma, lai samazinātu kļūdu līmeni, jāuzlabo kontroles sistēma un jāpalielina atbalsts reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm un līdzekļu saņēmējiem, kas ilgtermiņā šīs jomas politiku padarīs vairāk orientētu uz rezultātu un lietotāju; F. tā kā pārmērīgi sarežģītas finansējuma pieprasīšanas procedūras un pārlieku liels pārbaužu skaits varētu attālināt iespējamos līdzekļu saņēmējus no kohēzijas politikas; G. tā kā praktiskus risinājumus, kādus attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem (piemēram, sabiedrisko transportu, dzeramo ūdeni, sabiedrības veselību, sociālajiem mājokļiem un valsts izglītību) sagaida mūsu līdzpilsoņi, var panākt tikai ar labu pārvaldību, kas ietver divas papildinošas sistēmas: pirmkārt, iestāžu sistēma, kas paredz kompetenču un budžeta sadali starp valsti un reģionālām un vietējām iestādēm, otrkārt, partnerības sistēma, kas vieno valsts un privātos dalībniekus, kuri nodarbojas ar tiem pašiem jautājumiem noteiktā teritorijā; H. tā kā partnerībā būtu jāņem vērā visas attiecīgās kopienas un grupas, tā var sniegt priekšrocības un pievienoto vērtību kohēzijas politikas īstenošanā ar lielāku leģitimitāti, garantētu pārredzamību un līdzekļu labāku apgūšanu un to vajadzētu arī vērtēt pēc tai piemītošās sociālās un pilsoniskās vērtības; I. tā kā, īstenojot integrētu pieeju, ir jāpievērš uzmanība reģionu specifikai (nelabvēlīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un dabas apstākļi, iedzīvotāju skaita samazināšanās, attālākie reģioni u.c.), lai atrisinātu vietējos un reģionālos jautājumus, Daudzlīmeņu pārvaldības piemērošana 1. atzinīgi vērtē Reģionu komitejas Balto grāmatu par daudzlīmeņu pārvaldību un vietējā līmeņa subsidiaritātes atzīšanu Lisabonas līgumā; uzsver, ka daudzlīmeņu pieeja jāpiemēro ne tikai vertikāli, bet arī horizontāli starp viena līmeņa dalībniekiem visās Savienības politikās ar dalītu kompetenci, tostarp kohēzijas politikā; 2. atzinīgi vērtē 2010. gada marta neformālās ministru sanāksmes Malagā secinājumus un uzskata, ka daudzlīmeņu pārvaldība ir priekšnoteikums teritoriālās kohēzijas nodrošināšanai Eiropā; aicina šo principu padarīt obligātu dalībvalstīm tajās politikas jomās, kurām ir ievērojama teritoriālā ietekme, lai nodrošinātu reģionu līdzsvarotu attīstību atbilstoši subsidiaritātes principam; norāda, ka šāds noteikums noteikti nedrīkstētu izraisīt apgrūtinošākas procedūras; 3. uzskata, ka labai daudzlīmeņu pārvaldībai ir jābūt balstītai uz augšupēju pieeju, ņemot vērā dažādās dalībvalstīs spēkā esošo administratīvo noteikumu daudzveidību; aicina dalībvalstis noteikt visefektīvākos veidus pārvaldības īstenošanai dažādos līmeņos un uzlabot savu sadarbību ar reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī ar Kopienas administrāciju, piemēram, aicinot visu pārvaldības līmeņu oficiālos pārstāvjus piedalīties periodiskās sanāksmēs ar Komisiju vai izveidojot Eiropas teritoriālos paktus, kas pēc brīvprātības principa sasaista attiecīgos pārvaldības līmeņus; 4. iesaka sistematizēt teritoriālās ietekmes analīzi, iesaistot politisko lēmumu pieņemšanas pirmajos posmos dažādos ieinteresētos dalībniekus, lai izvērtētu Kopienas likumdošanas un neleģislatīvo priekšlikumu ietekmi uz reģionu ekonomiku, sociālo jomu un vidi; 5. uzsver, ka daudzlīmeņu pārvaldība ļauj labāk izmantot teritoriālās sadarbības potenciālu, pateicoties izveidotajām pārrobežu attiecībām starp privāto un publisko sektoru; mudina tās dalībvalstis, kuras vēl nav pieņēmušas nepieciešamos noteikumus, kas ļauj izveidot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas, izdarīt to pēc iespējas drīz; iesaka Komisijai veicināt informācijas apmaiņu starp jau izveidotajām Eiropas teritoriālās sadarbības grupām un tām, kas saistībā ar esošajām programmām ir tapšanas procesā; atzinīgi vērtē Reģionu komitejas veikumu attiecībā uz Eiropas teritoriālajām sadarbības grupām (ETSG) un aicina izmantot tai pieejamos instrumentus, jo īpaši Lisabonas stratēģijas īstenošanas uzraudzības forumu un subsidiaritātes uzraudzības tīklu, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu starp reģioniem un dalībvalstīm un tādējādi kopīgi identificētu un noteiktu mērķus un no tiem izrietošās plānošanas darbības, kā arī salīdzinoši novērtētu kohēzijas politikas rezultātus; 6. aicina valsts, reģionālās un vietējās iestādes pašreizējā plānošanas periodā pastiprināti izmantot integrēto pieeju; kontekstā ar nākotnes kohēzijas politiku iesaka šādu pieeju padarīt par obligātu; uzskata ‐ īstenojot elastīgu un integrētu pieeju, vajadzētu ņemt vērā ne tikai teritoriālās attīstības ekonomikas, sociālos un vides aspektus, bet arī sniegt iespēju dažādo partneru interešu koordinēšanai, ņemot vērā teritoriālās īpatnības, lai risinātu vietēja un reģionāla līmeņa problēmas; 7. mudina Komisiju publiskā un privātā sektora pārstāvjiem izstrādāt vadlīnijas par to, kā daudzlīmeņu pārvaldības un integrētās pieejas principus ieviest praksē; ierosina darbības, kuru mērķis ir veicināt šīs divas pieejas, finansēt no ERAF tehniskās palīdzības līdzekļiem; 8. ierosina Reģionu komitejai izmantot 2011. gada atvērto durvju dienas un ‐ ciktāl šajā posmā vēl iespējams ‐ 2010. gada atvērto durvju dienas tam, lai veicinātu un padziļinātu debates par vispiemērotāko daudzlīmeņu pārvaldības veicināšanas līdzekļu noteikšanu; iesaka izstrādāt atzinības zīmi par daudzlīmeņu pārvaldību un no 2011. gada to ieviest visos ES reģionos; 9. norāda, ka decentralizēti īstenošanas mehānismi ir nozīmīgs daudzlīmeņu pārvaldības faktors; ņemot vērā vienkāršošanas nepieciešamību, mudina dalībvalstis un reģionus attiecīgā gadījumā deleģēt darbības programmu daļēju īstenošanu un jo īpaši efektīvāk izmantot vispārējās dotācijas; aicina tos gan likumdošanas, gan budžeta līmenī veikt nepieciešamos decentralizācijas pasākumus, lai daudzlīmeņu pārvaldības sistēma varētu efektīvi darboties, ievērojot partnerības un subsidiaritātes principu; uzsver, ka būtu jāpalielina reģionālo un vietējo iestāžu, jo īpaši iestāžu ar likumdošanas pilnvarām, līdzdalība, jo tās vislabāk pārzina attiecīgo reģionu iespējas un vajadzības un tādējādi var sekmēt labāku kohēzijas politikas īstenošanu; 10. mudina dalībvalstis ‐ lai varētu laicīgi sākt dialogu ‐ jau pašā sākumā iesaistīt attiecīgās reģionālās un vietējās iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības dalībniekus sarunās par Savienības tiesību aktiem un programmām, ko finansē no struktūrfondiem; aicina šīs iestādes piedalīties atbildīgās lēmumu pieņemšanas struktūrās uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar valstu pārstāvjiem; 11. uzsver ‐ lai nodrošinātu fondu efektīvu apgūšanu un maksimālu ietekmi, ir vajadzīga pietiekama administratīvā veiktspēja gan ES, gan reģionālā un vietējā līmenī; tādēļ aicina Komisiju uzlabot savu administratīvo veiktspēju, lai palielinātu kohēzijas politikas pievienoto vērtību un nodrošinātu pasākumu ilgtspējīgumu, un aicina dalībvalstis nodrošināt atbilstošas administratīvās struktūras un cilvēkkapitālu, kad ir runa par pieņemšanu darbā, atalgojumu, apmācību, resursiem, procedūrām, pārredzamību un pieejamību; 12. aicina dalībvalstis attiecīgā gadījumā arī stiprināt reģionālo un vietējo iestāžu lomu programmu sagatavošanā, pārvaldībā un īstenošanā, kā arī palielināt tām pieejamos resursus; iesaka kohēzijas politikā ieviest vietējās attīstības metodoloģiju, kas pamatojas uz vietējo partnerību, jo īpaši projektiem, kuri saistīti ar pilsētu, lauku un pārrobežu jautājumiem; aicina Komisiju veicināt partnerības starp reģioniem, kuriem ir līdzīga attīstības potenciāla specifika, un nodrošināt atbilstīgas ES līmeņa struktūras ieviešanu ar mērķi koordinēt makroreģionālo sadarbību; 13. uzskata, ka partnerības un līdzfinansējuma principi sekmē vietējā un reģionālā līmeņa iestāžu atbildības uzņemšanos kohēzijas politikas īstenošanā; atgādina par apņemšanos nodrošināt šos labas pārvaldības principus un prasa to turpmāku piemērošanu, neraugoties uz publisko izdevumu ierobežojumiem ekonomikas krīzes dēļ; 14. iesaka uzlabot partnerības praksi un mudina Komisiju ierosināt vienotu definīciju partnerības jēdzienam, kas būtu priekšnosacījums reālas partnerības veidošanai ar reģionālajām un vietējām iestādēm, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem; prasa Komisijai rūpīgi pārbaudīt šī principa ieviešanu, izstrādājot īpašus novērtēšanas instrumentus, un ar IKT rīku palīdzību izplatīt paraugpraksi šajā jomā; uzsver, ka partnerība var veicināt efektivitāti, lietderību, leģitimitāti un pārredzamību visos struktūrfondu plānošanas un īstenošanas posmos, kā arī sekmēt apņēmību un ieinteresētību attiecībā uz programmas rezultātiem; uzsver brīvprātīgo nozares nozīmīgo lomu partnerības procesā; 15. atgādina par prasību apspriesties ar plašu sabiedrību, izmantojot organizācijas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, un NVO, lai ņemtu vērā to ieteikumus, un uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības dalība sekmē lēmumu pieņemšanas leģitimizāciju; norāda, ka centieni iesaistīt sabiedrību darbības programmu sagatavošanā periodam no 2007. gada līdz 2013. gadam nav bijusi tik veiksmīga, kā cerēts; aicina Komisiju apzināt paraugpraksi un veicināt tās piemērošanu, lai uzlabotu sabiedrības iesaistīšanos pirms nākamā plānošanas perioda; 16. aicina daudzlīmeņu pārvaldības principu integrēt visos stratēģijas “Eiropa 2020” plānošanas un īstenošanas posmos, lai nodrošinātu reģionālo un vietējo iestāžu, kurām tā jāīsteno, patiesu ieinteresētību par rezultātiem; šajā sakarā atgādina par priekšlikumu Vietējo un reģionālo pašvaldību teritoriālajam līgumam par stratēģiju “Eiropa 2020”, lai mudinātu reģionus un pašvaldības iesaistīties stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sekmīgā īstenošanā; 17. iesaka Komisijai atkārtoti analizēt iespējas īstenot Eiropas Parlamenta ierosināto izmēģinājuma projektu “Erasmus vēlētiem vietējiem un reģionāliem pārstāvjiem” un, lai paaugstinātu ierosināto projektu standartu un sasniegtu efektivitātes mērķi, aicina Komisiju kopā ar partneriem, kas specializējušies integrētas pieejas un daudzlīmeņu pārvaldības koncepciju ieviešanā, izmantojot līdzekļus no budžeta pozīcijas, kas paredzēta ERAF darbības tehniskās palīdzības līdzekļiem, īstenot apmācības un mobilitātes sistēmu vietējā līmeņa un reģionu pārstāvjiem, kuri iesaistīti kohēzijas politikas programmu vadīšanā; tādēļ prasa Komisijai mērķtiecīgi piešķirt finansējumu minētajām iniciatīvām un uzlabot tīklu veidošanu ar reģionālajām un vietējām iestādēm, tostarp ar Reģionu komitejas starpniecību; 18. uzskata, ka Eiropas reģionu tīkliem vajadzētu izvērst savu darbību pārvaldības un partnerības paraugprakses jomā, likt lielāku uzsvaru uz politisko un stratēģisko pieredzi, kas gūta iepriekšējos programmu ciklos, kā arī nodrošināt publisku piekļuvi nozīmīgākajai informācijai par pieredzes apmaiņu visās ES valodās un tādējādi veicināt paraugprakses efektīvu īstenošanu; Komisijas lomas stiprināšana reģionālo un vietējo iestāžu atbalstā 19. uzskata, ka reģionālo un vietējo iestāžu lielākai lomai jābūt līdzsvarā ar Komisijas kā uzraudzītājas lomu, kas paredz drīzāk pievērsties revīzijas sistēmām, nevis atsevišķiem projektiem; tādēļ aicina izstrādāt ES sertifikācijas sistēmu valstu revīzijas iestādēm; mudina Komisiju pabeigt atbilstības novērtējuma ziņojumu apstiprināšanu, lai izvairītos no maksājumu kavējumiem un līdzekļu zaudējumiem finanšu saistību atcelšanas dēļ, un līdz 2012. gadam iesniegt priekšlikumu par pieļaujamo kļūdas risku; 20. atzinīgi vērtē Komisijas secinājumus ziņojumā par 2010. gada februāra rīcības plānu un līdz šim sāktās korektīvās un preventīvās darbības; aicina Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu turpināt iesākto darbu visu īstenošanas periodu, lai uzturētu pateicoties rīcības plānam sasniegto tempu; 21. uzsver, ka jāuzlabo Eiropas iniciatīvu koordinēšana kohēzijas politikas un struktūrpolitikas jomā, lai neapdraudētu reģionālās politikas saskaņotību; tādēļ aicina Komisijā uzlabot saskaņošanu starp Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu, kas ir atbildīgs par kohēzijas politiku un struktūrpolitiku, un ģenerāldirektorātiem, kuru kompetencē ir attiecīgās nozaru iniciatīvas; attiecībā uz Lisabonas līgumā paredzēto vietējo un reģionālo pašvaldību tiesību nostiprināšanu prasa, lai tās tiktu ciešāk iesaistītas politikas izstrādē Komisijas līmenī nolūkā palielināt par projektiem atbildīgo personu atbildību; turklāt aicina Komisiju tomēr vairāk kontrolēt rezultātus uz vietas, lai labāk novērtētu projektu struktūru un pasākumu efektivitāti attiecībā uz tiem noteiktajiem mērķiem; 22. aicina Komisiju stiprināt iniciatīvu, kas paredz pārvaldības un sertificēšanas iestāžu to darbinieku apmācīšanu, kas veic apmācību; uzsver, ka šis process ir nepārtraukti jāuzrauga, lai nodrošinātu, ka apmācību saturs atbilstošā mērā nonāk līdz zemākajam līmenim, sasniedzot vietējā līmeņa dalībniekus; 23. mudina Komisiju nekavējoties uzsākt jaunā portāla darbību struktūrfondu kopējā datubāzē 2007, dodot iespēju visiem ar struktūrfondiem saistītajiem dalībniekiem tieši piekļūt vajadzīgajai informācijai; iesaka dalībvalstīm popularizēt šo instrumentu un par to informēt reģionālās un vietējās iestādes, kā arī galīgos līdzekļu saņēmējus; 24. aicina Komisiju īstenot papildu tehniskās palīdzības mehānismus, lai reģionu un vietējā līmenī uzlabotu zināšanas par problēmām saistībā ar īstenošanu, it īpaši dalībvalstīs, kur, kā norādīts Komisijas veiktā 2000.–2006. gada kohēzijas politikas programmu īstenošanas ex post novērtējumā, tiek novērotas plaši izplatītas problēmas saistībā ar to administratīvo veiktspēju šo programmu īstenošanas jomā; 25. pieprasa standartizētu vienota informācijas un vienota revīzijas modeļa (SISA) piemērošanu visos revīzijas līmeņos, lai izvairītos no revīziju dublēšanās un pārmērīgas kontroles; mudina Komisiju izdot vienotas revīzijas rokasgrāmatu, iekļaujot visus līdz šim noteiktos norādījumus; 26. aicina dalībvalstis vairāk izmantot finansēšanas tehnikas instrumentus kā līdzekļus, lai uzlabotu projektu kvalitāti un privāto dalībnieku, it īpaši MVU, dalību Eiropas projektos; aicina Komisiju vienkāršot šo instrumentu darbības noteikumus, jo to pašreizējā sarežģītība ierobežo izmantošanu; 27. ir pārliecināts, ka atbilstības procedūrām nodrošināšana nedrīkst kaitēt intervences pasākumu kvalitātei; prasa Komisijai nākotnē izstrādāt vairāk uz rezultātu orientētu politiku, vairāk pievēršoties kvalitātei un stratēģisku projektu izstrādei, nevis kontrolei; tādēļ mudina Komisiju izstrādāt objektīvus un kvantitatīvus rādītājus, kas ir salīdzināmi visā Savienībā, lai uzlabotu uzraudzības un novērtēšanas sistēmas, un turpmāk apsvērt elastīgāku noteikumu nepieciešamību ekonomikas krīzes gadījumā; 28. uzsver, ka pārredzamas un skaidras procedūras ir viens no labas pārvaldības faktoriem; tādēļ atzinīgi vērtē Finanšu regulas un struktūrfondu noteikumu notiekošo vienkāršošanu un aicina dalībvalstis pilnībā ievērot pārskatītās Finanšu regulas prasības un atklāt informāciju par struktūrfondu līdzekļu galīgajiem saņēmējiem; mudina Komisiju ierosināt saprotamus noteikumus, kurus nevajadzēs bieži grozīt; aicina laika posmam pēc 2013. gada vienkāršot fondu struktūru, nevis tādēļ, ka pārdzīvota ekonomikas krīze, bet saskaņā ar turpmākās kohēzijas politikas vispārīgu principu, lai sekmētu līdzekļu apguvi, un iesaka pārredzamāk un elastīgāk izmantot ES fondus, lai novērstu lieku administratīvo slogu, kas iespējamos partnerus var atturēt no dalības projektos; 29. atzinīgi vērtē 2010. gada Komisijas stratēģisko ziņojumu par kohēzijas politikas programmu īstenošanu, jo, īstenojot atgriezenisko saiti, tas var sniegt nozīmīgu informāciju politikas veidošanas procesā; uzskata, ka minētajā ziņojumā paustie secinājumi ir rūpīgi jāņem vērā, arī izstrādājot priekšlikumus par kohēzijas politikas programmu efektīvāku īstenošanu; 30. atkārtoti pauž apņemšanos veidot stabilu un pienācīgi finansētu kohēzijas politiku, kas nodrošina visu Eiropas Savienības reģionu harmonisku attīstību; prasa šīs politikas budžetu saglabāt arī pēc 2013. gada un noraidīt visus mēģinājumus to renacionalizēt; 31. aicina Komisiju turpmākajos regulējumos rīkoties saskaņā ar diferenciācijas un proporcionalitātes principu un prasības pielāgot atbilstoši programmu lielumam un partneriem, it īpaši, ja ir iesaistītas nelielas publiskās iestādes; prasa visiem fondiem plašāk izmantot vienreizējos maksājumus un vienotas likmes, it īpaši, ja līdzekļi paredzēti pieskaitāmo izmaksu segšanai vai tehniskajai palīdzībai; ierosina ieviest noteikumu elastīgākai kritēriju novērtēšanai, lai sekmētu novatoriskus projektus un vienkāršākas kontroles prasības izmēģinājuma projektiem; mudina Komisiju attīstīt “uzticības saišu” principu ar dalībvalstīm, kas apņemas pienācīgi izmantot fondus un nodrošina to; 32. prasa ‐ lai politiku nākotnē padarītu lietotājam draudzīgāku, labāk jāsaskaņo un jāintegrē struktūrfondu noteikumi, izvairoties no projektu sadalīšanas vairākās daļās, lai tas attiektos uz dažādiem fondiem; iesaka vairāk pievērsties ne tikai izdevumu pareizībai, bet nodrošināmo darbību kvalitātei, un resursus vairāk paredzēt palīdzības nodrošināšanai vadības līmenī; 33. aicina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumus nākamā plānošanas perioda noteikumiem, savlaicīgi pieņemt īstenošanas regulu, izstrādāt vajadzīgos norādījumus un nodrošināt ar tiem saistītas mācības, kā arī veicināt sarunu procesu un darbības programmu apstiprināšanu, tādējādi novēršot kavēšanos saistībā ar kohēzijas politikas īstenošanu un fondu apgūšanu pēc 2013. gada; o 34. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.
| ||||||||||||||
| Sadarbības koordinatoru tīkla izveide imigrācijas jomā ***I |
| |||||||
| ||||||||
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2009)0322), – ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 63. panta pirmās daļas 3. punkta b) apakšpunktu un 66. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0055/2009), – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu, 74. pantu un 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, – ņemot vērā 2010. gada 1. decembra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu, – ņemot vērā Reglamenta 55. pantu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A7-0342/2010), 1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju; 2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2010. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 377/2004 par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 493/2011.) | ||||||||
| Eiropas aizsardzības rīkojums ***I |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā dalībvalstu grupas iniciatīvu (00002/2010), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 76. panta b) punktu, 82. panta 1. punkta otrās daļas d) punktu un 289. panta 4. punktu, ar kuru saskaņā Padome ir iesniegusi Parlamentam tiesību akta projektu (C7-0006/2010), – ņemot vērā Līguma par ES darbību 294. panta 3. un 15. punktu; – ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ieteikto juridisko pamatu, – ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniedzis dalībvalsts parlaments un kurā apgalvots, ka tiesību akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam, – ņemot vērā valstu parlamentu sniegto ieguldījumu tiesību akta projekta izstrādē, – ņemot vērā Reglamenta 37., 44. un 55. pantu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas kopīgās sanāksmes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A7-0354/2010), 1. pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2010. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/../ES par Eiropas aizsardzības rīkojumu
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu, ņemot vērā Beļģijas Karalistes, Bulgārijas Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Ungārijas Republikas, Polijas Republikas, Portugāles Republikas, Rumānijas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīvu, pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(1), tā kā: (1) Eiropas Savienība ir sev izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. (2) Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 82. panta 1. punktā noteikts, ka tiesiskā sadarbība krimināllietās Savienībā pamatojas uz tiesas spriedumu un lēmumu savstarpējas atzīšanas principu. (3) Saskaņā ar Stokholmas programmu, ko Eiropadome pieņēma 2009. gada 10. un 11. decembra sanāksmē, savstarpēju atzīšanu var attiecināt uz visiem tiesas spriedumu un lēmumu veidiem, kuri atkarībā no tiesību sistēmas var būt spriedumi un lēmumi krimināllietās vai administratīvajās lietās. Tā arī aicina Komisiju un dalībvalstis izskatīt to, kā uzlabot tiesību aktus un praktiskus atbalsta pasākumus, lai aizsargātu noziegumos cietušās personas. Programmā arī norādīts, ka noziegumā cietušajiem var piedāvāt īpašus aizsardzības pasākumus, kuriem vajadzētu būt spēkā Savienībā. Šī direktīva veido daļu no saskaņotu un vispusīgu pasākumu kopuma attiecībā uz noziegumos cietušo personu tiesībām. (4) Eiropas Parlamenta 2009. gada 26. novembra rezolūcijā par vardarbības pret sievietēm izskaušanu dalībvalstis ir aicinātas uzlabot tiesību aktus un politikas virzienus, lai cīnītos pret dažāda veida vardarbību pret sievietēm un rīkotos tā, lai tiktu novērsti vardarbības pret sievietēm cēloņi, īstenojot arī profilaktiskus pasākumus, un aicina Savienību nodrošināt visām vardarbībā cietušajām personām tiesības saņemt palīdzību un atbalstu. Eiropas Parlamenta 2010. gada 10. februāra rezolūcijā par vīriešu un sieviešu līdztiesību Eiropas Savienībā (2009) pausts atbalsts priekšlikumam ieviest uz cietušajām personām attiecināmu Eiropas aizsardzības rīkojumu. (5) Kopējā tiesiskuma telpā bez iekšējām robežām ir jānodrošina, lai aizsardzība, ko fiziskai personai nodrošina vienā dalībvalstī, saglabātos un turpinātos jebkurā citā dalībvalstī, uz ko persona pārvietojas vai ir pārvietojusies. Tāpat būtu jānodrošina, lai Savienības pilsoņu tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā likumīga izmantošana saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 2. punktu un LESD 21. pantu neizraisītu to aizsardzības zaudēšanu. (6) Lai sasniegtu šos mērķus, ar šo direktīvu būtu jāparedz noteikumi, ar kuriem aizsardzību, kas izriet no konkrētiem aizsardzības pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar vienas dalībvalsts (“izdevējas valsts”) tiesību aktiem, var attiecināt uz citu dalībvalsti, kurā aizsargātā persona nolemj dzīvot vai uzturēties (“izpildītāja valsts”) ▌. (7) Šajā direktīvā ir ņemtas vērā dalībvalstu atšķirīgās tiesiskās tradīcijas, kā arī tas, ka efektīvu aizsardzību var nodrošināt ar aizsardzības rīkojumiem, ko izdevusi iestāde, kas nav krimināltiesa. Šī direktīva neparedz pienākumus grozīt valstu sistēmas, lai pieņemtu aizsardzības pasākumus. (8) Šī direktīva attiecas uz aizsardzības pasākumiem, kuri paredzēti, lai personu aizsargātu pret citas personas noziedzīgu darbību, kas var jebkādā veidā apdraudēt tās dzīvību, fizisko, psiholoģisko un seksuālo neaizskaramību, piemēram, nepieļaujot nekādu uzmākšanos, kā arī lai aizsargātu tās cieņu vai personas brīvību, piemēram, novēršot nolaupīšanu, izsekošanu un cita veida netiešu ietekmēšanu, kā arī lai novērstu jaunas noziedzīgas darbības vai mazinātu agrāk izdarītu noziedzīgu nodarījumu sekas. Šīs aizsargātās personas personīgās tiesības atbilst pamatvērtībām, ko atzīst un aizsargā visās dalībvalstīs. Ir svarīgi uzsvērt, ka šī direktīva attiecas uz aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti nevis tikai to personu aizsardzībai, kuras cietušas vardarbībā dzimuma dēļ, bet visu cietušo personu aizsardzībai, ņemot vērā ikviena attiecīgā nozieguma īpatnības. (9) Šī direktīva attiecas uz aizsardzības pasākumiem, kurus neatkarīgi no to veida ‐ vai nu tie ir krimināltiesiski, civiltiesiski vai administratīvi aizsardzības pasākumi ‐ pieņem tiesu iestāde vai līdzīga iestāde saistībā ar kriminālprocesu vai saistībā ar jebkādu citu tiesvedību par darbībām, kuras izskatītas vai varētu būt izskatītas tiesvedībā tiesā ar jurisdikciju krimināllietās. (10) Šo direktīvu ir paredzēts piemērot aizsardzības pasākumiem, kurus pieņem, lai aizstāvētu noziegumos cietušās personas vai iespējamās cietušās personas; direktīva nebūtu jāpiemēro pasākumiem, kuri pieņemti, lai aizsargātu lieciniekus. (11) Ja aizsardzības pasākumu, kā noteikts šajā direktīvā, pieņem, lai aizsargātu galvenās aizsargātās personas radinieku, Eiropas aizsardzības rīkojumu var pieprasīt un izdot arī attiecībā uz šo radinieku, ievērojot šajā direktīvā noteiktos nosacījumus. (12) Ikviens pieprasījums par Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanu jāapstrādā pietiekami ātri, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus, tostarp jautājuma steidzamību, aizsargātās personas paredzamo ierašanās datumu izpildītājas valsts teritorijā un, ja iespējams, aizsargātās personas apdraudējuma pakāpi. (13) Ja saskaņā ar šo direktīvu ir jāsniedz informācija personai, kas rada apdraudējumu, vai aizsargātajai personai, būtu jāinformē arī attiecīgās personas aizbildnis vai pārstāvis, ja tāds ir. Pienācīga uzmanība būtu jāpievērš arī tam, ka tiesvedības laikā aizsargātajai personai, personai, kas rada apdraudējumu, vai šādu personu pārstāvjiem ir jāsaņem informācija viņiem saprotamā valodā, kā noteikts šajā direktīvā. (14) Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanas un atzīšanas procedūru laikā kompetentajām iestādēm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība cietušo personu, tostarp jo īpaši mazāk aizsargātu personu, piemēram, nepilngadīgo vai personu ar invaliditāti, vajadzībām. (15) Lai piemērotu šo direktīvu, aizsardzības pasākumu var noteikt pēc sprieduma pieņemšanas, kā definēts 2. pantā Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumā 2008/947/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai(2), vai pēc lēmuma par pārraudzības pasākumiem, kā definēts 4. pantā Padomes 2009. gada 23. oktobra Pamatlēmumā 2009/829/TI, ar ko attiecībās starp Eiropas Savienības dalībvalstīm savstarpējas atzīšanas principu piemēro lēmumiem par uzraudzības pasākumiem kā alternatīvu pirmstiesas apcietinājumam(3). (16) Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 2. punktu personai, kas rada apdraudējumu, būtu jāsniedz iespēja tikt uzklausītai un apstrīdēt aizsardzības pasākumu vai nu procedūrā, kurā pieņem aizsardzības pasākumu, vai pirms Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanas. (17) Lai novērstu jauna nozieguma izdarīšanu pret cietušo izpildītājā valstī, būtu jānodrošina tiesiskais pamats, lai minētā valsts varētu atzīt izdevējā valstī iepriekš pieņemtu lēmumu par labu cietušajam, vienlaicīgi novēršot nepieciešamību cietušajam sākt jaunu procedūru vai atkārtoti sniegt pierādījumus izpildītājā valstī, it kā izdevējā valstī nebūtu pieņemts lēmums. Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšana izpildītājā valstī paredz, inter alia,, ka šīs valsts kompetentā iestāde saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītiem ierobežojumiem pieņem izdevējā valstī paredzētu aizsardzības pasākumu pastāvēšanu un spēkā esamību, atzīst Eiropas aizsardzības rīkojumā aprakstītos faktiskos apstākļus un piekrīt, ka aizsardzība ir jānodrošina un būtu jānodrošina arī turpmāk saskaņā ar tās tiesību aktiem. (18) Šajā direktīvā ir konkrēts skaits pienākumu vai aizliegumu, un, ja izdevēja valsts tos nosaka un ietver Eiropas aizsardzības rīkojumā, tie izpildītājā valstī būtu jāatzīst un jāīsteno, ievērojot šajā direktīvā izklāstītos ierobežojumus. Valsts līmenī var būt arī cita veida aizsardzības pasākumi, tādi kā personas, kas rada apdraudējumu, pienākums uzturēties noteiktā vietā, ja to paredz valsts tiesību akti. Šādus pasākumus var īstenot izdevējā valstī saskaņā ar procedūru, kuras rezultātā pieņem kādu no aizsardzības pasākumiem, kas saskaņā ar šo direktīvu var būt pamats Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanai. (19) Tā kā kompetence izdot un piemērot aizsardzības pasākumus dalībvalstīs ir dažādām iestādēm (civiltiesību, krimināltiesību vai administratīvām), būtu pareizi šajā direktīvā paredzēt dalībvalstu sadarbības mehānisma lielu elastību. Tādēļ izpildītājas valsts kompetentajai iestādei nav vienmēr jāparedz tādi paši aizsardzības pasākumi kā tie, kas pieņemti izdevējā valstī, bet tai ir noteikta rīcības brīvība pieņemt jebkādus pasākumus, ko tā saskaņā ar saviem tiesību aktiem līdzīgā gadījumā uzskata par pareiziem un piemērotiem, lai aizsargājamajai personai arī turpmāk nodrošinātu aizsardzību, ņemot vērā aizsardzības pasākumu, kas pieņemts izdevējā valstī un kas aprakstīts Eiropas aizsardzības rīkojumā. (20) Pie pienākumiem vai aizliegumiem, uz ko attiecas šī direktīva, pieder arī pasākumi, kas paredzēti, lai ierobežotu personiskus vai attālinātus kontaktus starp aizsargājamo personu un personu, kas rada apdraudējumu, piemēram, attiecinot uz šādiem kontaktiem konkrētus nosacījumus vai nosakot saziņas satura ierobežojumus. (21) Izpildītājas valsts kompetentajai iestādei būtu jāinformē persona, kas rada apdraudējumu, izdevējas valsts kompetentā iestāde un aizsargātā persona par ikvienu pasākumu, kas īstenots, pamatojoties uz Eiropas aizsardzības rīkojumu. Paziņojumā personai, kas rada apdraudējumu, pienācīgi būtu jāņem vērā aizsargātās personas intereses, t. i., nedrīkst atklāt aizsargātās personas adresi vai citu kontaktinformāciju. Paziņojumā šādu informāciju nevajadzētu iekļaut, un ir jāparedz, ka personai, kas rada apdraudējumu, noteiktajā pienākumu vai aizliegumu īstenošanas pasākumā nav norādīta ne adrese, ne cita kontaktinformācija. (22) Ja izdevējas valsts kompetentā iestāde atsauc Eiropas aizsardzības rīkojumu, izpildītājas valsts kompetentajai iestādei būtu jāizbeidz pasākumi, ko tā ir pieņēmusi, lai īstenotu Eiropas aizsardzības rīkojumu, ar to saprotot, ka izpildītājas valsts kompetentā iestāde patstāvīgi un atbilstoši savas valsts tiesību aktiem var pieņemt jebkādus valsts tiesību aktos paredzētus aizsardzības pasākumus, lai aizsargātu attiecīgo personu. (23) Ņemot vērā to, ka šī direktīva attiecas uz situācijām, kurās uz citu dalībvalsti pārvietojas aizsargātā persona, tās noteikumu izpilde neietver nekādu pilnvaru nodošanu izpildītājai valstij attiecībā uz pamatsankcijām, atliktām, alternatīvām, nosacītām vai sekundārām sankcijām vai attiecībā uz aizsardzības pasākumiem, kas piemēroti personai, kura rada apdraudējumu, ja šī persona turpina dzīvot valstī, kas noteikusi aizsardzības pasākumu. (24) Lai īstenotu praksē pasākumus, kas pieņemti, piemērojot šo direktīvu, attiecīgā gadījumā vajadzētu būt iespējai izmantot elektroniskus līdzekļus saskaņā ar valstu tiesību aktiem un procedūrām. (25) Aizsargātās personas aizsardzības nodrošināšanā iesaistītām iestādēm savstarpēji sadarbojoties, izpildītājas valsts kompetentajai iestādei būtu jāpaziņo izdevējas valsts kompetentajai iestādei par visiem to pasākumu pārkāpumiem, kuri pieņemti izpildītājā valstī, lai nodrošinātu Eiropas aizsardzības rīkojuma izpildi. Šāds paziņojums ļautu izdevējas valsts kompetentajai iestādei uzreiz pieņemt lēmumu par piemērotu rīcību attiecībā uz aizsardzības pasākumu, ko valsts nosaka personai, kas rada apdraudējumu. Vajadzības gadījumā šāda rīcība var būt saistīta ar brīvības atņemšanas pasākuma piemērošanu, aizstājot ar brīvības atņemšanu nesaistīto pasākumu, kas sākotnēji tika pieņemts kā, piemēram, alternatīva preventīvai aizturēšanai vai nosacītas soda atlikšanas sekas. Tā kā ar lēmumu nav paredzēts ex novo uzlikt sankcijas par jauna noziedzīga nodarījuma pastrādāšanu, ir skaidrs, ka izpildītājai valstij vajadzības gadījumā nav liegta iespēja uzlikt par kriminālnozieguma vai citāda nozieguma pastrādāšanu paredzētas sankcijas, ja ir pārkāpti pasākumi, kas pieņemti, lai izpildītu Eiropas aizsardzības rīkojumu. (26) Ievērojot dalībvalstu atšķirīgās tiesiskās tradīcijas, gadījumos, kad izpildītājā valstī lietā, kas būtu līdzīga Eiropas aizsardzības rīkojumā aprakstītajiem faktiskajiem apstākļiem, nebūtu pieejami nekādi aizsardzības pasākumi, izpildītājas valsts kompetentajai iestādei būtu par visiem tai zināmajiem Eiropas aizsardzības rīkojumā aprakstītā aizsardzības pasākuma pārkāpumiem jāziņo izdevējas valsts kompetentajai iestādei. (27) Lai panāktu šīs direktīvas netraucētu piemērošanu katrā konkrētā gadījumā, izdevējas valsts un izpildītājas valsts kompetentajām iestādēm sava kompetence būtu jāīsteno saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, ņemot vērā ne bis in idem principu. (28) Aizsargātajai personai nebūtu jāsedz tādas Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanas izmaksas, kas nav samērīgas salīdzinājumā ar izmaksām līdzīgā lietā tās valstī. Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai pēc Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanas aizsargātajai personai nevajadzētu sākt valsts tiesvedību, lai tiešā saistībā ar Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanu no izpildītājas iestādes saņemtu lēmumu par jebkāda tāda pasākuma pieņemšanu, kuru iespējams piemērot saskaņā ar valsts tiesību aktiem līdzīgā lietā, lai nodrošinātu aizsargātās personas aizsardzību. (29) Ņemot vērā savstarpējas atzīšanas principu, kas ir šīs direktīvas pamatā, dalībvalstīm būtu jāveicina pēc iespējas plašāki tiešie kontakti starp kompetentajām iestādēm šā instrumenta piemērošanā. (30) Neskarot tiesu neatkarību un tiesu iestāžu sistēmas organizatoriskās atšķirības Savienībā, dalībvalstīm būtu jāapsver prasīt, lai personas, kas atbild par Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanas vai atzīšanas procedūrās iesaistīto tiesnešu, prokuroru, policijas un tiesu iestāžu darbinieku apmācību, nodrošinātu šīm minētajām personām atbilstošu apmācību, ņemot vērā šīs direktīvas mērķus. (31) Lai atvieglotu šīs direktīvas piemērošanas novērtējumu, dalībvalstīm būtu jādara zināma Komisijai attiecīga informācija par valsts procedūru piemērošanu saistībā ar Eiropas aizsardzības rīkojumu, informējot vismaz par pieprasīto, izdoto un/vai atzīto Eiropas aizsardzības rīkojumu skaitu. Šajā sakarībā būtu noderīga arī cita veida informācija, piemēram, par attiecīgajiem noziegumu veidiem. (32) Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, aizsargāt apdraudētās personas, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, darbojoties vienpusēji, attiecīgo situāciju pārrobežu rakstura dēļ, un to, ka mēroga un iespējamās iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. panta minēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar šajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. (33) Ar šo direktīvu būtu jāsekmē apdraudētu personu aizsardzība, tādējādi papildinot, bet neskarot instrumentus, kas jau darbojas šajā jomā, piemēram, Padomes Pamatlēmumu 2008/947/TI un Padomes Pamatlēmumu 2009/829/TI. (34) Ja uz lēmumu par aizsardzības pasākumu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās(4), Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību(5) vai Hāgas 1996. gada konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem(6), tad šāda lēmuma atzīšana un izpilde jāveic saskaņā ar attiecīgā juridiskā instrumenta noteikumiem. (35) Dalībvalstīm un Komisijai attiecīgos gadījumos informācija par Eiropas aizsardzības rīkojumu būtu jāiekļauj pašreizējās izglītošanas un informācijas palielināšanas kampaņās par noziegumos cietušo personu aizsardzību. (36) Personas dati, ko apstrādā, īstenojot šo direktīvu, būtu jāaizsargā saskaņā ar Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās(7), un saskaņā ar principiem, kas ir ietverti visu dalībvalstu ratificētajā Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz automātisku personas datu apstrādi. (37) Šajā direktīvā būtu jāievēro pamattiesības, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, ievērojot LES 6. pantu. (38) Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā Konvencijā par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu ietvertās tiesības un principus, IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU. 1. pants Mērķis Šajā direktīvā ir izklāstīti noteikumi, kas tiesu vai līdzīgām iestādēm dalībvalstī, kurā ir izdots kāds aizsardzības pasākums, aizsargājot kādu personu no citas personas noziedzīgas darbības, kas var apdraudēt viņas dzīvību, fizisko vai psiholoģisko integritāti un cieņu, personas brīvību vai seksuālo integritāti, ļauj izdot Eiropas aizsardzības rīkojumu, lai kompetenta iestāde citā dalībvalstī turpinātu aizsargāt konkrēto personu šīs dalībvalsts teritorijā, pēc tam, kad izdevējā valstī ir veikta darbība, par ko tiesa, kurai ir jurisdikcija jo īpaši krimināllietās, ir sākusi vai varētu sākt kriminālprocesu. 2. pants Definīcijas
5) “Izdevēja valsts” ir dalībvalsts, kurā ▌pieņemts aizsardzības pasākums, kas ir pamats Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanai. 6) “Izpildītāja valsts” ir dalībvalsts, kurai Eiropas aizsardzības rīkojums ir nosūtīts tā atzīšanas nolūkā. 7) “Uzraudzības valsts” ir dalībvalsts, kurai nodots spriedums, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2008/947/TI 2. pantā, vai lēmums par uzraudzības pasākumiem, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2009/829/TI 4. pantā. ▌ 3. pants Kompetento iestāžu norīkošana 1. Katra dalībvalsts informē Komisiju par to, kura tiesu vai līdzīga iestāde vai iestādes atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem ir kompetentas izdot Eiropas aizsardzības rīkojumu un atzīt šādu rīkojumu saskaņā ar šo direktīvu gadījumos, kad attiecīgā dalībvalsts ir izdevēja valsts vai izpildītāja valsts. ▌ 2. Komisija saņemto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām turpmākām izmaiņām attiecībā uz 1. punktā minēto informāciju. 4. pants Centrālās iestādes iesaiste 1. Katra dalībvalsts var izraudzīties kādu centrālo iestādi vai, ja to tiesību sistēma paredz, vairākas centrālās iestādes, kas palīdz kompetentajām iestādēm. 2. Katra dalībvalsts, ja tas ir nepieciešams tās tiesu sistēmas organizācijas dēļ, centrālajai iestādei vai centrālajām iestādēm var paredzēt atbildību par visu Eiropas apcietināšanas rīkojumu administratīvu pārsūtīšanu un saņemšanu, kā arī citu oficiālu saraksti, kas attiecas uz tiem. Tādējādi visa kompetento iestāžu savstarpējā saziņa, konsultācijas, informācijas apmaiņa, izmeklēšanas rezultātu un paziņojumu nosūtīšana pēc vajadzības var notikt ar attiecīgās valsts centrālās iestādes vai centrālo iestāžu palīdzību. 3. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šajā pantā minētās iespējas, dara zināmu Komisijai informāciju par izraudzīto centrālo iestādi vai centrālajām iestādēm. Šīs norādes ir saistošas visām izdevējas dalībvalsts iestādēm. 5. pants Aizsardzības pasākuma pieņemšanas nosacījumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem
6. pants Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošana 1. Eiropas aizsardzības rīkojumu var izdot, ja aizsargātā persona nolemj dzīvot vai jau dzīvo citā dalībvalstī vai ja aizsargātā persona nolemj uzturēties vai jau uzturas citā dalībvalstī. Pieņemot lēmumu par Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanu, izdevējas valsts kompetentā iestāde ņem vērā inter alia to, cik ilgu laiku vai laikposmu aizsargātā persona ir paredzējusi uzturēties izpildītājā valstī, un to, cik nopietni ir vajadzīga aizsardzība. 2. Izdevējas valsts kompetentā iestāde var izdot Eiropas aizsardzības rīkojumu vienīgi pēc aizsargātās personas lūguma un tad, kad tā ir pārliecinājusies, ka aizsardzības pasākums atbilst visām 5. pantā izklāstītajām prasībām. 3. Aizsargātā persona ▌var iesniegt lūgumu par Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanu vai nu izdevējas valsts kompetentajai iestādei, vai izpildītājas valsts kompetentajai iestādei. Ja šādu lūgumu iesniedz izpildītājā valstī, tās kompetentā iestāde iespējami īsā laikā nosūta šo lūgumu izdevējas valsts kompetentajai iestādei ▌. 4. Pirms izdod Eiropas aizsardzības rīkojumu, personai, kas rada apdraudējumu, dod tiesības tikt uzklausītai un tiesības apstrīdēt aizsardzības pasākumu, ja minētās tiesības viņai netika dotas procedūrā, kuras rezultātā tika pieņemts aizsardzības pasākums. 5. Ja kompetentā iestāde ▌pieņem aizsardzības pasākumu, kurā ietverts viens vai vairāki 5. pantā minētie pienākumi vai aizliegumi, tā saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām jebkādā atbilstīgā veidā informē aizsargāto personu par iespēju pieprasīt Eiropas aizsardzības rīkojumu gadījumā, ja šī persona nolemj pārcelties uz citu dalībvalsti, kā arī par šāda pieprasījuma iesniegšanas pamatnosacījumiem. Iestāde iesaka aizsargātajai personai iesniegt iesniegumu pirms izdevējas valsts teritorijas atstāšanas. 6. Ja aizsargātajai personai ir aizbildnis vai pārstāvis, minētā persona var iesniegt 2. un 3. punktā minēto pieprasījumu aizsargātās personas vārdā. 7. Ja pieprasījumu par Eiropas aizsardzības rīkojuma izdošanu noraida, izdevējas valsts kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā informē aizsargāto personu par attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos noteiktajiem pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kurus var izmantot, lai apstrīdētu tās lēmumu. 7. pants Eiropas aizsardzības rīkojuma forma un saturs
8. pants Nosūtīšanas procedūra 1. Ja izdevējas valsts kompetentā iestāde nosūta Eiropas aizsardzības rīkojumu izpildītājas valsts kompetentajai iestādei, tā dara to jebkurā veidā, kas atstāj rakstisku apstiprinājumu, lai izpildītājas valsts kompetentā iestāde varētu noteikt tā autentiskumu. Arī visa oficiālā minēto kompetento iestāžu saziņa notiek nepastarpināti. 2. Ja izpildītājas valsts vai izdevējas valsts kompetentā iestāde citas valsts kompetentajai iestādei nav zināma, pēdējā minētā iestāde veic visus atbilstīgos pieprasījumus, tostarp izmantojot Padomes Lēmumā 2008/976/TI (2008. gada 16. decembris) par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu(8) paredzētā Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktus, valsts pārstāvja Eurojust starpniecību vai savas valsts Eurojust valsts koordinācijas sistēmas starpniecību, lai saņemtu vajadzīgo informāciju. 3. Ja izpildītājas valsts iestāde, kas saņem Eiropas aizsardzības rīkojumu, nav kompetenta to atzīt, minētā iestāde ex officio nosūta Eiropas aizsardzības rīkojumu kompetentajai iestādei un nekavējoties informē izdevējas valsts kompetento iestādi, izmantojot līdzekļus, ar kuriem šo informācijas nodošanu var rakstiski apliecināt. 9. pants Izpildītājas valsts pasākumi 1. Izpildītājas valsts kompetentā iestāde, saņēmusi saskaņā ar 8. pantu nosūtīto Eiropas aizsardzības rīkojumu, to atzīst bez liekas kavēšanās un pieņem lēmumu, ar kuru paredz jebkādu pasākumu, kas līdzīgos gadījumos būtu iespējams saskaņā ar tās tiesību aktiem, lai nodrošinātu aizsargātās personu aizsardzību, ja vien tā nepieņem lēmumu izmantot kādu no 10. pantā minētajiem pamatojumiem, lai rīkojumu neatzītu. 2. Pasākumam, kuru izpildītājas valsts kompetentā iestāde pieņēmusi atbilstīgi 1. punktam, kā arī jebkuram citam pasākumam, kas pieņemts, pamatojoties uz 11. pantā minēto attiecīgo lēmumu, pēc iespējas lielākā mērā jāatbilst izdevējas valsts noteiktajam aizsardzības pasākumam. 3. Izpildītājas valsts kompetentā iestāde informē personu, kas rada apdraudējumu, izdevējas valsts kompetento iestādi un aizsargāto personu par ikvienu pasākumu, kas pieņemts, piemērojot 1. punkta noteikumus, kā arī par iespējamām juridiskajām sekām šāda pasākuma pārkāpuma gadījumā, kā noteikts valsts tiesību aktos un atbilstīgi 11. panta 2. punktam. Personai, kas rada apdraudējumu, neatklāj informāciju par aizsargātās personas dzīvesvietas adresi vai citu kontaktinformāciju, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams, lai īstenotu pasākumu, kas pieņemts, piemērojot 1. panta noteikumus. 4. Ja izpildītājas valsts kompetentā iestāde uzskata, ka informācija, ko saskaņā ar 7. pantu nosūta līdz ar Eiropas aizsardzības rīkojumu, nav pilnīga, tā nekavējoties informē par to izdevējas valsts kompetento iestādi, izmantojot jebkādus līdzekļus, ar kuriem šo informēšanas faktu var rakstiski apliecināt, un nosakot izdevējai iestādei termiņu, līdz kuram jānodrošina trūkstošā informācija. 10. pants Pamatojumi Eiropas aizsardzības rīkojuma neatzīšanai ▌ 1. Izpildītājas valsts kompetentā iestāde var atteikties atzīt Eiropas aizsardzības rīkojumu šādos gadījumos:
2. Ja izpildītājas valsts kompetentā iestāde atsakās atzīt Eiropas aizsardzības rīkojumu, norādot kā pamatojumu vienu no augstākminētajiem iemesliem, tā:
11. pants Izpildītājā valstī piemērojamais likums un tās kompetence 1. Izpildītāja valsts ir kompetenta pieņemt un savā teritorijā īstenot pasākumus, kuri jāveic pēc Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanas. Izpildītājas valsts tiesību akti attiecas uz 9. panta 1. punktā paredzētā lēmuma pieņemšanu un īstenošanu, kā arī uz noteikumiem par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret izpildītājas valsts pieņemtiem lēmumiem, kas attiecas uz Eiropas aizsardzības rīkojumu. 2. Viena vai vairāku izpildītājas valsts paredzētu, pēc Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanas veiktu pasākumu pārkāpumu gadījumos izpildītājas valsts kompetentā iestāde, piemērojot 1. punktu, ir tiesīga:
3. Ja izpildītājā valstī nav pieejams nekāds pasākums, ko attiecīgajā valstī varētu veikt līdzīgā gadījumā, izpildītājas valsts kompetentā iestāde izdevējas valsts kompetentajai iestādei paziņo par visiem pārkāpumiem attiecībā uz Eiropas aizsardzības rīkojumā aprakstīto aizsardzības pasākumu, kas tai zināmi. 12. pants Paziņojumi pārkāpumu gadījumos Izpildītājas valsts kompetentā iestāde informē izdevējas valsts vai uzraudzības valsts kompetento iestādi par visiem to pasākumu pārkāpumiem, kuri īstenoti, pamatojoties uz Eiropas aizsardzības rīkojumu. Paziņojumiem izmanto II pielikumā iekļauto standarta veidlapu. 13. pants Izdevējas valsts kompetence 1. Izdevējas valsts kompetentajai iestādei ir ekskluzīva kompetence pieņemt lēmumus par:
2. Saskaņā ar 1. punktu pieņemtiem lēmumiem piemēro izdevējas valsts tiesību aktus. 3. Ja spriedums, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2008/947/TI 2. pantā, vai lēmums par uzraudzības pasākumiem, kā noteikts Padomes Pamatlēmuma 2009/829/TI 4. pantā, jau ir nodots citai dalībvalstij, vai tas tiek nodots pēc tam, kad ir izdots Eiropas aizsardzības rīkojums, turpmākus lēmumus pieņem saskaņā ar attiecīgajiem minēto pamatlēmumu noteikumiem. 4. Izdevējas dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties informē izpildītājas dalībvalsts kompetento iestādi par visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu. 5. Ja izdevējas valsts kompetentā iestāde atceļ vai atsauc Eiropas aizsardzības rīkojumu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, izpildītājas valsts kompetentā iestāde pārtrauc saskaņā ar 9. panta 1. punktu pieņemtos pasākumus, līdzko par to ir pienācīgi paziņojusi izdevējas valsts kompetentajai iestādei. 6. Ja izdevējas valsts kompetentā iestāde Eiropas aizsardzības rīkojumā izdara grozījumus saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, izpildītājas valsts kompetentā iestāde pēc vajadzības:
14. pants Uz Eiropas aizsardzības rīkojuma pamata īstenotu pasākumu pārtraukšanas iemesli 1. Izpildītājas valsts kompetentā iestāde var pārtraukt pasākumus, kas pieņemti, lai izpildītu Eiropas aizsardzības rīkojumu:
2. Izpildītājas valsts kompetentā iestāde nekavējoties informē izdevējas valsts kompetento iestādi un, ja iespējams, aizsargāto personu par šādu lēmumu. 3. Pirms pārtraukt pasākumus saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, izpildītājas valsts kompetentā iestāde var pieprasīt izdevējas valsts kompetentajai iestādei sniegt informāciju par to, vai ar Eiropas aizsardzības rīkojumu paredzētā aizsardzība joprojām ir vajadzīga, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus. Izdevējas valsts kompetentā iestāde nekavējoties atbild uz šo pieprasījumu. 15. pants Prioritāte Eiropas aizsardzības rīkojuma atzīšanā Eiropas aizsardzības rīkojums jāatzīst, ievērojot tādu pašu prioritāti, kāda noteikta attiecībā uz līdzīgu lietu valstī, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus, tostarp jautājuma steidzamību, aizsargātās personas paredzamo ierašanās datumu izpildītājas valsts teritorijā un, ja iespējams, aizsargātās personas apdraudējuma pakāpi. ▌ 16. pants Apspriedes starp kompetentajām iestādēm Attiecīgā gadījumā izdevējas valsts kompetentā iestāde un izpildītājas valsts kompetentā iestāde var apspriesties viena ar otru, lai veicinātu šīs direktīvas netraucētu un efektīvu piemērošanu. 17. pants Valodas 1. Izdevējas valsts kompetentā iestāde Eiropas aizsardzības rīkojumu tulko izpildītājas valsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām. 2. Izpildītājas valsts kompetentā iestāde tulko 12. pantā minēto veidlapu izdevējas valsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām. 3. Ikviena dalībvalsts, pieņemot šo direktīvu, vai vēlāk deklarācijā, ko deponē Komisijā, var norādīt, ka tā pieņems tulkojumu vienā vai vairākās citās Savienības iestāžu oficiālajās valodās. 18. pants Izmaksas Izmaksas, kas rodas saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu, saskaņā ar saviem tiesību aktiem sedz izpildītāja valsts, izņemot izmaksas, kas radušās tikai un vienīgi izdevējas valsts teritorijā. 19. pants Saistība ar citiem nolīgumiem un režīmiem 1. Dalībvalstis var arī turpmāk piemērot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai režīmus, kas ir spēkā šīs direktīvas spēkā stāšanās brīdī, ciktāl tie ļauj papildināt vai paplašināt šīs direktīvas mērķus un palīdz vienkāršot vai atvieglot procedūras aizsardzības pasākumu veikšanai. 2. Dalībvalstis var noslēgt divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai režīmus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, ciktāl tie ļauj papildināt vai paplašināt šīs direktīvas mērķus un palīdz vienkāršot vai atvieglot procedūras aizsardzības pasākumu veikšanai. 3. Līdz …*(9) dalībvalstis informē ▌Komisiju par spēkā esošajiem 1. punktā minētajiem nolīgumiem un režīmiem, ko tās vēlas turpināt piemērot. Dalībvalstis arī informē ▌Komisiju par jebkuriem jauniem nolīgumiem vai režīmiem, kā minēts 2. punktā, trīs mēnešu laikā pēc šāda nolīguma parakstīšanas. 20. pants Saistība ar citiem instrumentiem 1. Šī direktīva neskar to, kā piemēro Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001, kā arī Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/2003, kā arī Hāgas 1996. gada Konvenciju par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem vai Hāgas 1980. gada Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem. 2. Šī direktīva neskar to, kā piemēro Padomes Pamatlēmumu 2008/947/TI un Padomes Pamatlēmumu 2009/829/TI. 21. pants Īstenošana 1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz ...*(10) nodrošinātu atbilstību šai direktīvai . Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju. Pieņemot minētos pasākumus, dalībvalstis tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce. 2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, kurus tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva. 22. pants Datu vākšana Lai atvieglotu šīs direktīvas piemērošanas novērtējumu, dalībvalstis dara zināmu Eiropas Komisijai attiecīgu informāciju par valsts procedūru piemērošanu saistībā ar Eiropas aizsardzības rīkojumu, informējot vismaz par pieprasīto, izdoto un/vai atzīto Eiropas aizsardzības rīkojumu skaitu. 23. pants Pārskatīšana Līdz …(11)* Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību aktu priekšlikumus. 24. pants Stāšanās spēkā Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. ..., Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā – priekšsēdētājs Priekšsēdētājs I PIELIKUMS EIROPAS AIZSARDZĪBAS RĪKOJUMS, kas minēts 7. pantā EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2011/.../ES (... gada ...) PAR EIROPAS AIZSARDZĪBAS RĪKOJUMU(12) Šajā veidlapā ietvertā informācija jāapstrādā, ievērojot atbilstīgu konfidencialitāti.
II PIELIKUMS VEIDLAPA, kas minēta 12. pantā EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2011/.../ES (... gada ...) PAR EIROPAS AIZSARDZĪBAS RĪKOJUMU(13) ZIŅOJUMS PAR PĀRKĀPUMU ATTIECĪBĀ UZ AIZSARDZĪBAS PASĀKUMU, KAS IR EIROPAS AIZSARDZĪBAS RĪKOJUMA PAMATĀ UN IR TAJĀ APRAKSTĪTS Šajā veidlapā ietvertā informācija jāapstrādā, ievērojot atbilstīgu konfidencialitāti.
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Cilvēku tirdzniecība ***I |
| |||||||
| ||||||||
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0095), – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 82. panta 2. punktu un 83. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0087/2010), – ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu, – ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu, – ņemot vērā valstu parlamentu sniegto ieguldījumu tiesību akta projekta izstrādē, – ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 21. oktobra atzinumu, – pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju, – ņemot vērā apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu 2010. gada 25. novembra vēstulē paudis Padomes pārstāvis, – ņemot vērā Reglamenta 55. un 37. pantu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas kopīgās sanāksmes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 51. pantu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A7-0348/2010), 1. pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā; 2. prasa Komisijai šo priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi to būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem. Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2010. gada 14. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/.../ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI
(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2011/36/ES.) | ||||||||
| ES un Gruzijas nolīgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras attiecīgajā valstī uzturas neatļauti *** |
| ||||||
(Piekrišana) Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15507/2010), – ņemot vērā projektu nolīgumam starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti (14654/2010), – ņemot vērā Padomes lūgumu sniegt piekrišanu, kurš iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 79. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0392/2010), – ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu, – ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A7-0346/2010), 1. piekrīt nolīguma noslēgšanai; 2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Gruzijas valdībai un parlamentam. | |||||||
| Patiesas teritoriālās, sociālās un ekonomikas kohēzijas sasniegšanu Eiropas Savienībā |
| |||||||||||||||||||
Eiropas Parlaments, – ņemot vērā Lisabonas līgumu, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā I un XVIII sadaļu, – ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 25. un 26. marta secinājumus, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē ‐ ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2006)0567), – ņemot vērā ESAO 2009. gada ziņojumu, – ņemot vērā “Veiksmīgas partnerības ‐ pamatnostādnes”, ESAO 2006. gada Vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstības forums partnerībai un vietējai pārvaldībai, – ņemot vērā Ziņojumu par globālo konkurētspēju 2009.–2010. gadā, Pasaules Ekonomikas forums, Šveice, 2009. gads, – ņemot vērā neatkarīgo ziņojumu, ko pēc reģionālās politikas komisāres Danuta Hübner lūguma 2009. gada aprīlī sagatavoja Fabrizio Barca, “Darba kārtība reformētai kohēzijas politikai ‐ uz vietējās attīstības prioritātēm balstīta pieeja Eiropas Savienības problēmu pārvarēšanai un plānu īstenošanai”, – ņemot vērā Eiropas Pašvaldību un reģionu padomes politikas dokumentu “ES kohēzijas politikas nākotne”, Brisele, 2009. gada decembris, – ņemot vērā Eiropas Reģionu asamblejas (ERA) rezolūciju par reģionālo politiku pēc 2013. gada, ko ERA Ģenerālā asambleja pieņēma 2007. gada 8. novembrī Udinē, Itālijā, – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par pārrunu rezultātiem saistībā ar kohēzijas politikas stratēģijām un programmām 2007.–2013. gada plānošanas periodam (COM(2008)0301), – ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 24. marta rezolūciju par Struktūrfondu regulas 2007.–2013 gada plānošanas periodam īstenošanu ‐ pārrunu rezultāti saistībā ar valstu kohēzijas politikas stratēģijām un rīcības programmām(1), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. marta rezolūciju par paraugpraksi reģionālās politikas jomā un šķēršļiem struktūrfondu izmantošanā(2), – ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 21. oktobra rezolūciju par pārvaldību un partnerību reģionālās politikas jomā valstu, reģionu un projektu līmenī(3), – ņemot vērā 2009. gada 24. marta rezolūciju par Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju un statusu debatēm par kohēzijas politikas nākotnes reformu(4), – ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 16. jūnija rezolūciju par stratēģiju “ES 2020”(5), – ņemot vērā Ceturto ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju (COM(2007)0273), – ņemot vērā Komisijas 20. gada ziņojumu par struktūrfondu izmantojumu (2008) (COM(2009)0617), – ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Privātā un publiskā sektora ieguldījumu mobilizēšana ekonomikas atveseļošanai un ilgtermiņa strukturālo pārmaiņu nodrošināšanai: publiskā un privātā sektora partnerību veidošana” (COM(2009)0615), – ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 14. februāra rezolūciju par valsts atbalsta reformu 2005.–2009. gadam(6), – ņemot vērā Reglamenta 48. pantu, – ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A7-0309/2010), A. tā kā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā minēts, ka viens no Eiropas Savienības mērķiem ir veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un dalībvalstu solidaritāti; B. tā kā Savienība var būt globāli konkurētspējīga tikai tādā mērā, cik ar iekšējo politiku tiek stiprinātas tās spējas reaģēt uz globāliem uzdevumiem, veidojot ilgtspējīgu, zemas oglekļa emisijas ekonomiku, kas saglabā bioloģisko daudzveidību, bet lejupslīdes periodi uzskatāmi parāda, ka mazāk attīstītajiem reģioniem ir mazāk atjaunotnes spēju; C. tā kā konkurētspēja un kohēzija nerada pretrunas un ir saderīga, turklāt ietver papildināmības elementus; D. tā kā, lai gan Savienībā ir panākta būtiska attīstība konverģences jomā, ir vērojama tendence palielināties teritoriālajām atšķirībām starp ES reģioniem, piemēram, pieejamības ziņā, jo īpaši strukturāli mazattīstītos reģionos, turklāt atšķirības vērojamas gan atsevišķu reģionu iekšienē, gan ES teritorijās, un līdz ar to var veidoties teritoriālā segregācija, palielināties labklājības līmeņu atšķirības ES reģionos un pazemināties vispārējā ES konkurētspēja; E. tā kā ESAO 2009. gada ziņojumā ir dots ieteikums ilgtermiņa izaugsmei, uzsverot, kāda nozīme ir nodokļu politikai, ieguldījumiem infrastruktūrā, izglītība un darbaspēkā, kā arī ražošanas tirgu noregulēšanai, tādējādi uzsverot to nozīmi; F. tā kā Pasaules ekonomikas foruma 2009. gada Ziņojumā par globālo konkurētspēju, kā arī citos ziņojumos ir norādīts uz infrastruktūras izšķirošo nozīmi kā otro no 12 pīlāriem, pamatojoties uz kuriem tiek vērtēta globālā konkurētspēja, un uzsvērts, ka kvalitatīva infrastruktūra ir priekšnoteikums, lai samazinātu attālumu radīto ietekmi, piesaistītu ārvalstu investīcijas un nodrošinātu ekonomiskās attīstības iespējas; G. tā kā konkurētspēju var palielināt vienīgi tad, ja ekonomikas izaugsme ir īsteni ilgtspējīga visā ES; H. tā kā ziņojumā “Inovatīvas Eiropas radīšana”, ko sniegusi neatkarīgu ekspertu grupa pētniecības, attīstības un inovācijas jautājumos, kas iecelta pēc Hemptonkortas samita un ko vadīja Esko Aho, norādītas galvenās jomas ‐ e-veselība, farmaceitiskie produkti, transports un loģistika, vide, digitālais saturs, enerģētika un drošība ‐, kurās var izvērst inovāciju tirgu un būtiska ietekme var būt valsts politikai; I. tā kā, lai sasniegtu stratēģijas “ES 2020” mērķus, ir jāatzīst sākuma stāvokļa atšķirības attīstības līmeņos un ierobežojumos un ir jānosaka tādi mērķi, kas atbilst reālajai situācijai, un vajadzības, ko nosaka, konsultējoties ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem dažādos valdības līmeņos; J. tā kā 2010. gada marta Eiropadome atzina, ka ir būtiski ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju veicināt, cita starpā attīstot arī infrastruktūru, lai nodrošinātu panākumus ES stratēģijai laika posmam līdz 2020. gadam apstākļos, kad ar šo jauno stratēģiju tiks risināti jautājumi saistībā ar ekonomiskās attīstības blokādēm; K. tā kā kohēzijas politika ir bijis efektīvs instruments, ar ko elastīgi risināt finanšu krīzes radītos sociālekonomiskos uzdevumus; L. tā kā papildus labai infrastruktūrai galvenie konkurētspējas priekšnoteikumi ir pētniecības, inovācijas un tehnoloģiskās attīstības veicināšana un atbilstīgi augstas kvalitātes apmācības sniegšana reģionu iedzīvotājiem; M. tā kā reģioniem būs izšķiroša nozīme, lai ierobežotu krīzes seku ietekmi uz sabiedrību, un tāpēc tiem jāizmanto partnerības princips un jāizstrādā piemēroti instrumenti dažādu politikas veidu teritoriālās ietekmes ex-ante novērtēšanai, lai risinātu tādus lielus uzdevumus kā pielāgošanās globalizācijai, demogrāfiskās pārmaiņas un iedzīvotāju skaita samazināšanās reģionos, klimata pārmaiņas, enerģētikas jautājumi un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, kā arī jauni uzdevumi, kurus izvirzījusi krīze; N. tā kā debašu rezultātos par kohēzijas politikas stratēģijām un programmās plānošanas periodam no 2007. gada līdz 2013. gadam redzams, ka plānu kvalitāte un ieinteresēto personu iesaistīšanās katrā pārvaldības līmenī ir palielinājusies, tādējādi sekmējot Lisabonas mērķu sasniegšanu ekonomiskās konkurētspējas un nodarbinātības jomā; O. tā kā kohēzijas politikas reformai jāveicina šīs politikas uzlabošanās, sekmējot Eiropas politikas virzienu atbilstību un sinerģiju, kā arī labāku koordinēšanu starp tiem, neizdarot politikas jomu savstarpēju pakārtošanu un pamatojoties uz Savienības vajadzībām un mērķiem, ko nosaka ilgtspējīga attīstība; P. tā kā vietējo un reģionālo dalībnieku iesaistīšanās kohēzijas politikā ir uzskatāmi parādīta to reģionālajās un vietējās stratēģijās, kuru mērķis ir veicināt ekonomisko attīstību un sociālo integrāciju; Q. tā kā atpalikušo reģionu ekonomiskā konkurētspēja tiek atbalstīta, attīstot to veiktspēju, kas veicina piekļuvi izglītībai, pētniecībai un inovācijai; R. tā kā, lai gan atsevišķi šo instrumentu struktūras elementi, piemēram, kopīgs termiņš un atbilstība Lisabonas programmai, ir sinerģiski, vēl aizvien pastāv atšķirības tādas kā dažādi juridiskie pamati, tematisko un teritoriālo mērķu pretstatījums un dalītas pārvaldības pretstatīšana centralizētai; Kohēzijas politika kā priekšnoteikums pasaules mēroga ekonomiskajai konkurētspējai 1. uzsver ES kohēzijas politikas sasniegtos rezultātus un to, ka tās īstenošana ir neatsverama, lai stratēģija “ES 2020” būtu sekmīga un lai tā būtu instruments, ar ko izlīdzināt reģionu atšķirības un tādējādi palielināt to konkurētspēju, sekmējot strukturālu reformu sākšanu un veicinot reģionu spēju pielāgoties globālajam ekonomiskajam klimatam; 2. atzinīgi vērtē to, ka laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam visas dalībvalstis ievērojamu summu no saviem kopējiem finanšu līdzekļiem ir piešķīrušas pētniecībai un izstrādei, inovācijai un uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstībai, kas ļāva sagatavot 246 valsts vai reģionālās darbības programmas, pētniecībai un inovācijai piešķirot ap 86 miljardiem euro, no kuriem 50 miljardi euro jau tika piešķirti pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām; uzsver ‐ tā kā pētniecība un inovācija ir būtiska, lai uzlabotu ES konkurētspēju saistībā ar globālu uzdevumu risināšanu, ir jāturpina ieguldījumi šajās jomās un regulāri jāveic ar rezultātiem pamatoti attīstības novērtējumi; tāpēc saistībā ar nākamo plānošanas periodu iesaka dalībvalstīm un Komisijai no struktūrfondiem piešķirt pietiekamus līdzekļus pētniecībai un inovācijai, jo īpaši ilgtspējīgai inovācijai, un uzlabot veiktspēju pētniecībā; uzsver, ka zinību triādē ir jāpopularizē un jāievieš veiksmīgi modeļi, lai sadarbībā ar uzņēmumiem, pētniecības centriem, universitātēm un valsts iestādēm nodrošinātu reģionālās pētniecības un inovācijas stratēģisko programmu ilgtspējīgu attīstību; uzsver potenciālu, kāds reģionālās konkurētspējas veicināšanā ir reģionālajām zināšanu un inovāciju kopienām, un aicina labāk koordinēt strukturālos fondus un 7. pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai; 3. uzsver, ka, veicinot kohēzijas politikas resursu koncentrēšanu, var panākt, ka šī politika būtiski sekmē konkurētspēju, inovāciju un nodarbinātību ES; 4. uzsver būtisko nozīmi, kāda kohēzijas politikas īstenošanā ir gan valsts sektoram ‐ visos valsts pārvaldes līmeņos ‐, gan privātajam sektoram, atjaunojot uzticību un solidaritāti lejupslīdes laikā un pēc tās, garantējot vienlīdzīgas iespējas piekļūt valsts ieguldījumiem, jo īpaši infrastruktūrā, jaunās tehnoloģijās un cilvēkkapitālā, un nodrošinot ilgtspējīgu attīstību; 5. uzsver to, ka ES reģionu ekonomiskā konkurētspēja ir cieši saistīta ar pienācīga līmeņa nodarbinātību, izglītotu un kvalificētu darbaspēku, sociālo drošību un piekļuvi publiskiem pakalpojumiem; šajā ziņā norāda, ka atbalsts, ko sociālajai kohēzijai nodrošina kohēzijas politika, palielina šīs politikas ietekmi uz vispārējo reģionālo konkurētspēju globālā mērogā; 6. uzskata, ka atbilstīgi Līgumu garam kohēzijas politika ir apliecinājusi, ka tai ir izšķiroša nozīme Eiropas integrācijas procesā, un tās mērķis ir mazināt reģionālās atšķirības attīstības līmeņos, sagatavot reģionus saistībā ar ilgtermiņa un īstermiņa uzdevumiem (globalizācija, demogrāfiskās pārmaiņas, iedzīvotāju skaita samazināšanās lauku rajonos, klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība), ņemot vērā reģioniem raksturīgās priekšrocības un nepilnības; 7. norāda, ka, pastiprinot pētniecības, attīstības, inovācijas politikas un kohēzijas politikas mijiedarbībā radītās sinerģijas, var labāk sagatavoties, lai risinātu ES stratēģijas 2020. gadam uzdevumus; uzsver, ka kohēzijas politikai jāieņem nozīmīga vieta stratēģijas “ES 2020” īstenošanā, jo šī politika sekmē strukturālas izmaiņas visā Eiropā un atbalsta galvenās ieguldījumu prioritātes visos līmeņos vietējā, reģionālā, valsts un pārrobežu mērogā, nodrošinot sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju; tomēr norāda, ka kohēzijas politikas prioritātēm, lai arī tām jāatbilst stratēģijas “ES 2020” mērķiem, jāsaglabā to neatkarīgās politikas raksturs, spējot ņemt vērā reģionālās īpatnības un atbalstīt vājākos reģionus un reģionus, kuriem visvairāk vajadzīga palīdzība, ar mērķi pārvarēt to sociālekonomiskās grūtības un dabiskos trūkumus, kā arī samazināt atšķirības; uzskata, ka, turpinot jau sākto kohēzijas politikas pamatnostādņu īstenošanu, tiks saglabāts pētniecības, izstrādes un inovācijas reģionālais mērogs un radītas darbvietas inovatīvās nozarēs; Teritoriālā kohēzija ‐ pārdomas par ES politikas ietekmi vietējā mērogā 8. atbalsta viedokļus, kas pausti Zaļajā grāmatā par teritoriālo kohēziju attiecībā uz konkurētspēju, kas ir atkarīga no sakaru veidošanas ar citām teritorijām, lai kopīgus līdzekļus izlietotu saskaņotā un ilgtspējīgā veidā ar mērķi izmantot iespējas, ko rada ES teritoriālā daudzveidība; šajā saistībā uzsver, ka priekšnoteikumi turpmākajai konkurētspējas sekmēšanai ir vienmērīga un koordinēta transporta pakalpojumu darbība, pietiekama piekļuve telekomunikācijām, kā arī attiecīgā gadījumā enerģētikas, veselības aprūpes, pētniecības, izglītības un vides aizsardzības infrastruktūras apvienošana; aicina Komisiju izvirzīt konkrētus priekšlikumus teritoriālās kohēzijas mērķu noteikšanai un konsekventai īstenošanai; 9. uzskata, ka, izstrādājot un īstenojot kohēzijas politiku, dalībvalstīm ir jāatbalsta attiecīgajai vietai pielāgota pieeja; atzīst, ka reģionu nozīme katrā dalībvalstī ir citāda atkarībā no to politiskās un administratīvās struktūras; prasa pienācīgi piemērot subsidiaritātes principu tā nostiprinātajā un plašākajā nozīmē, kā to paredz LESD, un prasa panākt uzlabojumus pašreizējā plānošanas periodā, veicinot decentralizācijas principa piemērošanu pašvaldību līmenī nolūkā uzlabot līdzekļu apguvi; šajā ziņā par neproduktīvu uzskata to, ka reģioni vidēji pārvalda tikai 30,5 % no kopējā kohēzijas politikai piešķirtā budžeta, bet atlikušo daļu ‐ centrālās pārvaldes struktūras; tāpēc uzskata, ka nākotnē būtiski ir jānostiprina partnerības princips; 10. uzskata, ka pierobežas teritorijās jo īpaši aktuālas ir problēmas, ar kurām ES saskaras, īstenojot robežu atvēršanas, iekšējā tirgus izveides pabeigšanas un globalizācijas uzdevumus; uzsver, ka šādu teritoriju konkurētspēju var apdraudēt vajadzība risināt uzdevumus, ko izvirza konkurējošas fiskālās un labklājības sistēmas, kompleksi administratīvie režīmi un migrācijas plūsmas starp reģioniem un valstīm; uzsver, cik būtiski ir izstrādāt pārrobežu sadarbības un daudzlīmeņu pārvaldības īstenošanai vajadzīgos instrumentus, un aicina Komisiju sekmēt apmaiņu ar informāciju un labāko praksi; 11. norāda, ka teritoriālajai kohēzijai ir horizontāls, starpnozaru raksturs, un līdz ar to Savienības politikai ir jāsekmē tās sasniegšana; atkārtoti uzsver, ka šis jēdziens ietver ne tikai reģionālās politikas aspektus, bet arī saskaņotību ar citiem Savienības politikas virzieniem, kuru mērķis ir ilgtspējīga attīstība un kuri nodrošina izmērāmus rezultātus reģionālā mērogā nolūkā izstrādāt un pilnībā izmantot īpašus reģionālo iespēju veidus un palielināt to ietekmi uz vietas, vairojot reģionu konkurētspēju un pievilcību un sasniedzot teritoriālo kohēziju; uzskata, ka koncentrācija, sadarbība un sakari ir teritoriālās kohēzijas pamatjomas, lai teritoriālā attīstība ES būtu līdzsvarotāka; 12. uzsver, ka daudzlīmeņu pārvaldība ietver atbildības par programmām nodošanu, kas ļaus labāk izmantot teritoriālās sadarbības iespējas, un ka līdz ar to ir jāīsteno daudzlīmeņu pārvaldības principi, lai Savienība spētu sasniegt kopīgus mērķus, izmantojot saskaņotus un uz rezultātiem orientētus pasākumus, vienlaikus nosakot konkrētas reģionālās un vietējās prioritātes; 13. atzinīgi vērtē iniciatīvu URBAN un LEADER rezultātus un uzsver, ka ir jāizmanto iepriekš gūtā pieredze un ar to saistītie labākās prakses piemēri nolūkā izveidot integrētu un līdzsvarotu pilsētu–lauku attīstības programmu, kas atbilstu katra reģiona vajadzībām; aicina Komisiju izskatīt un piedāvāt darba metodoloģijas, ar kurām varētu veicināt pilsētu un lauku partnerības, novērst iedzīvotāju skaita samazināšanos lauku rajonos un stimulēt ilgtspējīgu pilsētu attīstību, jo gandrīz 80 % ES iedzīvotāju dzīvo pilsētās; norāda, ka gan pilsētām, gan lauku rajoniem ir dinamiska nozīme reģionālās ekonomikas izaugsmē un uzsver, ka nākamajā plānošanas periodā ir jāiegulda pilsētu, kā arī priekšpilsētu attīstības projektos un jāpanāk labāka saskaņotība ar lauku attīstības programmām; Kohēzijas politikas ietekmes maksimāla palielināšana ekonomiskās konkurētspējas kāpināšanai 14. uzskata partnerību par galveno principu kohēzijas politikas satura noteikšanā, izmantojot augšupēju pieeju, kas veicina administratīvās veiktspējas un plānošanas procesa kvalitāti; uzskata, ka visiem valdības līmeņiem jābūt kohezīviem, papildinošiem un produktīviem, palielinot ES ekonomisko konkurētspēju; aicina Komisiju skaidrāk formulēt partnerattiecību principu, lai izveidotu īstenas partnerattiecības ar reģionālajām un vietējām iestādēm un veicinātu labākās prakses apmaiņu starp reģioniem; 15. norāda, ka līdzfinansēšana ir kohēzijas politikas pareizas pārvaldības pamatprincips; aicina turpināt tā piemērošanu, lai arī krīzes dēļ ir ierobežoti publiskie izdevumi; 16. uzsver, ka ir jāsekmē uzņēmējdarbība un jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), atzīstot mazo un vidējo uzņēmumu būtisko nozīmi ekonomikas konkurētspējas veicināšanā un darbvietu radīšanā; uzsver, ka ir jāpārskata un jākonsolidē to ES instrumentu ietekme, kas atbalsta Eiropas konkurētspēju, lai racionalizētu administratīvās procedūras, veicinātu piekļuvi ‐ jo īpaši MVU ‐ finansējumam un ieviestu inovatīvus stimulēšanas mehānismus, orientējoties uz tādu mērķu sasniegšanu, kas saistīti ar progresīvu, ilgtspējīgu un integrētu izaugsmi, un sekmējot ciešāku sadarbību ar Eiropas Investīciju banku un citām finanšu iestādēm; šajā saistībā atzinīgi vērtē finansēšanas instrumentu radīto pievienoto vērtību un mudina tos, kā arī apgrozības fondus un vispārējās dotācijas izmantot pēc iespējas plašākā mērogā, lai papildinātu no struktūrfondiem pieejamos līdzekļus nolūkā radīt konstruktīvu savstarpējo ietekmi un maksimāli uzlabotu rezultātus; aicina arī vienkāršot piekļuvi riska kapitālam un mikrofinansējumam; 17. turklāt uzsver, ka efektīva kohēzijas politikas īstenošana ir ļoti atkarīga no tās izstrādes kvalitātes, un līdz ar to izšķiroša nozīme ir vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšanai agrīnā izstrādes posmā; tāpat arī uzsver, ka ir jāizstrādā horizontāla un vertikāla partnerība starp publiskām iestādēm visos līmeņos, lai pārvaldība kļūtu pēc iespējas efektīvāka dažādos līmeņos; atgādina, ka daudzlīmeņu pārvalde ir viens no kohēzijas politikas pamatprincipiem un ka ir būtiski nodrošināt kvalitatīvu lēmumpieņemšanas procesu; šajā ziņā uzsver arī, cik būtiskas ir partnerattiecības, kas pastāv starp reģionālajām iestādēm un Reģionu komiteju; 18. atzinīgi vērtē Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko vienkāršo struktūrfondu un Kohēzijas fonda izmantošanas procedūras, un aicina Komisiju turpināt šādu procedūru vienkāršošanu, lai nodrošinātu to elastīgumu un finansējuma saņēmējiem samazinātu administratīvo slogu, un tādējādi iestādes varētu savlaicīgi risināt liela mēroga uzdevumus ar attiecīgiem resursiem; uzskata, ka ar valsts un privātpersonu partnerībām var nodrošināt reālu atbalstu, papildinot centienus vietējā un reģionālā līmenī, un aicina Komisiju izvirzīt konkrētus priekšlikumus publiskā un privātā sektora partnerību konsolidācijai saistībā ar kohēzijas politiku; 19. uzsver, ka nolūkā novērst atšķirības ir svarīgi turpināt atbalsta nodrošināšanu galvenokārt projektiem, kuri paredzēti mazāk attīstītiem reģioniem, lai būtu iespējams saglabāt šajā plānošanas periodā gaidīto ietekmi un tā atbilstu sākotnējām aplēsēm; norāda, ka, uzlabojot piekļuvi un infrastruktūras objektus, tiks veicināta mazāk attīstītu reģionu konkurētspēja iekšējā tirgū un līdz ar to visas ES ārējā konkurētspēja; uzskata, ka atbalsta atcelšana varētu mazināt ietekmi, kāda bijusi sākotnējiem labvēlīgajiem rezultātiem; 20. uzsver ‐ lai gan tradicionāli kohēzijas politikā lielākā uzmanība pievērsta mazāk attīstītiem reģioniem, tā attiecas uz visiem Eiropas reģioniem neatkarīgi no to attīstības līmeņa; tādēļ uzsver, ka ir jāmudina sasniegt reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi; atkārtoti pauž uzskatu, ka spēcīga un pareizi finansēta kohēzijas politika, kuras budžets gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē atbilst vismaz pašreizējam apmēram, ir priekšnoteikums stratēģijas “ES 2020” mērķu sasniegšanai, lai nodrošinātu gan progresīvu, ilgtspējīgu un integrētu ekonomikas izaugsmi, padarot ES globāli konkurētspējīgu, gan panāktu, ka visi reģioni attīstās saskaņoti, sasniedzot sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas mērķi; 21. uzskata, ka IKP arī turpmāk jābūt galvenajam kritērijam, lai noteiktu, vai reģioniem nepieciešams kohēzijas politikas atbalsts, taču papildus var izmantot arī citus izmērāmus rādītājus, par kuriem ir pierādījumi, ka tie ir būtiski, ļaujot dalībvalstu iestādēm attiecīgajā lēmumu pieņemšanas līmenī pielietot citus rādītājus, ņemot vērā reģioniem un pilsētām raksturīgās īpatnības; 22. uzsver, cik svarīgi, piešķirot līdzekļus, ir ņemt vērā īpatnības, kādas, piemēram, ir raksturīgas piekrastes, kalnu un attāliem reģioniem, reģioniem, kuros samazinās iedzīvotāju skaits, vai nomaļiem pierobežas reģioniem un pilsētām; mudina reģionus izstrādāt iniciatīvas par reģionālo īpatnību izmantošanu; aicina Komisiju pielāgot dažādus finanšu instrumentus tā, lai radītu pievienoto vērtību īsā un vidējā termiņā, ņemot vērā arī ekonomiskās un finansiālās krīzes ietekmi; 23. aicina Komisiju analizēt veidus, kā jaunās finansēšanas metodes var uzlabot kohēzijas politikas efektivitāti un ietekmi, lai izvēlētie projekti sniegtu iespējami labākus rezultātus; 24. uzsver dzimumu līdztiesības labvēlīgo ietekmi uz ES ekonomikas izaugsmi un sociālo kohēziju un līdz ar to uz konkurētspēju; Kohēzijas politika kā galvenā politika periodam pēc 2013. gada 25. uzsver izšķirošo nozīmi, kāda reģionālajai attīstībai un teritoriālajai kohēzijai ir Eiropas pievienotās vērtības radīšanā visā Eiropā, uzlabojot ES ekonomisko konkurētspēju un tuvinot ES stratēģijas 2020. gadam mērķu sasniegšanu, kā vienu no galvenajiem veidiem ekonomiskā līdzsvara panākšanai izmantojot uz vietu balstītu pieeju; 26. uzsver, ka ir jāizstrādā integrēta pieeja struktūrfondu piemērošanai, jo tas ir nozīmīgs līdzeklis, ar ko palīdz sasniegt ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un labklājību reģionos; 27. uzsver, ka ir jāievieš pagaidu režīmi, lai konsolidētu un uzlabotu pašreizējo attīstības līmeni, kas var pasliktināties, ja pēc vēlamā mērķa sasniegšanas būtiski samazina finansējumu; norāda, ka tādējādi pret reģioniem, kuri atrodas līdzīgā situācijā, tiks nodrošināta vienāda attieksme, kas savukārt ļautu efektīvi organizēt programmas; 28. atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka ES sabiedrības cerības pamatojas uz iedzīvotāju vajadzībām un jo īpaši uz vēlmi piekļūt attiecīgai infrastruktūrai un kvalitatīviem sabiedriskiem pakalpojumiem, kuri jānodrošina taisnīgi un par visiem Eiropas iedzīvotājiem pieņemamām cenām neatkarīgi no vietas, kur viņi dzīvo un strādā; prasa ievērot vienlīdzīgu iespēju tiesības un uzsver, ka invalīdiem ir jābūt iespējai piekļūt visām infrastruktūrām un projektiem, kurus finansē no struktūrfondiem; 29. uzsver ‐ lai konsolidētu zināšanas un inovāciju kā turpmākās ekonomikas izaugsmes un Eiropas konkurētspējas dzinējspēku, ir jāuzlabo izglītības kvalitāte, jāattīsta pētniecības rezultāti, jāveicina inovācija un zināšanu nodošana visā Savienībā, maksimāli jāizmanto IKT iespējas, jānodrošina, ka inovatīvas idejas tiek ietvertas jaunos produktos un pakalpojumos, kas sekmē izaugsmi un darbvietu kvalitāti un tuvina Eiropā un pasaulē vērojamo sociālo pārmaiņu radīto uzdevumu izpildi, jāveicina uzņēmējdarbība, par prioritārām jānosaka patērētāju vajadzības un tirgus iespējas un jāgarantē struktūrfondu finansējums, kas būtu pieejams un pietiekams, pamatojoties uz šo fondu izšķirošo nozīmi; 30. uzsver to, ka ar ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju tiek nodrošināta iespēja pilnībā izmantot pētniecības, attīstības un inovācijas potenciālu un nodrošināt Eiropas sabiedrībai augstākus dzīves standartus un lielāku uzticību Eiropas Savienībai; selektīvos un kombinētos ieguldījumos pētniecībā, attīstībā un inovācijā jāņem vērā reģionālā un pilsētu veiktspēja un potenciāls un ar to jāpalīdz attīstīt tādas pamatjomas kā e-veselība, farmaceitiskie produkti, transports un loģistika, vide, digitālais saturs, enerģētika un drošība, izmantojot iestāžu attīstības un veiktspējas palielināšanas programmas; 31. uzskata, ka daļa no pētniecībai, izstrādei un inovācijai piešķirtā kohēzijas politikas finansējuma jāizmanto, lai pasaulē iegūtu un saglabātu vadošo ietekmi nozarēs, kurās Eiropa jau ir konkurētspējīgāka, un nozarēs, kurās tai ir jaunas iespējas kļūt var vadošo pasaulē; 32. uzskata ‐ lai konsolidētu iekšējo tirgu, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, ar kuriem stimulēt konkurētspēju Eiropas mērogā, taču nepieļaujot nelīdzsvarotības rašanos dalībvalstīs; uzskata, ka šādā veidā iespējams panākt pietiekamu stabilitātes un ekonomiskās labklājības līmeni Eiropas mērogā; 33. iesaka dalībvalstīm un Komisijai lielāku uzmanību pievērst vērienīgu projektu atbalstīšanai, ietverot divas vai vairākas darbības programmas ar lielu Eiropas mēroga ietekmi, kas radīs pievienoto vērtību un kvalitatīvas darbvietas, kā arī saglabās ilgtspējīgu attīstību reģionos; 34. uzskata, ka ar kohēzijas politiku arī turpmāk jāatbalsta pasākumi, kas radīs pēc iespējas vairāk darbvietu, ļaujot izmantot vietējos cilvēkresursus un nodrošināt to pastāvīgu izaugsmi, tādējādi garantējot augstu produktivitāti; 35. uzskata, ka ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas sasniegšana ir vajadzīgs nosacījums, taču ar to vien nepietiek, lai garantētu ekonomikas konkurētspēju pasaulē, jo tam vajadzīgi ievērojami ieguldījumi tādās pamatnozarēs kā enerģētika, vide, infrastruktūra, izglītība, pētniecība un izstrāde, kreatīva ražošana un pakalpojumi, loģistika un transports; o 36. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
| ||||||||||||||||||||
| Juridisks paziņojums - Privātuma politika |