Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2010. gada 15. decembris - Strasbūra
Elastības instrumenta izmantošana Mūžizglītības programmai, Konkurētspējas un inovācijas programmai un Palestīnai
 Parlamenta nostāja par jauno Padomes grozīto 2011. gada budžeta projektu
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana ‐ Noord Holland ICT/Nīderlande
 Ciešākas sadarbības procedūras īstenošana laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā *
 Grozījumi Regulā par kredītreitingu aģentūrām ***I
 Ar metroloģiju saistīto direktīvu atcelšana ***I
 Pilsoņu iniciatīva ***I
 Iepazīstināšana ar Komisijas 2011. gada darba programmu
 ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības nākotnes redzējumspēc ES un Āfrikas trešās augstākā līmeņa sanāksmes
 Pamattiesību stāvoklis Eiropas Savienībā 2009. gadā un to efektīva īstenošana pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā
 Reklāmas ietekme uz patērētāju uzvedību
 Energoefektivitātes rīcības plāns

Elastības instrumenta izmantošana Mūžizglītības programmai, Konkurētspējas un inovācijas programmai un Palestīnai
PDF 358kWORD 44k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2010. gada 15. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par elastības instrumenta izmantošanu (COM(2010)0760 – C7-0398/2010 – 2010/2293(BUD))
P7_TA(2010)0474A7-0367/2010

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0760 – C7-0398/2010),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) (2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 27. punktu,

–  ņemot vērā 2011. finanšu gada vispārējā budžeta projekta izskatīšanu pirmajā lasījumā 2010. gada 20. oktobrī(2),

–  ņemot vērā 2010. gada 15. novembrī notikušās samierināšanas sanāksmes rezultātus,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0367/2010),

A.  tā kā, ievērojot daudzgadu finanšu shēmā noteiktos maksimālos apjomus, jo īpaši 1.a izdevumu apakškategorijai un 4. izdevumu kategorijai noteiktos apjomus, ES prioritātes nav iespējams finansēt, nekaitējot pastāvošajiem instrumentiem un pasākumiem;

B.  tā kā samierināšanas sanāksmē abas budžeta lēmējiestādes ‐ ar nosacījumu, ka jāpanāk vispārēja vienošanās par visiem vēl neizlemtajiem jautājumiem, ‐ vienojās izmantot elastības instrumentu, lai panāktu līdzekļu palielinājumu konkrētām prioritātēm abās minētajās izdevumu kategorijās,

1.  norāda, ka, kaut arī noteiktā skaitā budžeta pozīciju ir paredzēti nelieli saistību apropriāciju palielinājumi, tomēr, ievērojot 1.a izdevumu apakškategorijai un 4. izdevumu kategorijai noteiktos maksimāli pieļaujamos apjomus, nav iespējams pienācīgi finansēt atsevišķas Parlamenta un Padomes atbalstītās prioritātes;

2.  tādēļ atzinīgi vērtē samierināšanas sanāksmē panākto vienošanos par elastības instrumenta izmantošanu, lai nodrošinātu finansējumu Mūžizglītības programmai un Konkurētspējas un inovācijas programmai 1.a izdevumu apakškategorijā un līdzekļus finansiāla atbalsta sniegšanai Palestīnai, miera procesam un ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem (UNRWA) 4. izdevumu kategorijā, kopumā šādi izmantojot EUR 105 miljonus;

3.  atgādina, ka šīs programmas var izšķirīgi ietekmēt Eiropas Savienības nākotni, jo tās nepārprotami rosina ekonomisko aktivitāti un palielina Eiropas Savienības kā globāla mēroga sadarbības partnera nozīmi;

4.  atkārtoti norāda, ka 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 27. punktā paredzētā elastības instrumenta izmantošana vēlreiz apliecina, cik būtiski ir ES budžetā nodrošināt arvien lielāku elastīgumu;

5.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

6.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par elastības instrumenta izmantošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 27. punkta piekto daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā pēc visu iespēju izskatīšanas apropriāciju pārdalīšanai 1.a izdevumu apakškategorijā un 4. izdevumu kategorijā abas budžeta lēmējiestādes samierināšanas sanāksmē 2010. gada 11. novembrī vienojās izmantot elastības instrumentu, lai 2010. gada budžetā papildinātu finansējumu, pārsniedzot 1.a izdevumu apakškategorijas un 4. izdevumu kategorijas maksimālos apjomus, par šādām summām:

   EUR 18 miljoni Mūžizglītības programmai 1.a izdevumu apakškategorijā;
   EUR 16 miljoni Konkurētspējas un inovācijas programmai 1.a izdevumu apakškategorijā;
   EUR 71 miljons Palestīnai 4. izdevumu kategorijā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto elastības instrumentu, lai nodrošinātu EUR 34 miljonus saistību apropriācijās 1.a izdevumu apakškategorijā un EUR 71 miljonu saistību apropriācijās 4. izdevumu kategorijā.

Minētās summas izmanto, lai papildinātu finansējumu šādiem pasākumiem:

   EUR 18 miljoni Mūžizglītības programmai 1.a izdevumu apakškategorijā;
   EUR 16 miljoni Konkurētspējas un inovācijas programmai 1.a izdevumu apakškategorijā;
   EUR 71 miljons Palestīnai 4. izdevumu kategorijā.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0372.
(3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.


Parlamenta nostāja par jauno Padomes grozīto 2011. gada budžeta projektu
PDF 283kWORD 43k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2010. gada 15. decembra rezolūcija par Padomes grozīto Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, visas iedaļas (17635/2010 – C7-0411/2010 – 2010/2290(BUD))
P7_TA(2010)0475A7-0369/2010

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 314. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(2),

–  ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. marta rezolūciju par 2011. gada budžeta prioritātēm(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par pilnvarojumu trialogam par 2011. finanšu gada budžeta projektu(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 20. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, visas iedaļas(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par pašreizējām sarunām attiecībā uz 2011. gada budžetu(7),

–  ņemot vērā jauno Eiropas Savienības 2011. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, kuru saskaņā ar LESD 314. panta 8. punktu Komisija iesniedza 2010. gada 26. novembrī (COM(2010)0750),

–  ņemot vērā 2010. gada 6. decembrī notikušā budžeta trialoga secinājumus,

–  ņemot vērā 2010. gada 10. decembrī pieņemto Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu 2011. finanšu gadam (17635/2010 - C7-0411/2010),

–  ņemot vērā Reglamenta 75.b un 75.e pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0369/2010),

1.  uzskata ‐ kaut arī Padomes grozītais budžeta projekts ne visā pilnībā atbilst ilgtspējīga, saskanīga un efektīva Savienības budžeta prasībām, Parlamenta mērķis tomēr ir nodrošināt Eiropas Savienībai budžetu, ko pilnībā un prognozējami var sākt īstenot no finanšu gada sākuma;

2.  uzskata ‐ ņemot vērā to, kā ir attīstījusies ES pašu resursu sistēma, kura pakāpeniski aizstāta ar dalībvalstu iemaksām un tādēļ tiek uzskatīta par papildu slogu dalībvalstu finansēm, šīs sistēmas reforma ir tik nepieciešama kā nekad agrāk; pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu; tomēr atgādina, ka ir svarīgi, lai Komisija līdz 2011. gada 1. jūlijam iesniegtu konkrētus priekšlikumus jaunai pašu resursu sistēmai ES, pamatojoties uz LESD 311. pantu; prasa, lai Padome apņemtos apspriest šos priekšlikumus ar Parlamentu sarunās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma Deklarāciju Nr. 3;

3.  ievērojot LESD 314. panta 4. punktu, uzskata, ka ir vajadzīga zināma apropriāciju rezerve, lai palīdzētu Komisijai uzlabot informācijas pārredzamību un budžeta III iedaļā paredzēto apropriāciju izlietojumu; apstiprina ar Padomes nostāju grozīto 2011. gada budžeta projektu;

4.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto kopīgo deklarāciju par maksājumu apropriācijām;

5.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžets ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī citām attiecīgajām iestādēm un struktūrām.

PIELIKUMS

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJĀM

“Ņemot vērā dalībvalstīs notiekošos fiskālās konsolidācijas centienus, Eiropas Parlaments un Padome vienojas par 2011. gadam paredzēto maksājumu apropriāciju līmeni, kas ierosināts Komisijas 2010. gada 26. novembrī iesniegtajā budžeta projektā. Eiropas Parlaments un Padome lūdz Komisiju iesniegt budžeta grozījumu, ja 2011. gada budžetā iekļautās apropriācijas nav pietiekamas, lai segtu izdevumus saskaņā ar 1.a apakškategoriju (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai), 1.b apakškategoriju (Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai), 2. kategoriju (Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana), 3. kategoriju (Pilsonība, brīvība, drošība un tiesiskums) un 4. kategoriju (ES nozīme pasaules līmenī).

Eiropas Parlaments un Padome it īpaši mudina Komisiju vēlākais līdz 2011. gada septembra beigām iesniegt pēdējos atjauninātos datus par maksājumu apropriāciju pašreizējo [tābrīža] situāciju un aplēsēm 1.b apakškategorijā (Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai) un par lauku attīstību 2. kategorijā (Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana), un vajadzības gadījumā vienīgi šai nolūkā iesniegt budžeta grozījuma projektu.

Nostāju par budžeta grozījumu projektu Eiropas Parlaments un Padome pieņems pēc iespējas drīzāk, lai izvairītos no jebkādiem iztrūkumiem maksājumu apropriācijās. Turklāt Eiropas Parlaments un Padome apņemas ātri izskatīt jebkādus iespējamos maksājumu apropriāciju pārvietojumus, tostarp finanšu shēmas izdevumu kategorijās, lai budžetā iekļautās maksājumu apropriācijas izmantotu pēc iespējas labāk un lai tās saskaņotu ar faktisko izpildi un vajadzībām.“

(1) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.
(2) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0086.
(5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0205.
(6) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0372.
(7) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0433.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana ‐ Noord Holland ICT/Nīderlande
PDF 298kWORD 51k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2010. gada 15. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Nīderlandes pieteikums EGF/2010/012 NL/Ziemeļholandes IKT) (COM(2010)0685 – C7-0389/2010 – 2010/2279(BUD))
P7_TA(2010)0476A7-0353/2010

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0685 – C7-0389/2010),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1) un jo īpaši tā 28. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi (2) (EGF regula),

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0353/2010),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir izveidojusi atbilstošus likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skar pasaules tirdzniecības modeļu lielu strukturālu pārmaiņu sekas, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma ir paplašināta, paredzot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi;

C.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2008. gada 17. jūlija saskaņošanas sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju finansiālajai palīdzībai, ko Eiropas Savienība sniedz atlaistiem darba ņēmējiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz iespējami ātri un efektīvi, pienācīgi ņemot vērā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par EGF izmantošanu;

D.  tā kā Nīderlande ir pieprasījusi palīdzību saistībā ar 613 darbinieku atlaišanu divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 46. nodaļas (Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē NUTS II Ziemeļholandes reģionā Nīderlandē;

E.  tā kā šis pieteikums ir saskaņā ar EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem,

1.  prasa iesaistītajām iestādēm veikt vajadzīgos pasākumus, lai paātrinātu EGF līdzekļu izmantošanu;

2.  atgādina iestāžu apņemšanos nodrošināt netraucētu un ātru procedūru, pieņemot lēmumus par EGF izmantošanu, lai sniegtu vienreizēju, īslaicīgu un individuālu atbalstu ar mērķi palīdzēt darba ņēmējiem, kas atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomikas krīzes izraisītas darbinieku skaita samazināšanas dēļ; uzsver, ka EGF var dot būtisku ieguldījumu, lai veicinātu atlaisto darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū;

3.  uzsver, ka saskaņā ar EGF regulas 6. pantu ir jānodrošina, ka EGF palīdz atgriezties darba tirgū individuāliem darba ņēmējiem, kuri atlaisti darbinieku skaita samazināšanas dēļ; atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, par kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

4.  norāda, ka informācija, kas sniegta par saskaņoto individualizētu pakalpojumu kopumu, kuru finansētu no EGF, ietver sīkākas ziņas par tā papildināmību ar struktūrfondu finansētām darbībām; atkārtoti aicina sniegt minēto datu salīdzinošu novērtējumu arī gada pārskatā;

5.  atzinīgi vērtē to, ka pēc vairākiem Eiropas Parlamenta atgādinājumiem, proti, ka EGF ir izveidots kā atsevišķs un īpašs instruments ar saviem mērķiem un termiņiem un ka tādēļ līdzekļu pārvietojumiem ir jānosaka atbilstošas budžeta pozīcijas, Komisija saistībā ar EGF līdzekļu izmantošanu maksājumu apropriācijām ir ierosinājusi izmantot alternatīvu avotu, kas nav neizlietotie Eiropas Sociālā fonda līdzekļi;

6.  tomēr norāda, ka, lai izmantotu EGF līdzekļus saistībā ar šo pieteikumu, maksājumu apropriācijas pārvietos no MVU un jauninājumu atbalstam paredzētās budžeta pozīcijas; pauž nožēlu par būtiskajiem trūkumiem Komisijas darbā, īstenojot konkurences un jauninājumu pamatprogrammas, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā, kad šāds atbalsts ir vēl vairāk nepieciešams;

7.  atgādina, ka saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (2007–2013) termiņa vidusposma pārskatīšanu būtu jāizvērtē EGF darbība un pievienotā vērtība, veicot to programmu un dažādu citu instrumentu vispārēju izvērtējumu, kuri izveidoti ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikuma jauno formu, kur atbilstoši Parlamenta pieprasījumiem paskaidrojuma rakstā ir iekļauta skaidri saprotama un detalizēta informācija par pieteikumu, analizēti atbilstības kritēriji un paskaidroti apstiprināšanas iemesli;

9.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

10.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

11.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu saskaņā ar 28. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (Nīderlandes pieteikums EGF/2010/012 NL/Ziemeļholandes IKT)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 28. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi(4) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)  Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir izveidots, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)  Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti, sākot ar 2009. gada 1. maiju, EGF darbības joma ir paplašināta, tajā iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi.

(3)  Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF var izmantot, nepārsniedzot EUR 500 miljonu maksimālo apjom gadā.

(4)  Nīderlande 2010. gada 8. aprīlī iesniedza pieteikumu izmantot EGF saistībā ar atlaišanas gadījumiem divos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 46. nodaļas (Vairumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) nozarē un atrodas NUTS II līmeņa reģionā Ziemeļholande (NL32), un līdz 2010. gada 5. augustam iesniedza papildu informāciju. Šis pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 1927/2006 10. panta prasībām par finansiālo ieguldījumu noteikšanu. Tādēļ Komisija ierosina šajā nolūkā piešķirt EUR 2 557 135.

(5)  Tādēļ EGF ir jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu saistībā ar Nīderlandes iesniegto pieteikumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības 2010. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu, lai piešķirtu EUR 2 557 135 saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 139, 14.6.2006, 1. lpp.
(2) OV L 406, 30.12.2006, 1. lpp.
(3) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(4) OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.


Ciešākas sadarbības procedūras īstenošana laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā *
PDF 491kWORD 219k
Eiropas Parlamenta 2010. gada 15. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā (COM(2010)0105 – C7-0315/2010 – 2010/0067(CNS))
P7_TA(2010)0477A7-0360/2010

(Īpašā likumdošanas procedūra ‐ apspriešanās ‐ ciešāka sadarbība)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2010)0105),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0315/2010),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 16. jūnija nostāju(1), ar ko tas sniedz piekrišanu Padomes lēmuma projektam, ar kuru atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto juridiskai atšķirtībai,

–  ņemot vērā Padomes Lēmumu 2010/405/ES (2010. gada 12. jūlijs), ar kuru atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai(2),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 14. jūlija atzinumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu un 74.g panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7-0360/2010),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Komisiju, pirms sākta solītā Regulas (EK) Nr. 2201/2003 vispārējā pārskatīšana, steidzamā kārtā iesniegt priekšlikumu par grozījumu izdarīšanu minētajā regulā, kuru vienīgais mērķis ‐ papildināt to ar klauzulu par forum necessitatis;

4.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

5.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
2. atsauce
ņemot vērā Padomes Lēmumu […] ([…] gada […]), ar kuru atļauj ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā7,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2010/405/ES (2010. gada 12. jūlijs), ar kuru atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai1,
____________________
7 OV L […], […] lpp.
____________________
1 OV L 189, 22.7.2010., 12. lpp.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
1)  Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Lai pakāpeniski izveidotu šādu telpu, Savienībai ir jāpieņem pasākumi saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi.
1)  Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Lai pakāpeniski izveidotu šādu telpu, Savienībai ir jāpieņem pasākumi saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi, īpaši ja tas vajadzīgs iekšējā tirgus pareizai darbībai.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
2)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu Padome nosaka pasākumus, kas attiecas uz tiem ģimenes tiesību aspektiem, kuriem ir pārrobežu ietekme
2)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. pantu pie minētajiem pasākumiem pieder arī pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt dalībvalstu piemērojamo tiesību saderību kolīziju normu jautājumos.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
6)  Bulgārija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Ungārija, Austrija, Rumānija un Slovēnija iesniedza Komisijai pieprasījumu, kurā norādīja, ka tās plāno savā starpā izveidot ciešāku sadarbību laulības lietām piemērojamo tiesību jomā, un lūdza Komisiju tālab iesniegt priekšlikumu Padomei.
6)  Beļģija, Bulgārija, Vācija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Ungārija, Malta, Austrija, Portugāle, Rumānija un Slovēnija iesniedza Komisijai pieprasījumu, kurā norādīja, ka tās plāno savā starpā izveidot ciešāku sadarbību laulības lietām piemērojamo tiesību jomā. Grieķija 2010. gada 3. martā atsauca savu pieprasījumu.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
7)  Padome […] gada […] pieņēma Lēmumu […], ar kuru atļauj ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā.
7)  Padome 2010. gada 12. jūlijā pieņēma Lēmumu 2010/405/ES, ar kuru atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
8)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 328. panta 1. punktu, izveidojot ciešāku sadarbību, tā ir pieejama visām dalībvalstīm, ja tās ievēro līdzdalības nosacījumus, kuri noteikti lēmumā, ar kuru dod šādas sadarbības atļauju. Tās var iesaistīties arī jebkurā citā laikā, ja tās ievēro minētos nosacījumus un šajā sakarā jau pieņemtos aktus.
8)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 328. panta 1. punktu, izveidojot ciešāku sadarbību, tā ir pieejama visām dalībvalstīm, ja tās ievēro līdzdalības nosacījumus, kuri noteikti lēmumā, ar kuru dod šādas sadarbības atļauju. Tās var iesaistīties arī jebkurā citā laikā, ja tās ievēro minētos nosacījumus un šajā sakarā jau pieņemtos aktus. Komisijai un dalībvalstīm, kas iesaistījušās ciešākā sadarbībā, ir jānodrošina, ka tiek sekmēta iespējami daudzu dalībvalstu līdzdalība. Šai regulai jāuzliek saistības kopumā un jābūt tieši piemērojamai tikai iesaistītajās dalībvalstīs, ievērojot Līgumu noteikumus.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
9a)  Šīs regulas darbības jomai un priekšrakstiem vajadzētu būt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2201/2003. Tomēr tā nav jāpiemēro attiecībā uz laulības atzīšanu par neesošu. Regula jāpiemēro tikai laulības izbeigšanai vai laulības saišu vājināšanai. Atbilstīgi šīs regulas kolīziju normām noteiktās tiesības būtu jāpiemēro laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas nolūkā. Prejudiciāli jautājumi, kas attiecas, piemēram, uz tādiem aspektiem kā fizisku personu tiesību un rīcības spēja, laulības esamība, no šķiršanās vai laulāto atšķiršanas izrietošās mantiskās sekas, uzvārdi, vecāku atbildība vai citi mazsvarīgāki jautājumi risināmi, pamatojoties uz kolīziju normām, kas piemērojamas attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
10)  Lai skaidri norādītu šīs regulas teritoriālo darbības jomu, ir jāprecizē ciešākā sadarbībā iesaistītās dalībvalstis.
10)  Lai skaidri norādītu šīs regulas teritoriālo darbības jomu, saskaņā ar 1. panta 2. punktu ir jāprecizē ciešākā sadarbībā iesaistītās dalībvalstis.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
10a)  Šai regulai jābūt universālai tādā izpratnē, ka regulas vienotās kolīziju normas var paredzēt, ka tiks piemērotas iesaistītās dalībvalsts tiesības, neiesaistītās dalībvalsts tiesības vai tādas valsts tiesības, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
11)  Šī regula būtu jāpiemēro neatkarīgi no tiesas, kurā iesniegta prasība, rakstura.
11)  Šī regula būtu jāpiemēro neatkarīgi no tiesas, kurā iesniegta prasība, rakstura. Attiecīgā gadījumā būtu jāuzskata, ka prasība tiesā ir iesniegta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2201/2003.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
12)  Lai dotu laulātajiem iespēju izvēlēties piemērojamās tiesības, ar kurām tie ir cieši saistīti, vai, ja puses neizdara izvēli, lai šīs tiesības būtu piemērojamas to laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas lietai, attiecīgās tiesības būtu jāpiemēro pat tādā gadījumā ja tās nav iesaistītās dalībvalsts tiesības. Ja ir norādītas kādas citas dalībvalsts tiesības, tad tīkls, kas izveidots ar Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumu 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, var palīdzēt tiesām izprast ārvalstu tiesību saturu.
12)  Lai dotu laulātajiem iespēju izvēlēties piemērojamās tiesības, ar kurām tie ir cieši saistīti, vai, ja puses neizdara izvēli, lai šīs tiesības būtu piemērojamas to laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas lietai, attiecīgās tiesības būtu jāpiemēro pat tādā gadījumā, ja tās nav iesaistītās dalībvalsts tiesības. Ja ir norādītas kādas citas dalībvalsts tiesības, tad tīkls, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK (2001. gada 28. maijs), ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās1, ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Lēmumu Nr. 568/2009/EK (2009. gada 18. jūnijs)2, varētu palīdzēt tiesām izprast ārvalstu tiesību saturu.
____________________
10 OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.
____________________
1 OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.
2OV L 168, 30.6.2009., 35. lpp.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
13)  Līdz ar pieaugošo pilsoņu mobilitāti ir nepieciešama gan lielāka elastība, gan tiesiskā noteiktība. Lai sasniegtu šo mērķi, šai regulai ir jāpalielina pušu autonomija laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas jomā, sniedzot laulātajiem ierobežotu iespēju izvēlēties laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas lietai piemērojamās tiesības. Šāda iespēja nebūtu jāattiecina uz laulības atzīšanu par neesošu, kas ir cieši saistīta ar tās likumīgas esības priekšnoteikumiem; šādā gadījumā pušu autonomija ir nepiemērota.
13)  Līdz ar pieaugošo pilsoņu mobilitāti ir nepieciešama gan lielāka elastība, gan tiesiskā noteiktība. Lai sasniegtu šo mērķi, šai regulai ir jāpalielina pušu autonomija laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas jomā, sniedzot laulātajiem ierobežotu iespēju izvēlēties laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas lietai piemērojamās tiesības.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
14)  Laulātajiem būtu jābūt iespējai izvēlēties tās valsts tiesības, ar kuru tiem ir īpaša saistība, vai lex fori kā laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamās tiesības. Laulāto izvēlētajām tiesībām ir jābūt saskaņā ar Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktajām pamattiesībām. Iespēja izvēlēties laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamās tiesības nedrīkstētu nelabvēlīgi ietekmēt vissvarīgākās – bērna intereses.
14)  Laulātajiem būtu jābūt iespējai izvēlēties tās valsts tiesības, ar kuru tiem ir īpaša saistība, vai tiesas atrašanās valsts tiesības kā laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamās tiesības. Laulāto izvēlētajām tiesībām ir jābūt saskaņā ar Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītajām pamattiesībām.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
15)  Ir svarīgi, lai pirms piemērojamo tiesību norādīšanas laulātajiem būtu pieeja aktuālai informācijai par būtiskiem aspektiem valstu un Savienības tiesībās, kā arī procedūrās, kas regulē laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu. Lai nodrošinātu pieeju pienācīgai un kvalitatīvai informācijai, Komisija to regulāri atjaunina internetā sabiedrībai paredzētās informācijas sistēmā, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK.
15)  Ir svarīgi, lai pirms piemērojamo tiesību norādīšanas laulātajiem būtu pieeja aktuālai informācijai par būtiskiem aspektiem valstu un Savienības tiesībās, kā arī procedūrās, kas regulē laulības šķiršanu un laulāto atšķiršanu. Lai nodrošinātu pieeju pienācīgai un kvalitatīvai informācijai, Komisija to regulāri atjaunina internetā sabiedrībai paredzētās informācijas sistēmā, kas izveidota ar Lēmumu 2001/470/EK, kurš grozīts ar Lēmumu Nr. 568/2009/EK.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
15a)  Ja laulātie nevar vienoties par piemērojamām tiesībām, viņiem būtu jāpiedalās mediācijas procesā, kurā ietilpst vismaz viena konsultācija pie apstiprināta mediatora.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
16)  Abu laulāto apzināta izvēle ir šīs regulas pamatprincips. Abiem laulātajiem būtu precīzi jāapzinās piemērojamo tiesību izvēles juridiskās un sociālās sekas. Iespēja izvēlēties piemērojamās tiesības pēc kopīgas vienošanās nedrīkstētu ietekmēt abu laulāto tiesības un vienlīdzīgas iespējas. Līdz ar to tiesnešiem dalībvalstīs būtu jāapzinās, cik liela nozīme ir abu laulāto apzinātai izvēlei attiecībā uz noslēgtās tiesību izvēles vienošanās juridiskajām sekām.
16)  Laulāto apzināta izvēle ir šīs regulas pamatprincips. Abiem laulātajiem būtu precīzi jāapzinās piemērojamo tiesību izvēles juridiskās un sociālās sekas. Iespēja izvēlēties piemērojamās tiesības pēc kopīgas vienošanās nedrīkstētu ietekmēt laulāto tiesības un vienlīdzīgas iespējas. Līdz ar to tiesnešiem iesaistītajās dalībvalstīs būtu jāapzinās, cik liela nozīme ir laulāto apzinātai izvēlei attiecībā uz noslēgtās tiesību izvēles vienošanās juridiskajām sekām.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
17)  Būtu jāievieš īpaši drošības pasākumi, lai nodrošinātu to, ka laulātie apzinās savas izvēles sekas. Būtu vismaz jānoslēdz rakstiska vienošanās par piemērojamo tiesību aktu izvēli, kam būtu pievienots vienošanās datums un ko parakstītu abas puses. Tomēr gadījumā, ja iesaistītās dalībvalsts, kurā abi no laulātajiem pastāvīgi dzīvo, tiesībās ir noteiktas papildu oficiālas normas, šīs normasir jāievēro. Piemēram, šādas papildu oficiālas prasības var būt spēkā iesaistītā dalībvalstī, kurā vienošanās ir iekļauta laulību līgumā.
17)  Būtu jāparedz noteikumi par materiālo un formālo spēkā esamību, lai laulātajiem būtu vienkāršāk izdarīt uz informāciju pamatotu izvēli un tiktu ievērota viņu sniegtā piekrišana, tā nodrošinot juridisko noteiktību, kā arī labāku tiesas pieejamību. Attiecībā uz formālo spēkā esamību būtu jāievieš īpaši drošības pasākumi, lai nodrošinātu to, ka laulātie apzinās savas izvēles sekas. Būtu vismaz jānoslēdz rakstiska vienošanās par piemērojamo tiesību aktu izvēli, kam būtu pievienots vienošanās datums un ko parakstītu abas puses. Tomēr gadījumā, ja iesaistītās dalībvalsts, kurā abi no laulātajiem pastāvīgi dzīvo vienošanās noslēgšanas brīdī, tiesībās ir noteiktas papildu formālas prasības, šīs prasībasbūtu jāievēro. Piemēram, šādas papildu formālās prasības var būt spēkā iesaistītā dalībvalstī, kurā vienošanās ir iekļauta laulību līgumā. Ja vienošanās noslēgšanas brīdī laulāto pastāvīgā dzīvesvieta ir dažādās iesaistītajās dalībvalstīs, kuru tiesībās ir paredzētas atšķirīgas formālās prasības, būtu jāpietiek ar to, ka vienošanās atbilst vienas minētās valsts tiesībās paredzētajām formālajām prasībām. Ja vienošanās noslēgšanas brīdī tikai viens laulātais pastāvīgi dzīvo iesaistītajā dalībvalstī, kuras tiesībās ir paredzētas papildu formālās prasības, šīs prasības būtu jāievēro.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
19)  Gadījumos, kad piemērojamo tiesību izvēle nav notikusi, un lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un paredzamību un lai novērstu tādas situācijas rašanās, kad viens no laulātajiem iesniedz laulības šķiršanas prasību, pirms to izdarījis otrs, lai nodrošinātu, ka tiesvedību regulē konkrētas tiesības, kuras viņš vai viņa uzskata par savām interesēm labvēlīgākām, ar šo regulu ir jāievieš saskaņotas tiesību kolīziju normas, pamatojoties uz secīgu saistošo faktoru gradāciju, kuras pamatā ir laulāto ciešas saistības esība ar attiecīgajām tiesībām. Šie saistošie faktori ir izraudzīti tā, lai laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas tiesvedību regulētu tiesības, ar kurām laulātajiem ir cieša saistība, un to pamatā, pirmkārt, ir laulāto pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesības.
19)  Gadījumos, kad piemērojamo tiesību izvēle nav notikusi, un lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un paredzamību un lai novērstu tādas situācijas rašanos, kad viens no laulātajiem iesniedz laulības šķiršanas prasību, pirms to izdarījis otrs, lai nodrošinātu, ka tiesvedību regulē konkrētas tiesības, kuras viņš vai viņa uzskata par savām interesēm labvēlīgākām, ar šo regulu ir jāievieš saskaņotas kolīziju normas, pamatojoties uz secīgu saistošo faktoru gradāciju, kuras pamatā ir laulāto ciešas saistības esība ar attiecīgajām tiesībām. Šādi saistošie faktori būtu jāizraugās tā, lai nodrošinātu, ka laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas tiesvedību reglamentē tiesības, ar kurām laulātajiem ir cieša saistība.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
19a)  Ja šajā regulā kādas valsts tiesību piemērošanas nolūkos kā saistošais faktors minēta valstspiederība, jautājums par to, kā risināt gadījumus, kuros iesaistītas vairākas valstspiederības, būtu jānosaka saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pilnībā ievērojot Eiropas Savienības vispārējos principus.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
19.b apsvērums (jauns)
19b)  Ja tiesā ir iesniegta prasība pārvērst laulāto atšķiršanu par laulības šķiršanu un puses nav izdarījušas izvēli par piemērojamām tiesībām, laulības šķiršanai būtu jāpiemēro tās tiesības, kuras tika piemērotas laulāto atšķiršanai. Šāda prakse veicinātu paredzamību pusēm un palielinātu juridisko noteiktību. Ja laulāto atšķiršanai piemērotās tiesības neparedz iespēju pārvērst laulāto atšķiršanu par laulības šķiršanu, laulības šķiršanas gadījumā būtu jāizmanto kolīziju normas, ko piemēro gadījumos, kad puses nav izdarījušas izvēli. Minētais nenozīmē, ka laulātie nevarētu mēģināt panākt laulības šķiršanu, pamatojoties uz citiem šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
20)  Noteiktās situācijās, piemēram, gadījumos, kad piemērojamās tiesības neparedz laulības šķiršanu vai nepiešķir vienam laulātajam vienādu pieeju laulības šķiršanai vai laulāto atšķiršanai, pamatojoties uz dzimumu, tomēr būtu jāpiemēro tās tiesas valsts tiesības, kurā iesniegta prasība.
20)  Noteiktās situācijās, piemēram, gadījumos, kad piemērojamās tiesības neparedz laulības šķiršanu vai nepiešķir vienam laulātajam vienādu pieeju laulības šķiršanai vai laulāto atšķiršanai, pamatojoties uz dzimumu, tomēr būtu jāpiemēro tās tiesas valsts tiesības, kurā iesniegta prasība. Tomēr tam nevajadzētu skart sabiedriskās kārtības klauzulu (ordre public).
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
21)  Sabiedrības interesēs dalībvalstu tiesām būtu jādod iespēja izņēmuma apstākļos atteikties konkrētajā gadījumā piemērot ārvalstu tiesības, ja tas būtu nepārprotamā pretrunā tiesas atrašanās valsts sabiedriskajai kārtībai. Tomēr tiesām nebūtu jādod iespēja piemērot sabiedriskās kārtības nosacīto izņēmumu, lai noraidītu citas dalībvalsts tiesības, ja šāda rīcība būtu pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un jo īpaši tās 21. pantam, kurā aizliegta jebkāda veida diskriminācija.
21)  Sabiedrības interesēs dalībvalstu tiesām būtu jādod iespēja izņēmuma apstākļos atteikties konkrētajā gadījumā piemērot ārvalstu tiesību normas, ja tas būtu nepārprotamā pretrunā tiesas atrašanās valsts sabiedriskajai kārtībai. Tomēr tiesām nebūtu jādod iespēja piemērot sabiedriskās kārtības nosacīto izņēmumu, lai noraidītu citas valsts tiesību normas, ja šāda rīcība būtu pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un jo īpaši tās 21. pantam, kurā aizliegta jebkāda veida diskriminācija.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
21a)  Ja šajā regulā izdarīta atsauce uz to, ka iesaistītajā dalībvalstī, kuras tiesā iesniegta prasība, likums neparedz laulības šķiršanu, tas interpretējams tā, ka šīs dalībvalsts tiesībās nav paredzēts laulības šķiršanas institūts. Šādā gadījumā šī regula tiesai nedrīkstētu uzlikt pienākumu pasludināt laulību par šķirtu. Ja šajā regulā izdarīta atsauce uz to, ka iesaistītajā dalībvalstī, kuras tiesā iesniegta prasība, likums neatzīst attiecīgās laulības likumīgu pastāvēšanu šķiršanās tiesvedības nolūkā, tas cita starpā interpretējams tā, ka šīs dalībvalsts tiesībās nav paredzēta šāda veida laulība. Šādā gadījumā šī regula tiesai nedrīkstētu uzlikt pienākumu pasludināt laulību par šķirtu vai pieņemt nolēmumu par laulāto atšķiršanu.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
22)  Tā kā ir valstis un iesaistītās dalībvalstis, kurās attiecībā uz jautājumiem, ko regulē šī regula, ir spēkā divas vai vairākas tiesību sistēmas vai normu kopumi, būtu jāparedz noteikums, kas regulē to, cik lielā mērā šo regulu piemēro dažādās attiecīgo valstu un iesaistīto dalībvalstu teritoriālajās vienībās.
22)  Tā kā ir valstis un iesaistītās dalībvalstis, kurās attiecībā uz jautājumiem, ko regulē šī regula, ir spēkā divas vai vairākas tiesību sistēmas vai normu kopumi, būtu jāparedz noteikums, kas regulē to, cik lielā mērā šo regulu piemēro dažādās attiecīgo valstu un iesaistīto dalībvalstu teritoriālajās vienībās, vai to, kādā mērā šī regula piemērojama dažādām attiecīgo valstu un iesaistīto dalībvalstu iedzīvotāju kategorijām.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
22a)  Nepastāvot noteikumiem par piemērojamo tiesību izvēli, ja laulātie piemērojamās tiesības izraugās, pamatojoties uz viena laulātā valstspiederību, un ja šo valsti veido vairākas teritoriālās vienības un katrā teritoriālajā vienībā šķiršanos reglamentē atšķirīgas tiesību sistēmas vai normu kopumi, tad laulātajiem jānorāda, kuras teritoriālās vienības likumus viņi ir vienojušies piemērot.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a Šī regula neattiecas uz turpmāk minētajiem jautājumiem, pat ja tos izskata tikai kā prejudiciālus jautājumus saistībā ar laulības šķiršanas vai laulāto atšķiršanas tiesvedību:
a) fizisku personu tiesību un rīcības spēja;
b) laulības pastāvēšana, likumība vai atzīšana;
c) laulības atzīšana par neesošu;
d) laulāto uzvārdi;
e) no laulības attiecībām izrietošās mantiskās sekas;
f) vecāku atbildība;
g) uzturēšanas pienākumi;
h) īpašumu pārvaldīšana vai mantošana.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
2.  Šajā regulā “iesaistītā dalībvalsts” nozīmē dalībvalsti, kura piedalās ciešākā sadarbībā laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā, ņemot vērā Padomes […] gada […] Lēmumu […], ar kuru atļauj ciešāku sadarbību laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā.
2.  Šajā regulā “iesaistītā dalībvalsts” nozīmē dalībvalsti, kura piedalās ciešākā sadarbībā laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamo tiesību jomā, ņemot vērā Padomes 2010. gada 12. jūlija Lēmumu 2010/405/ES, ar kuru atļauj ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai, vai lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 331. panta 1. punkta otro vai trešo daļu.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
1.a pants (jauns)
1.a pants
Saistība ar Regulu (EK) Nr. 2201/2003
Šī regula neskar Regulas (EK) Nr. 2201/2003 darbību.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
1.b pants (jauns)
1.b pants
Definīcija
Šajā regulā ar terminu “tiesa” apzīmē visas iesaistīto dalībvalstu iestādes, kurām piekrīt lietas, kas ir šīs regulas darbības jomā.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Laulātie var pēc savstarpējas vienošanās izvēlēties laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamās tiesības ar nosacījumu, ka šādas tiesības ir saskaņā ar Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktajām pamattiesībām un ar sabiedriskās kārtības principu, no šādām tiesībām:
1.  Laulātie var vienoties par laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai piemērojamām tiesībām, izraugoties kādas no šādām tiesībām:
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
3. pants – 3. punkts
3.  Šā panta 2. punktā vienošanos pauž rakstiski, tajā norāda datumu un to paraksta abi laulātie. Visi paziņojumi ar elektroniskiem līdzekļiem, kas paliekoši reģistrē vienošanos, ir līdzvērtīgi rakstiskiem līdzekļiem.
3.  Ja tiesas atrašanās valsts likumi paredz šādu iespēju, laulātie var piemērojamās tiesības norādīt arī tiesā tiesvedības gaitā. Šādā gadījumā norādīto izvēli ieraksta tiesas protokolā saskaņā ar tiesas atrašanās valsts tiesībām.
Tomēr, ja tās dalībvalsts tiesībās, kurā abiem laulātajiem vienošanās noslēgšanas laikā ir pastāvīgā dzīvesvieta, ir paredzētas papildu oficiālas prasības attiecībā uz šādu vienošanos, piemēro šīs prasības. Ja laulāto pastāvīgā dzīvesvieta ir dažādās dalībvalstīs un abu dalībvalstu tiesībās ir paredzētas dažādas oficiālas prasības, vienošanās formāli ir spēkā, ja tā atbilst vienas minētās valsts tiesībās paredzētajām prasībām.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
3. pants – 4. punkts
4.  Ja tas ir paredzēts lex fori, laulātie piemērojamos tiesību aktus var norādīt arī tiesas procesa laikā tiesā. Tādā gadījumā šādu norādīšanu reģistrē tiesā saskaņā ar lex fori.
svītrots
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
3.a pants (jauns)
3.a pants
Piekrišana un spēkā esamība pēc būtības
1.  Vienošanās par piemērojamām tiesībām pastāvēšanu un spēkā esamību vai kāda šīs vienošanās nosacījuma pastāvēšanu un spēkā esamību nosaka saskaņā ar tiesību aktiem, kas to reglamentētu saskaņā ar šo regulu, ja attiecīgā vienošanās vai noteikums būtu spēkā.
2.  Tomēr, ja no apstākļu kopuma izriet, ka nebūtu pamatoti viena vai otra laulātā rīcības sekas noteikt saskaņā ar 1. punktā norādītajiem tiesību aktiem, laulātais, kurš vēlas pamatot apgalvojumu, ka vienošanās nav noslēgta ar viņa piekrišanu, var atsaukties uz tās valsts tiesību aktiem, kurā viņš pastāvīgi uzturējies brīdī, kad iesniegts pieteikums tiesā.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
3.b pants (jauns)
3.b pants
Formālie nosacījumi
1.  3. panta 1. un 2. punktā minēto vienošanos pauž rakstiski, tajā norāda datumu, un to paraksta abi laulātie. Par rakstiski paustu vienošanos uzskata arī vienošanos ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību, ja šāda saziņa ir paliekoši reģistrēta.
2.  Tomēr, ja iesaistītajā dalībvalstī, kurā vienošanās noslēgšanas brīdī atrodas laulāto pastāvīgā dzīvesvieta, likums attiecībā uz šādu vienošanos paredz papildu formālās prasības, tad šīs prasības piemēro.
3.  Ja vienošanās noslēgšanas brīdī laulāto pastāvīgā dzīvesvieta atrodas dažādās iesaistītajās dalībvalstīs un šo valstu tiesībās ir paredzētas atšķirīgas formālās prasības, tad vienošanās formāli ir spēkā, ja tā atbilst vienas minētās valsts tiesībās noteiktajām prasībām.
4.  Ja vienošanās noslēgšanas brīdī tikai viena laulātā pastāvīgā dzīvesvieta ir iesaistītajā dalībvalstī un šajā valstī attiecībā uz šādu vienošanos ir noteiktas papildu formālās prasības, tad šīs prasības piemēro.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
4.a pants (jauns)
4.a pants
Laulāto atšķiršanas pārvēršana par laulības šķiršanu
1.  Pārvēršot laulāto atšķiršanu par laulības šķiršanu, laulības šķiršanai piemēro tiesības, kas piemērotas laulāto atšķiršanai, izņemot gadījumus, ja puses saskaņā ar 3. panta noteikumiem ir vienojušās citādi.
2.  Ja laulāto atšķiršanai piemērotās tiesības neparedz iespēju pārvērst laulāto atšķiršanu par laulības šķiršanu, piemēro 4. pantu, izņemot gadījumus, ja puses saskaņā ar 3. panta noteikumiem vienojušās citādi.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
7.a pants (jauns)
7.a pants
Valstu tiesību aktu atšķirības
Šī regula neuzliek pienākumu iesaistītās dalībvalsts tiesai pasludināt laulību par šķirtu, pamatojoties uz šo regulu, ja šīs valsts tiesībās nav paredzēta laulības šķiršana vai attiecīgā laulība saskaņā ar šīs valsts tiesībām nav atzīstama par spēkā esošu laulības šķiršanas tiesvedības nolūkā.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
8. pants
Valstis ar vairāk nekā vienu tiesību sistēmu
Valstis ar divām vai vairākām tiesību sistēmām ‐ teritoriālie aspekti
1.  Ja valsti veido vairākas teritoriālās vienības, kurā katrai ir savas tiesību normas laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas jomā, katru teritoriālo vienību uzskata par valsti, lai noteiktu piemērojamās tiesības atbilstoši šai regulai.
1.  Ja valsti veido vairākas teritoriālās vienības, kurā katrai ir savas tiesību normas laulības šķiršanas un laulāto atšķiršanas jomā, katru teritoriālo vienību uzskata par valsti, lai noteiktu piemērojamās tiesības atbilstoši šai regulai.
1.a Šādas valsts gadījumā:
a) atsauci uz pastāvīgu dzīvesvietu šajā valstī interpretē kā atsauci uz pastāvīgu dzīvesvietu šīs valsts teritoriālajā vienībā;
b) atsauci uz valstspiederību interpretē kā atsauci uz šīs valsts tiesību aktos paredzētu teritoriālo vienību, vai, nepastāvot attiecīgiem noteikumiem, kā atsauci uz laulāto izvēlēto teritoriālo vienību, vai, laulātajiem neizdarot izvēli, kā atsauci uz teritoriālo vienību, ar kuru vienam vai abiem laulātajiem ir bijusi vai ir visciešākā saistība.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
8.a pants (jauns)
8.a pants
Valstis ar divām vai vairākām tiesību sistēmām ‐ ar dažādām personu kategorijām saistītās kolīzijas
Attiecībā uz valstīm, kurās šīs regulas reglamentēto jautājumu jomā tiek piemērotas divas vai vairākas tiesību sistēmas vai tiesību normu kopumi, kas attiecas uz dažādām personu kategorijām, atsauci uz šādas valsts tiesībām interpretē kā atsauci uz to tiesību sistēmu, kuru nosaka attiecīgajā valstī spēkā esošie noteikumi. Ja šādu noteikumu nav, piemēro to tiesību sistēmu vai tiesību normu kopumu, ar ko vienam vai abiem laulātajiem ir visciešākā saistība.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
8.b pants (jauns)
8.b pants
Regulas nepiemērošana iekšējām kolīzijām
Iesaistītajai dalībvalstij, kurā šīs regulas reglamentēto jautājumu jomā tiek piemērotas atšķirīgas tiesību sistēmas vai tiesību normu kopumi, nav pienākuma piemērot šo regulu tiesību kolīziju situācijās, kuras veidojas vienīgi starp šādām atšķirīgām tiesību sistēmām vai tiesību normu kopumiem.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
a) formālajām prasībām, kas piemērojamas vienošanām par piemērojamo tiesību izvēli; un
a) formālajām prasībām, kas saskaņā ar 3.b panta 2. līdz 4. punktu piemērojamas, slēdzot vienošanos par piemērojamo tiesību izvēli; un
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts – 2. daļa
Tomēr vienošanās par piemērojamo tiesību izvēli, kura ir noslēgta saskaņā ar iesaistītās dalībvalsts tiesībām pirms šīs regulas piemērošanas dienas, arī ir spēkā,ar noteikumu, ka tā atbilst 3. panta 3. punkta pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem.
Tomēr vienošanās par piemērojamo tiesību izvēli, kura ir noslēgta pirms šīs regulas piemērošanas dienas, arī ir spēkā, ja tā atbilst 3.a  un 3.b panta noteikumiem.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts
1.   Neskarot iesaistīto dalībvalstu saistības atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 351. pantam, šī regula neietekmē tādu divpusēju vai daudzpusēju konvenciju piemērošanu, kuru līgumslēdzējas puses šīs regulas pieņemšanas laikā ir viena vai vairākas iesaistītās dalībvalstis un kuras ir saistītas ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.
1.  Šī regula neietekmē tādu starptautisku konvenciju piemērošanu, kuru līgumslēdzējas puses šīs regulas vai 1. panta 2. punktā minētā lēmuma pieņemšanas brīdī ir viena vai vairākas iesaistītās dalībvalstis un kurās ir noteiktas kolīziju normas attiecībā uz laulības šķiršanu vai laulāto atšķiršanu.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts
2.  Neatkarīgi no 1. punkta iesaistīto dalībvalstu savstarpējās attiecībās šī regula prevalē pār konvencijām, kas attiecas uz šīs regulas darbības jomu un kuru līgumslēdzējas puses ir dalībvalstis.
2.  Tomēr iesaistīto dalībvalstu savstarpējās attiecībās šī regula prevalē pār konvencijām, kas noslēgtas tikai starp divām vai vairākām iesaistītajām dalībvalstīm, ciktāl šādas konvencijas attiecas uz šajā regulā reglamentētiem jautājumiem.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts
Vēlākais līdz [pieci gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par šīs regulas piemērošanu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno ierosinātos pielāgojumus.
1.  Apritot vēlākais pieciem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par šīs regulas piemērošanu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus par pielāgojumu veikšanu šajā regulā.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
12. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a Šajā nolūkā iesaistītās dalībvalstis sniedz Komisijai attiecīgo informāciju par šīs regulas noteikumu piemērošanu iesaistīto dalībvalstu tiesās.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
13. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a Dalībvalstis, kuras ciešākā sadarbībā iesaistījušās, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 331. panta 1. punkta otro vai trešo daļu, šo regulu piemēro no attiecīgajā lēmumā norādītās dienas.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0216.
(2) OV L 189, 22.7.2010., 12. lpp.


Grozījumi Regulā par kredītreitingu aģentūrām ***I
PDF 269kWORD 46k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2010. gada 15. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (COM(2010)0289 – C7-0143/2010 – 2010/0160(COD))
P7_TA(2010)0478A7-0340/2010

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0289),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0143/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2010. gada 19. novembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 8. decembra atzinumu(2),

–   ņemot vērā 2010. gada 8. decembra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A7-0340/2010),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2010. gada 15. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2011, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām

P7_TC1-COD(2010)0160


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 513/2011)

(1) OV C 337, 14.12.2010., 1. lpp.
(2) OV vēl nav publicēts.


Ar metroloģiju saistīto direktīvu atcelšana ***I
PDF 284kWORD 40k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2010. gada 15. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko atceļ Padomes Direktīvu 71/317/EEK, 71/347/EEK, 71/349/EEK, 74/148/EEK, 75/33/EEK, 76/765/EEK, 76/766/EEK un 86/217/EEK par metroloģiju (COM(2008)0801 – C6-0467/2008 – 2008/0227(COD))
P7_TA(2010)0479A7-0050/2010

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2008)0801),

–  ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza Parlamentam priekšlikumu (C6-0467/2008),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 114. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. gada 14. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2010. gada 10. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A7-0050/2010),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  apstiprina Parlamenta, Padomes un Komisijas kopējo paziņojumu, kas pievienots šīs rezolūcijas pielikumā;

3.  prasa Komisijai vēlreiz iesniegt priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2010. gada 15. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/.../ES, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 71/317/EEK, 71/347/EEK, 71/349/EEK, 74/148/EEK, 75/33/EEK, 76/765/EEK, 76/766/EEK un 86/217/EEK par metroloģiju

P7_TC1-COD(2008)0227


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2011/17/ES)

PIELIKUMS

Parlamenta, Padomes un Komisijas paziņojums

Saskaņā ar Direktīvas 2004/22/EK par mērinstrumentiem 25. pantu Eiropas Parlaments un Padomei lūdz Komisiju līdz 2011. gada 30. aprīlim sniegt ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, vajadzības gadījumā to papildinot ar attiecīgu likumdošanas priekšlikumu.

Šajā sakarībā saskaņā ar labāka likumdošanas procesa (tostarp vajadzības gadījumā ietekmes izvērtējuma un atklātas apspriešanās) principiem tiks veikts izvērtējums, lai noteiktu, vai būtu jāpaplašina Direktīvas 2004/22/EK darbības joma, tajā iekļaujot kādus no instrumentiem, kuriem pašlaik piemēro Direktīvu 71/317/EEK, 71/347/EEK, 74/148/EEK, 75/33/EEK, 76/765/EEK, 76/766/EEK un 86/217/EEK, un apstiprinošas atbildes gadījumā ‐ cik lielā mērā.

Saskaņā ar šī izvērtējuma iznākumu tiks pārskatīts arī minētajām direktīvām noteiktais atcelšanas datums, lai nodrošinātu Savienības likumdošanas darbības konsekvenci mērinstrumentu jomā.

(1) OV C 277, 17.11.2009., 49. lpp.


Pilsoņu iniciatīva ***I
PDF 281kWORD 56k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2010. gada 15. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pilsoņu iniciatīvu (COM(2010)0119 – C7-0089/2010 – 2010/0074(COD))
P7_TA(2010)0480A7-0350/2010

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2010)0119),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. pantu 2. punktu un 24. panta pirmo daļu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0089/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 14. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2010. gada 10. jūnija atzinumu(2),

–  ņemot vērā 2010. gada 8. decembra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta pieņemto nostāju, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu, kā arī Lūgumrakstu komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A7-0350/2010),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  pieņem zināšanai Padomes prezidentūras un Komisijas deklarāciju deklarāciju, kas pievienota šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2010. gada 15. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2011 par pilsoņu iniciatīvu

P7_TC1-COD(2010)0074


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 211/2011)

PIELIKUMS

Deklarācijas

Komisijas deklarācijas

–I –

Komisija sniegs sīki izstrādātu informāciju par pilsoņu iniciatīvu. Precīzāk sakot, Komisija izstrādās un atjauninās visaptverošu un viegli lietojamu rokasgrāmatu par pilsoņu iniciatīvu visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, un tā būs pieejama tai īpaši paredzētā Komisijas tīmekļa vietnē. Pilsoņu iniciatīvu priekšlikumu reģistrācijas procedūras un apstrādes laikā Komisija turklāt sniegs palīdzību un padomus tiem organizatoriem, kuriem tas būs vajadzīgs. Komisija pēc pieprasījuma arī informēs organizatorus par plānotajiem tiesību aktu priekšlikumiem, kā arī par tiem, kas patlaban tiek izstrādāti.

–II –

Pēc oficiālā valodā iesniegta iniciatīvas priekšlikuma reģistrācijas organizatori var lūgt Komisiju jebkurā atbalsta deklarāciju apkopošanas brīdī iekļaut reģistrā attiecīgā priekšlikuma tulkojumus citās oficiālajās valodās. Par iniciatīvu priekšlikumu tulkošanu būs atbildīgi organizatori. Komisija dos piekrišanu iekļaut reģistrā jaunu valodas versiju pēc tam, kad būs pārliecinājusies par to, ka starp oriģinālo tekstu un jaunajām valodu versijām nepastāv acīmredzamas un nozīmīgas nekonsekvences attiecībā uz nosaukumu, tematu un mērķiem.

Padomes prezidentvalsts Beļģijas deklarācija

Prezidentvalsts centīsies nodrošināt to, lai pasākumi, kas ir vajadzīgi minētās regulas piemērošanai, tiktu paredzēti pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā vienu gadu pēc tās stāšanās spēkā, kā tas ir noteikts regulā.

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2) OV C 267, 1.10.2010., 57. lpp.


Iepazīstināšana ar Komisijas 2011. gada darba programmu
PDF 315kWORD 97k
Eiropas Parlamenta 2010. gada 15. decembra rezolūcija par Komisijas paziņojumu saistībā ar Komisijas darba programmu 2011. gadam
P7_TA(2010)0481RC-B7-0688/2010

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Komisijas darba programmu 2011. gadam (COM(2010)0623),

–  ņemot vērā pēdējo pamatnolīgumu par attiecībām starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju, jo īpaši tā 4. pielikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā ir ārkārtīgi svarīgi savlaicīgi risināt dialogu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju, lai visus centienus varētu vērst uz to, ka tiek definēti ES galvenie stratēģiskie mērķi nākamajam un turpmākajiem gadiem;

B.  tā kā politiskās prioritātes ir jāsaskaņo ar pieejamajiem finanšu resursiem;

C.  tā kā Eiropas politika un rīcība, ievērojot subsidiaritātes principu un sadarbojoties ar dalībvalstīm, var un tai ir arī jāspēj reāli ietekmēt iedzīvotāju dzīvi, palīdzot viņiem sagatavoties straujajām pārmaiņām sabiedrības dzīvē un reaģēt uz tām;

D.  tā kā 2011. gads būs ārkārtīgi svarīgs turpmākajiem Savienības panākumiem un tas kļūs par pavērsiena punktu gan Eiropas Komisijai, gan visai Savienībai;

E.  tā kā finanšu krīzei vēl aizvien ir vērā ņemama ietekme uz dalībvalstu ekonomiku un ir jāveic lieli pielāgojumi gan dalībvalstu, gan ES līmenī; tā kā pilnīgai atlabšanai vajadzīga kopīga Eiropas pastāvīgas izaugsmes un darba vietu radīšanas stratēģija, kuru nodrošinātu ar nepieciešamajām pilnvarām un resursiem,

1.  norāda, ka šī darba programma ir pirmā programma, kas jāpieņem jaunajā plānošanas ciklā, un uzsver, ka ir jāpadziļina ar Komisiju izveidotais dialogs, lai uzlabotu acīmredzamo saikni starp politiskajām prioritātēm un budžetu, ļaujot finansēt šīs prioritātes Eiropas līmenī;

2.  mudina Komisiju apņemties izveidot reālu un iedarbīgu rīcības programmu, kurai vajadzētu būt efektīvākai, ciešāk saistītai ar reālo situāciju un kuru vajadzētu īstenot labāk nekā iepriekšējās darba programmas; aicina noteikt skaidrāku grafiku galveno priekšlikumu iesniegšanai;

3.  mudina Komisiju pēc iespējas ātrāk un saskaņā ar skaidru grafiku pielāgot acquis LESD 290. un 291. panta noteikumiem;

Ievads

4.  aicina Komisiju pēc iespējas īstenot savas politiskās pilnvaras un politisko autoritāti; norāda, ka Eiropas Savienība nevar funkcionēt efektīvi, ja Komisija neapzina, neformulē un neveicina Savienības un tās iedzīvotāju vispārējās intereses un nespēj efektīvi veikt savu pienākumu pārraudzīt līgumu un ES tiesību aktu piemērošanu;

5.  norāda, ka ar līdz šim paveikto, lai atrisinātu finanšu krīzi un panāktu Eiropas ekonomikas atveseļošanos, nepietiek; pauž nožēlu par to, ka darba programmā nav iekļauti papildu pasākumi, ar kuriem radīt vairāk darba vietu; tādēļ aicina Komisiju detalizēti paskaidrot, kā tās iniciatīvas un priekšlikumi noderēs problēmu risināšanai;

6.  uzskata, ka ES nekavējoties ir jāveic strukturāla reforma, lai uzlabotu savu konkurētspēju un atjaunotu izaugsmi; uzskata arī, ka šīs stratēģijas pamatprincipi ir infrastruktūras (tostarp platjoslu) modernizēšana, pētniecības, izstrādes un inovācijas veicināšana, pietiekamas, ekonomiskas un tīras enerģijas nodrošināšanas politika, inovācija un jaunu tehnoloģiju izstrāde, kā arī izglītības un apmācības kvalitāte;

7.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas ekonomikas pārvaldība ir atzīta par prioritāti; brīdina, ka eiro nākotne būs apdraudēta, ja ES jo īpaši eiro zonā nespēs izveidot tādu uzticamu ekonomikas pārvaldību, ar kuru ir iespējams nodrošināt stabilu fiskālo politiku un atjaunot ekonomikas izaugsmi; uzstāj uz to, ka, īstenojot šādu reformu, ir pilnībā jāņem vērā Parlamenta nostāja, kas izklāstīta 2010. gada 20. oktobra rezolūcijā, un ka reformas mērķim ir jābūt Savienības ekonomikas un sociālo mērķu paplašināšanai, kā norādīts Lisabonas līguma 3. pantā;

8.  atgādina, ka Parlaments un Padome kā abas budžeta lēmējiestādes būtu līdzvērtīgi jāiesaista jebkādā Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma izmantošanā; aicina bez kavēšanās iesniegt priekšlikumus, lai krīzes atrisināšanas mehānisms kļūtu par pastāvīgu mehānismu (piemēram, Eiropas Monetāro fondu), pilnībā integrēt ES stratēģiju 2020. gadam ilgtermiņa makroekonomiskajā sistēmā, spert pirmos soļus pretim kopīgai atsevišķu valstu parādu segšanai, šim nolūkam izdodot obligācijas, kā norādīts iepriekšējos Parlamenta ziņojumos, un nodrošināt, ka eiro zona tiek pārstāvēta kā vienots veselums; dod priekšroku nevis pamatīgai Līguma grozīšanai, bet gan nelielām izmaiņām Līgumā, kas nodrošina juridisko pamatu šādam mehānismam;

9.  uzstāj uz to, ka Komisijai ir nekavējoties jānāk klajā ar priekšlikumiem pašreizējās finanšu sistēmas pārskatīšanai; norāda, ka daudzgadu finanšu shēmai laika posmam pēc 2013. gada ir jāatspoguļo šo pienākumu apjoms; aicina Komisiju iesniegt tālejošu investīciju priekšlikumu, lai būtu iespējams izpildīt ES stratēģijas 2020. gadam mērķus un radīt darba vietas, veicināt izaugsmi un garantēt drošību Eiropas iedzīvotājiem; uzskata, ka šīs sistēmas elastībai būs ārkārtīgi liela nozīme un ka ES budžetam ir jāļauj mobilizēt alternatīvus finansējuma avotus (rezerves, projektu dotācijas u.c.);

10.  atgādina, ka daudzgadu finanšu shēmas regulas pieņemšanai ir vajadzīga Parlamenta piekrišana; aicina Komisiju veicināt to, ka bez vilcināšanās tiek pieņemts iestāžu nolīgums par Parlamenta lomu nākamās daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanā un apspriešanā;

11.  apņēmīgi mudina Komisiju 2011. gada jūnijā pēc tam, kad Parlaments būs pieņēmis savu nostāju par daudzgadu finanšu shēmu, iesniegt drosmīgus un novatoriskus priekšlikumus būtiskai pašu resursu sistēmas pārskatīšanai, lai izveidotu sistēmu, kurā nodokļu slogs uz ES iedzīvotājiem ir godīgs, skaidrs, pārredzams un neitrāls; pauž ciešu pārliecību, ka daudzgadu finanšu shēma ir cieši saistīta ar pašu resursu jautājumu un par abiem ir jālemj vienlaikus, balstoties uz atklātu iestāžu diskusiju, aktīvi iesaistot tajā arī dalībvalstu parlamentus, turklāt šo diskusiju nevar atlikt;

12.  uzsver, ka kohēzija ir viens no svarīgākajiem ES instrumentiem, reaģējot uz šo ekonomikas krīzi, jo tā veicina ieguldījumus reālajā ekonomikā; šajā sakarībā pauž gandarījumu par pirmo novērtējumu, kuru Komisija sagatavojusi, vērtējot to, kā atbilstīgi Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānam tiek īstenoti ar kohēzijas politiku saistītie pasākumi, un kurā ir uzsvērta šīs politikas būtiskā nozīme krīzes seku mazināšanā; uzsver kohēzijas politikas nepārprotamo saikni ar Eiropas 2020 trīs svarīgākajām prioritātēm, jo tā veicina viedas, ilgspējīgas un visaptverošas izaugsmes īstenošanu, vienlaikus veicinot arī harmonisku attīstību visos (kopskaitā 271) Savienības reģionos;

Izaugsmes atjaunošana darba vietu radīšanai: straujāka virzība uz ES stratēģijas 2020. gadam mērķu sasniegšanu

13.  norāda uz to, ka ir ieviests “Eiropas semestris”; uzskata, ka Parlamenta komitejām ir jābūt nozīmīgākai lomai, lai, izmantojot savu pieredzi, sagatavotu gada noslēguma ziņojumus par panākumiem svarīgu mērķu sasniegšanā, kam sekotu politisko grupu (kopīgās) rezolūcijas;

14.  pauž nožēlu par to, ka priekšlikumi Eiropas semestrim un pārvaldības pakete paredz tikai nelielu iespēju īstenot Eiropas Parlamenta demokrātisko pārbaudi, un uzsver, ka Parlaments noteikti jāiesaista abos procesos;

Finanšu regulējums: reformas pabeigšana

15.  aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk nākt klajā ar priekšlikumiem attiecībā uz direktīvas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un finanšu instrumentu tirgus direktīvas pārstrādāšanu; norāda, ka Eiropas Komisijai ir jāpatur prātā ieviešamo priekšlikumu iespējamā kumulatīvā ietekme, lai nodrošinātu, ka ar tiem tiek veicināta finanšu nozares stabilitāte, pārredzamība un pārskatatbildība, kā arī šīs nozares spēja kalpot reālajai ekonomikai un palīdzēt panākt izaugsmi un radīt darba vietas;

16.  aicina iesniegt likumdošanas iniciatīvu par krīzes atrisināšanu banku nozarē, kas jākoordinē ar konkurences politikas noteikumiem, lai nodrošinātu visaptverošu pamatu vadībai krīzes situācijās, aptverot gan privāto un valsts sektoru un vienlaikus aizsargājot nodokļu maksātājus; uzskata, ka, pārskatot regulu par kredītreitingu aģentūrām, ir jārisina problēma, kas saistīta ar konkurences trūkuma problēmu šajā nozarē, un aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar neseno Parlamenta prasību un izskatīt iespējas izveidot neatkarīgu Eiropas kredītreitinga aģentūru un reitingu veidošanā vairāk iesaistīt neatkarīgas valsts sektora iestādes;

Racionāla izaugsme

17.  aicina Komisiju iesniegt visaptverošu rīcības plānu, kurā iekļauti uzdevumi un to izpildes grafiks, lai izveidotu interneta satura un pakalpojumu vienoto tirgu, panākot atvērtu un pārtikušu digitālu sabiedrību un pārvarot digitālo plaisu;

18.  uzsver, ka digitālā programma un ieguldījumi IKT jomā ir būtiski Eiropas ilgtermiņa konkurētspējai, un mudina dalībvalstis un Komisiju turpināt tirgus izvēršanu nākamās paaudzes tīkliem un to piekļuvei, izmantojot iekšējā sakaru tirgus pastāvīgu liberalizāciju, lai veicinātu inovāciju ES;

19.  apņēmīgi mudina Komisiju Astotās pamatprogrammas (APP) pārskatīšanā veicināt zināšanu un inovācijas iekļaušanu tajā un atgādina, ka ir svarīgi, lai Parlamentam būtu iespēja paust savas prioritātes pirms APP pieņemšanas 2012. gadā;

20.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus attiecībā uz inovāciju savienību, kas paredz pārskatīt valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai un inovāciju sistēmai un palielināt EIB un riska kapitāla lomu; atzīst, ka arī ar publisko iepirkumu ir iespējams ievērojami stimulēt inovāciju;

21.  mudina Komisiju samazināt birokrātiju pētniecības un attīstības programmām un palielināt inovatīvu uzņēmumu un projektu dalību tajās; uzskata, ka Komisijai jāturpina veicināt valsts un privātā sektora partnerības, lai Eiropā sekmētu pētniecību, attīstību un inovāciju;

22.  uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš jaunajām daudzgadu programmām pēc 2013. gada izglītības, kultūras, audiovizuālajā, jaunatnes, un pilsonības jomā, kuras paredzēts iesniegt 2011. gadā; uzskata, ka šo programmu ietvaros veiktajām darbībām un pasākumiem ir jāatbilst Eiropas pilsoņu vajadzībām un tām jānodrošina pietiekams un efektīvs budžeta finansējums; uzskata, ka iniciatīva “Jaunatne kustībā” uzsver šo programmu nozīmi;

Ilgtspējīga izaugsme

23.  uzsver to, cik svarīga ir vadošā iniciatīva par efektīvu resursu izmantošanu un mudina Komisiju paātrināt darbu pie mērķtiecīga priekšlikuma izstrādes, lai sasniegtu saistošos mērķus un konkrētos standartus, kas noteikti ES stratēģijā 2020. gadam saistībā ar Eiropas politikas koordinācijas semestri; aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību aktiem, lai vēl vairāk samazinātu ES emisijas;

24.  uzskata, ka par prioritāti jānosaka spēkā esošo likumdošanas instrumentu, piemēram, Trešās enerģētikas paketes, pareiza un funkcionāla piemērošana, un pilnībā atbalsta stratēģiju laika posmam līdz 2050. gadam, viedos tīklus un piegādes drošuma iniciatīvas;

25.  uzsver, ka ekonomikas izaugsmes ilgtspējai energoapgādes drošība ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu piegādes nepārtrauktību, līgumu noteikumu ievērošanu un godīgu tirgus cenu un novērstu atkarību no pārāk maza ražotāju skaita;

26.  uzskata, ka paziņojumam par jauno rūpniecības politiku Eiropā vajadzētu sekot efektīviem pasākumiem, jo īpaši lai panāktu vēlamo pārorientēšanos uz zema oglekļa līmeņa un ilgtspējīgu ekonomiku un nodrošinātu, ka tiek sasniegts ES energoefektivitātes 20 % mērķis;

27.  uzsver, ka klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana un pielāgošanās tām ir būtiska prioritāte, kas palielinās arī Eiropas ražošanas un MVU konkurētspēju;

28.  atzinīgi vērtē galvenās prioritātes, kas saistās ar Baltās grāmatas publicēšanu, un mudina Komisiju ātrāk sagatavot Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamatnostādņu un tā modernizēto finansēšanas mehānismu pārskatīšanu atbilstīgi Eiropas 2020 stratēģijai un ES budžeta pārskatīšanai;

29.  jau no paša sākuma uzstāj, ka KLP reformas procesa rezultātā ir jāizveido spēcīga, taisnīga, patiesi vispārēja un daudzfunkcionāla politika, kas attaisno patērētāju un ražotāju cerības un nodrošina sabiedriskos labumus, jo īpaši nodrošinātību ar pārtiku, un garantē ES saimniecisko pastāvību pārtikas ražošanas jomā;

30.  atgādina, ka Parlaments 2010. gada 8. jūlija rezolūcijā par turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada uzstāja, ka līdzekļi, kas KLP ir piešķirti 2013. budžeta gadā, nākamajā finanšu plānošanas periodā ir jāsaglabā vismaz tajā pašā līmenī;

31.  pieprasa, lai lauksaimniecības preču imports ES no trešām valstīm tiktu atļauts tikai tad, ja šīs preces ir ražotas atbilstīgi Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības, dzīvnieku labpturības un vides aizsardzības standartiem un obligātajiem sociālajiem standartiem; uzstāj, ka divpusēju vai daudzpusēju tirdzniecības nolīgumu noslēgšana nedrīkst kaitēt ES lauksaimniecības produktu ražotājiem;

32.  mudina Komisiju, ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumā par cukura tirgus reformu konstatēto, pārskatīt savas ietekmes novērtējuma procedūras, lai nodrošinātu, ka visu novērtējumu sagatavošanā tiek izmantota vislabākā un jaunākā informācija, jo šiem novērtējumiem būs izšķiroša nozīme, vērtējot, kā turpmākie divpusējie tirdzniecības nolīgumi ietekmēs ES ekonomikas galvenās nozares;

33.  atzinīgi vērtē gaidāmos Komisijas priekšlikumus integrētās jūrniecības politikas īstenošanai, piemēram, priekšlikumu par jūras teritoriālās plānošanas sistēmu, paziņojumu par piekrastes reģionu un jūrniecības nozaru ilgtspējīgu attīstību, kā arī paziņojumu par kuģošanas uzraudzības integrāciju; tomēr uzsver, ka finansējums IJP īstenošanai ir jāgarantē Kopienas budžetā, veicot proporcionālus ieguldījumus no visām tām nozarēm, kuras šī politika ietekmē;

Visaptveroša izaugsme

34.  uzskata, ka visaptverošas izaugsmes pamatā var būt vienīgi vienlīdzīga attieksme pret visiem strādājošajiem darba vietā un līdzvērtīgi konkurences apstākļi visiem uzņēmumiem; uzskata, ka Komisijas darba programmā vajadzētu iekļaut priekšlikumus, lai nodrošinātu šo principu ievērošanu, un uzstāj uz to, ka likumdošanas priekšlikumā par darba ņēmēju direktīvas piemērošanu, kā paredz paziņojums par vienotā tirgus aktu, ir jāprecizē sociālo pamattiesību ievērošana;

35.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par darba ņēmēju līdzdalību uzņēmuma peļņas sadalē;

36.  aicina Komisiju savos ziņojumos “Jaunas prasmes un darbavietas” un “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību” ņemt vērā raksturīgās grūtības, ar kurām saskaras sievietes, un jo īpaši veicināt vienlīdzību darba vietā kā līdzekli nabadzības mazināšanai un mudināt sievietes kļūt par uzņēmējām, īstenojot pasākumus labākās prakses izplatīšanai;

37.  pauž ciešu pārliecību, ka darba samaksas atšķirības starp dzimumiem novēršana vēl aizvien ir ļoti grūts uzdevums, un atkārtoti pauž pieprasījumu, ko EP izteica Komisijai 2008. gada rezolūcijā, ‐ iesniegt Parlamentam likumdošanas priekšlikumu par to, kā pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus, lai piemērotu principu par vienādu atalgojumu sievietēm un vīriešiem, ņemot vērā šīs EP 2008. gada rezolūcijas pielikumā ietvertos ieteikumus;

38.  aicina Komisiju pievērst uzmanību sociālo partneru viedokļiem pensiju jomā un nodrošināt, ka baltā grāmata atspoguļo gan darba devēju, gan darbinieku cerības, tostarp pirmā pīlāra nostiprināšanu;

39.  atzinīgi vērtē Eiropas nodarbinātības dienestu (EURES) darbavietu portāla informācijas izklāsta reformēšanu un to, ka konsultācijas par darbavietām ir padarītas pieejamākas gados jauniem strādājošiem, bet pauž nožēlu, ka šā priekšlikuma iesniegšana atlikta līdz 2012. gadam, jo jauniešiem tās nepieciešamas jau pašreiz;

40.  aicina paaugstināt efektivitāti un uzlabot rezultātus divās galvenajās ES apmācības aģentūrās ‐ Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrā (CEDEFOP) un Eiropas Izglītības fondā (EIF);

Vienotā tirgus izaugsmes potenciāla izmantošana

41.  pauž lielu atbalstu lielākai tirgus integrācijai, kas orientēta uz profesora M. Monti atklāto pastāvošo plaisu pārvarēšanu un Eiropas iedzīvotāju, strādājošo, mazo uzņēmēju un patērētāju uzticības veicināšanu; uzskata, ka Vienotā tirgus akta publicēšana ir vērtējama pozitīvi, taču priekšlikumiem ir jābūt tālejošākiem un konkrētākiem; aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt precīzas prioritātes un likumdošanas priekšlikumus;

42.  aicina modernizēt ES publiskā iepirkuma sistēmu, saskaņojot direktīvas ar vienošanos par valdību publisko iepirkumu, un aicina noteikt precīzāku grafiku nākamajam gadam;

43.  aicina Komisiju nodrošināt saskanīgu pieeju attiecībā uz tiesību aktu par Eiropas līgumtiesībām un direktīvu par patērētāju tiesībām; uzskata, ka ir būtiski svarīgi izveidot precīzu Komisijas politisko stratēģiju, lai integrētā veidā kā prioritāti jau 2011. gadā un nevis 2014. gadā, kā pašreiz ierosināts risinātu patērētāju aizsardzības problēmas;

44.  atbalsta Komplekso ceļojumu direktīvas pārstrādāšanu un Vispārējās produktu drošības direktīvas pārskatīšanu, koncentrējoties uz tirgus uzraudzību;

45.  uzsver, ka nepieciešams iedarbīgs tiesiskais regulējums attiecībā uz produktu drošumu ES; atbalsta Vispārējo produktu drošības direktīvas pārskatīšanu un uzskata, ka ir jānosaka precīzāks grafiks atbilstīgi jaunā tiesiskā regulējuma pārskatīšanai; aicina Komisiju pārskatīt CE marķējuma sistēmu, lai nodrošinātu, ka patērētāji CE marķējumu var uzskatīt par preču drošuma garantiju;

46.  uzsver, ka pilsoniskās iniciatīvas var būtiski veicināt vienotā tirgus atveseļošanos; pauž atbalstu Komisijas veiktajiem pasākumiem civiltiesību jomā, aicinot padarīt civiltiesību instrumentus vieglāk izmantojamus elektroniski;

47.  aicina beidzot atrisināt problēmas, kas saistītas ar Eiropas patenta izveidi, un aicina Komisiju vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu ciešākai sadarbībai;

48.  pauž dziļu nožēlu par to, ka nav likumdošanas iniciatīvas par kabotāžu, pauž nožēlu arī par to, ka tiesību aktu par piekļuvi dzelzceļa tirgum, tostarp iekšzemes pasažieru tirgus atvēršana, īstenošana ir atlikta uz 2012. gadu; atkārtoti pauž Parlamenta stingro pārliecību, ka Eiropā ir jāsaglabā un jāpilnveido vispusīga pasažieru tiesību politika;

Pilsoņu programmas īstenošana: brīvība, drošība un tiesiskums

49.  ir ļoti nobažījies, ka nav konkrētu priekšlikumu par pamattiesībām vai horizontālas pretdiskriminācijas direktīvas un ka jautājums par diskriminācijas novēršanu nav pat pieminēts; aicina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai pretdiskriminācijas direktīvu atbloķētu;

50.  aicina iesniegt priekšlikumu paziņojumam par lielāku ES iekšējo solidaritāti patvēruma jomā, taču, paturot prātā, ka Savienībai līdz 2012. gadam būtu vajadzīga kopīga patvēruma piešķiršanas politika, pauž nožēlu par to, ka nav tiesību aktu priekšlikumu par patvērumu;

51.  aicina izstrādāt priekšlikumus migrācijas jomā; atgādina, ka ierosinātās ieceļošanas/izceļošanas sistēmas pareiza darbība būs atkarīga no informācijas sistēmu VIS un SIS II panākumiem, kaut gan SIS II vēl pilnībā nedarbojas;

52.  uzsver, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir nepieciešama tālejoša pamattiesību politika un ka šīs Hartā paredzētās pamattiesības ir jāīsteno pēc iespējas efektīvāk; aicina Komisiju nodrošināt visu likumdošanas iniciatīvu atbilstību pamattiesībām, kā arī garantēt, ka dalībvalstis, īstenojot Savienības tiesību aktus, ievēro Hartu; aicina palielināt iespējas uzraudzīt Pamattiesību hartas pārkāpumus un pārkāpumu gadījumā uzsākt līgumos paredzētās procedūras;

53.  uzsver, ka cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību ir pilnībā jāievēro ES iedzīvotāju tiesības un brīvības un ka datu aizsardzība un tiesības uz tiesisko aizsardzību ir būtiski faktori uzticamas un efektīvas drošības politikas izveidē; uzskata, ka, ņemot vērā noziegumu skaita pieaugumu, ir jāizstrādā vairāki Kopienas plāni organizētās noziedzības apkarošanai un kiberdrošības palielināšanai;

54.  atzinīgi vērtē priekšlikumu par nozieguma upuru tiesībām un, galvenais, par tiesībām uz juridisko atbalstu un juridisko palīdzību, tomēr pauž nožēlu, ka tas ir vienīgais paredzētais pasākums; aicina noteikt precīzu grafiku atlikušo procesuālo tiesību “ceļa kartes” pasākumu īstenošanai;

55.  atzinīgi vērtē to, ka 2011. gadā tiks izveidota jauna un visaptveroša sistēma personas datu aizsardzībai ES; uzsver, ka Parlaments rūpīgi izskatīs visus priekšlikumus šajā jomā, tostarp ES pasažieru datu reģistra un ES teroristu finansēšanas izsekošanas programmas iniciatīvas, lai panāktu, ka tās atbilst pamattiesībām;

56.  atzinīgi vērtē priekšlikumus civiltiesību jomā, taču aicina Komisiju, lai nodrošinātu vienotus standartus ES iedzīvotājiem visās dalībvalstīs, apsvērt iespēju paātrināt acquis pārskatīšanu civiltiesību un krimināltiesību jomā un ziņot par to Parlamentam;

57.  atbalsta iniciatīvas par darba un ģimenes dzīves apvienošanu, ar kurām paredz citu starpā pieņemt noteikumus par minimālo bērna kopšanas atvaļinājuma ilgumu un veicināt elastīga darba režīma nodrošināšanu abiem vecākiem, kā arī palīdzēt aprūpētājiem apvienot algotu darbu ar aprūpes pienākumiem;

58.  pauž nožēlu, ka Komisija kavējas izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, ar kuriem Lisabonas līgumam pielāgotu pašreizējo acquis par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietu izmeklēšanā un izskatīšanā, kas ir brīvību, tieslietu un iekšlietu jomas prioritāte;

59.  uzskata, ka pēc Lisabonas līguma pieņemšanas ir nepieciešams pārskatīt tiesisko regulējumu un pauž nožēlu, ka šo pārskatīšanu ir ierosināts veikt tikai 2012.–2013. gadā; uzstāj, ka visām tieslietu un iekšlietu (TI) aģentūrām ir jābūt efektīvām un ‐ pats galvenais ‐ pārskatatbildīgām;

Eiropa pasaulē: ietekmes palielināšana globālā mērogā

60.  uzsver, ka cilvēktiesību veicināšana visā pasaulē ir nozīmīgs Eiropas Savienības mērķis globālā mērogā un ka labākas tirdzniecības attiecības un lielāka attīstības palīdzība var sekmēt progresu šajā jomā;

61.  aicina Komisiju nezaudēt paplašināšanās procesa dinamiku;

62.  uzsver, ka jaunas iniciatīvas būtu nepieciešamas šādās jomās:

   ES loma terorisma apkarošanā, lai ierobežotu masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanu,
   Eiropas aizsardzības rūpniecības un Eiropas aizsardzības politikas mērķu izstrāde ilgākam laika periodam (2020. gads),
   atbruņošanās un vispārējā pārvaldība,
   stratēģija attiecībām ar Lielā četrinieka valstīm,
   Vidusjūras reģiona valstu savienības pārskatīšana, ņemot vērā pašreizējo strupceļu,
   Transatlantiskās Ekonomikas padomes darbības atdzīvināšana un, iespējams, arī kopīga stratēģiskās drošības pārskata sagatavošana pēc tam, kad tiks sagatavots jaunais NATO stratēģiskais pārskats;

63.  uzskata, ka, lai ES efektīvi izplatītu savas vērtības un principus un veicinātu politisko stabilitāti un ekonomisko attīstību savā apkaimē, ES ir jāatbalsta jaunās demokrātijas visā Eiropā un jāstiprina attiecības ar austrumu partneriem; aicina Komisiju pabeigt Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskatīšanu, lai nodrošinātu politikas mērķu un finanšu instrumentu labāku saskaņotību; uzskata, ka ES kaimiņattiecībās būtu jāpastiprina cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanas nosacījumi;

64.  aicina Komisiju lielāku prioritāti piešķirt tam, lai visas Āfrikas valstis būtu nodrošinātas ar pārtiku; uzsver nepieciešamību nostiprināt ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari Āfrikā; šajā sakarībā mudina Komisiju nodrošināt mazturīgajiem Āfrikas iedzīvotājiem plašāku piekļuvi kredītiem un finanšu pakalpojumiem; mudina Komisiju veicināt pasākumus, kas sekmētu savstarpējo tirdzniecību Āfrikas kontinentā, tostarp uzlabotas atbalsta paketes reģionālajām ekonomiskajām komitejām un infrastruktūras uzlabošanu visā Āfrikas kontinentā;

65.  aicina Komisiju līdz 2015. gadam ik gadu iesniegt ziņojumu par ES paveikto Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā un ieviest pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka dalībvalstis pilda savas saistības 0,7 % no NKI piešķirt oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP), kā arī aicina uzraudzīt šo saistību izpildi;

66.  uzsver, ka ņemot vērā notiekošās sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN), uzmanība no jauna jāpievērš attīstības aspektam;

67.  aicina Komisiju aktīvi veicināt vērā ņemama progresa panākšanu pašreiz notiekošajās PTO sarunās, lai pēc iespējas ātrāku varētu noslēgt Dohas sarunu kārtu; uzstāj uz to, ka ir svarīgi nostiprināt esošos un slēgt jaunus divpusējos un reģionālos brīvās tirdzniecības nolīgumus, taču tie ir jāuzskata par papildu stratēģiju, nevis alternatīvu daudzpusējai sistēmai;

68.   atgādina, ka daudzpusība jāsaglabā kā ES svarīgākā prioritāte, un prasa notiekošajās un jaunajās tirdzniecības sarunās ievērot principu par īpašu un diferencētu attieksmi pret jaunattīstības valstīm; ir stingri pārliecināts, ka nepieciešama efektīva un pārveidota daudzpusēja tirdzniecības sistēma, lai izveidotu līdzsvarotāku un taisnīgāku ekonomisku sistēmu kā daļu no jaunas globālas pārvaldības, kas kalpotu attīstībai un nabadzības izskaušanai;

69.  uzsver, ka importētās preces jālaiž ES tirgū tikai tad, ja tās atbilst ES patērētāju aizsardzības noteikumiem; uzskata, ka starptautiskās sarunās Komisijai vajadzētu uzstāt uz to, lai mūsu tirdzniecības partneri ievēro Eiropas vides aizsardzības, sociālos un darba standartus;

70.  prasa ES parakstāmajos starptautiskās tirdzniecības nolīgumos iekļaut uzņēmumu sociālās atbildības (USA) klauzulu; uzskata, ka tajā ir jāiekļauj korporāciju informācijas sniegšana un pārredzamība, kā arī uzņēmumu un uzņēmumu grupu pienākums rīkoties ar pienācīgu rūpību, ir paredzētas pārbaudes, ja USA saistību pārkāpumi apstiprinājušies, un labāka tiesu pieejamība uzņēmumu rīcības upuriem;

71.  prasa Komisijai nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu par jauno ASV “konflikta zonu izrakteņu” likumu, lai palielinātu pārredzamību un labu pārvaldību jaunattīstības valstu ieguves rūpniecības nozarē; aicina Komisiju pastiprināt cīņu pret korupciju valstīs, kurās netiek ievērotas cilvēktiesības un labas pārvaldības principi;

No ieguldījuma līdz ietekmei: ES politikas efektīva īstenošana

72.  aicina Komisiju bez kavēšanās iesniegt priekšlikumus par OLAF regulu grozīšanu;

73.  uzsver, ka Komisijai vajadzētu atklātāk veicināt pozitīvu attieksmi pret valdību pārvaldības deklarācijām (VPD), ko parakstījuši finanšu ministri; uzsver, ka Komisijai būtu jāmudina dalībvalstis veidot VPD; aicina izveidot visaptverošu un viegli lietojamu datubāzi;

74.  tādēļ prasa veikt sistemātisku, regulāru un neatkarīgu novērtējumu ES programmām gan iekšpolitikā, gan attīstības palīdzībā, lai nodrošinātu, ka tās sasniedz vēlamos rezultātus un tas tiek darīts lietderīgā veidā, lai:

   ņemtu vērā Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijās iekļautos komentārus;
   varētu gūt daudz stratēģiskāku horizontālu pārskatu attiecībā uz dažādajiem veiktajiem novērtējumiem un attiecībā uz Komisijas paveikto;

75.  pauž ciešu pārliecību, ka, lai mazinātu iedzīvotāju neticību ES darbībām, jo īpaši svarīga ir pareiza un savlaicīga Eiropas direktīvu transponēšana un piemērošana; uzskata, ka tam ir vajadzīga efektīva Komisijas un dalībvalstu sadarbība;

76.  mudina vienkāršot ES tiesību aktus un uzsver, ka ietekmes novērtējumi pirms to pieņemšanas ir jāveic objektīvi un efektīvi, ņemot vērā nepieciešamību tos vēlāk piemērot; pauž ciešu atbalstu Komisijas veiktajiem pasākumiem saistībā ar lietpratīgā regulējuma projektu;

77.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ietekmes novērtējumos pievērsīs vairāk uzmanības konkurētspējas aspektiem, un uzsver, ka liela nozīme ir savstarpēji saistīto tiesību aktu kumulatīvās ietekmes uz konkurētspēju novērtēšanai (“piemērotības pārbaudēm”);

o
o   o

78.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem;


ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības nākotnes redzējumspēc ES un Āfrikas trešās augstākā līmeņa sanāksmes
PDF 300kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2010. gada 15. decembra rezolūcija par ES un Āfrikas stratēģiskās partnerības turpmāko nākotnipēc ES un Āfrikas trešās augstākā līmeņa sanāksmes
P7_TA(2010)0482RC-B7-0693/2010

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2010. gada 30. novembrī Tripolē pieņemto valstu un valdību vadītāju deklarāciju,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Panāfrikas parlamenta 2010. gada 27. novembra deklarāciju, kas pieņemta pirms augstākā līmeņa sanāksmes,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 177.–181. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A.  tā kā Āfrikas un ES partnerība pamatojas uz savstarpēju interesi izmantot kopīgās iespējas;

B.  tā kā Tripoles deklarācijā pausta dažādu valstu vadītāju vēlme nostiprināt pirms trim gadiem izveidotās abu kontinentu stratēģiskās partnerattiecības, lai pārvarētu kopējās problēmas un veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi, tādējādi nodrošinot, ka ieguvējas ir gan visas Āfrikas valstis, gan Eiropas valstis;

C.  tā kā ES ir uzņēmusies atbildību nodrošināt lielāko palīdzības daļu attīstības jomā un joprojām ir Āfrikas nozīmīgākā tirdzniecības partnere;

D.  tā kā Āfrika dažādo partnerattiecības, jo īpaši ar lielākajām Āzijas un Latīņamerikas valstīm;

1.  atzinīgi vērtē stratēģiskā rīcības plāna pieņemšanu laika posmam no 2010. līdz 2013. gadam un izveidotās partnerības un pauž cerību, ka tādējādi tiks nodrošināta Kotonū nolīguma un Savienības Vidusjūrai pievienotā vērtība un ka kontinentu attiecībās tiks īstenota vērienīga pieeja;

2.  uzsver, ka Āfrikas un ES kopīgās stratēģijas pamatprincipi būtu jāizstrādā tā, lai atbalstītu jaunattīstības valstu ilgtspējības vajadzības, kas saistītas ar nabadzības apkarošanu, pienācīgu ienākumu un iztikas nodrošināšanu, kā arī ar cilvēka pamattiesību, tostarp sociālo, ekonomisko un vides tiesību, ievērošanu;

3.  pauž cerību, ka tiks ņemta vērā pieredze, kas gūta, pārvarot pirmā rīcības plāna (2008–2010) īstenošanas gaitā radušās grūtības, kā arī sagaida, ka tiks īstenoti nodomi, kas pausti valstu un valdību vadītāju pieņemtajā galīgajā deklarācijā;

4.  norāda, ka būtu jārod iespēja, lai privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība, jo īpaši Āfrikā, varētu sniegt daudz efektīvāku ieguldījumu stratēģijā, nekā tas bijis līdz šim;

Partnerības 1. mērķjoma ‐ miers un drošība

5.  atzīst arī to, ka izaugsmei un attīstībai svarīgs ir reģionālās integrācijas aspekts, un jo īpaši uzsver Tripoles deklarācijā pausto apņemšanos ciešā sadarbībā ar reģionālajām organizācijām veidot Āfrikas miera un drošības sistēmu;

6.  atzinīgi vērtē sasniegumus, ieviešot Āfrikas miera un drošības sistēmu, kas paredzēta, lai risinātu miera un drošības problēmas Āfrikas kontinentā; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt paredzamu un ilgtspējīgu finansējumu miera atbalsta operācijām Āfrikā, kā arī uzsver nepieciešamību palielināt vietējo iedzīvotāju spējas pārvarēt sarežģījumus un apņemšanos aizsargāt civiliedzīvotājus bruņotu konfliktu gadījumā;

7.  uzskata, ka konfliktu novēršanas politika ir būtisks miera saglabāšanas priekšnosacījums un ka vajadzētu pievērst uzmanību konfliktu strukturālajiem cēloņiem, ieviešot ilgstošas attīstības politiku, lai apmierinātu Āfrikas iedzīvotāju pamatvajadzības, cīnītos pret bezdarbu, sociālo un ekonomisko;

8.  uzskata, ka nesen pieņemtais ASV likums par “konfliktu izrakteņiem” ir nozīmīgs solis cīņā pret izrakteņu nelikumīgu ieguvi Āfrikā, kas veicina pilsoņkaru un konfliktus; uzskata, ka Komisijai un Padomei vajadzētu ierosināt līdzīgus priekšlikumus, lai nodrošinātu ES tirgū ievesto izrakteņu izsekojamību, vienlaikus ņemot vērā Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (IRPI);

Partnerības 2. mērķjoma ‐ demokrātiska pārvaldība un cilvēktiesības

9.  aicina ES un Āfrikas Savienību (ĀS) kopīgiem spēkiem risināt tādus svarīgus kopējus jautājumus kā politiskās krīzes novēršana un atbalsts ekonomikas pārvaldībai, lai izveidotu kopīgas pārvaldības programmas, izmantojot jaunizveidoto platformu dialogam par pārvaldību un cilvēktiesībām;

10.  atzinīgi vērtē Āfrikas un ES valstu kopīgo apņemšanos ievērot pamatprincipus, tostarp cilvēktiesību, demokrātijas principu un tiesiskuma ievērošanu un jebkādu terorisma izpausmju nosodīšanu;

11.  atzīmē, ka valstu un valdību vadītāji savā deklarācijā norāda, ka viņu nostāja jautājumā par cilvēktiesību aizsardzību abos kontinentos ir vienota; uzsver šo tiesību universāluma principu, kas jo īpaši jāievēro, veicot plānotos pasākumus saskaņā ar partnerību demokrātiskas pārvaldības un cilvēktiesību jomā;

12.  pauž dziļu nožēlu par to, ka pretēji vairākkārtējiem solījumiem ievērot demokrātisku pārvaldību un cilvēktiesības Robert Mugabe tika uzaicināts uz Āfrikas un ES trešo augstākā līmeņa sanāksmi un aktīvi tajā piedalījās; prasa, lai turpmāk visi dalībnieki ieņemtu stingru politisku nostāju, tādējādi nododot skaidru ziņu par mūsu ciešo ticību tiesiskumam un demokrātijai;

13.  aicina īstenot visus pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar dažādo partnerību noteikumiem, nediskriminējot nevienu personu dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ un neizturoties diskriminējoši pret cilvēkiem, kas slimo ar HIV vai AIDS;

14.  atbalsta Panāfrikas parlamenta aicinājumu visām Āfrikas Savienības dalībvalstīm ratificēt Āfrikas Savienības Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu;

15.  uzsver Eiropadomes priekšsēdētāja Herman Van Rompuy aicinājumu Āfrikas valstu vadītājiem atbalstīt Starptautisko Krimināltiesu (ICC) un “pilnībā ievērot principu par cīņu pret nesodāmību”;

16.  mudina ES un ĀS apņemties kopīgiem spēkiem panākt labāku Āfrikas un Eiropas valstu sadarbību attiecīgās starptautiskās organizācijās, tostarp ANO;

Partnerības 3. mērķjoma ‐ tirdzniecības reģionālā integrācija un infrastruktūra

17.  atzinīgi vērtē ES un ĀS vienošanos iesaistīties politiskajā dialogā, lai rastu risinājumus kopējām problēmām, kas saistītas ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem; atzīst, ka reģionālajai integrācijai, tirdzniecībai un ieguldījumiem ir būtiska nozīme, lai panāktu ekonomisko stabilitāti un ilgtspējīgu izaugsmi;

18.  mudina ES un ĀS sadarboties jautājumā par izejvielu ilgtspējīgu izmantošanu, jo īpaši pievēršoties veiktspējas palielināšanai, pārvaldībai, infrastruktūras attīstībai, ieguldījumiem, zināšanām un iemaņām ģeoloģijā un ieguves rūpniecībā noslēgto līgumu pārredzamībai; šajā sakarībā aicina īstenot videi nekaitīgu un sociālajā ziņā ilgtspējīgu izejvielu izmantošanas politiku, no kuras labumu gūtu vietējie iedzīvotāji;

19.  mudina visas Āfrikas Savienības dalībvalstis veicināt tiesiskā regulējuma un fiskālās sistēmas izveidi, kam ir būtiska nozīme ekonomiskās izaugsmes stimulēšanā un ārvalstu tiešo ieguldījumu piesaistīšanā, no vienas puses, un korupcijas izskaušanā un birokrātijas un administratīvu kļūmju likvidēšanā, no otras puses;

20.  mudina Āfrikas un Eiropas valstu vadītājus ievērot Tripolē doto solījumu un izmantot stratēģiju kā līdzekli, lai veicinātu Āfrikas starpkontinentālo tirdzniecību, tostarp uzlabojot to atbalsta pasākumu kopumu, kas paredzēti reģionālajām ekonomikas kopienām un infrastruktūras uzlabošanai visā Āfrikas kontinentā;

Partnerības 4. mērķjoma ‐ Tūkstošgades attīstības mērķi

21.  norāda, ka ir svarīgi atjaunot Eiropas Savienības valstu apņemšanos Tūkstošgades attīstības mērķu izpildei līdz 2015. gadam piešķirt līdzekļus 0,7 % apmērā no to IKP, ja ir vēlme sasniegt šos mērķus līdz 2015. gadam;

22.  jo īpaši centīsies panākt, lai Tūkstošgades attīstības mērķu izpilde būtu galvenais uzdevums, īstenojot ikvienu partnerību;

23.  atgādina, ka, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus, ir ārkārtīgi svarīgi veikt īpašus pasākumus saistībā ar tādām politikas jomām kā jauno māmiņu, jaundzimušo un bērnu veselības aprūpe, dzimumu līdztiesība, izglītība, zemes apsaimniekošana, ilgtspējīga attīstība, ūdens un sanitārijas pieejamība un cilvēki ar invaliditāti; mudina turpināt programmu īstenošanu izglītības un veselības aprūpes jomā;

24.  uzsver, ka ir svarīgi garantēt nodrošinātību ar pārtiku visā Āfrikā un ka ir nepieciešami ilgtspējīgi uzlabojumi Āfrikas lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, jo īpaši attiecībā uz sīksaimniecībām, kas nodarbojas ar lauksaimniecību un zivsaimniecību;

25.  atgādina, ka lauksaimniecībai ir noteicoša loma Āfrikas valstu tautsaimniecībā; tādēļ uzsver, ka svarīga nozīme ir sanitāro un fitosanitāro standartu saskaņošanai, kā arī Āfrikas lauksaimniecības nozares veiktspējas palielināšanai;

26.  pauž nožēlu par to, ka augstākā līmeņa sanāksmē netika apspriesta dažu valdības atbalstīto ārvalstu ieguldītāju pašreiz veiktā lauksaimniecības zemes iegāde Āfrikā, kas, ja to neveic pienācīgi, vietējā mērogā var apdraudēt nodrošinātību ar pārtiku un izraisīt nopietnas ilgtermiņa sekas;

27.  uzskata, ka Āfrikas un ES valstu vadītājiem būtu jāapliecina patiesa apņemšanās izveidot mehānismu, lai novērstu kapitāla nelikumīgu aizplūšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, veicināt pilnīgu pārredzamību un pārskatu sniegšanu par valstīm un pastiprināt starptautisku spiedienu uz visām jurisdikcijām, kuras varētu pieļaut izvairīšanos no nodokļu maksāšanas Āfrikā;

Partnerības 5. mērķjoma ‐ enerģētika

28.  uzskata, ka atjaunojamiem enerģijas avotiem ir liela nozīme Āfrikas tautsaimniecības un sociālajā attīstībā, un uzsver priekšsēdētāja J. M. Barroso aicinājumu īstenot Āfrikā zaļo revolūciju enerģētikas jomā;

29.  atzinīgi vērtē Āfrikas un ES sadarbības programmu atjaunojamās enerģijas jomā un politiskos mērķus, par kuriem tika panākta vienošanās Vīnē 2010. gada septembrī augsta līmeņa sanāksmē par enerģiju un kuri jāizpilda līdz 2020. gadam, kā arī to, ka vēl 100 miljoniem Āfrikas iedzīvotāju tiks nodrošināta modernu un ilgtspējīgu energopakalpojumu pieejamība, divkāršota pārrobežu elektrosavienojumu jauda Āfrikā, divkārt palielināta dabasgāzes izmantošana Āfrikā, palielināta atjaunojamās enerģijas izmantošana Āfrikā un uzlabota visu nozaru energoefektivitāte Āfrikā;

Partnerības 6. mērķjoma ‐ klimata pārmaiņas

30.  aicina ES un ĀS apvienot centienus, lai samazinātu emisiju, kas rodas atmežošanas un mežu degradācijas dēļ;

31.  atgādina ES apņemšanos laika posmā no 2010. līdz 2012. gadam piešķirt EUR 7,2 miljardus klimata pārmaiņu jomā tūlītēji īstenojamiem projektiem un iniciatīvām, kuru lielākā daļa ir paredzēta Āfrikai;

32.  uzsver, ka klimata pārmaiņas vissmagāk ietekmē tieši pasaules nabadzīgākos iedzīvotājus, un aicina visus dalībniekus atbalstīt jaunattīstības valstis centienos pielāgoties klimata pārmaiņu radītajai ietekmei un veicināt zemas oglekļa emisijas, lai izskaustu nabadzību;

33.  norāda, ka panākt progresu jautājumā par klimata pārmaiņām ir būtiski, lai risinātu nabadzības problēmas, un šajā sakarībā uzsver ārkārtīgi lielās iespējas, ko dod tādi dabas resursi kā saule, vējš, upes un plūdmaiņas, proti, resursi, kuri Āfrikas valstīs bieži vien atrodami neierobežotā pārpilnībā;

Partnerības 7. mērķjoma ‐ migrācija, mobilitāte un nodarbinātība

34.  secina, ka migrācijai tiešām var būt pozitīva ietekme, un uzstāj, ka ir nepieciešama kopēja stratēģija, nosakot laika grafiku un mērķtiecīgus projektus nelegālās migrācijas negatīvo seku mazināšanai;

35.  atgādina par visu dalībnieku apņemšanos veidot vairāk un labākas darbavietas, veicinot ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;

36.  atzinīgi vērtē lielāka atbalsta sniegšanu pašreizējām programmām saistībā ar studentu un mācībspēku mobilitāti, kā arī tādām iniciatīvām kā Panāfrikas Universitāte un izglītības struktūru un programmu pielāgošana;

37.  uzskata, ka Āfrikas lielākā problēma ir intelektuālā darbaspēka emigrācija un ka būtu jārod spēcīgi stimuli, lai speciālisti, kas atstājuši valsti, vēlētos atgriezties un likt lietā iegūtās zināšanas savā dzimtajā zemē;

Partnerības 8. mērķjoma ‐ zinātne, informācijas sabiedrība un izplatība

38.  atzinīgi vērtē to, ka ir sākts amatpersonu un ministru augsta līmeņa dialogs zinātnes un tehnoloģiju politikas jomās, lai stiprinātu zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības sistēmu, tādējādi paātrinot iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un sociālo attīstību Āfrikā;

Vispārējas piezīmes

39.  norāda, ka Sudāna nav pārstāvēta, jo šīs valsts iestādes uzskata, ka tām nav jāievēro valstu un valdību vadītāju pieņemtā Tripoles deklarācija, un izsaka vēlmi pārliecināties, vai ir īstenoti visi 2005. gada Miera nolīguma noteikumi, kā noteikts minētajā deklarācijā, un tādēļ 2011. gada janvārī ir paredzēts referendums, lai Dienvidsudānas iedzīvotāji varētu izšķirt savas valsts likteni;

40.  pauž nožēlu, ka ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmē nevarēja piedalīties daži lielāko ES dalībvalstu un šo valstu valdību vadītāji;

41.  pauž nožēlu, ka Āfrikas un ES kopīgā stratēģija nav papildināta ar finansēšanas plānu; atkārtoti aicina iekļaut ES budžetā EAF, lai varētu īstenot parlamentāro uzraudzību saistībā ar to, kā tiek īstenoti dažādi ES finanšu instrumenti, kurus izmanto, veidojot dažādas partnerības;

42.  pauž cerību, ka ministriju struktūras vairāk iesaistīsies stratēģijas īstenošanā;

43.  prasa Panāfrikas parlamentam un Eiropas Parlamentam būt spējīgiem īstenot to uzraudzības pienākumus, īstenojot stratēģisko rīcības plānu;

44.  aicina visu Āfrikas un ES valstu parlamentus rūpīgi izskatīt stratēģisko plānu un apspriest to;

o
o   o

45.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju ES un ĀS padomēm un komitejām, Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai un Panāfrikas parlamentam.


Pamattiesību stāvoklis Eiropas Savienībā 2009. gadā un to efektīva īstenošana pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā
PDF 322kWORD 112k
Eiropas Parlamenta 2010. gada 15. decembra rezolūcija par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2009. gadā un to efektīvu īstenošanu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā (2009/2161(INI))
P7_TA(2010)0483A7-0344/2010

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību preambulu, jo īpaši tās otro ievilkumu un ievilkumus no ceturtā līdz septītajam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 3. punkta otro ievilkumu un 6. un 7. pantu,

–  ņemot vērā 2000. gada 7. decembrī pieņemto Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kura tika izsludināta 2007. gada 12. decembrī Strasbūrā,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Stratēģija Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā” (COM(2010)0573),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Organizācijas, tostarp specializētu pārraudzības iestāžu, visas saistītās konvencijas un ieteikumus pamattiesību jomā,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumus un judikatūru,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes un Eiropas Savienības saprašanās memorandu(1),

–  ņemot vērā Stokholmas programmu “Atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā”,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras darbību un gada pārskatus,

–  ņemot vērā NVO ziņojumus par cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 21. un 22. jūnijā rīkoto atklāto uzklausīšanu par Pamattiesību hartas ietekmi uz Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību,

–  ņemot vērā 2009. gada 14. janvāra rezolūciju par stāvokli pamattiesību jomā Eiropas Savienībā laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A7-0344/2010),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu Savienību veido kopiena, kura pamatojas uz nedalāmām un universālām vērtībām, tādām kā cilvēka cieņas ievērošana, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, solidaritāte, tiesiskums,un cilvēktiesību ievērošana, tādējādi ietverot ikvienu, kas dzīvo Eiropas Savienības teritorijā, tostarp pie mazākumtautību grupām piederošas personas; tā kā efektīvai tiesību aizsardzībai un veicināšanai jābūt visu Eiropas politiku, tostarp to ārējās dimensijas, galvenajam mērķim un svarīgam nosacījumam Eiropas Savienības konsolidēšanā, sekmējot miera veicināšanu, vērtības un principus, kas saistīti ar cilvēktiesībām un pamattiesībām, un tautu labklājību;

B.  tā kā līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā ES cilvēktiesību jomā izveidojās jauna situācija, padarot Pamattiesību hartu (“Harta”) par juridiski saistošu dokumentu un tādējādi pārveidojot pamatvērtības par konkrētām tiesībām; tā kā kopš Hartas pieņemšanas tā ir kļuvusi par Eiropas judikatūras iedvesmas avotu; tā kā Komisija ir izdevusi gada ziņojumu par Hartas īstenošanu un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras gada ziņojumos jāietver informācija par pamattiesību veicināšanu un īstenošanu saskaņā ar Hartu;

C.  tā kā ir jāpilnveido patiesa pamattiesību ievērošanas kultūra un tā jāveicina un jāpastiprina gan ES iestādēs, gan dalībvalstīs, jo īpaši tad, kad tās piemēro un īsteno Savienības tiesību aktus gan iekšēji, gan attiecībās ar trešām valstīm;

D.  tā kā saskaņā ar Reglamentu Eiropas Parlaments katru gadu var risināt, pārbaudīt un izvērtēt stāvokli pamattiesību jomā un sniegt ieteikumus,

Jaunā pamattiesību struktūra pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā

1.  uzsver, ka cilvēktiesību un pamatbrīvību efektīva aizsardzība ir demokrātijas un tiesiskuma pamats Eiropas Savienībā un svarīgs Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas konsolidācijas priekšnoteikums un ka tādēļ ir jāveic dažāda līmeņa (starptautiskā, Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmeņa) pasākumi; turklāt uzsver nozīmi, kāda var būt reģionālajām un vietējām iestādēm, ieviešot šīs tiesības praksē un veicinot tās; tādēļ aicina visas ES iestādes un dalībvalstu valdības un parlamentus, pamatojoties uz jauno institucionālo un juridisko sistēmu, kas izveidota ar Lisabonas līgumu, cilvēktiesību jomā izstrādāt vērienīgu iekšēju Savienības politiku, kas nodrošina efektīvus valstu un ES līmeņa atbildības mehānismus, lai risinātu jautājumus par cilvēktiesību pārkāpumiem;

2.  vērš uzmanību uz rezolūcijām, kā arī mutiskajiem jautājumiem ar debatēm un datiem, kas iegūti 2009. gada misiju laikā, par konkrētiem pamattiesību aspektiem, piemēram, par privātumu, cilvēka cieņu un datu aizsardzību, par spīdzināšanas aizliegumu, par domas brīvību, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, par vārda un informācijas brīvību, par preses un mediju brīvību, par nediskrimināciju, par mazākumtautību valodu lietošanu, par romu stāvokli un brīvu pārvietošanos, par romu sievietēm, par diskrimināciju pret viena dzimuma personu laulībām un faktisko kopdzīvi, par nepilngadīgām personām, par imigrantu aizturēšanas centriem un par gūstekņu iespējamu nelikumīgu turēšanu apcietinājumā saskaņā ar CIP pārsūtīšanas programmu; uzsver, ka visas šīs rezolūcijas atspoguļo Hartā ietvertās vērtības, skaidri norāda uz apņemšanos nodrošināt pamattiesību aizsardzību ikdienā un nosūta politiskus ziņojumus visiem ES iedzīvotājiem, dalībvalstīm un ES iestādēm, kā arī starptautiskiem partneriem;

3.  pauž nožēlu, ka Padome un Komisija nav ievērojušas nevienu no ieteikumiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta 2007. gada ziņojumā par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus(3), un nav arī informējušas Eiropas Parlamentu par ES un ASV sarunām par šo jautājumu;

4.  uzskata, ka ir jāapsver izmaiņas pamattiesību aizsardzības jomā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un šajā sakarā paredz, ka šī rezolūcija izskaidros katras iestādes un mehānisma veicamās funkcijas Eiropas jaunajā pamattiesību struktūrā;

5.  atkārto, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī ir būtiski mainījusies ES nostāja tiesiskajā ziņā un ka ES arvien lielākā mērā būtu jākļūst par politisku kopienu ar kopīgām vērtībām un principiem; tāpēc atzinīgi vērtē ES pamattiesību aizsardzības jauno daudzpakāpju sistēmu, kura izveidojusies no vairākiem avotiem un kuru īsteno, izmantojot dažādus mehānismus, tostarp juridiski saistošo Hartu, un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā nodrošinātās tiesības, kuras izriet no Savienības pienākuma pievienoties šai konvencijai, kā arī tiesības, kas pamatojas uz dalībvalstu konstitucionālajām tradīcijām un to interpretāciju saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas praksi;

6.  atkārtoti apstiprina, ka Hartai piemīt tāda pati tiesiskā vērtība kā Līgumiem un tā ir mūsdienīgākā pamattiesību kodifikācija, kas nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp tiesībām un solidaritāti un ietver pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, kā arī “trešās paaudzes” tiesības (t.. i., tiesības uz labu pārvaldību, informācijas brīvību, veselīgu vidi un patērētāju tiesību aizsardzību); uzskata, ka ES būtu jāizstrādā tiesiskais regulējums, lai aizsargātu pamattiesības no tā, ka tās ļaunprātīgi izmanto uzņēmumi;

7.  uzsver, ka Hartas iestrādāšana ES primārajos tiesību aktos, nepaplašinot Savienības kompetenci un ievērojot tās 51. pantā noteiktos subsidiaritātes principus, rada jaunus pienākumus lēmējiestādēm un izpildinstitūcijām, kā arī dalībvalstīm, īstenojot ES tiesību aktus vietējā līmenī, un uzsver, ka tādējādi Eiropas un valstu tiesas var tieši izpildīt Hartas nosacījumus; aicina ES iestādes un dalībvalstis palielināt saskaņotību starp dažādām savām struktūrām, kas atbildīgas par uzraudzību un īstenošanu, lai efektīvi piemērotu izveidoto visaptverošo sistēmu un lai uzlabotu visas ES pārraudzības mehānismu, kā arī tādu agrā brīdinājuma sistēmu kā vispārējais regulārais pārskats;

8.  atgādina, ka ES pamatvērtību ievērošana un cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzība un veicināšana veido kopēju pamatu Savienības attiecībām ar trešām valstīm, un uzsver, ka arī šajā ziņā ES ir jāievēro Harta; šajā sakarībā atgādina, ka demokrātijas un tiesiskuma veicināšana ir roku rokā ar cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, aizsardzību un veicināšanu; uzsver, ka saskaņā ar jauno ES institucionālo struktūru Eiropas Ārējās darbības dienests var nodrošināt iespēju uzlabot ārpolitikas centienu saskaņotību un efektivitāti cilvēktiesību un demokrātijas sekmēšanā tikai tad, ja attiecībā uz dienesta struktūru, resursiem un darbību tiek atbalstīta uz cilvēktiesībām balstītas pieejas izmantošana; uzsver, ka Savienībai ir liela nozīme cilvēktiesību veicināšanā pasaulē; šajā sakarībā aicina ES nodrošināt starptautiskajos līgumos ietverto cilvēktiesību klauzulu efektivitāti un ņemt vērā Hartas principus, noslēdzot līgumus ar trešām valstīm, kā arī saglabāt tās iekšējās un ārējās politikas saskaņotību cilvēktiesību jomā;

9.  atkārtoti apstiprina, ka ES pievienošanās Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai veidos cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības minimuma līmeni Eiropā un sniegs papildu mehānismu cilvēktiesību īstenošanai, proti, nodrošinās iespēju Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegt sūdzību par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izraisa kādas ES iestādes vai dalībvalsts rīcība, īstenojot ES tiesību aktus, kas ietilpst Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas jurisdikcijā; atkārtoti apstiprina, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra tādējādi papildus Eiropas Savienības Tiesas praksei šajā jomā sniegs ieguldījumu ES pašreizējā un turpmākajā rīcībā pilsonisko brīvību, tieslietu un iekšlietu ievērošanā un veicināšanā;

10.  aicina visas ES un Eiropas Padomes dalībvalstis paust skaidru politisko apņemšanos un vēlmi atbalstīt pievienošanās procesu un nolīgumu, kā arī nodrošināt pievienošanās procesa pārredzamību, vienlaikus uzsverot, ka būtu pienācīgi jāapspriežas ar ieinteresētajām pusēm; aicina Komisiju pabeigt iekšējās apspriedes, kā arī sarunas ar Eiropas Padomi, rodot adekvātus risinājumus galvenajiem tehniskajiem jautājumiem, lai pieņemamā laika termiņā pabeigtu pievienošanās procesu un nodrošinātu cilvēktiesību aizsardzības visaugstāko iespējamo līmeni Eiropā;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt izpratni par ieguvumiem, ko sniegs pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai, un par visām prasībām, kas pieteikumu iesniedzējiem jāizpilda, izstrādājot vadlīnijas par šī papildu mehānisma atbilstīgu piemērošanu un tā ietekmi, lai panāktu tā efektīvu un lietderīgu izmantošanu, un iekļaujot to apmācībā, kas paredzēta visiem attiecīgajiem profesionāļiem;

12.  turklāt atzinīgi vērtē Lisabonas līgumā noteiktos jaunos, horizontālos pienākumus, kas saistīti ar sociālās atstumtības un diskriminācijas izskaušanu, sociālā taisnīguma un aizsardzības veicināšanu, sieviešu un vīriešu vienlīdzības veicināšanu, privātās dzīves un ģimenes dzīves respektēšanu, paaudžu solidaritātes veicināšanu un bērnu tiesību aizsardzību, kopējas imigrācijas un patvēruma politikas izstrādi un cilvēku tirdzniecības apkarošanu, kā arī atzinīgi vērtē šajā līgumā ietverto tiešo norādi uz minoritātēm piederīgiem cilvēkiem, tādējādi atspoguļojot vēl vienu Savienības pamatvērtību; atzinīgi vērtē to, ka Savienība ir ieguvusi juridiskas personas statusu, kas ļauj pievienoties starptautiskiem līgumiem, ir uzlabota tiesiskā aizsardzība, paplašinot Tiesas jurisdikciju jomās, kas neapšaubāmi ir nozīmīgas pamattiesību aizsardzības ziņā, piemēram, attiecībā uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, ir nostiprināta Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu loma Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā, īpaši attiecībā uz ES politikas īstenošanas izvērtējumu brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, un ir pastiprināta Eiropas pilsoņu loma ‐ tagad pilsoņiem ir iespēja ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas starpniecību ierosināt ES tiesību aktus, un atzinīgi vērtē pienākumu uzturēt atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar pārstāvības apvienībām un pilsonisko sabiedrību (LES 11. panta 2. punkts);

13.  prasa atbilstoši starptautiskiem un Eiropas tiesību aktiem cilvēktiesību jomā pilnībā un konsekventi īstenot Stokholmas programmu, kas no Līguma izrietošās saistības un principus ievieš praksē, nosakot brīvības, drošības un tiesiskuma telpai piemērojamās stratēģiskās vadlīnijas;

Iestādes, kas īsteno pamattiesību jauno struktūru

14.  uzskata, ka Eiropas iestādes pamattiesību aizsardzības jomā bieži ir darbojušās paralēli, tāpēc aicina apsvērt veiktās darbības un uzlabot šo iestāžu sadarbību, piemēram, veidojot iestāžu sadarbību tā, lai katru gadu tiktu uzraudzīts cilvēktiesību stāvoklis ES un lai ikviena no iestādēm varētu pamatoties uz citu iestāžu ziņojumiem;

15.  norāda uz Komisijas jaunizveidoto portfeli “Tiesiskums, pamattiesības un pilsoniskums”, kas norāda uz Komisijas apņemšanos aktīvāk darboties pamattiesību un brīvību jomā un liecina par pozitīvu atbildes reakciju uz Parlamenta atkārtotajiem pieprasījumiem šajā sakarā; šādam dalījumam starp tiesiskumu un drošību nevajadzētu pastiprināt šo nepareizi izveidojušos dalījumu starp nepieciešamību aizsargāt visu personu cilvēktiesības un nepieciešamību garantēt viņu drošību; jaunajam komisāram īpaša uzmanība būtu jāvelta tām ES politikas nostādnēm, kas paredzētas, lai cīnītos pret nelegālu migrāciju un terorismu, un komisāru kolēģijas pilnīgs atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs, lai jaunais komisārs varētu pildīt šo svarīgo pienākumu;

16.  aicina Komisiju 2013. gadu pasludināt par Eiropas Pilsonības gadu, lai stimulētu debates par Eiropas pilsonību un informētu ES iedzīvotājus par viņu tiesībām, jo īpaši par jaunajām tiesībām, kas tiks piešķirtas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā;

17.  sagaida no jaunā atbildīgā komisāra konkrētu rīcību, kas atbilst jau paziņotajiem nodomiem, un, pirmām kārtām un galvenokārt, atzinīgi vērtē apņemšanos ieviest pamattiesību ietekmes novērtējumu attiecībā uz visiem jaunu tiesību aktu priekšlikumiem; pārzināt likumdošanas procesu, lai nodrošinātu izstrādāto galīgo tekstu atbilstību Hartai; piemērot “absolūtas neiecietības” politiku pret Hartas pārkāpumiem, veicot padziļinātu izpēti un sākot pārkāpumu izmeklēšanas procesus, ja dalībvalstis, īstenojot ES tiesību aktus, neievēro saistības attiecībā uz cilvēktiesībām; pārliecināties, vai ES iedzīvotāji ir pienācīgi informēti par pamattiesību jauno struktūru; prasa īstenot Komisijas 2003. gada paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu (COM(2003)0606) izpildes pārraudzību, lai noteiktu pārredzamu un saskaņotu veidu, kā, pamatojoties uz pamattiesību jauno struktūru, risināt iespējamus cilvēktiesību pārkāpumus un atbilstīgi piemērot LES 7. pantu;

18.  atgādina Komisijai, ka tai jāpārrauga visu jauno tiesību aktu priekšlikumu atbilstība Hartas principiem un jāpārbauda esošie instrumenti šajā sakarā; ierosina, ka Komisijas priekšlikumiem pievienotajos ietekmes novērtējumos skaidri jānorāda, vai šie priekšlikumi atbilst Hartas principiem, lai šis apsvērums kļūtu par tiesību aktu priekšlikumu izvirzīšanas procesa neatņemamu daļu; atgādina Komisijai par tās nepārprotamo pienākumu iesaistīt attiecīgās puses, rīkojot plašas apspriedes, lai nodrošinātu Savienības darbību konsekvenci un pārredzamību (Līguma par Eiropas Savienību 11. panta 3. punkts); šajā sakarībā uzsver Pamattiesību aģentūras platformas nozīmi, jo tā ir būtisks resurss, lai izpildītu šo pienākumu;

19.  atgādina Komisijai, ka tai jāveic objektīva izmeklēšana un jāuzsāk pārkāpumu tiesvedība ikreiz, kad dalībvalsts, īstenojot ES tiesību aktus, pārkāpj Hartā paredzētās tiesības; turpina atgādināt Komisijai, ka tai jāpieprasa no dalībvalstīm ticami dati un fakti, un jāapkopo arī nevalstisku avotu sniegtā informācija, kā arī jālūdz Pamattiesību aģentūras un citu cilvēktiesību iestāžu ieguldījums;

20.  vērš uzmanību uz to, ka dažās dalībvalstīs no jauna ir atdzimis nacionālisms, ksenofobija un diskriminācija, un uzsver, ka Komisijai vajadzētu uzņemties noteicošo lomu, lai novērstu šos iespējamos pamattiesību pārkāpumus un cīnītos pret tiem;

21.  uzsver, cik nozīmīga ir Komisijas veiktā ikgadējā uzraudzība attiecībā uz atbilstību Hartas principiem, un norāda, ka uzraudzības ziņojumos jāietver garantēto tiesību īstenošanas novērtējums, visstrīdīgāko jautājumu, kā arī Savienībā vismazāk aizsargāto grupu stāvokļa, pašreizējo aizsardzības trūkumu, galveno tendenču un strukturālu problēmu novērtējums valsts un ES līmenī, lai ierosinātu konkrētas iniciatīvas un pasākumus, un iesaka izplatīt dalībvalstīs informāciju par paraugpraksi;

22.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Stratēģija Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā”, kurā uzmanība pievērsta arī preventīvajai pieejai efektīvas īstenošanas jomā, nozīmei, kāda ir iekšējai apmācībai par pamattiesībām, Komisijas ietekmes novērtējumos ietvertā pamattiesību aspekta sistemātiskai pārbaudei, ko veic Ietekmes novērtēšanas padome, kā arī mērķtiecīgiem komunikāciju pasākumiem, kas šajā sakarībā pielāgoti dažādām situācijām; turklāt atzinīgi vērtē to, ka minētajā Komisijas paziņojumā uzsvars likts uz Eiropadomes 1993. gada sanāksmē Kopenhāgenā noteikto pievienošanās politisko kritēriju nozīmi, saskaņā ar kuriem kandidātvalstīs ir jābūt stabilām iestādēm, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un mazākumtautību tiesību ievērošanu un aizsardzību; saglabājot šo kritēriju, nākamajās dalībvalstīs tiek atbalstīta pamattiesību aizsardzība;

23.  aicina Komisiju, izmantojot konkrētus tiesību aktu priekšlikumus, īstenot Līgumā un Hartā paredzētās vērtības un principus, kā arī Stokholmas programmā noteikto stratēģiju, vienlaikus ievērojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru šo pasākumu īstenošanas laikā; aicina arī veikt policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomas pašreizējā tiesību kopuma pielāgošanu Lisabonas līgumam un nostiprināt demokrātisko atbildību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā;

24.  ierosina izveidot darba attiecības starp komisārēm, kas atbild par tiesiskumu, pamattiesībām, pilsonību un iekšlietām, un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju, regulāri aicinot komisāres apmainīties viedokļiem par aktuālajiem jautājumiem un notikumiem saistībā ar pamattiesībām;

25.  uzsver, ka arī Eiropas Parlamentam būtu jāpastiprina tā autonomais pamattiesību ietekmes novērtējums saistībā ar likumdošanas priekšlikumiem un grozījumiem, kurus izskata likumdošanas procesa gaitā, lai šo novērtējumu padarītu sistemātiskāku, ievērojami paplašinot pašreizējās iespējas, kas paredzētas Parlamenta Reglamenta 36. pantā par Hartas ievērošanu, un ka tam būtu jāprasa Juridiskā dienesta atzinumi par juridiskajiem jautājumiem saistībā ar pamattiesību problēmām ES;

26.  aicina Padomi pielāgoties Līgumā pieprasītajām izmaiņām un likumdošanas procesā ievērot atbilstību Hartas principiem; tāpēc atzinīgi vērtē Padomes pastāvīgās darba grupas izveidi pamattiesību, pilsoņu tiesību un personu brīvas pārvietošanās jomā un uzsver, ka ir svarīgi, lai šai jaunajai struktūrvienībai būtu plašas pilnvaras izskatīt ES un dalībvalstīm nozīmīgus jautājumus saistībā ar pamattiesībām un izveidot Padomes forumu viedokļu apmaiņai par iekšējiem cilvēktiesību jautājumiem un lai šīs jaunās struktūrvienības darbs būtu pārskatāms un efektīvs arī attiecībā uz Eiropas Parlamentu;

27.  atkārtoti apstiprina paziņojumā “Stratēģija Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā” minēto Iestāžu nolīgumu par kopēju pieeju ietekmes novērtējumam(4), kurā noteikts, ka Parlaments un Padome ir atbildīgi par izstrādāto grozījumu ietekmes novērtēšanu;

28.  aicina Padomi nodrošināt, lai Padomes darba grupai pamattiesību, pilsoņu tiesību un personu brīvas pārvietošanās jautājumos būtu plašas pilnvaras, kurās varētu iekļaut, piemēram, Pamattiesību aģentūras ziņojumu apspriešanu un oficiālu atbilžu sniegšanu (papildus ANO līguma struktūru ieteikumiem, īpašām procedūrām un mehānismiem), ES instrumentu un politikas ārējās ietekmes uz cilvēktiesībām novērtēšanu sadarbībā ar Padomes Darba grupu cilvēktiesību jautājumos, koordinācijas nodrošināšanu ar aģentūrām, kurām nav pilnvaru risināt cilvēktiesību jautājumus, bet kurām ir ietekme uz cilvēktiesībām (piem., EIB vai FRONTEX), pārbaudes, vai ES un dalībvalstis ir parakstījušas, ratificējušas un ievērojušas starptautiskus cilvēktiesību instrumentus, un foruma nodrošināšanu, lai Padome varētu veikt informācijas apmaiņu par iekšējiem jautājumiem, kas saistīti ar cilvēktiesībām;

29.  aicina ievērot Parlamenta tiesības veikt demokrātisku pārbaudi saskaņā ar līgumiem; pieprasa uzlabot pārredzamību un dokumentu pieejamību starp ES iestādēm, lai panāktu efektīvāku starpiestāžu sadarbību, tostarp atbildību, pamattiesību jautājumos; uzsver savu lomu to rezolūciju izpildes uzraudzībā, kuras saistītas ar pamattiesībām ES, kā arī savu nozīmi citu ES iestāžu darba izvērtēšanā saistībā ar šo iestāžu darbību vai bezdarbību, kad tiek vērtētas (piemēram, gada ziņojumos) attiecīgajā jomā notikušās izmaiņas, politiskos vēstījumus apvienojot ar pieeju, kas balstīta uz faktiem; uzsver LESD 218. panta 10. punktā noteiktās tiesības visos procedūras posmos nekavējoties un pilnībā tikt informētam par starptautiskiem līgumiem, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām;

30.  atkārtoti apstiprina, ka ir nostiprināta Tiesas loma, lai nodrošinātu, ka visas ES iestādes, aģentūras un dalībvalstis ES tiesību aktu īstenošanas procesā atbilstīgi ievēro Hartas principus, un norāda, ka tas Tiesai ļaus nostiprināt un turpināt izstrādāt judikatūru pamattiesību jomā; uzsver nepieciešamību izveidot sadarbību starp valstu tiesām, Eiropas Savienības Tiesu un Eiropas Cilvēktiesību tiesu, lai veicinātu saskaņotas judikatūras sistēmas izveidi šajā jomā;

31.  uzsver Pamattiesību aģentūras lomu, pastāvīgi novērojot pamattiesību stāvokli Savienībā un Lisabonas līguma ietekmi šajā jomā, sniedzot analīzi, palīdzību un zināšanas, un tas ir pienākums, kas jāveic kvalitatīvi, objektīvi, efektīvi un neatkarīgi, kā arī pārredzami; aicina Komisiju pārskatīt un nostiprināt Pamattiesību aģentūras pilnvaras, lai pielāgotu tās darbu jaunajām prasībām, kas noteiktas Lisabonas līgumā un Hartā; norāda, ka pārskatītajās pilnvarās Pamattiesību aģentūras pārraudzības pienākums būtu jāattiecina arī uz pievienošanās valstīm; tādēļ ir vajadzīgi piemēroti resursi, lai varētu izpildīt pēc Hartas īstenošanas palielināto pienākumu apjomu; atkārtoti izsaka prasību pilnībā iesaistīties Pamattiesību aģentūras daudzgadu programmas pārskatīšanā; atzinīgi vērtē to, ka Pamattiesību aģentūras gada ziņojumam ir pievienots pielikums, kurā izklāstīts, kā dalībvalstis ratificē starptautiskos cilvēktiesību instrumentus;

32.  uzsver, ka Pamattiesību aģentūras galvenais uzdevums ir nodrošināt lēmējiestādēm datus un faktus par pamattiesību jautājumiem, tāpēc tā apkopo un analizē informāciju un datus, kā arī veicina izpratni, veicot zinātniskus pētījumus un apsekojumus, kuri pamatojas uz pārbaudītu metodoloģiju, publicējot tematiskos un gada ziņojumus, kā arī veidojot sadarbību un veicinot dialogu ar pilsonisko sabiedrību; atzinīgi vērtē 2009. gada ziņojumu un pieeju salīdzinoša pārskata sniegšanai, kā arī 27 dalībvalstu paraugprakses atspoguļošanai;

33.  aicina ES lēmējiestādes likumdošanas darbību sagatavošanas posmā, lēmumu pieņemšanas un/vai pārraudzības procesos izmantot Pamattiesību aģentūras sniegtos datus un faktus un pastāvīgi un cieši sadarboties ar Pamattiesību aģentūru, vienlaikus iesaistot NVO platformu;

34.  aicina visas Eiropas aģentūras apstiprināt apņemšanos aizsargāt pamattiesības un visos to pasākumos integrēt pamattiesību pieeju; turklāt šajā sakarībā aicina ES nodrošināt, lai tās aģentūras būtu pilnībā juridiski atbildīgas;

35.  uzskata, ka FRONTEX būtu jāveido izvērsta sadarbība ar aģentūrām, kas nodarbojas ar pamattiesību, migrantu vai patvēruma jautājumiem, un ANO augsto komisāru bēgļu jautājumos, lai veicinātu darbības, kuras ietekmē cilvēktiesību aizsardzību; atzinīgi vērtē sadarbības nolīgumu, kuru FRONTEX un Pamattiesību aģentūra parakstīja 2010. gadā;

36.  uzsver, ka ES un dalībvalstīm ir kopīgi pienākumi cilvēktiesību un pamattiesību ieviešanas un/vai īstenošanas jomā un saskaņā ar subsidiaritātes principu katrai pusei attiecīgi ir savas atbildības jomas, un šī kopīgā atbildība un kompetence ietver gan dalībvalstu un ES iestāžu iespējas, gan arī pienākumus; norāda uz Lisabonas līgumā paredzēto valstu parlamentu pastiprināto nozīmīgumu un atbalsta pastāvīga oficiāla dialoga izveidi starp Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem;

37.  atgādina dalībvalstīm par to pienākumu pēc pieprasījuma sniegt Komisijai kā līgumu uzraudzītājai ticamus datus un informāciju;

38.  uzsver to, cik nozīmīgas ir dalībvalstu tiesu iestādes, kam ir svarīga loma atbilstības nodrošināšanā un cilvēktiesību īstenošanā, un tāpēc aicina atbalstīt atvieglotu pieeju tiesām un lietu izskatīšanu pieņemamā termiņā, lai uzlabotu pamattiesību un cilvēktiesību aizsardzību; aicina dalībvalstis sniegt ieguldījumu valstu tiesnešu pastāvīgā izglītošanā pamattiesību un brīvību jomā, tostarp arī par šīs jomas jaunajiem aspektiem pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā;

39.  uzskata, ka ES rīcībai vajadzētu būt vērstai ne tikai uz jau notikušu pamattiesību pārkāpumu risināšanu, bet arī uz centieniem tos novērst; tādēļ prasa apsvērt jautājumu par pamattiesību iespējamu pārkāpumu agrīnas noteikšanas mehānismiem ES un dalībvalstīs, uz noteiktu laiku apturēt pasākumus, kuri izraisa šādus pārkāpumus, paātrināt juridiskās procedūras, lai pārliecinātos, vai pasākums nav pretrunā ES pamattiesībām, un noteikt sankcijas gadījumā, ja šie pasākumi tomēr ir īstenoti pretēji tam, kā noteikts ES tiesību aktos;

40.  aicina ES iestādes un dalībvalstis divkāršot centienus, lai izsmeļoši informētu sabiedrību un veicinātu tās izpratni, jo pamattiesību aizsardzību var uzlabot efektīvāk, ja iedzīvotāji paši zina savas tiesības un ir pieejami to aizsardzības mehānismi; aicina aktīvi izmantot pilsoniskās dzīves struktūrvienību un attiecīgo NVO pieredzi, kā arī pastāvīgi uzturēt darba attiecības ar visām šīm struktūrvienībām, ieviešot pamattiesību jauno struktūru un attiecīgi rīkojoties konkrētos gadījumos;

41.  atkārtoti apstiprina savas tiesības katru gadu publicēt ziņojumu par pamattiesību stāvokli ES, nepieciešamības gadījumā pievēršoties tam, kā ES iestādes, aģentūras vai dalībvalstis risina pamattiesību jautājumus;

Sadarbība ar starptautiskām organizācijām jaunas pamattiesību struktūras jomā

42.  ierosina, ka ES iestādēm un aģentūrām jārod veidi sadarbības uzlabošanai ar starptautiskām organizācijām, kuras darbojas pamattiesību un brīvību aizsardzības jomā, aktīvāk jāizmanto un efektīvāk jānodod šajā jomā uzkrātā pieredze;

43.  aicina ES iestādes izmantot visas starp Eiropas Padomi un ES noslēgtā saprašanās memoranda sniegtās iespējas, lai uzlabotu sinerģiju un saskaņotību Eiropas līmenī, un ierosina efektīvāk izmantot cilvēktiesību uzraudzības mehānismu uzkrātās specializētās zināšanas, kā arī Eiropas Padomes izstrādātos standartus un iegūtos datus, lai izvairītos no darba dublēšanās; atkārtoti apstiprina, ka Savienībai vairāk jāiesaistās Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra darbā un ka ES vairāk jāņem vērā šis darbs, kad tā īsteno politiku brīvības, drošības un tiesiskuma jomā;

44.  aicina ES dalībvalstis parakstīt un ratificēt Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenās cilvēktiesību konvencijas un papildu fakultatīvos protokolus, tostarp Eiropas Sociālo hartu (pārskatīta redakcija), Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību, Mazākumtautības aizsardzības pamatkonvenciju, Eiropas Padomes Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu, kā arī ANO Konvenciju par spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanu, ANO Konvenciju par bēgļu statusu, ANO Starptautisko konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimeņu locekļu tiesību aizsardzību, ANO Konvenciju par organizēto noziedzību un divus tās protokolus par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un kontrabandu, ANO Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, ANO Konvenciju par bērna tiesībām un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām; turklāt ierosina Eiropas likumdošanas procesā pievērst lielāku uzmanību starptautiskajiem dokumentiem un biežāk atsaukties uz tiem;

45.  uzsver nepieciešamību pievērst atbilstošu uzmanību dažādiem ANO uzraudzības mehānismiem un ANO struktūrām cilvēktiesību jomā un ierosina striktāk ievērot šo struktūru sniegtos ieteikumus, kas attiecas uz dalībvalstīm; norāda uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes vispārējā regulārā pārskata nozīmīgumu; iesaka sadarboties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos biroju un augstā komisāra bēgļu jautājumos biroju; atzinīgi vērtē ANO augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos pirmā Eiropas reģionālā biroja atklāšanu Briselē;

46.  uzsver aktīvo darbu, ko veic Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību birojs (ODIHR), EDSO īpašie pārstāvji preses brīvības jautājumos un cilvēku tirdzniecības apkarošanā un Augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos, kā arī to nozīmīgo lomu;

47.  aicina dalībvalstis, kas veido Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi, nodrošināt procesuālo tiesību garantijas, iekļaujot sarakstā un izslēdzot no tā iespējamās teroristu grupas vai personas, kā noteikts Eiropas Savienības Tiesas praksē;

Visaktuālākās problēmas jaunajā laikmetā

48.  uzsver, ka jaunā struktūra tiks vērtēta pēc tā, cik efektīvi atbildīgās iestādes risina aktuālākos jautājumus un atkārtotus pārkāpumus gan dalībvalstīs, gan ES līmenī, tostarp arī saistībā ar ārējām attiecībām;

49.  tāpēc atgādina par visām rezolūcijām, debatēm un 2009. gada misiju laikā iegūtajiem datiem par pamattiesību jautājumiem, kas liecina, ka ir daudz neatrisinātu problēmu un konkrētu pamattiesību pārkāpumu, kas pieprasa veikt steidzamus, noteiktus pasākumus un ieviest starpposma stratēģijas, ilgtermiņa risinājumus un ES iestāžu veiktu pārraudzību, piemēram:

o
o   o

   četru pamatbrīvību kā ES svarīgāko sasniegumu aizsargāšana, pievēršot īpašu uzmanību ES iedzīvotāju pārvietošanās brīvībai;
   visu ES teritorijā dzīvojošo personu tiesību aizsardzība neatkarīgi no viņu pilsonības;
   juridiskās noteiktības, piemērotu pārbaužu un līdzsvarotas, stabilas demokrātiskas sistēmas nodrošināšana;
   personas datu un privātuma aizsardzības garantēšana, tostarp attiecībā uz finanšu datu un personas datu vākšanu, apstrādi, sūtīšanu un uzglabāšanu gan ES teritorijā, gan ārpus tās, ievērojot nolūka, nepieciešamības un proporcionalitātes principus un tiesības uz rektificēšanu un iesniegt sūdzību, un piemērota līdzsvara sekmēšana starp personas brīvību un kopējo drošību, ko apdraud jauni terorisma un organizētās noziedzības veidi;
   cīņa pret cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecību, jo tā ir verdzības forma; norāda, ka neatkarīgi no saistībām, kas jau daudzus gadus ir ietvertas ES un valstu tiesību aktos un politikas virzienos, ir aprēķināts, ka cilvēku tirdzniecības nolūkā ES katru gadu tiek ievesti vairāki simti tūkstoši cilvēku un šādā apjomā cilvēku tirdzniecība notiek ES teritorijā, un uzsver, ka neatliekami jārīkojas, lai cīnītos pret šādu noziegumu, tostarp izmantojot jauno, ierosināto ES direktīvu, kurā ieteikts iecelt valstu referentus, lai valsts līmenī pārraudzītu, kā tiek īstenota pret cilvēku tirdzniecību vērsta politika;
   bēgļu un migrantu tiesību aizsardzība, nodrošinot, lai ES migrācijas plūsmu pārvaldība un sarunas par atpakaļuzņemšanas līgumiem ar trešām valstīm neizraisītu šo personu cilvēktiesību pārkāpumus;
   vardarbības, noziegumu, kara un cilvēktiesību pārkāpumu dēļ cietušo personu tiesību aizsardzība, kas ir politikas joma, kurā nepieciešami ES mēroga tiesību akti, nenovirzot uzmanību un resursus, kas pienākas preventīviem pasākumiem, cīņai pret noziedzniekiem un teroristiem un galveno cēloņu novēršanai; akcentē 2010. gada sākumā sākto ES sabiedrisko apspriešanos par noziegumos un vardarbībā cietušo personu tiesību uzlabošanu un cer, ka Komisija pēc tam izstrādās priekšlikumu par praktiskiem pasākumiem cietušo personu atbalstam tiesvedības laikā; atgādina par dalībvalsti iniciatīvu par Eiropas aizsardzības rīkojumu, kas paredzēts, lai nodrošinātu lielāku aizsardzību cietušajām personām, kas pārvietojas pa ES dalībvalstīm, tomēr prasa precizēt šā rīkojuma noteikumu juridiskās nianses;
   ES stratēģijas izstrādāšana par bērnu tiesībām, izmantojot praktiskus pasākumus bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanai, lai veicinātu drošāku interneta lietošanu un novērstu bērnu darbu un bērnu nabadzību, ņemot vērā, ka saskaņā ar aprēķiniem 10–20 % bērnu Eiropā bērnībā tiks pakļauti seksuālai vardarbībai, turklāt pētījumi liecina, ka pornogrāfiska rakstura materiālu veidošanā tiek izmantoti arvien jaunāki bērni un pašreizējie pasaules ekonomikas apstākļi rada risku, ka arvien vairāk bērnu tiks izmantoti kā darbaspēks un/vai viņus skars nabadzība;
   ES patvēruma un imigrācijas politikas veicināšana saskaņā ar līgumos, Hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā noteiktajām vērtībām un principiem;
   ES stratēģijas izstrāde par tādu personu ar invaliditāti tiesībām, kuras tiek diskriminētas sociālajā, profesionālajā un kultūras jomā;
   visu veidu diskriminācijas, tostarp dalījuma pēc etniskās piederības, aizliegšana un izskaušana visās dzīves jomās, pamatojoties uz Hartas 21. pantu, vienlaikus ņemot vērā noteiktos juridiskos pienākumus un pilnvaras;
   valodu, tostarp mazākumtautību valodu, daudzveidības aizsardzība, jo tās ir Eiropas kultūras mantojums;
   aizliegums noteikt sankcijas par tādas valodas lietošanu, kas atšķiras no dalībvalsts oficiālās valodas;
   nabadzības apkarošana un sociālās atstumtības mazināšana;
   uz darbību vērstas ES līmeņa stratēģijas izstrāde, lai sekmētu romu iekļaušanu un ietvertu šo jautājumu Eiropas, valstu, reģionālo un vietējo politiku īstenošanā, un ES un dalībvalstu sadarbības izveide;
   ES sistēmas izveide par aizdomās turēto personu procesuālajām tiesībām kriminālprocesā;
   preses brīvības garantēšana un sekmēšana Eiropas Savienībā, jo tā katru gadu pasliktinās, par ko liecina tādi svarīgi fakti kā plašsaziņas līdzekļu koncentrācija, spiediena izdarīšana uz žurnālistiem un viņu darbu un žurnālistu iesūdzēšana tiesā bez jebkāda pamatota vai nopietna iemesla;
   pašreizējo ES atpakaļuzņemšanas līgumu izvērtēšana un ES pamattiesību politikas ietekmes uz atpakaļuzņemšanas līgumiem novērtēšana;
   mazāk aizsargātu personu, tostarp cietumos ieslodzīto personu, bijušo cietumnieku un personu, kas izcieš alternatīvu sodu, sociālās integrācijas veicināšana izglītības un pozitīvas rīcības ceļā, papildinot jebkādus citus pasākumus, ar kuriem veicina šo personu sociālo rehabilitāciju;
   tiesību uz izglītību nodrošināšana visiem cilvēkiem;
   migrantu, jo īpaši patvēruma meklētāju, aizsardzība;
   pilsoniskās sabiedrības iedrošināšana sekmēt pārredzamas un regulāras debates par pamattiesībām, lai nodrošinātu tām iespējami plašāku aizsardzību;
   dažādu rasisma, ksenofobijas un antisemītisma izpausmju apkarošana;
   savstarpējas uzticēšanās un kultūru izpratnes veicināšana nolūkā uzlabot Eiropas integrācijas procesu;
   nelegālo migrantu tiesību aizsardzība ES;
   vārda brīvības, visu mediju un preses brīvības, neatkarības un plurālisma, kā arī informācijas brīvas aprites aizsardzība;
   pret domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību vērstu pārkāpumu novēršana, jo tās ir Hartas 10. pantā noteiktas pamattiesības, kurās ietverta arī brīvība publiski vai privāti paust reliģiskus uzskatus vai pārliecību;

50.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomei, Padomei un Komisijai, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

(1) CM(2007)74.
(2) OV C 46 E, 24.2.2010., 48. lpp.
(3) OV C 287 E, 29.11.2007., 309. lpp.
(4) Padomes 2005. gada 24. novembra dokuments Nr. 14901/05.


Reklāmas ietekme uz patērētāju uzvedību
PDF 311kWORD 92k
Eiropas Parlamenta 2010. gada 15. decembra rezolūcija par reklāmas ietekmi uz patērētāju uzvedību (2010/2052(INI))
P7_TA(2010)0484A7-0338/2010

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem(1) (Negodīgas komercprakses direktīva),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvu 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu(2) (MSLD),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)(3) (AMPD),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā(4) (Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un it īpaši tās 7. pantu (privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība) un 8. pantu (personas datu aizsardzība),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū(7),

–  ņemot vērā 2010. gada 9. marta rezolūciju par patērētāju aizsardzību(8),

–  ņemot vērā 2010. gada 9. marta rezolūciju par iekšējā tirgus rezultātu apkopojumu(9),

–  ņemot vērā 2009. gada 13. janvāra rezolūciju par Direktīvas 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem, un Direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu transponēšanu, īstenošanu un piemērošanu(10),

–  ņemot vērā 2008. gada 18. novembra rezolūciju par patēriņa tirgus rezultātu pārskatu(11),

–   ņemot vērā 2008. gada 3. septembra rezolūciju par to, kā tirdzniecība un reklāma ietekmē sieviešu un vīriešu līdztiesību(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 28. janvāra paziņojumu “Ietekmes uz patērētājiem uzraudzība vienotajā tirgū ‐ ”Rezultātu tablo' par patēriņa tirgiem otrais izdevums' (COM(2009)0025) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu “'Rezultātu tablo” par patēriņa tirgiem otrais izdevums' (SEC(2009)0076),

–  ņemot vērā Komisisijas dienestu 2010. gada 29. marta darba dokumentu “'Rezultātu tablo” par patēriņa tirgiem ‐ patērētāji iekšējā tirgū kā mājās ‐ mazumtirdzniecības iekšējā tirgus integrācijas uzraudzība un patērētāju vides dalībvalstīs salīdzinošā novērtēšana' (SEC(2010)0385),

–  ņemot vērā ziņojumu par patērētāju aizsardzību iekšējā tirgū, ko Komisija publicēja 2008. gada oktobrī Eirobarometra īpašā apsekojuma izdevumā Nr. 298,

–  ņemot vērā analītisko ziņojumu par attieksmi pret pārrobežu tirdzniecību un patērētāju aizsardzību, ko Komisija publicēja 2010. gada martā Eirobarometra zibapsekojuma izdevumā Nr. 282,

–   ņemot vērā Eiropas pieeju, kā sekmēt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē (COM(2007)0833),

–   ņemot vērā Komisijas vadlīnijas par Negodīgas komercprakses direktīvu (SEC(2009)1666),

–  ņemot vērā saskaņā ar 29. pantu izveidotās darba grupas datu aizsardzībai 2010. gada 22. jūnijā pieņemto Atzinumu 2/2010 par reklāmu tiešsaistē, kas balstīta uz uzvedību,

–  ņemot vērā saskaņā ar 29. pantu izveidotās darba grupas datu aizsardzībai 2009. gada 12. jūnijā pieņemto Atzinumu 5/2009 par sociālo kontaktu vietnēm tiešsaistē,

–   ņemot vērā Francijas Valsts informātikas un brīvību komitejas (CNIL) 2009. gada 5. februāra paziņojumu “Mērķorientēta reklāma tiešsaistē”,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A7–0338/2010),

A.  tā kā ar reklāmu tiek veicināta konkurence un konkurētspēja, apkarota dominējošo stāvokļu ļaunprātīga izmantošana un veicināti jauninājumi iekšējā tirgū un tā kā reklāma šā iemesla dēļ labvēlīgi ietekmē patērētājus, it īpaši tāpēc, ka palielina izvēles iespējas, samazina cenas un sniedz informāciju par jaunām precēm;

B.  tā kā reklāma ir uzskatāma par nozīmīgu un bieži vien vitāli svarīgu plašsaziņas līdzekļu ienākumu avotu to dinamiskai darbībai un konkurētspējas sekmēšanai un tādējādi aktīvi veicina dažādas un neatkarīgas preses pastāvēšanu Eiropā;

C.  tā kā reklāma iekšējo tirgu un patērētājus var ietekmēt arī negatīvi (negodīga prakse, uzmācīgums publiskajā/privātajā telpā, mērķauditorijas uzmanības piesaiste, šķēršļi laišanai iekšējā tirgū un iekšējā tirgus izkropļošana);

D.  tā kā saskaņā ar Eirobarometra īpašā izdevuma Nr. 29 datiem negodīga komercprakse joprojām ir izplatīta reklāmas jomā un tā kā pret to ir jāvēršas;

E.  tā kā saziņas līdzekļu attīstība ievērojami ietekmē reklāmas jomu, ko īpaši veicina interneta, sociālo kontaktu tīklu, forumu un emuāru attīstība, kā arī lietotāju aizvien lielākā mobilitāte un digitālo izstrādājumu ātrais pieaugums;

F.  tā kā, ņemot vērā, ka patērētājiem zināmā mērā nogurdina reklāmas sludinājumu izplatīšanās, patlaban ir vilinājums izmantot jaunās komunikāciju tehnoloģijas, ar kurām izplata komerciālos sludinājumus arī tajos gadījumos, kad tie nav identificējami kā reklāmas sludinājumi, un tā kā šāda pieeja tāpēc var maldināt patērētājus;

G.  tā kā jaunu reklāmas metožu attīstība tiešsaistē un mobilajās ierīcēs rada virkni problēmu, kas ir jārisina, lai lietotājiem nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību;

H.  tā kā reklāmai tiešsaistē ir liela ekonomiskā nozīme, it sevišķi attiecībā uz bezmaksas pakalpojumu finansēšanu, un tā kā tās apjoms ir pieaudzis eksponenciāli;

I.  tā kā mērķorientēta reklāma (kontekstuāla, personalizēta un uz uzvedību balstīta), kurai būtu jāatbilst interneta lietotāju interesēm, ir uzskatāma par nopietnu privātās dzīves pārkāpumu, ja reklāmas nolūkā izseko indivīdu (sīkdatnes, profilu izveide, atrašanās vietas noteikšana) un ja iepriekš patērētājs labprātīgi un nepārprotami tam nav piekritis;

J.  tā kā nedrīkst pieļaut, ka reklāmas sludinājumu personalizācijas rezultātā reklāma kļūst uzmācīga un pārkāpj tiesību aktus, ar kuriem reglamentē personas datu aizsardzību un privātās dzīves neaizskaramību;

K.  tā kā sevišķi neaizsargāti indivīdi, kas par tādiem ir uzskatāmi garīgas, fiziskas vai psiholoģiskas invaliditātes, sava vecuma vai lētticības dēļ, piemēram, bērni, pusaudži, vecāka gadagājuma cilvēki vai atsevišķas iedzīvotāju kategorijas, kas ir kļuvušas neaizsargātas sociālā un finansiālā stāvokļa dēļ (tādi kā cilvēki ar pārāk lielām parādsaistībām), ir jāaizsargā īpaši;

L.  atzīstot, ka joprojām trūkst informācijas par jauno, daudz uzmācīgāko un izplatītāko reklāmas veidu sociāli psiholoģisko ietekmi vispār un it īpaši attiecībā uz to personu stāvokli, kas nevar atļauties nopirkt šajos sludinājumos reklamētās preces un pakalpojumus;

M.  tā kā dažu tiešsaistē piedāvāto preču un pakalpojumu, piemēram, tabakas, alkohola, zāļu un azartspēļu, īpašā rakstura dēļ, ir pienācīgi jāreglamentē reklāma internetā, lai novērstu ļaunprātību, atkarību un viltošanu;

N.  tā kā reklāma var būt iedarbīgs tādu stereotipu un aizspriedumu mazināšanas katalizators, kuru pamatā ir rasisms, seksisms un ksenofobija;

O.  tā kā reklāmu saturs bieži vien ir vienpusīgs un/vai noniecinošs, kas nostiprina stereotipiskos aizspriedumus attiecībā uz dzimumu un tādējādi mazina to stratēģiju efektivitāti, kuras izstrādā, lai novērstu nevienlīdzību,

Spēkā esošā normatīvā un nenormatīvā pamata izvērtējums

1.  uzsver, ka Negodīgas komercprakses direktīvā ir sniegts būtisks normatīvais pamats, lai mazinātu maldinošu un agresīvu reklāmu starp uzņēmumiem un patērētājiem; atzīst ‐ lai gan šo pamatu vēl nav iespējams izvērtēt pilnībā, jau ir atklājušās nopietnas īstenošanas un interpretācijas grūtības (it īpaši attiecībā uz jaunajiem, uzmācīgākajiem reklāmas veidiem), kā tas izriet no Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, kuros ir noteikts, ka valstu normatīvajos aktos ir ietvertas stingrākas prasības nekā Negodīgas komercprakses direktīvā, kā rezultātā var tikt apšaubīta šīs direktīvas efektivitāte;

2.  uzsver, ka valstu atšķirīgās interpretācijas un piemērošanas dēļ nav izdevies nodrošināt cerēto saskaņotības līmeni, kas rada juridisko nenoteiktību un mazina pārrobežu tirdzniecību vienotajā tirgū;

3.  aicina Komisiju regulāri atjaunināt, padarīt saprotamākas un efektīvākas vadlīnijas par Negodīgas komercprakses direktīvas īstenošanu un nodrošināt to tulkojumu ES oficiālajās valodās, kā arī aicina dalībvalstis, cik vien iespējams, šīs vadlīnijas ņemt vērā;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas ieceri pabeigt un 2010. gada novembrī publiskot datubāzi ar pieņemtajiem valstu tiesību aktiem, kuros ir iestrādāta Negodīgas komercprakses direktīva, piemērojamā tiesu prakse un citi attiecīgie dokumenti;

5.   atgādina, ka Negodīgas komercprakses direktīvas darbības joma attiecas tikai uz attiecībām starp uzņēmumiem un patērētājiem, bet Maldinošas un salīdzinošas reklāmas direktīva reglamentē attiecības starp uzņēmumiem; uzsver, ka dažas kategorijas, piemēram, nevalstiskās organizācijas vai interešu grupas, nereglamentē nedz Negodīgas komercprakses direktīva, nedz Maldinošas un salīdzinošas reklāmas direktīva; tāpēc aicina Komisiju veikt atsevišķu analīzi par tādu maldinošas reklāmas metožu ietekmi, kas ir paredzētas kategorijām, uz kurām acīmredzami neattiecas neviena no minētajām direktīvām; aicina dalībvalstis uzlabot savstarpēju koordināciju un rast atbilstošus risinājumus kategorijām, kas ir cietušas no tādas maldinošas reklāmas metodēm, ko izmanto reklāmās starp ES dalībvalstīm;

6.  atzinīgi vērtē dalībvalstu koordinētos kontroles pasākumus (“Sweep”); aicina šāda veida pasākumus veikt atkārtoti un paplašināt to darbības jomu; aicina Komisiju informēt Parlamentu par “Sweep” rezultātiem un vajadzības gadījumā veikt papildu pasākumus, lai uzlabotu iekšējo tirgu patērētāju interesēs;

7.  aicina dalībvalstis kompetentajām valstu iestādēm sniegt nepieciešamos finanšu, cilvēku un tehnoloģiskos līdzekļus un resursus, lai tās varētu efektīvi darboties; mudina Komisiju, izmantojot Sadarbības tīklu patērētāju tiesību aizsardzībai, arī turpmāk sekmēt sadarbību starp valstu iestādēm un uzlabot šo iestāžu īstenotās kontroles efektivitāti;

8.  aicina Komisiju sagatavot analīzi par dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu pienākumiem un kontroles funkcijām un sniegt tām paraugpraksi, lai uzlabotu šo iestāžu darba efektivitāti;

9.  aicina Komisiju Regulas (EK) Nr. 2006/2004 darbības jomu attiecināt arī uz viltošanu un nelegālajiem izstrādājumiem un veicināt saskaņā ar šo regulu veicamo informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, tādējādi uzlabojot cīņu pret krāpšanu, kuras pamatā ir nelegālā reklāma;

10.  atbalsta pašregulēšanas praksi, kas dinamiskā, elastīgā un atbildīgā veidā papildina spēkā esošo normatīvo bāzi; aicina dalībvalstis, kurām vēl nav pašregulējošo iestāžu, veicināt šādu iestāžu izveidi, izmantojot citu dalībvalstu paraugpraksi, un/vai to oficiālu atzīšanu;

11.   tomēr uzsver, ka pašregulēšana tomēr nav absolūta, jo ar to pavisam noteikti nevar pilnībā aizvietot tiesību aktu regulējumu, it īpaši attiecībā uz tādu noteikumu pieņemšanu, ar kuriem aizsargā patērētāju personas datus, un piemērojamām sankcijām, ja šādus noteikumus neievēro;

12.   aicina Komisiju un dalībvalstis novērtēt valstu rīcības kodeksu īstenošanu, kuri attiecas uz plašsaziņas līdzekļiem un jaunajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām; aicina dalībvalstis izvērtēt valstu pašregulējošo struktūru darbības efektivitāti;

13.   uzsver atbildību pret sabiedrību saistībā ar plašas un uzmācīgas reklāmas ietekmi, un uzsver reklāmas uzņēmumu nozīmi korporatīvās apziņas un atbildības kultūras veidošanā;

14.   atbalsta apspriešanos ar dažādām tiesību aktu pilnveidošanā iesaistītām ieinteresētajām personām;

15.   aicina Komisiju un dalībvalstis ar atbilstošiem pasākumiem nodrošināt, ka plašsaziņas līdzekļu darbinieki un profesionālie reklāmas veidotāji ievērotu cilvēka cieņu un ka viņi vērstos pret tiešu vai netiešu diskrimināciju vai stereotipiem, kā arī pret kūdīšanu uz naidu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes dēļ, vecuma, reliģijas vai pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes un sociālā statusa dēļ;

16.  aicina tās dalībvalstis, kas vēl nav ieviesušas Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, to nekavējoties izdarīt; ar interesi gaida, kad Komisija publicēs ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, un uzsver nepieciešamību apsvērt jauno tehnoloģiju izmantošanu (piemēram, televīziju, kuru raida, piešķirot IP adresi);

Interneta attīstības un jauno tehnoloģiju radīto problēmu loks

17.   nosoda to, ka, sociālo kontaktu vietnēs, forumos vai emuāros izplatot komentārus, kurus pēc to satura ir grūti atšķirt no vienkārša viedokļa, internetā vēršas plašumā “slēpta” reklāma, uz kuru neattiecas Negodīgas komercprakses direktīva (attiecības starp patērētājiem); uzskata, ka patērētāji var pieņemt nepareizus lēmumus, domājot, ka informācija, uz kuru tie ir balstīti, ir iegūta no objektīva avota; nosoda gadījumus, kuros daži uzņēmumi tieši vai netieši finansē tādas informācijas un komentāru izplatību veicinošas darbības, kuru autori it kā ir paši patērētāji, kaut arī patiesībā šai informācijai reklāmas vai komerciāls raksturs, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pareizu Negodīgas komercprakses direktīvas piemērošanu šajā jomā;

18.  iesaka dalībvalstīm veicināt tādu forumu novērotāju/regulatoru ieviešanu, kas apzinās slēptās reklāmas radītos draudus, kā arī informēšanas kampaņu izstrādi, lai brīdinātu patērētājus par šīm “slēptajām” reklāmas formām;

19.   norāda, ka Eiropas līmeņa kampaņa pret šo slēpto reklāmu ir ļoti svarīga, lai šo reklāmu izskaustu no tirgus un veicinātu patērētāju uzticību, jo dažiem profesionāļiem tā var būt veids, kā apiet konkurences noteikumus un bez maksas nepamatoti cildināt savu uzņēmumu vai pat negodīgi vērsties pret konkurējošo uzņēmumu;

20.   informē par savu satraukumu attiecībā uz to, ka uz uzvedību balstītu reklāmu izmanto ikdienā un ka aizvien vairāk tiek izmantotas uzmācīgas reklāmas metodes (elektronisko vēstuļu satura lasīšana, sociālo kontaktu vietņu izmantošana un atrašanās vietas noteikšana, kā arī atkārtota individualizēta reklāma), kas ir uzskatāms par patērētāja privātās dzīves pārkāpumu;

21.   īpaši norāda uz risku, ko rada uzņēmumi, kas vienlaikus izvieto saturu un pārdod reklāmas laukumus (pastāv iespējamība, ka abās jomās iegūtie dati sakrīt); aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt dažādu datu ieguves līmeņu “hermētiskumu”;

22.   uzsver, ka patērētāji ir jāinformē skaidrā, salasāmā un apkopojošā veidā par viņu datu ieguvi, apstrādi un izmantošanas veidu, un mudina reklāmas devējus censties panākt, ka iepriekšējas piekrišanas formāts kļūst par vispārēju, patērētājam labvēlīgu rīcības normu; norāda, ka šie personas dati ir jāglabā un jāizmanto tikai tad, ja patērētājs tam ir nepārprotami piekritis;

23.  uzsver, ka patērētājs ir pilnībā jāinformē brīdī, kad viņš piekrīt reklāmas saņemšanai apmaiņā pret atlaidēm, kas izriet no paņēmieniem, kuri balstās uz uzvedību;

24.   uzsver vajadzību privātās dzīves aspektus turpmākajās ar personas datiem saistītajos tehnoloģiskajos risinājumos iekļaut kā standarta uzstādījumu. Jaunu tehnoloģiju izstrādātājiem, sākot tehnoloģiju izstrādes procesu, ir jāņem vērā datu drošība un aizsardzība, kurai jāatbilst augstākajiem standartiem un jābalstās uz sistēmā integrētu privātās dzīves aizsardzības koncepciju;

25.   aicina Komisiju noskaidrot dažādos veidus (gan normatīvus, gan nenormatīvus), ar kuriem nosaka tehniskos risinājumus Eiropas Savienības līmenī, lai efektīvi īstenotu šādus pasākumus:

   veikt padziļinātu pētījumu par jaunām tiešsaistē un mobilajās ierīcēs izmantotām reklāmas metodēm; par pētījuma rezultātiem ziņot Parlamentam;
   pēc iespējas drīzāk aizliegt reklāmas sludinājumu regulāru un vispārēju nosūtīšanu uz mobilajiem telefoniem visiem lietotājiem, kas atrodas kāda reklāmas sludinājuma apraides zonā, izmantojot “Bluetooth” tehnoloģiju, ja attiecīgās personas tam nav iepriekš piekritušas;
   nodrošināt, ka, izmantojot reklāmas metodes, tiek ievērots privātās sarakstes noslēpums un šajā jomā piemērojamie tiesību akti; pēc iespējās drīzāk aizliegt trešām personām lasīt privātās elektroniskā pasta vēstules, it īpaši reklāmas vai komerciālā nolūkā;
   reklāmā, ko izsūta ar elektronisko pastu, obligāti pēc iespējas drīzāk noteikt saiti, ar kuras palīdzību var automātiski aizliegt jebkādu turpmāku reklāmu;
   pēc iespējas drīzāk nodrošināt tādu tehnisko paņēmienu piemērošanu, ar kuriem var atšķirt reklāmas izsekošanas sīkdatnes, attiecībā uz kurām ir obligāti nepieciešama iepriekšēja, patstāvīga un nepārprotama personas piekrišana, no citām sīkdatnēm;
   nodrošināt, ka standarta parametru piemērošanu iedzīvotājiem pārdotajās informātikas sistēmās un sociālās kontaktēšanās pakalpojumos regulāri veic saskaņā ar visstingrākajiem datu aizsardzības kritērijiem (sistēmā integrēta privātās dzīves aizsardzība);
   izveidot Kopienu sistēmu vietņu marķēšanai pēc “Eiropas privātuma zīmoga” sertifikāta parauga, ar kuru tiek apliecināta vietņu kvalitāte no datu aizsardzības viedokļa; uzskata, ka saistībā ar šo pētījumu vajadzētu veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu un ka ir jāizvairās no spēkā esošās marķēšanas sistēmas dublēšanas;
   sadarbībā ar valstu iestādēm reklāmas jomā un/vai pašregulējošām struktūrām īpašu uzmanību pievērst īpašās nozarēs publiskotai, tostarp tiešsaistē, maldinošai reklāmai, piemēram, pārtikas preču un zāļu pārdošanai un medicīniskajai aprūpei, kurās papildus patērētāju ekonomiskajām interesēm nodarītajam kaitējumam var nopietni bojāt viņu veselību;
   pārskatīt ierobežotas atbildības kārtību, kāda informācijas uzņēmumam ir par pakalpojumiem, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad kāds meklētājprogrammas uzņēmums kā reklāmas atslēgvārdu pārdod reģistrēta zīmola nosaukumu, tiktu iegūta zīmola īpašnieka iepriekšēja piekrišana;

Neaizsargāto grupu aizsardzība

26.   prasa Komisijai līdz 2012. gadam sagatavot sīki izstrādātu analīzi par maldinošas un agresīvas reklāmas ietekmi uz neaizsargātiem patērētājiem, īpaši bērniem un pusaudžiem un nodrošināt bērnu un pusaudžu aizsardzībai pieņemto attiecīgo tiesību aktu pienācīgu piemērošanu;

27.   aicina Komisiju kā svarīgāko pasākumu veikt sīki izstrādātu precīzu pētījumu par reklāmas sociāli psiholoģisko ietekmi, ņemot vērā to, ka tiek izmantotas jaunas un sarežģītas metodes;

28.  uzsver, ka bērni un pusaudži ir īpaši neaizsargātas cilvēku kategorijas, jo viņi uztver visu un ir ziņkārīgi, viņiem nav pieredzes un ir ierobežota griba, kā arī pastāv liela iespējamība viņus iespaidot, it īpaši izmantojot komunikācijas līdzekļus un tehnoloģijas;

29.   mudina dalībvalstis vairāk veicināt neaizsargāto patērētāju, piemēram, bērnu, aizsardzību, lai mudinātu ierobežot bērniem domātas televīzijas reklāmas tādu pārraižu laikā, kuras skatās galvenokārt paši jaunākie (piemēram, bērnu izglītības programmu, multiplikācijas filmu u. tml. laikā), jo dažās dalībvalstīs jau īsteno līdzīgus pasākumus;

30.   prasa novērst reklāmu, kas konkrēti skar īpašas visu bērnu interešu jomas;

31.  vērš uzmanību uz to, ka patērētāji ir neaizsargāti pret atdarināšanu un ka tādējādi var izveidoties neadekvāta uzvedība, vardarbība, spriedze, vilšanās, trauksme, kaitīgi ieradumi (smēķēšana, narkotiku lietošana), tādi ēšanas traucējumi kā anoreksija un bulīmija, kā arī garīgā līdzsvara traucējumi; aicina visas reklāmas aģentūras un plašsaziņas līdzekļu profesionāļus pārskatīt pārmērīgi novājējušu modeļu (vīriešu vai sieviešu) popularizēšanu, jo būtu jāizvairās no kaitējošiem vēstījumiem par personas ārējo izskatu, ķermeņa nepilnībām, vecumu un svaru, ņemot vērā to, kā reklāma ietekmē un iespaido bērnus un jauniešus;

Dzimumu līdztiesības un cilvēka cieņa ievērošana reklāmas jomā

32.   aicina Komisiju un dalībvalstis izvēlēties atbilstošus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka ar tirgvedību un reklāmu, nediskriminējot pēc dzimuma, reliģijas, uzskatiem, fiziskajām spējām, vecuma vai dzimumorientācijas, netiek aizskarta cilvēka cieņa;

33.   uzskata, ka reklāma var būt efektīvs līdzeklis, lai apstrīdētu stereotipus un tos salīdzinātu un lai cīnītos pret rasismu, dzimuma diskrimināciju un citu veidu diskrimināciju, un ka tas ir būtiski mūsdienu daudzkultūru sabiedrībā; aicina Komisiju, dalībvalstis un reklāmas speciālistus stiprināt apmācības un izglītības pasākumus kā līdzekli stereotipu pārvarēšanai, diskriminācijas izskaušanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai, jo īpaši sākot no agrīna vecuma; jo īpaši mudina dalībvalstis uzsākt un pilnveidot ciešu sadarbību ar esošajām tirgvedības, komunikācijas un reklāmas mācību iestādēm, lai palīdzētu nodrošināt atbilstošu apmācību attiecīgās nozares nākamajam darbaspēkam;

34.   mudina Komisiju atbalstīt salīdzinošu izpēti un dokumentēšanu dalībvalstīs par sievietes tēlu, kādu to atspoguļo reklāmas un mārketinga saturā, un konstatēt paraugpraksi attiecībā uz reklāmu, kas ir efektīva un labvēlīga abiem dzimumiem;

35.   mudina Komisiju un dalībvalstis stiprināt tādu lietotāju un/vai patērētāju organizāciju lomu, kuras ir atbildīgas par reklāmas ietekmes novērtēšanu saistībā ar dzimumu līdztiesības jautājumu, un sekmēt konsultācijas ar tām;

36.   uzsver, ka reklāmā bieži vien pausti diskriminējoši un/vai cieņu pazemojoši vēstījumi, kuri pamatojas uz dažādiem dzimumu stereotipu veidiem, un ka tas kavē dzimumu līdztiesības stratēģiju īstenošanu; aicina Komisiju, dalībvalstis un pilsonisko sabiedrību, kā arī reklāmas pašregulējošas struktūras cieši sadarboties, lai cīnītos pret šādu praksi, jo īpaši izmantojot efektīvus līdzekļus, kas garantē cilvēka cieņas ievērošanu un tirdzniecības un reklāmas godīgumu;

37.   uzsver tā kā patēriņa preču reklāma ir tieši saistīta ar presi, radio un televīziju, kuru neatņemama sastāvdaļu tā ir, kā arī netiešā veidā arī ar kino nozari un televīzijas seriāliem, kur izstrādājumus reklamē, iekļaujot tos sižetā, ‐ jāsecina, ka uzticama reklāma var pozitīvi ietekmēt sabiedrības uzskatus tādos jautājumos kā dzimumu lomas, cilvēka ķermeņa tēls un priekšstats par to, kas ir normāls; mudina reklāmas veidotājus savos darbos būt konstruktīvākiem, lai popularizētu sieviešu un vīriešu pozitīvo lomu sabiedrībā, darbā, ģimenē un valsts dzīvē;

Dažādu dalībnieku izglītošana/informēšana

38.  īpaši uzsver to, cik reklāmas jomā būtiska ir pārredzamība un patērētājam sniegtā informācija, un nepieciešamību patērētājos radīt kritisku attieksmi pret plašsaziņas līdzekļiem no satura kvalitātes viedokļa;

39.   aicina Komisiju:

   patērētāju tirgus rezultātu apkopojumā iekļaut dažus papildu rādītājus par reklāmu (kā arī datus, kas jau ir iekļauti par krāpniecisku un maldinošu reklāmu); saistībā ar iepriekš minēto vērš uzmanību uz 2010. gada 9. marta rezolūciju(13), kurā ir teikts, ka papildu radītāju iekļaušana varētu būt noderīga, ja pamatrādītāji un ar tiem saistītā metodoloģija ir pietiekami labi izstrādāta;
   sagatavot informācijas kampaņas par patērētāju tiesībām reklāmas jomā, it īpaši par to, kā tiek izmantoti patērētāju personas dati, un izstrādāt pedagoģiskos līdzekļus, ar kuriem patērētājus informē par privātās dzīves aizsardzības paņēmieniem internetā, un par to, kā viņi var pārtraukt savas privātās dzīves vai cieņas aizskārumus;
   pēc Apvienotajā Karalistē pieņemtas iniciatīvas “Media Smart” parauga sagatavot Savienības programmu, ar kuru bērnus māca apzināties reklāmas radītos draudus;
   attiecīgajās tiešsaistes reklāmās pēc iespējas drīzāk ievietot skaidri salasāmu tekstu “uz uzvedību balstīta reklāma” un informācijas logu, kurā būtu minēta galvenā šīs metodes izpratnei nepieciešamā informācija;

40.   prasa Komisijai izveidot kopējas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) paredzētas vadlīnijas un dalībvalstīm mudināt valstu iestādes un/vai pašregulējošas iestādes sniegt padomdošanas pakalpojumus MVU un īstenot informēšanas kampaņas, lai pievērstu MVU uzmanību to tiesiskajām saistībām reklāmas jomā;

o
o   o

41.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.
(2) OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.
(3) OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.
(4) OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp.
(5) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.
(6) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
(7) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0046.
(9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0051.
(10) OV C 46 E, 24.2.2010., 26. lpp.
(11) OV C 16 E, 22.2.2010., 5. lpp.
(12) OV C 295 E, 4.12.2009., 43. lpp.
(13) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0051.


Energoefektivitātes rīcības plāns
PDF 366kWORD 167k
Eiropas Parlamenta 2010. gada 15. decembra rezolūcija par energoefektivitātes rīcības plāna pārskatīšanu (2010/2107(INI))
P7_TA(2010)0485A7-0331/2010

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 19. oktobra paziņojumu “Energoefektivitātes rīcības plāns. Potenciāla izmantošana” (COM(2006)0545),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 23. janvāra paziņojumu “20 un 20 līdz 2020. gadam ‐ Eiropas iespējas saistībā ar klimata pārmaiņām” (COM(2008)0030),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 13. novembra paziņojumu “Energoefektivitāte: kā sasniegt plānotos 20 %” (COM(2008)0772),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumu “Enerģētikas politika Eiropai” (COM(2007)0001) un tam sekojošo Komisijas 2008. gada 13. novembra paziņojumu “Otrais stratēģiskais enerģētikas pārskats ‐ ES energoapgādes drošības un solidaritātes rīcības plāns” ar tam pievienotajiem dokumentiem (COM(2008)0781),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā (Eiropas enerģētikas programma ekonomikas atveseļošanai)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvu 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK (Energopakalpojumu direktīva)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1222/2009 par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 7. maija pārskatu “Ceļā uz jaunu Eiropas enerģētikas stratēģiju 2011.–2020. gadam”,

–  ņemot vērā pēc Komisijas pieprasījuma sagatavoto neatkarīgo pētījumu “Uzņēmumu automobiļu aplikšana ar nodokli ‐ subsīdijas, labklājība un ekonomika”(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2009. gada 3. februāra rezolūciju par otro stratēģisko pārskatu enerģētikas jomā(10),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 170. panta 1. punktu, ar kuru saskaņā Savienība palīdz izveidot un attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru jomā,

–  ņemot vērā 2010. gada 6. maija rezolūciju par informācijas un sakaru tehnoloģiju intensīvāku izmantošanu, lai sekmētu pāreju uz energoefektīvu ekonomiku, kas rada zemas oglekļa emisijas(11),

–  ņemot vērā ES Pamattiesību hartas 34. panta 3. punktu, kurš attiecas uz sociālās atstumtības un nabadzības izskaušanu un kurā noteikts, ka Savienība nodrošina pienācīgu dzīvi tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7–0331/2010),

A.  tā kā energoefektivitāte un energotaupība ir izmaksu ziņā vislietderīgākie un ātrākie risinājumi, lai samazinātu CO2 un citas emisijas, kā arī veicinātu drošu energoapgādi; tā kā enerģētiskās nabadzības problēmu var risināt stratēģiski, nodrošinot ēku un ierīču augsta līmeņa energoefektivitāti; tā kā energoefektivitāte ir viena no stratēģijas “Eiropa 2020” un Eiropas Enerģētikas stratēģijas 2011.–2020. gadam galvenajām prioritātēm un tā kā publisko iestāžu rīcībā pašlaik nav šī mērķa sasniegšanai atbilstīgu resursu;

B.  tā kā energotaupībai ir galvenā nozīme, lai veicinātu drošu energoapgādi, jo, piemēram, sasniedzot energotaupības 20 % mērķi varētu ietaupīt tikpat daudz enerģijas, cik spētu piegādāt piecpadsmit “Nabucco” cauruļvadi;

C.  tā kā energoefektivitāte var nodrošināt būtiskas ekonomiskas priekšrocības tiešajiem patērētājiem un ekonomikai kopumā, kā arī nodrošināt sociālas priekšrocības, tostarp 1 miljonu jaunu darba vietu līdz 2020. gadam; tā kā ES enerģijas imports aizvien pieaug un 2007. gadā tā vērtība bija EUR 332 miljardi un saskaņā ar Komisijas sniegtajiem datiem energotaupības radītie ieguvumi ātri vien varētu sasniegt EUR 1000 gadā vienai mājsaimniecībai, kurus no jauna varētu ieguldīt kādā no ekonomikas nozarēm, un, veiksmīgi īstenojot energoefektivitātes mērķi, ES varētu ietaupīt aptuveni EUR 100 miljardus, kā arī samazināt emisijas gandrīz par 800 miljoniem tonnu gadā; un tā kā enerģijas taupības un energoefektivitātes politika ir risinājums enerģētiskās nabadzības problēmai;

D.  tā kā turpmākā enerģijas cenu attīstība rosinās cilvēkus samazināt energopatēriņu; tā kā būtisku ieguvumu energoefektivitātes jomā galvenokārt var nodrošināt, stimulējot efektīvāku kopējo infrastruktūru veidošanu ēkās, siltumapgādes sistēmās un transporta nozarē, savādāk iedzīvotāji un uzņēmumi nespēj kontrolēt un ietekmēt attiecīgos lēmumus par efektīvāku energopatēriņu;

E.  tā kā zinātnes dati nepārprotami liecina, ka ir jāstrādā intensīvāk, lai līdz 2020. gadam sasniegtu energoefektivitātes jomā noteikto 20 % mērķi, jo ar pašreizējo izpildes gaitu līdz 2020. gadam būs sasniegta tikai aptuveni puse no šī mērķa, kaut arī jau ir pieejama šī mērķa sasniegšanai vajadzīgā prakse un tehnoloģijas;

F.  tā kā gan ES, gan valstu līmenī ir pieņemti daudzi tiesību akti, lai panāktu energotaupību, tomēr tie visi nebūt nenodrošina vēlamos rezultātus;

G.  tā kā salīdzinājumā ar citiem ieguldījumiem ieguldījumi energoefektivitātē atmaksājas diezgan ātri un šiem ieguldījumiem ir iespējas radīt nozīmīgu skaitu jaunu vietēju darba vietu gan lauku, gan pilsētu teritorijās, un šīs darba vietas lielā mērā var aizpildīt bez ārēja darbaspēka piesaistīšanas, jo īpaši būvniecības nozarē un MVU, bet lai tas notiktu, ir nepieciešama sabiedrības izpratne un kvalificēts darbaspēks;

H.  tā kā finanšu instrumentu pārstrukturēšanai, nodrošinot finansiālus stimulus ar energoefektivitāti saistītiem pasākumiem, budžeta ierobežojumu laikā ir izdevīgi izmantot publisko finansējumu, jo tādējādi lielāko daļu šo līdzekļu var uzturēt apgrozībā ilgākā laika posmā;

I.  tā kā pieprasījums ir veicinājis būtisku enerģijas patēriņa pieaugumu un, lai energopatēriņa pieaugums vairs nebūtu saistīts ar ekonomisko izaugsmi, ir tiešām nepieciešams risināt jautājumus, kas saistīti ar regulatīviem šķēršļiem energoefektīvāku ražojumu tirdzniecībai;

J.  tā kā pilnībā izmantot energotaupības iespējas neļauj vairāki šķēršļi, tostarp sākotnējo ieguldījumu izmaksas un tas, ka nav pieejams piemērots finansējums, arī informācijas trūkums, atšķirīgie stimuli, piemēram, īpašniekiem un īrniekiem, un tas, ka nav skaidrs, kurš ir atbildīgs par energotaupības īstenošanu;

K.  tā kā citās prioritārajās jomās, piemēram, attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un gaisa kvalitāti, ir gūts apliecinājums tam, ka obligāti sasniedzami mērķi veicina atbildīgu un mērķtiecīgu rīcību ES un valstu līmenī, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pietiekami vērienīgus pasākumus konkrētās politikas jomās un apņemšanos tos īstenot;

L.  tā kā nav noteikta konkrēta atbildība par 20 % mērķa sasniegšanu un trūkst apņemšanās īstenot šo mērķi;

M.  tā kā enerģijas patēriņš ēkās ir aptuveni 40 % no kopējā energopatēriņa un ēku radīto emisiju apjoms ir aptuveni 36 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām ES un tā kā būvniecība ir nozīmīga ES ekonomikas nozare, kas nodrošina aptuveni 12 % no ES IKP; tā kā pašreizējo ēku renovācijas rādītāji ir ļoti zemi un tā kā joprojām nav atbilstošu pasākumu, kas ļautu samazināt esošo ēku energopatēriņu; tā kā ir svarīgi veikt vairāk un pamatīgākus esošo ēku fonda atjaunošanas darbus, lai sasniegtu 2020. un 2050. gadam noteiktos ES politikas mērķus attiecībā uz klimata pārmaiņām un enerģētiku , vienlaikus, iespējams, izveidojot ļoti daudz jaunu vietējo darba vietu un tā būtiski sekmējot ES ekonomikas atlabšanu, un tā kā energoefektīvus risinājumus ēku siltumizolācijai un ēku vadības un kontroles sistēmām var īstenot gan esošajās, gan jaunbūvētās ēkās, tā būtiski veicinot energotaupību;

N.  tā kā dzīvojamie nami nav sagatavoti klimata pārmaiņām ‐ mājas, kurās vasarā nav pietiekami vēss, un mājas, kurās ziemā nav pietiekami silts, ir visās valstīs (vairāk nekā 15 % Itālijā, Latvijā, Polijā, Kiprā un 50 % Portugālē), un tādās valstīs kā Kipra un Itālija mājas nav būvētas bargai ziemai;

O.  tā kā rūpnieciskie elektromotori patērē 30–40 % no pasaulē saražotās elektroenerģijas un tā kā attiecīgo motoru sistēmu pienācīga optimizācija, regulējot ātrumu un izmantojot arī citas metodes, palīdzētu ietaupīt 30–60 % no patērētās enerģijas;

P.  tā kā pašlaik tiek lēsts, ka enerģētiskā nabadzība ir skārusi 50–125 miljonus Eiropas iedzīvotāju, turklāt ekonomikas krīzes un enerģijas cenu pieauguma ietekmē šie skaitļi var palielināties; tā kā enerģētiskās nabadzības pamatā ir vairāku saistītu faktoru kopums, proti, zemi mājsaimniecības ienākumi, zemi apkures un siltumizolācijas standarti un enerģijas cenas, ko patērētāji nespēj samaksāt; uzsver, ka enerģijas taupības un energoefektivitātes politika ir risinājums enerģētiskās nabadzības problēmai;

Q.  tā kā gandrīz 30 % no kopējā Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma rada transporta nozare, ar fosilo kurināmo darbināmu tradicionālo automobiļu aizstāšana ar videi saudzīgu tehnoloģiju transportlīdzekļiem, kurus darbina atjaunojamā enerģija, palīdzētu būtiski samazināt CO2 emisijas un veidot fakultatīvu enerģijas uzkrājumu, kas ļautu novērst mainīga atjaunojamo energoresursu ražošanas apjoma radītās svārstības energotīklos;

R.  tā kā tiek lēsts, ka 69 % mājokļu Eiropā apdzīvo īpašnieki un 17 % ir galvenokārt pašu īpašnieku izīrēti citām privātpersonām, un tā kā ar energoefektivitāti saistītus atjaunošanas darbus privāto mājokļu nozarē ir grūti veikt finansiālu ierobežojumu dēļ;

S.  tā kā pašreizējā ekonomikas krīze varētu veicināt straujāku virzību uz energoefektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni un rosināt iedzīvotājus mainīt energopatēriņa paradumus;

T.  tā kā ir būtiski izstrādāt un laist tirgū jaunas, progresīvas tehnoloģijas, kas nodrošinātu ilgtspējīgu enerģijas ražošanu un efektīvāku energopatēriņu;

U.  tā kā saistošo mērķi ‐ līdz 2020. gadam panākt, ka atjaunojamā enerģija nodrošina 20 % no kopējā energopatēriņa ‐ varēs sasniegt tikai tad, ja tiks risināti ar esošo ēku fonda ekspluatāciju saistītie jautājumi;

V.  tā kā Eiropas uzņēmumi ir guvuši iespaidīgus rezultātus, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un ‐ vēl jo svarīgāk ‐ ar novatoriskiem ražojumiem un risinājumiem nodrošinot, ka emisijas samazinās gan Eiropā, gan visā pasaulē;

W.  tā kā par mērķi ir jānosaka energoietilpīgu Eiropas uzņēmumu konkurētspējas saglabāšana globālas konkurences apstākļos,

Atbilstība spēkā esošajiem tiesību aktiem un to īstenošana

1.  aicina dalībvalstis, pašvaldības un jo īpaši Komisiju veltīt energoefektivitātei pienācīgu uzmanību un nodrošināt savām iecerēm atbilstošus personāla un finanšu resursus;

2.  norāda, ka energoefektivitātes jautājums būtu jāiekļauj visās attiecīgajās politikas jomās, tostarp finanšu, reģionālās un pilsētu attīstības, transporta, lauksaimniecības, rūpniecības politikas un izglītības jomā;

3.  aicina Komisiju savlaicīgi pirms 2011. gada 4. februāra augstākā līmeņa sanāksmes par enerģētiku iesniegt pārskatītu EEAP, kā arī spēkā esošo tiesību aktu īstenošanas novērtējumu; uzskata, ka pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, EEAP ir jāiekļauj Komisijas ierosināti pasākumi, lai 2020. gadā sasniegtu energoefektivitātes vispārējo mērķi, piemēram, konkrētus dalībvalstu energoefektivitātes mērķus, kas atbilst vismaz 20 % energoefektivitātes uzlabojumam līdz 2020. gadam ES līmenī un kuros ņemtas vērā valstu atšķirīgās sākumpozīcijas un katras valsts konkrētie apstākļi, un, piemēram, nosacījums, ka katras dalībvalsts energoefektivitātes rīcības plāns vispirms ir jāapstiprina; uzskata, ka šādiem papildu pasākumiem vajadzētu būt godīgiem un izmērāmiem un tiem vajadzētu efektīvi un tieši ietekmēt nacionālo energoefektivitātes plānu īstenošanu; aicina dalībvalstis vienoties par kopīgu metodoloģiju, kas ļautu mērīt valstu energoefektivitātes un energotaupības mērķus un uzraudzīt to, kā šie mērķi tiek īstenoti;

4.  piešķir ļoti svarīgu nozīmi plānošanas procesiem Eiropas līmenī; energoefektivitātei energoefektivitātes rīcības plānā 2011.–2020. gadam būtu jāvelta pienācīga uzmanība; jaunais Eiropas energoefektivitātes rīcības plāns būtu jāiesniedz pēc iespējas drīz, un energoefektivitātei vajadzētu piešķirt svarīgu nozīmi nākamajās pamatnostādnēs, ar ko līdz 2050. gadam nodrošina zema oglekļa emisijas līmeņa sistēmu un ekonomiku;

5.  prasa ES pieņemt obligātu mērķi līdz 2020. gadam palielināt energoefektivitāti vismaz par 20 % un tā sekmēt pāreju uz ilgtspējīgu un videi saudzīgu ekonomiku;

6.  uzskata, ka energoefektivitātes rīcības plānam vajadzētu būt vērienīgam un tajā būtu jāņem vērā visa energoapgādes ķēde, kā arī visu 2006. gada rīcības plānā iekļauto pasākumu īstenošanas rezultāti, un tas veicinātu saskaņā ar 2006. gada rīcības plānu pieņemto un jau uzsākto energoefektivitātes pasākumu īstenošanu un tajā būtu iekļauti papildu rentabli un atbilstīgi principi, kas ir saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes kritērijiem un kas ir nepieciešami 2020. gadam noteiktā mērķa sasniegšanai;

7.  aicina Komisiju, izstrādājot jauno EEAP, ņemt vērā mazāk aizsargāto enerģijas patērētāju vajadzības; norāda, kā šādi patērētāji gūtu labumu no lielākās daļas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu, bet viņiem trūkst resursu nepieciešamajiem ieguldījumiem; aicina dalībvalstis pieņemt atbilstīgus pasākumus un efektīvus politikas virzienus, piemēram, valsts rīcības plānu vai mērķtiecīgus sociālos pasākumus enerģētiskās nabadzības samazināšanai, kā arī regulāri sniegt ziņojumus par pasākumiem šīs problēmas risināšanā, atzinīgi vērtē Enerģētikas padomes iesaistīšanos enerģētiskās nabadzības problēmas risināšanā, kā arī šajā sakarā atbalsta Beļģijas prezidentūras centienus; prasa, lai Komisija risinātu enerģētiskās nabadzības problēmu visos enerģētikas politikas virzienos;

8.  aicina 2011. gadā pārskatīt Energopakalpojumu direktīvu (EPD), tostarp arī pagarinot tās darbību līdz 2020. gadam, arī kritiski izvērtējot valstu energoefektivitātes rīcības plānus un to īstenošanu, kā arī nosakot obligātu ziņošanas kārtību, kurā noteikti obligātie elementi, piemēram, ziņošana par visiem attiecīgajiem enerģētikas politikas virzieniem, tostarp to elastības un atbalsta, piemēram, finansēšanas, mehānismiem, kā arī paredzot sistēmu, kas ļautu vērtēt katras dalībvalsts darbības un dalībvalstis attiecīgi sagrupēt, un attiecīgos gadījumos apvienojot ziņošanas prasības attiecībā uz EPD, energomarķējumu un ekodizainu, ja ir skaidrs, ka tas dalībvalstīm atvieglos ziņošanas kārtību;

9.  mudina dalībvalstis ātri un efektīvi īstenot tirgus uzraudzības un atbilstības uzraudzības programmas attiecībā uz Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem, Direktīvu 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm, Regulu (EK) Nr. 1222/2009 par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem, un aicina Komisiju sekmēt un uzraudzīt šo programmu īstenošanu un vajadzības gadījumā sākt pienākumu neizpildes procedūras;

10.  ierosina, ka, ņemot vērā tirgus uzraudzības uzdevumus un nozīmi, kas ir dalībvalstu kompetencē, Komisijai būtu jāveicina dalībvalstu sadarbība un informācijas apmaiņa, jo īpaši izveidojot atklātu ES līmeņa datu bāzi, kurā tiktu iekļauti pārbaužu rezultāti un dalībvalstu atklātie neatbilstīgie produkti, un veicot pasākumus, lai nodrošinātu, ka vienā dalībvalstī atklātie neatbilstīgie produkti tiek ātri izņemti no visiem 27 tirgiem;

11.  mudina Komisiju pēc pārskatītās Enerģijas marķējuma direktīvas stāšanās spēkā un pirms 2014. gada datuma, kas noteikts direktīvā, novērtēt to, kā jaunā energomarķējuma forma un reklāmās iekļauta obligātā norāde uz energomarķējuma sistēmu ietekmē patērētāju uzvedību, un veikt turpmākus pasākumus, ja ir nepieciešams uzlabot to efektivitāti;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt ES pasākumus, lai palielinātu visos posmos (pašreizējā energoefektivitātes līmeņa novērtēšanas, energoefektivitātes risinājumu izstrāde un īstenošana, energoefektīva darbība un uzturēšana) iesaistīto visu attiecīgo ieinteresēto personu un profesionālo dalībnieku izpratni un kompetenci energoefektivitātes jautājumos;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt tiesību aktu efektivitāti attiecībā uz energotaupības un energoefektivitātes palielināšanu;

14.  uzskata, ka, noslēdzot ilgtermiņa nolīgumus ar rūpniecības nozari, tiek nodrošināts augsts energoefektivitātes prasību izpildes līmenis un tādējādi ir iespējams panākt 2 % lielu ikgadēju energoefektivitātes uzlabošanos;

Enerģētikas infrastruktūra (ražošana un pārvade)

15.  uzskata, ka vairāk uzmanības ir jāpievērš jauninājumiem sistēmā, piemēram, viedajiem tīkliem(elektroenerģijai, bet arī apkurei un dzesēšanai), viedajai uzskaitei, gāzes tīkliem, kuros integrēta biogāzes piegāde, un enerģijas uzkrāšanai, kas varētu veicināt energoefektivitāti, samazinot noslogotību, panākot retāku tīklu atvienošanu, vieglāk integrējot atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas, tostarp decentralizētu ražošanu, samazinot rezerves ražošanas prasības un nodrošinot lielāku un elastīgāku uzglabāšanas jaudu; prasa nodrošināt, ka taisnīgu daļu no šiem ieguvumiem var izbaudīt arī tiešais patērētājs;

16.  uzsver, ka centrālās apkures un dzesēšanas tīkli sniedz ieguldījumu energoefektīvas ekonomikas mērķa sasniegšanā 2050. gadā, un uzsver, ka ir nepieciešama skaidra un vispārēja stratēģija siltumenerģijas ražošanai un patēriņam (rūpnieciskais siltumenerģijas patēriņš, mājokļu apkure, dzesēšana) (tostarp attiecībā uz jaukta kurināmā etalona metodi centrālās apkures un dzesēšanas tīkliem), kas veidotu sinerģijas starp nozarēm; aicina Komisiju pētīt iespējas palielināt to energoefektivitāti; uzsver, ka šiem tīkliem jābūt atvērtiem konkurencei; norāda, ka, uzlabojot ēku energoefektivitāti, mazināsies pieprasījums pēc apkures, ko vajadzētu ņemt vērā, novērtējot centrālās apkures jaudu;

17.  uzsver piegādes energoefektivitātes svarīgumu; norāda uz to, ka pārvades un sadales laikā arī rodas nozīmīgi elektroenerģijas zudumi (īpaši ģeneratoros un transformatoros, no pārāk augstas pretestības pārvades laikā), un norāda, ka vēl viens veids, kā panākt ievērojamus ietaupījums ir saīsināt ārkārtīgi garās pārveides ķēdes, ar kurām vienu enerģijas veidu pārveido citā; uzsver, ka mikroražošana, kā arī decentralizēta un dažādota enerģijas ražošana var garantēt apgādes drošību un samazināt zaudējumus; uzskata, ka jārada stimuli infrastruktūras uzlabošanai un prasa Komisijai sagatavot priekšlikumus par to, kā piekļūt neizmantotajām taupības iespējām, tostarp ieviešot ziņojumus par spēkstaciju ilgtspējību un veicot pasākumus spēkstaciju atjaunošanai un modernizācijai;

18.  uzsver, ka papildus energoefektivitātes nodrošināšanai enerģijas rašanās (piemēram, tās sākotnējās ražošanas) vietā par prioritāru būtu jāuzskata arī (elektro-) enerģijas zudumu novēršana tās transportēšanas laikā pa tīkliem; pāreja uz decentralizētāku ražošanas sistēmu mazinātu enerģijas pārvades attālumus, šādi novēršot enerģijas zudumu transportēšanas laikā;

19.  mudina (naftas) ķīmijas rūpniecības uzņēmumus visā ES veicināt enerģijas atjaunošanu sadedzināšanas procesa laikā;

20.  uzskata, ka lielāku uzmanību ir nepieciešams pievērst vispārējās energosistēmas efektivitātes palielināšanai, jo īpaši siltuma zudumu samazināšanai, tādēļ prasa pārskatīt Koģenerācijas direktīvu 2011. gada darba programmas ietvaros, lai veicinātu augstas energoefektivitātes koģenerāciju, mikrokoģenerāciju, ražošanas procesos radītā siltuma pārpalikuma izmantošanu un centralizēto apkuri / dzesēšanu, mudinot dalībvalstis noteikt stabilus un labvēlīgus reglamentējošus noteikumus, ieviešot integrētu elektroenerģijas pieprasījuma plānošanu apkurei/dzesēšanai, apsverot iespēju piešķirt koģenerācijas iekārtām prioritāru pieeju elektrotīklam, izmantojot rūpnieciskajā ražošanā radīto siltumu un veicinot augsti efektīvas koģenerācijas, mikrokoģenerācijas un centrālās apkures izmantošanu ēkās, kā arī veicinot koģenerācijas ilgtspējīgu finansēšanu, piemēram, mudinot dalībvalstis ieviest finansiālus stimulus;

21.  uzsver siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas tīkla vai siltuma, elektroenerģijas un dzesēšanas koģenerācijas tīkla svarīgo nozīmi, kas praktiski rada iespēju divkāršot kopējo energoefektivitāti; turklāt norāda, ka siltuma vai aukstuma uzglabāšana liela noslogojuma laikā varētu veicināt tīkla darbības elastību, radot iespēju ražot elektroenerģiju un uzglabāt siltumu tad, kad ražošana pārsniedz vietējā patēriņa vajadzības;

22.  aicina dalībvalstis ne tikai atbalstīt augstas efektivitātes koģenerāciju, tostarp pārejot no fosilo kurināmo izmantošanas uz biomasas izmantošanu, bet arī tām dalībvalstīm, kurām ir centrālās apkures sistēmas, veicināt koģenerācijas izmantošanu, atbalstot centrālās apkures sistēmu izveidošanu un atjaunošanu, izmantojot atbilstīgus finansiālos un normatīvos pasākumus;

23.  uzskata, ka atkritumu pārstrādes procesā ir jānovērš biogāzes un siltuma zudums, atjaunojot un radot ūdens tvaiku un/vai elektroenerģiju; uzskata, ka nevajadzētu piešķirt atļaujas tādu atkritumu pārstrādes iekārtu lietošanai, ar kurām nevar atjaunot siltumu vai ražot enerģiju;

24.  atzinīgi vērtē ar viedajiem tīkliem un viedajām mērierīcēm saistīto Komisijas darbu; uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt ilgtermiņa, stabilu un saskaņotu normatīvo vidi viedajiem tīkliem un viedajām mērierīcēm; mudina Komisiju atbalstīt un stimulēt viedo tīklu un viedo mērierīču izveidi, nosakot kopējus standartus, kuros jāiekļauj prasības attiecībā uz privātumu, datiem un biežumu; iesaka Komisijas darba grupai viedo tīklu jautājumos pienācīgi ņemt vērā visu ieinteresēto personu viedokli; aicina Komisiju regulāri iesniegt Parlamentam progresa ziņojumus par šīs grupas darbību;

25.  atzinīgi vērtē Komisijas darbu saistībā ar vienota energotīkla izveidi un šajā sakarībā aicina Komisiju iesniegt praktiskus priekšlikumus, lai vienkāršotu un paātrinātu atļaujas izsniegšanas procedūras prioritāriem infrastruktūras projektiem;

26.  aicina Komisiju pastiprināt ES un enerģijas tīklu uzņēmumu sadarbību (paplašinātu EPSOT lomu), lai uzlabotu pārrobežu tīkla savienojumus un darbību;

27.  aicina Komisiju atbalstīt un veicināt Eiropas augstsprieguma līdzstrāvas tīkla izveidi un attīstību, lai uzlabotu atjaunojamo energoresursu, jo īpaši vēja enerģijas un hidroenerģijas, izmantošanu. Ar šo tīklu nodrošinātu enerģijas pārvadi lielā attālumā, neciešot lielus enerģijas zaudējumus un vienlaikus radot iespēju veidot visu atjaunojamo energoresursu sinerģiju;

Pilsētu attīstība un ēkas

28.  atbalsta daudzlīmeņu, decentralizētu pieeju enerģētikas politikai un energoefektivitātei; uzsver, ka energoefektivitātei var būt izšķiroša nozīme pilsētu un lauku teritoriju attīstībā; atbalsta tādas iniciatīvas kā Pilsētas mēru pakts un Viedo pilsētu iniciatīva, kuru mērķis ir vietējā un reģionālā līmenī palielināt energoefektivitāti un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas; uzsver potenciālu, kas būtu izmantojams, pašvaldības un reģionālo iestāžu līmenī veicinot un ieviešot paraugpraksi energoefektivitātes jomā; turklāt kohēzijas politikas saskaņošana ar stratēģiju “Eiropa 2020” varētu atbalstīt dalībvalstu un reģionu viedu un ilgtspējīgu attīstību;

29.  aicina Komisiju, pamatojoties uz primārās enerģijas ietaupījumu, izvērtēt vispirms jau sabiedrisko ēku, tostarp skolu, energoefektivitātes potenciālu, un ierosināt rentablu mērķi dalībvalstīs samazināt energopatēriņu sabiedriskajās ēkās; aicina dalībvalstis izstrādāt un īstenot praktiski izmantojamas valstu programmas pamatīgas renovācijas atbalstam, kuru rezultātā enerģijas pieprasījums atkarībā no ēkas stāvokļa tiks samazināts par vairāk nekā 50 % salīdzinājumā ar pieprasījumu pirms renovācijas un šai renovācijai piešķirtās finansiālā, fiskālā vai cita veida atbalsta apmērus proporcionāli stingri saistīt ar uzlabošanas līmeni; prasa, lai dalībvalstīm noteiktu pienākumu iekļaut valsts energoefektivitātes rīcības plānā ikgadējus renovācijas mērķus un aicina Komisiju ierosināt politikas nostādnes attiecībā uz to, kā sasniegt gandrīz nulles līmeņa emisiju ēku fondu saistībā ar 2050. gada enerģētikas ceļakarti;

30.  aicina Komisiju paplašināt būvniecības politikas darbības jomu, iekļaujot tajā ekorajonus, lai nodrošinātu, ka, vietējā līmenī optimizējot resursu izmantošanu, samazinātos primārās enerģijas patēriņš un patērētāju izmaksas;

31.  uzskata, ka ir būtiski uzlabot enerģētikas nabadzībā nonākušu mājsaimniecību mājokļus atbilstīgi pēc iespējas augstākiem energoefektivitātes standartiem un nepalielinot enerģētikas nabadzībā nonākušo iedzīvotāju ikdienas izmaksas; uzsver, ka šajā nolūkā mājokļos bieži vien būs jāiegulda ievērojami līdzekļi, bet vienlaikus tie radīs daudz ieguvumu, kas nav saistīti ar enerģētikas jomu, piemēram, zemāku mirstības līmeni, augstāku vispārējās labklājības līmeni, mazākas parādsaistības un veselības aprūpes izmaksu samazināšanos, mazinot iekštelpās piesārņojumu un termālo stresu;

32.  aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot ieguldījumu novērtējuma revīzijas, lai noteiktu energoefektivitātes sertifikātu kvalitāti; aicina Komisiju, pamatojoties uz šiem novērtējumiem, sniegt dalībvalstīm vadlīnijas, lai nodrošinātu dalībvalstu energoefektivitātes sertifikātu kvalitāti un tādu pasākumu energoefektivitātes uzlabošanas kvalitāti, kurus veic, pamatojoties uz ieteikumiem, kas izstrādāti, ņemot vērā šos sertifikātus;

33.  ir pārliecināts, ka energotaupības mērķa sasniegšanai ir izšķiroši svarīgi, lai vadošo lomu uzņemtos valsts iestādes; aicina valsts iestādes darīt daudz vairāk, nekā paredzēts Ēku energoefektivitātes direktīvā noteiktajās prasībās, jo īpaši pēc iespējas drīzāk atjaunot visas ekspluatācijā esošās ēkas tā, lai gadījumos, kad tas ir tehniski un ekonomiski iespējams, to energoefektivitātes līmenis būtu pielīdzināms tādu ēku standartam, kurās gandrīz neizmanto enerģiju; tomēr atzīst, ka pašreizējo budžeta ierobežojumu dēļ jo īpaši reģionālā un vietējā līmenī valsts iestādes bieži vien nevar pilnībā veikt sākotnējus ieguldījumus; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un sekmēt novatorisku risinājumu rašanu šai problēmai, piemēram, izmantot tādus instrumentus kā energoefektivitātes līgumus vai tirgus līdzekļus, kā arī aicināt valsts varas iestādes apsvērt izmaksu ietaupījumu panākšanu, izstrādājot daudzgadu budžeta sistēmas, ja tas jau nav izdarīts;

34.  atzīst Eiropas Savienības vadošo lomu; uzskata, ka ES iestādēm un aģentūrām būtu jārāda piemērs, rentabli atjaunojot savas ēkas, it īpaši tās, kurām ir noteikts augsts energoefektivitātes potenciāls, tā, lai līdz 2019. gadam tiktu novērsti praktiski jebkādi enerģijas zudumi un emisijas, veicot šo atjaunošanu kā daļu no plašāka iestāžu enerģijas patēriņa audita;

35.  atzīst, ka ēkām gan pilsētās, gan lauku rajonos ir liels energotaupības potenciāls; norāda, ka sevišķi mājokļu nozarē, energoefektivitātes projektu īstenošanā pastāv dažādi šķēršļi, piemēram, finansiāli izdevumi un ilgi atmaksāšanas periodi, atšķirīgie stimuli īrniekiem un īpašniekiem vai sarežģītais sarunu process, kas īstenojams daudzdzīvokļu mājās; pieprasa novatoriskus risinājumus šo šķēršļu novēršanai, piemēram, izstrādāt dzīvojamo rajonu renovācijas plānus, nodrošināt finansiālus stimulus un tehnisko palīdzību; uzsver, ka ES sistēmām ir jānodrošina stimuli tādai ēku renovācijai, kura pārsniedz minimuma tiesiskās prasības par energoefektivitātes modernizēšanu, un šīm sistēmām jāatbalsta tikai tādu ēku modernizēšana, kurām ir augsts energoefektivitātes potenciāls; prasa veicināt tādu renovācijas metožu izmantošanu, kas nav dārgas, bet tajā pašā laikā nodrošina lielus energoietaupījumus;

36.  uzsver to, cik svarīgi ir samazināt augstas kurināmā izmaksas nabadzīgākām mājsaimniecībām, atbalstot pamatīgu renovāciju, kuras rezultātā samazinātos enerģijas patēriņš un izdevumi; aicina kompetentās vietējās, reģionālās, dalībvalstu un Eiropas iestādes īpašu uzmanību pievērst sociālajiem namiem, nodrošinot, ka neaizsargātus īrniekus nepiespiež segt papildu izmaksas, kas radušās, investējot energotaupības pasākumos;

37.  prasa Komisijai saistībā ar gaidāmo inovāciju stratēģiju veicināt jaunas iniciatīvas ēku atjaunošanas atbalstam, piemēram, inovāciju partnerību energoefektivitātes jomā energoefektīvās / emisijas neradošās pilsētās;

38.  mudina dalībvalstis veicināt atsevišķu vēstures un kultūras ziņā nesvarīgu energoneefektīvu ēku aizstāšanu, ja to renovācija nebūtu ilgtspējīga vai rentabla;

39.  aicina dalībvalstis paātrināt energoefektivitātes sertifikātu ieviešanu, kurus neatkarīgi izsniedz kvalificēti un/vai akreditēti eksperti, kā arī paātrināt vienas institūcijas apstiprinājuma sistēmas izveidošanu, kas nodrošinātu tehniskas konsultācijas un atbalstu, un veicināt reģionālā, valsts un Eiropas līmenī pieejamus finansiālos stimulus;

40.  prasa Komisijai un dalībvalstīm nodrošināt energoauditu un strukturētu energopārvaldības procedūru plašāku izmantošanu uzņēmumos un rūpnieciskās ēkās, kā arī izveidot attiecīgus mehānismus MVU atbalstam; tā atbalstot dalībvalstu esošo shēmu un brīvprātīgu nolīgumu nostiprināšanu vai jaunu shēmu izveidi;

41.  aicina Komisiju apkopot visus vajadzīgos resursus, lai rīkotu plašu apspriešanos, tādējādi izvairoties no negatīvas dalībvalstu reakcijas, pirms tā 2011. gada 30. jūnijā nāk klajā ar salīdzinošās metodikas sistēmu, kas paredzēta izmaksu ziņā optimālu minimālā enerģijas patēriņa līmeņu prasību noteikšanai atbilstīgi Ēku energoefektivitātes direktīvai; uzskata, ka, tiklīdz salīdzinošās metodes tiks ieviestas, tās motivēs tirgus dalībniekus ieguldīt energoefektivitātes risinājumos;

42.  prasa, lai Komisija ierosinātu iekārtu enerģijas prasības vai standartus attiecībā uz ielu apgaismošanu, kas jāīsteno pašvaldībām, tostarp prasību līdz 2012. gadam sākt izmantot viedākas kontroles pasākumus un energoefektīvus paņēmienus; mudina panākt, lai starp šiem pasākumiem būtu arī prasība apgaismojuma iekārtu publiskā iepirkuma noteikumos iekļaut dzīves cikla izmaksu specifikācijas;

43.  mudina dalībvalstis sistemātiski izmantot energoefektīvas publiskā iepirkuma prakses; uzskata, ka šīs politikas īstenošanu varētu ievērojami veicināt, ja sistemātiski noteiktu, ka energoefektivitāte ir publiskā iepirkuma piešķiršanas kritērijs un nosacījums valsts finansētiem projektiem;

IKT un ražojumi

44.  aicina Komisiju izveidot tādu ražojumu politiku, ar kuru tiek nodrošināta lielāka videi nekaitīgu ražojumu politikas virzienu konsekvence, ko panāk ar labāku dažādu politikas instrumentu formulēšanas, pārskatīšanas un īstenošanas koordināciju, kā arī veicināt dinamiskāku tirgus pārveidi un nodrošināt patērētājiem saturīgāku informāciju par energotaupību; tādēļ aicina Komisiju pārskatīt Ekodizaina un Enerģijas patēriņa marķējuma direktīvas vienlaicīgi (t.i., sākt ātrāk pārskatīt Enerģijas patēriņa marķējuma direktīvu);vislabāk būtu, ja arī ekodizaina un zaļā publiskā iepirkuma noteikumi tiktu pārskatīti vienlaikus un īstenoti atbilstīgi ekodizaina un enerģijas patēriņa marķējuma pasākumiem;

45.  prasa nekavējoties un pienācīgi īstenot direktīvas par ekodizainu un enerģijas patēriņa marķēšanu un pauž nožēlu par ilgstošo kavēšanos; ierosina noteikt skaidrākus un stingrākus pieņemšanas termiņus, ierosinot īstenošanas vai attiecīgi deleģētus aktus attiecībā uz jauniem ar enerģiju saistītiem produktiem; pauž nožēlu, ka līdz šim Komisija nav pilnībā izmantojusi ekodizaina direktīvas potenciālu un ir pilnīgi pārliecināts, ka tai jāattiecas uz vēl vairāk produktiem, tostarp, attiecīgos gadījumos, uz jaunām mājsaimniecības precēm, IST, ar enerģiju saistītiem produktiem, ko izmanto ēkās (piemēram, rūpnieciskajiem elektromotoriem, iekārtām, gaisa kondicionēšanas iekārtām, siltummaiņiem, apkures un apgaismojuma iekārtām un sūkņiem), rūpniecības un lauksaimniecības iekārtām, būvmateriāliem un produktiem, kas saistīti ar ūdens efektīvu izmantošanu; aicina Komisiju, pieņemot īstenošanas aktus, ņemt vērā atšķirības starp patēriņa precēm un ražošanas līdzekļiem, kā arī pirms īstenošanas aktu izdošanas pierādīt energotaupības potenciālu un praktisko lietderību; prasa, lai saistībā ar Ekodizaina direktīvu obligātajās prasībās elektroenerģijas jomā attiecībā uz visiem produktiem tiktu iekļautas arī dzīves cikla izmaksu un emisiju specifikācijas, tostarp otrreizējās pārstrādes izmaksu specifikācijas;

46.  lai nodrošinātu, ka ES tiesību akti tiek maksimāli efektīvi īstenoti un jo īpaši patērētāju interesēs tiek izmantota sinerģija, aicina Komisiju apvienot spēkā esošos ES tiesību aktus, piemēram, Ekodizaina direktīvu un Enerģijas marķējuma direktīvu;

47.  aicina Komisiju uzņemties konkrētas iniciatīvas, piemēram, normatīvo aktu veidā, lai uzlabotu produktu resursu efektivitāti; atzīmē, ka energoefektivitāti ievērojami veicinātu arī resursu efektivitātes uzlabojumi;

48.  uzstāj, lai lielāka uzmanība tiktu veltīta energoefektivitātes standartu ietekmes novērtēšanai, tostarp izvērtējot saikni starp galaproduktu cenu un kvalitāti, ietekmi uz energoefektivitāti un patērētājiem radīto labumu; atzīst, ka Komisija izvērtē šo ietekmi, tomēr uzstāj, lai Komisija un dalībvalstis vairāk censtos sniegt informāciju un veikt kontroli attiecībā uz visiem produktiem, tostarp importētiem produktiem, piemēram, energoefektīvajām elektrospuldzēm;

49.  šajā sakarībā uzskata, ka vienoti tehniskie standarti ir piemērots veids, kā panākt energoefektīvu ražojumu ‐ pumpju, motoru u.c. ‐ nozīmīgu ienākšanu tirgū;

50.  aicina Komisiju nodrošināt, ka tiesību akti attiecas uz ražojumiem, sistēmām un to energopatēriņu, un uzskata, ka ir jāveicina ES iedzīvotāju, tostarp tirdzniecības darbinieku izpratne par enerģijas un resursu efektīvu izmantošanu patēriņa precēs un ar enerģiju saistītos ražojumos; uzskata, ka, vērtējot energopatēriņu, atsevišķi ražojumi un to detaļas ir jāvērtē kopumā, nevis atsevišķi;

51.  uzsver, ka Eiropai būtu jāieņem vadošā pozīcija ar enerģētiku saistītu interneta tehnoloģiju un zemas oglekļa emisijas IKT tehnoloģiju lietojumprogrammu izstrādē; uzsver, ka IKT vajadzētu būt svarīgam faktoram, kas veicinātu atbildīgu enerģijas patērēšanu mājsaimniecībās, transporta nozarē, elektroenerģijas ražošanā un izplatīšanā, kā arī pašā IKT nozarē (kuras enerģijas patēriņš ir 8 % no kopējā patēriņa); šajā sakarā aicina īpaši novērtēt datu centru energoefektivitātes potenciālu; uzskata, ka līdz ar atbalsta palielināšanu inovācijai ir jāparedz arī birokrātijas sloga samazināšana pieteikumu iesniedzējiem; atzīst nepieciešamību atbalstīt partnerības, kurās iesaistīta IKT nozare un lielākās emisijas radošās nozares, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu šo nozaru radīto emisiju daudzumu;

52.  uzsver, ka sabiedrības informēšana par viedo skaitītāju radītajiem ieguvumiem ir būtiski svarīga to veiksmīgai ieviešanai; atgādina, ka Parlamenta pašiniciatīvas ziņojumā “par jaunu Eiropas digitālo programmu ‐ 2015.eu” par politikas mērķi tika noteikts līdz 2015. gadam 50 % no Eiropas mājsaimniecībām aprīkot ar viedajiem skaitītājiem; atzinīgi vērtē darbu, ko veic darba grupa viedo mērierīču jautājumos, un prasa Komisijai līdz 2011. gada beigām iesniegt vairākus priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka:

   viedā uzskaite tiek īstenota saskaņā ar Trešo enerģētikas paketi noteikto grafiku, lai būtu iespējams līdz 2020. gadam izpildīt trešā enerģijas tiesību aktu kopuma mērķi, proti, panākt, ka 80 % ēku ir aprīkoti ar viedajiem skaitītājiem;
   dalībvalstis līdz 2011. gada beigām vienojas par obligātām kopīgām prasībām attiecībā uz viedajiem skaitītājiem,
   tiek radītas priekšrocības, ko patērētājiem sniegs viedie skaitītāji, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšana, palīdzība patērētājiem ar zemiem ienākumiem un neaizsargātiem patērētājiem, kā arī visos valstu un starpvalstu tirgos tiek atļauta un veicināta sistēma, kurā apvienojušies ļoti daudzi gala patērētāji, lai iegūtu zemākus patēriņa rādītājus, kādus atsevišķi lietotāji nekad nespētu sasniegt,
   dalībvalstis izveido un publicē stratēģiju, lai no iespējamajām viedo skaitītāju priekšrocībām labumu gūtu visi patērētāji, tostarp neaizsargātie patērētāji un cilvēki ar zemiem ienākumiem,
   dalībvalstu PSO un regulatoriem ir pienākums noteikt “tīkla izmantošanas laika tarifus”, lai nodrošinātu finansiālu stimulu noslodzes un pieprasījuma izlīdzināšanai,
   tiek izveidoti Ekodizaina direktīvas īstenošanas pasākumi viedajiem skaitītājiem, lai nodrošinātu, ka ražojumi ir energoefektīvi un nevajadzīgi nepalielina mājsaimniecību energopatēriņu,
   pašlaik notiekošajā sagatavošanas pētījumā par tīkla gatavības režīmiem, kuru veic saistībā ar Ekodizaina direktīvu, tiek iekļauti arī viedie skaitītāji nākotnē iespējama regulējuma vajadzībām;

53.  norāda uz to, ka tehnoloģiju sasniegumi var pavērt iespējas paātrināt izmaiņas energoefektivitātes jomā; aicina Komisiju Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā iekļaut sadaļu par tādu zema enerģijas patēriņa ražošanas tehnoloģiju, mazāk enerģiju patērējošu celtniecības materiālu un mašīnbūves tehnoloģiju un ražojumu izstrādi un popularizēšanu, kuru izmantošana veicina enerģijas un resursu efektīvu izmantošanu; aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt iniciatīvas un programmas īpaši novatoriskām tehnoloģijām, tostarp īpašiem pētniecības un izstrādes projektiem, maza apjoma ražošanai, utt.;

54.  lai veicinātu energoefektivitāti, aicina Komisiju sadarbībā ar valstu enerģētikas regulatoriem apvienot darbu pie viedajiem tīkliem un viedās mērīšanas sistēmas ar cenu atvieglojumiem (dažādu cenu noteikšanu), kā arī lielāka cenu elastīguma valstu tarifos, piemēram, atkarībā no stundām, un atgādina par dalībvalstu pienākumu saskaņā ar Trešo Enerģētikas paketi izstrādāt novatoriskas cenu noteikšanas formulas;

55.  prasa īstenot pasākumus nevēlamas atgriezeniskas ietekmes novēršanai, lai nodrošinātu, ka enerģijas cenu piespiedu samazināšanās un patēriņa pieaugums nenomāc tehnisku uzlabojumu pozitīvo ietekmi;

Transporta nozare

56.  prasa Komisijai publicēt vērienīgu balto grāmatu par transportu, lai izstrādātu ilgtspējīgu Eiropas transporta politiku, kas veicinātu jaunu energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu un samazinātu atkarību no fosilā kurināmā, jo īpaši naftas, iespējams ar elektrifikācijas vai citu līdzekļu palīdzību, un šajā sakarībā veicinātu to, ka, plānojot infrastruktūru un zemes izmantošanu, vairāk tiek domāts par enerģijas patēriņu;

57.  uzskata ‐ lai risinātu transportlīdzekļu radītās emisijas problēmu, nekavējoties ir jāizmanto visi instrumenti, tostarp transportlīdzekļu un degvielas nodokļi, marķēšana, obligātie efektivitātes standarti un pasākumi sabiedriskā transporta darbības uzlabošanai un veicināšanai;

58.  uzsver, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošana ceļu transporta nozarē un saskarnes ar citiem transporta veidiem ievērojami palielinās ceļu transporta energoefektivitāti, drošību un drošumu, un tie tiks veicināti vēl vairāk, ja būs uzlabota loģistika, kā arī kravu pārvadājumi racionalizēti vēl citos veidos, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt saskaņotu un efektīvāku e-kravas pārvadājumu un viedā transporta sistēmu izmantošanu visā Savienībā;

59.  uzsver, ka iepriekšminēto energoefektivitātes mērķu īstenošanai, ir būtiski investēt transporta nozarē, jo īpaši dzelzceļa un pilsētas transporta sistēmās, lai pēc iespējas mazinātu tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kuriem ir vislielākais energopatēriņš;

60.  uzsver nepieciešamību palielināt visas transporta sistēmas energoefektivitāti, pārejot no tādiem lielu enerģijas daudzumu patērējošiem transporta veidiem kā kravas automobiļi un vieglie automobīļi uz dzelzceļu, braukšanu ar velosipēdiem un iešanu kājām, bet kravu pārvadāšanai izmantot dzelzceļu un citus videi nekaitīgus veidus;

61.  atzīst, ka energoefektīvāks degvielas izmantojums automašīnās var ievērojami samazināt degvielas patēriņu, un aicina Komisiju novērtēt progresu, ceļā uz emisiju samazinājumu no dažādiem transporta veidiem un nodrošināt ilgtermiņa plānošanas perspektīvu, jo īpaši automobiļu nozarē un ceļu transporta nozarē izvirzot turpmākus mērķus, ja tas nepieciešams, kā arī veicinot augstākus energoefektivitātes standartus, piemēram, attiecībā uz mobilām gaisa kondicionēšanas iekārtām, kā arī uzskata, ka ES ir jāpanāk tādi energoefektivitātes rādītāji, kas būtu vadošie pasaulē; atzīmē, ka patērētāju informēšanai un reklāmas izplatīšanai ir liela nozīme, mudinot patērētājus izdarīt lietderīgāku pirkumu izvēli un pārņemot efektīvākus braukšanas paradumus;

62.  aicina Komisiju veicināt novatorisku ierīču izstrādi un izmantošanu, kas uzlabotu energoefektivitāti (piemēram, kravas automobiļu spoileri un citas aeirodinamiku vai darbību uzlabojošas ierīces) visiem transporta veidiem, un nodrošinot, ka to izmantošana ir rentabla;

63.  šajā sakarā mudina veicināt energoefektīvu riepu izmantošanu un prasa, lai Komisija noteiktu obligātus energoefektivitātes standartus automobiļiem, kurus iegādājas valsts iestādes, un šiem automobiļiem uzstādītajām riepām; aicina Komisiju līdz 2011. gada beigām iesniegt stratēģiju smago kravas automobiļu degvielas patēriņa un CO2 emisiju samazināšanai, jo līdz šim šis jautājums tikpat kā nav risināts;

64.  aicina Komisiju apsvērt iespēju pieņemt vienu obligātu, visā Eiropā spēkā esošu marķēšanas sistēmu vieglajiem automobiļiem, ar kuru būtu iespējams samazināt tirgus darbības traucējumus, palielināt eiropiešu informētību un palīdzēt ieviest tehnoloģiskas inovācijas, kas samazina enerģijas patēriņu un piesārņojošas emisijas no transportlīdzekļiem; aicina Komisiju arī izskatīt iespēju paplašināt ierosināto vienoto marķēšanas sistēmu, iekļaujot tajā arī elektriskos un hibrīda transportlīdzekļus;

65.  aicina Komisiju ne vēlāk kā līdz 2011. gada vidum nodrošināt pamatnosacījumus elektrisko automobiļu izstrādei, proti, attiecībā uz infrastruktūru un uzlādes tehnoloģiju standartizāciju, kas nodrošinās infrastruktūras posmu savietojamību un drošumu, kā arī veicināt, to lai dalībvalstīs tiktu ieviesta uzlādēšanas infrastruktūra; turklāt aicina Komisiju izveidot saskaņotas prasības elektrisko automobiļu apstiprināšanai, īpašu uzmanību pievēršot gan ražošanā iesaistīto darbinieku, gan gala lietotāju veselībai un drošībai; aicina Komisiju nodrošināt salīdzināmus pamatnosacījumus elektrisko automobiļu un tādu automobiļu, kas darbojas ar kurināmā elementu vai biodegvielu, vai citiem ilgtspējīgākiem enerģijas veidiem, izstrādei;

66.  vēlreiz atgādina ‐ lai panāktu enerģijas ietaupījumus transporta nozarē, ir jāveicina vairākveidu transporta risinājumi un jāizstrādā viedas transporta sistēmas (tostarp maksas noteikšana sastrēgumstundās, satiksmes pārvaldības informācijas tehnoloģijas, dzelzceļu infrastruktūra u. c.);

67.  prasa, lai dalībvalstis atceltu tādus nodokļu režīmus, kas veicina degvielas patēriņa ziņā neefektīvu automobiļu iegādi, un aizstātu tos ar tādiem nodokļu režīmiem, kuri stimulē iegādāties automobiļus ar ekonomisku degvielas patēriņu;

68.  atzīst, ka modulāru autovilcienu izmantošana ir ilgtspējīgs risinājums, kas autotransporta nozarē ļauj palielināt energoefektivitātes līmeni; turklāt atzīst, ka atšķirīgie noteikumi, kurus uz modulārajiem autovilcieniem attiecina tad, ja tie šķērso valstu robežas, nelabvēlīgi ietekmē šā autotransporta veida pastiprinātu izmantošanu; aicina Komisiju izpētīt noteikumu atšķirības, kuras var viegli novērst, un to, kā pārrobežu transporta nozarē varētu palielināt modulārā autotransporta īpatsvaru;

69.  uzskata, ka cenai ir būtiska nozīme energoefektivitātes palielināšanā un ka pārskatīta energonodokļu sistēma būtu jāietver pārskatītajā energoefektivitātes rīcības plānā, jo ekonomiska līdzekļu izmantošana ir izmaksu ziņā vislietderīgākais veids, kā veicināt energoietaupījumus;

Stimuli un finansējums

70.  atgādina Komisijai un dalībvalstīm par “trias energetica” modeli, ar kuru saskaņā enerģijas pieprasījums būtu jāsamazina, pirms tiek panākta vienošanās par jebkādiem ieguldījumiem papildu enerģijas apgādē;

71.  aicina Komisiju iesniegt ziņojumu par nepieciešamību pēc turpmākas finansiālas palīdzības, lai paaugstinātu pašreizējā ēku fonda energoefektivitāti, šajā ziņojumā novērtējot spēkā esošos finanšu instrumentus; Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikumi par to, kā izveidot ES sistēmu finanšu instrumentu pārstrukturēšanai, lai atbalstītu vai garantētu papildu pasākumus energoefektivitātes jomā, kas paredzēti valstīs jau izveidotu sistēmu un līdzekļu piešķiršanas kanālu atbalstam (piemēram, izmantojot riska pārdalīšanu) un būtu jāveicina energoefektivitātes sistēmu izveidošana un uzlabošana dalībvalstīs; prasa Komisijai EEAP ietvaros ierosināt politikas virzienus attiecībā uz to, kā nodrošināt, ka valsts, reģionālā, vai vietējā līmenī ir izveidoti energoefektivitātes fondi; uzskata, ka šie fondi, piemēram, ar finanšu starpnieku palīdzību, varētu būt nozīmīgi tādu instrumentu izveidē, kuri, piemēram, nodrošina finansējumu privātīpašniekiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kas sniedz energoefektivitātes pakalpojumus; atbalsta ideju par to, ka šādi instrumenti nodrošina arvien lielāku atbalstu stingrākiem energotaupīšanas pasākumiem;

72.  uzskata, ka, izstrādājot šo sistēmu, uzmanība būtu jāpievērš visiem dalībvalstīs pieejamiem finanšu resursiem, lai izveidotu sinerģiju un nepieļautu pārklāšanos ar citiem finanšu instrumentiem;

73.  atzinīgi vērtē stratēģijā “Eiropa 2020” pausto atbalstu nodokļu sloga pārnešanai uz energonodokli un vides nodokli, kas varētu radīt stimulus patērētājiem un rūpniecībai attiecībā uz energoefektivitāti un darba vietu radīšanu; aicina dalībvalstis apsvērt iespēju samazināt PVN likmi renovācijas darbiem, kas saistīti ar energoefektivitāti;

74.  aicina Komisiju iesniegt gada ziņojumu par to, vai un kā valstu līmenī ir izveidoti piemēroti stimuli (fiskālie un ar dotācijām saistīti), piemēram, privātajā jomā un MVU ‐ amortizācijas norakstījumi nelielām rūpnieciskām iekārtām, nepārsniedzot EUR 10 000 vērtību, vai rūpniecības nozarē ‐ proporcionāli augoši amortizācijas norakstījumi 50 % apmērā pirmajā gadā, vai atbilstošu ieguldījumu stimulu un pētniecības subsīdiju izveide, lai virzītu uz priekšu energoefektivitātes pasākumus;

75.  uzsver, ka ES ETS ir milzīgs resursu potenciāls ieguldījumiem energoefektivitātē; atzīst, ka ES emisiju kvotu izsolēs tiks iegūti miljardi eiro; atgādina, ka saskaņā ar ETS direktīvu vismaz 50 % no šiem ienākumiem jāpiešķir pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšanas pasākumiem, tostarp energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem; uzsver, ka šie ieņēmumi, kā arī ieņēmumi no oglekļa nodokļa būtu jāuzskata par prioritāriem, lai rentabli finansētu energoefektivitāti un tehnoloģiju izplatīšanu; turklāt norāda, ka ES uzņēmumi pērk miljoniem tīras attīstības mehānismam paredzētos kredītus, galvenokārt Ķīnā un Indijā, lai gan šos līdzekļus varētu ieguldīt tīrā attīstībā vismazāk attīstītajās valstīs vai Eiropas energoefektivitātes uzlabošanā;

76.  uzskata ‐ lai panāktu ieguldījumu vislielāko iespējamo atdevi, šajā sistēmā būtu jāņem vērā esošie pārstrukturētie instrumenti, kuru darbību nodrošina publiskā sektora finanšu starpnieki, tajā būtu jāiekļauj pašreizējie ES fondi un tā būtu jāveido, lai piesaistītu arī citus publiskā un privātā sektora līdzekļus; uzskata, ka Eiropas Komisija nevar vienmēr būt vienīgais visu finanšu līdzekļu avots; aicina Komisiju uzņemties galveno lomu, darot pieejamu un palielinot finansējumu, kas ir pieejams gan valsts, gan privātajām finanšu iestādēm; uzskata, ka Komisijai būtu jāiedrošina finanšu iestādes un tādas finansēšanas programmas kā Eiropas Investīciju banka piešķirt lielāku prioritāti novatoriskām energoefektivitātes iniciatīvām, jo īpaši tad, ja tās veicina citu ES mērķu sasniegšanu, piemēram, darbavietu skaita palielināšanu;

77.  atzīst, ka sākotnējā finansējuma trūkums ir lielākais ēku renovācijas šķērslis dzīvojamā fonda un MVU sektorā, un aicina Komisiju apzināt novatoriskus risinājumus un paraugpraksi, lai novērstu šo problēmu, izmantojot tādus veiksmīgus mehānismus kā “pay as you save”, apgrozāmus fondus un zaļās ieguldījumu bankas (pēc Vācijas “KfW” vai Francijas “Caisse Depots” parauga);

78.  atzīst, ka nepieciešamība veikt sākotnējus ieguldījumus ir viens no lielākajiem šķēršļiem energoefektivitātes īstenošanai vietējā un reģionu līmenī;

79.  atzinīgi vērtē Parlamenta un Padomes vienošanos izmantot saskaņā ar EEPR regulu piešķiramos, bet neizmantotos līdzekļus, lai izveidotu specifisku finanšu instrumentu energoefektivitātes un ar atjaunojamiem enerģijas avotiem saistītu iniciatīvu atbalstam vietējā un reģionālā līmenī; vienlaikus norāda, ka, neraugoties uz nozīmīgo jaunu darbavietu radīšanas potenciālu, Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā paredzēts nepamatoti niecīgs atbalsts ieguldījumiem energoefektivitātē;

80.  uzsver, ka energoefektivitātes jomā veicamu pasākumu vajadzībām ir labāk jāizmanto esošie ES fondi, piemēram, ERAF un ELFLA; mudina dalībvalstis noteikt energoefektivitāti par vienu no savu darbības programmu prioritātēm; aicina Komisiju un valsts iestādes izstrādāt risinājumus, kuri veicinātu struktūrfondu izmantošanu energoefektivitātes pasākumiem, piemēram, nodrošinot labāku tās informācijas plūsmu, kas jāsaņem vietējā līmenī, vai izveidojot vienas institūcijas apstiprinājuma sistēmas aģentūras, un visbeidzot atgādina, ka minētie pasākumi ir jānovērtē, un vienam no galvenajiem šīs novērtēšanas parametriem ir jābūt ieguvumiem energoefektivitātes jomā;

81.  ņemot vērā gaidāmo kohēzijas un reģionālās politikas un ES finanšu plāna pārskatīšanu, prasa paredzēt energotaupību kā nosacījumu ES palīdzības piešķiršanai un apsvērt iespēju par valsts piešķirto līdzekļu lielākas daļas novirzīšanu pasākumiem energotaupības un atjaunojamās enerģijas jomā;

82.  aicina Komisiju izmantot vidusposma pārskatu, lai piešķirtu vairāk līdzekļu energoefektivitātes programmām un lai energoefektivitātei novirzītu līdz 15 % ERAF līdzekļu;

83.  uzsver, ka ir jāveido tehniskās palīdzības un finanšu inženierijas risinājumi vietējo un reģionālo iestāžu līmenī, lai atbalstītu vietējos projektu izstrādātājus, šai nolūkā, piemēram, izmantojot Eiropas Investīciju bankas (EIB) tehniskās palīdzības instrumentu ELENA un energoapgādes pakalpojumu uzņēmumu pieredzi;

84.  aicina Komisiju nostiprināt finansēšanas mehānismus (piemēram, ELENA) un apsvērt iespēju izveidot papildu mehānismus, kas tiktu finansēti saskaņā ar Viedās enerģijas programmu;

85.  norāda, ka energoefektivitātes politikai vajadzētu būt tādai, kas piesaista iespējami vairāk valsts un privātās jomas pārstāvju, lai sasniegtu vislielāko iespējamo sviras efektu, radītu darbavietas, sekmētu videi draudzīgāku izaugsmi un veicinātu konkurētspējīga, vienojoša un ilgtspējīga tirgus izveidi Eiropā;

86.  norāda, ka, pilnvarojot enerģētikas uzņēmumus pildīt enerģijas taupīšanas saistības, energoefektivitātes pasākumiem varētu iegūt tādus papildu finansējuma avotus kā PSO vai SSO piemērojamās pārskaitījumu nodevas, piegādātāju saistību izpildes rezultātā iegūti līdzekļi vai sodanauda, kuru maksā par prasību neizpildi;

87.  norāda, ka, lai gan ir vajadzīgs ievērojams sākotnējais kapitāls, lai panāktu privātā sektora ieguldījumus energotaupības pasākumos, valsts iejaukšanās ir nepieciešama, lai novērstu tirgus nepilnības un lai pāreja uz zemu oglekļa emisiju notiktu savlaicīgi, tādējādi panākot atbilstību ES mērķiem par atjaunojamo enerģiju un emisijas samazināšanu;

88.  aicina Komisiju veicināt ES pasākumus tehniskās palīdzības atbalstam, kurus īstenotu pieredzējuši (valsts un starptautiski) finanšu starpnieki, lai:

   veicinātu pārvaldes iestāžu un sabiedrības, kā arī privātu finanšu iestāžu izpratni par finansēšanas stratēģijām un institucionālajām prasībām energoefektivitāti veicinošu ieguldījumu atbalstam,
   palīdzētu publiskā un privātā sektora finanšu iestādēm īstenot attiecīgos pasākumus un finanšu instrumentus,
   strukturētu ilgtspējīgus un efektīvus finanšu instrumentus, kas ļauj labāk izmantot pieejamos līdzekļus ieguldījumiem energoefektivitātes veicināšanā,
   veicinātu paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un to finanšu starpniekiem;
   izveidotu efektīvu saziņas līdzekli un sāktu dialogu ar iedzīvotājiem nolūkā izplatīt iedzīvotāju mērķgrupām informāciju par energoefektivitāti un veidotu viņu uzvedību saistībā ar enerģijas patēriņu;

89.  atzīst, ka labi funkcionējošs enerģijas tirgus stimulē enerģijas taupīšanu; aicina Komisiju novērtēt un ziņot par enerģētikas uzņēmumu, tai skaitā energopakalpojumu uzņēmumu, nozīmi energoefektivitātes veicināšanā un aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot efektīvus pasākumus, lai panāktu, ka enerģētikas uzņēmumi iegulda līdzekļus energoefektivitātē, un atvieglotu tiešo lietotāju iespējas veikt uzlabojumus energoefektivitātes jomā; aicina Komisiju iesniegt uz paraugpraksi balstītus priekšlikumus, no kuriem dalībvalstis varētu izvēlēties savai situācijai vispiemērotāko modeli, piemēram, “balto sertifikātu” sistēmu, nodokļu atvieglojumus, tiešus stimulus u. tml.;

90.  aicina Komisiju, dalībvalstis, kā arī vietējā un reģionālā līmeņa valsts iestādes palielināt centienus uzlabot visās nozarēs, bet jo īpaši visā celtniecības nozarē un MVU, dažādu energoefektivitātes speciālistu izglītošanu un apmācību, lai uzlabotu celtniecības nozares profesijās strādājošo prasmes, tādējādi radot videi draudzīgas vietējas darbavietas un vienlaikus sekmējot mērķtiecīgu energoefektivitātes tiesību aktu īstenošanu; šajā sakarībā prasa pilnībā izmantot un palielināt struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus apmācību rīkošanai;

91.  aicina Komisiju pārbaudīt tādu novatorisku regulējuma veidu piemērojamību, kurus var efektīvi apvienot ar būtisku enerģijas ietaupījuma potenciālu jaunajās dalībvalstīs, izmantojot attīstītāko dalībvalstu kapitāla un tehnoloģiju iespējas;

92.  uzsver nepieciešamību uzlabot energopakalpojumu tirgus attīstību; lūdz Komisiju, pārskatot Energopakalpojumu direktīvu, apsvērt pasākumus, ar kuriem tiktu sekmēta energoefektivitātes līgumu slēgšana valsts un privātajā sektorā; uzskata, ka energopakalpojumu uzņēmumiem daudzējādā ziņā ir vislabākās iespējas palīdzēt mājsaimniecībām, MVU un valsts sektoram pārvarēt šķērsli, ko rada sākotnējo ieguldījumu augstās izmaksas, energoefektivitātes uzlabošanas nolūkā atjaunojot ekspluatācijā esošās ēkas; mudina Komisiju veikt pētījumu, lai novērtētu dalībvalstīs īstenotās paraugprakses, kā arī konstatētu šķēršļus finanšu mehānisma potenciāla pilnīgai izmantošanai;

93.  norāda, ka energotaupības pasākumu izstrādāšanas un īstenošanas procesā ļoti svarīga nozīme ir uzņēmumu piedāvātajiem novatoriskajiem risinājumiem;

94.  atkārtoti pieprasa iekļaut Eiropas kaimiņattiecību politikā spēcīgāku energoefektivitātes komponentu un šo jautājumu sistemātiski risināt ES un trešo valstu dialogos;

95.  atzīst, ka energoefektivitātes tehnoloģiju attīstība, izstrāde un laišana tirgū (piemēram, izmantojot tās dzinēju, apgaismojuma, elektroierīču u. c. jomās) rada Eiropas uzņēmumiem iespējas un potenciālas izdevības;

96.  šajā sakarībā uzskata, ka novatorisku tehnoloģiju izstrāde un laišana tirgū ir pamats, lai uzlabotu energoefektivitāti visās tās izmantojuma jomās, samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu un palielinātu atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru;

97.  uzstāj, lai energoefektivitāte būtu prioritāte nākamajā pētniecības pamatprogrammā (FP 8);

98.  aicina Komisiju noteikt energoefektivitāti par vienu no Astotās pētniecības pamatprogrammas galvenajām prioritātēm un piešķirt līdzekļu būtisku daļu energoefektivitātes apakšprogrammām, līdzīgi kā spēkā esošās Viedās enerģijas programmas gadījumā; uzsver, ka līdz 2020. gadam pašreizējo finansējuma apjomu pētniecībai, izstrādei un demonstrējumiem enerģētikas jomā ir nepieciešams palielināt, šai nolūkā tostarp ievērojami palielinot nākamo ES budžetu, it īpaši atjaunojamās enerģijas, viedo tīklu un energoefektivitātes vajadzībām;

99.  uzskata, ka lielāks uzsvars būtu liekams uz energotaupības pasākumu nozīmi, ņemot vērā to, ka norisinās starptautiskas sarunas par klimatu; uzskata, ka vērienīgo energoefektivitātes politiku var labāk īstenot un mazāk ietekmēt konkurētspēju, ja šo politiku starptautiski saskaņo; tādēļ prasa Komisijai un dalībvalstīm gaidāmajās sarunās Kankunā pārliecināt ES starptautiskos partnerus par nepieciešamību saskaņot energoefektivitātes pasākumus;

100.  atbalsta G20 grupas valstu Toronto augstākā līmeņa sanāksmē 2010. gada 27. jūnijā pieņemtajā deklarācijā pausto prasību vidēji ilgā laika posmā pakāpeniski pārtraukt subsīdiju piešķiršanu fosilā kurināmā izmantošanai un norāda, ka, šādi rīkojoties, tiktu iegūti vairāki miljardi eiro, kurus varētu novirzīt energoefektivitātes pasākumu atbalstam, tādējādi ievērojami labāk sekmējot ar enerģētikas jomu saistītos ES stratēģiskos mērķus ilgtspējības, konkurētspējas un piegāžu drošuma jomā;

101.  uzskata, ka, izstrādājot enerģētikas politiku, katrā ziņā būtu jāņem vērā enerģētikas dialoga sociālā dimensija, ietverot tādus aspektus kā cilvēktiesības, energoresursu nepietiekamība un patērētāju ar zemiem ienākumiem aizsardzība;

102.  atzīst, ka līdz šim energoefektivitātes politikas nostādnēs nav pietiekami ņemts vērā tāds faktors kā sabiedrībai pieņemams energopatēriņa samazināšanas process; uzsver, ka energoefektivitātes pasākumu sekmīgai īstenošanai izšķiroša nozīme nav tikai patērētāju uzvedībai vien ‐ ir jāveicina arī patērētāju uzticēšanās; prasa topošajā energoefektivitātes rīcības plānā iekļaut papildu atbalsta pasākumus, kas veicinātu, ka sabiedrībai šis plāns ir pieņemams;

103.  uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina visu ieinteresēto personu aktīvāka informēšana energoefektivitātes un enerģijas taupīšanas jautājumos, un aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot un turpināt sekmēt piekļuvi informācijai par energoefektivitāti un enerģijas taupīšanu;

o
o   o

104.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 200, 31.7.2009., 31. lpp.
(2) OV L 114, 27.4.2006., 64. lpp.
(3) OV L 153, 18.6.2010., 1. lpp.
(4) OV L 342, 22.12.2009., 46. lpp.
(5) OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.
(6) OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.
(7) OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.
(8) OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp.
(9) Copenhagen Economics, http://ec.europa.eu/taxation_customs/resources/documents/taxation/gen_info/economic_analysis/tax_papers/taxation_paper_22_en.pdf.
(10) OV C 67 E, 18.3.2010., 16. lpp.
(11) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0153.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika