Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Starptautisko Līdzekļu devēju konferenci jaunai nākotnei Haiti, kas notika 2010. gada 31. martā Ņujorkā, un Eiropas Parlamenta Attīstības komitejas delegācijas Ņujorkā misijas ziņojumu,

–  ņemot vērā 2010. gada marta rīcības plānu Haiti valsts atjaunošanai un attīstībai ‐ lielos projektus nākotnei,

–  ņemot vērā 2010. gada 18. janvārī Briselē notikušās ārlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmes secinājumus,

–  ņemot vērā paziņojumu par zemestrīci Haiti, ko Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos sniedza 2010. gada 19. janvārī,

–  ņemot vērā 2010. gada 25. janvāra ministru sagatavošanās konferences Monreālā secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropas Konsensu par humāno palīdzību, ko 2007. gada decembrī parakstīja trīs Eiropas iestādes,

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 10. februāra rezolūciju par neseno zemestrīci Haiti(1),

–  ņemot vērā Parlamenta Attīstības komitejas misijas Haiti (2010. gada 25.–27. jūnijā) ziņojumu,

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas ziņojumu par 2010. gada 30. augusta informācijas misiju Haiti un Dominikānas Republikā,

–  ņemot vērā 2010. gada jūnija kopējo dokumentu par secinājumiem, kas jāizdara par Savienības reakciju Haiti notikušās katastrofas laikā, ko izstrādāja Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Catherine Ashton un Komisijas locekle Kristalina Georgieva,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. oktobra paziņojumu par Eiropas reaģēšanas spējām ārkārtas situācijās (COM(2010)0600),

–  ņemot vērā ANO stabilizācijas misiju Haiti (Minustha),

–  ņemot vērā 2006. gada maijā publicēto Michel Barnier ziņojumu “Par Eiropas Civilās aizsardzības spēkiem: Eiropas palīdzība”,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā Haiti 2010. gada 12. janvārī notikušās 7,3 balles pēc Rihtera skalas stiprās zemestrīces rezultātā gāja bojā 222 750 cilvēku, cieta 3 miljoni cilvēku un dzīves vietu zaudēja aptuveni 1,7 miljoni, no kuriem vairāk nekā miljons cilvēku joprojām dzīvo stihiskās nometnēs, ko bija paredzēts ierīkot uz laiku, un tā kā cilvēktiesību aizsardzības asociācijas norāda uz šajā stihiskajās apmetnēs valdošajiem šausmīgajiem dzīves apstākļiem, piemēram, uz “izvarošanu un seksuālo vardarbību”, no kuras cieš sievietes,

B.  tā kā no 2,5 līdz 3,3 miljoniem personu nepietiek pārtikas valstī, kurā 60 % iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos un 80 % pilnīgā nabadzībā,

C.  tā kā pēc šīs zemestrīces situācija Haiti vēl joprojām ir haotiska, valsts vēl joprojām atrodas ārkārtas stāvoklī un atjaunošanas darbi ir aizkavējušies,

D.  tā kā gadu desmitiem pastāvošā nabadzība, vides pasliktināšanās, piedzīvoto dažādo dabas katastrofu sekas, vardarbība, politiskā nestabilitāte un diktatūra šo valsti ir padarījusi par vienu no Ziemeļamerikas kontinenta nabadzīgākajām valstīm, kur laikā pirms katastrofas 12 miljonu haitiešu iztika ar mazāk kā diviem dolāriem dienā; un tā kā zemestrīces radītais kaitējums ir vēl vairāk pasliktinājis valsts spēju sniegt minimālos pakalpojumus un līdz ar to arī aktīvi iesaistīties palīdzības un rekonstrukcijas pasākumos,

E.  tā kā no 10 miljardiem dolāru (divi izmaksu termiņi: 18 mēneši un trīs gadi), kurus Haiti atjaunošanai apsolīja 2010. gada 31. martā Ņujorkā notikušajā Starptautiskajā Līdzekļu devēju konferencē, līdz šim reāli ir pārskaitīti tikai 1,2 miljardi dolāru,

F.  tā kā nesenā Haiti notikusī traģēdija apliecina, ka Savienībai no efektivitātes, ātruma, koordinācijas un atpazīstamības viedokļa ir nepieciešami spēcīgāki katastrofu pārvarēšanas līdzekļi (humanitārā palīdzība un kopienas civilās aizsardzības mehānisms),

G.  tā kā, pamatojoties uz Haiti priekšlikumu, tika izveidota Pagaidu komisija Haiti atjaunošanai, lai nodrošinātu koordināciju un resursu efektīvu izmantošanu un lai izstrādātu rīcības plānu Haiti attīstībai; tā kā Eiropas Komisija, kas ir galvenā līdzekļu devēja, ir šīs komisijas locekle ar balsstiesībām,

H.  tā kā, rekonstruējot valsti, gruvešu novākšana joprojām ir nozīmīga problēma ‐ ir savākta tikai niecīga daļa ‐ un tā kā, virzoties pašreizējā tempā, būs nepieciešami vismaz 6 gadi, lai aizvāktu miljoniem kubikmetru gruvešu,

I.  tā kā holēras epidēmija, kas sākās 2010. gada 19. oktobrī, ir līdz šim izraisījusi 3 000 cilvēku nāvi un tā kā no tās ir cietuši vairāk nekā 150 000 cilvēku; tā kā epidēmijas izplatīšanās liecina par Haiti valsts strukturālajām nepilnībām un starptautiskās palīdzības sistēmas un Minustah darbības ierobežojumiem un tā kā reaģēšanas pasākumus, ar kuriem cīnās pret holēru, īpaši kavē pašreizējā politiskā krīze, kuru izraisīja vēlēšanas,

J.  tā kā no 174 miljoni dolāriem ANO cīņai pret holēras epidēmiju ir saņēmusi tikai 44 miljonus,

K.  tā kā Pasaules Veselības organizācija gadījumā, ja epidēmiju neizdosies apturēt, turpmākajos 12 mēnešu laikā paredz 400 000 jaunus saslimšanas ar holēru gadījumus,

L.  tā kā 2010. gada 28. novembra vēlēšanas, kuru rezultāti kļuva zināmi decembra sākumā, izraisīja vardarbīgus protestus Haiti un daudzus ziņojumus par vēlēšanu pārkāpumiem; tā kā starptautiskajai sabiedrībai būtu jāatbalsta pārredzams un leģitīms vēlēšanu process, lai nodrošinātu vēlēšanu godīgumu, kas ir nepieciešams valsts rekonstrukcijas nolūkā; un tā kā joprojām prioritāra ir civiliedzīvotāju aizsardzība,

1.  atkārtoti solidarizējas ar Haiti iedzīvotājiem, kas cietuši no zemestrīces un holēras, un uzsver, ka rekonstrukcijai ir jānotiek, apspriežoties ar Haiti iedzīvotājiem un tos iesaistot lēmumu pieņemšanas procesā;

2.  īpaši uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai, tostarp arī Eiropas Savienībai, ir cieši jāapņemas ilgtermiņā izpildīt visus solījumus, kurus tā ir izteikusi Ņujorkā notikušajā Starptautiskajā Līdzekļu devēju konferencē, un jārīkojas nekavējoties; uzsver arī to, ka jebkāda Savienības sniegta humanitārā palīdzība un rekonstrukcijas atbalsts tiek nodrošināta ziedojumu formā, nevis kā aizdevumi, no kuriem izriet parāds;

3.  atgādina starptautiskās sabiedrības aktīvo mobilizāciju pēc postošās zemestrīces Haiti un īsteno politisko vēlmi atbalstīt citādu Haiti atjaunošanas procesu, nepieļaujot pagātnes kļūdas, un reizi par visām reizēm atrisināt Haiti nabadzības dziļākos pamatiemeslus;

4.  pauž nožēlu par Haiti katastrofas apmēriem un tās sekām, kas gadu pēc zemestrīces vēl joprojām ir acīmredzamas; atzinīgi vērtē 120 miljonus euro (no kuriem 12 miljoni ir paredzēti cīņai pret holēru) vērto humānās palīdzību, ko Eiropas Komisija nodrošināja Haiti, un dalībvalstu sniegto 200 miljonus euro vērto palīdzību, kā arī Eiropas komisāres, kas atbildīga par starptautisko sadarbību, humāno palīdzību un civilo aizsardzību, kā arī Humānās palīdzības ģenerāldirektorāta un tā ekspertu iesaistīšanos;

5.  uzsver, ka klasteru izveide ļāva nodrošināt humānās palīdzības pasākumu koordināciju uz vietas, tomēr šīs metodes efektivitāte ir izrādījusies ierobežota, ņemot vērā humānās palīdzības sniedzēju dažādību un ārkārtas situācijas sarežģītību, jo katastrofas sekas ir spēcīgi koncentrētas pilsētas zonā;

6.  atzinīgi vērtē humānās palīdzības organizāciju (“Sarkanā Krusta”, nevalstisko organizāciju un ANO) un dalībvalstu centienus un darbu un uzsver, ka ir jārunā par humānās darbības neredzamo ietekmi un ka situāciju bija iespējams kontrolēt, uzņemoties rūpes par cietušajiem, nodrošinot dzeramo ūdeni un pārtiku, kā arī pagaidu patvērumu;

7.  norāda, ka holēras epidēmija skaidri parādīja Haiti valsts praktiski pilnīgo bezspēcību, saskaroties ar slimību, kura ir viegli novēršama un ārstējama, kā arī starptautiskās palīdzības sistēmas ierobežojumus valstī, kurā ir pārstāvētas ļoti daudzas humanitārās palīdzības organizācijas (12 000 NVO); uzsver, ka humānās palīdzības organizācijām nav pienākuma un tās vairs nespēj kompensēt Haiti valsts nepilnības vai darboties tās vietā un ka ir ar jārīkojas ar steigu, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību, jo īpaši nodrošinot iespējas izmantot veselības aprūpes pakalpojumus, dzeramo ūdeni un sanitāro infrastruktūru;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas un dalībvalstu kopējo apņemšanos, kas tika pausta Starptautiskajā Līdzekļu devēju konferencē Haiti atjaunošanai, sniegt 1,2 miljardus euro, tostarp Komisijas apņemšanos sniegt 460 miljonus euro tādas palīdzības veidā, kas nav humanitārā palīdzība; atgādina prasību par to, lai Eiropas Savienība ‐ galvenā līdzekļu devēja ‐ uzņemtos vadošo politisko lomu atjaunošanas centienos;

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis saistībā ar līdzekļu kopīgu plānošanu Haiti atjaunošanai un plānošanas vidusposma pārskatīšanu attiecībā uz atlikušajiem Komisijas līdzekļiem, proti, vēl joprojām pieejamajiem 169 miljoniem euro no Ņujorkā apsolītajiem 460 miljoniem euro, Haiti atjaunošanas pasākumos paredzēt vietējo pārtikas ražošanu un uzturdrošības nodrošināšanu, attīstot lauku infrastruktūru un sniedzot atbalstu mazajiem lauksaimniekiem; aicina īstenot Komisijas 2010. gada martā izziņotās jaunās rīcības pamatnostādnes pārtikas drošuma jomā;

10.  pauž nožēlu par to, ka Pagaidu komisija Haiti atjaunošanai, kurai vajadzētu būt galvenajam valsts atjaunošanas koordinatoram, savu darbu uzsāka ar novēlošanos; pauž nožēlu par informācijas trūkumu attiecībā uz komisijas darbu un efektivitāti un prasa Komisijai, kas ir šīs komisijas locekle, iejaukties, lai komisija ātrāk sāktu pildīt savus uzdevumus un lai tiktu pārskatīta tās darbība, un sniegt Eiropas Parlamentam ziņojumu par komisijas darbu, resursu izmantošanu un par tiem līdzekļiem, kas tika apsolīti Ņujorkā notikušajā konferencē un kas tik tiešām ir piešķirti atjaunošanai;

11.  atzīst, ka Pagaidu komisija Haiti atjaunošanai ‐ atjaunošanas pārvaldes centrālā struktūra ‐ varēs darboties efektīvi tikai tad, ja tiks atjaunota Haiti valsts struktūru veiktspēja un amatos iecelti Haiti valsts līderi, kuri jāievēl pārredzamās un leģitīmās vēlēšanās, un ja būs patiesa politiska vēlme pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai veiktu šos apjomīgos atjaunošanas darbus;

12.  uzstājīgi aicina Haiti valdību arī turpmāk īstenot valsts rekonstrukcijas plāna sakarībā uzņemtās saistības stiprināt valsts varu, padarīt efektīvāku vietējo pārvaldi, nostiprināt pašvaldību un valsts līmeņa iestāžu veiktspēju un ņemt vērā politiskās, ekonomiskās un institucionālās decentralizācijas koncepciju;

13.  uzskata, ka vietējām pašvaldībām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem būtu jāsniedz lielāks atbalsts un tie būtu labāk jāiesaista lēmumu pieņemšanas procesā;

14.  pauž nožēlu par to, ka galvaspilsētu bloķējošo gruvešu tonnu aizvākšanai Haiti iedzīvotāju rīcībā ir tikai lāpstas, kapļi un ķerras, kas ir niecīgi līdzekļi, ņemot vērā veicamā darba apjomu; uzsver, ka gruvešu novākšana ir jāveic, lai uzsāktu Haiti rekonstrukciju; pauž nožēlu, ka faktiski nav atvēlēti nekādi līdzekļi, lai aizvāktu drupas; un aicina Komisiju sniegt gruvešu aizvākšanai paredzētu finansiālu un tehnisku palīdzību;

15.  aicina Komisiju no jauna izskatīt Minustah pilnvaras, īpašu vērību veltot drošības jautājumiem, un pauž satraukumu par tās efektivitāti, ņemot vērā pēdējos notikumus, holēras epidēmiju un pašlaik notiekušās vēlēšanas;

16.  pauž nožēlu par izmitināšanas krīzi Haiti; uzsver, ka bez pajumtes palikušo cilvēku, kas vairumā gadījumu mitinās apmetnēs, galvenokārt galvaspilsētā Portoprensā, pārvietošanas centienus kavē brīvu zemes gabalu pieejamība, zemes īpašumtiesību sistēmas trūkums un tas, ka daudzus zemes gabalus kontrolē diaspora, un aicina Haiti varas iestādes izrādīt politisko gribu un veikt piespiedu pasākumus, piemēram, ekspropriāciju;

17.  pauž aizvien lielākas bažas par visneaizsargāto personu stāvokli, piemēram, par Haiti sievietēm un bērniem, jo zemestrīces sekas smagi skāra vairāk nekā 800 000 bērnu, kas cieš no vardarbības, seksuālas izmantošanas, cilvēku tirdzniecības, ekspluatācijas un pamešanas draudiem, un aicina Eiropas Savienību (Komisiju) cieši apņemties nodrošināt bērniem aizsargājošus un drošus dzīves apstākļus, tādējādi atbalstot sociālās aizsardzība sistēmas izveidi Haiti un veicinot izglītības sistēmas reformu; vēlas, lai dzīves un drošības apstākļi apmetnēs uzlabotos;

18.  prasa Eiropas Savienībai sadarboties ar Haiti valdību, lai izstrādātu visaptverošus tiesību aktus bērnu tiesību aizsardzībai un iekļautu valsts tiesību aktos prasības, kas izriet no vairākiem Haiti ratificētiem starptautiskiem instrumentiem bērnu tiesību, cilvēktiesību, verdzības izskaušanas un bērnu tiesību aizsardzības jomā;

19.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija atbalstītu no ģimenēm šķirto bērnu identificēšanas, uzskaites un ģimenes meklēšana procesu un lai īpaša uzraudzība tiktu nodrošināta uz robežām nolūkā nepieļaut bērnu tirdzniecību un nelegālu adopciju;

20.  uzsver to, ka ir būtiski nekavējoties atjaunot Haiti spēju nodrošināt valsts atjaunošanai nepieciešamo demokrātiskumu un valsts labu pārvaldību un garantēt pilsoniskās sabiedrības un Haiti iedzīvotāju līdzdalību;

21.  pauž nopietnu satraukumu par šābrīža politisko krīzi, kas radās pēc ārvalstu novērotāju misiju ļoti apstrīdēto un piesardzīgi apstiprināto prezidenta un parlamenta tādu vēlēšanu rezultātu izziņošanas, kurās nodotās balsis šobrīd pārskaita Amerikas valstu organizācijas nosūtītie eksperti, kas savā ceturtdien, 2011. gada 13. janvārī iesniegtajā ziņojumā atklāto pārkāpumu dēļ iesaka no kandidātu saraksta svītrot pie varas esošo Jude Célestin un par uzvarētāju atzīt Michel Martelly;

22.  prasa Eiropas Savienībai darīt visu iespējamo, lai aktīvi atbalstītu leģitīmu un pārredzamu vēlēšanu procesu un februārī paredzētās vēlēšanu otrās kārtas pareizu norisi, lai nepieļautu, ka Haiti nonāk vēl dziļākā krīzē; uzskata, ka tikai leģitīmi ievēlēts prezidents un leģitīmi parlamenta deputāti varēs pieņemt nepieciešamos lēmumus un ka atjaunošanai ir nepieciešama stabilitāte un politiska griba;

23.  mudina starptautisko sabiedrību un Eiropas Savienību cieši sadarboties ar Haiti nākamajām varas iestādēm un tām visa rekonstrukcijas procesa gaitā palīdzēt veidot iestādes un atjaunot valsts spējas rīkoties, lai tādējādi nodrošinātu jaunu līdzsvaru visos līmeņos un izveidotu pilnīgi darbojošos demokrātiju;

24.  uzsver lielo to kapitālu kustības nozīmi, ko Haiti diaspora nosūta un ko bez starpniekiem saņem Haiti iedzīvotāji, kas to var izmantot neatliekamo vajadzību apmierināšanai; prasa dalībvalstīm un Haiti valdībai veicināt šo naudas sūtījumu piegādi un censties samazināt šo plūsmu radītās izmaksas;

25.  uzstājīgi prasa Savienībai un tās dalībvalstīm Haiti atjaunošanu un pārbūvi padarīt par vienu no galvenajām prioritātēm; uzsver, ka ir pienācis laiks palīdzēt Haiti kļūt par ekonomiski un politiski spēcīgu un autonomu valsti; un starptautiskajai sabiedrībai prasa izmantot iespēju, lai vienreiz par visām reizēm likvidētu Haiti nabadzības dziļos cēloņus;

26.  prasa Komisijai, paturot prātā Eiropas Konsensu par humāno palīdzību un sadarbojoties ar valdību, pašvaldību iestādēm un pilsonisko sabiedrību, īstenot ievērojamus centienus, lai ārkārtas situācijas novēršanas un ilgtermiņa attīstības posmā paredzētu katastrofu plānošanas un katastrofu riska mazināšanas dimensiju;

27.  cieši prasa Komisijai pēc iespējas drīzāk iesniegt priekšlikumus, ar kuriem paredzētu izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus, par pamatu izmantojot Eiropas civilās aizsardzības mehānismu;

28.  atzīmē, ka humānā palīdzība Haiti tiek sniegta jau vairākus gadu desmitus un ka šī krīze uzskatāmi parāda, cik svarīga ir saikne starp ārkārtas palīdzību, atjaunošanu un attīstību; īpaši uzsver faktu, ka ANO arī turpmāk ir jābūt visu civilo un militāro operāciju galvenajai koordinatorei gan attiecībā uz drošības situācijas normalizāciju un humanitāro palīdzību, gan attiecībā uz rekonstrukciju un attīstību;

29.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm, Haiti prezidentam un valdībai, ANO ģenerālsekretāra vietniekam humanitārās palīdzības jautājumos un neatliekamās palīdzības koordinatoram, kā arī Pasaules Bankai un SVF.

(1) OV C 341 E, 16.12.2010., 5. lpp.