Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Melnās jūras reģiona sinerģija ‐ jauna reģionālās sadarbības iniciatīva” (COM(2007)0160),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 14. maija secinājumus par Melnās jūras reģiona sinerģijas iniciatīvu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2008. gada 17. janvāra rezolūciju par pieeju Melnās jūras reģionālās politikas jomā(1),

–  ņemot vērā 2008. gada 14. februārī Kijevā pieņemto Eiropas Savienības un plašāka Melnās jūras reģiona valstu ārlietu ministru kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 19. jūnijā pieņemto ziņojumu par Melnās jūras reģiona sinerģijas īstenošanas pirmo gadu (COM(2008)0391),

–  ņemot vērā kopīgo paziņojumu par Melnās jūras reģiona sinerģijas vides partnerības uzsākšanu (Briselē, 2010. gada 16. martā),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu (COM(2006)0726) un Komisijas nodomu 2011. gadā iesniegt Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskatu,

–  ņemot vērā pievienošanās partnerību ar Turciju,

–  ņemot vērā ar Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovas Republiku un Ukrainu noslēgtos partnerības un sadarbības nolīgumus un pašreizējās sarunas par asociācijas nolīgumiem, kā arī attiecīgos EKP rīcības plānus,

–  ņemot vērā Komitejas 2010. gada 12. maijā pieņemtos EKP progresa ziņojumus par Armēniju, Azerbaidžānu, Moldovas Republiku, Gruziju un Ukrainu,

–  ņemot vērā ar Krievijas Federāciju noslēgto partnerības un sadarbības nolīgumu un pašreizējās sarunas par jaunu ES un Krievijas nolīgumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. decembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Austrumu partnerība” (COM(2008)0823),

–  ņemot vērā Prāgas Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmes 2009. gada 7. maija kopīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā nesenos panākumus dialogā ar šā reģiona valstīm par vīzu režīma atcelšanu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 15. novembra rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas nostiprināšanu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Moldovu, Krievijas Federāciju, Turciju, Ukrainu un Dienvidkaukāza valstīm, kā arī par integrēto jūrniecības politiku,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0378/2010),

A.   tā kā Melnās jūras reģions ir stratēģisks tilts, kas savieno Eiropu ar Kaspijas jūras reģionu, Vidusāziju un Tuvajiem Austrumiem, kā arī Dienvidaustrumu Āziju un Ķīnu; tā kā to raksturo gan ciešas saiknes starp reģiona valstīm un liels potenciāls, gan daudzveidība un konkurence; tā kā reģionā atrodas ES dalībvalstis Bulgārija, Grieķija un Rumānija, ES kandidātvalsts Turcija un EKP partnervalstis Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldovas Republika un Ukraina, kā arī reģions ietver Krievijas Federāciju kā stratēģisko partneri;

B.   tā kā Eiropas Savienībai Melnās jūras reģions ir stratēģiski svarīgs; tā kā Melnā jūra daļēji atrodas Eiropas Savienībā un ģeogrāfiski tās lielākā daļa atrodas Eiropā, tādējādi radot kopējus uzdevumus un iespējas ES un reģiona valstīm, kā arī nosakot kopēju vajadzību nodrošināt mieru, demokrātiju, drošību, stabilitāti, reģionālo sadarbību un ilgtspējīgu labklājību Melnās jūras reģionā; tā kā Melnās jūras reģionam ir nepieciešama saskaņotāka, ilgtspējīgāka un stratēģiskāka pieeja;

C.   tā kā Melnās jūras reģions ir sociālā, kultūras un reliģijas ziņā bagāta vide, kurā centrālā vieta būtu jāieņem dialogam starp kultūrām un ticībām;

D.  tā kā ar Melnās jūras reģiona sinerģiju (MJRS) tika atzīts, ka Melnās jūras reģions ir stratēģiski svarīgs Eiropas Savienībai un ka reģionā ir vajadzīga spēcīgāka ES līdzdalība; tā kā MJRS rezultāti līdz šim ir bijuši ierobežoti, un pašreizējie MJRS īstenošanas rezultāti nav skaidri un vispusīgi uzskatāmi, un tādēļ ES tiek kritizēta par to, ka tai nav stratēģiska redzējuma attiecībā uz reģionu un ka tā izmanto sadrumstalotu pieeju sinerģijas īstenošanai;

E.   tā kā nav izstrādāts rīcības plāns, kurā būtu paredzēti konkrēti mērķi un kritēriji un ziņošanas, uzraudzības, novērtēšanas un turpmākās attīstības mehānismi, kā tas prasīts Parlamenta pirmajā rezolūcijā attiecībā uz Melnās jūras reģionu;

F.  tā kā ir izdots tikai viens progresa ziņojums (2008. gadā), un netika ieviests regulāras ziņošanas mehānisms; tā kā nav īstenots daudz projektu, un līdz šim ir uzsākta tikai partnerība vides jomā;

G.  tā kā kopš 2008. gada nav rīkota neviena ministru konference, tādējādi norādot uz MJRS redzamības, stratēģiskā skatījuma un politiskās vadības trūkumu;

H.  tā kā centienus, kaut arī tie ir slavējami, līdz šim lielā mērā ir ierobežojusi vāja administratīvā organizācija, iestāžu un politisko saistību trūkums un cilvēkresursu un atvēlēto finanšu līdzekļu trūkums;

I.   tā kā Melnās jūras reģionā kopš 2008. gada ir notikušas daudzas izmaiņas un, kaut arī reģionālā sadarbība, šķiet, uzlabojas dažās tehniskās jomās, piemēram, vides, izglītības, pētniecības un tehnoloģiju jomās un normatīvo aktu tuvināšanas jomā, tomēr joprojām pastāv un ir pat saasinājušās vairākas problēmas, piemēram, ieilgušie konflikti Kaukāza un Piedņestras reģionos, jūras satiksmes drošība un meklēšanas un glābšanas operāciju norise, militarizācija, pārvietoto iedzīvotāju situācija un demokrātiskās varas mazināšanās;

J.   tā kā Francijas prezidentūras misija un dalībvalstu rīcība apliecināja ES apņemšanos pārtraukt un atrisināt konfliktsituāciju Gruzijā;

K.   tā kā Melnās jūras reģions ir ģeostratēģiski svarīgs ES energoapgādes drošībai un jo īpaši energoapgādes avotu dažādošanai;

L.  tā kā citas ES iniciatīvas, kurās iesaistītas Melnās jūras reģiona valstis, vajadzētu uzskatīt nevis par MJRS sāncensēm, bet gan par tās papildinājumu;

M.   tā kā Komisijai prasīja izstrādāt ES stratēģiju attiecībā uz Donavas reģionu, kurā būtu jāņem vērā tā ciešā sadarbība ar Melnās jūras reģionu,

1.   uzskata, ka, ņemot vērā Melnās jūras reģiona stratēģisko nozīmi ES un MJRS diezgan ierobežotos rezultātus, ir jāievieš stratēģija, lai pastiprinātu reģionā īstenoto ES pasākumu saskaņotību un redzamību, un ka ES stratēģijai attiecībā uz Melnās jūras reģionu vajadzētu būt neatņemamai sastāvdaļai ES plašākā ārpolitikas un drošības politikas redzējumā;

2.   aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) paralēli Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanai izstrādāt stratēģiju attiecībā uz Melnās jūras reģionu, ar kuru tādējādi noteiktu integrētu un vispusīgu ES pieeju reģiona uzdevumu risināšanai un iespēju izskatīšanai un kurā ietvertu detalizētu rīcības plānu, skaidri noteiktus mērķus, pamatiniciatīvas un kritērijus; uzskata, ka ar stratēģiju tiks nodrošināta efektīva darbības koordinēšana un pienākumu sadale;

3.   atkārtoti aicina Komisiju un EĀDD regulāri pārskatīt stratēģijas īstenošanu, ieviešot konkrētus uzraudzības, novērtēšanas, turpmākās attīstības un ziņošanas mehānismus; mudina šā procesa svarīgākajos posmos apspriesties ar attiecīgajām Eiropas Parlamenta komitejām;

4.   iesaka nodrošināt attiecībā uz Melnās jūras reģionu veidotās ES līmeņa politikas un ES dalībvalstu politikas konsekvenci;

5.   uzsver, ka ES dalībvalstīm ir jāvienojas par skaidrām prioritātēm, lai vēlāk varētu izstrādāt reāli īstenojamu un finansiāli pareizu rīcības plānu un atbilstīgu sistēmu tā efektivitātes novērtēšanai;

6.  uzsver, ka jaunās stratēģijas mērķu sasniegšanā jāiesaista pienācīgi cilvēkresursi, jo īpaši skaidri ņemot vērā šo stratēģiju, veidojot EĀDD organizatorisko struktūru un pieņemot darbā personālu;

7.   atzinīgi vērtē to, ka, pamatojoties uz Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, ir uzsākta kopīga rīcības programma pārrobežu sadarbībai Melnās jūras reģionā, un uzskata, ka saņemto pieteikumu lielais skaits liecina par nozīmīgu interesi attiecībā uz kopīgu sadarbības projektu īstenošanu Melnās jūras reģionā; atzinīgi vērtē to, ka 2010. gada novembrī Apvienotā uzraudzības komiteja apstiprināja 16 jaunus projektus; tomēr uzskata, ka programmas lēnā darbības gaita liecina par pašreizējo finansēšanas mehānismu nepilnībām; īpaši norāda uz juridiskām grūtībām, kas saistītas ar nepieciešamību piešķirt dalībniekiem finansējumu no dažādiem finanšu instrumentiem, un aicina Komisiju rast risinājumus šādu šķēršļu likvidēšanai; uzskata, ka programmā varētu iekļaut arī projektus, kas saistīti ar ieguldījumiem;

8.   aicina izstrādāt Melnās jūras baseina kopīgas darbības programmu nākamajam plānošanas periodam, lai pilnībā varētu pievērsties visiem mērķiem, kas minēti Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta pārrobežu sadarbības stratēģijas dokumentā 2007.–2013. gadam, un lai turpinātu centienus šo mērķu sasniegšanā; uzsver, ka būtu jānosaka vienādi pieteikumu iesniegšanas noteikumi, tādējādi radot jebkurai juridiskai personai no valsts, kas piedalās programmā, iespēju iesniegt pieteikumu kā galvenajai dalībniecei; uzskata, ka nākamajā plānošanas periodā būtu jāiesaista visas Melnās jūras baseina kopīgās darbības programmas valstis un jāmudina tās aktīvi piedalīties;

9.   tāpēc pauž pārliecību, ka stratēģijas izdošanās ir atkarīga no pienācīga un nosakāma finansējuma; aicina izveidot īpašu budžeta pozīciju Melnās jūras stratēģijai un izstrādāt efektīvas līdzekļu izmaksas metodes, kas pielāgotas reģiona specifiskajām iezīmēm, un finansējuma izmantošanas stingras kontroles pasākumus; mudina par prioritāti noteikt maza mēroga attīstības projektu finansēšanu; aicina Komisiju un reģionus pārrobežu sadarbībā veicināt projektus tiešo personisko kontaktu veidošanai, kā arī paredzēt un atbalstīt Mazo projektu fonda finansēšanas instrumentu;

10.   uzsver nepieciešamību veidot uz projektiem pamatotu pieeju, lai iekļautu Melnās jūras reģiona stratēģijas pasākumu izstrādē un īstenošanā pašvaldību iestādes, uzņēmējus, NVO vai citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un uzņemtos par minētajiem pasākumiem atbildību kopā ar šiem vietējiem dalībniekiem; uzsver to, cik svarīgi ir uzraudzīt Melnās jūras reģiona stratēģijā iekļauto pasākumu īstenošanu, nosakot kritērijus vai citus atbilstīgus rādītājus;

11.  mudina veidot sinerģiju starp dažādām Savienības politikas jomām, kas skar šo stratēģiju, jo īpaši struktūrfondiem, pētniecības un izstrādes pamatprogrammu un Eiropas transporta tīkliem, lai nodrošinātu finansēto pasākumu ilgtspējību; tādējādi iespējas, ko radījusi viena ekonomikas attīstības iniciatīva, var izmantot citā papildu iniciatīvā;

12.   uzskata iesaisti un reģionālo pašpārvaldi par svarīgiem ES pieejas principiem attiecībā uz reģionu un uztver Turciju un Krieviju kā partneres, ko ideālā gadījumā būtu pienācīgi jāiesaista Melnās jūras reģiona sadarbībā; uzskata, ka Bulgārijas, Rumānijas un Grieķijas kā jūras piekrastes valstu un ES dalībvalstu dubultā loma ir būtiski svarīga, lai ES politika Melnās jūras reģionā būtu veiksmīga;

13.   uzskata, ka, lai nodrošinātu uzskatāmību, stratēģisku virzību un augsta līmeņa koordināciju, ir regulāri jārīko ES un plašāka Melnās jūras reģiona valstu ministru sanāksmes, un tajās jāiesaista visi reģiona dalībnieki un valstis, tai skaitā Melnās jūras reģiona ekonomiskās sadarbības organizāciju (BSEC), Komisiju Melnās jūras aizsardzībai pret piesārņojumu, ERAB un EIB; pauž pārliecību, ka institucionāls dialogs, kas apvienotu ES un BSEC, būtu solis virzībā uz patiesas partnerības izveidi reģionā; tomēr norāda, ka BSEC, šķiet, pašlaik radušās strukturālas problēmas, un to ir nepieciešams atjaunot un reformēt, lai tā kļūtu par efektīvu reģionāla mēroga partneri;

14.  pauž nožēlu par to, ka Melnās jūras reģiona dialoga un partnerības forumu ir negatīvi ietekmējušas reģionālās domstarpības un tādējādi tas vēl nav realizēts; uzskata, ka šāds forums varētu būt nozīmīgs ideju izstrādē un reģionālo dalībnieku dialoga veicināšanā;

15.  uzskata, ka stratēģija attiecībā uz Melno jūru ir jāattīsta visos reģionālās sadarbības līmeņos; tādēļ atzinīgi vērtē ES un Melnās jūras reģiona valstu parlamentu izveidoto sadarbību;

16.  atzīst, ka reģionālajām un vietējām iestādēm un ieinteresētajām personām ir liela nozīme stratēģijas plānošanā un īstenošanā, ņemot vērā to ciešās saiknes ar teritoriju un vietējiem iedzīvotājiem; tādēļ aicina noteikt iedzīvotāju vajadzības un pilnībā iesaistīt viņus stratēģijā;

17.  atzinīgi vērtē Melnās jūras reģiona pilsoniskās sabiedrības foruma izveidošanu un aicina stiprināt vietējo varas iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un uzņēmēju sadarbību; aicina Komisiju pastiprināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, tai skaitā pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīklam; uzsver to, cik nevalstiskais sektors ir svarīgs, lai nodrošinātu gan Melnās jūras reģiona stratēģijas efektīvu īstenošanu, gan uzticības veidošanas pasākumu panākumus;

18.   uzsver to, ka MJRS un Austrumu partnerība papildina viena otru, un aicina Komisiju lietderīgi izmantot abu iniciatīvu atšķirīgās pieejas un visos līmeņos precizēt, kā izmantot šo ievērojamo papildināmību; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos nodrošināt, ka EĀDD efektīvi koordinē dažādās iniciatīvas un instrumentus, ko ES izmanto plašākā Melnās jūras reģionā;

19.   atzinīgi vērtē, ka tiek izstrādāta ES stratēģija Donavas reģionam, ko plānots pabeigt līdz šā gada beigām, un aicina to apstiprināt un sākt tās īstenošanu 2011. gada pirmajā pusē; uzsver nepieciešamību paplašināt ES stratēģiju Donavas reģionam, ietverot tajā Melnās jūras reģionu; norāda, ka Donavas reģiona ilgtspējīga attīstība vēl vairāk pastiprinās Melnās jūras reģiona ģeostratēģisko nozīmi; tādēļ, vienlaikus atzīstot reģionu atšķirīgumu un abu stratēģiju atšķirīgo ģeogrāfisko uzsvaru, uzskata, ka tām vajadzētu būt savstarpēji papildinošām un pastiprinošām;

20.   uzsver, ka par galveno mērķi ES stratēģijā attiecībā uz Melnā jūras reģionu būtu jānosaka tas, ka, pamatojoties uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un panākot ES energoapgādes drošību, tiek izveidota teritorija, kurā valda miers, demokrātija, labklājība un stabilitāte; uzskata, ka par prioritāti jānosaka laba pārvalde, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošanas sekmēšana, migrācijas pārvaldība, enerģētika, transports, vide, ekonomiskā un sociālā attīstība;

Drošība un laba pārvalde

21.   atgādina, ka Melnās jūras reģionam ir nepieciešama aktīva politika un ilgstoši risinājumi, lai novērstu ievērojamas reģionālās un pārrobežu problēmas, ar kurām tas saskaras, piemēram, ieilguši konflikti, pārvietoto iedzīvotāju situācija, divpusēji strīdi, slēgtas robežas un stratēģiska sāncensība, kas izraisa militarizāciju un ieroču izplatīšanu, vāja iestāžu darbība un pārvalde, demokrātiskās varas mazināšanās, pārrobežu noziedzība un nelikumīga tirdzniecība, robežu un pārvietošanās pārvaldība un vāja jūras satiksmes drošība;

22.   uzsver to, cik svarīgi ir izveidot, sekmēt un pilnveidot Melnās jūras reģiona valstu labas kaimiņattiecības, kas kalpo kā priekšnoteikums veiksmīgai sadarbībai, un uzskata par nepieņemamu to, ka starp reģiona kaimiņvalstīm joprojām ir slēgtas robežas;

23.   uzskata, ka ES var būt lielāka nozīme un tai jāuzņemas aktīvāka loma Melnās jūras reģiona drošības vides veidošanā; prasa aktīvāku ES līdzdalību reģiona stratēģiskajā dialogā un ES sadarbību ar tās stratēģiskajiem partneriem drošības jautājumos, kā arī līdzdalību konfliktu novēršanā un risināšanā saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem; uzsver, ka Melnās jūras reģiona stratēģija pilnīga attīstība ir cieši saistīta arī ar konkrētiem panākumiem neatrisināto konfliktu mierīgā atrisināšanā; tādēļ prasa, lai ES tiešāk iesaistītos un uzņemtos vadošo lomu sarunās un miera veidošanas procesos un pastiprinātu uzticības veidošanas pasākumus un palīdzības programmas, lai radītu pamatu ilgstošam un pilnīgam konfliktu atrisinājumam un atvieglotu sekas, ko šie konflikti radījuši vietējiem iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē ES Robežu palīdzības misijas un ES Uzraudzības misijas darbu;

24.   aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos pielikt lielākas pūles, lai mudinātu Krieviju ievērot Sarkozī sešu punktu plānu situācijas stabilizēšanai un konflikta atrisināšanai Gruzijā;

25.   norāda uz nepieciešamību stiprināt uzraudzības sistēmas un aicina ES izveidot agrīnā brīdinājuma sistēmu kā konfliktu novēršanas un uzticības veidošanas instrumentu Melnās jūras reģionā, lai izvairītos no destabilizācijas un konfliktu saasināšanās; prasa pievērst uzmanību konkrētiem gadījumiem, nevis paust vispārējas bažas; prasa apsvērt iespēju īstenot tādus uzticības veidošanas pasākumus kā informācijas publiskošana par ieroču tirdzniecību un jūras spēku militārajām darbībām; pauž īpašas bažas par to, ka Krievijas Melnās jūras kara flotei Krimā tika pagarināts nolīgums par ostas izmantošanu, un to, kā tas ietekmēs stabilitāti reģionā;

26.   aicina ES veikt pasākumus, lai ieviestu reģionālo tiesisko regulējumu un mehānismus ieroču izplatīšanas problēmas risināšanai Melnās jūras reģionā;

27.   prasa stratēģijā attiecībā uz Melno jūru vērsties pret pārrobežu noziedzību un nelikumīgu tirdzniecību, jo īpaši narkotiku un cilvēku tirdzniecību, kā arī nelegālu migrāciju, un prasa arī spēcināt sadarbību robežu un pārvietošanās pārvaldības jomā;

28.   uzsver nepieciešamību labāk pārvaldīt imigrāciju Melnās jūras reģionā un emigrāciju no tā, pastiprinot imigrantu politisko, ekonomisko un sociālo integrāciju, pamatojoties uz principiem, kas iekļauti ES vispārējā pieejā migrācijai;

29.   konstatē, ka pēdējos gados ir palielinājies tādu jūrā notikušu nelaimes gadījumu skaits, kuros ir gājuši bojā cilvēki un nodarīts kaitējums videi, un to, ka piekrastes valstis nespēj nodrošināt koordinētas un veiksmīgas glābšanas operācijas; saistībā ar šo aicina ES izmantot integrēto jūrniecības politiku, lai koordinētu meklēšanas, glābšanas un nelaimes gadījumu novēršanas pasākumus Melnās jūras reģionā; prasa izveidot stratēģiju Melnās jūras uzraudzībai;

30.   uzskata, ka Melnās jūras reģiona drošības stratēģijā par mērķi jānosaka arī uzlabot pārvaldi, demokrātisko varu, cilvēktiesību ievērošanu un valsts spēju; aicina Komisiju un EĀDD integrēt iniciatīvas iestāžu izveidei un demokrātiskai pārvaldei, bez kuras nevar veiksmīgi attīsties neviena valsts; uzsver, ka mērķis uzlabot reģiona bijušajās padomju valstīs pārvaldes, tiesiskuma un valsts struktūru jau pats kalpo kā drošības stratēģija, jo pilnīgs vai daļējs valsts sabrukums un politiskā stagnācija rada priekšnosacījumus ārējai ietekmei un pārrobežu draudiem;

31.   uzsver, ka ES stratēģijā attiecībā uz Melnās jūras reģionu liels uzsvars ir jāliek uz cilvēktiesību aizstāvību un demokrātijas sekmēšanu visā reģionā, šajā nolūkā paredzot nevalstisko organizāciju un cilvēktiesību aizstāvju veiksmīgas sadarbības veicināšanu;

32.   norāda, ka viena no ES prioritātēm ir aizvien lielāka cilvēktiesību ievērošana un demokrātija visā pasaulē; norāda, ka okupētajā Dienvidosetijā un Abhāzijā cilvēktiesību pārkāpumi ir ikdienišķa parādība; tādēļ aicina ES un jo īpaši EĀDD aktīvi reaģēt uz visu veidu cilvēktiesību pārkāpumiem Melnās jūras reģionā;

33.   uzsver EDSO svarīgo nozīmi reģionā un uzskata, ka ES ir būtiski sadarboties ar EDSO iestāžu veidošanas, tiesiskuma, vēlēšanu novērošanas, plašsaziņas līdzekļu brīvības, kā arī demokrātijas un cilvēktiesību jomā;

Enerģētika, transports un vide

34.   no vienas puses, uzskata Melnās jūras reģionu par stratēģiski svarīgu ES energoapgādes drošībai un ES energoresursu piegādes dažādošanai un šajā sakarībā atkārtoti norāda uz steidzamu nepieciešamību izveidot saskaņotu stratēģiju attiecībā uz Melnās jūras reģionu; no otras puses, uzskata sadarbību enerģētikas, transporta un vides jomā par būtisku harmoniskai un ilgtspējīgai reģiona attīstībai; atzinīgi vērtē partnerības uzsākšanu vides jomā un ar nepacietību gaida partnerības uzsākšanu pārējās divās ‐ transporta un enerģētikas ‐ jomās; prasa tās ātri un efektīvi īstenot; uzskata, ka kopēja tiesiskā regulējuma izstrāde reģionālā līmenī būtu ļoti lietderīga, lai panāktu efektīvāku sadarbību un sinerģiju šajos problēmjautājumos; uzskata, ka spēju īstenot kopēju un efektīvu lēmumu pieņemšanu varētu palielināt, ieviešot un atbalstot profesionālos un iestāžu tīklus;

35.  uzsver nepieciešamību Melnās jūras reģionā enerģētikas jomā uzlabot daudzpusējo sadarbību, kuras galvenos principus nosaka PTO un Enerģētikas hartas nolīgums; atbalsta pilnīgu tirgus un regulējuma integrāciju, pamatojoties uz ES tiesību aktiem enerģētikas un vides jomā, un mudina visa Melnā jūras reģiona valstis piedalīties Enerģētikas kopienas līgumā, savukārt ES, EIB un ERAB ‐ atbalstīt enerģētikas infrastruktūras modernizāciju Melnās jūras reģionā;

36.  uzsver ‐ lai nodrošinātu ES ilgtermiņa mērķi saistībā ar energoapgādes drošību un stabilitāti tās kaimiņreģionā, ir svarīgi, lai dalībvalstīm būtu vienota pieeja attiecībā uz Melnās jūras reģionu;

37.   atgādina, ka ir vajadzīga enerģiskāka Komisijas rīcība, atbalstot gāzes piegādes dažādošanas pasākumus un kopēja normatīvā regulējuma izveidi, lai sekmētu pārredzama, konkurētspējīga un uz noteikumiem balstīta gāzes tirgus attīstību; vienlaikus aicina ES aktīvi veidot sadarbību ar Melnās jūras reģiona valstīm un piedāvāt tām lielākas iespējas atbalstīt enerģētikas jomas projektus, kas atbilst ES interesēm; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Moldāvijas Republikas un Ukrainas pievienošanos Enerģētikas kopienai;

38.  uzsver nepieciešamību steidzami izveidot Euronest parlamentāro asambleju, kas veicinās Austrumu partnerības mērķu sasniegšanu un tādējādi pozitīvi ietekmēs ar energoapgādes drošību saistītos jautājumus;

39.   atgādina par ES mērķi dažādot enerģijas piegādes ceļus un avotus, kā arī izstrādāt ES kopējo enerģētikas politiku; atkārtoti norāda uz dienvidu koridora projektu nozīmi, jo īpaši ES stratēģiskās prioritātes projekta Nabucco un tā ātras īstenošanas būtisko nozīmi Eiropas energoapgādes drošībai; ņem vērā South Stream projektu; turklāt uzsver to, cik svarīga ir sašķidrinātās dabasgāzes transportēšana uz Eiropu AGRI projekta ietvaros, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes termināļu izveide Melnās jūras ostās un Konstancas–Triestes Eiropas naftas cauruļvada izbūve;

40.  mudina Komisiju līdz 2011. gada beigām noslēgt nolīgumus ar iespējamajām Nabucco cauruļvada piegādes valstīm;

41.  uzskata, ka energoinfrastruktūras tiesību aktu kopumā, ko Komisija drīzumā iesniegs, liela uzmanība ir jāvelta ierosinātajiem Melnās jūras reģiona enerģētikas projektiem; vērš uzmanību uz to, ka tranzīta maršruti, kas šķērso reģiona valstis, var būtiski uzlabot ES energoapgādes drošību;

42.  uzsver atjaunojamo enerģijas avotu piedāvāto potenciālu Melnās jūras reģionā, kas varētu ievērojami sekmēt turpmāko energoapgādes drošību pasaulē un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, un aicina Komisiju un Melnās jūras piekrastes valstis īstenot šo potenciālu;

43.  aicina ES un Melnās jūras reģiona partnerībā iekļaut zināšanu un tehnoloģijas nodošanu atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomās, kā arī tehnisko atbalstu tīklu projektēšanā un norāda, ka energotaupība ir priekšnosacījums energoapgādes drošības palielināšanai; atbalsta pētniecību saistībā ar alternatīviem enerģijas avotiem un jo īpaši atjaunojamiem enerģijas avotiem, energoefektivitāti un energotaupību, jo tie ir būtisks priekšnosacījums, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas un sekmētu darbu visā pasaulē saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu;

44.  atbalsta iniciatīvu turpmāku izstrādi TRACECA un INOGATE programmās; prasa ES sniegt vēl lielāku atbalstu infrastruktūras projektiem reģionā, sniedzot tiešu atbalstu vai koordinējot citus maksātājus un ieguldītājus;

45.  uzskata, ka starptautiskās tirdzniecības un ogļūdeņražu transportēšanas vajadzībām reģionā ir svarīgi attīstīt Melnās jūras ostas un Donavas reģiona jūras ostas ES teritorijā, tostarp naftas un gāzes termināļus un vairākveidu pārvadājumu infrastruktūru; uzskata, ka Melnās jūras reģionā ir jāmodernizē infrastruktūra un jāizveido savienojumi ar Eiropas transporta koridoriem; aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Lēmuma Nr. 884/2004/EK par grozījumiem Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai II pielikumā uzskaitīto Eiropas transporta tīkla prioritāro projektu 7., 18., 21. un 22. ass īstenošanu un to pakāpenisku savienošanu ar TRACECA koridoru, centrālo asi, dienvidaustrumu asi un starptautiskajiem jūras transporta savienojumiem, kas ir minēti Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas transporta tīkla lielāko virzienu paplašināšana kaimiņvalstīs – Transporta pamatnostādnes Eiropā un kaimiņu reģionos” (COM(2007)0032), kā arī ar Eiropas 8. un 9. transporta koridoru;

46.  aicina Melnās jūras piekrastes valstis noslēgt saprašanās memorandu, lai veidotu Melnās jūras transporta koridorus, un prasa Komisijai izveidot TEN-T budžeta pozīciju ar finansējumu Melnās jūras transporta koridoriem, kura līdzinātos tām, kas jau izveidotas attiecībā uz Baltijas jūras, Ziemeļjūras un Vidusjūras transporta koridoriem;

47.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai paplašinātu ES kopējo aviācijas telpu, iekļaujot tajā Melnās jūras reģiona valstis; aicina Komisiju veidot dialogu ar Moldovas Republiku par tās gaisa transporta nozares liberalizāciju un nekavējoties sākt sarunas par Moldovas Republikas pievienošanos ES Kopējai aviācijas telpai;

48.   uzsver Melnās jūras kā dabas resursa nozīmi un pauž nopietnas bažas attiecībā uz šā reģiona vides stāvokli, uzsver nepieciešamību rast līdzsvaru starp ekonomikas attīstību un vides aizsardzību un veidot vienotu pieeju šā uzdevuma īstenošanai un tādēļ uzsver nepieciešamību pilnīgi īstenot Konvenciju par Melnās jūras aizsardzību pret piesārņojumu;

49.   aicina Komisiju, finansējot infrastruktūras projektus, kurus vajadzētu īstenot, pamatojoties uz pozitīvu ietekmes uz vidi novērtējumu, prioritāti piešķirt energoefektivitātes prasībām, kā arī vides un klimata aizsardzībai; atgādina par problēmām, ko Melnās jūras reģionam rada klimata pārmaiņu sekas, un tādēļ mudina pastiprināt Melnās jūras piekrastes valstu sadarbību, jo īpaši katastrofu novēršanas jomā;

50.   aicina ES iekļaut Melnās jūras reģionu integrētajā jūrniecības politikā un jo īpaši kopējā zivsaimniecības politikā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kas attiecas uz citiem Eiropas ūdenskrātuvju baseiniem; ES būtu jāpieliek visi iespējamie diplomātiskie centieni, lai pārliecinātu Melnās jūras reģiona valstis, kas nav ES dalībvalstis, pēc iespējas stingrāk ievērot KZP principus; uzsver to, cik svarīgi ir izveidot atsevišķu Melnās jūras kopējā zivju krājuma pārvaldes iestādi un ieviest daudzgadu pārvaldības plānu mehānismu;

Ekonomiskā, sociālā un cilvēku attīstība

51.   uzskata, ka ir jāveicina visa reģiona ekonomiskā, sociālā un cilvēku attīstība; piešķir īpašu nozīmi cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai reģionā; norāda, ka reģionā ir ārkārtīgi daudz dabas resursu, kuru izmantošana var veicināt strauju ekonomisko izaugsmi; uzsver, ka šo resursu pareiza pārvaldība ir būtiski svarīga, lai sekmētu šādu attīstību;

52.   uzsver, ka turpmāka tirdzniecības liberalizācija un reģionālās tirdzniecības pastiprināšana ir būtiski svarīga reģiona ekonomiskajai attīstībai; uzsver, cik svarīga vietējiem iedzīvotājiem un viņu tirdzniecības partneriem reģionā ir ekonomikas iespēju un labklājības zonas izveide Melnās jūras reģionā; uzsver nepieciešamību cīnīties pret krāpšanu un korupciju, lai padarītu reģionu pievilcīgāku ieguldītājiem; uzsver sadarbības tūrisma jomā un ostu un piekrastes attīstības nozīmi; atbalsta ES integrēto jūrniecības politiku, kuras mērķis ir piejūras reģionu sociālekonomiskā attīstība, taču ar nožēlu konstatē, ka Melnās jūras dimensija ir vāji attīstīta; atzinīgi vērtē sadarbības rezultātus izglītības, pētniecības un tehnoloģiju jomā; atkārtoti pauž atbalstu mērķim veicināt sociālo attīstību un spēcīgas pilsoniskās sabiedrības veidošanos; uzsver, ka ES būtu jāturpina dialogs ar reģiona valstīm par vīzu režīma atcelšanu;

53.   pauž pārliecību, ka ES būtu jāuzņemas lielāka loma Melnās jūras reģionā, piedāvājot reģiona valstīm vairāk izredžu ciešākai integrācijai ar ES politikas pamatvirzieniem; uzsver, ka būtu rūpīgi jāizvērtē, pamatīgi jāpārbauda un jāveicina tirdzniecības liberalizācijas iespējas un brīvās tirdzniecības zonas izveide saskaņā ar PTO principiem;

54.  vērš uzmanību uz ilgstošo ES un Krievijas stratēģisko partnerību un abu valstu kopīgajām interesēm divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu uzlabošanā, tirdzniecības veicināšanā un liberalizēšanā pasaules ekonomikā, kā arī konkurences atbalstīšanā un attīstīšanā, tai skaitā Melnās jūras reģionā;

55.   atzīst, ka Melnās jūras reģionu ir smagi skārusi globālā finanšu krīze, strauji pārtraucot gan izaugsmes periodu, kura laikā izaugsmes rādītāji bija ap 6 % gadā, gan Melnās jūras reģiona valstu turpmākajai ekonomikas attīstībai vajadzīgā ārvalstu kapitāla ieplūdi, un reģiona finanšu sistēmā ir izveidojusies ārkārtīgi sarežģīta situācija; uzsver, ka šī problēma ir jārisina, nostiprinot finanšu un banku regulējumu, uzlabojot fiskālo ticamību un pārredzamību, cīnoties pret krāpšanos ar nodokļiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un korupciju, pastiprinot reģionālo sadarbību un veicinot koordināciju ar reģionālajām organizācijām, piemēram, BSEC;

56.  saistībā ar šo stratēģiju mudina izstrādāt integrētu pieeju un izmantot vispāratzītus ES kohēzijas un kaimiņattiecību politikas principus, kas var palīdzēt panākt efektīvus rezultātus, vienlaikus veicinot spēju veidošanu mazāk attīstītajos reģionos; uzskata, ka jo īpaši būtu jāveicina reģionu pārrobežu sadarbība, lai saskaņoti risinātu kopējas problēmas; norāda, ka Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (ETSG) varētu būt piemērots sadarbības pamats strukturētai daudzlīmeņu pārvaldībai; aicina Komisiju meklēt veidus, kā panākt, lai dažādi Eiropas instrumenti, kas paredz pārrobežu sadarbību uz Savienības ārējām robežām, būtu labāk saskaņoti;

57.  norāda, ka reģionu savstarpējā paraugprakses apmaiņa ir īpaši svarīga visās sadarbības jomās, jo reģioni ar lielu pieredzi projektu izstrādē un īstenošanā varētu palīdzēt citiem reģioniem uzlabot to veikumu;

58.  uzskata, ka ir īpaši svarīgi uzlabot visu Melnās jūras reģiona vietējo un reģionālo pārstāvju administratīvo darbspēju, lai nodrošinātu ES projektu efektīvu īstenošanu un pareizu finanšu pārvaldību, lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī līdzsvarotu teritoriālo attīstību reģionā;

59.   uzsver, cik svarīgi ir vīzu režīma atvieglojumi un personu mobilitāte reģionā, un mudina Komisiju apsvērt vīzu atvieglojumu noteikšanu uzņēmējiem, akadēmiķiem, jauniešiem, vietējo pašvaldību darbiniekiem un citu grupu pārstāvjiem, lai uzlabotu sakarus visā reģionā, jo īpaši saistībā ar uzticības veidošanu; mudina ES vadībā izveidot kopīgus projektus, kas saistīti ar kultūras mantojuma popularizēšanu un tūrisma veicināšanu reģionā;

60.   uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt noturīgu stimulu programmām, kas veicina dažādu kultūru un ticību pārstāvju dialogu, lai sekmētu sadarbību reģionā, ka ir ļoti nepieciešamas kopīgas iniciatīvas izglītības un plašsaziņas līdzekļu jomā, lai radītu un nostiprinātu nozīmīgas saiknes starp cilvēkiem un sabiedriskās domas veidotājiem reģionā, un ka tādas iniciatīvas kā Melnās jūras universitāšu tīkls ir labs paraugs tam, kā ar savstarpēju akadēmisko mijiedarbību var izveidot reģionā pozitīvas sinerģijas; aicina stiprināt akadēmiskos un studentu sadarbības tīklus, e-infrastruktūras un kopīgus pētniecības projektus; atzinīgi vērtē iniciatīvu izveidot un atbalstīt Melnās jūras reģiona koledžu, lai sekmētu reģionā tādu elites pārstāvju veidošanu, kas varētu uztvert sadarbību kā dabisku metodi kopīgu uzdevumu risināšanai;

61.  atzinīgi vērtē Melnās jūras starpsavienojuma projekta rezultātus reģionālā pētniecības un izglītības tīkla izveidē visā Melnās jūras reģionā, kā arī tā saikni ar GEANT un aicina Komisiju turpināt atbalstīt Melnās jūras reģionā tādus pētniecības projektus kā HP-SEE, SEE-GRID, SCENE, CAREN un BSRN;

o
o   o

62.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī dalībvalstu un visu Melnās jūras reģiona valstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 41 E, 19.2.2009., 64. lpp. (2) OV C 282 E, 6.11.2008., 443. lpp.