Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 1. decembra rezolūciju par gatavošanos sestajai Pasaules Tirdzniecības organizācijas ministru konferencei Honkongā(1), 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā(2), 2006. gada 27. aprīļa rezolūciju par ciešākām partnerattiecībām starp Eiropas Savienību un Latīņameriku(3), 2006. gada 7. septembra rezolūciju par Dohas Attīstības programmas sarunu apturēšanu(4), 2006.  gada 12. oktobra rezolūciju par ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām ar Mercosur saistībā ar sarunām par starpreģionālo asociācijas nolīgumu(5), 2007. gada 23. maija rezolūciju par ekonomikas partnerattiecību nolīgumiem(6), 2007. gada 12. decembra rezolūciju par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem(7), 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par Latīņamerikas, Karību jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības augstākā līmeņa V sanāksmi Limā(8) un par gatavošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformai(9), 2008. gada 9. oktobra rezolūciju par PTO Dohas sarunu kārtas pārtraukšanu un Dohas attīstības programmas nākotni(10), 2009. gada 25. marta rezolūciju par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses(11), 2009. gada 25. marta nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par ekonomisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses(12), 2010. gada 5. maija rezolūciju par ES stratēģiju attiecībām ar Latīņameriku(13) un 2010. gada 21. oktobra rezolūciju par ES un Latīņamerikas tirdzniecības attiecībām(14),

–  ņemot vērā Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Brazīliju, Ekvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Kolumbiju, Kostariku, Meksiku, Nikaragvu, Panamu, Peru un Venecuēlu un nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm (turpmāk ‐ “nolīgumi par banānu tirdzniecību”),

–  ņemot vērā Marrākešas Līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu,

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā (Kotonū nolīgums),

–  ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Cariforum valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses,

–  ņemot vērā sarunu noslēgšanu par asociācijas nolīgumu starp ES un Centrālameriku,

–  ņemot vērā sarunu noslēgšanu starp ES un Kolumbiju un Peru par daudzpusēju tirdzniecības nolīgumu,

–  ņemot vērā PTO Ministru konferences deklarācijas, kas pieņemtas 2001. gada 14. novembrī Dohā un 2005. gada 18. decembrī Honkongā, un priekšsēdētāja kopsavilkumu, kas pieņemts 2009. gada 2. decembrī Ženēvā,

–  ņemot vērā atbrīvojumu no VVTT I panta piemērošanas, kuru Kotonū nolīgumā paredzētajām tirdzniecības preferencēm piešķīra Dohā 2001. gada novembrī (“Dohas atbrīvojums”) un kura ilgums ir vienāds ar šo tirdzniecības preferenču darbības ilgumu, proti, līdz 2007. gada 31. decembrim,

–  ņemot vērā ASV un EK 2001. gada 11. aprīļa vienošanos par banāniem,

–  ņemot vērā Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) ģenerāldirektora 2009. gada 22. decembra ziņojumu par viņa starpniecības izmantošanu (atbilstoši Vienošanās par strīdu izšķiršanu 3.12. pantam) strīdos saistībā ar Kolumbijas iesniegto sūdzību “EK ‐ banānu importa režīms” (DS361) un saistībā ar Panamas iesniegto sūdzību “EK ‐ banānu importa režīms” (DS364),

–  ņemot vērā Padomes 1993. gada 13. februāra Regulu (EEK) Nr. 404/93 par banānu tirgus kopīgo organizāciju,

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2010. gada 1. aprīļa deklarāciju par ES un Latīņamerikas nolīgumu banānu nozarē un tā ietekmi uz ĀKK valstu un ES banānu audzētājiem,

–  ņemot vērā 2011. gada 24. janvāra jautājumu Padomei (O-0012/2011 – B7-0007/2011) un Komisijai (O-0013/2011 – B7-0008/2011) attiecībā uz Ženēvas nolīguma par banānu tirdzniecību noslēgšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā ar nolīgumiem par banānu tirdzniecību tiek atrisināts visilgākais strīds starp ES banānu piegādātājvalstīm un tām Latīņamerikas banānu piegādātājvalstīm, uz kurām attiecas vislielākās labvēlības režīms; tā kā ar šiem nolīgumiem tiek arī atrisināts īpaši ass strīds banānu tirdzniecības jomā starp ASV un ES un novērsta iespēja, ka ASV varētu noteikt sankcijas; tā kā šie nolīgumi apmierina visu to Latīņamerikas piegādātāju prasības, uz kuriem attiecas vislielākās labvēlības režīms, un kas izvirzītas saistībā ar iepriekšējām trim ES paplašināšanās kārtām;

B.  tā kā līdz 1993. gada 1. jūlijam katrai ES dalībvalstij bija savs banānu importa režīms un dažās no šīm valstīm izmantoja īpašu kārtību, kas sniedza priekšrocības valstīm, ar kurām tām bija ciešas vēsturiskas saiknes;

C.  tā kā pēc Padomes Regulas (EEK) Nr. 404/93 pieņemšanas vairākas Latīņamerikas reģiona PTO dalībvalstis, kuras banānus ES piegādā, pamatojoties uz vislielākās labvēlības režīmu, un ASV ierosināja PTO strīdu izšķiršanas procedūras pret ES attiecībā uz atšķirīgu režīmu piemērošanu banāniem, kurus Eiropas Kopienu tirgū ieved dažādi piegādātāji;

D.  tā kā tika konstatēts, ka atsevišķi Eiropas Kopienu banānu importa režīma aspekti neatbilst PTO tiesībām;

E.  tā kā sūdzības iesniegušās valstis noraidīja vairākus Eiropas Kopienu (EK) priekšlikumus, ar kuriem mainīt spēkā esošo režīmu un to saskaņot ar Strīdu izšķiršanas padomes ieteikumiem un nolēmumiem;

F.  tā kā jauno EK banānu tirdzniecības režīmu, ko ieviesa 2006. gada 1. janvārī, vēl aizvien atzina par neatbilstošu ES saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā;

G.  tā kā eksportē tikai ap 20 % no pasaulē saražotajiem banāniem, jo lielākā produkcijas daļa ir paredzēta iekšējiem tirgiem;

H.  tā kā banānu ražošanas nozares produktivitātes un konkurētspējas līmeņa ziņā starp valstīm un valstu iekšienē pastāv ievērojamas atšķirības; tā kā Latīņamerikas valstis un Filipīnas ir konkurētspējīgākās ražotājas un lielākās eksportētājas;

I.  tā kā ES ir noslēgusi sarunas ar Kolumbiju un Peru par daudzpusēju tirdzniecības nolīgumu, kā arī ar sešām Centrālamerikas valstīm par asociācijas nolīgumu;

J.  tā kā ar ES iekšējā atbalsta programmas POSEI (Programme d'options spécifiques à l'éloignement et l'insularité) palīdzību tiek sniegts atbalsts ražotājiem ES attālākajos reģionos;

K.  tā kā banāni ir pasaules 4. lielākā lauksaimniecības produktu eksporta pozīcija un tā kā ES ir lielākā banānu (neto) importētāja, kas 2007. gadā importēja gandrīz 5 miljonus tonnu banānu;

L.  tā kā banānu ražošanai ir nozīmīga ietekme uz vietējām kopienām ne tikai no ekonomikas, bet arī no vides, migrācijas un darba standartu viedokļa;

M.  tā kā Latīņamerikā aktīvie daudznacionālie uzņēmumi kontrolē vairāk nekā 80 % pasaules tirgus;

N.  tā kā Eiropas Savienības tarifu likmju kvotu sistēma ir radījusi ĀKK valstīm apstākļus, kuros tās var eksportēt uz ES ievērojamus banānu daudzumus, kā arī šī sistēma ir ierobežojusi tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz Eiropas ražotājiem un saglabājusi daudzas ar banānu ražošanu saistītas darbvietas;

O.  tā kā ar nolīgumu tiks panākti ievērojami tarifu samazinājumi (35 % laikposmā no 2010. līdz 2017. gadam) importam no valstīm, kuras nav ĀKK valstis; tā kā ĀKK un ES valstu ražotājiem šā iemesla dēļ nāksies pielāgoties jaunajai starptautiskā tirgus realitātei,

1.  pieņem zināšanai nolīgumus par banānu tirdzniecību un atzinīgi vērtē to, ka ir izšķirts viens no tehniski sarežģītākajiem, politiski jutīgākajiem un tirdzniecībai nozīmīgākajiem juridiskajiem strīdiem, kāds jelkad risināts PTO;

2.  uzskata, ka panāktā vienošanās ir risinājums, taču tā varētu pilnībā neapmierināt visu ieinteresēto pušu likumīgās intereses; tāpēc aicina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt novērtējumu par nolīgumu ietekmi uz banānus ražojošām jaunattīstības valstīm un Eiropas attālākajiem reģioniem laikposmā līdz 2020. gadam;

3.  atzinīgi vērtē to, ka nolīgumi par banānu tirdzniecību būs ES galīgās saistības attiecībā uz tirgus pieejamību banāniem un, līdzko PTO vadībā tiks sekmīgi pabeigta nākamā daudzpusējo sarunu kārta par tirgus pieejamību lauksaimniecības produktiem (Dohas sarunu kārta), attiecīgā apņemšanās tiks iekļauta šo sarunu galīgajos rezultātos;

4.  uzsver, ka panāktā vienošanās ir progress Dohas sarunu kārtā, tomēr tās ietekme ir ierobežota, ņemot vērā, ka radušās grūtības ir daudz plašākas un skar ne tikai banānu nozari;

5.  uzsver, ka pēc Ženēvas nolīguma par banānu tirdzniecību apstiprināšanas tiks izšķirti visi pagaidām neatrisinātie strīdi un visas sūdzības, kuras līdz 2009. gada 15. decembrim saistībā ar ES banānu tirdzniecības režīmu iesniegušas jebkuras Latīņamerikas piegādātājvalstis, uz kurām attiecas vislielākās labvēlības režīms;

6.  norāda ‐ 2010. gada rādītāji liecina, ka ES patērētajiem piedāvātās banānu cenas saglabāja stabilitāti vai pieauga tikai nedaudz;

7.  uzsver, ka ES pakāpeniski samazinās no Latīņamerikas ievestajiem banāniem noteikto importa tarifu, proti, no EUR 176 par tonnu līdz EUR 114 par tonnu līdz 2017. gadam, tādējādi apdraudot mazos un vidējos ražotājus ĀKK, ES un tās attālākajos reģionos (kuros jau ir reģistrēti Eiropā augstākie bezdarba rādītāji);

8.  uzsver, ka nolīgumi par banānu tirdzniecību ļaus banānu nozari atsaistīt no Dohas sarunu kārtas par “tropiskajiem produktiem”; uzsver, ka “tropiskajiem produktiem” tiks noteikti lielāki tarifu samazinājumi, savukārt samazinājumus attiecībā uz ĀKK valstīm nozīmīgiem “produktiem, kurus ietekmē preferenču pakāpeniska samazināšana”, atšķirībā no sarunās piemērotās vispārējās formulas īstenos salīdzinoši ilgākā laikposmā; tomēr uzsver, ka ar nolīgumiem par banānu tirdzniecību nebūt netiek panākta ĀKK valstīm pieņemama vienošanās saistībā ar “tropisko produktu” paketi un pakāpenisku atteikšanos no preferenciālā režīma, jo dažas ietekmīgas jaunās tirgus ekonomikas valstis jau ir noraidījušas priekšlikumus, kurus izstrādāja nolīgumu par banānu tirdzniecības parakstīšanas laikā, par ko liecina Indijas un Pakistānas reakcija PTO Vispārējās padomes sanāksmē 2009. gada decembrī;

9.  uzsver, ka tradicionāli ES ir piešķīrusi īpašus tarifu atvieglojumus banāniem no ĀKK valstīm; atgādina, ka dažas PTO dalībvalstis vairākkārt ir apstrīdējušas šīs preferenciālās attieksmes atbilstību PTO noteikumiem; uzsver, ka vairākos PTO strīdu izšķiršanas komisiju, Apelācijas institūcijas un īpašo šķīrējtiesnešu juridiskajos nolēmumos ir pieprasītas izmaiņas pašreizējā režīmā;

10.  ar nožēlu konstatē, ka sarunās ar Andu grupas valstīm par daudzpusēju nolīgumu nevarēja saglabāt sākotnējo reģionālo pieeju, kā rezultātā uz Ekvadoru neattiecas tādi paši tarifi kā uz Kolumbiju un Peru;

11.  uzsver, ka kopš 2008. gada, pateicoties pašreizējiem nolīgumiem, banāni no ĀKK valstīm Eiropas Savienībā nonāca bez muitas nodokļiem un kvotām;

12.  uzsver, ka paralēlajās apspriedēs ar ĀKK valstīm tika panākta vienošanās, ka papildus ES regulārajam atbalstam galvenās ĀKK banānu eksportētājvalstis saņems papildu atbalstu, izmantojot jaunu programmu, ko dēvē par papildu pasākumiem banānu nozarē; uzsver, ka papildu pasākumiem banānu nozarē piemērojamā finansēšanas kārtība varētu būt nepietiekama naudas izteiksmē un tās īstenošanas periods pārāk īss, lai ļautu ĀKK banānu ražotājiem pielāgoties ES importa režīma izmaiņu radītajām sekām; prasa Komisijai skaidri norādīt, ka šo finansēšanas kārtību veido pašreizējiem sadarbības līdzekļiem papildus piešķirtā nauda un ka tā nav tikai papildinājums valstu budžetiem, ko nedrīkst iezīmēt īpašām programmām, piemēram, izglītības un darbības dažādošanas jomā; prasa Komisijai iesniegt jaunu daudzgadu finansēšanas kārtību;

13.  aicina Komisiju veikt papildu pasākumu banānu nozarē novērtējumu 18 mēnešus pirms programmas termiņa beigām, novērtējumā iekļaujot ieteikumus par turpmāk veicamajiem pasākumiem un to mērķiem;

14.  stingri noraida jebkādus mēģinājumus finansēt ĀKK banānu ražotājvalstis, līdzekļus pārceļot no tām budžeta pozīcijām, kas paredzētas sadarbībai attīstības jomā;

15.  norāda, ka, piešķirot līdzekļus papildu pasākumiem banānu nozarē, būs svarīgi ņemt vērā gaidāmos zaudējumus saistībā ar banānu eksportu un ražošanu, kā arī valstu attīstības līmeni, svērtos rādītājus un apmēru, kādā notiek šo valstu banānu tirdzniecība ar ES; uzsver, ka jārod pareizs līdzsvars starp trim iespējamo pasākumu veidiem, kuri nav savstarpēji izslēdzoši, proti, pasākumi, ar kuriem uzlabot pašreizējās ražošanas efektivitāti, pasākumi, ar kuriem palielināt pievienoto vērtību vietējā mērogā, un pasākumi valstu saimnieciskās darbības dažādošanai, no banānu ražošanas pārorientējoties uz citām nozarēm;

16.  aicina ES un ĀKK valstis ierosināt pasākumus, kas palīdzētu no banānu nozares stipri atkarīgām valstīm dažādot tautsaimniecību, tostarp aicina palielinot tirdzniecības atbalstu;

17.  uzsver, ka banāni ir viena no galvenajām lauksaimniecības kultūrām dažos ES attālākajos reģionos, jo īpaši Francijas Gvadelupas un Martinikas aizjūras departamentos, Azoru salās, Madeirā un Kanāriju salās;

18.  iesaka pienācīgi ņemt vērā banānu nozares sociālekonomisko nozīmi ES attālākajos reģionos un tās ieguldījumu ekonomiskās un sociālās kohēzijas panākšanā, pateicoties tās radītajiem ienākumiem un darbvietām, veicinātajām saimnieciskajām darbībām, kā arī tam, ka šī nozare saglabā ekoloģisko un ainavisko līdzsvaru, kas sekmē tūrisma attīstību;

19.  norāda, ka atbalsta programmu POSEI pieņēma 2006. gadā, ņemot vērā PTO panākto vienošanos, ka Eiropas tirgus piekļuves tarifs būs EUR 176 par tonnu, kas nozīmē, ka PTO nolīgumos par banānu tirdzniecību noteiktais tarifs pagaidām nav ņemts vērā POSEI budžetā; mudina attiecīgās ES iestādes pielāgot ES iekšzemes ražotājiem paredzēto atbalsta noteikumu paketi, kas iekļauta POSEI budžetā, un veikt citus pasākumus, ar kuriem nodrošināt, ka līdztekus tendencei liberalizēt banānu globālo tirdzniecību ES iekšzemes ražotāji spēj noturēties tirgū un turpināt savas tradicionālās darbības;

20.  uzskata, ka nolīgumi par banānu tirdzniecību varētu būtiski ietekmēt ĀKK valstu, ES un tās attālāko reģionu ražotājus; tāpēc aicina Komisiju palielināt tiem sniegto atbalstu un vajadzības gadījumā to sniegt līdz 2020. gadam;

21.  norāda, ka salīdzinājumā ar lielāko daļu Latīņamerikas valstu banānu ražošana ES attālākajos reģionos atbilst augstākiem sociālajiem un vides standartiem; vērš uzmanību uz to, ka attālākajos reģionos tādu dažādu aktīvo vielu kā pesticīdi izmantojums ir 20 līdz 40 reižu zemāks nekā Dienvidamerikas un Centrālamerikas valstīs, jo visās Dienvidamerikas un Centrālamerikas plantācijās plaši izmanto lielāko daļu no tām aktīvajām vielām, kas fitosanitārajā jomā ir aizliegtas ar Eiropas noteikumiem par pārtikas nekaitīgumu;

22.  norāda, ka atbilstoši ES nesen noslēgtajiem divpusējiem nolīgumiem, kuros iesaistīti banānu ražotāji (daudzpusējais tirdzniecības nolīgums ar Kolumbiju un Peru un asociācijas nolīgums ar Centrālameriku), ES ir piekritusi līdz 2020. gada 1. janvārim pakāpeniski līdz EUR 75 par tonnu samazināt šajās valstīs ražotajiem banāniem noteikto importa tarifu;

23.  norāda, ka preferenču robeža EUR 39 par tonnu, kas galu galā tiks piešķirta ar šiem nolīgumiem par banānu tirdzniecību, ievērojami uzlabos astoņu Andu reģiona un Centrālamerikas valstu un reģionā aktīvo pārrobežu uzņēmumu konkurētspēju ES tirgū salīdzinājumā ar citiem eksportētajiem; uzsver, ka no 2020. gada skaidri redzamas būs to valstu priekšrocības, kas jau eksportē banānus uz ES, jo pieaugs gan šo valstu eksports, gan cena, ko tās saņems par eksportētajiem banāniem;

24.  uzsver, ka citu eksportētājvalstu, uz kurām attiecas vislielākās labvēlības režīms (visnozīmīgākā no tām pagaidām ir Ekvadora), kā arī ĀKK un vismazāk attīstīto valstu relatīvā konkurētspēja ES tirgū varētu samazināties salīdzinājumā ar valstīm, kuras parakstījušas nolīgumus par banānu tirdzniecību;

25.  uzskata, ka piekļuve ES tirgum jāpiešķir tikai tiem ražotājiem, kuri ievēro Starptautiskās Darba organizācijas pieņemto pienācīgas kvalitātes darba programmu un cilvēktiesības, kā arī pilda ekoloģiskos noteikumus;

26.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Brazīlijai, Ekvadorai, Gvatemalai, Hondurasai, Kolumbijai, Kostarikai, Meksikai, Nikaragvai, Panamai, Peru, Venecuēlai, Amerikas Savienotajām Valstīm un ĀKK valstīm.

(1) OV C 285 E, 22.11.2006., 126. lpp. (2) OV C 293 E, 2.12.2006., 155. lpp. (3) OV C 296 E, 6.12.2006., 123. lpp. (4) OV C 305 E, 14.12.2006., 244. lpp. (5) OV C 308 E, 16.12.2006., 182. lpp. (6) OV C 102 E, 24.4.2008., 301. lpp. (7) OV C 323 E, 18.12.2008., 361. lpp. (8) OV C 259 E, 29.10.2009., 64. lpp. (9) OV C 259 E, 29.10.2009., 77. lpp. (10) OV C 9 E, 15.1.2010., 31. lpp. (11) OV C 117 E, 6.5.2010., 101. lpp. (12) OV C 117 E, 6.5.2010., 256. lpp. (13) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0141. (14) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0387.