(Parastā likumdošanas procedūra: pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0810),

–  ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedza priekšlikumu Parlamentam (C6-0472/2008),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Parlamentam un Padomei “Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 192. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. gada 11. jūnija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2009. gada 4. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(3),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2009. gada 3. aprīļa vēstuli Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 87. un 55. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A7-0229/2010),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa uzskata, ka priekšlikums neietver nekādus citus būtiskus grozījumus kā vienīgi tajā skaidri norādītos grozījumus un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu neizmainīto normu kodifikāciju kopā ar šīm izmaiņām priekšlikums paredz vienīgi spēkā esošo aktu kodifikāciju, nemainot to būtību,

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  aicina Komisiju vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

(1) OV C 306, 16.12.2009., 39. lpp. (2) OV C 141, 29.5.2010., 55. lpp. (3) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvā 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)(4) jāizdara vairāki būtiski grozījumi. Skaidrības labad minētā direktīva ir jāpārstrādā.

(2)  Savienības vides politikas mērķi jo īpaši ir saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, aizsargāt cilvēku veselību un izmantot dabas resursus apdomīgi un racionāli. Šīs politikas pamatā ir piesardzības princips un principi, kuri paredz profilakses pasākumus attiecībā uz vides postījumiem atbilstīgi prioritātei, kas novērš cēloņus, un ka maksā piesārņotājs.

(3)  Kopienas stratēģijas un rīcības programma attiecībā uz vidi un ilgtspējīgu attīstību (Piektā rīcības programma vides jomā)(5) nosaka, ka ilgtspējīgai attīstībai ir vajadzīgas būtiskas izmaiņas pašreizējos attīstības, ražošanas, patēriņa un attieksmes modeļos un, inter alia, atzīst, ka jāsamazina izšķērdīgs dabas resursu patēriņš un jāveic piesārņojuma profilakse. Tajā minēts, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA) ir viena no mērķa jomām, kas jāregulē attiecībā uz profilakses, reģenerācijas un drošas atkritumu likvidēšanas principa piemērošanu.

(4)  Šī direktīva papildina vispārīgos ES tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem(6). Tajā ir atsauces uz definīcijām minētajā direktīvā, tostarp uz atkritumu definīciju un atkritumu vispārīgas apsaimniekošanas darbību definīciju. Saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK jēdzienā “savākšana” ietilpst atkritumu iepriekšēja šķirošana un glabāšana, pirms tos nogādā uz atkritumu apstrādes iekārtu. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK(7) ir izveidota sistēma ekodizaina prasību noteikšanai attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, kas ļauj pieņemt īpašas ekodizaina prasības enerģiju patērējošiem ražojumiem, uz kuriem var attiekties arī šī direktīva. Direktīva 2009/125/EK un saskaņā ar to pieņemtie īstenošanas pasākumi neskar Savienības tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvā 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās(8) noteikts, ka aizliegtās vielas jāaizstāj visās elektriskajās un elektroniskajās iekārtās (EEI), uz kurām tā attiecas.

(5)  Direktīva 2008/98/EK paredz ar konkrētām direktīvām vai, papildinot minēto direktīvu, pieņemt īpašus noteikumus par īpašu kategoriju atkritumu apsaimniekošanu par dažiem gadījumiem.

(6)  Tā kā tirgus turpina paplašināties un inovāciju cikli aizvien vairāk saīsinās, palielinās iekārtu nomaiņas temps, padarot EEIA par strauji augošu atkritumu veidu. Lai gan Direktīva 2002/95/EK efektīvi palīdz samazināt bīstamas vielas jaunās elektriskajās un elektroniskajās iekārtās, EEIA sastāvā vēl daudzus turpmākos gadus ietilps tādas bīstamas vielas kā dzīvsudrabs, kadmijs, svins, sešvērtīgais hroms, polihlorbifenili (PBC) un ozonu noārdošas vielas. Bīstamu sastāvdaļu saturs EEI ir nopietna problēma atkritumu apsaimniekošanas posmā, un EEIA otrreizēja pārstrāde nav pietiekama. Neveicot otrreizējo pārstrādi, tiek zaudēti vērtīgi resursi.

(7)  Šīs direktīvas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu, galvenokārt novēršot EEIA rašanos, kā arī veicinot to atkārtotu izmantošanu, otrreizēju pārstrādi un citus EEIA reģenerācijas veidus, lai samazinātu atkritumu apglabāšanu un uzlabotu resursu efektīvu izmantošanu un stratēģiski svarīgu izejmateriālu reģenerāciju. Tās mērķis ir arī panākt, lai uzlabotos vides aizsardzības prasību izpilde visiem uzņēmējiem, kuri iesaistīti EEI aprites ciklā, piemēram, ražotājiem, izplatītājiem un patērētājiem, un jo īpaši tiem uzņēmējiem, kas tieši iesaistīti EEIA savākšanā un apstrādē. Jo īpaši, ražotāja atbildības principa atšķirīga piemērošana dažādās valstīs var radīt būtiski atšķirīgu finansiālo slogu uzņēmējiem. Atšķirības valstu politikā attiecībā uz EEIA apsaimniekošanu neļauj otrreizējas pārstrādes politikai būt pietiekami efektīvai. Šā iemesla dēļ svarīgākos kritērijus vajadzētu noteikt Savienības līmenī un, vajadzētu izveidot saskaņotus savākšanas un EEIA apstrādes standartus.

(8)  Tā kā dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt paredzētās darbības mērķus un paredzētās darbības apjoma vai rezultātu dēļ tos var vieglāk sasniegt Savienības mērogā, tad Savienība var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(9)  Šīs direktīvas noteikumi attiecināmi uz izstrādājumiem un ražotājiem neatkarīgi no pārdošanas metodes, ietverot tālpārdošanu un elektronisko pārdošanu. Šajā sakarā to ražotāju un izplatītāju pienākums, kuri izmanto tālpārdošanas vai elektroniskās pārdošanas kanālus tiktāl, cik realizējams, ir ieviest un lietot vienādu shēmu, lai novērstu citu izplatīšanas kanālu, kam iekārtas pārdotas, izmantojot tālpārdošanu un elektronisko pārdošanu, no šīs direktīvas izrietošo izmaksu attiecībā uz EEIA uzņemšanos.

(10)  Šī direktīva aptver visas EEI, ko izmanto patērētāji, un EEI, kas paredzētas profesionālajai lietošanai. Šī direktīva jāpiemēro, neskarot Savienības tiesību aktus par drošības un veselības aizsardzības prasībām, ar kuriem aizsargā visas personas, kuras nonāk saskarē ar EEIA, kā arī īpašos Savienības tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem(9), un Savienības tiesību aktus par izstrādājumu konstrukciju, jo īpaši Direktīvu 2005/32/EK. Šo direktīvu nevajadzētu attiecināt uz lielizmēra stacionārām iekārtām, jo tās uzstāda un pastāvīgi lieto noteiktā vietā, tās montē un demontē speciālisti, tādējādi nodrošinot organizētu atkritumu plūsmu. No šīs direktīvas darbības jomas vajadzētu izslēgt arī lielizmēra stacionāras ražošanas iekārtas, kas uzstādītas lietošanai konkrētajā vietā. No darbības jomas būtu jāizslēdz arī mobilas ierīces, kuras darbina tikai profesionāli lietotāji, jo arī tās demontē un iznīcina speciālisti, nodrošinot organizētu atkritumu plūsmu. To nevajadzētu attiecināt arī uz saules baterijām, jo arī tās uzstāda un demontē speciālisti, to izmantošana būtiski veicina atjaunojamās enerģijas mērķu īstenošanu, vienlaikus samazinot CO2emisijas. Turklāt saules enerģijas iekārtu ražotāji ir noslēguši brīvprātīgu līgumu vides jomā, kura mērķis ir panākt 85 % saules bateriju otrreizēju pārstrādi. Komisijai vajadzētu novērtēt, vai ar šiem līgumiem ir iespējams panākt vismaz tādus pašus rezultātus, kā ar šo direktīvu, un vai tie attiecas uz visām tirgū laistajām saules baterijām, un vajadzības gadījumā, balstoties uz ziņojumu, tai vajadzētu iesniegt priekšlikumu iekļaut saules baterijas šīs direktīvas darbības jomā.

(11)  Šajā direktīvā noteiktā ražotāja atbildība ir viens no līdzekļiem, lai nodrošinātu tādu EEI konstruēšanu un ražošanu, kurās pilnā mērā ņem vērā un veicina remontu, iespējamo modernizēšanu, atkārtotu izmantošanu, demontāžu un otrreizējo pārstrādi.

(12)  Lai attiecīgajam izplatītājpersonālam, kas pieņem atpakaļ un veic darbības ar EEIA, garantētu drošību un veselības aizsardzību, dalībvalstis saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem par drošības un veselības aizsardzības prasībām paredz nosacījumus, ievērojot kurus izplatītāji atsaka atpakaļpieņemšanu.

(13)  Dalīta vākšana ir EEIA īpašas apstrādes un otrreizējas pārstrādes priekšnosacījums, un tā ir vajadzīga, lai sasniegtu cilvēku veselības un vides aizsardzības noteikto līmeni Savienībā. Patērētājiem aktīvi jāiesaistās savākšanā, un viņi būtu jāmudina nodot atpakaļ EEIA. Tādēļ izveido viegli pieejamas vietas EEIA atpakaļnodošanai, izveidojot sabiedriskos savākšanas punktus, kur privātām mājsaimniecībām ir iespēja nodot atpakaļ savus atkritumus vismaz bez maksas. Izplatītājiem, pašvaldībām un pārstrādātājiem ir svarīga loma, lai sekmētu EEIA savākšanu un apstrādi, tādēļ uz tiem būtu jāattiecina šīs direktīvas prasības.

(14)  Lai sasniegtu noteikto aizsardzības līmeni un saskaņotos Savienības vides mērķus, dalībvalstīm vajadzētu ieviest attiecīgus pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu EEIA kā nešķirotu sadzīves atkritumu likvidēšanu un sasniegtu augstu EEIA dalītas vākšanas līmeni. Lai dalībvalstīs nodrošinātu efektīvas savākšanas programmas ieviešanu, tām būtu jāpieprasa augsts savākto EEIA līmenis, jo īpaši tādu dzesēšanas un saldēšanas iekārtu savākšana, kurās izmantotas ozonu noārdošas vielas un fluorētas siltumnīcefektu izraisošas gāzes, ņemot vērā to lielo ietekmi uz vidi un nepieciešamību ievērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulā (EK) Nr. 1005/2009 par ozona slāni noārdošām vielām(10) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm(11) noteiktās prasības. Ietekmes novērtējumā iekļautie dati liecina, ka jau pašlaik atsevišķi tiek savākti 65 % no tirgū laistajām EEI, tomēr vairāk nekā puse no tām, iespējams, tiek nepareizi apstrādātas vai nelikumīgi izvestas, vai arī tiek apstrādātas pareizi, taču netiek ziņots par apstrādātajiem daudzumiem. Tādējādi tiek zaudēti vērtīgas otrreizējās izejvielas, veicināta vides degradēšanās un sniegti nepareizi dati. Lai to novērstu, jānosaka vērienīgi savākšanas mērķi, uzliekot par pienākumu visiem, kas savāc EEIA, nodrošināt, ka to apstrāde ir videi nekaitīga, un ziņot par savākto, apgūto un apstrādāto atkritumu daudzumu. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu šajā direktīvā noteikto prasību efektīvu piemērošanu, it īpaši attiecībā uz tādu lietotu EEI kontroli, ko izved no Savienības.

(15)  Nepieciešama īpaša EEIA apstrāde, lai izvairītos no piesārņojošo vielu dispersijas otrreizējās pārstrādes materiālos vai atkritumu plūsmā. Šāda apstrāde ir visefektīvākais līdzeklis, lai nodrošinātu atbilstību noteiktajam vides aizsardzības līmenim Savienībā. Iestādes un uzņēmumi, kas veic savākšanu, otrreizējo pārstrādi un apstrādi, ievēro minimālos standartus, lai novērstu ar EEIA apstrādi saistīto negatīvo ietekmi uz vidi. Izmanto vislabākās pieejamās atkritumu apstrādes, reģenerācijas un otrreizējas pārstrādes metodes, kas nodrošina cilvēku veselības aizsardzību un augstu vides aizsardzību. Atkritumu apstrādes, reģenerācijas un otrreizējas pārstrādes metodes var precizēt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Direktīvas 2008/1/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli(12) procedūrām.

(16)  Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskā komiteja 2009. gada 19. janvāra atzinumā “Nanotehnoloģijas ražojumu riska novērtējums” konstatēja, ka to nanomateriālu ietekme, kas ir cieši noglabāti lielās struktūrās, piemēram, elektroniskajās shēmās, varētu parādīties atkritumu posmā un pārstrādē. Lai kontrolētu iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai un videi, apstrādājot tādus EEIA, kas satur nanomateriālus, būtu nepieciešama selektīva apstrāde. Komisijai ieteicams novērtēt, vai būtu jāveic selektīva apstrāde attiecīgajiem nanomateriāliem.

(17)  Vajadzības gadījumā prioritāti piešķir EEIA un to sastāvdaļu, detaļu bloku un patērējamu materiālu atkārtotai izmantošanai. Gadījumā, ja atkārtota izmantošana nav vēlama, visus dalīti vāktos EEIA nosūta reģenerācijai, kurā sasniedz augstu otrreizējās pārstrādes un reģenerācijas līmeni. Turklāt ražotāji jāmudina izmantot otrreizējās pārstrādes materiālus jaunās iekārtās.

(18)  Iekārtu reģenerāciju, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un otrreizēju pārstrādi var pieskaitīt mērķiem, kas noteikti šajā direktīvā, tikai tad, ja reģenerācija vai sagatavošana atkārtotai izmantošanai, vai otrreizējā pārstrāde nav pretrunā citiem Savienības un valstu tiesību aktiem, kas piemērojami šīm iekārtām. Pienācīgas iekārtu reģenerācijas un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai un pārstrādei nodrošināšana ir svarīga racionālai resursu pārvaldībai un optimizēs nodrošinājumu ar resursiem.

(19)  Pamatprincipus attiecībā uz EEIA apsaimniekošanas finansēšanu nosaka Savienības līmenī, un finansēšanas shēmām jāsekmē augsti savākšanas rādītāji, kā arī ražotāja atbildības principa īstenošana.

(20)  EEI lietotājiem privātās mājsaimniecībās būtu jānodrošina iespēja vismaz bez maksas nodod atpakaļ EEIA. Tāpēc ražotājiem būtu jāfinansē savākšana un apstrāde, reģenerācija un EEIA likvidēšana. Dalībvalstīm vajadzētu mudināt visas elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanā iesaistītās puses palīdzēt sasniegt direktīvā izvirzīto mērķi, lai novērstu atsevišķi savāktu EEIA aizplūšanu uz neoptimālu apstrādi un to nelikumīgu eksportēšanu. Dalībvalstīm vajadzētu mudināt ražotājus apstrādāt visus savāktos EEIA, lai novirzītu maksājumus par šo atkritumu savākšanu no nodokļu maksātājiem kopumā uz EEI izmantotājiem un pieskaņotu finansējumu principam “maksā piesārņotājs”. Lai būtu iespējama pienācīga apstrāde, patērētājiem vajadzētu būt atbildīgiem par savu laiku nokalpojušo EEI nogādāšanu savākšanas vietās. Lai ražotāja atbildības princips darbotos maksimāli efektīvi, katrs ražotājs atbild par ražotās produkcijas atkritumu apsaimniekošanas finansējumu. Ražotājam ir izvēles iespēja, lai, individuāli vai pievienojoties kādai kopsistēmai, pildītu šīs saistības. Katrs ražotājs vai trešā puse, kas darbojas tā vārdā, laižot tirgū kādu produktu, sniedz finanšu galvojumu, lai novērstu sabiedrības vai pārējo ražotāju izmaksas sakarā ar EEIA apsaimniekošanu attiecībā uz “pamestajiem izstrādājumiem”. Atbildību par iepriekš radušos atkritumu apsaimniekošanas finansēšanu dala esošie ražotāji atbilstīgi kolektīvām finansējuma sistēmām, kuras darbojas rodoties izdevumiem un kurās visi tirgū esošie ražotāji veic proporcionālas iemaksas. No kolektīvajām finansējuma sistēmām nav jāizslēdz “nišas produktu” un mazu apjomu ražotāji, importētāji, un jaunpienācēji tirgū.

▌

(21)  Lai EEIA savākšana būtu sekmīga, obligāti jāinformē lietotāji par prasību likvidēt EEIA kā šķirotus sadzīves atkritumus un vākt EEIA dalīti, kā arī par vākšanas sistēmām un to nozīmi EEIA apsaimniekošanā. Šāda informācija nozīmē, ka EEI, kas var nokļūt atkritumu tvertnēs vai līdzīgos sadzīves atkritumu vākšanas līdzekļos, ir attiecīgi jāmarķē.

(22)  Apsaimniekošanas un jo īpaši EEIA apstrādes un reģenerācijas vaiotrreizējas pārstrādes veicināšanā ir svarīga ražotāju sniegtā informācija par sastāvdaļu un materiālu identifikāciju.

(23)  Dalībvalstis nodrošina, ka pārbaužu un uzraudzības infrastruktūra ļauj pārbaudīt šīs direktīvas pienācīgu īstenošanu, inter alia, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Ieteikumu 2001/331/EK, kurā paredz vides pārbaužu minimālos kritērijus dalībvalstīs(13).

(24)  Lai pārraudzītu šajā direktīvā noteikto mērķu īstenošanu, ir vajadzīga informācija par Savienības tirgū laisto EEI svaru un saskaņā ar šo direktīvu savākto, atkārtoti izmantoto (tostarp, ciktāl iespējams, nedalāmu ierīču atkārtotu izmantošanu), reģenerēto vai otrreiz pārstrādāto un eksportēto EEIA daudzumu.

(25)  Dalībvalstis var piemērot dažus šīs direktīvas noteikumus, izmantojot kompetento iestāžu un attiecīgo saimniecības nozaru līgumus ar noteikumu, ka ievērotas īpašās prasības.

▌

(26)  Lai samazinātu šķēršļus, kas šobrīd kavē pareizu iekšējā tirgus darbību, būtu jāsamazina administratīvais slogs, standartizējot reģistrācijas un ziņošanas procedūras un novēršot vairākkārtēju maksājumu rašanos, ko rada daudzkārtēja reģistrācija atsevišķās dalībvalstīs. Lai saņemtu atļauju EEI laišanai dalībvalsts tirgū, vairs obligāti nebūtu nepieciešama juridiskā adrese šajā dalībvalstī. Pietiktu ar to, ka tiek iecelts juridiskais pārstāvis, kas reģistrēts attiecīgajā dalībvalstī. Praktiskai šo tiesību aktu piemērošanai dalībvalstīm būtu jābūt iespējai identificēt ražotāju, kurš ir atbildīgs par ražojumu, un atrast to piegādes ķēdē no pēdējā izplatītāja. Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka izplatītājs, kurš pirmo reizi valsts teritorijā laiž apgrozībā EEI no kādas dalībvalsts (Savienības iekšējā tirdzniecība), vai nu slēdz līgumu ar ražotāju, vai arī veic šīs iekārtas reģistrāciju un sedz ar šo iekārtu saistīto atkritumu apsaimniekošanas izdevumus.

(27)  Lai šīs direktīvas noteikumus varētu pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai un būtu iespējams pieņemt vajadzīgos pasākumus, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam attiecībā uz pārejas pasākumiem, lai pielāgotu pielikumus, sīki izstrādātos pārbaužu un atbilstības uzraudzības noteikumus, attiecībā uz minimālajām prasībām un finanšu garantiju līmeņa aprēķināšanas metodēm, EEIA un tādu mikrouzņēmumu, kas darbojas ļoti mazā teritorijā, definīciju, reģistrēšanas un ziņošanas veidu un ziņošanas biežumu, kā arī attiecībā uz tādu noteikumu grozījumiem, kas attiecas uz ziņošanu par šīs direktīvas īstenošanu.

(28)  Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos jāattiecina uz tiem noteikumiem, kuri būtiski mainīti salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt nemainītos noteikumus izriet no iepriekšējām direktīvām.

(29)  Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem Direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai, kā izklāstīts VI pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā ir paredzēti pasākumi, lai atbilstīgi Direktīvas 2008/98/EK 1. un 4. pantam aizsargātu vidi un cilvēku veselību, novēršot vai samazinot EEIA rašanās un apsaimniekošanas negatīvo ietekmi, palīdzot mazināt resursu izmantošanas vispārējo ietekmi un veicinot resursu izmantošanas efektivitāti. Tā veicina ilgtspējīgu ražošanu un reģenerāciju, nosakot prasību, ka visiem operatoriem, kas iesaistīti ražojuma aprites ciklos, ir jāuzlabo savi vides standarti.

2. pants

Darbības joma

1.  Ievērojot 3. punkta noteikumus, šo direktīvu piemēro visām EEI ▌.

2.  Šo direktīvu piemēro, neskarot Savienības tiesību aktos par drošību un veselības aizsardzību un par ķīmiskām vielām, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru(14), noteiktās prasības, kā arī neskarot īpašus Savienības tiesību aktus par atkritumu apsaimniekošanu vai izstrādājumu konstrukciju.

3.  Šī direktīva neattiecas uz ▌:

Ne vēlāk kā līdz …(15) un pēc tam reizi piecos gados Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā analizēta direktīvas darbības joma, it īpaši attiecībā uz saules bateriju iespējamo iekļaušanu tajā. Ziņojumā daļā par saules baterijām jo īpaši novērtē, kāds ir sasniegtais efektīvas savākšanas un pārstrādes līmenis. Vajadzības gadījumā, pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija izstrādā priekšlikumu.

▌

3. pants

Definīcijas

Personu, kas ekskluzīvi nodrošina finansējumu saskaņā vai atbilstīgi finansējuma nolīgumam, neuzskata par “ražotāju”, ja vien tā nedarbojas arī kā ražotājs i), ii) un iii) apakšpunkta nozīmē;

m)  “EEIA no privātām mājsaimniecībām” ir EEIA no privātām mājsaimniecībām, komerciālām, rūpnieciskām, iestāžu struktūrām vai citām vietām un kas veida vai daudzuma ziņā ir līdzīgi tiem EEIA, kuri ir no privātām mājsaimniecībām, kā arī EEI, kas var būt lietotas gan privātās mājsaimniecībās, gan arī citās vietās, kas nav privātas mājsaimniecības;

4. pants

Izstrādājumu konstruēšana

Dalībvalstis atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz ražojumiem, tostarp atbilstīgi Direktīvai 2009/125/EK, veicina sadarbību starp ražotājiem un pārstrādātājiem un veicamos pasākumus tādu EEI konstruēšanai un ražošanai, lai jo īpaši veicinātu EEIA, to komponentu un materiālu atkārtotu izmantošanu, demontēšanu un reģenerāciju Šajā sakarā dalībvalstis paredz attiecīgus pasākumus, lai ražotāji, izmantojot īpašas konstrukcijas vai ražošanas procesus, nekavētu EEIA atkārtotu izmantošanu, ja vien šādas konstrukcijas īpatnības vai ražošanas process nesniedz būtiskas priekšrocības, piemēram, attiecībā uz vides aizsardzības un/vai drošības prasībām. Ne vēlāk kā līdz 2014. gada 31. decembrim jāizveido ar Direktīvas 2009/125/EK īstenošanas pasākumiem saistītas ekodizaina prasības, kas atvieglo EEIA atkārtotu izmantošanu, demontēšanu un reģenerāciju un bīstamu vielu emisiju samazināšanu.

5. pants

Dalīta savākšana

1.  ▌Lai sasniegtu augstu EEIA dalītas savākšanas un pareizas visu veidu EEIA apstrādes līmeni, jo īpaši attiecinot to uz tādām dzesēšanas un saldēšanas iekārtām, kurās izmantotas ozonu noārdošas vielas un fluorētas siltumnīcefekta gāzes, lampām, kurās ir dzīvsudrabs, un uz nelielām ierīcēm, dalībvalstis nodrošina, ka visus EEIA savāc atsevišķi un tie nesajaucas ar lielizmēra vai nešķirotiem sadzīves atkritumiem, kā arī to, ka EEIA netiek nosūtīti uz izgāztuvēm vai sadedzināšanai. 

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka privāto mājsaimniecību EEIA:

Dalībvalstis paredz īpašus pasākumus EEIA atpakaļnodošanai saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, ja attiecīgajā iekārtā nav būtisku sastāvdaļu vai ja attiecīgā iekārta satur citādus atkritumus nekā EEIA.

3.  Ja EEIA nav privātu mājsaimniecību EEIA, un neskarot 13. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka šādus atkritumus vāc ražotāji vai trešās personas, kas darbojas viņu vārdā.

6. pants

Savākto EEIA likvidēšana un transportēšana

1.  Dalībvalstis aizliedz likvidēt neapstrādātus dalīti savāktus EEIA un uzrauga šī aizlieguma piemērošanu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka dalīti savāktu EEIA savākšana un transportēšana notiek tā, lai tiktu optimizēta atkārtota izmantošana, otrreizēja pārstrāde un bīstamo vielu izplatības ierobežošana. Lai palielinātu visu iekārtu atkārtotu izmantošanu, dalībvalstis nodrošina arī to, ka savākšanas shēmas ļauj savākšanas punktos pirms transportēšanas nošķirt atkārtoti izmantojamas ierīces no atsevišķi savāktiem EEIA.

7. pants

Savākšanas mērķi

1.  Neskarot 5. panta 1. punktu, ikviena dalībvalstis nodrošina, ka, sākot ar 2016. gadu tiek savākti ne mazāk kā 85 % tās teritorijā saražoto EEIA.

Katra dalībvalsts nodrošina, ka, sākot ar 2012. gadu, tās teritorijā tiek savākti vismaz 4 kg EEIA uz vienu cilvēku vai EEIA, kuru svars ir līdzvērtīgs 2010. gadā savāktajam apjomam, atkarībā no tā, kas ir lielāks.

Dalībvalstis nodrošina, ka periodā no 2012. līdz 2016. gadam pakāpeniski palielinās savākto EEIA apjoms.

Dalībvalstis var noteikt lielākus individuālās savākšanas mērķus, tādā gadījumā par to ziņojot Komisijai.

Šie savākšanas mērķi tiek sasniegti katru gadu ▌.

Ne vēlāk kā līdz …(19) dalībvalstis iesniedz Komisijai savus uzlabošanas plānus.

2.  Lai pierādītu, ka ir sasniegts minimālais savākšanas apjoms, dalībvalstis nodrošina, ka dalībvalstīm ik gadu atbilstīgi 16. pantam tiek bez maksas darīta zināma informācija par tādiem EEIA:

3.  Atbilstīgi 19. pantam un saskaņā ar 20. un 21. panta nosacījumiem pieņemot deleģētos aktus, attiecībā uz periodu līdz 2015. gada 31. decembrim var izstrādāt pārejas pasākumus, lai novērstu grūtības, kas dalībvalstīm rodas 1. punktā minēto mērķu sasniegšanā īpašu valsts apstākļu dēļ.

4.  Ne vēlāk kā līdz 2012. gada 31. decembrim Komisija deleģēto aktu veidā saskaņā ar 19. pantu un atbilstīgi 20. un 21. panta nosacījumiem pieņem vienotu metodiku, ar kuru nosaka katrā dalībvalstī radušos EEIA svaru. Metodikā iekļauj sīki izstrādātus noteikumus par metodēm, kuras izmanto aprēķiniem un kalkulācijai, lai pārbaudītu, vai tiek ievēroti 1. punktā minētie mērķi.

▌

5.  Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, kuram, ja nepieciešams, pievienots priekšlikums, vēlākais līdz 2012. gada 31. decembrim Eiropas Parlaments un Padome pārskata 1. punktā norādīto savākšanas apjomu un termiņu, lai tostarp, iespējams, noteiktu arī dzesēšanas un saldēšanas iekārtu, lampu, tostarp kvēlspuldžu, un nelielu ierīču dalītas savākšanas mērķi.

8. pants

Apstrāde

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visi dalīti savāktie EEIA tiek apstrādāti .

Komisija ne vēlāk kā līdz ...(20)pieprasa Eiropas Standartizācijas organizācijām izstrādāt un pieņemt Eiropas standartus attiecībā uz EEIA savākšanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu, apstrādi, otrreizējo pārstrādi, remontēšanu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai.Šajos standartos atspoguļo jaunākos zinātnes un tehnikas sasniegumus.

Atsauci un standartiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

EEIA savākšana, uzglabāšana, pārvadāšana, apstrāde, otrreizējā izmantošana, remontēšana un sagatavošana atkārtotai izmantošanai jāveic, izmantojot metodes, kas piemērotas izejmateriālu saglabāšanai, izvirzot par mērķi vērtīgu, izejmateriālu ieguvi no EEI, lai tādā veidā uzlabotu izejmateriālu pieejamību visā Savienībā.

2.  Apstrāde, izņemot sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, ietver vismaz atbrīvošanu no visiem šķidrumiem un selektīvu apstrādi atbilstīgi šīs direktīvas III pielikumam.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka ražotāji vai trešās personas, kas darbojas to vārdā, izveido sistēmas, lai nodrošinātu EEIA reģenerāciju, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus. Ražotāji var izveidot sistēmas individuāli vai kolektīvi. Dalībvalstis nodrošina, ka katra iestāde vai uzņēmums, kas veic savākšanas vai apstrādes operācijas, EEIA apstrādā un glabā saskaņā ar IV pielikumā noteiktajām tehniskajām prasībām.

4.  ▌Lai ieviestu citas apstrādes metodes, kas nodrošina vismaz tādu pašu cilvēku veselības un vides aizsardzību, Komisija, izmantojot deleģētos aktus atbilstoši 19. pantam un saskaņā ar 20. un 21. panta nosacījumiem groza III pielikumu. Komisija prioritārā kārtā novērtē, vai jāizdara grozījumi attiecīgajos ierakstos par mobilo telefonu iespiedshēmas platēm un šķidro kristālu displejiem. Komisija novērtē, vai ir nepieciešami grozījumi III pielikumā attiecībā uz konkrētiem nanomateriāliem.

5.  Rūpējoties par vides aizsardzību, dalībvalstis nosaka savākto EEIA apstrādes minimālos kvalitātes standartus.

Nosakot šādus kvalitātes standartus, dalībvalstis par to informē Komisiju, kura tos publicē.

6.  Dalībvalstis veicina iestāžu vai uzņēmumu, kas veic apstrādes procesu, sertificētas vides apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu saskaņā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS)(21).

9. pants

Atļaujas un inspekcijas

1.  Dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2008/98/EK 23. pantu nodrošina, lai katra iestāde vai uzņēmums, kas veic apstrādi, saņemtu kompetentās iestādes atļauju.

2.  Izņēmumu attiecībā uz Direktīvas 2008/98/EK 24. panta b) punktā minēto atļaujas prasību piemēro EEIA reģenerācijas procesiem, ja pirms reģistrācijas kompetentās iestādes veic pārbaudi, lai nodrošinātu atbilstību minētās direktīvas 13. pantam.

Inspekciju veic vismaz reizi gadā un rezultātus nosūta dalībvalstīm un Komisijai.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 2. punktā minētajā atļaujā vai reģistrācijā ir visi nosacījumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 8. panta 2., 3. un 5. punktam un sasniegtu reģenerācijas mērķus, ko nosaka 11. pants.

10. pants

EEIA sūtījumi

1.  Apstrādi var veikt arī ārpus attiecīgās dalībvalsts vai Savienības ar noteikumu, ka EEIA transportē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem(22).

2.  Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Komisijas 2007. gada 29. novembra Regulu (EK) Nr. 1418/2007 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 III vai III A pielikumā uzskaitītu dažu atkritumu eksportu reģenerācijai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums par atkritumu pārrobežu pārvietošanas kontroli(23), uzskata, ka attiecībā uz no Savienības izvestajiem EEIA izpildītas saistības un mērķi, kas minēti šīs direktīvas 11. pantā, ja eksportētājs pirms izvešanas var pierādīt, iesniedzot nepārprotamus pierādījumus, ka reģenerācija, sagatavošana atkārtotai izmantošanai un otrreizējā pārstrāde tiks veikta saskaņā ar nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi šīs direktīvas prasībām. Pēc reģenerācijas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai vai otrreizējās pārstrādes ir jāapstiprina atbilstība šiem līdzvērtīgajiem nosacījumiem.

3.  Dalībvalstis neļauj sūtīt nevienu atkārtotai izmantošanai paredzētu EEI, ja to kā pilnībā darba kārtībā esošu nav sertificējusi kompetenta atzīta individuāla vai korporatīva iestāde un uz tās nav to apliecinoša marķējuma.

4.  Lai apstrādes darbībām ārpus Savienības būtu iespējama līdzvērtīga aizsardzības pakāpe, Komisija ne vēlāk kā līdz ...(24), izmantojot deleģētos aktus atbilstīgi 19. pantam un saskaņā ar 20. un 21. panta nosacījumiem, pieņem sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz 1. un 2. punktu, jo īpaši kritērijus līdzvērtīgu apstākļu novērtēšanai ▌.

▌

11. pants

Reģenerācijas mērķi 

1.  Dalībvalstis saskaņā ar 8., 9. un 10. pantu nodrošina, ka attiecībā uz visiem dalīti savāktiem un apstrādei vai sagatavošanai atkārtotai izmantošanai nosūtītajiem EEIA līdz 2011. gada 31. decembrim ražotāji sasniedz šādus minimālos mērķus: