(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam, ar ko atļauj ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību (05538/2011),

–  ņemot vērā lūgumu sniegt piekrišanu, ko Padome iesniedza saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 329. panta 1. punktu (C7-0044/2011),

–  ņemot vērā Reglamenta 74.g pantu un 81. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumu (A7-0021/2011),

A.  tā kā 2000. gadā Komisija pieņēma priekšlikumu Padomes regulai par Kopienas patentu (COM(2000)0412); tā kā šajā priekšlikumā bija sešas nodaļas ‐ i) I nodaļa par vispārējiem noteikumiem, ii) II nodaļa par patentu tiesībām, iii) III nodaļa par Kopienas patenta atjaunošanu, spēkā esamības periodu un atzīšanu par spēkā neesošu, iv) IV nodaļa par jurisdikciju un procedūru tiesvedībā saistībā ar Kopienas patentu, v) V nodaļa par ietekmi uz valstu tiesībām un vi) VI nodaļa, kas ietver nobeiguma noteikumus;

B.  tā kā priekšlikums balstījās uz EK līguma 308. pantu, kurā bija paredzēta apspriešanās ar Parlamentu un vienprātīgs balsojums Padomē;

C.  tā kā 2002. gada 10. aprīļa nostājā par priekšlikumu Padomes regulai par Kopienas patentu(1) Parlaments, ievērojot apspriežu procedūru, apstiprināja Komisijas priekšlikumu ar grozījumiem;

D.  tā kā drīz vien kļuva skaidrs, ka dažām dalībvalstīm bija īpašas problēmas, kas neļāva tām apstiprināt ierosināto regulu; tā kā it īpaši dažām dalībvalstīm nebija pieņemami tulkošanas noteikumi attiecībā uz Kopienas patentu, kā rezultātā Padome secināja, ka, ņemot vērā tulkošanas režīma jautājumu, Padome nespēj panākt politisku vienošanos par Komisijas priekšlikumu, jo nevar sasniegt vienprātību;

E.  tā kā 2006. gada 9. janvārī Komisija uzsāka apspriešanos par turpmāko patentu politiku Eiropā, saistībā ar ko Parlaments 2006. gada 12. oktobrī pieņēma rezolūciju(2);

F.  tā kā pēc tam, kad 2007. gada 3. aprīlī Komisija pieņēma paziņojumu par Eiropas patentu sistēmas stiprināšanu (COM(2007)0165), Padomē tika atsākta apspriešana;

G.  tā kā 2009. gada 4. decembrī Padome pieņēma secinājumus par galvenajām iezīmēm turpmākajai patentu sistēmai, kas balstīsies uz diviem pīlāriem ‐ i) izveidot vienotu patentu tiesvedības sistēmu un ii) izveidot ES patentu kā juridisku instrumentu, lai piešķirtu patentus, kas ir spēkā visā ES kopumā; tā kā Padome uzskatīja, ka šiem secinājumiem būtu jāveido daļa no vispārējās galīgās vienošanās par pasākumu kopumu patentu sistēmas uzlabošanai Eiropā, kas ietvertu Eiropas un ES Patentu tiesas (EEUPC) izveidi, ES patentu, tostarp atsevišķu regulu par tulkošanas kārtību, un ciešākas partnerattiecības starp Eiropas Patentu biroju un dalībvalstu centrālajiem rūpnieciskā īpašuma birojiem, kā arī attiecīgi nepieciešamos Eiropas Patentu konvencijas grozījumus;

H.  tā kā Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī izraisīja ES patenta izveides juridiskā pamata izmaiņas, ieviešot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 118. pantu, saskaņā ar ko: “Veidojot iekšējo tirgu vai nodrošinot tā darbību, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, ar ko ieviest Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību apliecinošus dokumentus, kuri nodrošinātu vienotu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību visā Savienībā, un centralizētas atļauju piešķiršanas, koordinācijas un uzraudzības kārtības izveidei visā Savienībā”;

I.  tā kā atbilstoši LESD 118. panta pirmajai daļai ES patentu kā Eiropas intelektuālā īpašuma tiesības var izveidot saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru; tā kā tomēr saskaņā ar LESD 118. panta otro daļu, lai pieņemtu valodas noteikumus attiecībā uz šādām tiesībām, Padomē ir jāievēro īpaša likumdošanas procedūra, kuras gaitā nepieciešams vienprātīgs lēmums;

J.  tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Komisija apstiprināja savu 2000. gada priekšlikumu(3); tā kā, lai paātrinātu procedūru un ļautu Padomei 2009. gada 4. decembra politiskos secinājumos oficiāli transponēt Padomes nostājā, kas būtu nākamais solis parastajā likumdošanas procedūrā, Parlaments 2010. gada 5. maija rezolūcijā par Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekmi uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām (COM(2009)0665) - “omnibuss”(4) apstiprināja savu 2002. gada nostāju kā pirmā lasījuma nostāju; tā kā Padome savus secinājumus nav transponējusi nostājā un attiecīgi turpmāko darbu pie ES patenta nevar veikt, pamatojoties uz Komisijas 2000. gada priekšlikumu;

K.  tā kā Komisija 2010. gada 30. jūnijā pieņēma priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Savienības patenta tulkošanas kārtību (COM(2010)0350), kas pamatojās uz Eiropas Patentu biroja pašreizējo valodu režīmu;

L.  tā kā, neraugoties uz vairākām sarunu kārtām, kas 2010. gadā notika Padomē, Konkurētspējas padomes sanāksmē 2010. gada 10. decembrī tika apstiprināts, ka pastāv nepārvaramas grūtības un vienprātīga lēmuma pieņemšana par tulkošanas kārtību nav iespējama ne tagad, ne tuvākajā nākotnē un ka ierosināto regulu mērķi ieviest vienotu patentaizsardzību visā Eiropas Savienībā nevar sasniegt saprātīgā laikposmā, piemērojot attiecīgos Līgumu noteikumus;

M.  tā kā vairākas dalībvalstis norādīja uz gatavību apsvērt iespēju izveidot vienotu patentu ciešākas sadarbības ietvaros;

N.  tā kā vairāk nekā deviņas dalībvalstis, iesniedzot pieprasījumu Komisijai saskaņā ar LESD 329. panta 1. punktu, ir paudušas nodomu izveidot ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi un pēc tam Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko atļauj ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību;

O.  tā kā Parlaments ir pārbaudījis atbilstību Līguma par Eiropas Savienību (LES) 20. pantam un LESD 326. līdz 334. pantam;

P.  tā kā saskaņā ar LES 20. pantu vismaz deviņas dalībvalstis var savā starpā izveidot ciešāku sadarbību jomās, kas nav Savienības ekskluzīvā kompetencē, un izmantot šajā nolūkā Savienības iestādes, kā arī īstenot šīs kompetences, piemērojot attiecīgos Līgumu noteikumus juridiski konsekventā veidā, ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar kārtību, kas noteikta minētajā pantā un LESD 326. līdz 334. pantā;

Q.  tā kā vienotas patentaizsardzības izveide nav iekļauta to jomu sarakstā, kurās Savienībai ir ekskluzīva kompetence saskaņā ar LESD 3. panta 1. punktu; tā kā juridiskais pamats Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību izveidei ir LESD 118. pants, kurā ir konkrēta atsauce uz iekšējā tirgus izveidi un darbību, kas ir viena no Savienības dalītās kompetences jomām saskaņā ar LESD 4. pantu; tā kā vienotas patentaizsardzības izveide, tostarp attiecībā uz piemērojamo tulkošanas kārtību, tādējādi ietilpst Savienības neekskluzīvas kompetences jomā;

R.  tā kā jo īpaši var uzskatīt, ka šīs ciešākās sadarbības mērķis ir veicināt Savienības mērķu sasniegšanu, aizsargāt tās intereses un pastiprināt integrācijas procesu LES 20. panta nozīmē, ņemot vērā Komisijas veikto ietekmes novērtējumu saistībā ar iepriekšminēto 2010. gada priekšlikumu regulai par Eiropas Savienības patenta tulkošanas kārtību, kurā norādīts, ka trūkst vienota patenta, kas nodrošinātu aizsardzību visā ES, kā rezultātā patentu sistēma ir sadrumstalota; tā kā šo sadrumstalotību izraisa tas, ka Eiropas patentu apstiprināšana atsevišķās dalībvalstīs ir sarežģīta un tai ir augstas izmaksas, kas var sasniegt 40 % no kopējām patentēšanas izmaksām Eiropā; tā kā vienotas patentaizsardzības izveide dalībvalstu grupai uzlabotu patentu aizsardzības līmeni, ļaujot iegūt vienādu patentaizsardzību visās iesaistīto dalībvalstu teritorijās, un novērstu izmaksas un sarežģītību attiecībā uz šīm teritorijām, tādējādi veicinot zinātnes un tehnoloģijas attīstību un iekšējā tirgus darbību;

S.  tā kā no pieredzes, kas gūta pirms šīs iniciatīvas, izriet, ka ierosinātais lēmums ir izstrādāts kā galējais līdzeklis un ka Savienība šādas sadarbības mērķus nevar sasniegt saprātīgā laikposmā;

T.  tā kā ir izpildītas arī LESD 326. līdz 334. panta prasības; tā kā ciešāka sadarbība veicinās pareizu iekšējā tirgus darbību, novēršot šķēršļus preču brīvai apritei, palīdzot novērst patenta pārkāpumus, iespējams, palielinot to izgudrotāju skaitu, kas cenšas aizsargāt patentu visā Savienībā, sniedzot vienlīdzīgu piekļuvi vienotai patentaizsardzībai visiem izgudrotājiem, inovatīviem uzņēmumiem un patentu īpašniekiem neatkarīgi no tā, vai tie nāk no iesaistītajām dalībvalstīm vai no neiesaistītajām dalībvalstīm, sniedzot visiem patentu īpašniekiem Savienībā pieejamu papildu instrumentu, uzlabojot pamatnosacījumus inovatīviem uzņēmumiem visā Savienībā un novēršot starp iesaistītajām dalībvalstīm pašreizējo sadrumstalotību, ko nosaka patenta tiesībās starp dalībvalstīm pastāvošās “robežas”;

U.  tā kā jo īpaši ciešāka sadarbība šajā jomā atbilst Līgumiem un Savienības tiesību aktiem, jo tā neietekmēs acquis, ņemot vērā, ka līdz šim tikai nedaudzi Savienības tiesību akti ir pieņemti saskaņā ar LESD 288. pantu, turklāt neviens no tiem neattiecas uz Eiropas intelektuālā īpašuma tiesību izveidi, kas paredzētu vienotu aizsardzību visā Savienībā; tā kā, izņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 6. jūlija Direktīvu 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā(5), Savienības līmenī nepastāv patentu materiālo tiesību tuvināšana un tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Regula (EK) Nr. 1610/96 par papildu aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem(6) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regula (EK) 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm(7) attiecas uz patenta termiņu pagarināšanu konkrētu veidu patentu jomās; tā kā ciešāka sadarbība patentu jomā neradīs diskrimināciju, jo piekļuve vienotajam patentam būs pieejama patentu sistēmas lietotājiem no visas Savienības;

V.  tā kā ciešāka sadarbība ievēros neiesaistīto dalībvalstu tiesības, kompetenci un pienākumus, jo iespēja iesaistīto dalībvalstu teritorijās saņemt vienotu patentaizsardzību neietekmē patentaizsardzības pieejamību vai nosacījumus neiesaistīto dalībvalstu teritorijās;

W.  tā kā LESD 328. panta 1. punktā paredzēts, ka ciešākā sadarbībā jebkurā laikā var iesaistīties visas dalībvalstis, kas to vēlas; tā kā Komisijai un ciešākā sadarbībā iesaistītajām dalībvalstīm būtu kopš paša sākuma jāveicina un arī vēlāk jāturpina veicināt un atbalstīt pēc iespējas lielāka dalībvalstu skaita iesaistīšanos;

X.  tā kā Parlamenta piekrišana attiecas uz konkrēto ciešāko sadarbību un neietekmē to, kuras dalībvalstis tajā iesaistīsies;

Y.  tā kā LESD 333. panta 2. pants ļauj Padomei (vai, precīzāk, tiem Padomes locekļiem, kuri pārstāv dalībvalstis, kas piedalās ciešākā sadarbībā) pieņemt lēmumu, kurā paredz, ka tā rīkosies saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, nevis izmantos īpašo likumdošanas procedūru, kas paredzēta LESD 118. panta otrajā daļā, atbilstoši kurai ar Parlamentu tikai apspriežas,

1.  piekrīt Padomes lēmuma projektam neatkarīgi no tā, kuras dalībvalstis iesaistīsies;

2.  aicina Padomi pieņemt lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 333. panta 2. punktu, nosakot, ka attiecībā uz priekšlikumu Padomes regulai, ar ko īsteno ciešāku sadarbību vienotas patentaizsardzības izveides jomā attiecībā uz valodas noteikumiem Eiropas intelektuālā īpašuma tiesībām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 118. panta otro daļu, tā rīkosies saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV C 127 E, 29.5.2003., 519. lpp. (2) OV C 308 E, 16.12.2006., 169. lpp. (3) COM(2009)0665. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0126. (5) OV L 213, 30.7.1998., 13. lpp. (6) OV L 198, 8.8.1996., 30. lpp. (7) OV L 152, 16.6.2009., 1. lpp.