Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/0101(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0019/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0019/2011

Debates :

PV 17/02/2011 - 4
CRE 17/02/2011 - 4

Balsojumi :

PV 17/02/2011 - 6.2
CRE 17/02/2011 - 6.2
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0062

Pieņemtie teksti
PDF 592kWORD 205k
Ceturtdiena, 2011. gada 17. februāris - Strasbūra
ES garantijas piešķiršana Eiropas Investīciju bankai attiecībā uz zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un garantijām projektiem, kurus īsteno ārpus Eiropas Savienības ***I
P7_TA(2011)0062A7-0019/2011
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts
 Pielikums
 Pielikums

Eiropas Parlamenta 2011. gada 17. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem, kurus īsteno ārpus Eiropas Savienības (COM(2010)0174 – C7-0110/2010 – 2010/0101(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0174),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 209. un 212. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7–0110/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta kontroles komitejas, Attīstības komitejas, Ārlietu komitejas, Ekonomikas un monetāro lietu komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A7-0019/2011),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 17. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. .../2011/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Eiropas Savienības
[Grozījums Nr. 1, ja nav norādīts citādi]
P7_TC1-COD(2010)0101

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. un 212. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(1),

tā kā:

(1)  Papildus tās galvenajai misijai ‐ finansēt ieguldījumus Eiropas Savienībā ‐ kopš 1963. gada Eiropas Investīciju banka (EIB) ir veikusi finansēšanas darījumus ārpus Eiropas Savienības, atbalstot Savienības ārpolitiku. Tādējādi ir iespējams ārējiem reģioniem pieejamos ES budžeta līdzekļus papildināt ar EIB finansiālajām iespējām par labu saņēmējvalstīm. Veicot šādus finansēšanas darījumus, EIB palīdz īstenot Savienības vispārējos pamatprincipus un politikas mērķus, tostarp veicina trešo valstu attīstību un Savienības labklājību jaunajos globālās ekonomikas apstākļos. Darījumiem, ko EIB īsteno, atbalstot Savienības ārpolitiku, arī turpmāk ir jāatbilst pareizas banku darbības praksei.

(2)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 209. pants saistībā ar LESD 208. pantu paredz, ka EIB atbilstīgi tās Statūtiem palīdz īstenot pasākumus, kas nepieciešami Savienības attīstības sadarbības politikas mērķu īstenošanai.

(3)  Lai atbalstītu Savienības ārējo darbību un nodrošinātu EIB iespēju finansēt ieguldījumus ārpus Savienības, neskarot tās kredītspēju, lielākajā daļā tās darījumu ārējos reģionos ir sekmīgi izmantota ES budžeta garantija, ko pārvalda Komisija.

(4)  Pēdējā ES garantija laikposmam no 2007. līdz 2011. gadam tika noteikta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 633/2009/EK (2009. gada 13. jūlijs), ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir Kopienas garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Kopienas(2).

(5)  Garantiju fonds ārējai darbībai (turpmāk “Garantiju fonds”), kas izveidots ar Padomes 2009. gada 25. maija Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009, ar ko izveido Garantiju fondu ārējai darbībai (Kodificēta versija)(3), sniedz likviditātes nodrošinājumu ES budžetam saistībā ar iespējamiem zaudējumiem EIB finansēšanas darījumos un citās ES ārējās darbībās.

(6)  Kā tas ir noteikts Lēmumā Nr. 633/2009/EK, Komisija un EIB ir sagatavojušas vidusposma pārskatu par EIB ārējo finansējumu, kas ir balstīts uz neatkarīgu ārēju novērtējumu, kura izpildi pārrauga “viedo ļaužu” uzraudzības grupa, uz ārēja neatkarīga konsultāciju uzņēmuma veiktu novērtējumu un konkrētiem EIB veiktiem novērtējumiem. 2010. gada 12. februārī uzraudzības grupa iesniedza Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un EIB ziņojumu ar tās secinājumiem un ieteikumiem.

(7)  Uzraudzības grupas ziņojumā tika secināts, ka ES garantija EIB ir efektīvs līdzeklis un spēcīgs politikas instruments ar lielu finansiālo un politisko ietekmi un ka tā būtu jāsaglabā, lai segtu politiskus un valsts riskus. Tika ierosināti konkrēti grozījumi Lēmumā Nr. 633/2009/EK, lai nodrošinātu maksimālu EIB ārējo darījumu pievienoto vērtību un efektivitāti.

(8)  Jaunās daudzgadu finanšu shēmas sagatavošanā būtu ievērojami jāpalielina summas, uz kurām attiecas ES garantija, lai saskaņā ar Lisabonas līgumu palielinātu ES darbības efektivitāti un atpazīstamību aiz tās robežām. [Grozījums Nr. 2]

(9)  To valstu saraksts, kuras ir tiesīgas vai potenciāli tiesīgas saņemt EIB finansējumu ar ES garantiju, ir atrodams šā lēmuma II pielikumā un, salīdzinot ar Lēmuma Nr. 633/2009/EK I pielikumā iekļauto sarakstu, ir papildināts.

(10)  Summām, kuras sedz ES garantija katrā reģionā, arī turpmāk vajadzētu būt pieļaujamajiem apjomiem, ko EIB var finansēt ar ES garantiju, nevis mērķlielumiem, kas EIB jāsasniedz.

(11)  EIB ārējo pilnvaru attiecināšana uz jaunām valstīm, nepārskatot ES garantētā EIB finansējuma maksimālo apmēru, faktiski samazinātu attiecīgajām valstīm pieejamo EIB ārējās darbības pilnvaru ietvaros piešķirto aizdevumu apmēru. Lai izvairītos no EIB darbības vājināšanās valstīs, kurās EIB veic ieguldījumus, minētie maksimālie apmēri būtu attiecīgi jāpielāgo.

(12)  Papildus reģionālajiem pieļaujamajiem apjomiem fakultatīvas pilnvaras (“pilnvaras klimata pārmaiņu jomā”) EUR 2 000 000 000 apmērā būtu jāaktivizē un jāpiešķir kā summa, kura paredzēta EIB finansēšanas darījumu atbalstam jomās, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un adaptāciju klimata pārmaiņām, visos reģionos, uz kuriem attiecas pilnvaras. EIB, cieši sadarbojoties ar Komisiju, varētu nodrošināt īpašās zināšanas un resursus, lai atbalstītu valsts iestādes un privāto sektoru cīņā pret klimata pārmaiņām un pēc iespējas lietderīgākā pieejamā finansējuma izmantošanā. Saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanas un adaptācijas projektiem EIB resursi, ciktāl iespējams, būtu jāpapildina ar koncesijas līdzekļiem, kas ir pieejami no ES budžeta, efektīvi un konsekventi apvienojot piešķīrumus un aizdevumus, kas paredzēti klimata pārmaiņu pasākumu finansēšanai ES ārējās palīdzības kontekstā. Šajā sakarā ir lietderīgi noteikt, ka Komisijas gada pārskatā, kas iesniedzams Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāiekļauj sīki izstrādāts ziņojums par finanšu instrumentiem, kas izmantoti šo projektu finansēšanā, norādot saskaņā ar fakultatīvajām pilnvarām piešķirtā EIB finansējuma apmēru un atbilstošo piešķīrumu apmēru.

(13)  Tiesības saņemt ES garantētu EIB finansējumu klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumiem varētu ierobežot valstīm, kuras saskaņā ar Padomes novērtējumu nav apņēmušās izpildīt atbilstošus ar klimata pārmaiņām saistītus mērķus. Padome var noteikt šādus ierobežojumus pirms EIB piešķir finansējumu attiecīgajām valstīm saskaņā ar Pilnvarām saistībā ar klimata pārmaiņām. Padomei pirms lēmuma par šādu ierobežojumu noteikšanu būtu jāapspriežas ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju.

(14)   EIB būtu jāsagatavojas mikrokredītu finansēšanas iespējamai īstenošanai sākot ar 2014. gadu, lai uzlabotu vistrūcīgāko iedzīvotāju iespējas piekļūt banku finansējumam, izstrādātu labklājību veicinošus mikroprojektus un samazinātu nabadzību. [Grozījums Nr.3]

(15)  EIB vajadzētu būt iespējām, vienojoties ar Komisiju, reinvestēt riska kapitāla un īpašu aizdevumu atmaksas, kas iegūtas no senākiem darījumiem, lai finansētu jaunus tāda paša veida darījumus par labu partnervalstīm, kā ierosinājusi Komisija priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai(4).

(16)  Būtu jāparedz zināma elastība attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu reģioniem saistībā ar pilnvarām klimata pārmaiņu jomā, lai būtu iespējams pēc iespējas ātrāk un efektīvāk izmantot trīs gadu periodā (2011.–2013. g.) pieejamo finansējumu, vienlaikus cenšoties nodrošināt līdzsvarotu sadalījumu ▌ reģioniem visā attiecīgajā laikposmā, pamatojoties uz ārējās palīdzības prioritātēm, kas noteiktas saskaņā ar vispārējām pilnvarām.

(17)  ▌Novērtēšanā tika konstatēts, ka, lai arī EIB darījumi novērtējuma aptvertajā periodā (2000.–2009. gads) kopumā bija īstenoti saskaņā ar ES ārējo politiku, saikne starp ES politikas mērķiem un to, kā tos reāli īsteno EIB, būtu jānostiprina, kā arī jāpadara skaidrāka un strukturētāka.

(18)  Lai uzlabotu pilnvaru saskaņotību, nodrošinātu, ka EIB ārējās finansēšanas darbības ir vairāk vērstas uz ES politikas atbalstīšanu, un lai saņēmēji gūtu maksimālu labumu, ar šo lēmumu būtu jānosaka horizontāli augsta līmeņa mērķi (pilnvaru ietvaros) attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem visās valstīs, kas ir tiesīgas pretendēt uz finansējumu, balstoties uz EIB salīdzinoši stiprajām pusēm jomās, kurās tā sevi ir sekmīgi pierādījusi. Tādējādi visos reģionos, uz kuriem attiecas šis lēmums, EIB būtu jāfinansē projekti jomās, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un adaptāciju tām, sociālās un ekonomikas infrastruktūras jomās (jo īpaši transporta, enerģētikas, tai skaitā atjaunojamo energoresursu, jaunu energoavotu pētniecības un izstrādes, energoapgādes drošības, enerģētikas infrastruktūras, vides infrastruktūras, tai skaitā ūdensapgādes un kanalizācijas, jomās, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā) un vietējā privātā sektora attīstības jomā, it īpaši atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus (MVU). Vajadzētu atcerēties, ka, uzlabojot MVU piekļuvi finansējumam, ir iespējams būtiski veicināt ekonomikas attīstību un bezdarba novēršanu. Šajās jomās EIB finansēšanas darījumu pamatmērķim būtu jābūt reģionālai integrācijai starp partnervalstīm, tostarp pirmspievienošanās valstu, kaimiņvalstu un Savienības ekonomiskajai integrācijai. EIB var atbalstīt ES klātbūtni partnervalstīs ar tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem, kas veicina tehnoloģiju un zināšanu nodošanu, ieguldot minētajās jomās ar ES garantiju vai pati uzņemoties risku.

(19)  Lai efektīvi palīdzētu MVU, EIB valstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu, būtu jāsadarbojas ar vietējām finanšu starpniekiestādēm, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka daļa no finanšu līdzekļiem tiek nodota to klientiem, pārbaudītu klientu projektu atbilstību ES mērķiem attīstības jomā un nodrošinātu pievienoto vērtību salīdzinājumā ar tirgū pieejamo finansējumu. Finanšu starpnieku darbībām, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu MVU, vajadzētu būt pilnīgi pārredzamām, un par tām būtu regulāri jāziņo EIB.

(20)  Lai gan EIB spēku joprojām nodrošina tās darbība investīciju bankas statusā, saskaņā ar šo lēmumu EIB būtu jāveido tās ārējo darbību ietekme uz attīstību, cieši sadarbojoties ar Komisiju un pakļaujoties Eiropas Parlamenta demokrātiskai kontrolei, un jāievēro principi, kas pausti Eiropas konsensā attīstības jomā un LESD 208. pantā, kā arī palīdzības efektivitātes principi, kas izklāstīti 2005. gada Parīzes deklarācijā un 2008. gada Akras rīcības programmā. To vajadzētu īstenot, veicot virkni konkrētu pasākumu, jo īpaši palielinot tās spēju novērtēt projektu vides, sociālos un attīstības aspektus, tai skaitā cilvēktiesību ievērošanas un ar konfliktiem saistītus riskus, un veicinot vietēja līmeņa konsultācijas ar valsts sektora iestādēm un pilsonisko sabiedrību. Īstenojot pienācīgi uzraudzību attiecībā uz projektiem, EIB būtu jāuzliek projekta virzītājam pienākums veikt vietēju apspriešanos un izpaust tās rezultātus sabiedrībai. Turklāt bankai būtu vairāk jāpievēršas jomām, kurās tai ir no Eiropas Savienībā veiktajiem finansēšanas darījumiem gūta pieredze un kuras sekmēs attiecīgās valsts turpmāku attīstību, piemēram, cita starpā MVU un saimniecisko mikrovienību iespējām izmantot finanšu pakalpojumus, vides infrastruktūrai, tai skaitā ūdenssaimniecībai un kanalizācijai, ilgtspējīgam transportam un klimata pārmaiņu mazināšanai, un jo īpaši atjaunojamiem energoresursiem. Finansēt var arī projektus veselības un izglītības jomā, jo īpaši infrastruktūras projektus, ja tiem ir skaidra pievienotā vērtība. EIB arī pakāpeniski būtu jānostiprina tās atbalsta darbības ▌jomā, kas saistīta ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, attiecīgos gadījumos sadarbojoties ar ▌starptautiskām finanšu iestādēm un Eiropas divpusējām finanšu iestādēm. Lai to panāktu, ir nepieciešama piekļuve koncesiju līdzekļiem un EIB ārējām darbībām saprātīgā laikposmā jāpiesaista aizvien vairāk specializētu cilvēkresursu. EIB darbībai arī jāpapildina ES mērķi un prioritātes, kas saistītas ar iestāžu veidošanu un nozaru reformām. Visbeidzot, EIB būtu jānosaka rezultativitātes rādītāji, kas būtu saistīti ar projektu attīstības un vides aspektiem un to rezultātiem.

(21)  Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, tika izveidots jauns amats ‐ Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos/Komisijas priekšsēdētāja vietnieks (Augstais pārstāvis), ‐ ar mērķi vairot Savienības ārējo attiecību ietekmi un saskaņotību ▌.

(22)  Pēdējos gados Savienības ārējo attiecību politika ir paplašināta un nostiprināta. Tas jo īpaši attiecas uz pirmspievienošanās stratēģiju, Eiropas kaimiņattiecību politiku, ES stratēģiju Vidusāzijai un atjaunotajām partnerībām ar Latīņameriku un Dienvidaustrumāziju, kā arī Savienības stratēģiskajām partnerībām ar Krieviju, Ķīnu un Indiju. Tas attiecas arī uz Savienības attīstības politiku, kas tagad ir paplašināta un aptver visas jaunattīstības valstis. Kopš 2007. gada Savienības ārējām attiecībām sniedz atbalstu arī ar jaunajiem finanšu instrumentiem, proti, pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA), Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentu (ENPI), attīstības sadarbības instrumentu (DCI), Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR) un stabilitātes instrumentu.

(23)  Ņemot vērā EĀDD izveidošanu un, stājoties spēkā šim lēmumam, Komisijai un EIB būtu jāgroza Saprašanās memorands par sadarbību un koordināciju reģionos, kas minēts Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmumā 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas(5), un attiecīgā gadījumā, kā arī ar Augstā pārstāvja piekrišanu jauno saprašanās memorandu būtu jāattiecina uz EĀDD, it īpaši attiecībā uz jautājumiem par regulāru un sistemātisku EIB un Komisijas stratēģijas līmeņa dialogu, kurā būtu jāiekļauj EĀDD, un citiem aspektiem, kas ir EĀDD kompetencē.

(24)  EIB darbību pirmspievienošanās valstīs īsteno saskaņā ar pievienošanās partnerību un Eiropas partnerību regulējumu, kurā norādītas prioritātes katrai valstij un Kosovai(6), lai sekmīgi tuvinātos Savienībai, un kurā noteikts pamats ES palīdzībai. Stabilizācijas un asociācijas process (SAP) ir politiskais pamats ES attiecībām ar Rietumbalkānu valstīm. Tas ir balstīts uz progresīvu partnerību, kurā Savienība piedāvā tirdzniecības koncesijas, ekonomisko un finansiālo palīdzību un līgumattiecības, izmantojot stabilizācijas un asociācijas nolīgumus (SAN). Pirmspievienošanās finansiālā palīdzība, izmantojot IPA, sekmē kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu sagatavošanos saistībām un uzdevumiem, kas saistīti ar dalību Savienībā. Ar šo palīdzību tiek atbalstīts reformu process, tai skaitā sagatavošanās darbi iespējamai dalībai. Tās uzmanības centrā ir iestāžu veidošana, tiesību aktu saskaņošana ar Savienības acquis, sagatavošanās ES politikas un instrumentu izmantošanai un tādu pasākumu veicināšana, ar ko sekmē ekonomisko konverģenci.

(25)  Saskaņā ar LESD 209. panta 3. punktu EIB būtu jācenšas netieši atbalstīt 2015. gada Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu visos reģionos, kuros tā darbojas.

(26)  EIB darbība valstīs, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, jāīsteno saskaņā ar minēto politiku, kas paredz, ka Savienības mērķis ir izveidot īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai radītu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības, piemēram, demokrātija, tiesiskums, laba pārvaldība un cilvēktiesību ievērošana, un kuru raksturo ciešas un mierīgas uz sadarbību balstītas attiecības. Lai sasniegtu šos mērķus, Savienība un tās partnervalstis īsteno kopīgi saskaņotus divpusējus rīcības plānus, kuros noteikts prioritāšu kopums, tai skaitā prioritātes saistībā ar politikas, drošības, tirdzniecības, ekonomikas, vides un sociālajiem jautājumiem, kā arī transporta un enerģētikas tīklu integrācijas prioritātes, piemēram, gāzes cauruļvadu projekts “Nabucco” un citi Savienībai īpaši nozīmīgi gāzes cauruļvadu projekti. Savienība Vidusjūrai, ES Baltijas jūras reģiona stratēģija, Austrumu partnerība un Melnās jūras reģiona sinerģija ir daudzpusējas un reģionālas iniciatīvas, kas papildina Eiropas kaimiņattiecību politiku un kuru mērķis ir sekmēt sadarbību starp Eiropas Savienību un tādu attiecīgo kaimiņvalstu grupu, kurām ir kopīgas problēmas un/vai ģeogrāfiskā vide. Savienība Vidusjūrai plāno atsākt Eiropas un Vidusjūras reģiona integrācijas procesu, visās Vidusjūras piekrastes valstīs atbalstot savstarpēju ekonomikas, sociālo un vides attīstību, un atbalsta sociālekonomiskās attīstības uzlabošanu, solidaritāti, reģionālo integrāciju, ilgtspējīgu attīstību un zināšanu uzkrāšanu, uzsverot nepieciešamību paplašināt sadarbību, lai sniegtu atbalstu reģionāliem un starpvalstu projektiem. Savienība Vidusjūrai it īpaši atbalsta jūrasceļu attīstību un autoceļu būvi, Vidusjūras attīrīšanu, Vidusjūras reģiona Saules enerģijas izmantošanas plānu, iniciatīvu ekonomiskās aktivitātes veicināšanai Vidusjūras reģionā, civilo aizsardzību un Eiropas un Vidusjūras reģiona universitāti. ES Baltijas jūras reģiona stratēģija sekmē ilgtspējīgus vides apstākļus un optimālu ekonomikas un sociālo attīstību Baltijas jūras reģionā. Austrumu partnerības mērķis ir radīt nepieciešamos apstākļus, lai paātrinātu politisku saišu iedibināšanu un sekmētu ekonomikas integrāciju starp Savienību un austrumu partnervalstīm, ko var sasniegt tikai tad, ja visas Austrumu partnerības valstis ievēro demokrātijas un tiesiskuma principus un cilvēktiesības. Krievijas Federācija un Savienība ir izveidojušas plašu stratēģisko partnerību (nošķirama no Eiropas kaimiņattiecību politikas), kuras ietvaros tiek veidotas kopējās telpas un plāni. Daudzpusējā līmenī to papildina Ziemeļu dimensija, kas nodrošina regulējumu sadarbībai starp Savienību, Krieviju, Norvēģiju un Islandi.

(27)  EIB darbība Latīņamerikā būtu jāīsteno Savienības, Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu stratēģiskās partnerības ietvaros. Kā tas ir uzsvērts 2009. gada septembra Komisijas paziņojumā “Eiropas Savienība un Latīņamerika: globālo procesu dalībnieku partnerība”(7), ES prioritātes sadarbībā ar Latīņamerikas valstīm ir reģionālās integrācijas sekmēšana un nabadzības un sociālās nevienlīdzības izskaušana, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību. Šo politikas mērķu īstenošana būtu jāveicina, ņemot vērā Latīņamerikas valstu dažādo attīstības līmeni. ES un Latīņamerikas kopējo interešu jomās būtu jāveido divpusējs dialogs, tai skaitā par vidi, klimata pārmaiņām un katastrofu riska mazināšanu, kā arī enerģētiku, zinātni, pētniecību, augstāko izglītību, tehnoloģiju un inovāciju.

(28)  EIB būtu aktīvi jādarbojas Āzijā ‐ gan valstīs ar strauju ekonomisko izaugsmi, gan arī nabadzīgākās valstīs. Šajā neviendabīgajā reģionā Savienība stiprina stratēģiskās partnerības ar Ķīnu un Indiju un risina sarunas par jauniem partnerības un brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Dienvidaustrumāzijas valstīm. Vienlaikus sadarbība attīstības jomā joprojām ir prioritāte Savienības attiecībās ar Āziju. ES attīstības stratēģija Āzijas reģionā ir vērsta uz nabadzības izskaušanu, atbalstot plašu, ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, veicinot labvēlīgu vidi un apstākļus reģionālai tirdzniecībai un integrācijai, palielinot politisko un sociālo stabilitāti, kā arī atbalstot 2015. gada Tūkstošgades attīstītības mērķu sasniegšanu. Tiek kopīgi īstenoti politikas mērķi, lai risinātu kopīgas problēmas, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu attīstību, drošību un stabilitāti, pārvaldību un cilvēktiesībām, kā arī dabas un cilvēka radītu katastrofu novēršanu un reaģēšanu uz tām.

(29)  ES stratēģija jaunām partnerattiecībām ar Vidusāziju, ko Eiropadome pieņēma 2007. gada jūnijā, ir stiprinājusi reģionālu un divpusēju dialogu un ES sadarbību ar Vidusāzijas valstīm reģionam svarīgos jautājumos, kas saistīti, piemēram, ar nabadzības mazināšanu, ilgtspējīgu attīstību un stabilitāti. Stratēģijas īstenošanas rezultātā ir panākts būtisks progress cilvēktiesību, tiesiskuma, labas pārvaldības, demokrātijas, izglītības, ekonomikas attīstības, tirdzniecības un ieguldījumu, enerģētikas un transporta un vides politikas jomās.

(30)  EIB darbība Dienvidāfrikā būtu jāīsteno saskaņā ar ES un Dienvidāfrikas valsts stratēģijas dokumentu. Galvenās stratēģijas dokumentā noteiktās jomas ir darbavietu radīšana un pakalpojumu sniegšanas un sociālās kohēzijas spēju pilnveidošana. EIB darbības Dienvidāfrikā ir veiktas, papildinot Komisijas attīstības sadarbības programmu, t. i., EIB koncentrējoties uz atbalstu privātajam sektoram un ieguldījumiem infrastruktūras un sociālo pakalpojumu paplašināšanā (mājokļi, elektroapgāde, dzeramā ūdens attīrīšanas projekti un pašvaldību infrastruktūra). Dienvidāfrikas valsts stratēģijas dokumenta vidusposma pārskatā ir sniegts priekšlikums darbības klimata pārmaiņu jomā papildināt ar pasākumiem, kas atbalsta “zaļu darbavietu” izveidi.

(31)  Lai attiecīgajos reģionos palielinātu visa ES sniegtā atbalsta saskaņotību, būtu jāatrod iespējas EIB finansējumu pēc vajadzības un atbilstošā veidā apvienot ar ES budžeta resursiem, piemēram, ar garantiju, riska kapitāla un procentu likmju subsīdiju, ieguldījumu līdzfinansējuma formā, līdztekus tehniskai palīdzībai projektu sagatavošanā un īstenošanā izmantojot IPA, ENPI, Stabilitātes instrumentu, EIDHR un DCI. Visos gadījumos, kad kopā ar EIB finansējumu izmanto citus ES budžeta līdzekļus, visos lēmumos par finansējumu būtu skaidri jānorāda izmantojamie līdzekļi. Komisijas gada pārskatā par saskaņā ar šo lēmumu veiktajām EIB finansēšanas darbībām, kas iesniedzams Eiropas Parlamentam un Padomei, ir detalizēti jāuzskaita budžeta resursi un finanšu instrumenti, kuri izmantoti kopā ar EIB finansējumu. Nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būtu jāizveido lielāka sinerģija starp ES finansēšanas instrumentiem un EIB ārējās darbības pilnvarām.

(32)  Būtu jānodrošina, ka visos līmeņos ‐ no sākotnējās stratēģiskās plānošanas līdz pat projekta īstenošanai uz vietas ‐ EIB ārējās finansēšanas darījumi atbilst ES ārējo attiecību politikai šajā lēmumā noteiktajiem augsta līmeņa mērķiem, kā arī sekmē to īstenošanu. Lai palielinātu ES ārējo darbību saskaņotību, arī turpmāk vajadzētu stiprināt politiskais un stratēģiskais dialogs starp Komisiju, EĀDD un EIB. Tādā pašā nolūkā būtu jāuzlabo sadarbība un savlaicīga informācijas apmaiņa starp EIB, Komisiju un EĀDD darba gaitā. EIB birojiem, kas atrodas ārpus Savienības, pēc iespējas ir jāatrodas ES delegāciju telpās, lai sekmētu minēto sadarbību un samazinātu darbības izmaksas. Īpaša nozīme ir viedokļu apmaiņai starp EIB, Komisiju un EĀDD plānošanas dokumentu sagatavošanas procesa sākumā, lai maksimāli veicinātu šo triju ES iestāžu darbības sinerģiju.

(33)  Praktiskie pasākumi vispārējo pilnvaru mērķu sasaistei ar to īstenošanu būtu jāizklāsta reģionālās darbības vadlīnijās ▌. Lai izstrādātu šādas vadlīnijas, kas ir vispārēji piemērojamas un papildina šo lēmumu, Komisijai, cieši sadarbojoties ar EIB un jautājumos, kas ietilpst EĀDD kompetencē - ar ĒĀDD, vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Īpaši svarīgi ir, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Šīm vadlīnijām būtu jābalstās uz plašāku ES politikas kontekstu attiecībā uz katru reģionu, jāatspoguļo ES valstu stratēģijas un jābūt vērstām uz to, lai nodrošinātu, ka ar EIB finansējumu tiek sniegts papildu atbalsts attiecīgām ES palīdzības politikas jomām, programmām un instrumentiem dažādos reģionos. Šīs vadlīnijas būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Komisijas ikgadējo ziņojumu sniegšanas praksi attiecībā uz EIB ārējās darbības pilnvarām.

(34)  Apspriežoties ar Komisiju, EIB būtu jāsagatavo provizoriska daudzgadu programma par plānoto EIB parakstīto finansēšanas darījumu apjomu, lai nodrošinātu pareizu budžeta plānošanu attiecībā uz Garantiju fonda finansējumu un EIB plānoto finansēšanas darījumu apmēra atbilstību šajā lēmumā paredzētajiem maksimālajiem apmēriem. Sagatavojot regulārus budžeta plānus, ko nosūta budžeta lēmējinstitūcijai, Komisijai būtu jāņem vērā minētais plāns.

(35)  Komisijai, ņemot vērā uzkrāto pozitīvo pieredzi, līdz 2012. gada vidum būtu jāierosina “ES sadarbības un attīstības platformas” izveides iespējas, lai optimizētu un racionalizētu to mehānismu darbību, kuru mērķis ir arvien vairāk apvienot dotācijas un aizdevumus ārējos reģionos. Šāda priekšlikuma pamatā vajadzētu būt ietekmes novērtējumam, kurā norāda minētās platformas izmaksas un ieguvumus. Šajā procesā Komisijai būtu jāapspriežas ar EIB, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB), kā arī citām Eiropas daudzpusējām un divpusējām finanšu iestādēm. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizveido darba grupa, kurā būtu dalībvalstu pārstāvji, Eiropas Parlamenta deputāti, EIB un vajadzības gadījumā arī citu ES sadarbības un attīstības jomā strādājošu institūciju pārstāvji. Šādai platformai Komisijas vadībā būtu jāsekmē sinerģija, informācijas apmaiņa par projekta informācijas kanāliem un savstarpējas paļāvības pasākumi, balstoties uz dažādu iestāžu salīdzinošām priekšrocībām, vienlaikus ņemot vērā ES iestāžu lomu un prerogatīvas ES budžeta izpildē un finansējošo institūciju aizdevumu izmantošanā. Šāda platforma būs īpaši izdevīga, finansējot uz attīstību vērstus projektus vai projektus klimata pārmaiņu mazināšanai.

(36)  Būtu jāmudina EIB veikt izmaksu un ieguvumu analīzi ar mērķi pakāpeniski iedalīt ārējos darījumus atbilstoši ģeogrāfiskajam izvietojumam, lai labāk pielāgotos katra reģiona īpašajām vajadzībām un veicinātu partnervalstu dalību un līdzatbildību finansējuma praktiskajā pārvaldībā un attiecīgo projektu finansiālajā uzraudzībā. Atkarībā no minētās analīzes rezultātiem EIB būtu jāapsver šā procesa sākšana, sadalot Vidusjūras reģiona darbības, kuras līdz šim tika veiktas vienkopus, izmantojot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu Ieguldījumu un partnerības instrumentu (FEMIP), un izveidojot Eiropas un Vidusjūras reģiona līdzattīstības finanšu iestādi, kurā EIB būtu galvenais akcionārs. Īpašajā Vidusjūras reģiona gadījumā šādas institucionālas pārmaiņas ļautu EIB uzlabot darbības efektivitāti Vidusjūras reģiona valstīs, kļūt pamanāmākai un sniegt lielāku finansiālo atbalstu Savienības prioritārajām iniciatīvām Vidusjūras reģionā. EIB būtu arī jāatbalsta ar “Invest in Med” programmu, kas ļauj efektīvi sadarboties ar uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem partnervalstīs.

(37)  Būtu jārosina EIB plašāk īstenot darījumus un dažādot finanšu instrumentus ārpus Savienības, neizmantojot ES garantiju, lai tādējādi veicinātu iespēju izmantot garantiju valstīm un projektiem ar sliktu piekļuvi tirgum, jo šādos gadījumos garantijas izmantojumam būtu lielāka pievienotā vērtība. Tāpēc, un arī lai atbalstītu ES ārējo attiecību politikas mērķu sasniegšanu, EIB būtu jāpalielina to aizdevumu apjoms, ko tā izsniedz uz savu risku, jo īpaši pirmspievienošanās valstīs un valstīs, uz kurām attiecas kaimiņattiecību politika, un citu reģionu valstīs, kurām piešķirts investīciju līmeņa reitings, kā arī valstīs, kam piešķirts zemāks reitings, ja EIB ir pienācīgas trešo pušu garantijas. Vienojoties ar Komisiju, EIB būtu jāizstrādā politika, kā tiks pieņemti lēmumi par to, vai projektu finansēs saskaņā ar pilnvarām, izmantojot ES garantiju, vai pašai EIB uzņemoties risku. Šādā politikā īpaši jāņem vērā attiecīgo valstu un projektu kredītspēja. Atjaunojot ārējās darbības pilnvaras laikposmam pēc 2013. gada, būtu jāpārskata šī politika un to valstu saraksts, kuras ir tiesīgas saņemt aizdevumus ar garantiju, ņemot vērā ietekmi, ko rada Garantiju fonda uzkrājumu veidošana.

(38)  Ja EIB ir pieejamas attiecīgas garantijas, tā būtu jāmudina valstīs, kurās tā darbojas, veikt vairāk darījumus ar reģionālajām vai pašvaldību sabiedrībām.

(39)  EIB būtu jāpaplašina piedāvāto jauno un inovatīvo finanšu instrumentu klāsts, tostarp vairāk koncentrējoties uz garantiju instrumentu izstrādi. Turklāt būtu jārosina EIB izsniegt aizdevumus vietējā valūtā un emitēt vērtspapīrus vietējos tirgos ar nosacījumu, ka partnervalstis ievieš nepieciešamās strukturālās reformas, jo īpaši finanšu nozarē, kā arī veic citus pasākumus EIB darbības sekmēšanai.

(40)  Lai nodrošinātu, ka EIB ievēro prasības, kas izriet no tai piešķirtajām pilnvarām rīkoties reģionos un apakšreģionos, EIB ārējām darbībām pienācīgā laikposmā būtu jāpiesaista pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi. Tādējādi noteikti būtu nepieciešamas pietiekamas iespējas atbalstīt ES attīstības sadarbības mērķu īstenošanu, vairāk koncentrēties uz EIB darbību vides, sociālo un attīstības aspektu ex-ante novērtēšanu un efektīvi uzraudzīt projektu īstenošanu. Ir jāsaglabā iespējas vēl vairāk sekmēt efektivitāti un lietderīgumu un aktīvi jāmeklē sinerģijas iespējas.

(41)  Finansēšanas darījumos ārpus Savienības, kas ietilpst šā lēmuma darbības jomā, EIB būtu jācenšas vēl vairāk stiprināt koordināciju un sadarbību ar IFI un EBFI ▌, tostarp sadarbību, ievērojot konkrētu nozaru prasības un savstarpēju paļāvību attiecībā uz procedūrām, kā arī veicināt kopīga līdzfinansējuma izmantojumu un līdzdalību plaša mēroga iniciatīvās, piemēram, tādās, kas veicina atbalsta koordināciju un efektivitāti. Īstenojot šādu koordināciju un sadarbību, vajadzētu spēt izvairīties no projektu dublēšanās un nevēlamas konkurences saistībā ar ES finansētiem projektiem. Īstenojot šos pasākumus, jāievēro savstarpīguma princips ▌. Finansēšanas darījumiem, ko EIB veic, īstenojot sadarbības nolīgumus ar citām IFI un divpusējām finanšu iestādēm, ir jāatbilst šajā lēmumā izklāstītajiem principiem.

(42)  EIB un ERAB jo īpaši būtu jāuzlabo sadarbība ar citām Eiropas finanšu iestādēm kopīgas intervences valstīs ārpus Savienības. Ir noslēgts trīspusējs saprašanās memorands starp Komisiju, EIB un ERAB attiecībā uz visām tām valstīm ārpus ES, kurās šīs iestādes veic darbību. Tiek sagaidīts, ka šis memorands novērsīs EIB un ERAB savstarpēju konkurenci, kā arī ļaus strādāt savstarpēji papildinošā veidā, labāk izmantojot to attiecīgās salīdzinošās priekšrocības. Šajā memorandā būtu jāparedz arī abu banku procedūru tuvināšana saprātīgā laikposmā. Laika gaitā būtu jāapsver ciešākas saiknes izveidošana starp šīm divām bankām, kurās vairākumā ir Eiropas kapitāls, lai tādējādi optimizētu Eiropas ārējās darbības finansēšanas instrumentus.

(43)  Vajadzētu nostiprināt EIB ziņošanu un informācijas sniegšanu Komisijai, lai Komisija varētu uzlabot gada pārskatu, kas iesniedzams Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem, kuri veikti saskaņā ar šo lēmumu. Jo īpaši pārskatā būtu jābūt novērtētai EIB finansēšanas darījumu atbilstībai šim lēmumam, ņemot vērā darbības vadlīnijas, un tajā jāietver sadaļas par EIB pievienoto vērtību, piemēram, par atbalstu ES ārpolitikai, pilnvaru nosacījumiem, finansēto darījumu kvalitāti un finanšu līdzekļu nodošanu klientiem, un sadaļas par sadarbību ar Komisiju, ERAB, citām IFI un divpusējiem līdzekļu devējiem, tostarp par līdzfinansējumu. Pārskatā būtu arī jānovērtē, kā EIB, sagatavojot un uzraugot finansētos projektus, ir ņēmusi vērā ekonomisko, finanšu, vides un sociālo ilgtspēju. Tajā vajadzētu būt arī īpašai sadaļai ar detalizētu novērtējumu par EIB veiktajiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību pašreizējiem pilnvaru noteikumiem saskaņā ar Lēmumu Nr. 633/2009/EK, īpaši pievēršoties EIB darījumiem, kuros izmanto īpašam mērķim izveidotus sabiedrības, kas atrodas ārzonu finanšu centros. Īstenojot finansēšanas darījumus, EIB būtu jānodrošina, ka tās politika attiecībā uz vāji regulētām vai sadarbībā neieinteresētām jurisdikcijām tiek atbilstoši piemērota, lai sekmētu starptautisko cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Pārskatā būtu jāiekļauj novērtējums par projektu sociālajiem un ar attīstības jomu saistītajiem aspektiem. Pārskats būtu jāpublisko, tādējādi ļaujot pilsoniskajai sabiedrībai un saņēmējvalstīm izteikt par to viedokli. Attiecīgos gadījumos pārskatā vajadzētu ietvert norādes uz ievērojamām apstākļu izmaiņām, kas attaisnotu turpmākus grozījumus pilnvarās pirms perioda beigām. Pārskatā jo īpaši būtu jāiekļauj detalizēts sadalījums par visu EIB finansējumu, kas veikts saskaņā ar šo lēmumu kopā ar visiem ES finanšu resursiem un citiem līdzekļu devējiem, tādējādi sniedzot sīki izstrādātu pārskatu par veikto finanšu darījumu finansiālo ietekmi.

(44)  EIB finansēšanas darījumi arī turpmāk būtu pārvaldāmi saskaņā ar EIB noteikumiem un kārtību, tai skaitā ar atbilstīgiem kontroles pasākumiem un pasākumiem, kuru mērķis ir nepieļaut izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem un procedūrām saistībā ar Revīzijas palātu un Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroju (OLAF).

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

ES garantija

1.  Eiropas Savienība piešķir Eiropas Investīciju bankai (EIB) ES budžeta garantiju darījumiem, kas veikti ārpus Savienības (turpmāk “ES garantija”). ES garantija tiek piešķirta kā vispārēja garantija maksājumiem, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas par aizdevumiem un aizdevumu garantijām saistībā ar EIB ieguldījumu projektiem, kam šādu garantiju var piešķirt saskaņā ar 2. punktu. EIB darbība finansēšanas jomā atbilst vispārējiem pamatprincipiem un veicina Savienības ārējās darbības un politikas mērķu sasniegšanu.

2.  ES garantiju ir tiesīgi saņemt EIB aizdevumi un aizdevumu garantijas ieguldījumu projektiem valstīs, uz kurām attiecas šis lēmums, kas ir piešķirti saskaņā ar EIB noteikumiem un procedūrām, tostarp saskaņā ar EIB paziņojumu par sociālajiem un vides standartiem, un sekmē attiecīgus ES ārpolitiskos mērķus, gadījumos, kad EIB finansējums ir piešķirts saskaņā ar parakstītu nolīgumu, kura darbības laiks nav beidzies un kurš nav atcelts (turpmāk “EIB finansēšanas darījumi”).

3.  ES garantijas maksimālais segums ir 65 % no EIB finansēšanas darījumiem piešķirto aizdevumu un garantiju kopsummas, atskaitot atmaksātās summas un pieskaitot visas saistītās summas.

4.  ES garantija sedz EIB finansēšanas darījumus, kas parakstīti laikposmā no 2007. gada 1. februāra līdz 2013. gada 31. decembrim. EIB finansēšanas darījumi, kas parakstīti saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/1016/EK, Padomes Lēmumu 2008/847/EK (2008. gada 4. novembris) par Vidusāzijas valstu tiesībām saskaņā ar Lēmumu 2006/1016/EK, ar ko Eiropas Investīciju bankai paredz Kopienas garantiju attiecībā uz zaudējumiem, ko var radīt ārpus Kopienas īstenotiem projektiem piešķirti aizdevumi un aizdevumu garantijas(8), un Lēmumu Nr. 633/2009/EK, arī turpmāk var izmantot ES garantiju saskaņā ar šo lēmumu.

5.  Ja pēc 4. punktā minētā laikposma beigām Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz priekšlikumu, kuru iesniegusi Komisija saskaņā ar 19. pantu, nav pieņēmuši lēmumu, ar ko piešķir jaunu ES garantiju EIB finansēšanas darījumiem ārpus Savienības, minēto laikposmu automātiski pagarina par sešiem mēnešiem.

2. pants

Pilnvaru maksimālie apjomi

1.  Visā laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam tādu EIB finansēšanas darījumu maksimālais pieļaujamais apjoms, kam piešķirtas ES garantijas, atskaitot anulētās summas, nepārsniedz EUR 29 567 000 000, kas sadalīts divās daļās:

   a) vispārējās pilnvaras EUR 27 567 000 000apmērā;
   b) pilnvaras klimata pārmaiņu jomā EUR 2 000 000 000 apmērā.

2.  Vispārējās pilnvaras sadala saistošos reģionālajos pieļaujamos apjomos, un provizoriskos apakšapjomos, kā tas ir norādīts 1. pielikumā. Nepārsniedzot reģionālos pieļaujamos apjomus, EIB pakāpeniski nodrošina līdzsvarotu sadalījumu pa valstīm tajos reģionos, uz kuriem attiecas vispārējās pilnvaras.

3.  EIB finansēšanas darījumi, uz kuriem attiecas vispārējās pilnvaras, ir darījumi, lai sasniegtu šā lēmuma 3. pantā minētos mērķus.

4.  Pilnvaras klimata pārmaiņu jomā aptver EIB finansēšanas darījumus visās valstīs, uz kurām attiecas šis lēmums, ja šādi EIB finansēšanas darījumi palīdz sasniegt nozīmīgo ES politikas mērķi ‐ apkarot klimata pārmaiņas, atbalstot projektus, kas veltīti klimata pārmaiņu mazināšanai un adaptācijai tām un tādējādi sekmē ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) vispārējā mērķa sasniegšanu, proti, projektus, kas paredzēti, lai nepieļautu siltumnīcefekta gāzu emisiju rašanos vai tās samazinātu atjaunojamo energoresursu jomās, kā arī energoefektivitātes un ilgtspējīga transporta jomās, vai palielinātu apdraudētāko valstu, nozaru un kopienu spējas pielāgoties nelabvēlīgajām klimata pārmaiņām. Pilnvaras klimata pārmaiņu jomā īsteno ciešā sadarbībā ar Komisiju, un, cik iespējams, apvienojot ▌EIB finansējumu ar ES budžeta līdzekļiem. Pirms EIB piešķir finansējumu, valstu tiesības saņemt EIB finansējumu ar ES garantiju klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumiem var ierobežot valstīm, par kurām Padome uzskata, ka tās nav apņēmušās izpildīt atbilstošus ar klimata pārmaiņām saistītus mērķus. Pirms šāda lēmuma Padome apspriežas ar EĀDD un Komisiju. Fakultatīvās pilnvaras netiek uzskatītas par Savienības vai tās dalībvalstu ieguldījumu tūlītējā atbalsta fondos, par kuriem vienojās UNFCCC pušu konferencē Kopenhāgenā 2009. gada decembrī.

5.  Atbilstošiem kritērijiem par to, kas ir kvalificējams kā “tīra tehnoloģija”, principā jābūt orientētiem uz energoefektivitāti un emisiju mazināšanas tehnoloģijām.

6.  Attiecībā uz pilnvarām klimata pārmaiņu jomā EIB tomēr cenšas nodrošināt līdzsvarotu parakstīto finansēšanas darījumu sadalījumu pa reģioniem, kas minēti šā lēmuma II pielikumā, līdz 1. panta 4. punktā norādītā perioda beigām. Konkrētāk, EIB nodrošinās, ka II pielikuma A punktā minētais reģions nesaņems vairāk par 40 % no apjoma, kas piešķirts šo pilnvaru ietvaros, B punktā minētais reģions ‐ ne vairāk par 50 %, C punktā minētais reģions ‐ ne vairāk par 30 %, bet D punktā minētais reģions ‐ ne vairāk par 10 %. Kopumā pilnvaras klimata pārmaiņu jomā ir jāizmanto, lai finansētu projektus, kas ir cieši saistīti ar EIB galvenajām kompetences jomām, nodrošina pievienoto vērtību un palielina pielāgošanās spējas klimata pārmaiņām un to mazināšanas iespējas.

7.  Kā vispārējās pilnvaras, tā arī pilnvaras klimata pārmaiņu jomā jāpārvalda atbilstīgi pareizas banku darbības principiem.

3. pants

Vispārējo pilnvaru mērķi

1.  1. ES garantiju paredz EIB finansēšanas darījumiem, kas atbalsta jebkura no šādiem vispārējiem mērķiem sasniegšanu:

   a) vietējā privātā sektora attīstība, jo īpaši atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem);
   b) sociālās un ekonomikas infrastruktūras attīstība, tai skaitā transporta, enerģētikas, vides infrastruktūras un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomās;
   c) klimata pārmaiņu mazināšana un adaptācija tām atbilstoši 2. panta 4. punktam.

Viens no EIB finansēšanas mērķiem jaunattīstības valstīs1 ir netieši veicināt nabadzības mazināšanu, atbalstot integrējošu izaugsmi un ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību(9).[Grozījums Nr. 5]

2.  Ievērojot ES un starptautiskos mērķus klimata pārmaiņu jomā, EIB sadarbībā ar Komisiju līdz 2012. gadam nāk klajā ar stratēģiju, kā pakāpeniski un noturīgi palielināt tādu projektu īpatsvaru, kuri veicina CO2 emisijas mazināšanu, un kā pakāpeniski izbeigt tādu projektu īstenošanu, kuri kavē ES klimata mērķu sasniegšanu.

3.  EIB finansēšanas darījumi kopumā sekmē Savienības ārējo darbību regulējošo pamatprincipu ievērošanu, kā to paredz Līguma par Eiropas Savienību 21. pants, attiecībā uz demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un nostiprināšanu, kā arī to starptautisko vides jomas nolīgumu izpildi, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse. It īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstīm ir jāpievērš uzmanība pasaules dabas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai, šo valstu vienmērīgai un pakāpeniskai integrācijai pasaules ekonomikā, nabadzības izskaušanas kampaņai, kā arī to mērķu ievērošanai, ko Savienība apstiprinājusi saistībā ar ANO un citām kompetentām starptautiskām organizācijām. EIB veicina vienlīdzīgu iespēju izmantot finanšu pakalpojumus, it īpaši iedzīvotāju grupām, kas ir nelabvēlīgākā situācijā, piemēram, minoritātēm, lauksaimniekiem un sievietēm. Šo prasību pienācīgai izpildei EIB pārvaldes struktūrvienības nodrošina, lai saprātīgā laikposmā tiktu palielināti EIB resursi, tostarp personāls.

4.  Šā panta 1. punktā minētajās jomās EIB finansēšanas darījumu pamatmērķis ir reģionālā integrācija partnervalstu starpā, tostarp ekonomiskā integrācija starp pirmspievienošanās valstīm, kaimiņvalstīm un ES.

5.  EIB pakāpeniski izvērš darbību sociālajās jomās, piemēram, veselības un izglītības jomā.

4. pants

Valstis, uz ko attiecas lēmums

1.  To valstu saraksts, kuras ir tiesīgas vai potenciāli tiesīgas saņemt EIB finansējumu ar ES garantiju, ir noteikts II pielikumā.

2.  Attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajām valstīm, kas atzīmētas ar “*”, un citām valstīm, kas nav uzskaitītas II pielikumā, lēmumu par tiesībām uz EIB finansējumu ar ES garantiju katrā gadījumā atsevišķi pieņem Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

3.  ES garantija sedz tikai EIB finansēšanas darījumus tiesīgās valstīs, kas noslēgušas pamatnolīgumu ar EIB, kurā noteikti šādu darījumu juridiskie nosacījumi.

4.  Ja rodas nopietnas bažas par politisko vai ekonomisko stāvokli un politiku kādā konkrētā valstī, Eiropas Parlaments un Padome var saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemt lēmumu apturēt attiecīgajā valstī jaunu EIB finansējumu ar ES garantiju.

5.  ES garantija nesedz EIB finansēšanas darījumus konkrētā valstī, ja nolīgums par šiem darījumiem ir parakstīts pēc šīs valsts pievienošanās Eiropas Savienībai.

5. pants

EIB darījumu ieguldījums ES politikas īstenošanā

1.  Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 6. pantu un ievērojot 7. un 8. panta nosacījumus, ciešā sadarbībā ar EIB un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) pieņem reģionālās darbības vadlīnijas attiecībā uz EIB finansējumu saskaņā ar šo lēmumu. Sagatavojot vadlīnijas, Komisija un EIB sadarbojas ar EĀDD jautājumos, uz kuriem attiecas tā kompetence. Vadlīniju mērķis ir nodrošināt, ka ar EIB finansējumu tiek sekmēta ES politikas īstenošana, un to pamatā ir Komisijas un ‐ vajadzības gadījumā ‐ EĀDD noteiktā plašākā reģionālā politika. Turklāt darbības vadlīnijas nodrošinās, ka EIB finansējums papildina attiecīgo ES palīdzības politiku, programmas un instrumentus dažādos reģionos, ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas, Padomes lēmumus un secinājumus, kā arī Eiropas Konsensu attīstības jomā. Ievērojot darbības vadlīnijas, EIB izstrādā attiecīgas finansēšanas stratēģijas un nodrošina to īstenošanu.

2.  EIB finansēšanas darījumu atbilstību Savienības ārējās politikas mērķiem uzrauga saskaņā ar 13. pantu. Uzraudzības veicināšanas nolūkā EIB izstrādā darbības rādītājus, kuri izmantojami, lai novērtētu finansēto projektu attīstības, vides un cilvēktiesību aspektus, ņemot vērā arī Parīzes Deklarācijā par atbalsta efektivitāti minētos attiecīgos rādītājus.

3.  ES garantijas segums neattiecas uz EIB finansēšanas darījumu, ja Komisija par šādu darījumu sniedz negatīvu atzinumu saskaņā ar EIB statūtu 19. pantā noteikto procedūru.

4.  Par katru tās apstiprināto projektu Komisija publicē argumentētu atzinumu, paskaidrojot, kā projekts ievēro dažādas šā lēmuma daļas un it īpaši to, kā tas atbalsta Savienības ārējās darbības mērķus, izņemot attiecībā uz konfidenciāliem jautājumiem.

6. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Šī lēmuma 5. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šā lēmuma 1. panta 4. punktā norādīto laikposmu.

2.  Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.  Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ievērojot 7. un 8. pantā paredzētos nosacījumus.

7. pants

Deleģēšanas atsaukšana

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 5. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

2.  Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī iespējamos atsaukšanas iemeslus.

3.  Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus .Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. pants

Iebildumi pret deleģētajiem aktiem

1.  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divos mēnešos no tā paziņošanas dienas.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

2.  Ja pēc 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā dienā, kas tajā norāda.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.

3.  Ja Eiropas Parlaments vai Padome 1. punktā minētajā laikposmā izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, iebildumus pamato.

9. pants

EIB novērtējums par projektu aspektiem saistībā ar attīstību

1.  EIB ļoti rūpīgi, pārliecinoties, vai notiek attiecīga vietēja līmeņa sabiedriska apspriešana, veic ES garantijas aptverto projektu uzticamības pārbaudi saistībā ar attīstības aspektiem. EIB noteikumi un kārtība ietver arī nepieciešamos noteikumus par projektu ietekmes novērtēšanu vides un sociālā jomā un par tādu aspektu novērtēšanu, kas saistīti ar cilvēktiesību jautājumiem, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo lēmumu atbalstu saņem tikai ekonomiskā, finansiālā, vides un sociālā ziņā ilgtspējīgi projekti. Komisija savā gada pārskatā Eiropas Parlamentam un Padomei kopsavilkuma veidā iekļauj novērtējumu par EIB darbību attīstības aspektiem, ņemot vērā ES garantijas aptverto projektu uzticamības pārbaudes rezultātus.

Attiecīgos gadījumos novērtē arī to, kā, izmantojot tehnisko palīdzību, visā projekta ciklā vairot EIB finansējuma saņēmēju rīcībspēju.

2.  Papildus ex-ante novērtējumam par attīstības aspektiem EIB prasa projektu virzītājiem veikt padziļinātu uzraudzību projektu īstenošanas laikā un beigu posmā, citstarp saistībā ar projekta ietekmi uz attīstību, vidi un cilvēktiesību ievērošanu. EIB novērtē projekta virzītāju sniegto informāciju. EIB, ja iespējams, īsteno uzraudzību arī pār finanšu starpnieku darbību MVU atbalstam. Ja iespējams, uzraudzības rezultātus publisko.

3.  EIB iesniedz Komisijai gada ziņojumus, kuros novērtē attiecīgajā gadā finansēto darījumu paredzamo ietekmi uz attīstību. Ziņojumu pamatā ir EIB darbības rādītāji, kā noteikts 5. panta 2. punktā. Komisija iesniedz EIB attīstības ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar 13. pantā paredzēto ikgadējā pārskata sniegšanas procedūru un padara tos publiski pieejamus, lai ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskā sabiedrība un saņēmējvalstis, arī varētu izteikt savu viedokli šajā jautājumā. Eiropas Parlaments apspriež minētos gada ziņojumus, ņemot vērā visu ieinteresēto personu viedokļus.

10. pants

Sadarbība ar Komisiju un EĀDD

1.  EIB ārējo darbību atbilstība Savienības ārpolitikas mērķiem tiek pastiprināta, lai maksimāli palielinātu sinerģiju starp EIB finansējumu un Eiropas Savienības budžeta resursiem; konkrētāk, tiek izstrādātas 5. pantā minētās darbības vadlīnijas, kā arī īstenots regulārs un sistemātisks dialogs un savlaicīga informācijas apmaiņa par:

   a) Komisijas un/vai EĀDD sagatavotiem stratēģijas dokumentiem, piemēram, valstu un reģionu stratēģijas dokumentiem, provizoriskām programmām, rīcības plāniem un pirmspievienošanās dokumentiem;
   b) EIB stratēģiskās plānošanas dokumentiem un projekta informācijas kanāliem;
   c) citiem politikas un darbības aspektiem.

2.  Sadarbību īsteno, pamatojoties uz atsevišķu pieeju katram reģionam un ņemot vērā EIB lomu, kā arī Savienības politiku katrā reģionā.

11. pants

Sadarbība ar citām publiskām finansēšanas iestādēm

1.  EIB finansēšanas darījumus veic, pastiprināti sadarbojoties ar citām starptautiskām finanšu iestādēm (IFI) vai Eiropas divpusējām finanšu iestādēm, lai pēc iespējas palielinātu sinerģijas, sadarbību un efektivitāti, kā arī lai nodrošinātu piesardzīgu un pieņemamu riska dalījumu un saskaņotu projektu prasības ar konkrētas nozares prasībām, lai tādējādi minimizētu izmaksu iespējamu dublēšanu un nevajadzīgu pārklāšanos. [Grozījums Nr.4]

2.  Šā panta 1. punktā minēto sadarbību attiecīgā gadījumā veicina ar saprašanās memorandos vai citos reģionālās sadarbības regulējumos paredzētu koordināciju starp Komisiju, EIB, ERAB un galvenajām starptautiskajām finanšu iestādēm, kā arī Eiropas divpusējām finanšu iestādēm, kuras darbojas dažādos reģionos, vienlaikus ņemot vērā EĀDD kompetenci.

3.  Komisija, ņemot vērā uzkrāto pozitīvo pieredzi, līdz 2012. gadam vidum ierosina “ES sadarbības un attīstības platformas” izveidošanu, lai optimizētu un racionalizētu to mehānismu darbību, kuru mērķis ir arvien vairāk apvienot dotācijas un aizdevumus ārējos reģionos. Šajā procesā Komisija apspriežas ar EIB un ERAB, kā arī citām Eiropas daudzpusējām un divpusējām finanšu iestādēm. Šajā nolūkā Komisija izveido darba grupu, kurā darbojas dalībvalstu pārstāvji, Eiropas Parlamenta deputāti, EIB un vajadzības gadījumā arī citu institūciju pārstāvji.

12. pants

ES garantijas segums un noteikumi

1.  Attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem, kas ir sākti ar kādu valsti vai ko garantē kāda valsts, kā arī citiem EIB finansēšanas darījumiem, kas ir sākti ar reģionu vai vietējām pašvaldībām vai valsts īpašumā un/vai kontrolē esošiem uzņēmumiem vai iestādēm, ja šādiem EIB finansēšanas darījumiem ir dots attiecīgs EIB kredītriska novērtējums, kurā ņemts vērā kredītriska stāvoklis attiecīgajā valstī, ES garantija attiecas uz visiem maksājumiem, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas (turpmāk “vispārējā garantija”).

2.  Šā panta 1. punkta nozīmē Jordānas upes Rietumkrastu un Gazas joslu pārstāv Palestīniešu pašpārvalde, un Kosovu(10) pārstāv ANO misija Kosovā vai administrācija, kas norādīta šā lēmuma 5. pantā minētajās reģionālās darbības vadlīnijās.

3.  Attiecībā uz EIB finansēšanas darījumiem, kas nav 1. punktā minētie darījumi, ES garantija attiecas uz visiem maksājumiem, ko EIB nav saņēmusi, bet kas tai pienākas, ja tos nesaņem tāpēc, ka ir īstenojies viens no šādiem politiskiem riskiem (turpmāk “politiska riska garantija”):

   a) valūtas transakciju pārtraukšana;
   b) ekspropriācija;
   c) karš vai pilsoņu nemieri;
   d) tiesiskuma neievērošana pēc līguma pārkāpšanas.

4.  EIB, vienojoties ar Komisiju, izstrādā skaidru un pārskatāmu finansējuma piešķiršanas politiku, lai pieņemtu lēmumu par tādu darījumu finansējuma avotu, kam var piešķirt gan ES garantijas seguma saņemšanu, gan finansējumu, pašai EIB uzņemoties risku.

5.  Kad ES garantiju izmanto konkrētam darījumam, EIB pilnībā vai daļēji cedē Savienībai prasījumus attiecībā uz nesaņemtajiem maksājumiem tā, lai cesijas brīdī uz Savienību pārietu visas EIB tiesības attiecībā uz debitoriem, kā arī visi ar to saistītie nodrošinājumi.

13. pants

Ikgadējs pārskats un grāmatvedība

1.  Komisija katru gadu sniedz pārskatu Eiropas Parlamentam un Padomei par EIB finansēšanas darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo lēmumu. Pārskatā iekļauj novērtējumu par EIB finansēšanas darījumiem, iedalot pa programmām, projektiem, nozarēm, valstīm un reģioniem, kā arī novērtējumu par to, kā EIB finansēšanas darījumi palīdzējuši sasniegt ES ārējās politikas un stratēģiskos mērķus, īpaši pievēršoties atbilstošajiem stratēģijas “ES 2020” mērķiem. Pārskatā sniedz īstenošanas posmā esošo projektu kopsavilkumu. Jo īpaši pārskatā izvērtē EIB finansēšanas darījumu atbilstību šim lēmumam, ņemot vērā 5. pantā minētās reģionālās darbības vadlīnijas, un tajā ietver sadaļas par pievienoto vērtību attiecībā uz Savienības politikas mērķu sasniegšanu, par paredzamās ietekmes uz attīstību novērtējumu un apmēru, kādā EIB, izstrādājot un pārraugot finansētos projektus, ir ņēmusi vērā vides un sociālo ilgtspējību, kā arī sadaļas par sadarbību ar Komisiju, citām starptautiskām finanšu iestādēm un divpusējām iestādēm, tostarp par līdzfinansēšanu. Pārskatā jo īpaši detalizēti norāda visus Savienības finanšu resursus, kas izmantoti kopā ar EIB un citu līdzekļu devēju finansējumu, tādējādi sniedzot sīki izstrādātu pārskatu par saskaņā ar šo lēmumu veikto finanšu darījumu finansiālo ietekmi. Turklāt tajā iekļauj īpašu sadaļu ar detalizētu novērtējumu par EIB veiktajiem pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību Lēmuma Nr. 633/2009/EK 1. panta 2. punktam. Visbeidzot, EIB turpina iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai visus tās neatkarīgos novērtējuma ziņojumus, kuros izvērtēti saskaņā ar ārējās darbības pilnvarām veikto konkrēto EIB darbību faktiskie rezultāti.

2.  Šā panta 1. punkta īstenošanas nolūkā EIB iesniedz Komisijai ikgadējus pārskatus par saskaņā ar šo lēmumu veiktajiem EIB finansēšanas darījumiem projektu, nozaru, valstu un reģionu līmenī un par ES ārpolitisko un stratēģisko mērķu izpildi, tostarp par sadarbību ar Komisiju, citām starptautiskām finanšu iestādēm un divpusējām iestādēm, kā arī novērtējuma ziņojumu par ietekmi attīstības jomā, kas minēts 9. pantā. Visus saprašanās memorandus, kurus EIB noslēgusi ar citām starptautiskajām finanšu iestādēm vai divpusējām iestādēm saistībā ar šajā lēmumā paredzēto finanšu darījumu īstenošanu, publisko vai, ja tas nav iespējams, šos memorandus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, iekļaujot tos 1. punktā minētajā Komisijas ikgadējā pārskatā.

3.  Par katru EIB finansēšanas darījumu EIB sniedz Komisijai statistisko, finanšu un grāmatvedības informāciju, kā arī jebkādu citu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai tā izpildītu ziņošanas pienākumu vai Eiropas Revīzijas palātas pieprasījumu, kā arī revidenta apstiprinājumu par EIB finansēšanas darījumu neatmaksātajām summām.

4.  Lai Komisija varētu vest uzskaiti un ziņot par riskiem, ko sedz vispārējā garantija, EIB sniedz Komisijai EIB riska novērtējumu un klasifikācijas informāciju par EIB finansēšanas darījumiem ar aizņēmējiem vai garantijas saņēmējiem, kas nav valsts.

5.  EIB sedz 2., 3. un 4. punktā minētās informācijas sniegšanas izmaksas. EIB principā dara publiski pieejamu šo informāciju, izņemot konfidenciālo informāciju. Informāciju par to, vai projektam ir piešķirta šāda garantija, iekļauj projekta kopsavilkumā, ko publisko EIB tīmekļa vietnē pēc apstiprināšanas posma.

6.  EIB gada ziņojumā iekļauj novērtējumu par to, kā darbojas Saprašanās memorands ar Eiropas Ombudu.

14. pants

Sadarbībā neieinteresētas jurisdikcijas

Īstenojot savus finansēšanas darījumus, EIB nepieļauj nekādas darbības, ko veic nelikumīgiem mērķiem, tostarp naudas atmazgāšanu, terorisma finansēšanu, krāpšanos ar nodokļiem un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. EIB jo īpaši nepiedalās nekādās darbībās, ko prasībām atbilstošā valstī īsteno caur citu, sadarbībā neieinteresētu jurisdikciju, kuru par tādu ir atzinusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), Finanšu darījumu darba grupa un citas attiecīgas starptautiskās organizācijas.

15. pants

Sadarbības un attīstības finansēšanas perspektīvas

Komisija kopā ar EIB izveido darba grupu, lai apspriestu Savienības sadarbības un attīstības finansēšanas perspektīvas nolūkā pārskatīt pašreizējo praksi un ierosināt izmaiņas attīstības palīdzības organizēšanā, koordinācijā un tās efektivitātes un lietderīguma palielināšanā. Darba grupā attiecīgā gadījumā darbojas dalībvalstu, Eiropas Parlamenta un citu Eiropas finanšu iestāžu pārstāvji, un tā pēc vajadzības apspriežas ar pilsonisko sabiedrību, privāto sektoru un ekspertiem no valstīm, kurās ir veiksmīga attīstības palīdzības saņemšanas pieredze. Darba grupa iesniedz savu ziņojumu ar ieteikumiem līdz 2012. gada 31. decembrim.

16. pants

Komisijas veikto maksājumu atgūšana

1.  Ja Komisija veic jebkādus maksājumus saskaņā ar ES garantiju, EIB Komisijas vārdā izvirza prasības par samaksāto summu atgūšanu.

2.  Vēlākais 17. pantā minētā nolīguma noslēgšanas dienā EIB un Komisija noslēdz nolīgumu, kurā ir sīki izklāstīti noteikumi un procedūras prasījumu atgūšanai.

3.  Pārredzamības nodrošināšanas nolūkā Komisija savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu pilnīgu informāciju par visiem līdzekļu atgūšanas gadījumiem, kas saistīti ar 17. pantā minēto garantijas nolīgumu.

4.  Eiropas Revīzijas palāta veic revīziju attiecībā uz maksājumiem un atgūtajiem līdzekļiem, kuri ir saistīti ar ES garantiju nolīgumu un attiecināmi uz ES vispārējo budžetu.

17. pants

Garantijas nolīgums

EIB un Komisija noslēdz garantijas nolīgumu, kurā ir sīki izklāstīti noteikumi un procedūras attiecībā uz ES garantiju, un attiecīgi informē Eiropas Parlamentu.

18. pants

Revīzijas palātas veikta pārraudzība

Revīzijas palāta pārrauga EIB piešķirtās ES garantijas.

19. pants

Pārskatīšana

Attiecīgā gadījumā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par ES garantijas piešķiršanu saskaņā ar nākamo finanšu shēmu.

20. pants

Nobeiguma ziņojums

Nobeiguma ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2014. gada 31. oktobrim.

21. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Lēmumu Nr. 633/2009/EK.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

.. ,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta 2011. gada 17. februāra Nostāja.
(2) OV L 190, 22.7.2009., 1. lpp.
(3) OV L 145, 10.6.2009., 10. lpp.
(4) COM(2008)0308.
(5) OV L 414, 30.12.2006., 95. lpp.
(6) Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244 (1999).
(7) COM(2009)0495.
(8) OV L 301, 12.11.2008., 13. lpp.
(9) Kā noteikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) oficiālās attīstības palīdzības (OAP) saņēmēju sarakstā (kas ietver vismazāk attīstītās valstis, valstis ar zemiem ienākumiem, kā arī valstis ar vidējiem ienākumiem).
(10) Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244 (1999).


I PIELIKUMS

VISPĀRĒJO PILNVARU MAKSIMĀLIE APJOMI REĢIONIEM

A.  Pirmspievienošanās valstis: EUR 9 166 000 000;

B.  Valstis, uz kurām attiecas kaimiņattiecību un partnerattiecību politika: EUR 13 664 000 000;

iedalot šādos provizoriskos apakšapjomos:

i)  Vidusjūras reģiona valstis: EUR 9 700 000 000;

ii)  Austrumeiropa, Dienvidkaukāzs un Krievija: EUR 3 964 000 000;

C.  Āzija un Latīņamerika: EUR 3 837 000 000;

iedalot šādos provizoriskos apakšapjomos:

i)  Latīņamerika: EUR 2 800 000 000;

ii)  Āzija (ieskaitot Vidusāziju): EUR 1 037 000 000;

D.  Dienvidāfrikas Republika: EUR 900 000 000.

Nepārsniedzot vispārējo pilnvaru maksimālos apjomus, EIB pārvaldības struktūras var pieņemt lēmumu pārvietot no viena reģiona uz citu summas, kas nepārsniedz 20 % no reģioniem noteiktā maksimālā apjoma.


II PIELIKUMS

TIESĪGI VAI POTENCIĀLI TIESĪGI REĢIONI UN VALSTIS

A.  Pirmspievienošanās valstis

1.  Kandidātvalstis

Horvātija, Turcija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Islandes Republika.

2.  Potenciālās kandidātvalstis

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Serbija, Kosova saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244 (1999) ▌.

B.  Valstis, uz kurām attiecas kaimiņattiecību un partnerattiecību politika

1.  Vidusjūras reģiona valstis

Alžīrija, Ēģipte, Jordānas upes Rietumkrasts un Gazas josla, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Sīrija, Tunisija.

2.  Austrumeiropa, Dienvidkaukāzs un Krievija

Austrumeiropa: Moldovas Republika, Ukraina, Baltkrievija (*)(1);

Dienvidkaukāzs: Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija;

Krievija.

C.  Āzija un Latīņamerika

1.  Latīņamerika

Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Kuba (*), Ekvadora, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Paragvaja, Peru, Urugvaja, Venecuēla.

2.  Āzija

Āzija (izņemot Vidusāziju): Afganistāna (*), Bangladeša, Butāna (*), Bruneja, Kambodža, Ķīna (tostarp Honkongas un Makao īpašie administratīvie reģioni), Indija, Indonēzija, Irāka, Dienvidkoreja, Laosa, Malaizija, Maldivu salas, Mongolija, Nepāla, Pakistāna, Filipīnas, Singapūra, Šrilanka, Taivāna (*), Taizeme, Vjetnama, Jemena.

Vidusāzija: Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna.

D.  Dienvidāfrika: Dienvidāfrikas Republika.

(1) EIB darījumu uzsākšana Baltkrievijā arī turpmāk būs saistīta ar progresu demokratizācijas jomā saskaņā ar Padomes 2009. gada 17. novembra secinājumiem par Baltkrieviju un Eiropas Parlamenta 2010. gada 10. marta rezolūciju par pilsoniskās sabiedrības un mazākumtautību stāvokli Baltkrievijā (OV C 349 E, 22.12.2010., 37. lpp.). Komisija paziņos EIB, kad minētie nosacījumi būs izpildīti, un vienlaikus informēs Eiropas Parlamentu un Padomi.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika