Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2010. gada 8. septembra nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm: stratēģijas “Eiropa 2020” integrēto pamatnostādņu II daļa(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 12. janvāra paziņojumu “Gada izaugsmes apskats: ES visaptverošās reakcijas uz krīzi izveide” (COM(2011)0011) un tam pievienoto vienoto nodarbinātības ziņojuma projektu,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 12. janvāra priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (COM(2011)0006),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmumu 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm(2),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 148. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā pēc gada izaugsmes apskata pieņemšanas Komisija ierosināja 2010. gadā pieņemtās nodarbinātības politikas pamatnostādnes turpināt īstenot arī 2011. gadā;

B.  tā kā pašreizējā ekonomikas krīze turpina radīt problēmas, aizvien vairāk palielinot bezdarbu un sociālo atstumtību;

C.  tā kā ekonomikas atveseļošana un izaugsme, nodarbinātība, nabadzības apkarošana un sociālā integrācija ir sasvstarpēji cieši saistītas;

D.  tā kā Eiropas nodarbinātības stratēģija un dalībvalstu nodarbinātības politika ir vieni no būtiskākajiem instrumentiem, kas izveidoti, lai vērstu ES un dalībvalstu politiku uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

E.  tā kā pastāv neatliekama vajadzība pastiprināt centienus visos līmeņos, iesaistot sociālos partnerus un citas ieinteresētās personas, lai nodrošinātu, ka nodarbinātības pamatnostādnes tiek pienācīgi īstenotas nolūkā palielināt līdzdalību darba tirgū, izveidot kvalificētu darbaspēku un uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti un darbības rezultātus,

Stiprināt pārvaldību un pieņemt vērienīgāku pieeju stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanai

1.  uzskata, ka, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu turpināt īstenot 2010. gadā pieņemtās nodarbinātības pamatnostādnes arī 2011. gadā, valstu reformu programmas ir kļuvušas par galveno makroekonomikas uzraudzības un virzīšanas līdzekli; pauž nožēlu par to, ka Parlaments nav iesaistīts šajā procesā un par to nenotiek debates;

2.  uzskata, ka galvenās problēmas, ar kurām nodarbinātības un bezdarba jomā saskaras ES un dalībvalstis, būtu arī pienācīgi jāņem vērā turpmākajā procesā attiecībā uz makroekonomikas nelīdzsvarotību Eiropas nodarbinātības pamatnostādņu politikas ietvaros;

3.  uzskata, ka gada izaugsmes apskats un sistēma, kas paredzēta Eiropas pusgadā, ir ļoti būtiski līdzekļi, lai pastiprinātu ekonomikas politikas saskaņošanu, un līdz ar to nozīmīgs aspekts Eiropas reaģēšanā uz krīzi; tomēr norāda, ka šos līdzekļus vajadzētu izmantot saskaņā ar demokrātisko procesu un atbalsta nepieciešamību un ka tos nevajadzētu izmantot, lai aizstātu Līgumā paredzētos pašreizējos līdzekļus vai mazinātu to nozīmi, jo īpaši attiecībā uz vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm un dalībvalstu ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kurās Parlamentam ir jābūt cieši iesaistītam un par kurām dalībvalstu ekonomikas pamatnostādņu gadījumā ar Parlamentu ir jāapspriežas; aicina ietvert šos līdzekļus Eiropas pusgadā un pievērst īpašu uzmanību tam, lai tiktu nodrošināts, ka to ietekme nesamazinās, nolūkā īstenot Komisijas un Padomes pausto mērķi palielināt atbildību un demokrātisko pārskatbildību;

4.  aicina Padomi un Komisiju, sniedzot politiskas konsultācijas dalībvalstīm, ievērot subsidiaritātes un sociālā dialoga principus algu un pensiju jomā, kā arī saskaņā ar LESD 153. panta 5. punktu ievērot dalībvalstu un sociālo partneru kompetences atbilstīgi valstu praksei šajās jomās;

5.  prasa Eiropadomei, Padomei un Komisijai nodrošināt, lai stratēģija “Eiropa 2020” un pastiprinātā Eiropas ekonomikas pārvaldības sistēma būtu efektīva un demokrātiski leģitīma; uzsver, ka tas padara īpaši būtisku Parlamenta patiesu un savlaicīgu iesaistīšanos visās uzraudzības un politikas koordinācijas procedūrās; pauž nožēlu par to, ka gada izaugsmes apskatā ierosinātajā grafikā nav minēta Parlamenta loma šajā procesā;

6.  aicina dalībvalstis ciešāk iesaistīt valstu parlamentus, sociālos partnerus, reģionālas un vietējās iestādes un pilsonisko sabiedrību un regulāri ar tiem apspriesties; uzskata, ka ir jānovērš pašreizējais informācijas trūkums par apspriežu procedūrām valstu reformu programmās;

7.  pieņem zināšanai pirmās norādes uz dalībvalstu nodarbinātības mērķiem; pauž dziļas bažas par vēriena trūkuma šajā jomā un jo īpaši to, ka labākajā gadījumā kopējo rezultātu sasniegšanai pietrūks 2 %, lai sasniegtu ES pamatmērķi un apņemšanos līdz 2020. gadam panākt 75 % nodarbinātības līmeni;

8.  aicina dalībvalstis pārskatīt savus valsts nodarbinātības mērķus tā, lai varētu īstenot ES pamatmērķi, un attiekties pret tiem tikpat nopietni kā pret saviem fiskālās konsolidācijas mērķiem;

9.  turklāt aicina dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību valsts mērķiem un noteikt tos īpašām apakšgrupām kā, piemēram, jauniešiem, sievietēm, cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma darba ņēmējiem;

10.  aicina tās dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, noteikt savus valsts mērķus sociālās integrācijas un nabadzības apkarošanas jomā un risināt nabadzīgo darba ņēmēju problēmu; aicina dalībvalstis šajā jomā nodrošināt to, lai tiktu īstenots vērienīgais mērķis, par kuru tika panākta vienošanās Eiropadomē, un lai tiktu pienācīgi ņemta vērā saikne starp mērķiem, jo īpaši nodarbinātības, izglītības, mācību, sociālās integrācijas un nabadzības jomā;

Nodrošināt nodarbinātības pamatnostādņu īstenošanu

11.  norāda, ka vājās ekonomiskās izaugsmes perspektīvas ierobežo darba vietu izveides un nodarbinātības iespējas;

12.  aicina Eiropadomi, izskatot Komisijas ieteikumus attiecībā uz gada izaugsmes apskatu, nepiešķirt nodarbinātības jautājumiem otršķirīgu nozīmi, lai padarītu stingru fiskālo konsolidāciju par galveno prioritāti 2011.–2012. gadā;

13.  uzsver, ka dalībvalstīm ir nekavējoties jāpieliek lielākas pūles, lai izpildītu apņemšanās visās prioritārajās jomās, tostarp attiecībā uz nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu un bezdarba samazināšanu, jaunas ekonomikas, kas rada zemas oglekļa emisijas, nodarbinātības potenciālu, kvalificēta darbaspēka izveidi, darba kvalitātes un mūžizglītības veicināšanu un darba un personīgās dzīves līdzsvara uzlabošanu; uzskata, ka šie centieni būtu jāatspoguļo galīgajās valsts reformu programmās;

14.  šajā sakarībā uzsver struktūrfondu un jo īpaši Eiropas Sociālā fonda nozīmi krīzes ietekmes uz nodarbinātību ierobežošanā; uzskata, ka šie fondi būtu jāizmanto tā, lai atbalstītu grupas, kurām ir vislielākās grūtības palikt vai ienākt darba tirgū;

15.  arī uzskata, ka papildus efektīvāku darba tirgus pasākumu īstenošanai, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, ir īpaši būtiski panākt ciešāku saikni nodarbinātības, sociālajā un citās politikas jomās, jo īpaši makroekonomikas, pētniecības un attīstības, jauninājumu, izglītības un mācību politikas jomā;

Pastiprināt pasākumus, lai izpildītu saistības izveidot vairāk labāku darbavietu

16.  aicina dalībvalstis savās valsts reformu programmās piešķirt visaugstāko prioritāti līdzdalības paaugstināšanai darba tirgū, bezdarba problēmu risināšanai un ilgtermiņa atstumtības no darba tirgus novēršanai;

17.  uzskata, ka ir jāpievērš vairāk uzmanības darba kvalitātei, pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un uz piedāvājumu orientētiem ekonomikas politikas virzieniem, lai veicinātu pieprasījumu darba tirgū;

18.  šajā sakarībā uzskata, ka ir jāpieliek pūles, lai labāk izmantotu jauniešu potenciālu, tostarp jauniešu, kuri priekšlaicīgi pamet mācības, sieviešu, vecāka gadagājuma cilvēku, nelabvēlīgā situācija esošu cilvēku un cilvēku ar invaliditāti, migrantu un etnisko minoritāšu pārstāvju, ietverot romus, potenciāla izmantošanu; aicina dalībvalstis pielāgot savus darba tirgus šo grupu vajadzībām un prasmēm visos dzīves posmos;

19.  uzsver to politikas virzienu nozīmi, ar kuriem tiek atvieglota jauniešu pāreja no skolas uz darbu; uzsver, ka pastāv ievērojams risks, ka jaunieši, kuri priekšlaicīgi pamet mācības, saskarsies ar nabadzību; uzsver, ka visās šajā sakarībā izmantotajās elastīga vai pagaidu darba formās būtu jāietver tiesības uz apmācību un sociālās nodrošinātības pieejamību un jāpalīdz cilvēkiem īstenot pāreju uz drošāku nodarbinātību;

20.  aicina dalībvalstis turpināt politikas virzienus, kuri nepieciešami, lai iesaistītu darba tirgū vairāk sieviešu un saglabāt viņu klātbūtni tajā, tostarp uzlabot augstas kvalitātes aprūpes iestāžu pieejamību par pieņemamu cenu un ieviest elastīgu darba režīmu, lai apmierinātu to personu vajadzības, kuras aprūpē ģimenes locekļus;

21.  uzsver mērķtiecīgu aktivizēšanas un prasmju apguves politikas virzienu nozīmi, atbalstot mazkvalificētas vai nekvalificētas personas, kuras ir visvairāk skārusi krīze un kuras visvairāk apdraud ilgtermiņa bezdarbs;

22.  prasa dalībvalstīm pievērst pienācīgu uzmanību kvalitatīvai izglītībai, mācībām un mūžizglītībai un kvalifikāciju atzīšanai;

23.  aicina dalībvalstis ieguldīt vairāk, lai atvieglotu profesionālo un ģeogrāfisko mobilitāti, uzlabotu līdzekļus, kas nepieciešami, lai analizētu darba tirgus vajadzības, un veiktu reformas izglītības un mācību sistēmās, kuras var palīdzēt pārvarēt prasmju nepietiekamību;

24.  uzsver to nodarbinātības politikas virzienu nozīmi, ar kuriem sniedz ieguldījumu darba vietu izveidē, piemēram, sniedzot atbalstu MVU, pašnodarbinātībai un uzņēmējdarbības veicināšanai;

Rīkoties izšķirīgi, lai gūtu panākumus nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanā

25.  uzskata, ka ir ļoti būtiski, lai dalībvalstis rīkotos nekavējoties ar mērķi izpildīt saistības palielināt nodarbinātības līmeni, uzlabot iedzīvotāju prasmes, radīt darbavietu izveides iespējas, samazināt nabadzību un pastiprināt sociālo integrāciju;

26.  uzsver, ka sociālās nodrošināšanas sistēmām ir bijusi atzīta loma ekonomikas stabilizēšanā un krīzes ietekmes mazināšanā; tādēļ aicina dalībvalstis, jo īpaši tad, kad ir vajadzīga fiskālā konsolidācija, garantēt, ka sociālās aizsardzības sistēmas turpina nodrošināt pietiekamu atbalstu un sniedz ieguldījumu prasmju un nodarbinātības iespēju saglabāšanā un uzlabošanā tā, lai varētu saglabāt un nostiprināt cilvēkkapitālu un pilnībā izmantot atveseļošanās radītās iespējas;

27.  uzsver, ka cīņā pret sociālo atstumtību un nabadzības ierobežošanā ir svarīgi efektīvāk apmainīties ar paraugpraksēm un pieredzi starp dalībvalstīm un ka tas palīdzētu atvieglot stratēģijā “Eiropa 2020” ietverto nabadzības ierobežošanas mērķu sasniegšanu;

o
o   o

28.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0309. (2) OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.