(Parastā likumdošanas procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2009)0477),

–  ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0204/2009),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 43. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 17. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A7-0023/2011),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju pirmajā lasījumā;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 354, 28.12.2010., 71. lpp.

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, [Grozījums Nr. 2]

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

▌ [Grozījums Nr. 3]

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),[Grozījums Nr. 4]

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),[Grozījums Nr. 5]

tā kā:

(1)  Nolīgums par Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) izveidi, turpmāk tekstā ‐ GFCM nolīgums, tika apstiprināts ar Padomes Lēmumu 98/416/EK (1998. gada 16. jūnijs) par Eiropas Kopienas pievienošanos Vidusjūras Vispārējai zivsaimniecības komisijai(3).

(2)  GFCM nolīgums paredz atbilstošu struktūru daudzpusējai sadarbībai, lai veicinātu ūdeņu dzīvo resursu krājumu attīstību, saglabāšanu, racionālu pārvaldību un pēc iespējas labāku izmantošanu Vidusjūrā un Melnajā jūrā ilgtspējīgā līmenī un ar nelielu apdraudējuma risku.

(3)  Eiropas Savienība, kā arī Bulgārija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Malta, Rumānija un Slovēnija ir GFCM nolīguma puses. [Grozījums Nr. 6]

(4)  GFCM pieņemtie ieteikumi ir saistoši tās nolīguma pusēm. Tā kā Savienība ir GFCM nolīguma puse, šādi ieteikumi ir tai saistoši un tāpēc tie būtu jātransponē Savienības tiesību aktos, ja to saturs jau nav pārņemts Savienības tiesību aktos. [Grozījums Nr. 7]

(5)  GFCM savās 2005., 2006., 2007. un 2008. gada sesijās pieņēma virkni ieteikumu un rezolūciju par atsevišķiem zivsaimniecības jautājumiem GFCM nolīguma apgabalā; tie tika uz laiku transponēti Savienības tiesību aktos ar ikgadējām regulām par zvejas iespējām(4) vai ‐ attiecībā uz GFCM ieteikumiem Nr. 2005/1 un Nr. 2005/2 ‐ ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem,(5) 4. panta 3. punktu un 24. pantu. [Grozījums Nr. 8]

(6)  Skaidrības, vienkāršošanas un juridiskās noteiktības labad un, tā kā ieteikumu pastāvīguma dēļ ir nepieciešams arī pastāvīgs juridisks instruments to transponēšanai Savienības tiesību aktos, ir lietderīgi minētos ieteikumus transponēt ar vienotu tiesību aktu, turpmākos ieteikumus pievienojot šim tiesību aktam grozījumu veidā. [Grozījums Nr. 9]

(7)  GFCM ieteikumi attiecas uz visu GFCM nolīguma apgabalu, konkrēti Vidusjūras, Melnās jūras un savienojošiem ūdeņiem, kas minēti Lēmuma 98/416/EK II pielikumā, un tāpēc Savienības tiesību aktu skaidrības labad tie būtu jātransponē atsevišķā regulā, nevis jāgroza Regula (EK) Nr. 1967/2006, kura attiecas tikai uz Vidusjūru. [Grozījums Nr. 10]

(8)  Atsevišķi Regulas (EK) Nr. 1967/2006 noteikumi būtu jāattiecina ne vien uz Vidusjūru, bet uz visu GFCM nolīguma apgabalu. Tāpēc šādi noteikumi būtu jāsvītro no Regulas (EK) Nr. 1967/2006 un jāiekļauj šajā regulā.

(9)  “Zvejas lieguma apgabali” kas GFCM ieteikumos noteikti saistībā ar telpas pārvaldības pasākumiem, būtībā ir līdzvērtīgi Regulā (EK) Nr. 1967/2006 paredzētajām “aizsargājamām zvejas teritorijām”.

(10)  Savā gadskārtējā sesijā 2009. gada 23.–27. martā GFCM, pamatojoties uz Zinātniskās padomdevējas komitejas zinātnisko padomu, pieņēma ieteikumu izveidot zvejas lieguma apgabalu Lionas jūras līcī ‐ tas ietverts komitejas 11. sesijas ziņojumā (FAO ziņojums Nr. 890). Ir lietderīgi īstenot šo pasākumu, izmantojot zvejas piepūles pārvaldības sistēmu.

(11)  Dažu zvejas rīku selektivitāte jauktajā zvejā Vidusjūrā nedrīkst pārsniegt konkrētu līmeni, un papildus zvejas piepūles kontrolei un ierobežošanai ir svarīgi ierobežot zvejas piepūli apgabalos, kuros pulcējas būtisku krājumu pieaugušas zivis, lai nodrošinātu zemu riska līmeni, kas varētu apdraudēt to vairošanos, un tādējādi ļaujot šos krājumus apsaimniekot ilgtspējīgā veidā. Tāpēc ir ieteicams vispirms ierobežot zvejas piepūli apgabalā, ko izpēta Zinātniskā padomdevēja komiteja, līdz iepriekšējam līmenim un neļaut šo līmeni paaugstināt.

(12)  Padomam, ar kuru pamatoti pārvaldības pasākumi, būtu jābūt balstītam uz atbilstošo flotes kapacitātes un aktivitātes datu zinātnisko izmantošanu, uz izmantoto resursu bioloģisko statusu un zvejniecību sociālo un ekonomisko situāciju. Šie dati jāsavāc un jāiesniedz savlaicīgi, lai GFCM palīgstruktūras varētu sagatavot savu ieteikumu.

(13)  GFCM savā 2008. gada sesijā pieņēma ieteikumu par reģionālu shēmu attiecībā uz pasākumiem ostas valstī, lai apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju GFCM nolīguma apgabalā. Lai gan Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju(6), aptver minētā ieteikuma saturu un ir stājusies spēkā 2010. gada 1. janvārī, tomēr ir daži aspekti, piemēram, ostās veikto inspekciju biežums, aptveramība un procedūra, kuri jāiekļauj šajā regulā, lai attiecīgo pasākumu pielāgotu GFCM nolīguma apgabala specifiskajām iezīmēm. [Grozījums Nr. 11]

(14)  Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras, kurām nevajadzētu skart šīs regulas noteikumus par deleģētajiem aktiem un kuras nevajadzētu piemērot šīs regulas noteikumiem par ostas valsts pasākumiem un ostas valsts veikto kuģa inspekciju procedūrām, būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(7). [Grozījums Nr. 47]

(15)   Būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai Savienības tiesību aktos iekļautu turpmākos grozījumus GFCM pieņemtajos un Savienības tiesību aktos jau transponētajos saglabāšanas, kontroles vai izpildes pasākumos, uz kuriem attiecas atsevišķi skaidri definēti nebūtiski šīs regulas elementi un kuri saskaņā ar GFCM noteikumiem kļūst Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm saistoši. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī,[Grozījums Nr. 13]

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi par to, kā Savienībai jāpiemēro Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (turpmāk tekstā ‐ GFCM) noteiktie saglabāšanas, pārvaldības, izmantošanas, uzraudzības, tirdzniecības un izpildes pasākumi attiecībā uz zvejas un akvakultūras produktiem. [Grozījums Nr. 14]

2. pants

Darbības joma

1.  Šī regula attiecas uz visām rūpnieciskās zvejas un akvakultūras darbībām, ko veic ES zvejas kuģi un dalībvalstu pilsoņi GFCM nolīguma apgabalā. [Grozījums Nr. 15]

To piemēro, neierobežojot Regulas (EK) Nr. 1967/2006 piemērošanu.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, šīs regulas noteikumus nepiemēro zvejas darbībām, kuras veic tikai tādas zinātniskās izpētes mērķiem, ko īsteno ar tās dalībvalsts atļauju un pilnvarojumu, ar kuras karogu peld kuģis, un par ko iepriekš ir informēta Komisija un dalībvalstis, kuru ūdeņos veic izpēti. Dalībvalstis, kas veic zvejas darbības tikai zinātniskas izpētes vajadzībām, informē Komisiju, dalībvalstis, kuru ūdeņos veic izpēti, un Zivsaimniecības zinātnisko, tehnisko un ekonomisko komiteju par visu nozveju, kas gūta šādās zvejas darbībās.

3. pants

Definīcijas

II SADAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

I nodaļa

Zvejas lieguma apgabali

I iedaļa

Zvejas lieguma apgabals Lionas jūras līcī

4. pants

Zvejas lieguma apgabala izveidošana

Izveidotais zvejas lieguma apgabals atrodas Lionas jūras līča austrumos; tā robežas iezīmē līnijas, kuras savieno šādas ģeogrāfiskās koordinātas:

42°40“N, 4°20” E;

42°40“N, 5°00” E;

43°00“N, 4°20” E;

43°00“N, 5°00” E.

5. pants

Zvejas piepūle

Zvejas piepūle attiecībā uz bentisko zivju krājumiem, ko iegūst kuģi, kuri izmanto velkamos zvejas rīkus, grunts un pelaģiskās zvejas āķu jedas un pie grunts nostiprinātus zvejas rīkus zvejai ierobežotā apgabalā, kas minēts 4. pantā, nedrīkst pārsniegt zvejas piepūles līmeni, kuru 2008. gadā attiecīgajā apgabalā piemēroja katra dalībvalsts.

6. pants

Nozvejas uzskaite

Dalībvalstis ne vēlāk kā ...(9) iesniedz Komisijai elektroniskā formātā to kuģu sarakstu, kuri peld ar šo valstu karogiem un kuri 2008. gadā veikuši nozvejas uzskaiti attiecībā uz 4. pantā minēto apgabalu un I pielikumā definēto GFCM 7. ģeogrāfisko apakšapgabalu. Sarakstā norāda kuģa vārdu, tā numuru Flotes reģistrā, atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru(10) I pielikumam, laika posmu, kurā kuģim atļauts nodarboties ar zveju 4. pantā minētajā apgabalā, un dienu skaitu, ko katrs kuģis 2008. gadā pavadījis 7. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā un jo īpaši 4. pantā minētajā apgabalā. [Grozījums Nr. 16]

7. pants

Kuģi, kam atļauts veikt zveju

1.  Kuģiem, kam atļauts veikt zveju 4. pantā minētajā apgabalā, to dalībvalsts izsniedz īpašu zvejas atļauju saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām(11).

2.  Zvejas kuģiem, kuri nav veikuši uzskaiti par nozveju 4. pantā minētajā apgabalā līdz 2008. gada 31. decembrim, nav atļauts sākt zveju šajā apgabalā.

3.  Dalībvalstis ne vēlāk kā ...(12) informē Komisiju par to tiesību aktiem, kas ir bijuši spēkā 2008. gada 31. decembrī un attiecas uz šādiem aspektiem: [Grozījums Nr. 17]

8. pants

Jutīgo biotopu aizsardzība

Dalībvalstis nodrošina to, ka 4. pantā minētais apgabals tiek aizsargāts no jebkuras citas cilvēku darbības ietekmes, kas apdraud to iezīmju saglabāšanu, kuras raksturīgas šim apgabalam kā nārstojošo zivju pulcēšanās apgabalam.

9. pants

Informācija

Līdz katra gada 31. janvārim dalībvalstis elektroniskā formātā iesniedz Komisijai ziņojumu par 4. pantā minētajā apgabalā veiktajām zvejas darbībām.

II iedaļa

Zvejas lieguma apgabali jutīgo dziļjūras biotopu aizsardzībai

10. pants

Zvejas lieguma apgabalu izveidošana

11. pants

Jutīgo biotopu aizsardzība

Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes tiek mudinātas aizsargāt dziļjūras jutīgos biotopus 10. pantā minētajos apgabalos jo īpaši pret ietekmi, ko rada jebkura cita darbība, kura apdraud šādiem biotopiem piemītošo īpašību saglabāšanu. [Grozījums Nr. 18]

II nodaļa

Sezonas lieguma noteikšana lielo korifēnu zvejai, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces (ZPI)

12. pants

Lieguma laiks

1.  Lielās korifēnas (Coryphaena hippurus) zveja, izmantojot zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), ir aizliegta ik gadu no 1. janvāra līdz 14. augustam.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts var pierādīt, ka sliktu laikapstākļu dēļ zvejas kuģi, kas peld ar tās karogu, nevarēja izmantot iedalītās zvejas dienas, minētā dalībvalsts dienas, ko kuģi nav izmantojuši zvejā, kurā izmanto ZPI, var pārnest līdz nākamā gada 31. janvārim. Tādā gadījumā dalībvalstis līdz gada beigām iesniedz Komisijai pieteikumu par dienu skaita pārcelšanu.

3.  Šā panta 1. un 2. punkts ir piemērojams arī Regulas (EK) No 1967/2006 26. panta 1. punktā norādītajā pārvaldības apgabalā.

4.  Šā panta 2. punktā minētajā pieteikumā jābūt šādām ziņām:

5.  Komisija pieņem lēmumu par 2. punktā minētajiem pieteikumiem 6 nedēļu laikā no pieteikuma saņemšanas un rakstiski informē attiecīgo dalībvalsti.

6.  Komisija informē GFCM izpildsekretāru par lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši 5. punktam. Katru gadu līdz 1. novembrim dalībvalstis nosūta Komisijai ziņojumu par iepriekšējā gadā zaudēto dienu pārcelšanu, kā minēts 2. punktā.

13. pants

Īpaša zvejas atļauja

Zvejas kuģiem, kam atļauts iesaistīties lielo korifēnu zvejā, piešķir īpašu zvejas atļauju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1627/94, un tos iekļauj sarakstā, kurā norādīts kuģa vārds un kuģa numurs ES Flotes reģistrā un kuru attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai. Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1627/94 1. panta 2. punkta kuģiem, kuru kopējais garums nepārsniedz 10 metrus, vajadzīga īpaša zvejas atļauja. [Grozījums Nr. 20]

Šī prasība ir attiecināma arī uz Regulas (EK) Nr. 1967/2006 26. panta 1. punktā minēto pārvaldības apgabalu.

14. pants

Datu vākšana

Neskarot Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku(13), dalībvalstis izveido atbilstošu sistēmu nozvejas un zvejas piepūles datu vākšanai un apstrādei.

Dalībvalstis katru gadu līdz 15. janvārim paziņo Komisijai zvejā iesaistīto kuģu skaitu, lielo korifēnu kopējo izkrāvumu un pārkrāvumu citā kuģī, ko iepriekšējā gadā veikuši zvejas kuģi, kuri kuģo ar šo valstu karogiem, katrā GFCM nolīguma apgabala ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kā noteikts I pielikumā.

No dalībvalstīm saņemto informāciju Komisija pārsūta GFCM izpildsekretāram.“

III nodaļa

Zvejas rīki
▌
[Grozījumi Nr. 21, 22, 23, 24 un 25]

15. pants

Minimālais linuma acu lielums Melnajā jūrā

1.  Minimālais linuma acu lielums tīkliem, ko izmanto bentisko zivju sugu zvejai ar traļiem Melnajā jūrā, ir 40 mm; tādu linumu plātnes, kuru acu lielums ir mazāks par 40 mm, nedrīkst lietot un turēt uz klāja.

2.  Līdz 2012. gada 31. janvārim 1. punktā minētajiem linumiem jābūt aizstātiem ar kvadrātveida linumiem, kuru acu lielums āmjos ir 40 mm, vai ‐ pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota pieprasījuma ‐ ar rombveida tīkliem, kuru acu lielums ir 50 mm un kuriem jābūt ar atzītu izmēra selektivitāti, kas līdzvērtīga kvadrātveida linumiem, kuru acu izmērs āmjos ir 40 mm, vai lielāka par tiem.

3.  Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi veic bentisko zivju sugu zveju ar traļiem Melnajā jūrā, pirmo reizi līdz 2011. gada 1. oktobrim un pēc tam reizi 6 mēnešos iesniedz Komisijai to zvejas kuģu sarakstu, kas aprīkoti ar kvadrātveida linumiem, kuru acu lielums āmjos ir vismaz 40 mm, vai rombveida linumiem, kuru acu lielums ir vismaz 50 mm, norādot arī šādu kuģu īpatsvaru procentos no valsts kopējās grunts traļu flotes. [Grozījums Nr. 26]

4.  Komisija nosūta no 2. punktā minēto informāciju GFCM izpildsekretāram.

16. pants

Zveja, izmantojot velkamās dragas un traļus

Zveja, izmantojot velkamās dragas un traļus dziļāk par 1000 m, ir aizliegta.

III SADAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

I NODAĻA

KUĢU REĢISTRS

17. pants

To kuģu reģistrs, kuriem atļauts veikt zveju

1.  Katra dalībvalsts līdz katra gada 1. decembrim, izmantojot ierasto datu pārstrādes atbalstu, nosūta Komisijai atjauninātu to kuģu sarakstu, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus un kuri kuģo ar tās karogu un ir reģistrēti tās teritorijā, un kuriem tā atļāvusi veikt zveju GFCM nolīguma apgabalā, izsniedzot zvejas atļauju. [Grozījums Nr. 27]

2.  Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

3.  Komisija nosūta atjaunināto sarakstu GFCM izpildsekretariātam līdz katra gada 1. janvārim, lai šos kuģus varētu iekļaut GFCM to kuģu reģistrā, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus un kuriem atļauts zvejot GFCM nolīguma apgabalā (turpmāk tekstā ‐ GFCM reģistrs). [Grozījums Nr. 29]

4.  Jebkādas izmaiņas, kas jāievieš 1. punktā minētajā sarakstā, paziņo Komisijai, lai tajā pašā kārtībā tās pārsūtītu GFCM izpildsekretariātam vismaz 10 darbdienas pirms tam, kad kuģis uzsāk zvejas darbību GFCM nolīguma apgabalā.

5.  ES zvejas kuģi, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, nedrīkst zvejot, turēt uz klāja, pārkraut vai izkraut krastā jebkāda veida zivis vai čaulgliemjus GFCM nolīguma apgabalā. [Grozījums Nr. 30]

6.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

7.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai kuģiem, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti GFCM reģistrā, aizliegtu zvejot, turēt uz klāja, pārkraut un izkraut krastā zivis un čaulgliemjus, kas nozvejoti GFCM nolīguma apgabalā.

8.  Dalībvalstis nekavējoties pārsūta Komisijai jebkādu informāciju, kas liecina, ka ir pamatots iemesls uzskatīt, ka kuģi, kuru kopgarums pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti GFCM reģistrā, zvejo vai pārkrauj zivis un čaulgliemjus GFCM nolīguma apgabalā.

II NODAĻA

OSTAS VALSTS PASĀKUMI

18. pants

Darbības joma

Šī nodaļa ir piemērojama trešo valstu zvejas kuģiem.

19. pants

Iepriekšējs paziņojums

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. panta 1. punkta, ▌ iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz 72 stundas pirms paredzamā ierašanās brīža ostā. [Grozījums Nr. 33]

20. pants

Ostā veiktas inspekcijas

1.  Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 1. punkta dalībvalstis veic inspekcijas to izraudzītās ostās, veicot inspekcijas vismaz 15 % no izkraušanas un pārkraušanas darbībām katru gadu.

2.  Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 2. punkta zvejas kuģus, kas iepeld dalībvalstu ostās bez iepriekšējas atļaujas, inspicē visos gadījumos.

21. pants

Inspekcijas procedūra

Papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. pantā noteiktajām prasībām inspekcijām, ko veic ostās, jāatbilst šīs regulas II pielikumā izklāstītajām prasībām.

22. pants

Ostas izmantošanas atteikums

1.  Dalībvalstis atsaka trešo valstu kuģiem izmantot savas ostas GFCM nolīguma apgabalā nozvejoto zvejniecības produktu izkraušanai, pārkraušanai vai apstrādei, kā arī liedz tiem izmantot ostas pakalpojumus, tostarp inter alia atkārtotas degvielas uzpildes un papildapgādes pakalpojumus, izņemot nepārvaramas varas apstākļos vai briesmu gadījumos Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) 18. panta nozīmē saistībā ar pakalpojumiem, kas noteikti vajadzīgi šādu situāciju novēršanai, ja:

2.  Šā panta 1. punkts ir piemērojams papildus noteikumiem par ostas izmantošanas atteikumu, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1005/2008 4. panta 2. punktā un 37. panta 5. un 6. punktā.

3.  Ja dalībvalsts ir atteikusi savu ostu izmantošanu saskaņā ar 1. vai 2. punktu, tā nekavējoties informē par šādu rīcību kuģa kapteini, karoga valsti, Komisiju, GFCM izpildsekretāru.

4.  Ja 1. vai 2. punktā minētā atteikuma iemesli vairs nav aktuāli, dalībvalsts atsauc savu atteikumu un informē par to saskaņā ar 3. punktu izdotā paziņojuma adresātus.

IV SADAĻA

SADARBĪBA, INFORMĀCIJA UN ZIŅOŠANA

23. pants

Sadarbība un informācija

1.  Komisija un dalībvalstis sadarbojas un veic informācijas apmaiņu ar GFCM izpildsekretāru, jo īpaši:

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka to vietējā mēroga informācijas sistēmas, kas saistītas ar zveju, ļauj veikt tiešu elektronisku informācijas apmaiņu starp tām un GFCM Sekretariātu par III sadaļā minētajām inspekcijām ostas valstī, pienācīgi ievērojot attiecīgās konfidencialitātes prasības.

3.  Dalībvalstis veic pasākumus elektroniskai informācijas apmaiņai starp atbilstošajām valsts aģentūrām un šādu aģentūru darbību koordinēšanai III sadaļas II nodaļā minēto pasākumu īstenošanā. [Grozījums Nr. 36]

4.  Dalībvalstis šīs regulas mērķiem izveido kontaktpunktu sarakstu, ko nekavējoties elektroniski nosūta Komisijai, GFCM izpildsekretāram un GFCM līgumslēdzējām pusēm.

24. pants

Statistikas matricu paziņošana

1.  Dalībvalstis katru gadu līdz 1. maijam iesniedz GFCM izpildsekretāram GFCM statistikas matricas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5. uzdevuma datus, kā izklāstīts III pielikumā.

▌ [Grozījums Nr. 37]

2.  Pirmo 1.3. un 1.5. uzdevuma datu iesniegšanu veic līdz 2011. gada 1. februārim.

3.  Šā panta 1. punktā minēto datu iesniegšanai dalībvalstis izmanto GFCM datu ievades sistēmu vai jebkuru citu atbilstošu datu iesniegšanas standartu un protokolu, ko noteicis GFCM sekretariāts un kas pieejams tīmekļa vietnē http://www.gfcm.org/gfcm/topic/16164.

4.  Dalībvalstis informē Komisiju par datiem, kas iesniegti, pamatojoties uz šo pantu.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Īstenošanas akti [Grozījums Nr. 48]

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai nodrošinātu vienotus noteikumus šīs regulas īstenošanai. Šos īstenošanas aktus, kuri neskar šīs regulas 27. pantu un kurus nepiemēro šīs regulas noteikumiem par II nodaļā paredzētajiem ostas valsts pasākumiem un II pielikumā paredzētajām ostas valsts veikto kuģa inspekciju procedūrām, pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto izskatīšanas procedūru. [Grozījums Nr. 49]

26. pants

Komitejas procedūra[Grozījums Nr. 50]

1.  Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 1. punktam. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. [Grozījums Nr. 51]

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. ▌ [Grozījums Nr. 52]

▌ [Grozījums Nr. 40]

27. pants

Deleģētie akti

28. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Šīs regulas 27. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz trīs gadiem no...(14). Komisija ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms minētā trīs gadu laikposma beigām sagatavo ziņojumu par deleģētajām pilnvarām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome deleģējumu neatsauc saskaņā ar 29. pantu.

2.   Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai tiek piešķirtas, ievērojot 29. un 30. pantā izklāstītos nosacījumus.

[Grozījums Nr. 42]

29. pants

Deleģēšanas atsaukšana

1.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 27. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

2.   Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuras deleģētās pilnvaras varētu tikt atsauktas, kā arī iespējamos atsaukšanas iemeslus.

3.   Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

[Grozījums Nr. 43]

30. pants

Iebildumi pret deleģētajiem aktiem

1.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu divu mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

2.   Ja pēc 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā dienā, kas tajā noteikta.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā termiņa beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.

3.   Ja Eiropas Parlaments vai Padome 1. punktā minētajā laikposmā izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Iestāde, kas izvirza iebildumus pret deleģēto aktu, iebildumus pamato.

[Grozījums Nr. 44]

31. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1967/2006

32. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā ‐ Padomes vārdā ‐

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 354, 28.12.2010., 71. lpp. (2) Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. marta Nostāja. (3) OV L 190, 4.7.1998., 34. lpp. (4) Padomes Regulas (EK) Nr. 43/2009 28.–31. pants; Padomes Regulas (EK) Nr. 40/2008 29.–31. pants; Padomes Regulas (EK) Nr. 41/2007 26.–27. pants; Padomes Regulas (EK) Nr. 51/2006 III pielikums. (5) OV L 409, 30.12.2006., 11-85. lpp. (6) OV L 286, 29.10.2008, 1. lpp. (7) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (8) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. (9) * 20 darbdienas pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (10) OV L 5, 9.1 2004, 25. lpp. (11) OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp. (12) * 20 darbdienas pēc šīs regulas stāšanās spēkā. (13) OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp. (14) * Šīs regulas spēkā stāšanās diena.

A.  GFCM ģeogrāfisko apakšapgabalu (ĢAA) tabula

B.  GFCM ĢAA karte (GFCM, 2009. gads)

─ FAO statistikas rajoni (sarkanā līnija) ─ GFCM ĢAA (melnā līnija).

C.GFCM ģeogrāfisko apakšapgabalu (ĢAA) karte (GFCM, 2009. gads)

Ostas valsts veiktas kuģa inspekcijas kārtība

(1)  Kuģa identifikācija

(2)  Atļauja(-s)

Ostas valsts inspektors(-i) pārbauda, vai atļauja(-s) zvejot vai transportēt zivis un zivju produktus atbilst saskaņā ar 1. punktu iegūtajai informācijai, un pārbauda atļaujas(-u) derīguma termiņu un to attiecinājumu uz apgabaliem, sugām un zvejas rīkiem.

(3)  Citi dokumenti

Ostas inspektors(-i) izskata visu attiecīgo dokumentāciju, tostarp elektroniskā formātā sagatavotus dokumentus. Attiecīgā dokumentācija var ietvert kuģa žurnālus, jo īpaši zvejas žurnālu, kā arī apkalpes sarakstu, uzglabāšanas plānus un zivju tilpņu rasējumus vai aprakstus, ja tādi pieejami. Šādas tilpnes vai laukumus var inspicēt, lai pārbaudītu, vai to izmērs un struktūra atbilst šiem rasējumiem vai aprakstiem un vai uzglabāšana notiek saskaņā ar uzglabāšanas plāniem. Attiecīgā gadījumā pārbaudāmā dokumentācija var ietvert arī nozvejas dokumentus vai tirdzniecības dokumentus, ko izdevusi reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija.

(4)  Zvejas rīki

a)  Ostas inspektors(-i) pārbauda, vai uz kuģa turētie zvejas rīki atbilst atļaujas(-u) nosacījumiem. Zvejas rīkus var pārbaudīt arī tādēļ, lai pārliecinātos, vai tādi parametri kā inter alia linuma acs izmērs(-i) (un iespējamās ierīces), tīklu garums un āķu izmēri atbilst piemērojamiem noteikumiem un ka zvejas rīku identifikācijas zīmes atbilst kuģim atļautajām.

b)  Ostas inspektors(-i) var arī pārmeklēt kuģi, meklējot zvejas rīkus, kas tiek uzglabāti ārpus redzamības loka, un zvejas rīkus, kas cita iemesla dēļ uzskatāmi par nelikumīgiem.

(5)  Zivis un zvejas produkti

a)  Ostas inspektors(-i) pēc iespējas pilnīgāk pārbauda, vai zivis un zvejas produkti, kas ir uz kuģa, ir iegūti saskaņā ar attiecīgajā(-s) atļaujā(-s) izklāstītajiem nosacījumiem. Šajā nolūkā ostas inspektors(-i) pārbauda zvejas žurnālu, sniegtos ziņojumus, attiecīgā gadījumā arī tos, kas pārraidīti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmu (VMS).

b)  Lai noteiktu uz kuģa paturēto zivju daudzumus un sugas, ostas inspektors(-i) var pārbaudīt zivis kravas tilpnēs vai izkraušanas laikā. Šajā nolūkā ostas inspektors(-i) var atvērt kartona kastes, kurās zivis ir iepakotas, un pārvietot zivis vai kartona kastes, lai pārliecinātos par zivju kravas tilpņu integritāti.

c)  Ja kuģis veic izkraušanu, ostas inspektors(-i) var pārbaudīt izkrautās sugas un daudzumus. Šādās pārbaudēs var verificēt produkta veidu, dzīvsvaru (daudzumi, kas reģistrēti zvejas žurnālā) un pārrēķina koeficientu, kas izmantots apstrādātu produktu svara pārrēķināšanai dzīvsvarā. Ostas inspektors(-i) var pārbaudīt arī visus iespējamos uz kuģa paturētos daudzumus.

d)  Ostas inspektors(-i) var pārbaudīt uz kuģa paturētās nozvejas apjomu un sastāvu, arī veicot paraugu ņemšanu.

(6)  NNN zvejas verifikācija

Piemēro Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. pantu.

(7)  Ziņojums

Pēc inspekcijas pabeigšanas inspektors sagatavo rakstisku ziņojumu un paraksta to, un nosūta kopiju kuģa kapteinim.

(8)  Ostas valsts veiktu inspekciju rezultāti

Ostas valsts veiktu inspekciju rezultātos jābūt iekļautai vismaz šādai informācijai.

1.  Norādes par inspekciju

–  Inspekcijas iestāde (inspekcijas iestādes nosaukums vai šādas iestāde nominētas alternatīvas struktūras nosaukums);

2.  Kuģa identifikācija

–  Kuģa vārds;

–  karoga valsts (valsts, kurā kuģis reģistrēts);

3.  Zvejas atļauja (licences/atļaujas)

–  Kuģim izdotā(-s) atļauja(-s) zvejot vai transportēt zivis un zivju produktus;

–  valsts(-is), kas izdevušas atļauju(-as);

4.  Informācija par zvejas reisu

–  Patlaban uzsāktā zvejas reisa datums, laiks, zona un vieta

5.  Nozvejas inspekcijas rezultāti

–  Izkraušanas sākums un beigas (laiks un datums);

6.  Zvejas rīku inspekcijas rezultāti

–  Ziņas par zvejas rīku veidiem.

7.  Secinājumi

–  Inspekcijas secinājumi, tostarp norādes par iespējami izdarītajiem pārkāpumiem un atsauce uz attiecīgajiem noteikumiem un pasākumiem. Inspekcijas ziņojumam pievieno attiecīgus pierādījumus.

A)GFCM/ZPK flotes segmentācija

Segmentu apraksts

A Daudzfunkcionāli mazie kuģi bez dzinēja ‐ visi kuģi, kas īsāki par 12 metriem (LOA), bez dzinēja (vēja vai piedziņas).

B Daudzfunkcionāli mazie kuģi ar dzinēju, īsāki par 6 m ‐ visi kuģi, kas īsāki par 6 m (LOA), ar dzinēju.

C Daudzfunkcionāli mazie kuģi ar dzinēju garumā no 6 līdz 12 metriem ‐ visi kuģi garumā no 6 līdz 12 metriem (LOA), ar dzinēju, kas visu gadu izmanto dažādus zvejas rīkus, no kuriem neviens īpaši nedominē, vai kas izmanto šajā klasifikācijā neiekļautus zvejas rīkus.

D Traleri, īsāki par 12 m ‐ visi kuģi, kas īsāki par 12 metriem (LOA) un kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot grunts trali.

E Traleri garumā no 12 līdz 24 m ‐ visi kuģi garumā no 12 līdz 24 metriem (LOA), kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot grunts trali.

F Traleri, garāki par 24 m ‐ visi kuģi, kas garāki par 24 metriem (LOA) un kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot grunts trali.

G Seineri garumā no 6 līdz 12 m ‐ visi kuģi garumā no 6 līdz 12 metriem (LOA), kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot riņķvadu.

H Seineri, garāki par 12 m ‐ visi kuģi, garāki par 12 m (LOA), kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot riņķvadu, izņemot tos, kas izmanto tunzivju riņķvadu jebkurā gada laikā.

I Āķu jedu zvejas kuģi, garāki par 6 m ‐ visi kuģi, kas garāki par 6 metriem (LOA) un kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot āķu jedu.

J Pelaģiskie traleri, garāki par 6 m ‐ visi kuģi, kas garāki par 6 metriem (LOA) un kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot pelaģisko trali.

K Tunzivju seineri ‐ visi kuģi, kas izmanto tunzivju seinerus neatkarīgi no laika perioda ilguma visu gadu.

L Bagarkuģi, garāki par 6 m ‐ visi kuģi, kas garāki par 6 metriem (LOA) un kas vairāk nekā 50 procentus no savas nozvejas veic, izmantojot dragu.

M Daudzfunkcionāli kuģi, garāki par 12 m ‐ visi kuģi, kas garāki par 12 metriem (LOA) un kas visu gadu izmanto dažādus zvejas rīkus, no kuriem neviens īpaši nedominē, vai kas izmanto zvejas rīku, kas nav iekļauts šajā klasifikācijā.

Piezīme. visas šūnas ir izmantojamas informācijas apkopošanai. Šūnas, kas iepriekšējā tabulā atstātas tukšas, uzskatāmas par tādām, kam, visticamāk, nav liels īpatsvars. Tomēr vajadzības gadījumā ir ieteicams sapludināt “tukšas šūnas” informāciju ar visatbilstošāko blakusesošo “zilo šūnu”.

B)Zvejas piepūles(1) vērtību tabula

C)  GFCM 1. uzdevums ‐ darbības vienības

(1) Attiecas uz nominālo zvejas piepūli. (2) Jāattiecina uz konkrētu apgabalu (norādot virsmu), lai novērtētu zvejas intensitāti (piepūle • km2) un saistītu piepūli ar izmantotajām teritorijām. (3) Zvejas piepūles vērtības, kas neietver laika darbību, jāattiecina uz laikposmu (piemēram, atbilstoši gadiem).