Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību(1),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam(3),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2009. finanšu gadā, ar iestāžu atbildēm(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 23. panta 7. punktu un 79. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A7-0049/2011),

A.  tā kā ES pašreizējā finanšu, ekonomikas un sociālajā situācijā iestādēm ir jāreaģē, rīkojoties kvalitatīvi un efektīvi, un jāizmanto stingras pārvaldības procedūras, lai panāktu ietaupījumus;

B.  tā kā būtu nepieciešams nodrošināt iestādēm pietiekamus resursus, lai gan pašreizējā ekonomiskajā situācijā šie resursi ir jāpārvalda stingri un efektīvi;

C.  tā kā šajā ikgadējās procedūras posmā Parlaments gaida pārējo iestāžu tāmes un Prezidija ierosinājumus 2012. gada budžetam;

D.  tā kā ir īpaši vēlams, lai Budžeta komiteja un Prezidijs ceturto gadu pēc kārtas turpinātu pastiprināto sadarbību visos 2012. gada budžeta procedūras posmos;

E.  tā kā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 23. pantu Prezidijs ir atbildīgs par finansiālu, organizatorisku un administratīvu lēmumu pieņemšanu par Parlamenta iekšējo organizāciju un Budžeta komiteja ir atbildīga par Parlamenta budžeta projekta tāmes izstrādāšanu saistībā ar ikgadējo budžeta procedūru;

F.  tā kā sekām, ko Lisabonas līguma spēkā stāšanās radīja attiecībā uz 5. izdevumu kategoriju, 2012. gadā būtu jāstabilizējas, lai gan, piemēram, šobrīd vēl joprojām ir grūti noteikt, kāda būs EĀDD izveides ietekme;

G.  tā kā paplašināšanās, kas notiks, Horvātijai pievienojoties ES 2013. gadā, ietekmēs 2012. gada budžetu, jo īpaši saistībā ar līdzekļiem, kas nepieciešami jauno dalībvalstu deputātiem un personāla pieņemšanai darbā;

H.  tā kā pēdējos gados budžeta lēmējinstitūcija ir nolēmusi apdomīgi tērēt administratīvajiem izdevumiem paredzētos līdzekļus, tādējādi paredzot ievērojamas rezerves 5. izdevumu kategorijā;

I.  tā kā daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms ES 2012. gada budžetā ir EUR 8 754 miljoni (t. i., par EUR 340 miljoniem jeb 4 % vairāk nekā 2011. gadā, ierēķinot inflāciju 2 % apmērā);

J.  tā kā Parlaments kā viena no likumdevējām iestādēm ir nolēmusi rast saprātīgu līdzsvaru starp darbinieku skaitu un saviem jaunajiem pienākumiem pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās (19,67 % no 5. izdevumu kategorijas 2009. gadā, 19,99 % ‐ 2010. gadā un 20,03 % ‐ 2011. gadā);

K.  tā kā ir būtiski visu 2011. gadu uzraudzīt izdevumu plūsmu 5. izdevumu kategorijā, lai izstrādātu atbilstīgas prognozes turpmākajiem budžetiem;

L.  tā kā Prezidijs ar 2010. gada 24. marta lēmumu pieņēma Parlamenta vidējā termiņa stratēģiju attiecībā uz ēkām, kurā ir noteikti daži galvenie turpmākās nekustamo īpašumu politikas aspekti; tā kā Parlaments šajā stratēģijā kā prioritāti joprojām ir paredzējis ēku iegādi (kad tas ir racionāli), pievēršot uzmanību ēku ģeogrāfiskai koncentrācijai tā darba vietās; tā kā arī turpmāk viena no lielākajām prioritātēm būs iepriekšēja nomaksa, lai samazinātu finansēšanas izmaksas,

2012. gada budžeta vispārējais satvars un prioritātes

1.  uzsver grūto situāciju saistībā ar 5. izdevumu kategorijas maksimālo apmēru 2012. gadā un pilnīgi apzinās to, ka iestādēm var rasties problēmas, mēģinot izpildīt visas finansēšanas prasības, vienlaikus ievērojot budžeta disciplīnu un ierobežojot savus izdevumus, lai nepārsniegtu daudzgadu finanšu shēmā paredzētos līdzekļus;

2.  nosaka par prioritāti izcilības principu likumdošanas jomā, lai atbilstīgi reaģētu uz pašreizējiem politikas uzdevumiem, kuri radušies saistībā ar jaunas institucionālas struktūras izveidi pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās un kuru risināšanai ir nepieciešama līdzekļu konsolidācija; uzskata, ka Parlamenta un pārējo iestāžu 2012. gada budžeti būtu jākonsolidē arī tāpēc, ka tas varētu kalpot par atsauci nākamajai daudzgadu finanšu shēmai;

3.  norāda ‐ cenšoties panākt šo konsolidāciju, nebūtu jākavē ieguldījumi (piemēram, tehnoloģijās), kuri turpmāk varētu radīt ilgtermiņa ietaupījumus;

4.  uzskata par vēl vienu prioritāti labas vadības principus (Finanšu regulas 27. pants), proti, saimnieciskumu, efektivitāti un lietderīgumu; uzskata, ka šie principi, ņemot vērā pārskatatbildības nepieciešamību, būtu skaidri jāatspoguļo Parlamenta un pārējo iestāžu budžetos un organizācijas kultūrā; tāpat uzskata, ka jāņem vērā dažādu politiku īstenošanā gūtie rezultāti un ka būtu regulāri jāizvērtē mainīgo izdevumu izmaksu lietderība, kad vien tas ir iespējams un nepieciešams šo izdevumu apmēra dēļ;

5.  uzskata ‐ īstenojot šos principus, iestādēm būtu jāiesniedz izmaksu samazināšanas plāni; pauž viedokli, ka saistībā ar šo būtu jāapsver centralizācijas (piemēram, centralizētas iepirkuma procedūras, kopīgi iestāžu dienesti) priekšrocības apjomradītu ietaupījumu nodrošināšanā, kā arī to, ko paturēt decentralizētu vai decentralizēt;

6.  uzskata, ka, īstenojot labas vadības principus, ir jānodrošina precizitāte, vienkāršība, skaidrība un pārredzamība; šajā sakarībā prasa, lai katra iestāde iesniegtu struktūrshēmu un norādītu katras tajā iekļautās nodaļas izmaksas; turklāt prasa skaidri norādīt un pamatot visus izdevumus, nepārprotami nošķirot fiksētās un mainīgās izmaksas, lai ievērotu bāzes budžeta principus;

7.  uzskata, ka vēlākais no nākamās daudzgadu finanšu shēmas sākuma Parlamenta un pārējo iestāžu budžets būtu jāizstrādā, pamatojoties uz daudzgadu plānošanu, kas atbilstu šīs shēmas ilgumam;

8.   norāda, ka, ņemot vērā iespējamo ES paplašināšanos, iestādēm, savstarpēji sadarbojoties, būtu jāveic nepieciešamie sagatavošanās pasākumi, lai pieņemtu darbā personālu no Horvātijas;

9.  uzskata, ka Parlamentam un pārējām iestādēm būtu divreiz gadā jāiesniedz ziņojums par sava budžeta izpildi, tajā iekļaujot detalizētu informāciju par katras budžeta pozīcijas izpildi;

10.  uzskata, ka vides politikai un vides vadības un audita sistēmai (EMAS) (5) vajadzētu būt daļai no Parlamenta un pārējo iestāžu organizatoriskās kultūras un ka šajā nolūkā būtu jāiesniedz informācija par pasākumiem papīra, enerģijas un ūdens patēriņa, kā arī emisiju samazināšanai;

11.  atkārtoti norāda, ka iestāžu sadarbībai, kad vien tā ir iespējama un nepieciešama, ir būtiska nozīme, apmainoties ar paraugpraksi efektivitātes palielināšanas un resursu taupīšanas jomā; uzskata, ka iestāžu sadarbība būtu jāuzlabo rakstiskās un mutiskās tulkošanas, personāla darbā pieņemšanas (EPSO) un EMAS jomās un ka tā būtu jāpaplašina, aptverot arī citas jomas; prasa pamatīgi pārskatīt tulkojumu nodošanu ārštata tulkotājiem un Tulkošanas centra nozīmi;

12.  atgādina, ka ir vajadzīga pilnībā integrēta zināšanu pārvaldības sistēma; atzinīgi vērtē administrācijas sniegto informāciju par zināšanu pārvaldības sistēmu; prasa iesniegt progresa ziņojumu par deputātiem pieejamo informācijas avotu/sistēmu plašo klāstu; prasa noteikt skaidru prototipa izstrādes grafiku; uzsver nepieciešamību steidzīgi īstenot klasifikācijas un indeksēšanas politiku; prasa sniegt informāciju par to, kā šo sistēmu padarīt viegli pieejamu Eiropas iedzīvotājiem;

13.  uzsver to, ka ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments un pārējās iestādes, pieņemtu vērienīgu un plašu digitālo stratēģiju, jo īpaši attiecībā uz Web 2.0 instrumentiem un sociālajiem tīkliem, lai stiprinātu saikni starp Eiropu un tās iedzīvotājiem; turklāt uzskata, ka Parlamentam un pārējām iestādēm būtu jāizstrādā elektroniskās pārvaldes stratēģija; aicina attiecīgā gadījumā izmantot tāldarba iespējas; aicina Prezidiju apsvērt iespēju ieviest “mākoņdatošanas” sistēmu, lai samazinātu datorsistēmas pamatdarbības izmaksas, uzlabotu tās veiktspēju un ieviestu Parlamenta darbā lielāku mobilitāti;

14.  uzsver, ka finanšu pārskati un līdzīgi izmaksu analīzes dokumenti ir ļoti nozīmīgi lēmumu pieņemšanai iestādē; uzsver, ka tie jāizmanto sistemātiski un ka tajos jānosaka kārtējās un vienreizējās izmaksas (tas ir, fiksētās un mainīgās izmaksas), kas tieši saistītas ar attiecīgo pasākumu;

15.  prasa izmantot darbinieku pārcelšanu citā amatā un pārkvalifikāciju, lai sekmētu viņu mobilitāti; iesaka pieņemt jaunus darbiniekus tikai tad, ja pārcelšanas citā amatā un apmācības procedūras nav sniegušas rezultātus un ja nav lietderīga ārpakalpojumu izmantošana;

16.  uzskata, ka visām iestādēm, kuras ietekmēs Horvātijas pievienošanās ES, būtu jāvienojas par kopīgu un saskaņotu stratēģiju attiecībā uz budžeta izpildi; prasa sagatavot tāmi par iespējamo ietekmi uz 5. izdevumu kategoriju;

17.  uzskata, ka visām iestādēm būtu jāīsteno aktīva nediskriminēšanas politika un jāpielāgo sava ēku un cilvēkresursu politika tā, lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti tajās ir ērtāk iekļūt;

18.  uzsver ‐ ņemot vērā ekonomikas krīzi un valsts parādu smago slogu un ierobežojumus laikā, kad notiek valstu budžeta konsolidācija, Eiropas Parlamentam un pārējām Eiropas iestādēm būtu jārāda piemērs un jāierobežo savi izdevumi;

Parlaments

19.  uzskata, ka par Parlamenta mērķi būtu jānosaka izcilības panākšana likumdošanas jomā un ka šā mērķa sasniegšanai būtu jāatvēl visi nepieciešamie resursi, vienlaikus ievērojot budžeta ierobežojumus;

20.  uzskata, ka Parlamentam būtu jārāda piemērs un jāierobežo izdevumi, nepārsniedzot inflācijas līmeni; uzskata, ka saskaņā ar iestāžu nostāju vajadzības, kas saistītas ar paplašināšanos, budžetā ir jāiestrādā ar grozījumu vēstuli vai budžeta grozījumiem; tāpat ar grozījumu vēstuli vai budžeta grozījumiem budžetā iestrādās līdzekļus, kas nepieciešami 18 jaunajiem deputātiem, kuri stājas amatā saskaņā ar Lisabonas līgumu;

21.  uzskata, ka būtu jāsāk konsolidēt līdzekļus, ko Parlamenta vadībai piešķīra, lai tā pieņemtu darbā papildu personālu, kas nepieciešams Lisabonas līgumā paredzēto jauno uzdevumu veikšanai; uzstāj, ka organizatoriskajām struktūrām vajadzētu būt tādām, kas rada sinerģijas, izmantojot specializēto nodaļu pieredzi;

22.  norāda, ka Parlamenta 2011. gada budžets ir EUR 1 685 miljoni, un tas veido 20,03 % no 5. izdevumu kategorijas;

23.  sagaida, ka Prezidija pieprasījumi, iesniedzot tāmi, būs reāli; ir gatavs izskatīt Prezidija priekšlikumus, pilnībā pamatojoties uz vajadzībām un ievērojot piesardzību, lai nodrošinātu pienācīgu un efektīvu iestādes darbību; uzsver, ka tās grozījumu vēstules mērķis, ko Prezidijs septembrī iesniedza Budžeta komitejai, ir ņemt vērā vajadzības, kas netika paredzētas tāmes sagatavošanas laikā, un ka to nevajadzētu uztvert kā iespēju pārskatīt tāmi, par ko jau panākta vienošanās; uzskata, ka saskaņā ar iestāžu nostāju vajadzības, kas saistītas ar paplašināšanos, budžetā ir jāiestrādā ar grozījumu vēstuli vai budžeta grozījumiem; tāpat ar grozījumu vēstuli vai budžeta grozījumiem budžetā iestrādās līdzekļus, kas nepieciešami 18 jaunajiem deputātiem, kuri stājas amatā saskaņā ar Lisabonas līgumu;

24.  prasa iesniegt detalizētu un skaidru pārskatu par tām budžeta pozīcijām, kurās budžeta izpilde 2010. gadā bija nepietiekama, un cer, ka būs iespēja noskaidrot tā cēloņus; vēlas saņemt arī atskaiti par visiem pārnestajiem līdzekļiem un to izlietojumu 2010. gadā, kā arī jaunāko informāciju par piešķirto ieņēmumu galīgo apmēru salīdzinājumā ar budžetā iekļautajām summām;

25.  uzskata, ka deputātiem jābūt vienlīdzīgām iespējām saņemt kvalitatīvus pakalpojumus, lai viņi varētu pildīt savus pienākumus; tādēļ uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt dažādu tautību un dažādās valodās runājošiem deputātiem vienlīdzīgas iespējas pildīt pienākumus un veikt viņiem uzticēto politisko darbību dzimtajā valodā, ja viņi to vēlas; norāda, ka ir nepieņemami, ka, piemēram, komiteju sanāksmju laikā nav pieejami mutiskās tulkošanas pakalpojumi; uzskata, ka pareizas finanšu pārvaldības principu ir jāpiemēro arī mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumiem;

26.  uzskata arī, ka jāmeklē visas iespējas elastīgāk izmantot mutisko tulkošanu, kas ir būtiski svarīgs posms labas darba prakses nodrošināšanā, un norāda, ka daudzos gadījumos varētu novērst problēmas un liekus tēriņus, ja būtu iespējams pēdējā brīdī mainīt valodu kombināciju atkarībā no sanāksmju dalībnieku faktiskā, nevis plānotā sastāva;

27.  mudina rūpīgi izskatīt to, vai Eiropas iedzīvotāju tiesības uz piekļuves brīvību, lai tiktos ar saviem Eiropas Parlamenta deputātiem, var vēl efektīvāk samērot ar steidzamo nepieciešamību radīt drošību tiem, kuri strādā iestādēs; aicina ģenerālsekretāru līdz 2011. gada 30. jūnijam iesniegt ziņojumu par šo tēmu;

28.  uzskata, ka jāievieš pilnīgi funkcionējoši bezvadu interneta pakalpojumi, kā jau tika nolemts, lai samazinātu papīra izmantošanu; uzskata, ka būtu jāveicina gan videokonferenču pakalpojumu izmantošana sanāksmju organizēšanā, gan jaunu videi draudzīgu tehnoloģiju lietošana; prasa veikt šādu pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi;

29.  norāda, ka attiecībā uz politiku ēku jomā Parlaments cenšas racionalizēt tā rīcībā esošo telpu piešķīrumu, ietaupīt izmaksas un panākt apjomradītus ietaupījumus; norāda, ka ar pašlaik īstenoto KAD ēkas paplašināšanas projektu, kura izmaksas ir noteiktas EUR 549,6 miljonu apmērā (2016. gada cenās), Parlamenta administrācija Luksemburgā tiks ģeogrāfiski sakoncentrēta un ka visas citas ēkas, kuras pašlaik Luksemburgā tiek īrētas, tiks pamazām atbrīvotas, tādējādi pēc projekta pabeigšanas ļaujot gūt ievērojamus ietaupījumus; vērš uzmanību uz to, ka šā būvniecības projekta finansēšanai var būt nepieciešams izveidot īpašas juridiskās struktūras (īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību), jo Finanšu regulā ir aizliegts ņemt tiešus aizņēmumus, un ka varētu ietaupīt līdzekļus, ja šo projektu finansētu tieši no budžeta vai ar tieša aizdevuma palīdzību, un tas skaidri norāda uz nepieciešamību pielāgot Finanšu regulu, lai garantētu turpmāko būvniecības projektu pārredzamāku un tiešāku īstenošanu;

30.  atzinīgi vērtē Prezidija 2010. gada 24. martā pieņemtos lēmumus; atkārtoti aicina izstrādāt vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz ēkām; uzskata, ka ar šo stratēģiju būtu jācenšas rast labāko risinājumu, ņemot vērā labas vadības principus un nepieciešamību izvērtēt dažādas iespējas un alternatīvas finansēšanas metodes; vērš uzmanību uz vienā iepriekšminētajiem lēmumiem pausto priekšlikumu izmantot iezīmētos ieņēmumus no Beļģijas valdības, lai ieguldītu līdzekļus deputātu asistentiem paredzēto jauno biroju telpu infrastruktūrā; prasa sniegt papildu informāciju par šo iezīmēto ieņēmumu izmantošanu minētajam nolūkam un detalizētu informāciju par alternatīvām iespējām, pirms tiek pieņemti jebkādi lēmumi;

31.  uzsver, ka ir nepieciešams saņemt vairāk informācijas par Eiropas vēstures namu; īpaši prasa iesniegt Budžeta komitejai detalizētu uzņēmējdarbības plānu; atkārtoti norāda uz nepieciešamību saņemt informāciju par šā projekta kopējām izmaksām, kā arī to, kādas finansiālas un juridiskas sekas tas radīs Eiropas Parlamentam, un prasa iesniegt papildu informāciju par arhitektūras projektu konkursu, kas noris kopš 2009. gada; uzsver, ka visi lēmumi par projektu jāpieņem, ievērojot Parlamenta standarta procedūru;

32.  uzskata ‐ kā jau visu lielu organizāciju gadījumā, dažkārt ir vajadzīgs neatkarīgs ārējs vērtējums attiecībā uz līdzekļu izlietojumu un darba organizāciju, un, pienācīgi veikts, tas var tikai nākt par labu; uzsverot, ka katra politiska ES iestāde, piemēram, Parlaments, ir unikāla pēc būtības, tomēr uzskata, ka ilgtermiņā jāapsver Parlamenta organizācijas un pārvaldības ārēja vērtējuma veikšana; uzskata, ka 2012. gadā varētu izraudzīties un šādi izvērtēt vienu vai vairākas konkrētas jomas;

33.  norāda, ka Parlamenta politika informācijas un saziņas jomā ir svarīga un, to īstenojot, būtu jāsasniedz visi Eiropas pilsoņi, kā arī jāuzlabo pilsoņu spēja tieši sazināties ar Parlamentu, un tādēļ prasa izvērtēt šīs politikas īstenošanā gūtos rezultātus;

34.  atbalsta visus centienus modernizēt Parlamenta finanšu lietojumprogrammu sistēmas;

35.  pilnīgi atbalsta visus centienus īstenot efektīvāku un profesionālāku personāla politiku, kurā ietilpst arī darbinieku pārcelšana citā amatā gan tajā pašā ģenerāldirektorātā, gan citos ģenerāldirektorātos;

36.  uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt paveiktā darba kontroli saistībā ar virkni politiku, kurām ir finansiāla ietekme, piemēram, EMAS, publiskais iepirkums un pasākumi, kas veikti, ievērojot budžeta izpildes apstiprināšanā sniegtos ieteikumus; uzsver, ka pastāvīgi jāpārbauda paveiktais un jāanalizē Parlamenta budžeta izpilde kopumā;

37.  pauž bažas attiecībā uz priekšlikumu izveidot Eiropas Pievienotās vērtības novērtēšanas biroju, lai noteiktu Eiropas neintegrācijas izmaksas; apšauba šāda biroja nepieciešamību; prasa sniegt detalizētāku informāciju par šā biroja izveidi;

Pārējās iestādes

38.  mudina pārējās iestādes iesniegt reālus un uz izmaksām balstītus budžeta līdzekļu pieprasījumus, pilnībā ievērojot nosacījumu, ka ierobežotie resursi jāizmanto optimāli; atzinīgi vērtē to, ka ES budžetā ir izveidota jauna X sadaļa Eiropas Ārējās darbības dienestam, piešķirot tam EUR 464 miljonus, un ir gatavs izskatīt EĀDD vajadzības gan saistībā ar nekustamajiem īpašumiem, gan personālu, kā arī ir apņēmies cieši uzraudzīt tā ietekmi uz 5. izdevumu kategoriju, jo bija paredzēts, ka EĀDD izveide neskars budžetu; negrasās apdraudēt jau pastāvošo iestāžu vajadzību izpildi;

39.  uzskata, ka jaunās X sadaļas izveide ES budžetā saistībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu atspoguļo nepieciešamību radīt Eiropas Savienībai institucionālu pamatu, kas kopā ar jaunajiem KĀDP/KDAP noteikumiem varētu sekmēt ES ārpolitikas centienus;

o
o   o

40.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un EĀDD.

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp. (2) OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp. (3) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. (4) OV C 303, 9.11.2010., 1. lpp. (5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regula (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp.).