Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2010. gada 17. decembra lēmumu piešķirt Melnkalnei Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Komisijas atzinums par Melnkalnes pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā” (COM(2010)0670),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Paplašināšanas stratēģija un galvenie uzdevumi 2010.–2011. gadā” (COM(2010)0660),

–  ņemot vērā 2010. gada 29. marta Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Melnkalnes Republiku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā 2007. gada 8. novembra Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Melnkalnes Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi(2), un 2009. gada 1. decembrī pieņemto Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1244/2009, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas(3),

–  ņemot vērā ES un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas ieteikumus, kas pieņemti 2010. gada 27. un 28. septembrī,

–  ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropadome 2003. gada 19. un 20. jūnija sanāksmē Salonikos atkārtoti apstiprināja, ka Rietumbalkānu valstu nākotne ir saistīta ar Eiropas Savienību; tā kā Eiropadome šo paziņojumu vēlreiz uzsvēra 2006. gada 15. un 16. jūnija sanāksmē Briselē, kā arī turpmākajās augsta līmeņa sanāksmēs,

1.  atzinīgi vērtē kopējo vienprātību un augsto prioritāti, ko Eiropas integrācijai piešķīra valdība un opozīcijas partijas Melnkalnē, kā rezultātā kopš valsts neatkarības iegūšanas ir panākts labs progress reformu procesā; atzinīgi vērtē jauno politisko vadību Podgoricā un mudina jauno valdību turpināt Melnkalnes Eiropas integrācijas procesu un paātrināt reformas, lai izpildītu Kopenhāgenas kritērijus;

2.  atzinīgi vērtē Eiropadomes 2010. gada 17. decembra lēmumu piešķirt Melnkalnei Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu; tomēr pauž nožēlu par kandidātvalsts statusa nodalīšanu no tiesībām sākt sarunas un uzsver, ka lēmumu tās sākt nedrīkstētu nepienācīgi vai neargumentēti atlikt; sagaida, ka sarunas sāksies ne vēlāk kā pēc Komisijas 2011. gada progresa ziņojuma publicēšanas, ja Melnkalne būs panākusi labu progresu, pildot Komisijas noteiktos kritērijus;

3.  atzinīgi vērtē Padomes lēmumu dot Melnkalnes pilsoņiem iespēju ceļot bez vīzas (vīzu režīma pilnīga atvieglošana) ES Šengenas zonā no 2009. gada 19. decembra; uzsver šī soļa nozīmi cilvēku savstarpējo kontaktu veidošanā, jo īpaši izglītības, pētniecības, tūrisma jomā un attiecībā uz darījumu kontaktiem un starptautisko arodbiedrību sadarbību; aicina arī tās ES dalībvalstis, kuras nav Šengenas zonā, apsvērt iespēju pieņemt līdzīgu atvieglotu vīzu režīmu Melnkalnes pilsoņiem, jo īpaši ņemot vērā ar Šengenas nolīguma ES valstīm paredzētā vīzu režīma atvieglošanas raitu īstenošanu;

4.  atzinīgi vērtē to, ka ir gandrīz pabeigts valsts tiesiskās un konstitucionālās sistēmas izveides process; tomēr vērš uzmanību uz faktu, ka ceturto reizi ir pagarināts termiņš pastāvošās tiesiskās sistēmas saskaņošanai ar jauno konstitūciju, un aicina varas iestādes steidzami pieņemt atlikušos tiesību aktus, jo īpaši grozījumus vēlēšanu tiesiskajā sistēmā; aicina visas politiskās partijas bez turpmākas kavēšanās panākt vienprātību par likumprojektu saskaņā ar EDSO/ODIHR un Venēcijas komisijas ieteikumiem, kā arī uzlabot mehānismu, ar kuru tiek pārbaudītas Vēlēšanu komisijai vai tiesām iesniegtās sūdzības par vēlēšanām; aicina Melnkalnes valdību steidzami un ievērojami palielināt darbībspēju saistībā ar uzdevumu izvērtēt, vai valdības ierosinātie tiesību akti atbilst acquis, un mudina Komisiju sniegt šajā ziņā nepieciešamo tehnisko palīdzību pirmspievienošanās instrumenta ietvaros; mudina valdību padarīt likumdošanas procesu pārredzamāku un publiski pieejamu;

5.  ar gandarījumu norāda, ka pirmspievienošanās instrumenta palīdzība Melnkalnē tiek izmantota labi; mudina Melnkalnes valdību un Komisiju vienkāršot pirmspievienošanās palīdzības instrumenta finansējuma pārvaldības procedūru, padarot to pieejamāku nelielām un necentralizētām pilsoniskajām organizācijām, arodbiedrībām un citiem saņēmējiem;

6.  atkārtoti atgādina par tiesiskuma milzīgo nozīmi valsts attīstībā un valsts institūciju ticamībā iedzīvotāju acīs; tālab atzinīgi vērtē valdības un parlamenta demonstrēto aktivitātes pieaugumu, sagatavojot un pieņemot attiecīgos tiesību aktus; tomēr uzsver, ka liela nozīme ir sabiedrības dalībai jaunu tiesību aktu izstrādē un to efektīvai īstenošanai, lai iedzīvotāji redzētu panākto progresu;

7.  atzinīgi vērtē Melnkalnes parlamenta iniciatīvu padarīt profesionālu Valsts vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatu, tomēr aicina profesionalizēt pārējo šīs struktūras locekļu amatus un uzlabo tās darbībspēju, lai nodrošinātu pārredzamu, demokrātisku un efektīvu vēlēšanu procesu pārvaldību;

8.  norāda, ka ir noticis labs progress attiecībā uz svarīgu tiesību aktu pieņemšanu korupcijas apkarošanas jomā un atzinīgi vērtē jaunas stratēģijas un rīcības plāna pieņemšanu, kā arī valsts komisijas izveidi to īstenošanai; tomēr uzsver, ka korupcija joprojām ir plaši izplatīta daudzās jomās, jo īpaši celtniecībā, privatizācijā un publiskā iepirkuma jomā, un ka tā ir nopietna problēma; turklāt norāda, ka veikto izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un galīgo spriedumu skaits korupcijas lietās joprojām ir mazs; uzsver, ka ir svarīgi izveidot skaidri formulētu visaptverošu sistēmu korupcijas apkarošanai, tostarp labāk īstenot likumu par brīvu piekļuvi informācijai un labāku koordināciju tiesībaizsardzības iestāžu starpā, kā arī izveidot vienu iestādi, kas uzrauga un piemēro valdības struktūru pienākumus un veic pasākumus saistībā ar sūdzībām, kas saņemtas no iedzīvotājiem (ombuds); vērš uzmanību uz nepieciešamību efektīvi īstenot šajā jomā pieņemtos tiesību aktus, lai tiesībsargājošajām iestādēm dotu jaunus instrumentus cīņai pret korupciju; mudina grozīt politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanas tiesisko sistēmu, nodrošinot finansēšanas mehānismu neatkarīgu kontroli un pārredzamību;

9.  aicina enerģiski rīkoties, lai izskaustu interešu konflikta gadījumus valsts pārvaldē, pilnveidojot Interešu konfliktu komisiju un piešķirot tai pilnvaras pārbaudīt valsts amatpersonu finanšu deklarācijas un sodīt par pārkāpumiem; turklāt aicina grozīt likumu par interešu konflikta novēršanu, pildot valsts amatpersonas funkcijas, kas ļauj parlamenta deputātiem un citiem vēlētiem pārstāvjiem uzņemties pārvaldes vai uzraudzības struktūras locekļa pienākumus, jo atsevišķos gadījumos šo konfliktu var atrisināt pilnīga pārredzamība un vēlēto pārstāvju interešu deklarācija;

10.  norāda, ka likums par informācijas atklātību tiek īstenots ar grūtībām, jo īpaši attiecībā uz to dokumentu iesniegšanu, kas varētu palīdzēt atklāt korupciju privatizācijas un publiskā iepirkuma jomā; mudina valdību atvieglot piekļuvi attiecīgiem datiem; mudina valsts iestādes atturēties no spiediena izdarīšanas uz tām nevalstiskajām un bezpeļņas organizācijām un uz pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem kopumā, kas izmeklē korupcijas un organizētās noziedzības lietas un pilda uzraudzības iestādes lomu;

11.  atzīmē progresu tiesu reformā, ko parādīja nozīmīgu grozījumu pieņemšana kriminālprocesā un citās būtiskās likumdošanas jomās, palielinot pieejamos cilvēkresursus un samazinot lietu uzkrāšanos tiesās; tomēr uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt tiesu iestāžu un prokuroru atbildību un efektivitāti, ka arī to neatkarību no politiskas iejaukšanās; uzsver nepieciešamību pilnībā īstenot Ētikas kodeksu; aicina steidzami veikt reformas tiesnešu un prokuroru iecelšanas sistēmā un izbeigt praksi, ka prokurorus un tiesu un prokuroru padomju locekļus ieceļ tikai parlaments ar vienkāršu balsu vairākumu un valdība; turklāt pauž bažas par varas pārmērīgas koncentrēšanās potenciālu Augstākās tiesas priekšsēdētāja un valsts ģenerālprokurora rokās; aicina pieņemt likumu par bezmaksas juridiskās palīdzības pieejamības regulēšanu; aicina unificēt tiesu praksi, lai nodrošinātu paredzamu tiesisko sistēmu un sabiedrības paļāvību; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot starptautisko sadarbību, jo īpaši ar kaimiņvalstīm;

12.  aicina Melnkalni pilnveidot vispārējos kritērijus tiesnešu apmācībai, ko piemēros Tiesnešu mācību centrs, un piešķirt šim mērķim nepieciešamos finanšu līdzekļus;

13.  aicina Komisiju nākamajā progresa ziņojumā iekļaut novērtējumu par ietekmi un rezultātiem, kas, piešķirot ES līdzekļus, panākti tiesu sistēmas reformā un cīņā pret korupciju;

14.  uzsver, ka organizētās noziedzības un galvenokārt naudas atmazgāšanas un kontrabandas problēma joprojām saglabājas, neraugoties uz to, ka ir veikti uzlabojumi tiesību aktu sistēmā un tās īstenošanā; aicina varas iestādes veikt pasākumus, lai palielinātu tiesībsargājošo iestāžu darbībspēju, jo īpaši proaktīvas izmeklēšanas darbībspēju, un uzlabot koordināciju dažādu struktūru un aģentūru starpā, kā arī sadarbību ar attiecīgajām kaimiņvalstu un starptautiskajām iestādēm, lai nodrošinātu noturīgus panākumus cīņā pret organizēto noziedzību; atzinīgi vērtē Kriminālprocesa kodeksa pieņemšanu un aicina to īstenot ātri un pienācīgi;

15.  atzinīgi vērtē uzlabojumus parlamenta darbā, bet iesaka turpmāk censties nodrošināt augstu kvalitāti pieņemtajiem tiesību aktiem, kā arī to atbilstību acquis; aicina veikt lielāku budžeta līdzekļu un cilvēkresursu iekšējo piešķiršanu, kā arī aicina, lai ES vairāk palīdzētu Melnkalnes parlamentam, piemēram, dibinot sadraudzību ar dalībvalstu parlamentiem vai Eiropas Parlamentu, lai palielinātu parlamenta deputātu un parlamentārā sekretariāta darbībspēju, ļaujot panākt valdības darbības uzraudzību un pārbaudi, kā minēts Komisijas atzinumā;

16.  aicina veikt turpmākas reformas valsts pārvaldē, kurai joprojām trūkst līdzekļu un kura ir pārāk politizēta, un jo īpaši pārskatīt likumu par ierēdņiem un valsts darbiniekiem, lai izveidotu visaptverošu un uz nopelniem balstītu nodarbinātības sistēmu, tostarp pārredzamus noteikumus par pieņemšanu darbā un procedūru noteikšanu karjeras virzībai; uzsver arī nepieciešamību palielināt cilvēkresursus pašvaldībās un nodrošināt pietiekamu finansējumu to darbībai, lai nodrošinātu tās efektivitāti un pārredzamību, kas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā notiekošo decentralizācijas procesu; vērš uzmanību uz nepieciešamību ievērot juridiski saistošus Cilvēkresursu pārvaldības iestādes lēmumus; uzsver nepieciešamību uzlabot tiesisko un iestāžu sistēmu, lai panāktu lielāku pārskatatbildību un likumības ievērošanu valsts pārvaldē, jo īpaši tādās jomās kā nodokļu pārvaldība, publiskie iepirkumi, pilsētplānošana un atļauju izsniegšana vietējās pašvaldībās un muitā; pauž gandarījumu par Reģionālās publiskās administrācijas skolas (ReSPA) atvēršanu Daņilovgradā;

17.  atzinīgi vērtē vispārējā likuma pieņemšanu par diskriminācijas aizliegumu nodarbinātībā vai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, ar kuru tiek aizliegta diskriminācija jebkādu iemeslu dēļ (izņemot nopelnus), kas ir nozīmīgs solis ceļā uz tāda tiesiskā regulējuma izveidi, kurš būtu labvēlīgs cīņai pret diskrimināciju; tomēr atzīmē iespējamus vēl nenovērstus trūkumus šajā likumā un aicina tos labot; uzsver ‐ tiek apgalvots, ka mazāk izsargātas grupas, piemēram, romi, aškali un ēģiptieši un personas ar īpašām vajadzībām, joprojām cieš no diskriminācijas, un plašā apmērā joprojām pastāv diskriminācija dzimumorientācijas un dzimumidentitātes dēļ, tostarp arī no valsts iestāžu puses; mudina Melnkalnes varas iestādes uzlabot īstenošanas mehānismus, lai novērstu un uzraudzītu diskriminācijas gadījumus, noteiktu sankcijas un veiktu kriminālvajāšanu saistībā ar tiem; pauž bažas, ka netiek pilnībā ievērotas personu ar īpašām vajadzībām darba tiesības, un šajā saistībā atzinīgi vērtē Melnkalnes Arodbiedrību konfederācijas (CTUM) un NVO parakstīto memorandu, kurā tiek iztirzāta personu ar īpašām vajadzībām situācija darba tirgū;

18.  pauž bažas par to, ka sievietes joprojām ir ārkārtīgi maz pārstāvētas lēmumu pieņemšanas procesos un vadošos amatos gan valsts pārvaldē, piemēram, parlamentā, ministrijās, augstākajos valdības amatos, gan arī valsts uzņēmumu vadībā; aicina veikt pasākumus, lai ātri iekļautu dzimumu līdztiesības politiku, īstenojot rīcības plānu, un ieviestu vienāda atalgojuma principu;

19.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts likums par aizsardzību pret vardarbību ģimenē, un aicina valdību ātri to īstenot, kā arī piešķirt finansiālu atbalstu organizācijām, kas sniedz pakalpojumus cietušajiem; aicina varas iestādes atbalstīt izpratnes veidošanas kampaņu, lai informētu sievietes par viņu tiesībām un absolūtas neiecietības politiku pret vardarbību ģimenē;

20.  mudina Melnkalnes varas iestādes nodrošināt, ka tiek pilnībā īstenotas attiecīgās tiesību normas, tostarp likums par minoritāšu tiesībām un brīvībām; atgādina, ka jāaizsargā visas minoritātes, stingri īstenojot likumu par diskriminācijas novēršanu; mudina Melnkalni pastiprināt centienus informētības veicināšanā attiecībā uz jebkāda veida diskrimināciju; mudina Melnkalnes varas iestādes arī turpmāk pilnībā atbalstīt rīcības plāna īstenošanu attiecībā uz pārvietoto personu statusa jautājuma atrisināšanu;

21.  atzinīgi vērtē kopumā labās attiecības starp etniskajām grupām un minoritāšu tiesību vispārēji labo aizsardzību valstī un atkārtoti pauž uzskatu, ka tas ir pozitīvs pamats, no kura sākt miera veidošanas procesu reģionā, ko reiz raksturoja vardarbība etnisko grupu starpā un iedzīvotāju masveida pārvietošana, tomēr aicina, lai varas iestādes un pārvaldes struktūras turpinātu apspriesties, uzklausot minoritāšu grupu viedokļus, lai palīdzētu samierināšanas procesam šajā reģionā; šajā sakarībā vērš uzmanību uz nepieciešamību noskaidrot konstitucionālo normu par minoritāšu pareizu pārstāvību un atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai šajā jomā gūtu precīzus statistikas datus; aicina pilsonības likumu un likumu par ārvalstniekiem pielāgot Eiropas standartiem; mudina politiskos un reliģiskos līderus abās Serbijas un Melnkalnes robežas pusēs sekmēt pozitīvas gaisotnes izveidi etnisko un reliģisko grupu starpā, rodot kompromisa risinājumus strīdīgos jautājumos, tostarp par strīdīgām reliģiskajām vietām;

22.  norāda, ka romu, aškali un ēģiptiešu kopienas joprojām bieži saskaras ar diskriminācijas problēmām; aicina varas iestādes uzlabot viņu dzīves apstākļus, sociālās drošības, veselības, izglītības un nodarbinātības pakalpojumu pieejamību, kā arī izsniegt viņiem identifikācijas dokumentus, kas ir priekšnoteikums, lai saņemtu jebkādus valsts pakalpojumus; uzsver, ka ir steidzami jāuzlabo dzīves apstākļi Konikas nometnē, kā arī jāpieņem un jāīsteno ilgtspējīga stratēģija, lai uzlabotu apstākļus nometnē un, iespējams, to slēgtu;

23.  vēlreiz atgādina, ka aktīvām un neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām demokrātijā ir liela nozīme; atzinīgi vērtē to, ka ir uzlabojusies valdības sadarbība ar NVO, jo īpaši cīņā pret korupciju; aicina vēl vairāk uzlabot šīs attiecības un vairāk apspriesties ar NVO politikas veidošanas jomā, tostarp attiecībā uz politikas un tiesību aktu formulēšanu, kā arī varas iestāžu darbības uzraudzību; uzsver pilsoniskās sabiedrības dalībnieku izšķirošo nozīmi plašākas reģionālās sadarbības veicināšanā sociālos un politiskos jautājumos; atzinīgi vērtē darbu, ko veic Eiropas integrācijas nacionālās padome, kurā ir pilsoniskās sabiedrības, valdības, tiesu iestāžu un opozīcijas pārstāvji, bet aicina pastiprināt tās lomu ES integrācijas procesā;

24.  mudina Melnkalnes valdību uz ciešu sadarbību un sistemātisku dialogu ar NVO, arodbiedrībām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām; šajā saistībā atzinīgi vērtē Melnkalnes valdības un NVO sadarbības padomes izveidi; uzsver, ka ir svarīgi nostiprināt iestāžu sistēmu sadarbībai starp valdību, NVO, arodbiedrībām un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

25.  atzinīgi vērtē Boloņas reformu procesa īstenošanas gaitu un aicina arī turpmāk censties uzlabot gan vispārējās, gan profesionālās izglītības kvalitāti, lai dotu jauniešiem iemaņas, kas tiem nepieciešamas veiksmīgai konkurēšanai darba tirgū; aicina efektīvāk īstenot stratēģiju attiecībā uz integrējošo izglītību, iesaistot bērnus no mazāk aizsargātām grupām;

26.  atzīst pasākumus, ko Melnkalnes valdība ir veikusi, lai nodrošinātu vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos, pieņemot likumu par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un kriminālkodeksa grozījumus, tomēr aicina veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu izdevumu neatkarību un profesionalitāti, cita starpā palielinot sabiedriskās raidorganizācijas darbībspēju un neatkarību; aicina Melnkalnes varas iestādes demonstrēt apņemšanos, nodrošinot, lai plašsaziņas līdzekļu darbā nenotiktu politiska iejaukšanās un lai tiktu garantēta regulatīvo iestāžu neatkarība; vērš uzmanību uz nesamērīgajiem naudas sodiem par neslavas celšanu, kuri turpina kavēt žurnālistu darba brīvību un neatkarību, un aicina tiesību aktus un praksi attiecībā uz neslavas celšanu pilnībā saskaņot ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru; uzsver, ka gadījumi, kad ir ziņots par žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu iebiedēšanu un fizisku vardarbību pret viņiem, ir pilnībā jāizmeklē un attiecīgā gadījumā vainīgie jāsauc pie atbildības; uzsver, ka ir svarīgi, lai žurnālisti ievērotu augstus profesionālos standartus un profesionālās ētikas kodeksu;

27.  atzinīgi vērtē valsts labās sekmes ekonomikas reformu īstenošanā, bet uzsver, ka finanšu krīze parādīja tās ekonomikas modeļa potenciālās vājās vietas un ļāva konstatēt, ka steidzami nepieciešamas turpmākas strukturālas izmaiņas; konkrētāk, aicina veikt turpmākus pasākumus, lai uzlabotu privatizācijas līgumu uzraudzību un piemērošanu, nodrošinātu pārredzamību valsts atbalsta piešķiršanā un pieņemtu uzņēmējdarbības vides kvalitatīvāku un vienkāršāku regulējumu, un jo īpaši lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu darbību;

28.  atzīmē uzlabojumus darba tirgus darbībā, bet pauž bažas par lielo neoficiālās nodarbinātības apmēru; uzskata neoficiālo ekonomiku par dziļi iesakņojušos problēmu, kuras atrisināšanai nepieciešama padziļināta stratēģija, aptverot visus sabiedrības aspektus; vērš uzmanību uz to, ka darba tirgum joprojām ir raksturīgs strukturāls bezdarbs un vienlaikus paliek neaizpildītas brīvās darba vietas augsti kvalificētam darbam, kas liecina par neatbilstību starp pieprasītajām un piedāvātajām prasmēm; atzinīgi vērtē valsts kvalifikāciju sistēmas pieņemšanu, kas satur juridiskos priekšnosacījumus šādas neatbilstības novēršanai, un mudina Melnkalnes valdību ātri to īstenot;

29.  uzsver, ka Melnkalnes attīstībā liela nozīme ir uzlabojumiem transporta infrastruktūrā un transporta sistēmas savienojamības nodrošināšanā ar kaimiņvalstu transporta sistēmām; aicina tālāk attīstīt dzelzceļa sistēmas un modernizēt esošo dzelzceļa sistēmu, kas ir dzīvotspējīga un ekoloģiska alternatīva ceļiem un varētu pārņemt būtisku preču un pasažieru pārvadājumu daļu;

30.  uzsver, ka Melnkalne ir ratificējusi Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) astoņas galvenās darba tiesību konvencijas un pārskatīto Eiropas Sociālo hartu; uzsver ‐ lai gan darba kodeksā ir paredzētas galvenās darba un arodbiedrību tiesības, tomēr vēl pastāv ierobežojumi; mudina Melnkalni tālāk nostiprināt darba un arodbiedrību tiesības; norāda uz sociālā dialoga svarīgo lomu un mudina Melnkalnes valdību palielināt centienus Sociālo lietu padomes tālākā pilnveidošanā; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot Sociālo lietu padomes pārredzamību un efektivitāti;

31.  atzinīgi vērtē to, ka konstitūcijā tiek noteikts, ka Melnkalne ir ekoloģiska valsts; atzīmē tūrisma nozīmīgo lomu ekonomikā un tā iespējas dot ieguldījumu valsts attīstībā; tomēr norāda uz vides risku, ko rada tūrisms, un aicina valdību veikt turpmākus pasākumus dabas aizsardzībai, piemēram, ātri īstenot likumu par vidi un atlikušos normatīvos aktus, un norāda, ka vajadzīgi turpmāki centieni, lai novērstu Adrijas jūras piekrastes iespējamu izpostīšanu; vērš īpašu uzmanību uz nepieciešamību pēc efektīvas atkritumu apsaimniekošanas, jo īpaši vietējā mērogā, lai nodrošinātu to drošu apglabāšanu; atzinīgi vērtē pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt ekonomiku ar zemāku oglekļa izmešu līmeni, izvēršot valsts milzīgo hidroenerģētikas un citu atjaunojamās enerģijas veidu potenciālu, kurš palīdzēs apmierināt iekšzemes pieprasījumu un pat kļūt valstij par nozīmīgu eksporta avotu un valūtas pelnītāju; tomēr brīdina, ka lieliem aizsprostiem bieži vien ir būtiska negatīva ietekme uz vidi, un aicina, lai pirms to apstiprināšanas vai atļaušanas tiktu veikti pienācīgi un pārredzami ietekmes uz vidi novērtējumi, izvērtējot arī “videi saudzīgākās izvēles”, nodrošinot sabiedrības līdzdalību un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu saskaņā ar ES acquis;

32.  mudina Melnkalnes varas iestādes, proti, Ekonomikas ministriju, tās tīmekļa vietnē publicēt visus pielikumus un dokumentus, kas saistīti ar nesen noslēgto nolīgumu par zemūdens energokabeļa būvi starp Melnkalni un Itāliju; aicina publiskot šā darījuma sekas visā pilnībā, tostarp ietekmi uz vidi;

33.  ar gandarījumu atzīmē, ka Melnkalne apņēmīgi piedalās reģionālajā sadarbībā un ir konstruktīva reģionālā partnere; uzteic Melnkalni par labajām attiecībām ar kaimiņvalstīm un tās vispārējo stabilizējošo lomu šajā reģionā; atzīmē, ka valsts ir aktīva locekle lielākajā daļā reģionālo organizāciju un ir noslēgusi ar kaimiņvalstīm virkni nolīgumu tiesas iestāžu un policijas sadarbības jomā; atzinīgi vērtē nesen ratificētos atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar Horvātiju un Serbiju, kā arī nesen noslēgto izraidīšanas nolīgumu ar Serbiju un Horvātiju; aicina valsti steidzami atrisināt robežas jautājumu ar Horvātiju Starptautiskajā Tiesā;

34.  uzsver, ka Melnkalnes parlaments bija pirmais šajā reģionā, kurš pieņēma rezolūciju par Srebreņicas genocīdu, un atzinīgi vērtē šo soli kā nozīmīgu ieguldījumu reģiona samierināšanās procesā;

35.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Melnkalnes valdībai un parlamentam.

(1) OV L 108, 29.4.2010., 1. lpp. (2) OV L 334, 19.12.2007., 25. lpp. (3) OV L 336, 18.12.2009., 1. lpp.