Indekss 
Pieņemtie teksti
Otrdiena, 2011. gada 18. janvāris - Strasbūra
Akciju sabiedrību apvienošanās ***I
 Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam starp EK un Jordāniju, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos ES ***
 EK un Rietumāfrikas Ekonomikas un monetārās savienības nolīgums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem ***
 Saskaņoti būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumi ***II
 Eiropas konsensa par humāno palīdzību īstenošana ‐ rīcības plāna vidusposma pārskatīšana un turpmākie soļi
 Lauksaimniecības atzīšana par stratēģiski svarīgu nozari pārtikas nodrošinātībā

Akciju sabiedrību apvienošanās ***I
PDF 278kWORD 37k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2011. gada 18. janvāra normatīvā rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par akciju sabiedrību apvienošanos (kodifikācija) (COM(2010)0391 – C7-0209/2010 – 2008/0009(COD))
P7_TA(2011)0001A7-0363/2010

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0026) un grozīto priekšlikumu (COM(2010)0391),

–  ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 17. jūnijā pieņemto nostāju pirmajā lasījumā(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 50. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C7-0209/2010),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2010. gada 21. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 86. un 55. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A7-0363/2010),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2011. gada 18. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/.../ES par akciju sabiedrību apvienošanos (kodifikācija)

P7_TC1-COD(2008)0009


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai 2011/35/ES)

(1) OV C 286E, 27.11.2009., 60. lpp.
(2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(3) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.


Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam starp EK un Jordāniju, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos ES ***
PDF 192kWORD 32k
Eiropas Parlamenta 2011. gada 18. janvāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, nolūkā ņemt vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (06903/2010 – C7-0384/2010 – 2007/0231(NLE))
P7_TA(2011)0002A7-0373/2010

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (06903/2010),

–  ņemot vērā projektu protokolam Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, nolūkā ņemt vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (09373/2008),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0384/2010),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu, 90. panta 8. punktu un 46. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A7-0373/2010),

1.  piekrīt protokola noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Jordānijas Hāšimītu Karalistes valdībai un parlamentam.


EK un Rietumāfrikas Ekonomikas un monetārās savienības nolīgums par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem ***
PDF 193kWORD 31k
Eiropas Parlamenta 2011. gada 18. janvāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (06646/2010 – C7-0103/2010 – 2008/0145(NLE))
P7_TA(2011)0003A7-0361/2010

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (06646/2010),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Rietumāfrikas Ekonomisko un monetāro savienību par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (06190/2009),

–  ņemot vērā Padomes sniegto piekrišanas pieprasījumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu, 218. panta 8. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0103/2010),

–  ņemot vērā Reglamenta 81. pantu un 90. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A7-0361/2010),

1.  piekrīt nolīguma noslēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Rietumāfrikas Ekonomiskās un monetārās savienības dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


Saskaņoti būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumi ***II
PDF 273kWORD 41k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2011. gada 18. janvāra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju otrajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (10753/3/2010 – C7-0267/2010 – 2008/0098(COD))
P7_TA(2011)0004A7-0343/2010

(Parastā likumdošanas procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (10753/3/2010 – C7-0267/2010),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008)0311) un grozīto priekšlikumu (COM(2009)0579),

–  ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C6-0203/2008),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Lisabonas līguma stāšanās spēkā ietekme uz pašreizējām starpiestāžu lēmumu pieņemšanas procedūrām” (COM(2009)0665),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas 2009. gada 25. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2010. gada 8. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju otrajā lasījumā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 66. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ieteikumu otrajam lasījumam (A7-0343/2010),

1.  pieņem turpmāk izklāstīto nostāju otrajā lasījumā;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta otrajā lasījumā 2011. gada 18. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. .../2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK

P7_TC2-COD(2008)0098


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) Nr. 305/2011)

(1) OV C 184 E, 8.7.2010., 441. lpp.
(2) OV C 218, 11.9.2009., 15. lpp.


Eiropas konsensa par humāno palīdzību īstenošana ‐ rīcības plāna vidusposma pārskatīšana un turpmākie soļi
PDF 461kWORD 89k
Eiropas Parlamenta 2011. gada 18. janvāra rezolūcija par Eiropas konsensa par humāno palīdzību īstenošanu ‐ rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu un turpmākajiem soļiem (2010/2101(INI))
P7_TA(2011)0005A7-0375/2010

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas konsensu par humāno palīdzību, ko 2007. gada 18. decembrī parakstīja Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2008. gada 29. maija darba dokumentu, ar ko izveido rīcības plānu, ietverot konkrētus pasākumus konsensa īstenošanai (SEC(2008)1991),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 214. pantu, kas veltīts humānajai palīdzībai,

–  ņemot vērā Padomes 1996. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 1257/96 par humāno palīdzību(1),

–  ņemot vērā 2005. gada 23. decembrī pieņemtās Eiropas Savienības pamatnostādnes starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanai, kas atjauninātas 2009. gada decembrī, kā arī Padomes 2009. gada 8. decembra secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 5. marta Lēmumu 2007/162/EK, ar ko izveido civilās aizsardzības finanšu instrumentu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 8. novembra Lēmumu 2007/779/EK, ar ko izveido Kopienas Civilās aizsardzības mehānismu(3),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada decembra secinājumus, kuros Komisijai tika izteikts aicinājums iespējami efektīvāk izmantot Kopienas civilās aizsardzības mehānismu un uzlabot dalībvalstu sadarbību,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas Augstās pārstāves/priekšsēdētāja vietnieces Catherine Ashton un Eiropas Komisijas locekles Kristalina Georgieva kopīgo dokumentu par pieredzi, kas gūta no ES reaģēšanas uz Haiti katastrofu,

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 10. septembra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas Savienība un ANO ‐ daudzpusības izvēle” (COM(2003)0526), kurā aicināts vispusīgi stiprināt un integrēt ES un ANO attiecības, izmantojot regulāru politisku dialogu, plašāku sadarbību šajā jomā, krīžu labāku pārvarēšanu un novēršanu, kā arī stratēģiskas partnerattiecības starp Komisiju un attiecīgajām ANO organizācijām,

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 5. marta paziņojumu Parlamentam un Padomei “par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos” (COM(2008)0130) un Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. jūnija rezolūciju par “Eiropas Savienības reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos”(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 23. februāra paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “ES stratēģija katastrofu draudu samazināšanas atbalstam jaunattīstības valstīs” (COM(2009)0084),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 31. marta paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Humānā palīdzība pārtikas jomā” (COM(2010)0126),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta darbības stratēģiju 2010. gadam,

–  ņemot vērā 2006. gada maijā publicēto Michel Barnier ziņojumu “Par Eiropas civilās aizsardzības spēkiem: Eiropas palīdzība”,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 1948. gada 10. decembrī pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to 1977. gada papildprotokolus,

–  ņemot vērā 1951. gada jūlijā pieņemto Konvenciju par bēgļu statusu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām un šīs konvencijas fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1989. gada 20. novembrī,

–  ņemot vērā Londonā 1999. gada 13. aprīlī parakstīto Pārtikas atbalsta konvenciju, kurā noteiktas Eiropas Kopienas saistības reaģēt uz ārkārtas pārtikas trūkuma situācijām jaunattīstības valstīs un atsaukties uz citām vajadzībām pēc pārtikas(5),

–  ņemot vērā 1994. gadā pieņemto Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības un NVO Rīcības kodeksu par katastrofu palīdzības programmām,

–  ņemot vērā Stokholmā atbalstīto 2003. gada 17. jūnija iniciatīvu par humānās palīdzības sniegšanas principiem un labāko praksi (GHD),

–  ņemot vērā 2007. gadā pieņemtos Globālās humānās palīdzības programmas partnerības principus,

–  ņemot vērā ANO Pamatnostādnes attiecībā uz militāro un civilās aizsardzības līdzekļu izmantošanu saistībā ar glābšanas operācijām katastrofu gadījumos (Oslo pamatnostādnes), kas pārskatītas 2006. gada 27. novembrī,

–  ņemot vērā 2003. gada marta Pamatnostādnes attiecībā uz militāro un civilās aizsardzības līdzekļu izmantošanu Apvienoto Nāciju Organizācijas humānās palīdzības pasākumu atbalstam sarežģītās ārkārtas situācijās (pamatnostādnes par militārajiem un civilās aizsardzības līdzekļiem),

–  ņemot vērā Hjogo Rīcības pamatplānu, kas pieņemts 2005. gada 18.–22. janvārī Japānā Hjogo prefektūras galvaspilsētā Kobē notikušajā Pasaules konferencē par katastrofu novēršanu,

–  ņemot vērā ANO ārkārtas palīdzības koordinatora un humāno jautājumu sekretāra vietnieka uzdevumā 2005. gada augustā veikto pārskatu par humanitārajām intervencēm,

–  ņemot vērā 2010. gadā Attīstības palīdzības pētniecības apvienības (DARA) pieņemto humānās palīdzības skalu, kurā analizēts un klasificēts veids, kādā galvenās donorvalstis palīdz personām, ko skārušas katastrofas, konflikti un ārkārtas situācijas,

–  ņemot vērā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness 2007. gada 30. starptautiskajā konferencē Ženēvā pieņemto starptautisko katastrofu palīdzības noteikumu, likumu un principu starptautisko programmu (IDRL pamatnostādnes) un Eiropas Savienības dalībvalstu kopējo apņemšanos tās atbalstīt,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2007. gada 14. novembra rezolūciju par Eiropas konsensu par humāno palīdzību(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 10. februāra rezolūciju par neseno zemestrīci Haiti(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 14. decembra ieteikumu Padomei “Par ES ātrās reaģēšanas iespēju izveidošanu”(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par Izraēlas militāro operāciju pret humānās palīdzības flotili un par Gazas blokādi(9),

–  ņemot vērā rezolūcijas priekšlikumu par humanitāro krīzi Somālijā, ko saskaņā ar Reglamenta 120. pantu iesniedzis Oreste Rossi (B7-0489/2010),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par humānās palīdzības sniegšanu trešām valstīm,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A7-0375/2010),

A.  tā kā kopējā redzējumā par humāno palīdzību, kas nostiprināts ar Eiropas konsensu par humāno palīdzību, ir uzsvērta Eiropas Savienības vēlme cieši sadarboties šajā jomā, lai optimizētu tās efektivitāti, aizsargātu un sekmētu humānās darbības pamatprincipus, kas ir cilvēcība, neitralitāte, objektivitāte un neatkarība, un enerģiski aizstāvētu starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu;

B.  tā kā saistības, kuras izriet no konsensa, ir piemērojamas gan dalībvalstīm, gan Eiropas Komisijai un rīcības plānā uzskaitītās darbības vairumā gadījumu ir jāīsteno Komisijai un dalībvalstīm kopīgiem spēkiem;

C.  tā kā ir ievērojami pieaudzis dabas katastrofu skaits un intensitāte, ko galvenokārt izraisījušas cilvēka darbības radītās klimata pārmaiņas, un tā kā šajā jomā vēsturiski atbildīgas ir industrializētās valstis; tā kā ir vairākkārt palielinājies sarežģītu krīžu skaits, pamatojoties uz vairākiem faktoriem, tostarp konfliktu tendenci saasināties, vājo pārvaldību un nestabilām situācijām, starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu palielināšanos un humānās telpas samazināšanos;

D.  tā kā atbalsta sniegšana kļūst aizvien sarežģītāka un bīstamāka, aizvien pieaug humānās palīdzības personāla nedrošība un 2008. gadā tika nogalināti 122 humānās palīdzības darbinieki;

E.  tā kā īpaša uzmanība vispirms jāvelta visneaizsargātākajām grupām, piemēram, sievietēm, bērniem un ar varu pārvietotām personām un tā kā ar dzimumu saistītas vardarbības saasināšanās, kā arī seksuālā vardarbība ir būtiska problēma humāno problēmu risināšanas jomā, kur sistemātiska izvarošana bieži tiek izmantota kā kara ierocis;

F.  tā kā aizvien lielākā dalībnieku, kas nav saistīti ar humāno palīdzību, iesaistīšanās reaģēšanā uz humānajām krīzēm rada ievērojamu militāro spēku un humānās palīdzības sniedzēju lomu sajaukšanas risku un padara neskaidras neitrālas, objektīvas un neatkarīgas humānās palīdzības robežas;

G.  tā kā nesenās Haiti un Pakistānas traģēdijas no jauna apstiprināja nepieciešamību pēc Eiropas Savienības rīcībā esošo instrumentu pastiprināšanas, lai stātos pretim katastrofām (humānā palīdzība un Kopienas civilās aizsardzības mehānisms) efektivitātes, ātruma, koordinēšanas un atpazīstamības ziņā, un šīs katastrofas ir no jauna parādījušas, ka ir ļoti svarīgi attīstīt Eiropas ātrās reaģēšanas spējas;

H.  tā kā globālais humānās palīdzības konteksts ir pasliktinājies, humānās palīdzības izaicinājumi un vajadzības ir milzīgi un obligāti ir jāstrādā pie konsensa un tā rīcības plāna īstenošanas veicināšanas, kā arī pasaules līmeņa saskaņošanas un izmaksu sadalīšanas, ievērojot to valstu reģionālo atbildību, kas spēj sniegt ievērojamu ieguldījumu humānajā palīdzībā;

I.  tā kā Komisijas budžets, kas paredzēts humānajām katastrofām, un konkrēti ‐ ĢD ECHO budžets, ir ne vien iesaldēts, bet arī pēdējos 5 gados reālā izteiksmē nedaudz samazināts,

Eiropas konsenss par humāno palīdzību un tā rīcības plāns

1.  pauž nožēlu, ka konsenss par humāno palīdzību joprojām ir par maz novērtēts ārpus humānās palīdzības partneru loka, un prasa, lai par to tiktu veikta īpaša apmācība, jo īpaši Eiropas Ārējās darbības dienestā (EĀDD), dalībvalstu diplomātu vidū un militārajos spēkos;

2.   pauž nožēlu par dalībvalstu neiesaistīšanos konsensa īstenošanā un uzskata, ka Padomes Humānās palīdzības un pārtikas palīdzības jautājumu darba grupas (Cohafa) loma ir jānostiprina, lai nodrošinātu labāku konsensa īstenošanas uzraudzību, piemēram, organizējot īpašas sesijas par konsensa integrēšanu valstu humānās palīdzības stratēģijās vai izstrādājot gada pārskatu, un lai aktīvāk piemērotu tā humānās palīdzības aizstāvja pilnvaras attiecībā uz citām Padomes darba grupām un Politikas un drošības komiteju (PDK);

3.   mudina Savienības delegācijas aktīvi veicināt konsensa popularizēšanu un īstenošanu trešās valstīs un veicināt tā rīcības plāna popularizēšanu un īstenošanu dalībvalstu pārstāvju vidū;

4.   aicina Komisiju izpētīt iespēju par labākās prakses ikgada apmaiņu ar ES valstu parlamentiem saistībā ar konsensa saistību izpildi tajos;

5.   mudina palielināt finansējumu humānajai palīdzībai, jo ir palielinājies intervences vietu skaits, un prasa budžeta iestādei, lai tā tieši pārvieto visu vai daļu no ārkārtas palīdzības rezerves summas uz Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta sākotnējo budžetu; kā arī uzsver, cik svarīgi ir konkrēti noteikt ESAO un Attīstības palīdzības komitejas (DAC) mērķi, proti, ka līdz 2015. gadam palīdzības summai jāsasniedz 0,7 % no IKP;

6.   pieprasa arī, lai tiktu sagatavoti reāli budžeti, piešķirot dabas katastrofām vai humānajai palīdzībai paredzētās summas, pamatojoties uz iepriekšējo gadu vairākkārtēju pieredzi izdevumu jomā;

7.   aicina pielikt papildu pūliņus, lai paātrinātu pēckatastrofu vai dabas katastrofu operāciju finansēšanu, lēmumu pieņemšanas procesu vienkāršošanu un budžeta izpildes atļauju izsniegšanu; uzsver, ka Komisijas dienestiem jāstrādā ciešā sadarbībā ar EĀDD, lai ātri nodrošinātu operāciju sākotnējo finansēšanu;

8.   atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt līdzsvarotu visas pasaules reakciju, īpašu uzmanību pievēršot “aizmirstajām krīzēm”;

9.   aicina palielināt līdzekļus un attīstīt spējas un resursus, lai nodrošinātu tikai civilu humāno palīdzību un katastrofu novēršanu;

10.   atbalsta NOHA (pirmais universitāšu tīkls, kas piedāvā izglītību humānās palīdzības jomā Eiropas līmenī) būtisko lomu attiecībā uz to, lai veicinātu pasaules humānā konteksta izteiktāku ievērošanu, un jo īpaši Eiropas politikā, lai apmierinātu visneaizsargātāko grupu vajadzības, izglītojot un apmācot Eiropas jauniešus;

Humānās darbības principi, starptautiskās humanitārās tiesības un humānās telpas aizsardzība

11.  vēlreiz apliecina konsensa humānās palīdzības principus un mērķus; atgādina, ka Eiropas Savienības humānā palīdzība nav krīzes pārvarēšanas instruments, un pauž nožēlu, ka humānā palīdzība tiek aizvien vairāk politizēta un ka tam ir ietekme uz humānās telpas ievērošanu;

12.   apstiprina, ka Lisabonas līgumā paredzētajā Eiropas Savienības ārējā rīcībā ir jāievēro principi un saistības, kuru uzņemšanās notikusi Eiropas konsensa par humāno palīdzību ietvaros, un uzskata, ka Savienībai ar tās politisko un galvenās starptautiskās līdzekļu devējas ietekmi vajadzētu nemitīgi sekmēt humānās darbības pamatprincipu ieviešanu;

13.   pieprasa arī, lai militārais un civilais personāls, kā arī humānās palīdzības sniedzēji, kuri iesaistās katastrofās vai humānās palīdzības operācijās, darbotos saskaņā ar neitralitātes, neatkarības un objektivitātes principiem;

14.   atzinīgi vērtē, ka 2009. gada decembrī tika pārskatītas Eiropas Savienības Pamatnostādnes starptautisko humanitāro tiesību (SHT) ievērošanas veicināšanai, un uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm jābūt būtiskai lomai to īstenošanā; turklāt pauž vēlmi iekļaut starptautiskās humanitārās tiesības īpašās EĀDD apmācību programmās;

15.  prasa Komisijai nodrošināt, ka tiek piešķirts papildu finansējums SHT veicināšanas pasākumiem un izplatīšanai uz vietas ieroču turētāju, jauniešu, politiķu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju starpā;

16.   atgādina, ka 2003. gada jūnijā pieņemtajos humānās palīdzības principos un labajā praksē ir uzsvērta nepieciešamība veicināt pārskatu iesniegšanu un iedrošināt regulāri novērtēt starptautiskās reakcijas uz humānajām krīzēm, tostarp līdzekļu devēju efektivitāti, un uzstāj, ka, izstrādājot minētos novērtējumus, ir aktīvāk jākonsultējas ar humānās palīdzības partneriem;

Kopēja palīdzības sniegšanas sistēma
Palīdzības kvalitāte

17.  atgādina, ka palīdzības sniegšanas pamatā jābūt tikai konstatētajām vajadzībām un neaizsargātības pakāpei un ka palīdzības kvalitāti un kvantitāti vispirms nosaka sākotnējā novērtēšana, kas vēl jāuzlabo, jo īpaši neaizsargātības kritēriju piemērošanas ziņā, sevišķi attiecībā uz sieviešu, bērnu un invalīdu grupām;

18.   atgādina, ka palīdzības saņēmēju efektīva un pastāvīga iesaistīšana un, ja iespējams, līdzdalība palīdzības pārvaldībā ir viens no būtiskiem humānās palīdzības kvalitātes nosacījumiem, īpaši ilgstošu krīžu gadījumā;

19.   uzstāj uz to, ka dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas gadījumā ES palīdzība jāorientē uz palīdzību vietējai ekonomikai, piemēram, cik iespējams, uz vietējo vai reģionā ražoto pārtikas produktu pirkšanu un lauksaimniekiem vajadzīgo materiālu nodrošināšanu;

20.   aicina saskaņot dažādu dalībnieku izmantotās metodes un mudina ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroju (OCHA) turpināt darbu pie kopējas metodoloģiskās struktūras definēšanas, par tās prioritāti izvirzot pasākumu efektivitāti un tempu un pastāvīgi pēc iespējas vairāk iesaistot vietējos dalībniekus, arī nevalstiskos;

21.   aktīvi mudina Komisiju turpināt darbu tādās jomās kā ēdināšana, aizsardzība, dzimumu vienlīdzība un seksuālā vardarbība, bēgļi, repatrianti un iekšzemē pārvietotas personas un aicina dzimuma un reproduktīvās veselības jautājumus sistemātiski iekļaut humānajā palīdzībā pirmās palīdzības veselības aprūpes pakalpojumu jomā;

22.   pieprasa Padomei precizēt Michel Barnier ziņojuma ieteikumu, saskaņā ar kuru Eiropas attālākos reģionus ‐ un ne tikai tos ‐ aicināts izmantot kā atbalsta punktus, lai veicinātu iepriekšēju pamatproduktu un loģistikas sagatavošanu un izvietošanu, lai atvieglotu Eiropas cilvēkresursu un materiālo līdzekļu prognozēšanu steidzamas humānās palīdzības sniegšanas gadījumā ārpus Eiropas Savienības;

23.   iedrošina Komisiju turpināt pētījumu par humānās palīdzības iespējamo negatīvo ietekmi uz zonām, kurās tiek sniegta šī palīdzība, īpaši attiecībā uz iespējamo ekonomisko un sociālo struktūru destabilizāciju un ietekmi uz dabisko vidi, un aicina izstrādāt atbilstošas stratēģijas, kurās būtu paredzēta iespēja ņemt vērā šo ietekmi projektu izstrādes posmā;

Partnerattiecību daudzveidība un kvalitāte

24.   aicina respektēt starptautisko humānās palīdzības programmu finansēšanas un īstenošanas dalībnieku daudzveidību ‐ ANO, Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība, NVO ‐ un mudina strādāt pie vietējo dalībnieku spēju nostiprināšanas; aicina īstenot pareizu koordinēšanu un informācijas apmaiņu starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem;

25.   prasa visām valsts iestādēm ņemt vērā NVO svarīgo lomu līdzekļu piesaistē ar privātiem ziedojumiem;

26.  atbalsta ANO humānās palīdzības reformu turpināšanu un aicina nostiprināt humānās palīdzības koordinatoru sistēmu, palielināt apvienoto fondu izmantošanas pārredzamību, orientāciju uz saņēmēju un elastīgumu un veikt zināmu skaitu t. s. kopu pieejas uzlabojumu (nozares atbildība), pamatojoties uz ANO “Humānās rīcības pārskata” ieteikumiem un pastiprinot pārredzamības un pārskatatbildības principus, jo īpaši koordinēšanas ar vietējām iestādēm un nevalstiskiem dalībniekiem, starpnozaru aspektu ņemšanas vērā un koordinēšanas grupu starpā ziņā;

Koordinēšana starptautiskā un Eiropas līmenī

27.   atkārtoti pauž savu nostāju, ka Apvienoto Nāciju Organizācijai un jo īpaši OCHA ir centrālā loma starptautiskās humānās palīdzības sniegšanas koordinēšanā;

28.   atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt lielāku dažādo Eiropas instrumentu reaģēšanai krīzes situācijās saskaņotību, un atzinīgi vērtē humānās palīdzības sniegšanas un civilās aizsardzības apvienošanu vienā ģenerāldirektorātā; tomēr pieprasa, lai to attiecīgās pilnvaras, lomas un resursi paliek oficiāli nodalīti;

29.   prasa Padomei un Komisijai ieviest precīzus un pārredzamus noteikumus attiecībā uz sadarbību un koordinēšanu starp EĀDD un Komisiju liela mēroga krīžu pārvarēšanai ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kā arī aktīvi strādāt, ņemot vērā šo resursu redzamību ES un šajā jomā izmantotās spējas;

30.   atgādina, ka Eiropas Savienības ārējā stratēģija par bērnu tiesībām jābalsta uz vērtībām un principiem, kas definēti Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, jo īpaši 3., 16., 18., 23., 25., 26. un 29. pantā, un ANO Konvencijā par bērna tiesībām un tās fakultatīvajos protokolos;

Militāro un civilās aizsardzības līdzekļu un spēju izmantošana

31.   atkārto, ka nodalījumam starp militāro spēku un humānās palīdzības dalībnieku pilnvarām jāpaliek skaidram, jo īpaši dabas katastrofu un bruņotu konfliktu skartajās jomās, un ka ir būtiski, ka militārie līdzekļi un spējas tiek uzmantoti tikai izņēmuma gadījumos un kā galējais līdzeklis, atbalstot humānās palīdzības sniegšanas operācijas saskaņā ar ANO pamatnostādnēm (pamatnostādnes par militārajiem un civilās aizsardzības līdzekļiem un Oslo pamatnostādnes)(10);

32.   atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka humānā palīdzība un civilā aizsardzība jāsaprot tikai kā civils uzdevums un jāīsteno attiecīgi;

33.  prasa Komisijai, lai tā veic informēšanas pasākumus par humānās palīdzības specifiku Eiropas Savienības ārpolitikas ietvaros, un prasa dalībvalstīm, lai tās nodrošina, ka to bruņotie spēki ievēro un piemēro ANO pamatnostādnes; turklāt uzskata, ka ir nepieciešams dialogs starp militārajiem spēkiem un humānās palīdzības dalībniekiem, lai veicinātu savstarpēju saprašanos;

34.   atkārtoti apstiprina, ka civilās aizsardzības līdzekļi humānajās krīzēs jāizmanto, pamatojoties uz vajadzībām, un tiem jābūt papildinošiem un saskaņotiem ar humāno palīdzību, un ka dabas katastrofu gadījumā šie līdzekļi var ļoti konkrēti ietekmēt humānās palīdzības sniegšanu, ja tos izmanto saskaņā ar attiecīgajiem Aģentūru pastāvīgās komitejas (IASC) principiem;

35.   prasa Komisijai iesniegt vērienīgus tiesību aktu priekšlikumus ar mērķi izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus, kuru pamatā būtu pašreizējā Kopienas civilās aizsardzības mehānisma uzlabošana un esošo valstu līdzekļu apvienošana, tādējādi neradot ievērojamas papildu izmaksas un gūstot idejas no pārbaudītiem noteikumiem sagatavošanās pasākumu ietvaros; civilās aizsardzības spēku finansējumam jābūt papildus finansējumam, kas paredzēts humānajām ārkārtas situācijām;

36.   paredz, ka Eiropas civilās aizsardzības spēku varētu veidot noteiktu dalībvalstu apņemšanās brīvprātīgi piešķirt būtiskus civilās aizsardzības moduļus, kas ir noteikti iepriekš un ir gatavi nekavējoties iesaistīties Savienības darbībās, kuras koordinē Monitoringa un informācijas centrs (MIC), un tāpēc uzskata, ka vairums no minētajiem moduļiem, kas jau ir pieejami valsts līmenī, paliks to pārziņā, un šo “gatavībā esošo” moduļu izvietošana ļaus izveidot Savienības civilās aizsardzības tīklu, lai reaģētu uz katastrofām, kuras notiek Savienībā un ārpus tās;

Palīdzības pēctecība
Katastrofu draudu mazināšana un klimata pārmaiņas

37.   atzinīgi vērtē, ka 2009. gada februārī tika pieņemta jauna Eiropas stratēģija katastrofu draudu mazināšanas atbalstam jaunattīstības valstīs; tāpēc aicina Komisiju kopā ar valstu valdībām, vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām saņēmējās valstīs izstrādāt katastrofu novēršanas un reaģēšanas pārvaldības spējas programmas un aicina ātri ieviest šo stratēģiju;

38.  prasa pielikt ievērojamas pūles katastrofu draudu mazināšanas dimensijas sistemātiskākai iekļaušanai attīstības palīdzības politikā un humānās palīdzības politikā;

39.  mudina ievērojami palielināt summas, kas piešķirtas šai dimensijai, un uzsver neliela apjoma finansējuma saglabāšanas nozīmi, lai garantētu pieeju, kurā tiek ņemts vērā konteksts, un projektu vietējo pārvaldību;

40.  prasa, lai darba kārtība, kas saistīta ar piemērošanos klimata pārmaiņām, tiktu vairāk saskaņota ar katastrofu draudu mazināšanas pasākumiem;

Neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības saistība

41.  pauž nožēlu, ka neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības saistības jomā konkrētais progress joprojām ir ierobežots, neskatoties uz politisko saistību apjoma palielināšanos pēdējo gadu laikā;

42.   uzsver, cik svarīga ir laicīga pāreja no ārkārtas stāvokļa uz attīstību, pamatojoties uz īpašiem kritērijiem un rūpīgi veiktu vajadzību novērtējumu;

43.   prasa piešķirt vairāk līdzekļu, lai nodrošinātu atbalsta nepārtrauktību, un koncentrēties uz esošo finanšu līdzekļu elastīgumu un papildināmību pārejas periodos no ārkārtas stāvokļa uz attīstību;

44.  aicina uzlabot dialogu un koordinēšanu starp humānās palīdzības organizācijām un attīstības aģentūrām intervences vietās un attiecīgajos dienestos Eiropas un dalībvalstu iestādēs;

o
o   o

45.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojam (OCHA).

(1)1 OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.
(2) OV L 71, 10.3.2007., 9. lpp.
(3) OV L 314, 1.12.2007., 9. lpp.
(4) OV C 286 E, 27.11.2009., 15. lpp..
(5) OV L 163, 4.7.2000., 37. lpp.
(6) OV C 282 E, 6.11.2008., 273. lpp.
(7) OV C341 E, 16.12.2010., 5. lp. .
(8) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0465.
(9) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0235.
(10) Pamatnostādnes par militārajiem un civilās aizsardzības līdzekļiem: 2003. gada marta pamatnostādnes attiecībā uz militāro un civilās aizsardzības līdzekļu izmantošanu Apvienoto Nāciju Organizācijas humānās palīdzības pasākumu atbalstam kompleksās ārkārtas situācijās. Oslo pamatnostādnes: 2007. gada Pamatnostādnes attiecībā uz militāro un civilās aizsardzības līdzekļu izmantošanu saistībā ar glābšanas operācijām katastrofu gadījumos.


Lauksaimniecības atzīšana par stratēģiski svarīgu nozari pārtikas nodrošinātībā
PDF 310kWORD 88k
Eiropas Parlamenta 2011. gada 18. janvāra rezolūcija par lauksaimniecības atzīšanu par stratēģiski svarīgu nozari pārtikas nodrošinātībā (2010/2112(INI))
P7_TA(2011)0006A7-0376/2010

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2010.gada 8. jūlija rezolūciju par KLP nākotni pēc 2013. gada(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 13. janvāra rezolūciju par Kopējo lauksaimniecības politiku un vispārējo nodrošinātību ar pārtiku(2),

–  ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par Eiropas Savienības lauksaimniecību un klimata pārmaiņām(3),

–  ņemot vērā 2010. gada 7. septembra rezolūciju par taisnīgiem ienākumiem lauksaimniekiem: labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību Eiropā(4),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem, SEC(2010)1058,

–  ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 22. maija rezolūciju par pārtikas cenu celšanos ES un jaunattīstības valstīs(5),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “ES politikas programma jaunattīstības valstu atbalstīšanai, risinot ar pārtikas nodrošinājumu saistītās problēmas”,

–  ņemot vērā ANO Tūkstošgades attīstības mērķus, kuros paredzēts laikā līdz 2015. gadam uz pusi samazināt badā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju skaitu (salīdzinājumā ar 1990. gadu),

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A7-0376/2010),

A.  tā kā Eiropas iedzīvotāju nodrošinātība ar pārtiku, patērētāju apgāde ar veselīgu un kvalitatīvu pārtiku par samērīgām cenām un ienākumu nodrošināšana lauksaimniekiem bijuši Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) galvenie mērķi kopš tās izveides, un tie arī pašlaik ir ES svarīgākie mērķi;

B.  tā kā nesenā pārtikas un preču cenu nepastāvība ir izraisījusi nopietnas bažas par Eiropas un pasaules apgādi ar pārtiku un tā kā neaizsargātākās iedzīvotāju grupas visvairāk cieš no pārtikas cenu pieauguma;

C.  tā kā cenu nepastāvība lauksaimniecībā ir pastāvīga parādība, jo cenas nesamērīgi reaģē uz nelielām ražošanas apjoma izmaiņām, turklāt ļoti bieži tas saistīts ar spekulāciju;

D.  tā kā nesenajā FAO Pasaules pārtikas nodrošinātības komitejas sanāksmē ES vērsa uzmanību uz ārkārtējas cenu nepastāvības problēmu un jaunā augsta līmeņa ekspertu grupa tika lūgta ziņot par iemesliem un pasākumiem saistībā ar cenu svārstībām;

E.  tā kā klimatiskās un citas parādības var rosināt valstis īstenot protekcionisma politiku, ko apliecina nesen Krievijas un Ukrainas ieviestais kviešu eksporta aizliegums, turklāt šīs valstis kopā eksportē aptuveni 30 % no pasaules kviešu apjoma;

F.  tā kā pārtikas ražošanu pasaulē var regulāri apdraudēt dažādi faktori, tostarp kaitēkļi un slimības, dabas resursu pieejamība un dabas katastrofas, kā to apliecina 2010. gada ilgstošais sausums un ugunsgrēki Krievijā un plašie plūdi Pakistānā;

G.  tā kā klimata pārmaiņu rezultāts būs arvien biežākas šādas dabas katastrofas un tiks mazināta nodrošinātība ar pārtiku;

H.  tā uzdevums ir ražot vairāk produkcijas no mazāka izmantojamo resursu apjoma, liekot uzsvaru uz ilgtspējīgu ražošanu, jo jāņem vērā ietekme uz dabas resursiem;

I.  tā kā ES ir lielākā neto lauksaimniecības produktu importētāja un lielā mērā ir atkarīga no olbaltumvielas un eļļu saturošu produktu un kukurūzas importa tās lopkopības nozares vajadzībām, kā arī ir atkarīga no augļu un dārzeņu importa, un tas ir arī tāpēc, ka Eiropas ražotājiem nav atļauts lietot līdzvērtīgas šo produktu ražošanas metodes;

J.  tā kā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) aprēķini liecina, ka sakarā ar paredzamo pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu no 7 līdz 9,1 miljardam laikā līdz 2050. gadam būs nepieciešams pārtikas apgādi palielināt par 70 %;

K.  tā kā Eiropas Savienībā cilvēki vēl arvien dzīvo nabadzībā un cieš badu; tā kā 79 miljoni ES iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa (60 % no vidējiem ienākumiem tajā valstī, kurā attiecīgā persona dzīvo); tā kā 16 miljoni ES iedzīvotāju aizvadītajā ziemā saņēma pārtikas atbalstu no labdarības organizācijām;

L.  tā kā nodrošinātība ar pārtiku nenozīmē tikai pārtikas piegāžu pieejamību, bet ‐ saskaņā ar FAO formulējumu ‐ arī tiesības uz pārtiku un veselīga uztura pieejamību visiem; turklāt uzskata, ka, kļūstot aizvien konkurētspējīgāka, Eiropa var sekmēt visas pasaules nodrošinātību ar pārtiku;

M.  tā kā nepietiekamu pārtikas nodrošinātību nabadzīgākajiem sabiedrības locekļiem vēl pastiprināja pasaules ekonomikas un finanšu krīze,

N.  tā kā pēc desmit gadu ilgušas stagnācijas lauksaimnieku ienākumi 2009. gadā ievērojami samazinājās, galvenokārt sakarā ar sarežģītiem tirgus apstākļiem un pieaugošām ražošanas izmaksām; tā kā ienākumi lauksaimniecībā ir ievērojami zemāki (par aptuveni 40 % uz katru darba vienību) nekā pārējās tautsaimniecības nozarēs, un ienākumi uz vienu iedzīvotāju lauku apgabalos ir ievērojami mazāki (par aptuveni 50 %) nekā pilsētās;

O.  tā kā lauksaimnieki saņem arvien mazāku daļu no pārtikas piegādes ķēdē radītās pievienotās vērtības, bet pārtikas rūpniecības daļa palielinās; tā pārtikas piegādes ķēdes pareiza darbība ir nepieciešams priekšnoteikums, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki saņem pienācīgus ienākumus par saražoto;

P.  tā kā visā ES pārtikas ražošanas, piegādes un patēriņa ķēdē tiek zaudēts līdz pat 50 % no saražotās pārtikas;

Q.  tā kā tikai 7 % ES lauksaimnieku ir jaunāki par 35 gadiem;

R.  tā kā nodrošinātība ar pārtiku ir viens no Eiropas svarīgākajiem jautājumiem un prasa saskaņotību un koordināciju starp dažādām nozaru politikas jomām ES līmenī, proti, KLP, enerģētikas politiku, pētniecības programmām, attīstības un tirdzniecības politikas virzieniem un finanšu nozares regulējumu;

1.  uzsver, ka spēcīga un ilgtspējīga lauksaimniecības nozare visā ES un plaukstoša, kā arī ilgtspējīga lauku vide, ko nodrošina spēcīga KLP, ir svarīgi elementi, lai atrisinātu pārtikas nodrošinātības uzdevumu;

2.  apstiprina, ka ES ir pasaulē visaugstākie standarti attiecībā uz lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, liekot spēcīgu uzsvaru uz pārtikas nekaitīgumu, pārtikas kvalitāti un vides ilgtspējību lauksaimniecībā;

3.  uzskata, ka vajadzēs izmantot visus lauksaimniecības veidus, lai varētu nodrošināt ar pārtiku gan pašu Eiropu, gan citas valstis;

Pārtikas nodrošinātība Eiropā un pasaulē

4.  pauž pārliecību, ka tiesības uz pārtikas nodrošinātību ir cilvēka pamattiesības un ka tās ir nodrošinātas tad, kad visiem cilvēkiem jebkurā laikā ir fiziska un ekonomiska iespēja piekļūt piemērotai, no veselības viedokļa nekaitīgai un uzturvielām bagātai pārtikai, lai apmierinātu uztura vajadzības un vēlmes aktīvai un veselīgai dzīvei;

5.  apstiprina, ka ES pienākums ir nodrošināt tās iedzīvotājus ar pārtiku, tāpēc ir izšķiroši svarīgi, lai ES turpinātos lauksaimnieciskā darbība; vērš uzmanību uz to, ka samazinās ES saimniecību ienākumi, ko izraisa pieaugošās ražošanas izmaksas un cenu nepastāvība, tādējādi nelabvēlīgi tiek ietekmēta lauksaimnieku spēja uzturēt ražošanu; turklāt uzsver izmaksas, kas Eiropas lauksaimniekiem ir jāuzņemas, lai izpildītu pasaulē visaugstākās pārtikas drošības, vides aizsardzības un darba standartu prasības; uzsver, ka lauksaimniekiem ir jāsaņem kompensācija par šiem papildu izdevumiem un par sabiedrisko preču piegādāšanu sabiedrībai; uzsver, ka pārtikai, kas ienāk ES no citām valstīm, jāatbilst tādiem pašiem augstiem standartiem, lai Eiropas ražotāji nebūtu zaudētāji attiecībā uz konkurenci;

6.  atzīst, ka atbilstošas pārtikas piegādes nodrošināšanai ir būtiska sastāvdaļa nodrošinātībā ar pārtiku, taču atzīst arī to, ka piekļuve pārtikai un pārtikas pieejamība ir elementi, kam jāpievērš uzmanība, nodrošinot atbilstošu dzīves līmeni, jo īpaši tiem, kuriem nepietiek saimniecisko resursu, un šīs personas bieži vien ir bērni, gados vecāki cilvēki, migranti, bēgļi un bezdarbnieki;

7.  atbalsta formulu “pārtikas nodrošinātība ‐ uzturvērtība ‐ kvalitāte ‐ tiešs tuvums ‐ jauninājumi ‐ ražīgums”; uzskata, ka šo mērķu sasniegšanai turpmākās KLP veidošanā ir jāņem vērā sabiedrības viedoklis, ka šai politikai vajadzētu attiekties gan uz lauksaimniecības, gan pārtikas jomu un tās mērķim vajadzētu būt sabiedrības informēšanai par veselīgu uzturu;

8.  uzskata, ka ES vajadzētu radīt labus apstākļus to programmu (tostarp uztura atbalsta programmu, piemēram, skolu apgādei ar augļiem un pienu) īstenošanai dalībvalstīs, kā arī vairāk jāatbalsta izglītība un izpratnes veicināšana par produktu izcelsmi un uzturu, jo uztura apzināta izvēle var novērst slimības, kā arī samazināt lielo slogu Eiropas sociālajiem izdevumiem; aicina arī īstenot vairāk uztura atbalsta programmas, attiecībā uz kurām vajadzētu samazināt administratīvo slogu, kā arī aicina palielināt šo programmu budžetu; aicina Komisiju izvērtēt ar šīm programmām saistītos praktiskos jautājumus;

9.  atkārtoti pauž atbalstu programmai, kas paredz palīdzību ES vistrūcīgākajām personām; atgādina, ka ASV ar lauksaimniecības likuma palīdzību būtiski sekmē t.s. papildu uztura atbalsta programmu, kas līdzās tam, ka tiek mazinātas pašu nabadzīgāko iedzīvotāju pārtikas vajadzības, nodrošina vēl arī ievērojamus ienākumus nozarei un ekonomikai kopumā;

10.  apzinās lielās problēmas, ko pārtikas nodrošinātības sasniegšanai rada klimata pārmaiņas, jo īpaši arvien biežākas un vērienīgākas ārkārtējas klimatiskas parādības, piemēram, sausums, plūdi, ugunsgrēki un vētras; uzsver aizvien pieaugošo pasaules mēroga ūdens trūkuma problēmu un tās ietekmi uz pārtikas ražošanu; uzsver nepieciešamību steidzami risināt ūdens apsaimniekošanas un klimata pārmaiņu jautājumus;

11.  atgādina, ka enerģijas piegādes drošība un nodrošinātība ar pārtiku ir ļoti cieši saistītas; atzīst, ka enerģijas izmaksas ir galvenais faktors, kas nosaka lauksaimniecības rentabilitātes līmeni, kas ir galvenokārt atkarīgs no naftas cenām; mudina veikt pasākumus, kas stimulētu lauksaimnieku energoefektivitātes pieaugumu un ieviestu alternatīvus enerģijas piegādes avotus; atgādina, ka nepieciešams konsekventāks atbalsts pētniecības veicināšanai un konsultatīvajiem dienestiem;

12.  tomēr uzskata, ka arvien plašākajos centienos attīstīt atjaunojamos enerģijas avotus un sasniegt 2020. gada mērķus ir jāņem vērā ietekme uz pārtikas ražošanu un piegādi; uzsver trauslo līdzsvaru, kāds pastāv starp mērķu sasniegšanu pārtikas un degvielas jomā;

13.  atzīmē augsto atkarību no olbaltumvielu un eļļu saturošu produktu importa no trešām valstīm, kas negatīvi ietekmē pārtikas un lauksaimniecības nozari un jo īpaši lopkopības nozari cenu pieauguma brīžos;

14.  aicina Komisiju ierosināt tehnisku risinājumu problēmai par zema līmeņa klātbūtni importētā materiālā, kas nav ģenētiski modificēts, un piedāvāt ātrāku apstiprināšanas procesu ES, ievedot jaunus ģenētiski modificētas lopbarības variantus pēc tam, kad ir pierādīts to drošums;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejama informācija par pārtikas drošības kontroles darbību rezultātiem, lai palielinātu pārredzamību Eiropas līmenī;

16.  pauž bažas par zemes sagrābšanas problēmu un tās ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu jaunattīstības valstīs, kā arī uz lauksaimniecības un lauksaimnieku nākotni; aicina Komisiju izpētīt šo situāciju saistībā ar zemes īpašumtiesību un dabas resursu aspektiem;

17.  atzīmē, ka augsto barības izmaksu dēļ ir pasliktinājies lopkopības saimniecību stāvoklis Eiropas Savienībā; tādēļ aicina mērķtiecīgi izmantot pieejamos instrumentus saskaņā ar tirgu kopīgas organizācijas Regulu (EK) Nr. 1234/2007, lai stabilizētu tirgu un novērstu krīzi;

18.  uzskata, ka ražīguma pieaugums, kas tiks sasniegts jaunajās dalībvalstīs, palielinās pieejamo zemes platību apjomu un dos iespēju palielināt olbaltumvielas un eļļu saturošu produktu ražošanu Eiropas Savienībā;

19.  atzīmē, ka nodrošinātību ar pārtiku nav iespējams garantēt, ja nav brīvas piekļuves pārtikas un lauksaimniecības ģenētiskajiem resursiem; atzīst, ka FAO Starptautiskais nolīgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai ir svarīgs instruments, lai saglabātu lauksaimniecības bioloģisko daudzveidību, tādējādi novēršot arī klimata pārmaiņu sekas;

20.  uzsver, ka pašreiz plānojamie ilgtspējīgu enerģijas kultūru stimulēšanas pasākumi nekādā veidā nedrīkstētu kaitēt sabiedrības nodrošinātībai ar pārtiku;

21.  aicina dalībvalstis izstrādāt un īstenot programmas, kas paredz konkrētus lauksaimnieciskus pasākumus, kuru mērķis ir mazināt klimata pārmaiņu radītās sekas un pielāgoties tām;

22.  uzsver, ka jāsekmē patērētāju informēšanas kampaņa par lauksaimnieku un lauksaimniecības nozares centieniem vides aizsardzībā un pārtikas nodrošināšanā;

Lauksaimniecība, finanšu tirgu un cenu nepastāvība

23.  uzskata, ka finanšu un lauksaimniecības tirgi pašlaik ir vairāk saistīti nekā jebkad agrāk, uzskata, ka Eiropas mēroga rīcību vien vairs nepietiek un ka Eiropai cenu nestabilitātes un pārtikas nodrošinātības jautājumos ir jārīkojas saskaņoti ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām; atbalsta G20 grupas prezidentvalsts rīcību šā mērķa sasniegšanai;

24.  uzsver problēmas, ar kurām saskaras lauksaimnieki ārkārtējas tirgus un cenu nepastāvības apstākļos; vērš uzmanību uz grūtībām, ar kurām saskaras lauksaimnieki, mēģinot veikt plānošanu ārkārtējas nepastāvības apstākļos; mudina Komisiju steidzami ieviest pastāvīgus un stingrus pasākumus, lai novērstu nepastāvību lauksaimniecības tirgos; uzskata, ka tas būs noteicošais apstāklis, lai nodrošinātu ražošanas turpināšanos Eiropas Savienībā;

25.  atzīmē, ka svarīgāko lauksaimniecības preču cenu indekss finanšu tirgos nekad nav bijis tik nenoturīgs; kā piemēru var minēt pēdējā laika cenas pieaugumu kviešu piegādes līgumiem, kas divu mēnešu laikā palielinājusies par 70 %, bet tirdzniecības apjoms Parīzes preču tirgū vairāk nekā divkāršojies;

26.  uzsver, ka šo notikumu galvenais iemesls ir spekulācijas, un tikai daļēji tos izraisa tirgus pamatprincipi, piemēram, piedāvājums un pieprasījums; atzīmē, ka spekulatīvas darbības izraisījušas līdz 50 % no nesenā cenu pieauguma; atbalsta secinājumus, ko ANO īpašais ziņotājs par tiesībām uz pārtiku izteicis attiecībā uz to, kā ar darījumiem atvasināto instrumentu tirgos preču cenu indeksus ietekmē lielie institucionālie ieguldītāji, piemēram, riska ieguldījumu fondi, pensiju fondi un investīciju bankas, no kuriem neviens nav tieši saistīts ar stāvokli lauksaimniecības preču tirgos;

27.  šajā sakarībā atbalsta spēkā esošo tiesību aktu par finanšu instrumentiem pārskatīšanu, ar ko vajadzētu nodrošināt pārredzamāku tirdzniecību; atgādina, ka finanšu instrumentiem vajadzētu darboties ekonomikas interesēs un palīdzēt lauksaimnieciskajai ražošanai pārvarēt krīzes un klimatiskos apstākļus; vienlaikus nedrīkst pieļaut, ka spekulācijas apdraud citādi efektīvas lauku saimniecības;

28.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par ārpusbiržas atvasinājumiem, centrālajiem darījumu starpniekiem un darījumu reģistriem; vēlas, lai kā ātrās reaģēšanas krīzes instruments tiktu izveidoti drošības tīkli, ar kuriem cīnīties pret ārkārtēju cenu nepastāvību; vēlas redzēt likumdošanas saskaņošanu starp ES un trešām valstīm, piemēram, ASV, lai samazinātu iespēju, ka spekulanti gūst negodīgas priekšrocības no atšķirībām starp dažādām regulatīvajām sistēmām;

29.  atbalsta apņēmīgāku Eiropas rīcību spekulācijas problēmas risināšanā, tostarp piešķirot pilnvaras regulatoriem un uzraudzības iestādēm ierobežot spekulāciju; uzskata, ka preču atvasinātie instrumenti atšķiras no citiem finanšu atvasinātajiem instrumentiem, un pirmos vajadzētu izmantot tikai tirgotājiem, kuriem ir likumīgas intereses aizsargāt lauksaimniecības preces pret riskiem, kā arī citu kategoriju personām, kuras tieši saistītas ar reālu lauksaimniecisko ražošanu; aicina Komisiju nodrošināt, ka darbības ar pārtikas preču atvasinātajiem instrumentiem tiek ierobežotas, lai tās pēc iespējas veiktu ar lauksaimniecības tirgiem tieši saistīti ieguldītāji;

30.  pauž bažas par ievērojamo koncentrāciju, kāda izveidojusies graudaugu tirdzniecības jomā, kā rezultātā attiecīgajiem uzņēmumiem ir iespēja ietekmēt tirgus cenas; atzīmē, ka tas var palielināt cenu nepastāvību, jo labības tirgotāji savu spekulatīvo darījumu dēļ ir ieinteresēti lielās cenu svārstībās; uzskata, ka tas arī norāda uz nepieciešamību pēc intervences krājumiem vai kāda cita drošības tīkla, lai veicinātu cenu stabilitāti un aizsargātu lauksaimnieku un patērētāju intereses;

31.  uzsver, ka bez intervences krājumiem vai stratēģiskiem krājumiem nav iespējams veikt efektīvus pasākumus pret lielām cenu svārstībām; tāpēc uzskata, ka turpmākajā KLP ir jāpalielina tirgus intervences instrumentu loma;

32.  uzsver, ka ir nepieciešama lielāka pārredzamība un godīgums pārtikas piegādes ķēdē, lai nodrošinātu taisnīgu rentabilitāti lauksaimniekiem, taisnīgus ienākumus un cenas visā pārtikas piegādes ķēdē un dzīvotspējīgu lauksaimniecības nozari, kas sekmēs nodrošinātību ar pārtiku; mudina Komisiju sagatavot būtiskus un efektīvus priekšlikumus šā jautājuma risināšanai;

33.  norāda, ka, sastopoties ar cenu nepastāvību, valstis ar zemiem ienākumiem, kurās trūkst pārtikas (LIFDC), mēdz būt vairāk neaizsargātas;

Pasaules pārtikas krājumi vispārējai pārtikas nodrošinātībai

34.  atzīmē, ka pašlaik kopējā pārtikas apgāde pasaulē ir nepietiekama, un ka galvenokārt nepieejamība un augstas cenas daudziem cilvēkiem liedz pārtikas nodrošinātību;

35.  tomēr atzīmē, ka pasaules pārtikas krājumi ir daudz mazāki nekā agrāk, un ka 2007. gada pārtikas krīzes laikā tie samazinājās līdz nepieredzēti zemam līmenim, proti, pārtikas rezervju apjomu pietiktu tikai 12 nedēļu patēriņam; norāda, ka pasaules pārtikas ražošanu arvien vairāk apdraud ar klimata pārmaiņām saistīti ārkārtēji laikapstākļi, urbanizācijas izraisītais globālais spiediens uz zemes resursiem, biežāka kaitēkļu un slimību izplatība, kas var izraisīt pēkšņu un neprognozējams pārtikas trūkumu;

36.  tāpēc uzskata, ka būtu lietderīgi ieviest pārtikas krājumu mērķtiecīgu pasaules sistēmu (gan drošības krājumus bada mazināšanai, gan krājumus, ko varētu izmantot preču cenu regulēšanai), palīdzot atvieglot pasaules tirdzniecību cenu pieauguma laikā, novēršot protekcionisma atkārtošanos un mazinot spiedienu uz pasaules pārtikas tirgiem; uzskata, ka šos krājumus vajadzētu pārvaldīt kopīgai iestādei ANO vai FAO aizgādībā un pilnībā vajadzētu izmantot FAO un ANO Pasaules pārtikas programmas gūto pieredzi; aicina Komisiju steidzami pētīt šo jautājumu un ziņot Parlamentam par visefektīvākajiem veidiem, kā to sasniegt; turklāt aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu, atbalstot šādas mērķtiecīgas pasaules pārtikas krājumu sistēmas izveidi;

37.  atgādina, ka ES līdz šim ir rīkojusies, sniedzot atbalstu un piešķirot finansējumu, tostarp Pārtikas mehānismam; vēlētos iepazīties par ziņojumiem par šī mehānisma efektivitāti, tajā skaitā attiecībā uz panākumiem cīņā pret cēloņiem un simptomiem, un aicina Komisiju izvērtēt iespēju ieviest instrumentu, lai palīdzētu cīnīties pret badu pasaulē;

38.  atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir attīstīt lauksaimniecību jaunattīstības valstīs un piešķirt pienācīgu daļu oficiālās attīstības palīdzības (OAP) lauksaimniecības nozarei; pauž nožēlu par lauksaimniecībai piešķirto attīstības palīdzības līdzekļu būtisko samazinājumu kopš astoņdesmitajiem gadiem un atzinīgi vērtē to, ka ir atzīta nepieciešamība šo tendenci mainīt; aicina Komisiju attīstības palīdzības jomā prioritāti piešķirt lauksaimniecībai, tostarp palīdzībai, kas paredzēta lauksaimniekiem tirgus piekļuves iegūšanai;

39.  pauž nožēlu par Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM) veltītās 2010. gada augstākā līmeņa sanāksmes secinājumiem, kuros norādīts, ka jaunattīstības valstīm vēl daudz jādara, lai izpildītu saistības attiecībā uz oficiālo attīstības palīdzību;

40.  atzinīgi vērtē Pasaules Bankas iniciatīvu, kas publiskota Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM) veltītās 2010. gada augstākā līmeņa sanāksmes laikā, proti, palielināt savu atbalstu lauksaimniecības nozarei, lai it īpaši tajās teritorijās, kur ienākumi ir zemi, tos veicinātu, sekmētu nodarbinātību un nodrošinātību ar pārtiku;

Jauna KLP uzdevumu risināšanai

41.  apstiprina nostāju, kas izklāstīta ziņojumā par KLP nākotni pēc 2013. gada; atkārtoti apstiprina apņemšanos turpināt stingru lauksaimniecības un lauku attīstības politiku, ar kuru panākt pārtikas nodrošinātību visiem, uzturēt Eiropas lauku dzīvotspēju, padarīt lauksaimniecību konkurētspējīgāku, nodrošināt lauksaimnieciskās ražošanas turpināšanos visā ES, sniegt atbalstu jauninājumiem, konkurētspējai un nodarbinātībai, un kura dotu ieguldījumu, risinot pasaules mēroga problēmas, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām; uzsver arī nepieciešamību turpināt vienkāršošanu un mazināt ar KLP saistīto birokrātiju, lai labuma guvējiem būtu mazākas īstenošanas izmaksas;

42.  uzsver lomu, kāda nākamajā KLP būs jāuzņemas gados jauniem lauksaimniekiem; norāda, ka tikai 7 % Eiropas lauksaimnieku ir jaunāki par 35 gadiem, turklāt ne mazāk kā 4,5 miljoni lauksaimnieku nākamajos desmit gados dosies pensijā; atbalsta tādus jaunu lauksaimnieku atbalstam paredzētus nostiprināšanas pasākumus kā iekārtošanās pabalsti, subsidētas aizdevumu procentu likmes un cita veida stimulus, ko dalībvalstis īsteno ar to lauku attīstības budžetiem; pauž atkārtotu atbalstu ierosinātā budžeta grozījuma būtībai, proti, jauniešu apmaiņas programmām, un vēlas, lai tās tiktu īstenotas kā izmēģinājuma projekts; aicina arī atcelt visus administratīvos ierobežojumus, kas kavē jauniešus pievērsties lauksaimniecībai;

43.  uzskata, ka pētniecība un jauninājumi ir galvenais, lai sasniegtu nodrošinātību ar pārtiku un palielinātu ražošanu, izmantojot mazāk resursu; uzsver, cik nozīmīgi ir lauksaimniecības nozarē veicināt profesionālo apmācību, izglītības pieejamību, zināšanu nodošanu un apmaiņu ar labāko praksi; atkārtoti atgādina, ka nepieciešama koordinēta pieeja starp KLP un citiem politikas virzieniem, lai atbalstītu pētniecības un jauninājumu pieejamību lauksaimniecībā;

44.  aicina Komisiju un dalībvalstis pašas pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā Septītā pētniecības un attīstības pamatprogramma izpētes un tehnisko jauninājumu jomā, lai tādējādi uzlabotu ražīgumu, vienlaikus ievērojot energoefektivitātes un ilgtspējības kritērijus;

45.  atzīmē, ka ik gadu, klimata pārmaiņu un urbanizācijas dēļ, samazinās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība;

46.  jo īpaši vēlas uzsvērt, cik svarīga ir Eiropas lauksaimniecības daudzveidība un dažādu lauksaimniecības modeļu līdzāspastāvēšanas nodrošināšana, tajā skaitā nelielo lauku saimniecību pastāvēšana, kuras rada jaunas darba vietas ES lauku apgabalos, kā arī pārtikas un uztura daudzveidība un kvalitāte Eiropā, tajā skaitā mazo lauku saimniecību ražotie un citi nerūpnieciski izgatavotie produkti īsās piegādes ķēdēs, lai veicinātu lauku apgabalu attīstību un saglabātu mantojumu reģionālās pārtikas un vīna nozarē;

47.  atzīmē, ka vietējās tradicionālās lauksaimniecības metodes, tajā skaitā ģimenes saimniecības, nelielas lauku saimniecības un bioloģiskās lauku saimniecības, var sniegt vērtīgu ieguldījumu pārtikas nodrošinātības jomā, jo tās bieži visefektīvākā veidā izmanto zemi, lietojot metodes, kas konkrētā reģionā īpaši izstrādātas ilgstošā laikā, un tās ļauj veidot dziļas saiknes starp produktu un tā izcelsmes reģionu, kas simbolizē šā produkta kvalitāti un autentiskumu; uzsver, ka šīs lauksaimniecības metodes vajadzētu izmantot līdztekus modernajām saimniecībām, apvienojot augstu produktivitāti ar ilgtspējīgu zemes izmantošanu;

48.  uzsver arī, ka pārmērīgs lauksaimniecības zemes sadalījums dažās dalībvalstīs kavē lauksaimniecības produktivitāti, un ka jāveic pasākumi, lai veicinātu mazo lauku saimniecību apvienošanos;

49.  uzsver, ka jāsaglabā lauksaimniecības daudzveidība ES, atzīst, ka vietējais tirgus, kuru apgādā ar svaigu un vietēji audzētu lauksaimniecības produkciju ir vides ziņā ilgtspējīgs un palīdz atbalstīt jau iedibinātas lauksaimnieciskās kopienas; uzsver lauksaimniecības nozīmību mazāk labvēlīgos apgabalos; aicina Komisiju ņemt vērā daudzveidīgus Eiropas lauksaimniecības modeļus priekšlikumos par turpmāko KLP, tostarp apsvērt iespēju izveidot īpašus finanšu stimulus un identifikācijas shēmas;

50.  uzsver, ka jāīsteno taisnīgāka KLP, kurai jānodrošina līdzsvarots atbalsta sadalījums lauksaimniekiem gan dalībvalstīs, gan starp tām, lielāka teritoriālā kohēzija un pakāpeniska eksporta subsīdiju pārtraukšana, vienlaikus arī ES tirdzniecības partneriem pakāpeniski pārtraucot izmantot visu veidu eksporta subsīdijas un ierobežojumus attiecībā uz visiem eksporta pasākumiem ar līdzvērtīgu iedarbību;

51.  atzīst, ka KLP reformas ir ievērojami samazinājušas ES lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz jaunattīstības valstīm, jo gandrīz visas eksporta kompensācijas ir atceltas; aicina ES atzīt lauksaimniecības nozares nozīmīgumu jaunattīstības valstīs, jo īpaši nodrošinot, ka lauksaimniecībai tiek piešķirta prioritāte gan pašās jaunattīstības valstīs, gan ES ārvalstu attīstības palīdzības budžetā;

o
o   o

52.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0286.
(2) OV C 46 E, 24.2.2010., 10. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0131.
(4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0302.
(5) OV C 279 E, 19.11.2009., 71. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika