Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1989. gada 25. februāra sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Persijas līča Sadarbības padomi (PLSP),

–  ņemot vērā 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp EK un Persijas līča Sadarbības padomi(1),

–  ņemot vērā 1990. gada 13. jūlija rezolūciju par brīvās tirdzniecības nolīguma nozīmi, ko paredzēts noslēgt starp EEK un Persijas līča Sadarbības padomi(2),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada decembrī apstiprināto ziņojumu par Eiropas Drošības stratēģijas īstenošanu “Sniegt drošību mainīgā pasaulē”,

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada jūnijā apstiprinātās Eiropas Savienības stratēģiskās partnerattiecības ar Vidusjūras reģionu un Tuvajiem Austrumiem,

–  ņemot vērā 20. Ministru padomes kopīgo komunikē, kas pieņemts Luksemburgā 2010. gada 14. jūnijā,

–  ņemot vērā 2010. gada 10. maija ziņojumu par Savienību Vidusjūrai,

–  ņemot vērā 19. Ministru padomes kopīgo komunikē, kas pieņemts Maskatā 2009. gada 29. aprīlī,

–  ņemot vērā kopīgo rīcības programmu (2010–2013) ES un PLSP 1988. gada sadarbības nolīguma īstenošanai,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par sadarbības ar trešām valstīm stiprināšanu augstākās izglītības jomā (COM(2001)0385),

–  ņemot vērā 2007. gada 10. maija rezolūciju par reformām arābu pasaulē: kādu stratēģiju Eiropas Savienībai izvēlēties?(3),

–  ņemot vērā 2001. gada 31. decembrī Maskatā (Omānas Sultanāts) pieņemto ekonomikas nolīgumu starp PLSP valstīm un PLSP 2002. gada 21. decembra Dohas paziņojumu par muitas savienības izveidi Persijas līča arābu valstu sadarbības padomei,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. un 218. pantu, saskaņā ar kuriem Padomei pirms starptautisku nolīgumu noslēgšanas jomās, kurās piemēro parasto likumdošanas procedūru, ir jāprasa Parlamenta piekrišana,

–  ņemot vērā gada ziņojumus par cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1998. gada Deklarāciju par tiesībām un pienākumiem atsevišķām personām, grupām un sabiedrības organizācijām veicināt un aizstāvēt vispārpieņemtās cilvēktiesības un pamatbrīvības (pazīstama arī kā “Cilvēktiesību aizstāvju deklarācija”),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Augstā pārstāvja 2011.gada 10., 15. un 17. marta deklarācijas, kā arī Padomes 2011. gada 21. marta secinājumus par situāciju Bahreinā un šajā kontekstā uzsverot atbalstu vārda brīvības īstenošanai un pilsoņu tiesībām miermīlīgi protestēt,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumus (A7-0042/2011),

A.  tā kā pašreizējās ES un PLSP attiecības ir regulāri jāpārskata un jāpilnveido, ņemot vērā nesenos nozīmīgos notikumus un straujo situācijas attīstību notikumu vietā, un kuru pamatā ir jabūt nepieciešamībai ievērot cilvēktiesības un demokrātiju;

B.  tā kā protestētāji vairākās PLSP valstīs ir izteikuši tiesiskas prasības pēc demokrātiskām pārmaiņām; tā kā varas iestāžu vardarbīgās reakcijas rezultātā protestos Bahreinā ir mirušie, ievainotie un apcietinātie; tā kā Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu un Kuveitas militārie spēki ieradās valstī, aizbildinoties ar PLSP, lai piedalītos demonstrantu apspiešanā;

C.  tā kā Persijas līča reģions šodien ir jāvērtē kā topošs jauns pasaules ekonomikas centrs, kuru veido PLSP valstis; tā kā ES ir otrā lielākā PLSP tirdzniecības partnere, bet PLSP ir piektais lielākais Savienības eksporta tirgus;

D.  tā kā Persijas līča ģeopolitiskā vide ir saistīta ar tādiem drošības jautājumiem, kam piemīt globālas un reģionālas rezonanses potenciāls (Tuvo Austrumu miera process, Irānas kodolprogramma, Irākas, Jemenas un Darfūras stabilizācija, terorisms un pirātisms), un tā kā PLSP ir palikusi vienīgā stabilā, uz daudzpusējību un sadarbību balstītā reģionālā organizācija;

E.  tā kā vairāk nekā trešā daļa kopējo valsts ieguldījumu fondu ir PLSP valstu rokās un tā kā šie fondi ir palīdzējuši izglābt pasaules un Eiropas finanšu sistēmu krīzes laikā;

F.  tā kā Persijas līča reģions ir ļoti svarīgs Savienībai un tā kā daudzpolārā pasaulē, kurā pastāv savstarpēja atkarība, šāda veida sadarbība dod iespēju risināt politikas un drošības problēmas;

G.  tā kā vairākās PLSP dalībvalstīs uzsāktā ekonomikas struktūru liberalizācija un diversifikācija rada jaunu iekšēju dinamiku, kā arī dinamiku politikas (konstitucionālās reformas, politiskā līdzdalība, institūciju stiprināšana) un sociālajā jomā (apvienību rašanās, darba devēju asociācijas, sieviešu iecelšana atbildīgos amatos), kas ir jāveicina un jāatbalsta;

H.  ņemot vērā migrējošo darba ņēmēju, īpaši par mājkalpotājām strādājošo sieviešu, nomācošos un nožēlojamos dzīves un darba apstākļus, neskatoties uz viņu svarīgo lomu vairākās PLSP dalībvalstu ekonomiskās darbības jomās un to, ka viņu skaits sasniedz 40 % no kopējā PLSP iedzīvotāju skaita un ir pat aptuveni 80 % no atsevišķu emirātu iedzīvotāju skaita;

I.  tā kā visas sešas PLSP dalībvalstis bez izņēmuma ir pārmantojamas monarhijas, kurās politiskā pārstāvniecība ir ierobežota, kas īpaši attiecas uz sievietēm, un kurās vairākumā gadījumu vēlēts parlaments nepastāv;

J.  tā kā PLSP valstu investīciju vēriens un kopējās problēmas Eiropas Savienības dienvidu apkaimē rada pamatus sadarbības sinerģijai starp Eiropu, Vidusjūras un Persijas līča reģionu;

K.  tā kā PLSP valstu ģeopolitiskās orientācijas maiņa Āzijas virzienā, ko ir izraisījis pieaugošais degvielas pieprasījums Āzijas tirgū (Ķīnā, Indijā, Singapūrā, Japānā, Filipīnās, Dienvidkorejā), pašlaik ir cēlonis tirdzniecības un ekonomisko attiecību diversifikācijai, ko stiprina brīvās tirdzniecības nolīgumi un politiskā dialoga attīstība;

L.  ņemot vērā PLSP valstu būtisko lomu starptautiskajā arēnā, kur tām ar Eiropas Savienību ir kopīgas intereses starptautiskās stabilitātes un pasaules ekonomiskās pārvaldības jomā;

M.  ņemot PLSP valstu pieaugošo ietekmi arābu un musulmaņu valstīs, kā arī to nozīmīgo lomu, ko tās var uzņemties daudzkultūru dialoga gadījumā;

N.  tā kā pirms 20 gadiem uzsāktās sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un PLSP ir Eiropas Savienības vissenāk aizsāktās un nenoslēgtās tirdzniecības sarunas;

O.  tā kā Savienībai saistībā ar Persijas līča reģionu būtu jāietur skaidra nostāja un jāuzņemas ilgstošas saistības, lai nodrošinātu labāku Savienības atpazīstamību un stratēģisku klātbūtni šajā teritorijā;

P.  tā kā politisku klauzulu, īpaši cilvēktiesību ievērošanas klauzulas, iekļaušana ir viens no pamatelementiem visos starp Savienību un kādu trešo valsti noslēgtajos tirdzniecības nolīgumos;

Q.  ņemot vērā Savienības ierobežoto klātbūtni šajā reģionā un to, ka Eiropa visbiežāk asociējas ar atsevišķām dalībvalstīm, ar kurām pastāv ciešāki un senāki sakari;

R.  tā kā Eiropas Savienībai piemīt īpaša kompetence, lai stiprinātu institucionālās, izglītības un pētniecības spējas, veicinātu atjaunīgās enerģijas izmantošanu un vides aizsardzību, sniegtu tehnisko un regulatīvo atbalstu un īstenotu politisko un diplomātisko dialogu par kaimiņattiecību stabilitātes un globālās drošības jautājumiem,

1.  atgādina, ka brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšana starp ES un PLSP joprojām ir prioritāte un ka tā nenoslēgšana būtu pretrunā abu pušu interesēm; uzsver, ka šā nolīguma noslēgšana nozīmēs šo abu kopu savstarpēju uzticamības apstiprinājumu, jo tās būs izvēlējušās daudzpusēju pieeju un integrāciju;

2.  ņemot vērā Savienības ierobežoto klātbūtni Persijas līča reģionā, uzskata, ka Savienības jauno ārējo attiecību struktūru kontekstā integrētai komunikācijas politikai būtu jāveicina mērķtiecīgas un efektīvas informācijas izplatīšana par Savienību Persijas līča valstīs;

3.  uzskata, ka ES ir jāizstrādā šim reģionam paredzēta stratēģija ar mērķi stiprināt attiecības ar PLSP, atbalstīt reģionālās integrācijas procesu un veicināt divpusējās attiecības ar PLSP valstīm;

4.  uzsver, ka mērķis ir izveidot stratēģiskas partnerattiecības ar PLSP un tās dalībvalstīm, ņemot vērā šo abu kopu lomu pasaulē; uzsver šajā sakarībā, cik svarīgi ir periodiski rīkot valstu vadītāju un valdību augstākā līmeņa sanāksmes neatkarīgi no panākumiem notiekošajās sarunās;

5.  uzsver arī to, cik svarīga ir līdztiesība partnerattiecībās sadarbības un dialoga jomā, ņemot vērā abu pušu atšķirības un sadarbības un dialoga paplašināšanas potenciālu dažādās jomās;

6.  prasa Eiropas Savienības ārējās darbības dienestā (EĀDD) šim reģionam paredzēt vairāk cilvēkresursu un PLSP dalībvalstīs atvērt jaunas ES diplomātiskās misijas, kas uzlabotu Savienības atpazīstamību, veicinātu politisko dialogu un stiprinātu Savienības darbības efektivitāti; uzsver, ka šie līdzekļi būtu galvenokārt jāiegūst, pārdalot pašreizējos EĀDD līdzekļus; aicina ES dalībvalstis, kam ir diplomātiskās pārstāvniecības šajā reģionā, rīkoties saskaņā ar ES politiku; uzsver, ka diferencēta divpusēja pieeja to PLSP valstu gadījumā, kuras vēlas ciešāku sadarbību ar ES, var tikai papildināt un stiprināt daudzpusējās attiecības; tāpēc aicina Komisiju un ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos izskatīt, kādas iespējas radītu šāda divpusēja sadarbība;

7.  atgādina par sociālo un politisko attīstību, kas pēdējos gados vērojama lielākajā daļā PLSP dalībvalstu; aicina visas dalībvalstis turpināt darbu un arī turpmāk veicināt cilvēktiesību ievērošanu, diskriminācijas, kas saistīta ar dzimumu, seksuālo orientāciju vai reliģiju apkarošanu; aicina PLSP dalībvalstis garantēt un atbalstīt minoritāšu, tostarp reliģisko minoritāšu, tiesības, vīriešu un sieviešu līdztiesību, darba tiesības, tostarp migrējošo darba ņēmēju tiesības, kā arī apziņas, vārda un uzskatu brīvību; mudina uzturēt nepārtrauktu dialogu par šīm tēmām starp ES un PLSP valstīm; aicina PLSP dalībvalstis veidot efektīvāku sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un atbalstīt vietējo struktūru un asociāciju veidošanos; jo īpaši aicina PLSP dalībvalstis:

8.  aicina visas PLSP dalībvalstis atzīt notiekošo demokrātisko reformu kustību plašākā reģionā, un aicina sadarboties ar jauno pilsonisko sabiedrību savās valstīs, lai veicinātu mierīgu un patiesu pārejas procesu uz demokrātiju, ar partneriem reģionā un ar pilnu Eiropas Savienības atbalstu;

9.  pauž dziļas bažas par Bahreinas varas iestāžu vardarbīgo reakciju un spēka pielietošanu pret protestētajiem un par ārvalstu militāro spēku dalību protestētāju apspiešanā, aizbildinoties ar PLSP; tā kā tas ir izteikti pretrunā ar PLSP atbalstu aizsargāt pilsoņus, kas pieprasa brīvību un demokrātiju Lībijā; aicina nekavējoties pārtraukt vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem un uzsākt politisku dialogu, kas veicinātu turpmāk nepieciešamās politiskās reformas valstī;

10.  aicina PLSP valstis strādāt kopā un sadarboties, lai atrisinātu cilvēktiesību problēmas šajā reģionā, jo īpaši dzimumu līdztiesības jomā, uzlabotu bezvalstnieku (“bidun”) grupas stāvokli, novērstu vārda un pulcēšanās brīvības ierobežojumus, kā arī arodbiedrību tiesību ierobežojumus un nodrošinātu tiesu iestāžu neatkarību un tiesības uz taisnīgu un ātru tiesu; aicina, lai ierosinājums paplašināt politisko dialogu ar PLSP tiktu attiecināts arī uz dialogu par cilvēktiesībām tehniskā un politiskā līmenī;

11.  aicina PLSP valstis atsaukt vēl pastāvošos iebildumus pret Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu un Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, kā arī mudina visas PLSP valstis ratificēt ANO Konvencijas par bērna tiesībām un Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu fakultatīvos protokolus; uzsver, ka vienlīdz svarīgi ir ratificēt un īstenot ANO Konvenciju par viesstrādniekiem un SDO konvenciju Nr. 97 un Nr. 143;

12.  mudina ES kopā ar PLSP izskatīt un piedāvāt risinājumus to šķēršļu novēršanai, kas šā reģiona minoritātēm individuāli un kolektīvi, gan publiskajā, gan privātajā sfērā liedz pilnīgi un efektīvi izmantot reliģijas brīvības pamattiesības;

13.  uzsver kultūru un reliģiju dialoga nozīmi; atgādina, ka Eiropas Savienība un PLSP ir kopīgi apņēmušās veicināt un aizsargāt tādas vērtības kā iecietība, savaldība un līdzāspastāvēšana;

14.  mudina valdības un pastāvošās PLSP parlamentārās asamblejas nekavējoties veikt pasākumus, lai bez ierobežojošām atrunām ratificētu Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kā arī aicina tās sadarboties ar attiecīgajiem ANO Cilvēktiesību komisijas mehānismiem un to pārstāvjus, piemēram, īpašo ziņotāju, kurš atbild par tiesnešu un advokātu neatkarības jautājumiem, aicināt ierasties apmeklējumā;

15.  atgādina par ES noraidošo attieksmi pret nāvessodu un Parlamenta aicinājumu noteikt nāves soda moratoriju visā pasaulē; šajā sakarībā pauž nožēlu, ka nāves sods joprojām ir spēkā visās PLSP dalībvalstīs; aicina tās noteikt nāvessoda moratoriju; aicina īpaši tās valstis, kuras izmanto tādas metodes kā galvas nociršana, nomētāšana ar akmeņiem, krustā sišana, pēršana vai ķermeņa daļu amputācija, atteikties no šiem paņēmieniem;

16.  ņem vērā Ministru Padomes 2010. gada 14. jūnijā pieņemto kopīgo triju gadu rīcības programmu, kuras mērķis ir stiprināt sadarbību daudzās stratēģiskās kopīgo interešu jomās, tostarp izveidojot pētnieku, augstskolu mācībspēku un uzņēmēju saziņai paredzētu tīklu; pauž nožēlu par to, ka iztrūkst sadaļa, kas būtu veltīta atvērtam, regulāram un konstruktīvam politiskajam dialogam;

17.  uzskata, ka šīs rīcības programmas īstenošanai ir nepieciešams precīzs un detalizēts finansēšanas plāns un ka tā būtu jāīsteno darbiniekiem, kas šā uzdevuma veikšanai īpaši izvēlēti gan Briselē, gan PLSP dalībvalstīs; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt šīs programmas atpazīstamību un pēc iespējas plašāku un pieejamāku informācijas izplatīšanu administrācijai un iesaistītajām iestādēm; aicina pēc trim gadiem novērtēt rezultātus un apmierinošu rezultātu gadījumā izskatīt ES un PLSP sadarbības aģentūras izveides iespēju;

18.  aicina Savienības sadarbības programmas ar PLSP vairāk attiecināt uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām un atbalstīt sieviešu un jauniešu emancipāciju;

19.  pauž dziļas bažas par Persijas līča reģionā pieaugošo bruņošanās sacensību; aicina Eiropas Savienību sākt stratēģisku dialogu ar PLSP valstīm par reģionālās drošības jautājumiem (Tuvo Austrumu miera process, Irānas kodolprogramma, Irākas, Jemenas un Darfūras stabilizācija, terorisms un pirātisms), kas skar kopīgas intereses un ar laiku var veicināt Vidējo Austrumu reģionālās drošības struktūras izveidi sadarbībā ar Persijas līča valstīm;

20.  atgādina, ka PLSP dalībvalstu ietekme šā reģiona līmenī ir ļoti liela; uzsver, ka gan Savienības, gan PLSP abas ir ieinteresētas miera un stabilitātes veicināšanā Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Āfrikas ragā, kā arī citur pasaulē; neatlaidīgi aicina partnerus stiprināt sadarbību šo kopējo interešu jomā;

21.  Pieņem zināšanai PLSP 2011. gada 7. marta Abudabi deklarāciju, kura nosaka, ka “Ministru padome pieprasa Drošības Padomei veikt nepieciešamās darbības, lai aizsargātu iedzīvotājus, tajā skaitā nosakot lidojumu aizlieguma zonu Lībijā”, kuras deklarēšana veicināja Arābu Līgas valstu lēmuma pieņemšanu un vēlāk ANO Drošības Padomes atbalsta izteikšanu šādas zonas noteikšanai;

22.  atkārtoti pauž atbalstu arābu valstu miera iniciatīvai, kuru iedvesmoja viena no PLSP dalībvalstīm un kuru atbalsta visas Arābu līgas valstis un Islāma konferences organizācija; aicina PLSP valstis arī turpmāk nodrošināt starpniecību un atbalstu Izraēlas un Palestīnas miera procesam; aicina Savienību un PLSP vēl aktīvāk kopīgi rūpēties par to, lai sarunu ceļā varētu panākt Palestīnas teritoriju okupācijas pārtraukšanu, un turpināt pilnībā atbalstīt Izraēlas un Palestīnas konflikta atrisināšanu, izveidojot divas valstis; uzsver Savienības un PLSP kopējo vēlmi strādāt kopā, lai panāktu mieru šajā Tuvo Austrumu reģionā un lai tas būtu taisnīgs un ilgstošs; tāpēc iesaka biežāk saskaņot darbību starp Tuvo Austrumu kvartetu un Arābu līgas uzraudzības komiteju; atgādina, ka Savienība sniedz vislielāko palīdzību palestīniešu tautai; atzīst PLSP valstu palīdzību palestīniešu bēgļiem un ieguldījumu ANO Palīdzības un darba aģentūras (UNRWA) darbā; aicina PLSP valstis vairāk stiprināt Palestīnas iestādes un ekonomisko attīstību Palestīnas pašpārvaldes programmas ietvaros un nepieciešamības gadījumā paredzēt iespēju ar pastāvošo starptautisko mehānismu palīdzību sniegt finanšu atbalstu;

23.  atzinīgi vērtē PLSP integrācijas procesa gaitu (muitas savienība, kopējais tirgus un nākotnē ‐ vienota valūta); mudina Komisiju ierosināt PLSP sekretariātam kopīgi noteikt sadarbības plānu, lai apmainītos ar pieredzi institucionālās konsolidācijas, administratīvo spēju, domstarpību regulējuma un atrisināšanas mehānismu jomā; uzsver, ka šāda pieeja var veicināt līdzdalības procesus;

24.  atzinīgi vērtē 2010. gada 23. novembrī Abudabi notikušajā sanāksmē PLSP dalībvalstu prezidentu pieņemto lēmumu uzsākt PLSP izpildorgānu rīcības un lēmumu uzraudzību un izveidot PLSP dalībvalstu parlamentāro iestāžu ikgadēju konferenci; atzinīgi vērtē to, ka ir ieplānots tuvākajā laikā izveidot parlamentārās sadarbības delegāciju attiecībām ar Eiropas Parlamentu; ir pārliecināts, ka padziļināta parlamentārā sadarbība dos būtisku ieguldījumu abu šo valstu grupu stratēģisko partnerattiecību veidošanā;

Attiecības tirdzniecības jomā

25.  atgādina par 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) starp EK un PLSP, kuru atbalstīja 96 % Eiropas Parlamenta deputātu; norāda, ka rezolūcijā skartie jautājumi, piemēram, nepieciešamība noteikt abpusēju piekļuvi tirgum, intelektuālā īpašuma tiesību efektīva aizsardzība, beztarifu barjeru likvidēšana pakalpojumu sniegšanai, ilgtspējīgas attīstības veicināšana un starptautisko konvenciju ievērošana, joprojām ir aktuāli;

26.  pauž dziļu nožēlu, ka sarunas par BTN starp ES un PLSP (BTN ES–PLSP) vairākkārt ir atliktas uz ilgu laiku, un negatīvi vērtē PLSP lēmumu 2008. gadā šīs sarunas pārtraukt; uzskata, ka ir pienācis laiks novērst šķēršļus, kas liedz atsākt sarunas un atrast galīgo risinājumu, lai abu pušu sabiedrība un uzņēmēju kopienas varētu izmantot nolīguma sniegtās iespējas;

27.  pauž nožēlu par to, ka ES izturas nevērīgi pret šo reģionu, neskatoties uz tā stratēģisko nozīmi naftas piegādes, tirdzniecības iespēju un reģionālās stabilitātes dēļ;

28.  ņem vērā to, ka pēc 20 gadus ilgušām sarunām BTN joprojām nav noslēgts; apzinās, ka dažas no PLSP valstīm noraida cilvēktiesību un nelegālās migrācijas klauzulu;

29.  uzskata, ka, ņemot vērā reģiona stratēģisko nozīmi, BTN nevajadzētu uzskatīt tikai par instrumentu, kura mērķis ir ar tirdzniecības palīdzību uzlabot labklājību, bet arī par ģeopolitiskās stabilitātes stiprināšanas līdzekli;

30.  atzīmē, ka PLSP pašlaik ir Savienības sestais lielākais eksporta tirgus un ka ES savukārt ir galvenā PLSP tirdzniecības partnere; atzīmē, ka, neskatoties uz to, ka tirdzniecība jau ir sasniegusi augstu līmeni, joprojām ir iespējams to palielināt un abpusēji dažādot, ņemot vērā Savienības tirgus apmēru un dažu PLSP valstu vēlmi palielināt eksporta daudzveidību; uzsver, ka BTN sniegtu arī jaunas tehniskās sadarbības un atbalsta iespējas; uzskata, ka ES un PLSP BTN noslēgšana veicinātu saišu nostiprināšanu un turpmāku diversifikāciju;

31.  uzsver, ka, ņemot vērā PLSP valstu virzību uz ekonomikas diversifikāciju ar mērķi samazināt atkarību no naftas, PLSP valstu ekonomikas attīstību varētu veicināt tirdzniecības un investīciju veicināšana pakalpojumu jomā;

32.  atzinīgi vērtē divu beidzamo desmitgažu laikā notikušo ES un PLSP ekonomisko attiecību pastiprināšanos un būtisko tirdzniecības pieaugumu starp abām pusēm, lai gan BTN nav izdevies noslēgt; uztver to par apliecinājumu tam, ka BTN vēl vairāk sekmētu šo dabisko izaugsmi un tā risinātos atvērtākā, paredzamākā un drošākā vidē;

33.  atzīmē, ka darbs, kas saistīts ar BTN, jau lielākoties ir izdarīts, un uzskata, ka pašreiz paredzētais BTN vēriens iezīmē pozitīvas perspektīvas abām pusēm; tāpēc aicina abas puses šo BTN vērtēt kā lielu un nozīmīgu uzdevumu abiem reģioniem un to iedzīvotājiem; uzskata, ka Savienībai un PLSP ir kopējas intereses un vajadzības un ka Savienības pieredze reģionālās integrācijas jomā var kļūt par iedvesmas avotu Persijas līča valstīm; uzskata, ka šajā ziņā Savienība var sniegt vērtīgu tehnisko palīdzību;

34.  uzsver, ka publiskā iepirkuma procedūru nepārskatāmība un šķēršļi ārvalstu investoru ienākšanai pakalpojumu jomā, ja tie netiks novērsti, var apdraudēt šā nolīguma noslēgšanu;

35.  ir cieši pārliecināts, ka ES un PLSP BTN būs abpusēji ļoti izdevīgs; ir pārliecināts, ka BTN ar Savienību var pozitīvi veicināt tālāko PLSP ekonomisko integrāciju un ka pēc PLSP muitas savienības izveides tas var sniegt arī spēcīgu impulsu tādiem svarīgiem projektiem kā PLSP kopējais tirgus un PLSP monetārā savienība ar vienotu valūtu; uzskata, ka PLSP varētu mācīties no Savienības vienotā tirgus izveides un vienotās valūtas ieviešanas pieredzes;

36.  aktīvi atbalsta vēstījumu, ko augstā pārstāve / Komisijas priekšsēdētāja vietniece Catherine Ashton pauda ES un PLSP kopējā Ministru padomes sanāksmē 2010. gada jūnijā un vēlāk ‐ 2010. gada 22. septembrī ES un PLSP sanāksmē vienlaikus ar ANO Ģenerālās asamblejas ministru konferenci, norādot, ka Savienība ir gatava pielikt pūles, lai šīs sarunas pabeigtu; pauž atzinību arī par PLSP reakciju, jo tā arī apliecina vēlmi noslēgt šīs sarunas;

37.  apzinās dažu PLSP valstu raizes par eksporta nodokļiem, bet pauž nožēlu par neseno PLSP sarunvedēju lēmumu šajā sakarībā atgriezties pie 2008. gada nostājas, t. i., neiekļaut šos jautājumus BTN; ir stingri pārliecināts, ka ir pilnīgi neiespējami pašlaik ārpus BTN atstāt jautājumu par eksporta nodokļiem un ka saskaņā ar PTO noteikumiem BTN ir jāparedz gan importa, gan eksporta būtiska liberalizācija;

38.  iesaka Savienībai paredzēt vairāk līdzekļu PLSP, izmantojot finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un citām valstīm ar augstu ienākumu līmeni, kas būtu jāpadara atpazīstamāks un vairāk jāizmanto vietējo ierēdņu sagatavošanas programmām, tostarp tirdzniecības jomā;

39.  atgādina, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu starptautiskās tirdzniecības politika ir viens no Savienības ārpolitikas instrumentiem un ka Savienība visos starptautiskajos nolīgumos lielu nozīmi piešķir demokrātijas principiem un cilvēku pamattiesībām līdztekus sociālajiem un vides aspektiem; tāpēc aicina visos turpmākajos brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļaut efektīvu un saistošu cilvēktiesību klauzulu;

40.  konstatē, ka sešās PLSP valstīs ir 15 miljoni migrējošu darba ņēmēju un ka šie darba ņēmēji veido gandrīz 40 % no kopējā iedzīvotāju skaita; atgādina par Persijas līča migrējošo darba ņēmēju grūto stāvokli, ko uzsvēra SDO, un atbalsta tās aicinājumu šajā reģionā noteikt minimālo algu, lai vietējo un migrējošo darba ņēmēju stāvoklis nepasliktinātos vēl vairāk; atbalsta arī visu strādājošo tiesības veidot arodbiedrības un tajās iestāties, lai aizstāvētu savas intereses;

41.  pieprasa ievērot Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteiktos demokrātijas principus un pamattiesības; neatlaidīgi aicina PLSP dalībvalstis apkarot sieviešu un bērnu ekspluatāciju, jo īpaši darba tirgū, un efektīvi īstenot ANO Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu un ANO Konvenciju par bērna tiesībām;

42.  uzskata, ka būtiska nozīme sarunās par BTN ir tam, vai PLSP dalībvalstis ir ratificējušas un pilnībā īsteno ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību, ANO Pretkorupcijas konvenciju un Starptautisko konvenciju par migrējošo darba ņēmēju tiesību aizsardzību un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību;

43.  uzskata, ka BTN noslēgšana būtiski uzlabotu pašreizējās Savienības dalībvalstu un PLSP valstu attiecības, nodrošinātu pievienoto vērtību jaunajai kopīgajai rīcības programmai, īpaši palielinot darbspējas un nostiprinot institucionālo sistēmu, arī PLSP sekretariātā; pauž nožēlu par joprojām nelielo Savienības diplomātisko pārstāvību PLSP valstīs un uzsver, ka pēc jaunā Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides Savienībai ir jāpastiprina sava diplomātiskā klātbūtne šajā reģionā, īpaši izveidojot Savienības delegācijas visās sešās PLSP valstīs, kurām būtu jāstrādā ciešā sadarbībā ar to Savienības dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem, kuri atrodas PLSP valstīs, lai pēc iespējas pilnīgāk izmantotu pieredzi, ko šīs valstis ir guvušas šajā reģionā; ir pārliecināts, ka lielāka diplomātiskā klātbūtne būtiski palielinās iespējas ātrāk noslēgt BTN un to īstenot;

44.  ierosina regulāri rīkot Savienības un PLSP valstu un valdību vadītāju samitu; uzsver, ka šāds samits varētu ievērojami stiprināt politiskās, finanšu, ekonomiskās, tirdzniecības un kultūras saites starp Savienību un PLSP; aktīvi mudina gan Savienības, gan PLSP galvenos politisko lēmumu pieņēmējus regulāri tikties, lai kopā noteiktu kopīgās intereses un veicinātu to īstenošanu, tādējādi palielinot iespēju tuvākajā nākotnē noslēgt un parakstīt BTN; uzskata, ka gan Savienības, gan PLSP galvenajiem politisko lēmumu pieņēmējiem ir jārisina šis samita jautājums, neatkarīgi no tā, vai BTN tiek noslēgts un parakstīts;

45.  atzinīgi vērtē to, ka laika gaitā Savienība un PLSP ir kļuvušas par lielākajām investīciju partnerēm un ka PLSP kopā ar Irāku un Jemenu 2008. gadā nonāca lielāko ES investoru saraksta augšgalā; uzskata, ka BTN noslēgšana vai vismaz oficiāla sarunu atsākšana noteikti pavērs ceļu jauniem nolīgumiem, kas veicinās un atvieglos savstarpējās tiešās ārvalstu investīcijas, novēršot ārvalstnieku īpašuma un investīciju aizsardzības šķēršļus; atgādina, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir nonākuši Savienības kompetencē un ka tas palielina iespēju ātri noslēgt ES un PLSP BTN; norāda, ka visiem jaunajiem BTN būtu abpusēji jāpaver jaunas investīciju iespējas abām pusēm, palielinot PLSP iespējas izpildīt kritērijus, kas noteikti kandidātiem uz Eiropas investīciju nolīguma noslēgšanu saskaņā ar turpmāko Eiropas investīciju politiku;

46.  uzsver, ka PLSP muitas tarifu pazemināšanās, ko izraisīs BTN, palielinās starptautisko uzņēmumu interesi par ārējām investīcijām; pauž pārliecību, ka BTN sekmēs ar pakalpojumiem saistītu investīciju palielināšanos, kas veicinās PLSP valstu un Savienības dalībvalstu attīstību;

47.  iesaka visos tirdzniecības darījumos starp Savienību un PLSP izmantot eiro; atzinīgi vērtē to, ka PLSP kopš izveides ir paudusi vēlmi veidot muitas un monetāro savienību; atzīmē, ka muitas savienība stājās spēkā 2009. gadā, bet pašlaik notiek sarunas par vienotu valūtu;

48.  atzīmē, ka visas sešas PLSP valstis pašreiz var izmantot preferenciālo piekļuvi Savienības tirgum saskaņā ar Savienības vispārējo preferenču sistēmu; uzsver, ka saskaņā ar Padomes 2008. gada 22. jūlija Regulas (EK) Nr. 732/2008 15. panta 1. punktu visām PLSP valstīm ir ne tikai jāratificē, bet arī efektīvi jāīsteno visas 27 SDO un ANO konvencijas, kas uzskaitītas šīs regulas III pielikumā; uzskata, ka, ņemot vērā šā reģiona ekonomisko attīstību, BTN būtu labāks līdzeklis tirdzniecības radīto priekšrocību izplatīšanai visā reģionā;

49.  atkārtoti apliecina, ka Savienības un PLSP attiecību galvenajam mērķim vajadzētu būt BTN noslēgšanai, kas būs vērienīgs reģionu sadarbības BTN; bet, kamēr tas nav noticis, ņemot vērā dažu PLSP galveno tirdzniecības partneru iniciatīvu, mudina augsto pārstāvi / Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un tirdzniecības komisāru izskatīt alternatīvas iespējas turpmākajām tirdzniecības attiecībām ar PLSP valstīm divpusēju tirdzniecības nolīgumu veidā starp Saveinību un tām Persijas līča valstīm, kuras jau ir gatavas uzņemties jaunas saistības pret Savienību, ņemot vērā Persijas līča valstu nevienmērīgo ekonomisko attīstību, atšķirīgos finanšu krīzes risinājumus un šo valstu attiecības ar citiem tirdzniecības partneriem;

Enerģētika

50.  atzinīgi vērtē svarīgo sadarbību enerģētikas jomā starp Eiropas Savienību un tās Vidusjūras reģiona partneriem, kura pašlaik aptver arī atjaunīgo enerģiju; uzskata, ka, pastāvot vienotām interesēm, tehnoloģiskajām prasmēm, finansējumam un resursu (saules, vēja) bagātībai, ir jāveicina sinerģija šajā darbības jomā starp šīm trijām ģeogrāfiskajām zonām; atzinīgi vērtē ES un PLSP ekspertu tīkla izveidi tīras enerģijas jomā, ko PLSP valstis tagad uzskata par īpaši svarīgu;

51.  uzskata, ka, ņemot vērā Persijas līča valstu un Vidusjūras dienvidu krasta valstu stratēģiskās, ekonomiskās, politiskās un kultūras attiecības, kā arī pakāpeniski pieaugošo Persijas līča valstu ietekmi uz Vidusjūras reģiona valstīm, būtu iespējams iecerēt pastiprinātu un strukturētu sadarbību starp PLSP un Savienību Vidusjūrai, turklāt Eiropas Savienībai vajadzētu aktīvi veicināt šāda visām pusēm izdevīga projekta īstenošanu;

52.  atzinīgi vērtē ES un PLSP enerģētikas ekspertu grupas veikumu, jo īpaši dabas gāzes, energoefektivitātes un kodoldrošības jomā;

53.  ņemot vērā klimata pārmaiņu izraisītās problēmas un enerģijas patēriņa pieaugumu abos šajos reģionos, aicina Komisiju uzskatīt energoefektivitāti par vienu no galvenajām attīstības jomām un veicināt sadarbību energoefektivitātes jomā;

54.  atzīst, ka ar fosilā kurināmā palīdzību patlaban tiek apmierināta lielākā daļa Eiropas Savienības enerģijas pieprasījuma; tomēr norāda, ka Savienības paredzamo naftas pieprasījumu ietekmēs vairāki faktori, piemēram, Eiropas enerģētikas un klimata politika, piegādes izmaksas, cenu nestabilitāte un rūpniecības attīstība (piemēram, saistībā ar energoefektivitāti un elektriskajiem transportlīdzekļiem), kuru dēļ ilgstoši pastāv neskaidrība par turpmāko pieprasījumu un par dažādu līmeņu investīcijām ražošanas jaudās;

55.  aicina kopīgo interešu vārdā, lai naftas tirgu padarītu prognozējamāku, palielināt naftas un gāzes turpmākā pieprasījuma un piegādes scenāriju datu pārskatāmību; tāpēc atzinīgi vērtē Kopīgo naftas datu iniciatīvu;

56.  atzinīgi vērtē Ministru padomes apņemšanos veidot ciešāku sadarbību vides un klimta pārmaiņu jomā;

57.  atzīst, ka PLSP centieni palielināt dabasgāzes un sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) rezervju potenciālu atbilst Savienības vēlmei dažādot energoresursu piegādes avotus un ceļus; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi palielināt SDG eksportu uz Savienību, iekļaujot dienvidu koridorā SDG termināļus, kā arī izveidot gāzes vada savienojumus ar PLSP vai nu tieši, vai savienojot tādus pastāvošos vai plānotos vadus kā AGP, Nabucco un ITGI;

58.  mudina PLSP dalībvalstis koordinēt turpmāko gāzes sašķidrināšanas tehnoloģiju attīstību ar saviem Eiropas partneriem, lai šo tehnoloģiju labāk integrētu Eiropas energoresursu piedāvājumā; uzsver, ka PLSP varētu izmantot gāzes sašķidrināšanu kā alternatīvu metodi sadedzinātās gāzes emisijai atmosfērā;

59.  uzsver, ka Eiropas Savienībai ir iespējas investēt PLSP enerģijas ražošanas jaudā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas ražošanas, pārvades un savstarpējās savienojamības jomā; šajā sakarībā mudina turpināt sadarbību, īpašu uzmanību pievēršot elektrotīklu un viedtīklu tehnoloģiju apvienošanai;

Ražošana un izejmateriāli

60.  uzsver, cik liela nozīme ir uzticamas ES un PLSP partnerības izveidei izejvielu izmantošanas un pieejamības ziņā; atzinīgi vērtē atvērtu preču tirgu izveidi un beztarifu barjeru atcelšanu; atzinīgi vērtē panākumus brīvās tirdzniecības sarunās, lai panāktu drošu un ilgtspējīgu izejvielu piegādi;

61.  aicina izveidot kopīgus pasākumus, lai, uzlabojot pārredzamību un pastiprinot atvasināto ārpusbiržas instrumentu tirdzniecības uzraudzību, novērstu spekulācijas ar izejmateriāliem un to cenu nestabilitāti; šajā sakarība atzinīgi vērtē OPEC neseno aicinājumu pastiprināti kontrolēt atvasināto ārpusbiržas instrumentu tirdzniecību, kā arī Francijas centienus apkarot spekulācijas pamatpreču tirgū G-20 sarunās;

Pētniecība, attīstība un inovācija

62.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt divpusējo sadarbību ar PLSP pētniecības un tehnoloģisko programmu jomā, īpašu uzmanību pievēršot uz zinātnes atziņām balstītai jaunajai ražošanai tādās jomās kā atjaunīgie energoresursi, oglekļa uztveršana un uzglabāšana, no naftas un gāzes atvasinātie produkti, energoefektivitāte un biomasa; aicina sākt sadarbību, izmantojot tehnoloģijas nodošanu apvienojumā ar drošu un ilgtspējīgu izejvielu piegādi;

63.  aicina Eiropas Pētniecības padomi (EPP) un Eiropas Tehnoloģijas institūtu (ETI) ciešāk sadarboties ar PLSP, lai veicinātu un stiprinātu abu reģionu zinātnisko dialogu un sadarbību arī šajā jomā;

Izglītība

64.  atgādina, ka PLSP dalībvalstis ir noteikušas izglītību par valsts nozīmes prioritāti, jo pastāv lielas vajadzības cilvēkresursu (mācībspēku trūkums), izglītības satura (neatbilstība tirgus attīstībai), programmu kvalitātes (novecojusi metodika un didaktiskie materiāli) un jauno tehnoloģiju izmantošanas ziņā; aicina aktīvi atbalstīt iestāžu darbu, novēršot šos trūkumus, un ierosina vērienīgu sadarbību augstākās, vidējās un pamatizglītības jomā, lai nodrošinātu vīriešiem un sievietēm plašākas iespējas iegūt izglītību;

65.  uzsver, ka šādā sadarbībā vajadzētu iecerēt studentiem, augstskolu mācībspēkiem un speciālistiem paredzētu apmaiņas programmu atbalsta palielināšanu; pauž nožēlu, ka Erasmus Mundus programma faktiski šajā reģionā kopumā joprojām nav pazīstama galvenokārt informācijas nepietiekamības dēļ; atzinīgi vērtē Francijas, Lielbritānijas un Vācijas universitāšu iniciatīvu izveidot universitāšu partnerattiecības un apmaiņas programmas; atgādina, ka šajā jomā Eiropa joprojām atpaliek no ASV un Āzijas; aicina Komisiju noteikt Eiropas izglītības un zinātniskās pētniecības informācijas un veicināšanas dienas uz vietas; uzstāj, ka studentiem, mācībspēkiem, pētniekiem, kā arī administratīvajam personālam paredzētajās apmaiņas programmās ir jānodrošina dzimumu līdzsvars; uzskata, ka apmaiņas programmas jāveido jaunākām vecuma grupām, tās paredzot pamatskolu un vidusskolu audzēkņiem;

66.  atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas atbalstīto Al-Jisr publiskās diplomātijas un informētības palielināšanas projektu, kurš ir pierādījis savu efektivitāti; šajā sakarībā mudina augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos dienestus paplašināt publiskās diplomātijas darbību šajā reģionā, jo Savienība joprojām netiek pilnībā izprasta un šā trūkuma novēršanas līdzekļi ir ierobežoti; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot komunikācijas stratēģiju un ir nepieciešams skaidrot Savienības politiku un nostāju arābu valodā, lai šī informācija skartu daudz lielāku šā reģiona sabiedrības daļu;

67.  uzsver, ka, Savienības un PLSP sadarbības programmu trūkuma dēļ plašsaziņas līdzekļu jomā, ir radies informācijas deficīts; aicina Komisiju ierosināt pasākumus PLSP valstu iesaistīšanai mērķtiecīgākā sadarbībā šajā jomā ar mērķi uzlabot Savienības atpazīstamību šajā reģionā un veicināt savstarpējo sapratni;

68.  uzskata, ka pirmām kārtām Eiropā ir jānovērš trūkumi, kas pastāv Persijas līča valstu pētniecības un studiju jomā; mudina augstskolās izveidot mūsdienīgas mācību programmas, kas būtu veltītas šai arābu pasaules daļai; šajā reģionā arī būtu jāpiedāvā mācību programmas par Eiropas Savienību;

o
o   o

69.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājam, Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, PLSP sekretariātam, kā arī PLSP dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 259 E, 29.10.2009., 83. lpp. (2) OV C 231, 17.9.1990., 216. lpp. (3) OV C 76 E, 27.3.2008., 100. lpp.