Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/76/ES, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi(1),

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A7–0074/2011),

Pieeja

1.  atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu un iespēju visā Eiropas Savienībā uzlabot korporatīvās pārvaldības struktūras;

2.  uzsver, ka iekšējā tirgus pienācīga darbība ir atkarīga no finanšu sistēmas stabilitātes un līdz ar to arī no Eiropas iedzīvotāju un patērētāju uzticēšanās finanšu iestādēm un darījumiem; norāda, ka līdzšinējā atalgojuma sistēmas dēļ ir radušās nepiemērotas struktūras;

3.  apzinās, ka pēc šīs finanšu krīzes kļuva skaidrs, ka patērētāju tiesību aizsardzības kvalitāte un aizsardzības pasākumi finanšu pakalpojumu nozarē ir reāli un ievērojami jāuzlabo, jo īpaši saistībā ar tās uzraudzību un kontroli;

4.  uzskata, ka finanšu nozarei ir jāapmierina reālās ekonomikas vajadzības, jāveicina ilgtspējīga izaugsme un jāuzņemas iespējami lielāka sociālā atbildība;

5.  norāda, ka nesen piedzīvotās finanšu krīzes laikā daudzas finanšu iestādes visā pasaulē cieta neveiksmes, radot lielas izmaksas nodokļu maksātājiem; uzskata par pareizu to, ka Komisija pārbauda visus iespējamos finanšu iestāžu neveiksmju cēloņus, lai novērstu krīžu atkārtošanos;

6.  norāda uz vērtību un ētikas principu trūkumu dažu finanšu tirgu un iestāžu dalībnieku darbībā; uzsver, ka finanšu tirgiem un iestādēm saistībā ar korporatīvo sociālo atbildību ir jāņem vērā visu iesaistīto personu, tostarp klientu, akcionāru un darbinieku, intereses;

7.  norāda, ka ASV pieņemtais Sarbeina-Okslija likums (Sarbanes-Oxley Act) nespēja pasargāt ASV iestādes finanšu krīzes laikā un vienlaikus šā likuma noteikumu izpilde radīja papildu izmaksas visām biržas sarakstā iekļautajām sabiedrībām, jo īpaši MVU, tā mazinot konkurētspēju un kavējot jaunu biržas sarakstā iekļautu sabiedrību dibināšanu; uzsver, ka pašreizējie ekonomikas apstākļi un izaugsmes nepieciešamība izvirza kategorisku prasību nepieļaut “Sarbeina-Okslija” izraisītās sekas Eiropas Savienībā;

8.  norāda, ka visā Eiropas Savienībā pastāv daudzveidīgas korporatīvās pārvaldības struktūras un ka dalībvalstīm ir dažādas pieejas šo struktūru regulējumam; atzīst, ka nebūtu piemēroti visos gadījumos izmantot vienu, universālu risinājumu ‐ šāda pieeja varētu iedragāt finanšu iestāžu konkurētspēju; konstatē, ka dalībvalstu uzraudzības iestādēm ir izpratne par šīm atšķirīgajām pieejām un bieži vien tās vislabāk spēj pieņemt lēmumus, ievērojot ES principus; tomēr uzsver, ka ir nepieciešams stingru standartu minimums, lai nodrošinātu finanšu nozares labu pārvaldību visā ES;

9.  atzīst, ka korporatīvās pārvaldības joma pastāvīgi attīstās; uzskata, ka ir piemērota tāda proporcionāla pieeja, kura ietver gan mērķtiecīgus un uz principiem balstītus noteikumus, gan elastīgus “ievēro vai paskaidro” labas prakses kodeksus un kuru īsteno, ievērojot vienādus nosacījumus; uzsver, ka papildus šīs pieejas īstenošanai regulāri ir jāveic ārējs novērtējums un ir nepieciešama atbilstoša regulatīvā uzraudzība;

10.  uzskata, ka citās jomās princips “ievēro vai paskaidro” līdztekus rūpīgas pārbaudes procedūrai tomēr varētu būt piemērotāks, ja tiek noteiktas īpašas juridiskas prasības un tiks veiktas biežākas pārbaudes par šo prasību ievērošanu vai panāktajām izmaiņām, kā arī uzskata, ka nepieciešams gan kvalitatīvs, gan kvantitatīvs novērtējums, lai novērstu prasību formālu ievērošanu;

11.  prasa, lai Komisija ikvienam priekšlikumam, par kuru tā ir pārliecināta, ka tas uzlabos korporatīvo pārvaldību, veiktu ietekmes novērtējumu attiecībā uz izmaksām un ieguvumiem, koncentrējoties uz nepieciešamību saglabāt finanšu iestāžu stingru nostāju, stabilitāti un konkurētspēju, lai tās varētu palīdzēt sekmēt ekonomikas izaugsmi, un vienlaikus ņemot vērā ietekmi, kāda uz finanšu stabilitāti un reālo ekonomiku ir regulējuma trūkumam;

Risks

12.  norāda, ka dažas finanšu iestādes un uzraudzītāji nav spējuši atzīt, ka to pieļautā riska raksturs, mērogs un sarežģītība veicināja finanšu krīzes iestāšanos; uzskata, ka riska efektīva pārvaldība ir sevišķi būtisks priekšnoteikums turpmāku krīžu novēršanā;

13.  prasa visās finanšu iestādēs izveidot efektīvu pārvaldības sistēmu, iekļaujot tajā adekvātu riska pārvaldību, atbilstību prasībām, iekšējās revīzijas funkcijas (un aktuāras funkcijas ‐ apdrošināšanas iestāžu gadījumā), stratēģijas un politikas virzienus, procesus un procedūras;

14.  uzsver, ka risks ir finanšu nozarei raksturīgs elements un tas ir nepieciešams, lai palielinātu likviditāti, veicinātu konkurētspēju un sekmētu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību; lai izvairītos no turpmākām finanšu krīzēm, ir ārkārtīgi svarīgi, lai valde pilnībā izprastu un novērtētu risku;

15.  prasa, lai visās ekonomiski nozīmīgajās finanšu iestādēs valdes līmenī un visās ekonomiski nozīmīgajās finanšu grupās mātesuzņēmuma valdes līmenī obligāti tiktu izveidota riska pārvaldības komiteja vai īstenoti citi līdzvērtīgi pasākumi; ES uzraudzītājiem, apspriežoties ar attiecīgajām valstu iestādēm, būtu jāizstrādā piemēroti un objektīvi personu novērtēšanas kritēriji un procesi, kuri izmantojami, izraugoties galvenās amatpersonas un visas pārējās personas, kas uzņemas būtisku risku, un kurus īsteno finanšu iestāde, savukārt valsts iestādēm būtu jānodrošina atbilstība šiem kritērijiem;

16.  uzskata, ka riska pārvaldības komitejai vai citai līdzvērtīgai struktūrvienībai būtu jānodarbojas ar uzraudzību un valdes konsultēšanu par riskiem, kuri attiecīgajā brīdī apdraud konkrēto finanšu iestādi, un jāsniedz konsultācijas par turpmāko riska stratēģiju, tostarp par kapitāla un likviditātes pārvaldības stratēģiju, ņemot vērā uzraudzītāju un valstu centrālo banku sagatavotos finanšu stabilitātes novērtējumus;

17.  uzsver, ka galīgā atbildība par riska pārvaldību jāuzņemas valdei, kurai jāuzņemas atbildība arī par atbilstības ievērošanu un atveseļošanas plānu izstrādi;

18.  uzsver, ka jebkurā iestādē pārmērīga riska uzņemšanās nav savienojama ar svarīgāko valdes locekļu uzdevumu, proti, nodrošināt ilgtermiņa un ilgtspējīgu uzņēmējdarbības stratēģiju;

19.  uzskata, ka uzņēmumiem būtu jāiedibina uzraudzītāja pārskatīta iekšēja procedūra, lai risinātu konfliktsituācijas, kas varētu rasties starp šo uzņēmumu riska pārvaldības struktūrvienībām un funkcionālajām struktūrvienībām; turklāt būtu jānosaka valdes pienākums informēt uzraudzības iestādes par jebkuriem viņiem zināmiem būtiskiem riskiem;

20.  atbalsta riska pārvaldības komitejas vai ārējo uzraudzības iestāžu informēšanas kanālu izveidi par uzņēmuma iekšējiem konfliktiem vai piekopto nepiemēroto praksi, ņemot vērā arī to, ka prakse dažkārt atšķiras no uzņēmuma politikas un uzņēmuma vadība ne vienmēr ir informēta par faktiski īstenoto praksi;

21.  norāda, ka komunikācija starp riska pārvaldības komiteju un valdi būtu jāuzlabo, nosakot procedūru, ar kuru saskaņā konfliktus vai problēmas risina augstākā hierarhiskā līmenī;

22.  uzsver, ka galvenajam riska pārvaldītājam (GRP) būtu vajadzīga tieša piekļuve uzņēmuma valdei; lai nodrošinātu GRP neatkarību un lai netiktu apdraudēta objektivitāte, par šīs personas iecelšanu amatā vai atlaišanu izlems valde pilnā sastāvā;

23.  ierosina, lai tiktu izveidotas arī reģistrēšanas procedūras gadījumos, kad riska pārvaldības komitejas lēmumi tiek noraidīti, un lai attiecīgie dati tiktu iesniegti revidentiem un uzraudzītājiem;

24.  norāda uz Pārredzamības direktīvu, kurā ir noteikts, ka iestādēm savā uzņēmējdarbības pārskatā jāatklāj informācija par galvenajiem riskiem, un uz Ceturto uzņēmējdarbības tiesību direktīvu, kurā ir noteikts, ka iestādēm jāapraksta savas iekšējās kontroles sistēmas saistībā ar finanšu pārskatu sastādīšanas riskiem; norāda, ka būtu jāpieprasa finanšu iestādēm atklāt informāciju par atveseļošanas plāniem un ar tiem saistītajiem uzraudzības ziņojumiem;

25.  uzskata, ka finanšu iestādēm būtu obligāti jāizstrādā ‐ pēc iespējas mazāk birokrātiski ‐ ikgadējais pārskats par iekšējās kontroles sistēmu atbilstību un efektivitāti, un valdei šis pārskats jāpieņem; turklāt uzskata, ka arī finanšu iestādes ārējiem revidentiem ir obligāti jāsagatavo gada pārskats, kurā jāiekļauj līdzīgs novērtējums; tomēr uzsver, ka Eiropas Savienībā nedrīkst pieļaut “Sarbeina-Okslija” izraisītās sekas;

26.  uzskata, ka finanšu iestādēs lielāka uzmanība ir jāpievērš tam, kā īsteno pasākumus, ar kuriem uzlabo informētību par risku, jo labāka risku izpratne visos iestādes līmeņos ‐ arī darbinieku vidū ‐ ir izšķirošs faktors, lai uzlabotu riska pārvaldību;

27.  piekrīt, ka ir nepieciešams pastiprināt pasākumus ES līmenī, lai novērstu interešu konfliktus ar mērķi nodrošināt valdes locekļu spriedumu objektivitāti un neatkarību visā banku, vērtspapīru un apdrošināšanas nozarē;

Valde

28.  aicina ES uzraudzības struktūras, apspriežoties ar attiecīgajām valstu iestādēm, izstrādāt piemērotus un objektīvus personu novērtēšanas kritērijus, kuri izmantojami, lai novērtētu personu atbilstību uzraudzības pienākumu veikšanai, ņemot vērā finanšu iestādes veidu, sarežģītību un lielumu; novērtēšanas un apstiprināšanas procedūra uzraudzības struktūrām jāveic laikus un efektīvi, pienācīgi ņemot vērā regulētu sabiedrību lēmumu; attiecībā uz svarīgām un sistēmiski atbilstošām finanšu iestādēm uzraudzības struktūrām vajadzētu biežāk veikt pārbaudes, lai noskaidrotu valdes locekļu piemērotību, kompetenci un dažādību gan individuāli, gan kopumā, un viņu atbilstību ieņemamajam amatam, kā arī attiecībā uz valdes locekļiem ‐ vadības plašākas struktūrvienības sastāvu un pienākumu izpildei atvēlēto laiku, ņemot vērā citas viņu darbības;

29.  aicina Komisiju izstrādāt tiesību aktus, kuros lielām finanšu iestādēm tiek noteikta prasība pieteikt savas valdes regulārai ārējai novērtēšanai, ar kuru nodrošina augstus standartus ne tikai atsevišķu valdes locekļu darbībai, bet arī visai valdei kopumā, kā arī to, ka komitejas spēj īstenot iestādes stratēģiskos mērķus un riska pārvaldību; prasa, lai lielās finanšu iestādes gada pārskatos apstiprina, ka šāda novērtēšana ir notikusi, paziņo ārējā novērtētāja vārdu, izklāsta novērtējuma darbības jomu un apstiprina, ka tās ir rīkojušās atbilstīgi vērtētāja ieteikumiem; aicina Eiropas uzraudzības iestādes izstrādāt vadlīnijas par šādas novērtēšanas darbības jomu, iepriekš apspriežoties ar nozares pārstāvjiem, akcionāriem un regulatoriem;

30.  uzskata, ka galvenās izpildpersonas un valdes priekšsēdētāja funkcijas būtu jānodala, tomēr norāda, ka ir iespējami tādi apstākļi, kad varētu būt nepieciešama šo funkciju īslaicīga apvienošana; uzsver arī to, ka korporatīvās pārvaldības un atalgojuma politikai ir jāatbilst Līgumos un ES direktīvās noteiktajiem principiem par algu paritāti un vienādu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem un ka šai politikai ir jāveicina šo principu ievērošana;

31.  uzskata, ka, lai kopīgi vadītu finanšu iestādi, iestādes valdes vai tās uzraudzības padomes locekļu kolektīvam ir jābūt personām, kuras nesen ieguvušas atbilstošu profesionālo kvalifikāciju un kurām ir zināšanas un pieredzes, tostarp finanšu jomā; prasa, lai visās ekonomiski nozīmīgajās finanšu iestādēs valdes sastāvā būtu locekļi, kuri neveic izpildfunkcijas; tomēr uzskata, ka ikvienas finanšu iestādes valdes sastāvā jābūt personām ar zināšanām un pieredzi dažādās jomās, lai nodrošinātu stabilu un pārdomātu pārvaldību, un ka valdes locekļi amatā ieceļami, pamatojoties uz līdzšinējiem sasniegumiem;

32.  uzskata, ka lielāka valdes locekļu dažādība uzlabos noturību pret krīzēm un sekmēs ekonomikas stabilitāti; aicina Komisijai iesniegt plānu, kā pakāpeniski palielināt dzimumu dažādību, kas nodrošinātu, ka finanšu iestāžu valdēs abi dzimumi ir pārstāvēti vismaz 30 % apmērā, kā arī nodrošināt šā mērķa īstenošanu paredzamā laikposmā un apsvērt tādu pasākumu pieņemšanu, ar kuriem nostiprina daudzveidību profesionālajā un sociālās un kultūras izcelsmes ziņā;

33.  uzsver, ka lielāka valžu locekļu dažādība, iespējams, uzlabos debašu kvalitāti un lēmumu pieņemšanas procesu;

34.  uzsver darba ņēmēju pārstāvju dalību valdē, jo īpaši tāpēc, ka viņu interesēs ir nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu vadību ilgtermiņā, un tāpēc, ka viņiem ir pieredze un zināšanas par uzņēmuma iekšējo struktūru;

35.  uzskata, ka valsts kapitāla finanšu iestādēm un finanšu administrācijas iestādēm ir jānodrošina, lai iecelšana amatā notiktu atklāti un neatkarīgi;

36.  uzsver, ka valdes locekļiem ir jāveltī pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai un jāievēro vadlīnijas, kuras būtu jāizstrādā ES uzraudzības struktūrām, un ka valdei un valstu uzraudzības iestādēm ir jāuzrauga viņu darbība;

37.  uzskata, ka vajadzētu pieturēties pie pamatprincipa, ka neviena persona nevar vienlaikus būt par valdes locekli vairākās valdēs dažādās finanšu grupās;

38.  prasa efektīvi īstenot noteikumus par apspriešanās un darbinieku līdzdalības sistēmām, kuras izvēlas saskaņā ar Direktīvu 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus;

39.  uzskata, ka augstākajai vadībai un valdei vajadzētu būt faktiski atbildīgām par korporatīvās pārvaldības principu izveidi un piemērošanu visos uzņēmuma vai sabiedrības līmeņos;

40.  uzskata par nepieciešamu pieņemt skaidri definētu Eiropas obligāto standartu attiecībā uz finanšu iestāžu valžu locekļu atbildību;

41.  norāda, ka Eiropas Centrālās bankas, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Investīciju fonda un visu dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir vīrieši; norāda, ka pašlaik ļoti maz sieviešu ieņem vadošus amatus dalībvalstu centrālajās bankās un finanšu iestādēs;

42.  uzskata, ka par valdes locekļu vispārēju pienākumu jānosaka piesardzīgu rīcību un ka valdes locekļiem obligāti jāziņo uzraudzītājiem par būtiskiem riskiem;

43.  aicina Komisiju un dalībvalstis, ieceļot amatā Eiropas Savienības finanšu iestāžu un struktūru vadītājus, nodrošināt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību;

44.  mudina Komisiju veicināt tādas politikas īstenošanu, kas palīdzētu finanšu nozares uzņēmumiem mūsdienu ekonomikas apstākļos novērtēt un nodrošināt vīriešu un sieviešu līdzsvarotāku pārstāvību lēmumu pieņemšanas struktūrās;

45.  uzsver, ka korporatīvās pārvaldības un atalgojuma politikai ir jāatbilst Līgumos un ES direktīvās noteiktajiem principiem par algu paritāti un vienādu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem un ka tai ir jāveicina šo principu ievērošana;

Atalgojums

46.  uzskata, ka atalgojuma politikas pamatā ir jābūt gan attiecīgās personas, gan tās darba devēja uzņēmuma darbības ilgtspējai, tā nodrošinot, ka atalgojuma politika neveicina pārmērīga riska uzņemšanos, un uzskata, ka atalgojuma politika vai maksājumi nekādā ziņā nedrīkstētu mazināt uzņēmuma stabilitāti;

47.  atzinīgi vērtē finanšu iestāžu jau izdarītās izmaiņas atalgojumu sistēmā, atbilstoši kurām prēmiju maksājumi ir saistīti ar ilgtermiņa sekmīgu iestādes darbību un tiek izmaksāti ne agrāk kā pēc trim gadiem; atzinīgi vērtē arī to, ka var pieprasīt atmaksāt izmaksātās prēmijas, ja netiek sasniegti ekonomiskie mērķi.

48.  uzsver, ka pienācīgi jāsniedz informācija par visām akciju iegādes iespējām un ka visām akciju iegādes iespējām jābūt ar vismaz trīs gadus ilgu laikposmu līdz galīgajai tiesību iegūšanai; uzskata, ka vairāk jāizmanto nevis akcijas, bet gan iespējamā kapitāla instrumenti, jo tie mazina interešu konflikta iespējamību, kas var veicināt uz īstermiņa panākumiem vērstu darbību;

49.  atzīmē, ka jautājums par finanšu iestādēs piemēroto atalgojuma politiku ir skatīts Kapitāla prasību direktīvā (CRD III);

50.  uzsver, cik svarīga ir stingra atalgojuma politika, kā tas paredzēts Kapitāla prasību direktīvā (CRD III) un Direktīvā par apdrošināšanas sabiedrību maksātspēju (Solvency II); sagaida, ka laikā starp 2011. un 2013. gadu strauji tiks īstenoti gan šie, gan citi pašreizējie likumdošanas pasākumi; aicina Komisiju 2015. gadā publicēt novērtējuma ziņojumu;

51.  apstiprina, ka dalībvalstīm ir atšķirīga strukturāla pieeja; mudina īstenot praksi, kas stiprina korporatīvo pārvaldību atbilstīgi finanšu iestādes juridiskajai formai, lielumam, specifikai, sarežģītībai un uzņēmējdarbības modelim;

52.  norāda, ka netiek vienādi un apmierinoši piemēroti spēkā esošie ieteikumi, kuri attiecas uz biržas sarakstā iekļauto sabiedrību valdes locekļu atalgojumu; tādēļ aicina Komisiju ES līmenī izstrādāt priekšlikumu tiesību aktam par biržas sarakstā iekļauto sabiedrību valdes locekļu atalgojumu, lai nodrošinātu, ka atalgojuma struktūra biržas sarakstā iekļautajās sabiedrībās neveicina pārmērīga riska uzņemšanos, un lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus ES līmenī;

53.  īpaši uzsver bažas par to, ka pašlaik akcionāri nevar pienācīgi kontrolēt atalgojuma politiku finanšu iestādēs un tādēļ tie šādu kontroli nenodrošina;

54.  uzstāj, ka akcionāriem ir vajadzīga pilnīga pārredzamība, lai viņi varētu pienācīgi pārraudzīt atalgojuma politiku, un jo īpaši pieprasa publiskot datus par to, cik darbinieku katrā iestādē saņem kopējo atalgojumu, kas pārsniedz EUR 1 miljonu, pa daļām, kuru vērtība ir vismaz EUR 1 miljons;

55.  uzskata, ka akcionāriem būtu jāpiedalās ilgtspējīgas atalgojuma politikas noteikšanā un būtu jādod viņiem iespēja paust savu viedokli par atalgojuma politiku un tiesības kopsapulcē noraidīt atalgojuma komitejas noteikto atalgojuma politiku;

Uzraudzītāji, revidenti un iestādes

56.  uzskata, ka uzlabots trialogs starp uzraudzītājiem, revidentiem (gan iekšējiem, gan ārējiem) un iestādēm ļautu jau agrīnā stadijā uzlabot būtisku vai sistēmisku risku noteikšanu; mudina uzraudzītājus, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, revidentus un iestādes iesaistīties atklātā diskusijā un biežāk rīkot sanāksmes, lai veicinātu prudenciālo uzraudzību; turklāt iesaka rīkot divpusējas sanāksmes, kurās piedalītos nozīmīgu finanšu iestāžu revidenti un uzraudzītāji; uzskata, ka valdes un iekšējā revidenta pienākums ir nodrošināt iekšējās kontroles darbību, lai varētu atklāt sistēmiskus riskus, un izstrādāt kārtību, kādā valde un uzraudzītāji tiek informēti par šiem riskiem, tādējādi novēršot negatīvas sekas;

57.  uzsver, ka nedrīkst pārmērīgi apdraudēt revidentu primārās funkcijas, noslogojot viņus ar papildu pienākumiem, piemēram, ar revīziju nesaistītas informācijas pārbaudi un novērtēšanu, kas neietilpst revidentu kompetencē; uzskata, ka revidentiem būtu nepastarpināti jāinformē uzraudzītāji gadījumos, kad ir radušās būtiskas problēmas saistībā ar uzraudzību, un revidentiem būtu jāpiedalās vērtēšanā, ko attiecībā uz konkrētām kontroles sistēmām veic visas nozares līmenī;

58.  uzstāj, ka valsts iestādēm, tostarp Eiropas uzraudzības iestādēm un valstu uzraudzības struktūrām, obligāti jāievēro augsti neatkarības standarti un tiem līdzvērtīgi korporatīvās pārvaldības standarti;

Akcionāri un akcionāru pilnsapulce

59.  mudina iestāžu akcionārus būt aktīvākiem, prasot valdei atbildību par tās darbību un stratēģiju, kas tai atbilstīgi jāīsteno tā, lai tiktu ņemtas vērā akcionāru ilgtermiņa intereses;

60.  prasa izstrādāt tiesību aktus, ar kuriem saskaņā ikvienam, kas trešo personu vārdā ir pilnvarots pārvaldīt ieguldījumus ES, būtu publiski jāpaziņo, vai viņš/viņa ievēro pārvaldnieka darbības kodeksu un vai, atklājot informāciju, pārkāpj šādu kodeksu; ja ievēro ‐ kādu kodeksu un kādēļ, un ja neievēro, tad kādēļ neievēro;

61.  uzskata, ka tādu ievērojama apmēra darījumu veikšanai, kuri pārsniedz noteiktu un samērīgu līmeni, būtu vajadzīga atsevišķa akcionāru piekrišana vai jāparedz pienākums, ka pirms šāda darījuma veikšanas akcionāri par to ir jāinformē, ja vien ir iespējams nodrošināt akcionāru līdzdalību, ja tiek ievērots konfidencialitātes princips un ja tas nekaitē finanšu iestādes ikdienas darbam; EVTI, apspriežoties ar attiecīgajām valstu iestādēm var izstrādāt vadlīnijas par atbilstošā kritērija noteikšanu;

62.  atzīst, ka ir jāpanāk iesaistīto pušu darījumu pārredzamība un par iesaistīto pušu ievērojama apmēra darījumiem ir jāziņo kompetentajai iestādei un jāpievieno neatkarīga konsultanta vēstule, kurā apstiprināts, ka attiecīgais darījums ir pareizs un pamatots, vai arī akcionāriem ir par šo darījumu jābalso, balsošanā nepiedaloties iesaistītajai pusei; EVTI, apspriežoties ar attiecīgajām valstu iestādēm, var izstrādāt vadlīnijas par atbilstošā kritērija noteikšanu;

63.  prasa noteikt, ka akcionāru pilnsapulcei ik gadu jāievēlē amatā ikviens valdes loceklis, kā arī noteikt obligātu pienākumu katru gadu iesniegt akcionāru pilnsapulcei pieprasījumu apstiprināt valdes politiku vai pieprasījumu atbrīvot valdes locekļus no amata, lai tādējādi valdi padarītu atbildīgāku un veicinātu lielākas atbildības uzņemšanos;

64.  prasa izmeklēt gadījumus, kad akcionāriem nav ļauts veikt efektīvu kontroli, un pieprasa atcelt normatīvus šķēršļus, kas traucē pienācīgi sadarboties;

65.  prasa ieviest elektronisko balsojumu, lai akcionārus mudinātu iesaistīties finanšu iestāžu korporatīvajā pārvaldībā;

66.  uzskata, ka visām komandītsabiedrībām to statūtos būtu jānosaka iespēja izvēlēties, vai to dalībnieki paliek anonīmi vai jāidentificē to vārdi vai nosaukums, un ka attiecībā uz identificēšanu tiesību aktā ir jāiekļauj norma, kurā paredz dalībnieku vārdu publiskošanu;

o
o   o

67.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 329, 14.12.2010., 3. lpp.