Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. februāra paziņojumu “Pārskats par ”Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu'' (COM(2011)0078),

–  ņemot vērā 2009. gada 10. marta rezolūciju par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu “Small Business Act”(1),

–  ņemot vērā 2011. gada 16. februāra rezolūciju par nākamajā plānošanas periodā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansiālajam atbalstam paredzēto ES instrumentu pārskatīšanas praktiskajiem aspektiem(2),

–   ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.  tā kā 23 miljoniem Eiropas Savienībā esošo mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), kas veido aptuveni 99 % no visiem uzņēmumiem un nodrošina 100 miljonus darba vietu, ir būtiska loma ekonomikas izaugsmes, sociālās kohēzijas un darbavietu izveides veicināšanā un tie ir nozīmīgs jauninājumu avots, kā arī sniedz svarīgu ieguldījumu nodarbinātības līmeņa noturēšanā un palielināšanā un palīdz sasniegt galvenos mērķus, kuri noteikti stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvās;

B.  tā kā Eiropas mazās uzņēmējdarbības akta (MUA) pamatā ir vairākas svarīgas politikas jomas, piemēram, piekļuve tirgiem (vienotais tirgus, starptautiskie tirgi, publiskais iepirkums) un regulējuma uzlabošana; tā kā atšķiras dalībvalstu panākumi, tām veicot konkrētus pasākumus, lai uzlabotu MVU uzņēmējdarbības vidi, un bieži vien tie ir niecīgi, neraugoties uz paziņoto apņemšanos ievērot MUA principus;

C.  tā kā MVU joprojām sastopas ar ievērojamām problēmām, paplašinot darbību, uzlabojot savas spējas ieviest jauninājumus un mēģinot piekļūt tirgiem, kas galvenokārt saistīts ar grūtībām nodrošināt finansējumu un pārvarēt esošo administratīvo slogu, kuru vajadzētu vēl vairāk samazināt;

D.  tā kā ir pierādīts, ka Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (KIP) bijusi veiksmīga, tajā piedaloties 100 000 MVU, kas guvuši labumu no šīs programmas, un līdz tās pabeigšanai 2013. gada beigās tajā varēs piedalīties vēl vairāk uzņēmumu,

MUA īstenošana

1.  atzinīgi vērtē Komisijas veikto MUA pārskatīšanu un pauž atbalstu jaunajiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir vēl vairāk uzlabot finanšu pieejamību un piekļuvi tirgum, kā arī turpmāk mazināt birokrātisko slogu, pilnveidojot pārvaldību un uzraudzību, kā arī nodrošinot lietpratīgu regulējumu un tādus pasākumus kā pārskatu sagatavošanu par MVU darbības rezultātiem;

2.  turklāt atzinīgi vērtē to, ka ir sekmīgi pieņemti gandrīz visi tiesību akta priekšlikumi saistībā ar MUA; neatlaidīgi mudina dalībvalstis nekavējoties pieņemt atlikušos priekšlikumus par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem, kas dotu iespēju MVU iesaistīties tirdzniecībā visā ES, vienlaikus samazinot izmaksas un veicinot izaugsmi šajā jomā, palīdzot par 25 % samazināt administratīvo slogu, kā tas norādīts MUA, uzlabojot vienotā tirgus akta efektivitāti, apkarojot dalībvalstu ekonomiskā protekcionisma politiku un sekmējot uzņēmējdarbību;

3.  mudina dalībvalstis bez vilcināšanās īstenot pārskatīto Kavēto maksājumu direktīvu, lai pienācīgi cīnītos ar kavētiem maksājumiem un to nelabvēlīgo ietekmi, jo īpaši uz MVU; tālab arī aicina Komisiju īstenot apstiprināto izmēģinājuma projektu, lai atbalstītu MVU centienus izveidot efektīvas kredītu pārvaldības sistēmas, kas atvieglos parādu pārrobežu piedziņu;

4.  norāda, ka MUA paredzēto pasākumu īstenošanas līmenis atšķiras dažādās dalībvalstīs; tālab uzstājīgi mudina dalībvalstis pielikt vairāk pūliņu šajā virzienā un uzņemties konkrētas saistības nākamajā Konkurētspējas padomes sanāksmē;

5.  uzskata ‐ Komisijai, veicot regulāru uzraudzību, ir jāpanāk, ka īstenošana sistemātiski un vispusīgi; uzskata, ka Komisijas rīcībā jābūt iedarbīgākiem līdzekļiem, lai mudinātu dalībvalstis ieviest MUA principus, un aicina Komisiju gan ES, gan dalībvalstu līmenī ik gadu ziņot par MUA īstenošanas gaitu;

6.  atzinīgi vērtē Komisijas izraudzīto jauno “MVU sūtni” un atbalsta tam piešķirtās pilnvaras uzraudzīt dalībvalstu veikumu, īstenojot MUA, un propagandēt MVU intereses visās Komisijas struktūrās, jo īpaši rūpējoties par principa “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” efektīvu piemērošanu; aicina katrā dalībvalstī izraudzīties savu “MVU sūtni”, kas koordinētu MVU politiku un sekotu līdzi MUA īstenošanai dažādās pārvaldes struktūrās;

7.  ņemot vērā MVU politikas transversālo nozīmi un lai nodrošinātu saskaņotu politiku, aicina Komisiju attiecīgos ģenerāldirektorātos (piemēram, Pētniecības, Vides, Iekšējā tirgus, Nodarbinātības un Tirdzniecības ĢD) iecelt ģenerāldirektora vietnieku MVU jautājumos, kas cieši sadarbotos ar “MVU sūtni”;

8.  ir nobažījies, ka MVU tests, pēc Komisijas domām, nav pienācīgi un konsekventi piemērots visos tiesību aktu priekšlikumos, jo īpaši dalībvalstu līmenī; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, lai visi jauni tiesību akti būtu izvērtēti attiecībā uz to iespējamo ietekmi uz MVU un lai ietekmes novērtēšanas gaitā tiktu regulāri izmantots MVU tests; aicina Komisiju, pamatojoties uz paraugpraksi, nākt klajā ar obligātiem standartiem un prasībām attiecībā uz MVU testu, kas būtu piemērojams ES un valstu līmenī;

9.  uzsver, ka ietekmes novērtējumiem, ko veic, izmantojot MVU testu, ir jābūt neatkarīgiem un to pamatā vienmēr jābūt iespējamās ietekmes objektīvai un pamatotai analīzei; tādēļ uzskata, ka Ietekmes novērtējuma padomes locekļi turpmāk ir jāizraugās Eiropas Parlamentam un Padomei, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, nevis ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja norādījumus; ierosina “MVU sūtni” iekļaut Ietekmes novērtējuma padomē kā pastāvīgu locekli, kas uzrauga MVU testa pienācīgu izpildi;

Lietpratīgs regulējums

10.  brīdina, ka ilgstošs birokrātiskais un administratīvais slogs rada nopietnus šķēršļus MVU; atzinīgi vērtē Komisijas uzskatu, ka, transponējot direktīvas savos tiesību aktos, dalībvalstīm vajadzētu atturēties no pārmērīgas centības un ne pievienot papildu prasības ES tiesību aktos noteiktajām prasībām; uzskata, ka, transponējot ES direktīvas savos tiesību aktos, dalībvalstīm vajadzētu izmantot atbilstības tabulas, tādējādi skaidri norādot, kura priekšlikuma daļa balstās uz ES tiesību aktiem un kura ir papildināta ar attiecīgās valsts aktiem;

11.  uzsver e-pārvaldes un principa “tikai vienreiz” nozīmi, no kā izriet, ka dalībvalstu iestādes nedrīkst atkārtoti pieprasīt informāciju;

12.  atzinīgi vērtē atkārtotus Komisijas centienus savā paziņojumā dalībvalstu līmenī panākt administratīvā sloga samazinājumu MVU, jo ne visas dalībvalstis ir paredzējušas vai valsts mērogā ievēro šādus samazinājuma mērķus; aicina dalībvalstis izrādīt stingrāku politisko gribu, nosakot tādus mērķus, un pielikt vairāk pūļu, lai tos sasniegtu;

13.  uzsver, ka jo mazāks uzņēmums, jo lielāks ir tam uzliktais administratīvais slogs, un tādēļ aicina noteikt atšķirības starp mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; atzīmē, ka mikrouzņēmumi (<10 darbinieku) veido 91,8 % ES uzņēmumu un tāpēc tiem jāpievērš lielāka uzmanība un attiecīgi jāizrāda īpaši pielāgota attieksme;

Finanšu pieejamība

14.  uzsver, ka veiksmīga stratēģija inovatīvu MVU atbalstam nevar balstīties uz dāsnām subsīdijām, bet ar tās palīdzību jārada tāda uzņēmējdarbības vide, kas nodrošinātu patiesu, rosinošu, ierosmju pilnu, efektīvu, vispārēju un visaptverošu MVU brīvību, neradot lielas izmaksas, un labāku piekļuvi dažādiem finansējuma veidiem un finanšu instrumentiem, piemēram, dotācijām, garantijām un finansējumam no pašu kapitāla; norāda, ka atsevišķos gadījumos inovācijas var būt neveiksmīgas, un tādēļ uzsver, ka ir svarīgi dot papildu iespēju neveiksmīgiem, bet godīgiem uzņēmējiem saņemt finansējumu;

15.  jo īpaši pieprasa uzlabot finansiāla atbalsta pieejamību inovācijas sākotnējos posmos, nodrošinot sākumkapitālu un mecenātu finansējumu, lielāku finansējumu no pašu vai tamlīdzīga kapitāla, ar ko atbalstīt jaunizveidotus uzņēmumus un nelielus inovatīvus uzņēmumus gan Eiropas, gan reģionu un vietējā līmenī; šajā sakarībā uzsver, ka ir jāizveido Eiropas Riska kapitāla fonds; uzskata, ka ES vajadzētu paplašināt Eiropas Investīciju bankas (EIB) piedāvāto pastāvīgā riska dalīšanas produktu klāstu, izmantojot Riska dalīšanas finanšu mehānismu (RSFF); uzsver, ka EIB var būt nozīmīga loma, jo īpaši palīdzot īstenot tādas programmas kā JASMINE un JEREMIE, kas var nodrošināt ilgtspējīgu atbalstu, lai apmierinātu MVU vajadzības;

16.  uzskata ‐ lai panāktu, ka Bāzeles III vienošanās jaunās prasības bankām nepasliktina MVU finansēšanu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš vispusīgam MVU testam, kas ir ietekmes novērtējuma daļa un ir iekļaujams Kapitāla prasību direktīvā, kura pašlaik ir sagatavošanā, un centieniem noteikt pasākumus, kuru mērķis būtu nodrošināt, ka bankas arī turpmāk veic savu sabiedrisko funkciju finansēt reālo ekonomiku, un ES līmenī stingrāk jāuzsver, ka ir jānodrošina garantiju shēmas, kas būtu alternatīvs finansēšanas paņēmiens;

17.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka EIB Izaugsmes starpmehānisma ietvaros uzticēja Eiropas Investīciju fondam savā vārdā ieguldīt 1. miljardu EUR, izmantojot ieguldījumu fondus, kas paredzēti izaugsmes, inovatīvu un konkurētspējīgu MVU atbalstam visā Eiropā; tādēļ pieprasa vēl vairāk palielināt finansējumu šiem finanšu instrumentiem, jo tie sekmē inovācijas, kas ir Eiropas konkurētspējas pamatā;

18.  pauž stingru atbalstu KIP un brīdina par iespējamo ietekmi uz tās efektivitāti un elastību, ja būs jāmaina programmas struktūra pēc tās eventuālās apvienošanas ar ES pētniecības programmu; pieprasa arī turpmāk saglabāt KIP kā pamatprogrammu maziem un vidējiem uzņēmumiem; nākamajā KIP programmā vajadzētu izveidot īpašu budžeta pozīciju saistībā ar MUA, lai finansētu konkrētas MUA prioritātes;

19.  pauž nožēlu, ka līdz 2009. gada beigām tikai 75 % no kopējās finansiālā atbalsta summas (21 miljards EUR) bija pilnībā pieejami, izmantojot starpnieku bankas, vienīgi 50 000 no 23 miljoniem MVU; tādēļ pieprasa veikt pasākumus, lai maksājumu mehānismu, it īpaši starpnieku partnerbanku sistēmu, padarītu labāk pārredzamu, vieglāk pieejamu un efektīvāku, nepieļaujot deficītu un sasniedzot mērķi laikposmā no 2008. līdz 2011. gadam aizdot MVU visu tiem paredzēto summu ‐ 30 miljardus EUR;

Piekļuve tirgiem

20.  atzinīgi vērtē Vienotā tirgus akta pieņemšanu pēc Eiropas Parlamenta iniciatīvas un saskaņā ar Monti ziņojumu; jo īpaši atzinīgi vērtē likumdošanas pasākumus, kas dod MVU iespēju pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības, piemēram, ES noteikumus par riska kapitāla fondiem, kopējo konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), pārskatītos PVN noteikumus un grāmatvedības direktīvu vienkāršošanu; mudina Padomi paust stingru apņēmību īstenot Vienotā tirgus aktu, jo īpaši ‐ līdz 2012. gada beigām apstiprināt tā prioritāros pasākumus; aicina Komisiju un Padomi, veicot ikvienu no šiem pasākumiem, visā procesa gaitā rūpīgi ņemt vērā MVU intereses;

21.  mudina Komisiju stiprināt un paplašināt Eiropas uzņēmumu tīkla (EEN) lomu ar mērķi palīdzēt un sniegt atbalstu maziem uzņēmumiem, lai tie varētu efektīvāk izmantot vienotā tirgus priekšrocības;

22.  uzskata, ka vajadzētu uzlabot MVU un publisko iepircēju dialogu, lai veicinātu MVU līdzdalību līgumu piešķiršanas procedūrās; šajā nolūkā ierosina apsvērt iespējas, kā palīdzēt MVU veidot partnerattiecības un konsorcijus, lai kopīgi piedalītos atklātajos konkursos; aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu un izvērtēt publiskā iepirkuma slieksni, kas ļautu MVU piedalīties tādu līgumu izpildē, kuros citādi būtu atrunātas īpašas prasības un tie nebūtu pieejami MVU; aicina Komisiju noskaidrot, kā var uzlabot publiskā iepirkuma paziņojumu publiskošanu visā Eiropas teritorijā un kā samazināt administratīvo slogu, kas neļauj Eiropas uzņēmumiem piedalīties pārrobežu publiskajā iepirkumā; aicina visas dalībvalstis biežāk izmantot Eiropas Labas prakses kodeksu, lai MVU atvieglotu piekļuvi publiskajam iepirkumam;

23.  aicina Komisiju turpmākajos priekšlikumos, kā pilnveidot standartizācijas sistēmu Eiropā, rūpēties par to, lai MVU intereses būtu pienācīgi pārstāvēti Eiropas standartizācijas struktūrās un lai standarti būtu vieglāk pieejami MVU;

24.  uzsver, kā tādas iniciatīvas kā Mazo un vidējo uzņēmumu pētniecības atbalsta shēma (SBRI) palīdz publiskā sektora struktūrām iepirkt pētniecības un izstrādes pakalpojumus no MVU, lai rastu risinājumus sabiedrības vajadzību apmierināšanai, vienlaikus veicinot inovatīvu produktu un pakalpojumu izstrādi;

Atbalsts MVU

25.  atkārtoti aicina dalībvalstīs izveidot specializētus fiziskus vai elektroniskus MVU kontaktpunktus un atbalsta aģentūras pēc vienas institūcijas principa, piedāvājot piekļuvi dažādiem informācijas avotiem un atbalsta pakalpojumiem atkarībā no uzņēmuma attīstības cikla;

26.  uzskata, ka ir jāpalīdz mazajiem uzņēmumiem uzlabot to konkurētspēju starptautiskajā tirgu, veicinot šo uzņēmumu eksportspēju, izplatot informāciju par programmām un iniciatīvām, kas atvieglo piekļuvi starptautiskajam tirgum un MVU preču un pakalpojumu nonākšanu tajā, rūpējoties par to, lai mazo uzņēmumu intereses būtu pienācīgi pārstāvētas divpusējās un daudzpusējās tirdzniecības sarunās;

27.  atbalsta MVU paredzēto Komisijas iniciatīvu “Vēl viena iespēja”, kas tiks iekļauta Eiropas MVU nedēļas programmā;

Pētniecība un inovācijas

28.  aicina arī turpmāk vienkāršot finansējuma piešķiršanu pētniecībai, izstrādei un inovācijām un nodrošināt programmu pienācīgu pārvaldīšanu, jo īpaši lai no tā gūtu labumu MVU un saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2010. gada 11. novembra rezolūciju par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu un 2011. gada 16. februāra rezolūciju par nākamajā plānošanas periodā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansiālajam atbalstam paredzēto ES instrumentu pārskatīšanas praktiskajiem aspektiem;

29.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu nākt klajā ar priekšlikumu atvieglot MVU administratīvos un finanšu noteikumus, kā arī piedāvāt uzlabotus instrumentus, kas nākamajā pētniecības un inovāciju pamatprogrammā un jo īpaši turpmākajās FP7 un KIP programmās ļaus nostiprināt to inovāciju ieviešanas spējas visā inovāciju ciklā, ieskaitot netehnoloģiskas inovācijas; atgādina Komisijai par to, ka ir svarīgi nodrošināt vietējo atbalstu MVU, piemēram, piesaistot inovāciju centrus, tirdzniecības kameras, uzņēmēju organizācijas un inovāciju kopas;

30.  aicina apstiprināt vienotu Eiropas patentu un turpināt Eiropā izstrādāt un saskaņot instrumentus un programmas (piemēram, inovāciju apliecības), kas uzlabo MVU inovāciju pārvaldības spēju, to piekļuvi pētniecības un inovatīviem pakalpojumiem un citiem uz zināšanām balstītiem uzņēmējdarbības pakalpojumiem (uzņēmējdarbības modelēšana, riska novērtēšana u. c.); jo īpaši norāda uz labākajiem dalībvalstu prakses piemēriem, kad tehnoloģiju nodošanas centri augstskolās atvieglo MVU piekļuvi pētniecībai un izstrādei; aicina Komisiju izvērtēt iespēju izveidot Eiropas Patentu fondu, lai atvieglotu minēto tehnoloģiju apmaiņu starp pētniecības centriem un uzņēmumiem, jo īpaši inovatīviem MVU;

31.  ar nožēlu konstatē, ka tikai neliela daļa mūsu inovatīvo MVU kļūst par lieliem uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk cilvēku; arī norāda, ka Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar ASV ir mazāk jaunizveidotu, inovatīvu uzņēmumu, kas aktīvi nodarbojas ar pētniecību un izstrādi, un ka nopietni trūkumi inovāciju un e-prasmju jomā traucē MVU pārņemt inovatīvus un lietpratīgas uzņēmējdarbības modeļus un jaunas tehnoloģijas;

32.  aicina dalībvalstu valdības apsvērt iespēju ieviest nodokļu atvieglojumus jaunizveidotiem maziem inovatīviem uzņēmumiem to pirmajā darbības gadā;

Prasmes, izglītība un profesionālā apmācība
33. pauž nožēlu, ka MUA ir nepietiekami aplūkoti sociālie un darba tirgus jautājumi, kam ir ietekme uz uzņēmējdarbību un MVU spēju izmantot savu nodarbinātības potenciālu un pieņemt darbā darbiniekus ar atbilstošām prasmēm;
34. atzīst, ka uzņēmīgi MVU ir iedarbīgs izaugsmes un inovāciju dzinējspēks; uzsver, ka lielāka uzmanība ir jāvelta tam, lai visos izglītības un apmācības līmeņos atbalstītu un attīstītu uz uzņēmējdarbību vērstu domāšanu, ieviešot vidusskolās tādas inovatīvas metodes kā miniuzņēmumu dibināšana; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt un attīstīt vadītāja prasmes un digitālās iemaņas, kas vajadzīgas mazajiem uzņēmumiem, ja tie grib gūt panākumus mūsdienu tirgus apstākļos;
35. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un atbalstīt iniciatīvas, kas palīdz novērtēt un paredzēt MVU vajadzīgās prasmes, jo īpaši lai nodrošinātu tiem ilgtspējīgāku darbību, un izstrādāt izglītības un profesionālās apmācības stratēģiju uzņēmējdarbības jomā, pamatojoties uz dalībvalstu paraugpraksi;
36. aicina Komisiju izveidot pastāvīgas Erasmus programmas jauniem uzņēmējiem, kam būtu pietiekams finansējums, ņemot vērā veiksmīgos rezultātus, kas gūti sākotnējos pasākumos, kuri vēl turpinās ierobežotos apmēros;
Resursu izmantošanas efektivitāte
37. atzinīgi vērtē Komisijas atziņu, ka MVU ir izšķiroša nozīme, pārejot uz resurstaupīgu ekonomiku; uzskata, ka resursu taupības mērķu sasniegšanai ir vajadzīga vērtību ķēde; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt MVU pielāgotus nozaru projektus un darbības ar mērķi noteikt iespējamās resurstaupīgas inovācijas, kas aptver vērtību veidošanas un apgādes ķēdes;
38. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ekoinovatīvas rīcības plānu; aicina veikt vērienīgus pasākumus MVU atbalstam, kas palīdzētu tiem ieviest ekoinovatīvus risinājumus visos vērtību ķēdes posmos, arī projektēšanas posmā; uzskata, ka ir jāpiešķir lielāki līdzekļi iniciatīvām šajā jomā, piemēram, nākamajai KIP, cita starpā mērķtiecīgi izmantojot struktūrfondus; aicina Komisiju divreiz gadā ziņot par dalībvalstu paveikto MVU ekoinovāciju veicināšanas jomā;
39. pievērš uzmanību MVU energotaupības potenciālam, jo pašlaik tikai ap 24 % MVU aktīvi veic pasākumus, lai mazinātu savu ietekmi uz vidi; uzsver, ka, izmantojot zemo izmaksu energoefektivitātes pasākumus, MVU var samazināt enerģijas patēriņu un uzlabot savu spēju veikt jaunus ieguldījumus; uzskata, ka ir nepieciešams uzlabot mazo un vidējo uzņēmēju zināšanas par oglekļa dioksīda emisijas samazināšanas vajadzību; uzsver, ka, lai gan katra MVU rīcībā ir vismaz viens konsultants finanšu jautājumos, trūkst speciālistu, kas sniedz MVU padomus par enerģijas taupīšanu un energoefektivitāti;

40.  Atzīmē, ka nelegālā tirdzniecība ar viltotām precēm un pirātiskajām precēm, kas importētas no trešajām valstīm, palielinās visās dalībvalstīs, tādējādi apdraudot Eiropas MVU konkurētspēju;

o
o   o

41.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 87 E, 1.4.2010., 48. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0057. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0093.