Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu “Stratēģijas ”Eiropa 2020' pamatiniciatīva ‐ “Inovācijas savienība” (COM(2010)0546),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 179. panta 1. punktu, kurā noteikts, ka “Savienības mērķis ir stiprināt savus zinātniskos un tehnoloģiskos pamatus, izveidojot Eiropas zinātniskās izpētes telpu, kurā var notikt brīva zinātnieku, eksakto zināšanu un tehnoloģiju apmaiņa, un veicināt savu konkurētspēju, tostarp savas rūpniecības konkurētspēju, kā arī veicināt visas zinātniskās izpētes darbības, kas atzītas par vajadzīgām citās Līgumu nodaļās”,

–  ņemot vērā 2010. gada 11. novembra rezolūciju par Eiropas inovācijas partnerībām pamatiniciatīvas “Inovācijas savienība” ietvaros(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 ‐ stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 26. janvāra paziņojumu “Stratēģijas ”Eiropa 2020' pamatiniciatīva “Resursu ziņā efektīva Eiropa'” (COM(2011)0021),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 19. maija paziņojumu “Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 8. marta paziņojumu “Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.” (COM(2011)0112),

–  ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā(2),

–  ņemot vērā 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par Kopienas inovāciju politiku mainīgajā pasaulē(3),

–  ņemot vērā 2010. gada 16. jūnija rezolūciju par stratēģiju “ES 2020”(4),

–  ņemot vērā 2010. gada 11. novembra rezolūciju par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu(5),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 4. februāra secinājumus par inovācijām,

–  ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2010. gada 25. un 26. novembra 3049. sanāksmes secinājumus par “Inovācijas savienību” Eiropai,

–  ņemot vērā Konkurētspējas padomes 2010. gada 12. oktobra 3035. sanāksmes secinājumus “ES pētniecības un inovāciju programmu pievilcības uzlabošana – vienkāršošanas problēma”,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 28. oktobra ziņojumu “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam ‐ prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai” (COM(2010)0614),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu “Reģionālās politikas ieguldījums stratēģijā ”Eiropa 2020' paredzētajā gudrā izaugsmē' (COM(2010)0553),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 30. septembra paziņojumu “Gatavojoties nākotnei: kopējas stratēģijas izstrādāšana svarīgām pamattehnoloģijām ES” (COM(2009)0512),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 13. marta paziņojumu “Stratēģija IST pētniecībai, izstrādei un inovācijām Eiropā ‐ aktīvāka iesaistīšanās” (COM(2009)0116),

–  ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu “Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana”,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. februāra paziņojumu “Pārskats par ”Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu'' (COM(2011)0078),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 14. februāra paziņojumu par zinātnisko informāciju digitālajā laikmetā: piekļuve, izplatīšana un saglabāšana (COM(2007)0056),

–  ņemot vērā Komisijas uzdevumā izstrādāto 2008. gada novembra ziņojumu “Videi labvēlīgu novatorisku uzņēmējdarbības modeļu veicināšana”,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7–0162/2011),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 179. panta 2. punktu Savienība “atbalsta uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu kvalitatīvo pētījumu un tehnoloģiju izstrādes; tā atbalsta to savstarpējās sadarbības centienus, jo īpaši nolūkā ļaut pētniekiem brīvi sadarboties pāri robežām un uzņēmumiem pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu, un konkrēti, radot brīvu pieeju valstu pasūtījumiem, nosakot kopīgus standartus un likvidējot juridiskus un fiskālus šķēršļus šai sadarbībai”;

B.  tā kā pētniecības un inovācijas paātrināšana ir būtiska ne tikai, lai iegūtu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomikas modeli un nodrošinātu darbu nākotnē, bet arī rastu risinājumus tām kopējām lielajām sabiedrības problēmām, ar kurām saskaras Eiropas sabiedrība, proti:

C.  tā kā inovācijas paaugstināšanā svarīga nozīme ir:

D.  tā kā vēlme uzņemties risku ir nepieciešams priekšnosacījums veiksmīgai inovācijai;

E.  tā kā, lai saglabātu Eiropas konkurētspēju, ir vajadzīga kultūras maiņa nolūkā uzlabot Eiropas uzņēmējdarbības vidi un inovāciju potenciālu; tā kā jāveic izmaiņas, cildinot spēju uzņemties risku, un jāuzlabo priekšnosacījumi inovatīvu uzņēmumu un uzņēmēju darbības uzsākšanai;

F.  tā kā, ņemot vērā ekonomisko situāciju pasaulē, Eiropas Savienībai jāieņem aktīva nostāja un stingra vadošā pozīcija konkurētspējas jomā, un tāpēc Eiropas Savienībai jāveic ieguldījumi inovāciju straujā attīstībā;

G.  tā kā Eiropai ir vajadzīga moderna, finansiālā ziņā pieejama un labi funkcionējoša intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēma, lai veicinātu inovāciju un stiprinātu konkurētspēju;

H.  tā kā intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana ir galvenais priekšnoteikums uz kapitālieguldījumiem balstītai pētniecībai, izstrādei un inovācijai;

I.  tā kā optimālākā iespēja stiprināt inovāciju Eiropā, ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības, ir ES patenta izveide;

J.  tā kā moderna Savienības preču zīmju sistēma ir būtiska, lai aizsargātu vērtības, kas radušās dizaina, jaunrades un inovācijas jomā ar Eiropas uzņēmējsabiedrību investīciju palīdzību;

K.  tā kā, līdz 2020. gadam novirzot 3 % no Eiropas Savienības IKP pētniecībai un attīstībai, iespējams radīt 3,7 miljonus darba vietu un tā kā līdz 2025. gadam gada IKP var palielināties par EUR 800 miljoniem;

L.  tā kā 30 % Eiropas pētnieku ir sievietes un sievietes ieņem tikai 13 % no Eiropas pētniecības institūtu vadītāju amatiem,

Integrēta un starpdisciplināra pieeja

1.  atzinīgi vērtē pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība”, kura ir līdz šim nozīmīgākais un mērķtiecīgākais sabiedrības mēģinājums ieviest stratēģisku, integrētu un uz uzņēmējdarbību orientētu Eiropas inovācijas politiku papildus dalībvalstu pasākumiem un kura nodrošina inovācijas virzību un progresa uzraudzību augstākajā politiskajā līmenī, un kuras sekmes tomēr ir atkarīgas no dalībvalstu pilnvērtīgas sadarbības un tās īstenošanas dalībvalstīs, tostarp ar finanšu atbalsta un gudras fiskālās konsolidācijas starpniecību, piešķirot prioritāti ilgtspējīgu izaugsmi veicinošiem izdevumiem tādās jomās kā inovācijas, pētniecība un izglītība, jo to politikas pamatā visās būtiskajās jomās ir kopīgi inovācijas mērķi; atzinīgi vērtē Eiropadomes 2011. gada 4. februāra sanāksmē pieņemto stratēģisko pieeju;

2.  atbalsta “Inovācijas savienības” iniciatīvu kā būtisku ES ekonomikas, sociālās jomas un kultūras attīstības pamatu, jo īpaši attiecībā uz integrējošu izglītību visos līmeņos, tostarp profesionālo izglītību un apmācību;

3.  prasa izstrādāt plašu inovācijas koncepciju, kurā galvenā uzmanība pievērsta ietekmei un kura ir plašāka nekā tikai uz tehnoloģijām un produktiem orientēta inovācija, un kura paredz visu ieinteresēto personu, jo īpaši uzņēmumu, iesaistīšanos, un uzsver pilsoņu daudzpusīgo veicinošo lomu, vienlaikus sekmējot attieksmes maiņu; atgādina, ka inovācija pielieto praksē veiksmīgas idejas un ir vērsta uz produktiem, procesiem, pakalpojumiem, darbībām, sistēmām un organizatoriskām struktūrām; ierosina, lai Komisija izstrādā inovācijas definīciju;

4.  uzskata, ka inovācijas pamatā visās zināšanu un sociālekonomiskās darbības jomās ir jābūt tādiem kritērijiem kā atbilstība sabiedrības interesēm, dzīves kvalitātes uzlabošanai, sociālās labklājības veicināšanai un vides un dabas līdzsvara saglabāšanai;

5.  uzskata, ka, tā kā inovācija ir komplekss jēdziens, ir jāstiprina netehnoloģiskas inovācijas centieni un ka šajā kontekstā ir jāizplata paraugprakse attiecībā uz šā veida inovāciju un jāprecizē noteikumi un nosacījumi, kas reglamentē piekļuvi ES finansējumam, pamatojoties uz atvērtu un visaptverošu pieeju;

6.  aicina skaidri nošķirt jēdzienu “sākotnējā inovācija”, kas attiecas uz produktu, kas radīts no jauna un nav pieejams tirgū, no komerciāla uzlabojuma vai izmaiņām, kas veiktas attiecībā uz tirgū jau pieejamu produktu, pakalpojumu, procesu vai darbību;

7.  uzskata, ka jānosaka precīza, taču vienlaikus elastīga sociālekonomiskās inovācijas definīcija, jo nereti tā tiek attiecināta nevis uz produktu vai tehniska risinājuma piemērošanu, bet gan uz savstarpēji saistītām un ilgstošām institucionālām, tehniskām un pārvaldības izmaiņām, kas veido procesu;

8.  norāda, ka Inovācijas savienībā prioritāte ir jāpiešķir mērķiem, kas noteikti stratēģijā “Eiropa 2020”, Eiropas 2020. gada energoefektivitātes plānā, iniciatīvā “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, Izejvielu iniciatīvā, Eiropas enerģētikas stratēģijā 2011.–2020. gadam, izvirzot Enerģētikas ceļveža 2050. gadam un Ceļveža virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g. starpposma mērķi;

9.  norāda, ka internacionalizācija un inovācija ir būtiski faktori ārējās konkurētspējas un izaugsmes veicināšanā un tiem ir svarīga nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;

10.  uzsver klimata un energoefektīvu un atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju nozīmību pārejā uz ilgtspējīgu globālo ekonomiku; uzsver ES vadošo pozīciju daudzās būtiskās klimatam draudzīgas un resursus taupošas rūpnieciskās ražošanas nozarēs; aicina Komisiju noteikt internacionalizācijas un inovācijas stratēģijas šajās nozarēs;

11.  atzīst, ka cīņai ar klimata pārmaiņām un energoefektivitātes un rūpnieciskās ražošanas dematerializācijas veicināšanai ir nepieciešama aktīva jauno tehnoloģiju globālas izplatīšanas politika;

12.  uzsver, ka vides aizsardzības, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomas, kā arī cīņas ar klimata izmaiņām joma ir to vidū, kurās visvairāk nepieciešams veicināt inovāciju, tostarp stiprinot jau esošo zinātnes un tehnikas pamatu; uzsver, ka ES turpmākās pētniecības un inovāciju programmas būs nepieciešams īstenot, pienācīgi ņemot vērā šīs jomas; šai nolūkā uzsver nepieciešamību izmantot starpnozaru pieeju, kas balstīta uz ekosistēmas noturīgumu;

13.  norāda, ka kultūras un radošajās nozarēs vērojamās tirgus fragmentācijas cēloņi daļēji ir arī kultūras daudzveidība un patērētāju izvēle valodas ziņā;

14.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija pievērš uzmanību lielām sabiedrības problēmām, un uzsver, ka inovācija un pētniecība ir nepieciešamas, lai paaugstinātu resursu produktivitāti, ilgtspējīgu izmantošanu un aizstāšanu, vienlaikus meklējot jaunus veidus, kā palielināt resursu izmantošanas un enerģijas patēriņa efektivitāti;

15.  norāda, ka ir jāizvairās no inovāciju prioritāšu noteikšanas ierobežotās jomās, lai tādējādi nezaudētu vērtīgu inovatīvo potenciālu ilgtermiņā;

16.  uzskata, ka inovācija var ievērojami veicināt sociālo kohēziju, uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti, un ka tāpēc ir jāizveido īpašas profesionālās apmācības programmas;

17.  norāda, ka tirgus ekonomikā inovācijas uzdevums nav tikai risināt būtiskākās sabiedrības problēmas, bet tai ir īpaši liela nozīme patērētājiem draudzīgu un pievilcīgu produktu izstrādē, atpūtas, tehnoloģiju, ražošanas, kultūras un izklaides jomā; norāda, ka pastāv plašs starptautisks tirgus inovatīviem augsto tehnoloģiju izklaides produktiem (viedtālruņi, planšetdatori, spēļu konsoles, pārvietojams atpūtai paredzēts aprīkojums), kā arī pasaules līmeņa tirgus sociālo tīklu un inovatīvu tiešsaistes pakalpojumu jomā, kurā Eiropas uzņēmumi aizņem nenozīmīgu daļu;

18.  uzsver pamatiniciatīvu “Resursu ziņā efektīva Eiropa” un “Rūpniecības politika” nozīmi un centienus nodalīt ekonomisko izaugsmi no dabas resursu izmantošanas, atbalstot pāreju uz tādu ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju saturu, kas balstīta uz zināšanām, palielinot atjaunojamo un ilgspējīgo enerģijas avotu izmantošanu un izstrādājot oglekļa emisiju samazinošas un resursus lietderīgāk izmantojošas tehnoloģijas un ilgtspējīgu transportu, vienlaikus veicinot Eiropas uzņēmumu konkurētspēju;

19.  atgādina, ka digitālā vide un IKT veicina inovāciju un ka tāpēc būtisks priekšnoteikums ir piekļuve ātrgaitas platjoslas pakalpojumiem, kas ir svarīgi arī Eiropas inovācijas partnerībām (EIP), jo ar to veicina sadarbību un iedzīvotāju līdzdalību; šajā sakarībā aicina komisiju un dalībvalstis uzlabot ātrgaitas interneta ieviešanu, kā arī veicināt e-iniciatīvas, ar kurām nodrošina ES digitālās programmas ātru īstenošanu;

20.  aicina Komisiju pievērst pienācīgu uzmanību tehnoloģijām, kas ir “viedāko” un ilgtspējīgo sistēmu pamatā, kuras nodrošina iespēju uzņēmumiem attīstīt atbilstīgus reālā laika pakalpojumus dažādās nozarēs, piemēram, transporta un loģistikas, būvniecības un ēku pārvaldības, enerģijas sadales, telekomunikācijas un finanšu pakalpojumu nozarē;

21.  uzsver, ka inovācijas un pētniecības politikas sekmes ir atkarīgas no:

22.  uzsver vajadzību pārveidot ES tirdzniecības un inovāciju politiku, lai tā tiešām veicinātu darba vietu radīšanu, nabadzības izskaušanu un ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē; pauž stingru pārliecību, ka ir nepieciešama saskaņotība starp ES politikas iekšējiem un ārējiem aspektiem un ka jaunas tirdzniecības politikas veidošanai jānotiek saskaņoti ar spēcīgu rūpniecības un inovāciju politiku, kura rada jaunas darba vietas, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi un tādējādi turpinātu radīt vairāk un labākas darba vietas;

23.  uzsver, ka saistībai starp pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība” un Gada izaugsmes pētījumu ir būtiska nozīme sadarbības veicināšanā, parādot gada laikā panākto progresu dalībvalstīs;

24.  aicina Komisiju izstrādāt integrētu rādītāju sistēmu, ņemot vērā ekonomikas sistēmu daudzveidību dalībvalstīs un iesaistot uzņēmumus, lai labāk pārraudzītu un novērtētu rezultātus un izmērāmā veidā izvērtētu inovācijas politikas pasākumu un programmu ietekmi; prasa izveidot uzticamas datu infrastruktūras, kas palīdz uzraudzīt tendences pētniecības finansēšanā, un mudina turpināt “rezultātu tabulas” izstrādi, sadarbojoties starptautiskā līmenī, izveidojot sistēmu, kura lielākā mērā balstīta uz rādītājiem un pierādījumiem un ar kuru novērtētu ES inovācijas spēju absolūtos rādītājos, vienlaikus gudri izmantojot pieejamos resursus;

25.  norāda, ka inovācija un radošums ir procesi, kurus zināmā mērā var attīstīt, iemācīt un veicināt; tāpēc aicina inovāciju un radošumu lielākā mērā ņemt vērā Eiropas Savienības dalībvalstu izglītības sistēmās; aicina atzīt un izplatīt paraugpraksi attiecībā uz radošām un inovatīvām mācību programmām un mācību metodēm dalībvalstīs;

26.  uzsver, ka ekoinovācijai būs izšķiroša nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā; tāpēc aicina pieņemt vērienīgu rīcības plānu ekoinovācijas jomā, ierosinot pasākumus, kas paredz izmantot ekoinovāciju visos vērtības radīšanas ķēdes posmos, tostarp plānot un palielināt finansējumu iniciatīvām šajā jomā, īstenojot Konkurētspējas un inovāciju programmu;

27.  uzskata, ka, tā kā inovācija parasti ir cieši saistīta ar tirgu un attīstās ar neformālu kanālu palīdzību, Eiropas Savienībai būtu jāpilnveido savas inovācijas vērtēšanas metodes, ņemot vērā to, ka dažādās jomās nevar izmantot vienādus vērtēšanas kritērijus;

28.  uzsver bīstamību, ka jēdziens “inovācija” var kļūt par banālu klišeju, kas rada pašapmierinātību, to tikai daudzkārtēji pieminot, un ka inovācija vien nav risinājums visām problēmām un ka uz to nevar bez iemesla atsaukties ekonomiskās un sociālās krīzes laikā; uzsver, ka, gluži pretēji, inovācija prasa nepārtrauktus Eiropas Savienības un tās dalībvalstu centienus valsts un privātā sektorā un aktīvu atbalstu, izmantojot saskaņotas izglītības, pētniecības, ražošanas, sociālās un vides stratēģijas;

29.  saistībā ar inovāciju atzīst par nozīmīgām kultūras un radošās nozares, ņemot vērā pētījumu apliecinājumu, ka uzņēmumiem, kuri proporcionāli vairāk izmanto kultūras un radošo nozaru pakalpojumus, inovācijas jomā ir daudzkārt labāki sasniegumi;

30.  apstiprina, ka inovācijas virzošie elementi ir neitralitātes princips un atvērto standartu princips;

Iedzīvotājiem paredzēta inovatīva sabiedrība

31.  uzsver, ka inovāciju galvenokārt veicina iedzīvotāju prasības un uzņēmumu aktīva līdzdalība; norāda, ka inovatīvas sabiedrības izveide tādēļ jābalsta uz pilsoņu līdzdalību, dodot viņiem iespēju izteikt savas vajadzības un savu radošo potenciālu, izmantojot augšupēju pieeju un sniedzot inovatīvus risinājumus, kas atsevišķiem pilsoņiem dod iespēju veicināt resursu efektivitāti;

32.  uzsver, ka jāiedibina kultūra, kas orientēta uz mācīšanos, zinātkāri un riska uzņemšanos; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis veikt nozīmīgus pasākumus, lai mainītu attieksmi uz inovatīviem un zinātkārē pamatotiem uzskatiem, uz riska uzņemšanos un uz iecietīgāku attieksmi pret neveiksmēm, veicinot ilgtspējīgus patēriņa modeļus un aktīvi sekmējot iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalību inovācijās un atvērtā inovācijas sistēmā; uzsver, ka inovācija ir process, kuru nevar un nevajadzētu virzīt tikai valdībām, un ka jārada labvēlīgi priekšnosacījumi, kas nodrošina pietiekamu rīcības brīvību, atbalstot neparedzētus pasākumus;

33.  uzsver, ka zināšanu paaugstināšana un to vispusīgs pielietojums nemazina vajadzību atklāti un līdzdarbojoties novērtēt šo pielietojumu ētisko, sociālo un politisko ietekmi; vērš uzmanību uz nepieciešamību sekmēt un izplatīt zinātnes kultūru plašas sabiedrības vidū;

34.  uzskata, ka jāveic darbības, lai atbalstītu iniciatīvas, kas vērstas uz zinātniskā dialoga veicināšanu un iegūto datu izplatīšanu visplašākajā sabiedrībā papildus zinātniskajām aprindām, palielinot pilsoniskās sabiedrības lomu pētniecībā;

35.  uzskata, ka par prioritāti jāizvirza inovācijas kultūras attīstības veicināšana reģionālajā līmenī gan starp uzņēmējiem, arodskolēniem un darba ņēmējiem, gan starp partneriem, kuriem ir ietekme uz uzņēmējdarbību, piemēram, reģionālajiem valsts sektora lēmumu pieņēmējiem, pētniecības centriem, uzņēmumu kopām un finansēšanas iestādēm, kas daudzos gadījumos pietiekami nepārzina savu reģionu uzņēmumu, it īpaši MVU (tostarp mikrouzņēmumu un amatniecības uzņēmumu), inovācijas spējas;

36.  uzsver ‐ lai inovācijas centienos iesaistītu sabiedrību, būtiska nozīme ir pienācīgai izpratnei par zinātnes attīstību un tās ietekmi; aicina paātrināt zinātnes atziņu un tehnisko zināšanu izplatību; uzsver, ka liela nozīme ir gan mūžizglītībai, gan arī pasākumiem, kas īpaši orientēti uz iedzīvotāju grupām, it īpaši lauku apvidos dzīvojošām kopienām, kuru piekļuve zinātnei un tehnoloģijai ir apgrūtināta;

37.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt ilgtspējīgu, uz inovāciju un radošumu balstītu ekonomikas modeļu attīstību, kas rada un aizsargā augsti kvalificētas darba vietas Eiropā;

38.  uzsver, cik svarīgi ir pieņemt augšupēju pieeju inovācijām un veicināt atvērtu vidi radošām idejām, lai stimulētu ražīguma pieaugumu, dotu iespējas darba ņēmējiem un izstrādātu risinājumus neatrisinātām sociālām vajadzībām (tādām kā integrācija un imigrācija);

39.  aicina papildināt pašreizējo iepriekšējas finansēšanas sistēmu ar jaunu finansēšanas mehānismu, piemēram, konkursos piešķirtas godalgas un inovācijas rosināšanas balvas Eiropas novatoriem (privātpersonas vai komandas), lai stimulētu idejas un atalgotu izgudrojumus, piemēram, sabiedrībai nozīmīgās jomās nolūkā radīt zināšanas kā sabiedrisku preci; aicina Komisiju apsvērt, vai ir atbilstīgi uzsākt pirmo izmēģinājuma projektu attiecībā uz apbalvojumu sistēmu, īstenojot Eiropas inovācijas partnerību veselīgas novecošanas veicināšanai;

40.  uzsver, ka sociālā inovācija ir jauni un efektīvi risinājumi aktuālām sociālām problēmām, kurus izstrādā privātpersonas vai organizācijas sociālo un ne vienmēr komerciālo mērķu sasniegšanai; turklāt uzsver, ka sociālā inovācija sniedz iespēju iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu statusa uzlabot savu darba un dzīves vidi un ka tādējādi var palīdzēt stiprināt Eiropas sociālo modeli;

41.  uzsver sociālās ekonomikas jomas (kooperatīvi, savstarpējas sabiedrības, biedrības un fondi) nozīmi sociālajā inovācijā, izstrādājot un īstenojot pasākumus, lai apmierinātu tās vajadzības, kas netiek ņemtas vērā tirgus ekonomikā un tradicionālajos uzņēmējdarbības veidos;

42.  uzskata, ka Eiropas Savienības inovācijas stratēģijai būtu jāļauj izpausties darba ņēmēju potenciālam, nodrošinot iespēju dažādās Eiropas Savienības programmās un inovācijas projektos iesaistīties un piedalīties arī darba ņēmējiem, kuri nepārstāv akadēmiskās aprindas;

43.  norāda, ka Inovācijas savienības stratēģijā jāatzīst parasto darba ņēmēju idejas, ierosinājumi un kompetence inovācijas jomā un ka vairāku pētījumu rezultāti liecina par to, ka darba ņēmēju virzīta inovācija ne tikai labvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbību, bet arī veicina apmierinātību ar darbu un, ja tā tiek pareizi īstenota, patiesībā var pat pazemināt stresa līmeni;

44.  aicina ES, dalībvalstu, reģionālās un vietējās varas iestādes sākt izmēģinājuma projektu un veicināt pētniecību par sociālo inovāciju, kā arī sniegt publisko finansējumu un izmantot publiskā un privātā sektora partnerības, kas varētu būt pamats turpmākiem pasākumiem šajā jomā; uzsver, ka sociālā inovācija būtu jāiekļauj finansēšanas un atbalsta programmās, tādās kā Eiropas Sociālais fonds, pamatprogrammas un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (CIP);

45.  uzsver pētniecības nozīmi medicīnas nozarē, kas veicinās izaugsmi un nodrošinās novecojošās sabiedrības labklājību, ja šajā nozarē tiks ieviesti inovatīvi lietojumi; atbalsta ciešu sadarbību starp universitāšu zinātniskās pētniecības nodaļām un ražotājiem, kas darbojas medicīnas nozarē, lai radītu produktus un pakalpojumus, kuri būs ļoti nepieciešami ES iedzīvotājiem nākamajā desmitgadē;

46.  aicina Komisiju izmantot ES pētniecības un inovāciju finansējuma kopējās stratēģiskās sistēmas resursus, lai nodrošinātu bioloģijas un medicīnas zinātniskās pētniecības infrastruktūras ilgtspējīgu īstenošanu kā pētniecības un izstrādes pakalpojumu, ar ko uzlabo pilsoņu dzīves kvalitāti, jo tādējādi veidotos uz zināšanām balstīta sabiedrība, kas var risināt sabiedrībai svarīgus uzdevumus Eiropā;

47.  uzskata, ka lielākas uzmanības pievēršana inovācijas politikai sniedz iespēju sabiedrisko pakalpojumu modernizācijai un pastiprināšanai gan pašreizējos, gan jaunos sektoros visās ekonomikas un sociālās dzīves jomās, tādējādi sekmējot kvalitāti un efektivitāti, darbavietu izveidi, nabadzības un sociālās atstumtības novēršanu, kā arī ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju;

48.  uzskata, ka ciešāka centienu koordinācija STI jomā nedrīkstētu izpausties tā, ka līdzekļi netiek ieguldīti vai tiek nepietiekami ieguldīti konkrētu dalībvalstu vai reģionu zinātniskās veiktspējas nodrošināšanai, tādējādi kaitējot citām valstīm un reģioniem; uzskata, ka drīzāk vajadzētu veikt ieguldījumus saprātīga un saskaņota STI pamata izveidei dažādās valstīs un reģionos atbilstīgi to īpatnībām un attīstības līmenim, lai sekmētu labvēlīgu sinerģiju un auglīgu sadarbību;

49.  uzsver, ka ir svarīgi modernizēt izglītības sistēmu; aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai uzlabotu (jauno) Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu uzņēmējdarbības un kvantitatīvās prasmes un apmācību, iekļaujot uzņēmējdarbību, radošumu un inovāciju visās izglītības jomās un uzlabojot cilvēku kapitālu, kas dod iespēju tiem būt aktīviem inovācijā, piemēram, izmantojot Komisijas programmu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, vienlaikus aizsargājot amatniecību kā inovāciju avotu;

50.  aicina Komisiju ciešāk sadarboties ar dalībvalstīm, lai izstrādātu vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes par darba tirgū pieprasītajām prasmēm, un veicināt augstskolu un uzņēmējdarbības nozares partnerību, lai sekmētu jauniešu iekļaušanos darba tirgū, vienlaicīgi veicinot uz inovatīvām zināšanām balstītu sabiedrību un lietišķo pētījumu attīstību un uzlabojot izglītības iestāžu absolventu izredzes darba tirgū;

51.  norāda, ka krīzes laikā ir svarīgi piesaistīt jauniešus jaunajām pieejamajām darbavietām un nodrošināt, lai kvalifikācijas programmas veicinātu darba tirgus pieejamību jauniešiem un viņi varētu vislabāk izmantot nodarbinātības potenciālu, jo tā varētu gan cīnīties pret augstu bezdarba līmeni par 25 gadiem jaunāku iedzīvotāju vidū, gan izmantot jaunās paaudzes prasmes jauno tehnoloģiju lietošanā;

52.  prasa veltīt centienus, lai pārvarētu prasmju trūkumu zinātnes, tehnoloģiju, tehnikas un matemātikas jomā; uzsver, cik nozīmīgi ir paaugstināt mācību kvalitāti, uzlabot mūžizglītības un profesionālās apmācības pieejamību, veicināt darbinieku pastāvīgu apmācību, un to, ka pasākumi piekļuves nodrošināšanai šādai apmācībai jāorganizē tā, lai tie būtu integrējoši un nebūtu diskriminējoši sievietēm; taču uzskata, ka šiem pasākumiem pirmām kārtām vajadzētu būt paredzētiem darba ņēmējiem, kuri pilda mazāk kvalificēta darba pienākumus nekā iepriekš, kuriem draud darba zaudējums jaunu tehnoloģiju ieviešanas dēļ, kā arī tiem, kuri tiek atlaisti, jo viņiem trūkst pārstrukturēšanas un pārveides procesā pieprasīto prasmju; atgādina arī, ka pilnīgāk jāizstrādā visas apmācības darbības visos apmācības līmeņos, lai sekmētu radošumu un spējas inovācijas un uzņēmējdarbības jomā;

53.  uzsver nozīmīgumu, kāds ir mūžizglītības līmeņa paaugstināšanai un visiem paredzētu apmācības pasākumu izstrādei, lai veicinātu ekoinovāciju un uzņēmējdarbību un lai nodrošinātu, ka darbaspēks var pielāgot savas prasmes darba tirgus vajadzībām ilgtspējīgākā ekonomikā, kuras pamatā ir uz kompetenci balstītas apmācības pieeja; aicina dalībvalstis, darba devējus un darba ņēmējus atzīt prasmju pārvaldību, apmācību un mūžizglītību inovācijas spēju attīstībā par kopīgu pienākumu, kā tas ir atzīts sociālo partneru 2002. gada pamatnolīgumā par mūžizglītību;

54.  norāda, ka, ņemot vērā augstāko mācību iestāžu studentu skaita nepietiekamību zinātnes un tehnikas jomā, ir jāveic pasākumi, lai nepieļautu, ka studenti pārtrauc mācības vai ka viņiem ir ierobežotas iespējas izvēlēties mācību iestādi finansiālu iemeslu dēļ, un tāpēc arī turpmāk ir nepieciešams sekmēt piekļuvi banku aizdevumiem, kurus daļēji var finansēt dalībvalstis;

55.  uzsver, ka ir jāatklāj pasīvi novatori, jo īpaši MVU starpā; norāda uz starpnieku organizāciju svarīgo lomu pasīvu novatoru atklāšanā, stimulējot inovāciju, sniedzot padomus un atbalstot inovāciju; uzskata, ka šīs organizācijas būtu jāstiprina un tām jāizstrādā programma, kas vērsta uz apmācības, kvalifikācijas un zināšanu uzlabošanu, un nākotnē jāpalielina duālās profesionālās izglītības (kas ļauj iegūt divas profesijas) modeļu nozīmība;

56.  atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir apgūt pamatkompetences un vispārējās kultūras augstu līmeni, lai labāk piemērotos darba videi; uzsver, ka šajā sakarā sevišķa nozīme ir valodu apguvei;

57.  aicina dalībvalstis izveidot kopas un radīt apstākļus inovācijas sekmēšanai, un atbalstīt ciešāku partnerību veidošanu starp izglītības iestādēm un uzņēmējdarbības aprindām gan valsts, gan starptautiskajā mērogā, un, izstrādājot mācību programmas, apsvērt arī uzņēmumu vajadzības;

58.  uzskata, ka ir būtiski kā daļu no inovācijas veicinošiem pasākumiem visās jomās izveidot īpašas programmas, ar kurām sekmēt zinātnes un tehnikas kultūru;

59.  atbalsta Reģionu komitejas priekšlikumu izveidot “virtuālo jaunrades tīklu”, kas būtu pieejams visiem (uzņēmumiem, vietējām un reģionālajām iestādēm, centrālajām valsts iestādēm, privātajam sektoram un pilsoņiem) un sniegtu konsultācijas, palīdzību un nodrošinātu pieeju riska kapitālam un tehniskajiem pakalpojumiem; uzsver, ka virtuālajam tīklam ir papildu priekšrocība, jo tas nodrošina salu, tālāku reģionu, lauku apvidu, kalnainu un reti apdzīvotu reģionu iedzīvotājiem pieeju speciālistu palīdzībai, izglītībai un informācijai, uzņēmējdarbības atbalstam un finanšu konsultācijām;

60.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu panākt ievērojamu progresu attiecībā uz pētnieku karjeras iespēju uzlabošanu un mobilitātes veicināšanu starp pētniecības nozarēm un pāri valstu robežām; uzskata, ka tādējādi būtu iespējams nodrošināt nepieciešamo pētnieku skaitu un uzlabot Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas kvalitāti un ka pētniekiem Eiropas Savienībā jānodrošina atbilstīgas mācību un pievilcīgas karjeras iespējas, kā arī jālikvidē šķēršļi viņu mobilitātei;

61.  norāda, ka sociālā inovācija ir problēma cilvēku kapitāla jomā un ka šai sakarībā izglītības, mūžizglītības, pētniecības, inovācijas un uzņēmējdarbības jomā lielāks ieguldījums jāveic universitātēm; uzsver, ka liela nozīme ir atvērtākām un modernākām universitātēm un nepieciešamībai nodrošināt lielāku universitāšu autonomiju, nosakot stratēģiskās prioritātes un darbības virzienu, ņemot vērā sociālās prioritātes;

62.  uzsver ‐ lai nodrošinātu tā sauktā “zināšanu trijstūra” komponenšu labāku integrāciju, ir jāsekmē politika, kas stiprina sadarbību starp izglītības sistēmu un uzņēmējdarbības vidi, izstrādājot jaunas izglītības un doktorantūras programmas;

63.  aicina Komisiju izveidot digitālo platformu “Atvērta inovācija”, kur sniegt informāciju par Eiropas līmeņa politikas problēmām un kur iedzīvotāji un ieinteresētās personas no visas Eiropas var piedāvāt idejas un risinājumus;

64.  norāda, ka universitāšu darbiniekiem trūkst prasmju attiecībā uz uzlabotu un aktīvu sadarbību ar uzņēmējdarbības nozari; aicina Komisiju īstenot jaunu Eiropas līmeņa mācību un izglītības programmu universitāšu vadošajam personālam, tehnoloģiju nodošanas speciālistiem un tehnoloģiju mākleriem un izstrādāt pamatnostādnes šādu speciālistu profesionalizācijai universitātēs;

Vienkāršošana, sadrumstalotības novēršana, finansēšana un standartizēšana

65.  uzsver, ka ar tradicionālākām ES izdevumu jomām ir saistītas nozīmīgas alternatīvās izmaksas, un norāda, ka ir nepieciešams savstarpēji saskaņot stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātes un budžeta politiku; tādēļ prasa atvēlēt pētniecībai, izstrādei un inovācijai vairāk ES budžeta līdzekļu;

66.  uzsver, ka ES budžetā pētniecībai, izstrādei un inovācijai ir atvēlēta salīdzinoši neliela budžeta daļa, salīdzinot ar dalībvalstu budžetiem, kas veido lielāko daļu no zinātnei paredzētā publiskā finansējuma; tādēļ prasa lielāku uzsvaru likt uz finansēšanas instrumentiem, kuri stimulētu valstu izdevumus zinātnes finansēšanai, uz privātajiem ieguldījumiem un uz EIB finansējumu, lai veicinātu koordinētus centienus un stimulētu ieguldījumus, tiecoties sasniegt Eiropas izvirzītos mērķus;

67.  aicina Komisiju apvienot pastāvošās atbalsta shēmas un struktūras, tiecoties panākt vienkāršu un pieejamu sistēmu, lai paātrinātu inovāciju, koncentrētos uz svarīgākajiem sabiedrības uzdevumiem un aktīvi novērstu sadrumstalotību un birokrātiju;

68.  aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm novērtēt pašreizējās atbalsta shēmas un atbalsta struktūras un izveidot “vienas pieturas aģentūru”, proti, pakalpojumu kasi, kur visas ieinteresētās personas (jo īpaši inovatīvie MVU) ‐ tostarp vietējā un reģionālā pašpārvalde ‐ var gūt informāciju un pieteikties finansiālajam atbalstam vai iegūt potenciālos partnerus;

69.  uzsver, ka ir jāsniedz atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem no inovācijas sākotnējā posma līdz pat noslēgumam, lai šie uzņēmumi spētu īstenot inovāciju un varētu piedalīties Eiropas atbalsta programmās;

70.  atbalsta stratēģijas, kas vērstas uz sadarbības kopu internacionalizāciju, lai tādējādi izveidotu pienācīgas MVU atbalsta un konsultāciju sistēmas;

71.  uzsver, ka Eiropā pastāvošajām sadarbības kopām ir jākļūst redzamākām un efektīvāk jāinformē sabiedrība par gūtajiem panākumiem un darba rezultātiem; ierosina izveidot inovatīviem MVU paredzētu pakalpojumu platformu, kas kā kontaktpunkts savienotu dažādas kopas un tehnoloģiju parkus Eiropā un visā pasaulē (piemēram, Vidusjūras reģionā);

72.  uzsver, ka investīciju apjomam pētniecībā un izstrādē ir tendence samazināties ekonomikas krīzes laikā, lai gan ir pierādījies, ka tie uzņēmumi un dalībvalstis, kuri šajos periodos iegulda visvairāk, ir tie, kuri gūst salīdzinoši lielākas tirgus priekšrocības;

73.  aicina Komisiju inovāciju atbalstam un finansējumam ieviest vienotu politikas bāzi ar vienveidīgiem noteikumiem, lai radītu sinerģijas un iespēju robežās apvienotu pētniecības un izstrādes un inovāciju (R&D&I) atbalsta programmas, novirzot inovācijai vairāk finansējuma un veicinot finanšu nozares lielāku iesaistīšanos; atkārtoti aicina dalībvalstis ievērot, ka tās ir apņēmušās atvēlēt emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ieņēmumus, lai finansētu ar klimatu saistītus pasākumus, tostarp inovācijas projektus;

74.  aicina Komisiju apsvērt iespēju piedāvāt no vairākiem fondiem finansētas programmas dalībvalstīm un reģioniem, kuri tādas vēlas izmantot; uzskata, ka tas ļaus strādāt integrētāk un elastīgāk un palielinās dažādu fondu (struktūrfondi un pētniecības un attīstības pamatprogrammas) mijiedarbības lietderīgumu;

75.  pievienojas Padomei, prasot rast labāku līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli un starp riska uzņemšanos un izvairīšanos no riska, vienlaikus atzīstot, ka inovācija un pētniecība ir nozares, kas saistītas ar lielu risku, un rezultāti tajās nav garantēti;

76.  vērš uzmanību uz to, ka inovācijas procesa dalībniekiem nākas saskarties ar atšķirībām gan dažādu Eiropas programmu procedūrās un atbilstības kritērijos, gan ar līdzīgām atšķirībām starp minētajām programmām un valstu programmām; no tā izrietošās sekas ir birokrātija, lielas izmaksas un zaudēts laiks un iespējas; prasa, lai Komisija un dalībvalstis kopīgi apņemtos vienkāršot un tuvināt Eiropas pētniecības un inovācijas telpā izmantotās atlases procedūras un atbilstības kritērijus;

77.  aicina Komisiju iesniegt Eiropas Parlamentam ārēju novērtējumu par Septītajā pamatprogrammā izveidotajiem inovācijas instrumentiem, piemēram, tehnoloģiju platformām un kopīgām tehnoloģiju ierosmēm, novērtējumā ietverot pasākumus, uzaicinājumus piedalīties konkursos, inovācijas projektus un iegūtos rezultātus (ja tādi ir), un ekonomisko ieguldījumu no publiskajiem un privātajiem finanšu līdzekļiem;

78.  atkārtoti uzsver ‐ lai ES rūpniecība saglabātu vadošo pozīciju tehnoloģiju jomā un pasaules mēroga konkurētspēju tādās jomās kā transports un energoefektivitāte, ir ievērojami jāpalielina gan privātie, gan publiskie ieguldījumi pētniecībā, izstrādē un inovācijā; turklāt lielāks publiskā sektora finansējums pētniecībai, izstrādei un inovācijai ir vajadzīgs arī tādēļ, lai stimulētu privātos ieguldījumus;

79.  prasa, lai nākamajā pamatprogrammā tiktu veicināts optimāls pētījumu rezultātu izmantojums, proti, šo rezultātu sasaiste ar inovācijas procesu, paplašinot projektu finansējumu tā, lai tas būtu pieejams arī prototipa izstrādes un demonstrējumu fāzē;

80.  uzsver, ka ir svarīgi uzlabot atbalstu tādu politikas pasākumu un programmu īstenošanai, kuras sekmē sinerģiju ķēdē starp pētniecības un izstrādes infrastruktūru, inovāciju un darbvietu radīšanu;

81.  administratīvo un finansiālo aspektu vienkāršošana publiskā finansējuma procedūrās, jo īpaši ES pamatprogrammās, ir priekšnoteikums stabilitātei, juridiskajai noteiktībai attiecībā pret dalībniekiem un līdz ar to ‐ arī intensīvākai rūpniecības nozares līdzdalībai;

82.  uzsver, ka pamatprogrammām būtu jāturpina atbalstīt sadarbībā ar rūpniecības nozari veiktus pētījumus, jo tādējādi tiek veicināta rūpniecības nozares ieguldījumu atdeve un labvēlīgi ietekmēta ražīgas inovācijas veidošanās vienotajā tirgū;

83.  mudina saglabāt spēcīgu izcilības bāzi fundamentālajos pētījumos, izvēršot Eiropas Pētniecības padomes panākumus, un saglabāt spēcīgu lietišķo pētījumu un inovācijas bāzi, nodibinot pēc Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras parauga veidotu Lietišķo pētījumu un inovācijas aģentūru, attiecīgā gadījumā apvienojot jau pastāvošās struktūras;

84.  uzskata, ka inovācija un radošums ir Savienības ekonomikas atlabšanas priekšnoteikums un ka nedrīkstētu par zemu novērtēt to nozīmīgumu, kāds ir Savienības zinātnes un tehnikas atklājumu pārvēršanai jaunās precēs un pakalpojumos;

85.  atgādina, ka inovācija pielieto praksē veiksmīgas idejas, un vērš uzmanību uz fundamentālo saikni starp inovāciju un tirgu; tādēļ ir jābūt pieejamiem piemērotiem finansēšanas instrumentiem, ar ko paātrināt veiksmīgo tehnoloģiju, pakalpojumu vai procesu ieviešanu ES tirgū, jo īpaši tādiem, ar ko risina sabiedrības lielās problēmas;

86.  uzskata, ka pētījumu rezultātus Eiropas Savienībā komerciāli izmanto nepietiekami vai pārāk lēni, un iesaka izveidot uzņēmējdarbības inkubatorus, kuri, aktīvi meklējot inovācijas, veido saiknes ar augstskolām un pētniecības iestādēm un kuru uzdevums ir rosināt pētījumu rezultātu komerciālu izmantošanu, piemēram, aktivizējot uzņēmumu sadarbību vai palīdzot atrast uzņēmējdarbības mecenātus vai sākuma kapitālu jaunu uzņēmumu izveidei;

87.  uzskata ‐ lai stimulētu pieprasījumu, ir jāveicina inovācija, izveidojot jaunas tirgus iespējas;

88.  aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt un īstenot politikas pamatnostādnes, kuru mērķis ir stimulēt lietotāju ātru piekļuvi vērtīgām inovācijām visā ES, nodrošinot to, ka jaunatklātas inovācijas var faktiski sasniegt potenciālos galalietotājus saprātīgos termiņos;

89.  uzsver, ka ir svarīgi ievērot atšķirību starp inovāciju un pētniecību; norāda, ka inovācija ir sarežģīts starpnozaru sociālekonomisks process, kas saistīts ar centieniem palielināt izdevumus pētniecības un attīstības jomā, sniegt atbalstu MVU un progresīvo tehnoloģiju darbībām, un ir vērsts uz tādu integrētu sistēmu izveidi, kas pamatotas uz dažādu teritoriju raksturīgākajām iezīmēm un specifiku;

90.  aicina Komisiju ciešāk saistīt finansēšanas instrumentus ar inovācijas pieprasījuma veicināšanu un sniegt atbalstu jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuriem laikus nepieciešama piekļuve ES vai starptautiskajam tirgum; uzskata, ka tādēļ ir jāapstiprina skaidri un konkrēti līdzdalības noteikumi, kas paredz pasākumus mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu līdzdalības palielināšanai;

91.  uzsver, ka svarīga nozīme Eiropas inovācijā ir doktorantūras programmām, un ierosina izstrādāt Eiropas doktorantūras sistēmu, kas rosinātu mūžizglītību un iesaistītu uzņēmumus pētniecības atbalstā, veicināšanā un pētījumu rezultātu izmantošanā; aicina dalībvalstis likvidēt visus juridiskos un administratīvos šķēršļus, kas varētu ierobežot ieinteresēto personu iespējas studēt doktorantūrā;

92.  aicina Komisiju apsvērt iespēju piedāvāt no vairākiem fondiem finansētas programmas dalībvalstīm un reģioniem, kuri tādas vēlas izmantot; uzskata, ka tas palīdzētu padarīt darbu integrētāku un elastīgāku un palielinātu dažādo fondu (struktūrfondu un pētniecības un izstrādes pamatprogrammu) savstarpējo efektivitāti;

93.  uzsver, ka ir jāatbalsta kompozīta finanšu arhitektūra, kā arī jaunu finanšu mehānismu izveide, tostarp arī automātisko instrumentu apvienošana ar dotāciju instrumentiem, lai veicinātu ieguldījumus, kuri nepieciešami, lai sasniegtu stratēģiskos pētniecības un izstrādes mērķus;

94.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu līdz 2014. gadam darīt pieejamas apropriācijas, kas palīdzētu palielināt un izvērst privātos finanšu ieguldījumus, kas nepieciešami inovācijas sekmēšanai Eiropā;

95.  iesaka mainīt EIB pilnvaras, lai ļautu tai piešķirt aizdevumus un kapitālu tirgus vajadzībām pietuvinātu, riskantu pētniecības un inovācijas projektu finansēšanai; ņemot to vērā, mudina Komisiju paplašināt EIB veiksmīgo riska dalīšanas finanšu mehānismu (RSFF):

96.  ierosina Eiropā izveidot inovācijas finansēšanas fondu, lai, riska dalīšanā piesaistot privātos resursus, stimulētu investīcijas inovatīvos MVU;

97.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu noteikt īpašas investīcijas, kuras paredzētas jaunizveidotiem inovatīviem uzņēmumiem;

98.  aicina Komisiju nākamajās pamatprogrammās novirzīt lielāku daļu no tirgum pietuvinātas pētniecības, tostarp demonstrējumu, projektiem uz finansēšanu ar kredīta un pašu kapitāla instrumentiem, kas varētu piesaistīt vairāk privātā kapitāla, izmantojot, piemēram, Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammu, RSFF un EIF, un dot MVU Eiropas mēroga piekļuvi minētajām iespējām; uzsver, ka nepieciešams likvidēt nepilnības, kas saistītas ar finansējuma pieejamību (pārrobežu) uzņēmumu darbības uzsākšanai;

99.  uzsver, ka, izstrādājot finansēšanas instrumentus, ir labāk jāizprot ar uzņēmuma lielumu, attīstību, stadiju un darbības nozari saistītās īpatnības; prasa steidzami rīkoties, lai novērstu galvenos apgrūtinājumus inovācijai sākumposmos, uzlabojot finansiālā atbalsta pieejamību, tam izpaužoties kā sākuma kapitālam, mecenātu finansējumam un palielinātam kapitāla un kvazikapitāla finansējumam gan ES līmenī, gan arī reģionālajā un vietējā līmenī;

100.  uzsver, ka Eiropas Savienībā vēl nebūt nav realizēts riska kapitāla attīstības potenciāls, jo pastāv atšķirīgi dalībvalstu noteikumi un nodokļu režīmi; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu līdz 2012. gadam nodrošināt, ka jebkurā dalībvalstī nodibināts riska kapitāla fonds var brīvi darboties un investēt visā Eiropas Savienībā, tādējādi izveidojot īstu ES vienoto riska kapitāla tirgu;

101.  aicina turpināt pilnveidot instrumentus un mehānismus, kas paredzēti, lai uzlabotu MVU piekļuvi pētniecības un inovācijas pakalpojumiem (piemēram, “inovācijas kuponi”) un citiem uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības pakalpojumiem (modelēšana, risku novērtējums utt.), kuri mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir būtiski nepieciešami, lai nodarbotos ar inovāciju un ieviestu tirgū inovatīvus risinājumus;

102.  vērš uzmanību uz priekšrocībām, tostarp ieguvumiem ekoefektivitātes jomā, ko uzņēmumiem var nodrošināt produktu un pakalpojumu sistēmas un uz funkcionalitāti orientēti uzņēmējdarbības modeļi, un aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju šajā jomā;

103.  aicina Komisiju un dalībvalstis atkārtoti izvērtēt visu inovācijas sistēmu, lai novērstu nevajadzīgus finansiālos un administratīvos šķēršļus, piemēram:

104.  pauž nožēlu, ka inovāciju protokoli ir pakļauti garam birokrātiskam apstiprināšanas procesam, kas palēnina inovāciju, ierobežo ES tirgus konkurētspēju un aptur zinātnisko atziņu attīstību medicīnas nozarē, novilcinot tās labumu sniegšanu pacientiem;

105.  uzsver to, cik svarīgi piešķirt prioritāti klīniskās izpētes direktīvas pārskatīšanai dialogā ar pētniekiem, lai nodrošinātu uzlabotu tiesisko regulējumu medicīnisku ražojumu izstrādei un salīdzinātu alternatīvus ārstēšanas veidus ar medicīniskiem ražojumiem klīniskajā izpētē (kā noteikts Padomes secinājumos par inovāciju un solidaritāti farmācijā, kurus pieņēma Briselē 2010. gada 6. decembrī);

106.  uzsver, cik ļoti svarīgi ir izmantot jaunas zināšanas, lai radītu jaunus un labākus veidus, kā nepieļaut, atrast un ārstēt vēzi un kā veicināt ātrus mehānismus, lai padarītu šos atklājumus pieejamus pacientiem;

107.  vērš uzmanību uz inovācijas elementa nozīmi zināšanu trijstūrī un norāda uz nepieciešamību izvērst inovācijas kultūru finanšu shēmā un turpmākajās shēmās pēc 2013. gada;

108.  aicina dalībvalstis pašreizējā finanšu periodā ciešā sadarbībā ar reģioniem pēc iespējas lietderīgāk izmantot struktūrfondus pētniecībai, izstrādei un inovācijai (R&D&I), tiecoties risināt svarīgākos sabiedrības uzdevumus, panākot kohēziju inovācijās un pētniecībā un saskaņojot struktūrfondu prioritātes ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem; aicina Komisiju un dalībvalstis, veicinot pārdomātas un mērķtiecīgākas specializācijas stratēģijas, izvairīties no lielām izmaksām dublēšanās dēļ; uzskata, ka ir jāparedz stimuli reģioniem, lai veicinātu šo Eiropas specializācijas arhitektūru;

109.  vērš uzmanību uz to, ka inovācijai ieplānotie kohēzijas līdzekļi lielā mērā paliek neizlietoti nepiemērotu administratīvo prasību dēļ un arī tādēļ, ka šajos ierobežotā finansējuma apstākļos nav pieejams nepieciešamais līdzfinansējums; norāda, ka iepriekš minētais veicina ekonomisko šķelšanos starp dalībvalstīm, un tā ir viena no euro zonas pašreizējās krīzes pamatiezīmēm; prasa reformēt un racionalizēt struktūrfondus, padarot tos pieejamus iesaistīto ekonomikas dalībnieku, īpaši MVU, pārstrukturēšanai;

110.  uzskata, ka kritēriju un standartu noteikšana ir sevi apliecinājusi kā spēcīgu inovācijas un noturīgas konkurētspējas virzītājspēku vairākās rūpniecības nozarēs; pievienojas Padomei, aicinot Komisiju izstrādāt priekšlikumus, lai, palielinot pārredzamību un vairāk iesaistot ieinteresētās personas, paātrinātu, vienkāršotu un modernizētu standartizācijas procedūras un samazinātu to izmaksas, tādā veidā sniedzot ātrāku Eiropas atbildi inovatīvām pasaules tirgus norisēm; aicina Komisiju nopietni apsvērt veiksmīgus inovatīvus mehānismus, piemēram, atvērto standartu ieviešanu, integrējot vērtību ķēdē visas ieinteresētās personas;

111.  norāda, ka standartizācija, atvieglojot piekļuvi tirgiem un veicinot savietojamību, var sekmēt inovāciju un konkurētspēju; mudina Komisiju palielināt centienus veicināt Eiropas standartu (jo īpaši sociālajā un vides jomā) iekļaušanu turpmākajos brīvās tirdzniecības nolīgumos;

112.  tādēļ uzsver, ka visās stratēģijās attiecībā uz Eiropas pielāgošanu pēckrīzes pasaulei ir jāņem vērā ilgtspējīga darba vietu radīšana;

113.  mudina Komisiju ievērot Septītās pamatprogrammas īstenošanas starpposma novērtējumā (ko iesniedza ekspertu grupa) ietverto ieteikumu, kas aicina apsvērt jaunu instrumentu moratoriju, līdz būs pienācīgi pilnveidoti un atbilstoši novērtēti patlaban pastāvošie instrumenti; tādēļ prasa rīkoties īpaši piesardzīgi, lai izvairītos no jucekļa, kas varētu iestāties, strauji palielinoties instrumentu daudzumam;

114.  aicina Komisiju iesniegt Parlamentam ārējo novērtējumu par inovācijas instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Septīto pamatprogrammu, piemēram, par tehnoloģiju platformām un Eiropas kopīgajām tehnoloģiju iniciatīvām (EKTI), un uzskata, ka šajā novērtējumā jāiekļauj pasākumi, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, inovācijas projekti un iegūtie rezultāti (ja tādi ir) un jānorāda ekonomiskais ieguldījums no publiskajiem un privātajiem finanšu līdzekļiem;

115.  ņemot vērā 2020. gadam izvirzīto mērķi, kas paredz, ka pētniecības un tehnoloģiju attīstības finansējumam jāsasniedz 3 % no IKP, un atzīstot, ka pētniecība un inovācija ir vienīgie drošie līdzekļi, kā panākt ES ekonomikas augšupeju, aicina Komisiju izskatīt iespēju izvirzīt dalībvalstīm saistošu pagaidu noteikumu, ka līdz 2015. gadam pētniecības un tehnoloģiju attīstības finansējumam jāatvēl ne mazāk par aptuveni 1 % no IKP;

116.  vērš uzmanību uz to, ka inovācija ir būtiska ekonomikas attīstībai un ka Eiropas Savienībai ir jānodarbina aptuveni viens miljons papildu pētnieku, lai sasniegtu mērķi ‐ pētniecības un izstrādes jomā izlietot 3 % no IKP, kā paredzēts stratēģijā “Eiropa 2020”; uzskata, ka šo mērķi var vieglāk sasniegt, ja būtiski palielina pētnieču skaitu, jo tikai 39 % valsts sektorā nodarbināto pētnieku un augstākās izglītības darbinieku ir sievietes, un viņu īpatsvars privātajā sektorā(6) strādājošo pētnieku vidū ir 19 %;

117.  atbalsta mērķi līdz 2020. gadam palielināt pētnieku skaitu ES par vienu miljonu un norāda, ka šādi milzīgi ieguldījumi varētu ievērojami daudzkāršot ietekmi uz nodarbinātību, taču vienlaikus uzskata, ka mērķis ir ļoti vērienīgs un ka jāizvirza mērķi katrā dalībvalstī un jāparedz mērķtiecīgi pasākumi; norāda, ka uzdevumu veikšanai varētu nebūt pietiekami daudz līdzekļu valsts sektorā, tādējādi ‐ lai gan ir nepieciešams palielināt pētniecības darbinieku posteņu skaitu augstākajās mācību iestādēs un valsts pētniecības institūtos, vairākumu jauno pētnieku vajadzētu nodarbināt privātajā sektorā; norāda, ka uzmanība ir vairāk jāpievērš pētnieku inovācijas spējām, viņu izglītības kvalitātei, darba dalīšanai pētniecības jomā Eiropā, pētniecības resursiem un pētījumu kvalitātei, nevis pētnieku skaitam;

118.  atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu inovācijai, kas ir atklāta un vērsta uz sadarbību un kas veicinās ilgtermiņa sociālekonomiskos ieguvumus; šajā sakarībā atbalsta Komisijas pausto apņemšanos izplatīt, pārnest un izmantot pētījumu rezultātus, tostarp sniedzot brīvu piekļuvi publikācijām un datiem, kas iegūti valsts finansētos pētījumos; mudina Komisiju rast nepieciešamos līdzekļus, lai sasniegtu šos mērķus, un uzsver, ka šajā jomā svarīga nozīme var būt “Europeana”;

Vienotais tirgus un intelektuālais īpašums

119.  uzsver, ka ir steidzami jāpabeidz Eiropas vienotā tirgus izveide attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, tostarp inovatīviem veselības produktiem, tādējādi 500 miljoniem patērētāju nodrošinot piekļuvi; atkārtoti uzsver, ka viena no lielajām Eiropas vienotā tirgus problēmām ir tiesiskā regulējuma un apstiprināšanas procedūru sadrumstalotība;

120.  uzsver, ka dažās nozarēs, piemēram, veselības nozarē, pētniecības rezultāti ir pārtapuši inovācijā, kad vien zinātne radījusi tādu iespēju, un tādēļ uzskata, ka Komisijas pesimisms attiecībā uz inovāciju daudzos gadījumos ir nepamatots;

121.  uzsver, ka pašreizējā licencēšanas prakse sekmē ES iekšējā tirgus fragmentāciju; norāda ‐ lai gan ir panākts zināms progress, nav pievērsta pietiekama uzmanība patērētāju pieprasījumam pēc daudzteritoriju un daudzrepertuāru licencēm pārrobežu un tiešsaistes lietošanai;

122.  atgādina, ka ES mērķis ir veicināt kultūras un radošo nozaru darbību gan tiešsaistes, gan bezsaistes vidē, un uzskata, ka mērķim ir jābūt Eiropas mēroga licenču plašai izmantošanai saskaņā ar tirgus un patērētāju pieprasījumu un ka tas nav panākams īsā laikposmā, tāpēc ir jāsāk vispusīgi izvērtēt, kādi tiesību akti ir nepieciešami, lai novērstu visus iespējamos šķēršļus efektīva ES iekšējā tirgus izveidei, tostarp teritorialitātes principu;

123.  atzinīgi vērtē Komisijas iecerēto Savienības preču zīmju sistēmas pārskatīšanu un mudina Komisiju nodrošināt, ka tiek veikti attiecīgi pasākumi preču zīmju vienādas pakāpes aizsardzības nodrošināšanai gan tiešsaistes, gan bezsaistes vidē;

124.  uzsver, ka spēcīga, stabila un pienācīgi īstenota intelektuālā īpašuma tiesību sistēma, kas veicina pārredzamību un novērš intelektuālā īpašuma tiesību tirgus sadrumstalotību, ir viens no galvenajiem pamatnosacījumiem inovācijai; atzinīgi vērtē Komisijas centienus novērst to, ka intelektuālā īpašuma tiesības radītu šķēršļus konkurencei un inovācijai; turklāt aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu intelektuālā īpašuma stratēģiju, kas līdzsvaro izgudrotāju tiesības ar piekļuvi zināšanām un izgudrojumiem un to plašas izmantošanas veicināšanu, un, ja nepieciešams, iesniegt likumdošanas priekšlikumus;

125.  mudina Komisiju veltīt īpašus centienus, lai nodrošinātu, ka MVU var efektīvi izmantot intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesības;

126.  uzskata, ka Komisijai jāņem vērā īpašās problēmas, ar kurām saskaras MVU, kad tie vēlas panākt savu intelektuālā īpašuma tiesību atzīšanu saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktā noteikto principu “vispirms domāt par mazākajiem”, cita starpā piemērojot diskriminācijas aizlieguma principu attiecībā uz MVU;

127.  uzskata, ka labi funkcionējoša intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas sistēma palielina stimulus uzņēmumiem izstrādāt inovatīvus produktus un tādējādi uzlabo patērētājiem pieejamo preču un pakalpojumu piedāvājumu;

128.  prasa ieviest vienotu, līdzsvarotu ES patentu; atzinīgi vērtē to, ka Padomē gūts plašs atbalsts ciešākas sadarbības procedūras uzsākšanai 2011. gadā attiecībā uz vienotā ES patenta ieviešanu;

129.  norāda‐ lai veicinātu pāreju uz Kopienas ārējo tirdzniecību, ir jāpieņem vienotais Eiropas patents un Eiropas uzņēmuma statūti; uzsver vajadzību samazināt ES patenta un intelektuālā īpašuma tiesību izmaksas, ņemot vērā ES dalībvalstu ekonomiskās atšķirības, lai šīs izmaksas padarītu konkurētspējīgākas salīdzinājumā ar izmaksām ASV un Japānā;

130.  prasa pabeigt Eiropas Pētniecības telpas izveidi ‐ kas noteikta līgumā ‐ līdz 2014. gadam, lai tādējādi dotu iespēju ES paturēt un piesaistīt labākos talantus, garantētu pētniekiem maksimālu pārvietošanās brīvību, veicinātu pētniecības un tehnoloģiju institūtu pārrobežu darbību un pētījumu rezultātu izplatīšanu, pārnesi un izmantošanu; uzsver, ka tādēļ sevišķi svarīgi būs attīstīt piemērotus finansēšanas mehānismus;

131.  uzsver, ka jāsekmē politika, kas veicina pētnieku palikšanu ES dalībvalstīs, valsts pētniecības institūtos radot pievilcīgus darba apstākļus;

132.  uzskata, ka efektīva inovāciju un izaugsmes politika noteikti paredz ieguldījumus pētniecības programmās, kuras veicina mobilitāti un pētnieku apmaiņu starptautiskā līmenī un stiprina sadarbību starp zinātni un uzņēmējdarbību (Marijas Kirī vārdā nosauktie pasākumi);

133.  uzsver, cik svarīgi ir gan Eiropas, gan valstu līmenī radīt labvēlīgus apstākļus un stimulus doktorantūras studiju veicināšanai, kā arī līdzdalībai inovatīvā pētniecībā, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju un sniegtu ES iespējas gūt ievērojamus labumus, stiprinot tās konkurētspēju ar progresīvas, inovatīvas pētniecības un studiju starpniecību;

134.  prasa ātri pārskatīt tiesību aktus par Kopienas preču zīmi un šajā sakarībā veikt piemērotus pasākumus, lai preču zīmēm nodrošinātu vienādas pakāpes aizsardzību gan tiešsaistes, gan bezsaistes vidē;

135.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu līdz 2011. gada beigām izveidot Eiropas patentu un licencēšanas zināšanu tirgu, tostarp atvieglot piekļuvi neizmantotam intelektuālajam īpašumam, cita starpā rosinot kopīgu patentu platformu un patentu kopfondu izveidi;

136.  mudina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumus, kas vajadzīgi pilnīgi funkcionējoša digitālā vienotā tirgus izveidei līdz 2015. gadam, jo tas ievērojami uzlabotu inovācijas pamatnosacījumus; uzsver, ka iniciatīvām ir jābūt vērienīgām, jo īpaši būtiskajās jomās, piemēram, attiecībā uz autortiesībām, elektronisko komerciju, tostarp patērētāju aizsardzības politiku elektroniskajā komercijā, kā arī valsts sektora informācijas izmantošanu;

137.  aicina Komisiju un dalībvalstis inovācijas politikas centrā izvirzīt vienotā tirgus izveides pabeigšanu, tostarp pasākumus, ar kuriem sekmē vienoto digitālo tirgu, jo tas ļaus nodrošināt labākas cenas un augstāku kvalitāti patērētāju interesēs, atbalstīt inovatīvu produktu izstrādi, sekmēt Eiropas Savienībā darba vietu izveidi un radīt jaunas izaugsmes iespējas Eiropas Savienībai vadošajos tirgos;

138.  norāda ‐ tiecoties veidot vienotu inovāciju tirgu, ir nepieciešams vienoties par to, kādā veidā novērtējami īstermiņa un ilgtermiņa tiešie un netiešie ekonomiskie un sociālie ieguvumi;

Publiskais iepirkums

139.  atgādina, ka publiskajam iepirkumam, kas sastāda 17 % no ES ikgadējā IKP, ir nozīmīga loma Eiropas vienotā tirgus izveidē un inovācijas veicināšanā;

140.  mudina dalībvalstis, pievēršoties sabiedrībai svarīgu uzdevumu risināšanai, stratēģiski izmantot publisko iepirkumu, lai rosinātu inovāciju, un virzīt publiskā iepirkuma budžetu uz inovatīvu un ekoefektīvu produktu, procesu un pakalpojumu iegādi, ņemot vērā, ka lētākais piedāvājums ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgākais; tādēļ aicina Komisiju:

141.  uzstāj, ka inovācijai ir jābūt valsts politikas būtiskam elementam tādās jomās kā vide, ūdens resursi, enerģija, transports, telekomunikācijas, veselība un izglītība; uzsver, ka jāveicina inovācijas visaptveroša izplatīšana un izmantošana valsts sektorā, privātos uzņēmumos, īpaši MVU;

142.  mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt valsts sektora centienus ieviest inovatīvas pieejas un ieplānotā termiņā uzsākt jauno pētniecības programmu par inovāciju valsts sektorā, piemēram, elektroniskās pārvaldes jomā, elektroniski organizētas veselības aprūpes un iepirkuma jomā, un izplatīt arī paraugpraksi valsts pārvaldē, ar ko samazinās birokrātiju un sekmēs politikas nostādnes, kurās galvenā uzmanība pievērsta iedzīvotāju interesēm; uzsver valsts sektora nozīmi, stiprinot sabiedrības uzticēšanos iekšējam digitālajam tirgum;

143.  aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās un reģionālās varas iestādes veicināt elektroniskā iepirkuma kā neatņemamas ES inovācijas stratēģijas sastāvdaļas izmantošanu, jo īpaši pirmskomercializācijas posma publiskā iepirkuma izmantošanu, tostarp apvienoto un elektronisko iepirkumu, vienlaikus pievēršot pienācīgu uzmanību atbilstībai datu aizsardzības noteikumiem; jo īpaši aicina Komisiju saistībā ar publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma vispārējo pārskatīšanu precizēt un vienkāršot attiecīgos noteikumus un dot reālu iespēju līgumslēdzējām iestādēm pārredzamāk izmantot pirmskomercializācijas publisko iepirkumu; turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis rosināt detalizētu un reālu sociālo, vides, taisnīgas tirdzniecības un inovācijas kritēriju pārredzamu iekļaušanu publiskajā iepirkumā, vienlaikus netraucējot MVU aktīvu darbību jaunu un inovatīvu risinājumu izstrādes procesā un ievērojot piemērojamos konkurences noteikumus;

144.  norāda, ka inovatīviem MVU līdztekus citiem šķēršļiem ir problēmas iegūt finansējumu starptautiskām darbībām un starptautiskai tirdzniecības kredītu apdrošināšanai, un uzsver, ka saistībā ar pārskatīto Mazās uzņēmējdarbības aktu un gaidāmo paziņojumu par starptautisko tirdzniecības politiku un MVU ir jāievieš jauni atbalsta pasākumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

145.  uzsver, ka ir nepieciešama starptautiska savstarpējība attiecībā uz piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem, tādējādi dodot iespēju ES uzņēmumiem konkurēt uz taisnīgiem noteikumiem starptautiskā mērogā;

146.  uzstāj, ka sevišķa uzmanība ir jāpievērš netarifu barjerām, kurām sakarā ar tarifu pakāpenisku samazināšanu vai atcelšanu ir tendence kļūt par galveno šķērsli starptautiskajai tirdzniecībai; uzskata par nepamatotām visas barjeras, kas izriet no divpusējo un daudzpusējo tirdzniecības noteikumu nekonsekventas īstenošanas; no otras puses, uzskata par pamatotām visas barjeras, kas izriet no tiesiskām publisko iestāžu likumdošanas un administratīvām darbībām, kuru izcelsme nav saistīta ar tirdzniecības jomu, bet kurām ir neparedzēta ietekme uz tirdzniecību un kuru atcelšanai ir nepieciešama sabiedriska apspriešana un apspriedes;

147.  atzīst, ka tehnoloģiju nodošanai attīstības interesēs un saistībā ar TAM sasniegšanu ir jābūt svarīgam Eiropas tirdzniecības politikas aspektam, tomēr norāda, ka Komisijai ES augsto tehnoloģiju zinātības nodošana trešām valstīm būtu jāuzrauga, lai iegūtu labāku informāciju par inovāciju modeļiem un turpmāko attīstību un lai nepieļautu negodīgu konkurenci;

148.  uzsver, ka mazie un vidējie uzņēmumi varētu īstenot svarīgas funkcijas, ja, izstrādājot publiskā iepirkuma noteikumus, tiktu paredzēta iespēja pielāgot prasības (tostarp prasības attiecībā uz kapitālu un uz līgumu vērtību) atbilstīgi iesaistītā uzņēmuma lielumam;

149.  uzsver, cik nozīmīga ir ES un tās dalībvalstu zinātniskā sadarbība ar trešām valstīm; uzskata, ka ir jāgarantē ES uzņēmumiem labākas iespējas piedalīties trešo valstu pētniecības un izstrādes programmās;

150.  uzsver, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāsaskaņo sava rīcība attiecībā uz zinātnes un tehnoloģiju nolīgumiem un pasākumiem, kuros iesaistītas trešās valstis; uzskata, ka ir jāizpēta, kāds potenciāls būtu starp ES un tās dalībvalstīm un trešām valstīm noslēgtiem pamatnolīgumiem;

Eiropas inovācijas partnerības (EIP)

151.  atgādina 2010. gada 11. novembra rezolūciju par EIP, kurā:

152.  uzsver, ka EIP:

153.  atzinīgi vērtē mērķi, kas izvirzīts partnerību izmēģinājumprojektā iedzīvotāju aktīvas un veselīgas novecošanas jomā un kas paredz līdz 2020. gadam par diviem gadiem pagarināt dzīves posmu, kurā cilvēkam ir laba veselība, un uzskata, ka visām inovācijas partnerībām ir jānosaka skaidri mērķi, jo, ja nebūs paredzēti inovatīvi pasākumi, tiem trūks vīzijas un motivācijas, un tāpēc ir grūtāk noteikt izmērāmus starpposma mērķus un daļējus mērķus;

154.  atzinīgi vērtē Eiropas inovācijas partnerības, kuru mērķis ir palielināt un koordinēt ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, kā arī labāk koordinēt publisko iepirkumu, lai paātrinātu inovāciju ieviešanu tirgū; tomēr uzsver, ka iepirkuma politika ir jāveido tā, lai nevis aizstātu privātos tirgus vai kropļotu konkurenci, bet lai radītu tiem sviras efektu, stimulējot inovāciju izplatīšanu, vienlaicīgi turot tirgus atvērtus jaunu virzienu apgūšanai;

155.  aicina Komisiju, izstrādājot regulu par dažādajiem fondiem laikposmam no 2014.–2020. gadam, nākt klajā ar priekšlikumiem, kā konkrēti veicināt Eiropas inovācijas partnerības;

156.  aicina Komisiju katru gadu ziņot Parlamentam par visām EIP un divreiz gadā par pirmo izmēģinājumprojektu un prasa iesaistīt Eiropas Parlamentu visos EIP īstenošanas posmos;

157.  aicina Komisiju izveidot inovācijas partnerību izejvielu jomā;

Reģions kā svarīgs partneris

158.  uzsver, ka pilnvērtīga reģionālo un vietējo iestāžu iesaistīšanās ir ļoti svarīga, lai sasniegtu Inovācijas savienības mērķus, jo tām ir svarīga loma, veidojot attiecības starp uzņēmumiem, izglītības iestādēm, valsts iestādēm un iedzīvotājiem četru elementu standartā, jo tās darbojas kā starpnieks starp šiem dažādajiem dalībniekiem, dalībvalstīm un ES; tādēļ aicina Komisiju ierosināt diskutējamos jautājumus un darbības principus tā, lai, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, reģioni varētu piedalīties un palīdzēt rast vispiemērotākos risinājumus svarīgākajiem sabiedrības uzdevumiem, vienlaikus paturot prātā atšķirīgu reģionu īpašās vajadzības;

159.  norāda uz 2009. gada Eiropas inovācijas darba grupas secinājumos pausto atzinumu par dažādās valstīs un reģionos vērojamo ekonomikas un finanšu krīzes nesamērīgo ietekmi, kuras dēļ konverģences mērķa sasniegšana ir apgrūtināta; pauž bažas, ka pašreizējie dalībvalstīm uzliktie budžeta līdzekļu ierobežojumi var izraisīt lielākus samazinājumus ieguldījumos zinātnes, tehnikas un inovācijas (STI) jomā, un tas savukārt, iespējams, atstās postošu ietekmi; piekrīt, ka iniciatīvā “Inovācijas savienība” vajadzētu iesaistīt visas dalībvalstis un reģionus un ka ir svarīgi nedalīt tos pēc inovācijas līmeņa vairāk vai mazāk inovatīvās valstīs un reģionos;

160.  aicina visus reģionus veikt ieguldījumus inovācijās un pielāgot savas inovācijas stratēģijas, lai palielinātu to efektivitāti, kā arī atjauninātu cilvēkkapitālu un palielinātu uzņēmumu spēju un vēlmi ieviest jauninājumus un spēt konkurēt starptautiskā līmenī;

161.  norāda, ka lēmumu pieņēmējiem reģionālajā līmenī ir pilnībā jāapzinās ekonomiskās izaugsmes potenciāls, ko pētniecības un inovācijas darbības piedāvā visiem reģioniem, ņemot vērā, ka lielākā daļa jauninājumu rodas praktiskā saskarsmē (pieprasījuma vai lietotāja sekmētas inovācijas) un tos pārsvarā finansē no ERAF; tādēļ norāda, ka gadījumā, ja inovācijas darbībām nav obligāti vai principiāli vajadzīgas augstākās izglītības iestādes, pat reģionos, kuros nav universitāšu un pētniecības centru, jābūt iespējai attīstīt pašiem savas inovācijas spējas un gūt maksimālu labumu no reģionāliem un vietējiem resursiem un līdzekļiem attiecībā uz inovācijas potenciālu;

162.  norāda, ka inovācijas veicināšana reģionālā līmenī var palīdzēt mazināt reģionu atšķirības; tomēr mudina dažādos līmeņos (reģionālajā, valsts un ES) efektīvāk saskaņot centienus kā daļu no pētniecības un izstrādes pasākumu plānošanas Eiropas mērogā;

163.  norāda, ka inovācijai ‐ gan politikas veidošanā, gan uzņēmējdarbībā un pētniecības centru darbībā ‐ ir būtiska nozīme ES teritoriālās kohēzijas plāna izstrādāšanā un ka pēc būtības tā var sniegt izšķirīgu ieguldījumu kohēzijas mērķu sasniegšanā un ar to saistīto šķēršļu pārvarēšanā apgabalos ar īpašām ģeogrāfiskām un demogrāfiskām iezīmēm;

164.  vērš uzmanību uz kultūras daudzveidības devumu inovācijas jomā; šajā saistībā uzskata, ka inovācijas politikā jāpiešķir lielāka nozīme reģionu kultūras daudzveidības aizsardzības un veicināšanas pasākumiem;

165.  uzsver reģionu izšķirīgo nozīmi tādu politikas jomu izstrādāšanā, kas veicina inovāciju valsts līmenī; tomēr norāda, ka daudzās dalībvalstīs ir nepietiekams reģionu un vietējais budžets un ka dalībvalstu budžeti, kas paredzēti inovācijai, ir niecīgi;

166.  uzsver ‐ lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi par gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, ir pilnībā jāmobilizē ES reģionu inovācijas potenciāls, un norāda, ka nākotnes reģionālajā politikā šis uzdevums ir jānosaka par galveno prioritāti; uzskata, ka šādas prioritātes attiecas uz visiem reģionālās politikas mērķiem, un uzsver, ka Eiropas konkurētspēja ir jānodrošina ar pasaules standartiem; aicina iesaistīt ražotājus ekoinovāciju radīšanā, jo uzņēmējiem ir ļoti svarīga nozīme ekoinovāciju plašākā izplatībā reģionālajā līmenī; šajā saistībā norāda, ka uzņēmēju informēšanai, atklājot viņiem jaunas uzņēmējdarbības iespējas, būs izšķirīga nozīme, lai gūtu panākumus saistībā ar stratēģiju, kuras mērķis ir efektīva resursu izmantošana ekonomikā un ilgtspējīgu nozaru izveide;

167.  uzsver, ka svarīgs ir to valstu inovatīvais potenciāls, kuras nav ES dalībvalstis, bet kuras sadarbojas ar ES Austrumu partnerības ietvaros, un prasa šīs valstis iekļaut iniciatīvā “Inovācijas savienība”;

168.  uzsver pilsētu lielo potenciālu pētniecības un inovāciju īstenošanā; uzskata, ka pārdomātāk veidota pilsētvides politika un “viedo” pilsētu iniciatīva energoefektivitātes jomā, pamatojoties uz tehnoloģiju progresu un ņemot vērā, ka pilsētās dzīvo 80 % Eiropas iedzīvotāju un sastopamas arī vislielākās sociālās atšķirības, veicinātu noturīgu ekonomikas izaugsmi;

Stratēģijas īstenošana

169.  aicina Komisiju pārveidot pašreizējo stratēģijas dokumentu “Inovācijas savienība” par rīcības plānu, kurā būtu noteikti konkrēti mērķi un izmērāmi, noteiktos termiņos īstenojami uzdevumi; aicina Komisiju pastāvīgi pārraudzīt panākto progresu, novērtējot šķēršļus un ierosinot mehānismu uzlabojumu veikšanai, un regulāri sniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam;

170.  aicina Komisiju novērtēt Eiropas inovācijas politikas konkrētos instrumentus salīdzinājumā ar Eiropas galvenajiem ārējiem konkurentiem (ASV, Japānu, BRIC grupas valstīm ‐ Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu) un ziņot par to salīdzinošajiem rādītājiem virzībā uz inovāciju;

o
o   o

171.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0398. (2) Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0093. (3) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0209. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0223. (5) Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0401. (6) Paziņojums presei “She Figures 2009 – major findings and trends”, Eiropas Komisija, 2009., http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=MEMO/09/519&format=HTML&aged=0&language=EN&guiLanguage=en.