Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2161(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0112/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0112/2011

Debates :

PV 12/05/2011 - 9
CRE 12/05/2011 - 9

Balsojumi :

PV 12/05/2011 - 12.10
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0239

Pieņemtie teksti
PDF 306kWORD 77k
Ceturtdiena, 2011. gada 12. maijs - Strasbūra
Kultūras nozīme ES ārējās darbībās
P7_TA(2011)0239A7-0112/2011

Eiropas Parlamenta 2011. gada 12. maija rezolūcija par kultūras nozīmi ES ārējās darbībās (2010/2161(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 167. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 27. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu,

–  ņemot vērā UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (UNESCO konvencija),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Lēmumu Nr. 1041/2009/EK, ar ko izveido programmu sadarbībai audiovizuālajā jomā ar profesionāļiem no trešām valstīm(3) (programma “MEDIA Mundus” laikposmam no 2011. gada līdz 2013. gadam),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1983/2006/EK par starpkultūru dialoga gadu (2008. gads)(4),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas darba kārtību kultūrai augošas globalizācijas apstākļos (COM(2007)0242),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par Eiropas darba kārtības kultūrai īstenošanu (COM(2010)0390),

–  ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par “Europeana ‐ nākamie soļi”(5),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 18. un 19. novembra sanāksmē pieņemtos secinājumus par kultūras darba plānu 2011.–2014. gadam (2010/C 325/01)(6),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 20. novembra sanāksmē pieņemtos secinājumus par kultūras daudzveidības un kultūru dialoga sekmēšanu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu ārējās attiecībās (2008/C 320/04)(7),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada Tūkstošgades deklarāciju un jo īpaši tās sadaļā “Cilvēktiesības, demokrātija un laba pārvaldība” ietvertos pantus,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2010. gada 22. septembra rezolūciju “Ievērot solījumu: vienoti, lai sasniegtu tūkstošgades attīstības mērķus”,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2010. gada 20. decembra rezolūciju “Kultūra un attīstība”,

–  ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīto ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu(8), kurā grozījumi pirmoreiz tika izdarīti 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā(9) un otrreiz ‐ 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu(10),

–  ņemot vērā brīvās tirdzniecības nolīguma paraugam pievienoto protokolu par sadarbību kultūras jomā,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A7-0112/2011),

A.  tā kā ES ir kulturāli daudzveidīga vērtību kopiena, kuras moto “Vienoti daudzveidībā” izpaužas dažādos veidos;

B.  tā kā ES paplašināšanās secīgās kārtas, iedzīvotāju mobilitāte kopīgajā Eiropas telpā, migrācijas iepriekšējās un jaunās plūsmas un dažādas apmaiņas ar citām pasaules valstīm veicina šo kultūras daudzveidību;

C.  tā kā kultūra ir būtiska vērtība, kas bagātina cilvēku dzīvi un veicina savstarpēju saprašanos un cieņu;

D.  tā kā Eiropas kultūras programmā ir noteikts stratēģiskais mērķis veicināt kultūras būtisko nozīmi ES starptautiskajās attiecībās;

E.  tā kā kultūra var sekmēt attīstību, sociālo integrāciju, jaunradi, demokrātiju, cilvēktiesības, izglītību, konfliktu novēršanu un tajos iesaistīto pušu samierināšanu, savstarpējo saprašanos, iecietību un radošumu un tā kā tai vajadzētu būt šo aspektu veicinātājai;

F.  tā kā Savienība un tās dalībvalstis, iedzīvotāji, uzņēmēji un pilsoniskā sabiedrība gan ES, gan trešās valstīs ir kultūras attiecību galvenie dalībnieki;

G.  tā kā kultūras preces, tostarp sports, sekmē ES nemateriālistisko vērtību attīstību un ekonomiku, jo īpaši ar kultūras nozaru un tūrisma palīdzību veicinot uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanu;

H.  tā kā radošo profesiju pārstāvji kultūras jomā faktiski darbojas kā diplomāti, apmainoties un sastopoties ar dažādām estētiskām, politiskām, morālām un sociālām vērtībām;

I.  tā kā jaunie plašsaziņas līdzekļi un saziņas tehnoloģijas, piemēram internets, var kļūt par līdzekli, kas nodrošina vārda brīvību, plurālismu, informācijas apmaiņu, cilvēktiesības, attīstību, pulcēšanās brīvību, demokrātiju un sociālo integrāciju, un veicināt piekļuvi kultūras saturam un izglītībai;

J.  tā kā tādus kultūras diplomātiju veidojošus elementus kā kultūras sadarbība un kultūras dialogs var izmantot par vispasaules miera un stabilitātes sasniegšanas līdzekli,

Kultūra un Eiropas vērtības

1.  akcentē kultūras transversālo būtību un tās nozīmi visos dzīves aspektos un uzskata, ka kultūra jāņem vērā visās ES ārpolitikas jomās atbilstoši LESD 167. panta 4. punktam;

2.  uzsver, ka visām ES iestādēm ir jāuzlabo izpratne par kultūras vērtību kā iecietības un sapratnes veicinātāju un kā līdzekli, kas sekmē izaugsmi un lielāku sabiedrības integrāciju;

3.  prasa sadarboties ar katras dalībvalsts reģioniem, izstrādājot, īstenojot un veicinot kultūrpolitikas nostādnes;

4.  uzsver, ka tādas demokrātiskās un pamatbrīvības kā vārda brīvība, preses brīvība, brīvība no nabadzības, bailēm, neiecietības un naida, drukātās un digitālās informācijas pieejamības brīvība, kā arī priekšrocības sazināties tiešsaistē un bezsaistē ir svarīgi kultūras izpausmju, kultūras apmaiņas un kultūras daudzveidības priekšnoteikumi;

5.  atgādina par kultūras sadarbības protokolu nozīmi un pievienoto vērtību, ko tie nodrošina divpusējiem nolīgumiem par attīstību un tirdzniecību; mudina Komisiju iesniegt stratēģiju par turpmākajiem kultūras sadarbības protokoliem un apspriest šo stratēģiju ar Parlamentu un pilsonisko sabiedrību;

6.  atkārtoti norāda, ka kultūrai ir svarīga loma divpusējos attīstības un tirdzniecības nolīgumos un šo lomu nostiprina, izmantojot tādus Eiropas instrumentus, kas paredzēti attīstības sadarbībai, stabilitātei, demokrātijai, cilvēktiesībām un pirmspievienošanās atbalstam, kā arī tādus instrumentus kā Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP), Austrumu partnerība, Savienība Vidusjūrai un Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR), un visiem šiem uzskaitītajiem instrumentiem ir paredzēti līdzekļi kultūras programmām;

7.  uzsver, ka transatlantiskajai sadarbībai un sadarbībai ar Eiropas kaimiņvalstīm ir svarīga nozīme kopīgu interešu un vērtību sekmēšanā;

8.  atzinīgi vērtē publiskā un privātā sektora sadarbību, kurā svarīga loma ir pilsoniskajai sabiedrībai, tostarp NVO un Eiropas kultūras tīkliem, risinot ES ārējo attiecību jomā ar kultūru saistītus jautājumus;

ES programmas

9.  pauž bažas par ES ārējās kultūrpolitikas un projektu sadrumstalotību, kas kavē stratēģiski un efektīvi izmantot kultūras resursus un veidot skaidru un kopēju ES stratēģiju par kultūras aspektiem ES ārējo attiecību jomā;

10.  mudina, lai dažādos Komisijas ģenerāldirektorātos, kuri pievēršas ārējo attiecību jautājumiem (ārpolitika, paplašināšanās, tirdzniecība, attīstība), izglītībai, kultūrai un digitālajai programmai, tiktu racionalizētas Komisijas iekšējās darbības;

11.  konstatē, ka kultūras un izglītības apmaiņa, iespējams, var stiprināt pilsonisko sabiedrību, veicināt demokratizāciju un labu pārvaldību, rosināt prasmju pilnveidi, sekmēt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un veidot pamatu ilgtermiņa sadarbībai;

12.  atbalsta trešo valstu pastiprinātu iesaistīšanu ES kultūras, mobilitātes, jaunatnes, izglītības un apmācības programmās un prasa atvieglot šo programmu pieejamību cilvēkiem (jauniešiem) no trešām valstīm, piemēram, Eiropas kaimiņvalstīm;

13.  prasa izstrādāt saskaņotas stratēģijas, kas veicinātu ne tikai jauniešu, bet arī kultūras nozares profesionāļu, mākslinieku un radošo profesiju pārstāvju mobilitāti, kultūras un izglītības (tostarp plašsaziņas līdzekļu un IKT lietotprasmes) attīstību un piekļuvi mākslinieciskajai darbībai visā tās daudzveidībā; tādēļ atbalsta sinerģijas starp programmām tādās jomās kā kultūra, sports, izglītība, plašsaziņas līdzekļi, daudzvalodība un jaunatne;

14.  atbalsta sadarbību ar praktizējošajiem speciālistiem, starpniekorganizācijām un pilsonisko sabiedrību gan dalībvalstīs, gan trešās valstīs, lai, ņemot vērā Eiropas kultūras un valodu daudzveidību, izstrādātu un īstenotu ārējo kultūrpolitiku un veicinātu kultūras pasākumus un apmaiņu, tādējādi uzlabojot savstarpējo sapratni;

15.  prasa pēc līdzības ar pašreizējo zinātnes vīzu programmu, kuru īsteno kopš 2005. gada, izveidot kultūras vīzu programmu trešo valstu pilsoņiem, radošo profesiju pārstāvjiem un citiem kultūras nozares profesionāļiem; turklāt aicina Komisiju nākt klajā ar iniciatīvu par īstermiņa vīzām, lai likvidētu šķēršļus mobilitātei kultūras jomā;

Plašsaziņas līdzekļi un jaunas informācijas tehnoloģijas

16.  uzsver ES darbības nozīmi pasaulē, veicinot vārda brīvības un preses brīvības ievērošanu, kā arī piekļuvi audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļiem un jaunajām informācijas tehnoloģijām tā, lai tiktu ievēroti noteikumi par autortiesībām;

17.  nosoda to, ka represīvie režīmi arvien vairāk cenzē un uzrauga interneta saturu, un mudina Komisiju un dalībvalstis pasaulē veicināt interneta brīvību;

18.  atkārtoti apstiprina tīkla neitralitātes principu, ar kuru saskaņā var nodrošināt, ka internets joprojām ir brīva un atklāta tehnoloģija, kas sekmē demokrātisku saziņas iespēju;

19.  uzsver, ka internets ir svarīgs līdzeklis, lai sekmētu Eiropas kultūru, un aicina dalībvalstis turpināt ieguldīt platjoslas interneta izveidē visā ES;

20.  uzsver jauno plašsaziņas līdzekļu nozīmi un jo īpaši akcentē internetu, kas nodrošina brīvas, viegli pieejamas un lietotājdraudzīgas saziņas un informācijas platformas, kuras vajadzētu aktīvi izmantot gan ES, gan ārpus tās saistībā ar kultūras dialogu; turklāt uzsver nozīmi, kāda ir jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem, nodrošinot piekļuvi kultūras precēm un saturam un popularizējot Eiropas kultūras mantojumu un vēsturi Eiropas Savienībā un ārpus tās, kā to uzskatāmi pierāda tādi svarīgi projekti kā “Europeana”;

21.  aicina Komisiju izveidot vienu galveno interneta portālu, kurā tiktu sniegta informācija gan par tām pašreizējām ES atbalsta programmām ārējo attiecību jomā, kurās ir ietverta kultūras komponente, gan arī par ārvalstīs atrodošos ES pārstāvniecību plānotajiem un rīkotajiem kultūras pasākumiem, kuriem ir liela nozīme visas Eiropas mērogā, turklāt šis interneta portāls būtu svarīga informācijas platforma, kas atvieglotu informācijas tīkla izveidi starp kultūras nozares profesionāļiem, iestādēm un pilsonisko sabiedrību, un vienlaikus tajā būtu saites uz citiem ES sponsorētiem pasākumiem, piemēram, “Europeana”;

Kultūras diplomātija un kultūras sadarbība

22.  uzsver kultūras diplomātijas un kultūras sadarbības nozīmi ES un tās dalībvalstu interešu un Eiropas kultūru veidojošo vērtību veicināšanā visā pasaulē; uzsver, ka ES ir jākļūst par tādu (pasaules) diplomāti, kurai ir globāls procesu redzējums un vispārēja atbildība;

23.  uzskata, ka Eiropas Savienībai savā ārējā darbībā galvenokārt būtu jāpievēršas miera un samierināšanas veicināšanai, cilvēktiesībām, starptautiskajai tirdzniecībai un ekonomikas attīstībai, vienlaikus diplomātijā turpinot pievērsties arī kultūras aspektiem;

24.  uzsver nepieciešamību izstrādāt iedarbīgas starpkultūru mēroga sarunu stratēģijas un uzskata, ka daudzkultūru pieeja šim uzdevumam var sekmēt izdevīgu līgumu noslēgšanu, nodrošinot ES un trešo valstu partneriem vienlīdzīgas iespējas;

25.  aicina iecelt katrā ES pārstāvniecībā ārvalstīs vienu personu, kas būtu atbildīga par kultūras attiecību un sadarbības koordinēšanu starp ES un trešām valstīm un Eiropas kultūras popularizēšanu, cieši sadarbojoties ar kultūras nozares dalībniekiem un tādām tīkla organizācijām kā EUNIC;

26.  uzsver, ka ir jāpieņem visaptveroša pieeja attiecībā uz kultūras starpniecību un kultūras apmaiņu, kā arī uzsver kultūras nozīmi demokratizācijas, cilvēktiesību, konfliktu novēršanas un miera veidošanas veicināšanā;

27.  lai stiprinātu tautu draudzību, mudina sākt tādus politiskus dialogus par kultūru kā nesen sāktais dialogs starp ES un Indiju;

28.  mudina Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentā noteikt ar kultūras dimensiju tieši saistītas prioritātes, tostarp tiesiskuma stiprināšanu, konfliktu risināšanu un novēršanu, sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un jauno tehnoloģiju nozīmi attiecībā uz vārda brīvību, demokrātisko līdzdalību un cilvēktiesībām;

ES ārējās attiecības un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)

29.  uzskata, ka vajadzētu EĀDD struktūrshēmas projektā iekļaut ar kultūras aspektiem saistītu štata vietu, un ierosina izveidot šādu koordinācijas nodaļu;

30.  aicina EĀDD un Komisiju koordinēt kultūras aspektu stratēģisko izvēršanu ārpolitikā, pastāvīgi un sistemātiski iekļaujot kultūru ES ārējās attiecībās un cenšoties panākt saskaņotību ar dalībvalstu ārpolitikas stratēģijām kultūras jomā;

31.  prasa atbilstoši apmācīt un padziļināti izglītot EĀDD darbiniekus par kultūras un digitālajiem aspektiem ārpolitikas jomā, lai viņi varētu šajā jomā koordinēt ES delegācijas; prasa arī nodrošināt kopīgu mācību iespējas Eiropā valstu ekspertiem un kultūras institūtu personālam un tādu mācību iespējas, kurās piedalītos arī citu pasaules valstu pārstāvji;

32.  aicina EĀDD struktūrshēmā iekļaut Kultūras un digitālās diplomātijas ģenerāldirektorātu;

33.  mudina EĀDD, sagatavojot savus resursus un kompetences kultūras jomā, sadarboties ar tādiem tīkliem kā EUNIC, lai ņemtu vērā pieredzi, kas tiem uzkrājusies kā neatkarīgai saiknei starp dalībvalstīm un kultūras starpniecības organizācijām, un lai veidotu un izmantotu sinerģijas;

34.  mudina EĀDD ņemt vērā ES nesen izveidoto Eiropas mantojuma zīmi, ko varētu izmantot kā līdzekli attiecībās ar trešām valstīm, lai uzlabotu zināšanas par Eiropas tautu kultūru un vēsturi un izplatītu šīs zināšanas;

35.  aicina Komisiju izveidot starpiestāžu darba grupu, kas nodarbotos ar kultūras jautājumiem ES ārējo attiecību kontekstā, tādējādi attīstot un paplašinot koordināciju, racionalizāciju, stratēģijas un apmaiņu ar paraugpraksi, un šajā sakarībā aicina ņemt vērā Eiropas Padomes pasākumus un iniciatīvas, kā arī ziņot Parlamentam par darba grupas veikumu;

36.  ierosina, ka Komisijai būtu regulāri jāiesniedz Parlamentam ziņojumi par to, kā tiek īstenota šī rezolūcija par kultūras nozīmi ES ārējās attiecībās;

37.  ierosina veidot īpašas informācijas sistēmas, lai atbalstītu radošo profesiju pārstāvju un citu kultūras jomas profesionāļu mobilitāti, kā paredzēts pētījumā “Informācijas sistēmas radošo profesiju pārstāvju un citu kultūras jomas speciālistu mobilitātes atbalstam ‐ priekšizpēte”(11);

38.  prasa Komisijai ierosināt un 2011. gadā pieņemt Zaļo grāmatu par kultūru un kultūras sadarbības stratēģiju ES ārējā darbībā, kā arī pēcāk ‐ attiecīgu paziņojumu;

39.  atbalsta konkrētus pasākumus spēju palielināšanas veicināšanai ar pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un neatkarīgu iniciatīvu finansēšanu;

UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu

40.  aicina EĀDD atbalstīt trešās valstis kultūrpolitikas attīstīšanā un regulāri aicināt trešās valstis ratificēt un īstenot UNESCO konvenciju;

41.  atgādina dalībvalstīm par to saistību nozīmi, ko tās uzņēmušās, ratificējot UNESCO konvenciju, jo, lai aizsargātu kultūras daudzveidību pasaulē, ir nepieciešama informatīvi pamatota un līdzsvarota politika digitālās vides jomā;

42.  aicina Komisiju, piedaloties sarunās par divpusējiem un daudzpusējiem tirdzniecības nolīgumiem un noslēdzot kultūras protokolus, pienācīgi ņemt vērā kultūras preču un pakalpojumu divējādo būtību un piešķirt jaunattīstības valstīm priekšrocības saskaņā ar UNESCO konvencijas 16. pantu;

43.  atzinīgi vērtē nesen parakstīto ES un UNESCO nolīgumu par 1 miljona euro piešķiršanu ekspertu atbalsta instrumentam, lai uzlabotu kultūras nozares pārvaldību un lai jaunattīstības valstu valdības, izstrādājot iedarbīgas un ilgtspējīgas kultūras politikas nostādnes, varētu gūt labumu, izmantojot ekspertu zināšanas;

44.  mudina dalībvalstis un Komisiju pastiprināt sadarbības centienus, lai turpinātu uzlabot valstu tiesisko regulējumu un kultūras mantojuma un kultūras vērtību aizsardzības un saglabāšanas politiku saskaņā ar valstu tiesību aktiem un starptautisko tiesisko regulējumu, ietverot pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu nelegālu tirdzniecību ar kultūras vērtībām un intelektuālo īpašumu; mudina tās novērst kultūras mantojuma un radošās darbības rezultātā tapušo produktu nelikumīgu piesavināšanos, vienlaikus atzīstot autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi radošo profesiju pārstāvju iztikas līdzekļu saglabāšanā;

45.  prasa izstrādāt saskaņotu ES stratēģiju Eiropas kultūras pasākumu un programmu veicināšanai starptautiskā mērogā, pamatojoties uz daudzveidības aizsardzību un kultūras preču un pakalpojumu divējādo būtību, ietverot, inter alia, pašreizējo ES ārpolitikas programmu, kurās ietilpst kultūras komponenti, efektīvāku koordināciju, šo komponentu iekļaušanu nolīgumos ar trešām valstīm un atbilstību Līgumos ietvertajām kultūras saderības klauzulām, subsidiaritātes principam un UNESCO konvencijai;

46.  prasa izstrādāt saskaņotu stratēģiju materiālā un nemateriālā kultūras un dabas mantojuma aizsardzībai un veicināšanai, kā arī aicina uz starptautisku sadarbību konfliktu zonās, piemēram, ar Zilā Vairoga komitejas palīdzību, kura uzskata, ka kultūrai ir liela nozīme konfliktu novēršanā un miera atjaunošanā;

47.  prasa uz konflikta un pēckonflikta zonām sūtīto personālu apmācīt par kultūras aspektiem darbībai, kas saistīta ar mantojuma saglabāšanu un samierināšanas, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu;

48.  vēlas nodrošināt, lai saskaņā ar pašreizējo finanšu instrumentu sistēmu darbības programmās uzmanība tiktu pievērsta ES politiku vienkāršošanai, efektivitātei un koordinācijai;

49.  atbalsta kultūras nozīmes veicināšanu EIDHR, kad to izmanto tiesiskuma stiprināšanai, konfliktu risināšanai un novēršanai, pilsoniskās sabiedrības sadarbībai, un jauno tehnoloģiju nozīmi attiecībā uz vārda brīvību, demokrātisko līdzdalību un cilvēktiesībām;

50.  atzīst, ka ir jāievēro visas cilvēktiesības, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un ES Pamattiesību hartā, un tādēļ atzīst arī saikni starp kultūras tiesībām, daudzveidību un cilvēktiesībām, turklāt iebilst pret cilvēktiesību pārkāpumu attaisnošanu, minot ar kultūru saistītus argumentus;

51.  ierosina ikgadējā cilvēktiesību pārskatā iekļaut nodaļu par kultūru, kā arī iekļaut kultūras jautājumu pārrunāšanu parlamentu sadarbības delegāciju darba kārtībā;

52.  mudina kultūras pasākumus veidot tā, lai tie nekļūtu par iemeslu kultūras nozares profesionāļu brīvas pārvietošanās ierobežošanai starp ES un trešām valstīm;

53.  aicina veidot kultūras attiecības ar valstīm, ar kurām nav citu partnerattiecību, jo šīs attiecības būtu kā pirmais solis uz ciešāku attiecību veidošanu ar tām;

o
o   o

54.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.
(2) OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.
(3) OV L 288, 4.11.2009., 10. lpp.
(4) OV L 412, 30.12.2006., 44. lpp.
(5) OV C 81 E, 15.3.2011., 16. lpp.
(6) OV C 325, 2.12.2010, 1. lpp.
(7) OV C 320, 16.12.2008, 10. lpp.
(8) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
(9) OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.
(10) OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.
(11) Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta pētījums, 2009. gada marts.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika