Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

–  ņemot vērā Padomes 2006. gada 18. maija Lēmumu 2006/515/EK, lai noslēgtu Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmumu Nr. 1855/2006/EK, ar ko izveido programmu “Kultūra” (2007.–2013.)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007)(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. janvāra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par tiešsaistē pieejamu radošo saturu vienotajā tirgū (COM(2007)0836),

–  ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par “Europeana ‐ nākamie soļi”(5),

–  ņemot vērā 2009. gada 19. februāra rezolūciju par sociālo ekonomiku(6),

–  ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par Eiropas darba kārtību kultūras jomā augošas globalizācijas apstākļos(7),

–  ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par kultūras nozarēm Eiropā(8),

–  ņemot vērā 2007. gada 7. jūnija rezolūciju par mākslinieku sociālo statusu(9),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par kultūru kā jaunrades un inovāciju katalizatoru(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 ― stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 30. jūnija paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē ‐ jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes” (COM(2010)0352),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245/2),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 19. oktobra paziņojumu par autortiesībām uz zināšanām balstītā ekonomikā (COM(2009)0532),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. aprīļa Zaļo grāmatu “Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana” (COM(2010)0183),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0143/2011),

A.  tā kā kultūras un radošajām nozarēm (KRN) raksturīgas ir divējādas iezīmes, proti, ekonomikas iezīme, jo šīs nozares, veicinot nodarbinātību, saimniecisko izaugsmi un labklājības veidošanos, sekmē ekonomikas attīstību, un arī kultūras iezīme, jo KRN pasākumi sociāli un kulturāli integrē indivīdus sabiedrībā, turklāt šīs nozares ir iesaistītas vērtību un kultūras identitātes veicināšanā un Eiropas kultūras mantojuma pilnveidošanā;

B.  tā kā ir jāņem vērā politikas un īpašo pasākumu īstenošana, jo minēto divējādo iezīmju dēļ KRN atšķiras no citām nozarēm;

C.  tā kā ES starptautiskā mērogā ir atzinusi šo savdabību un sekmē to, pieņemot politiku kultūras sadarbības uzturēšanai Pasaules Tirdzniecības organizācijā un ratificējot UNESCO konvenciju;

D.  tā kā Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) ietver tiesības īstenot politiku kultūras daudzveidības aizsardzībai, kuras regulāri piemēro gan ES, gan tās dalībvalstis;

E.  tā kā saskaņā ar LESD 167. panta 4. punktu ir nepieciešams integrēt kultūru citās Eiropas ‐ gan iekšējās, gan ārējās ‐ politikās un šajā saistībā īpaša uzmanība pašreizējās globalizācijas kontekstā ir jāpievērš kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzībai un veicināšanai;

F.  tā kā UNESCO konvencijā ir atzīta KRN ievērojamā loma plaša kultūras preču un pakalpojumu klāsta ražošanā, izplatīšanā un pieejamības nodrošināšanā un tiek veicināta starptautiskā sadarbība;

G.  tā kā dalībvalstīm būtu jāizrāda vēlme atbalstīt kultūru un jaunradi kā pamatfaktorus kultūras un ainavu mantojuma saglabāšanai un nostiprināšanai, kurš ir aizsargājams un saglabājams, lai palīdzētu veidot identitātes sajūtu un uzlabotu sabiedrības izpratni par kultūru;

H.  tā kā kultūras un radošajām nozarēm Eiropas Savienībā ir ļoti liela nozīme, lai veicinātu kultūras un valodu daudzveidību, plurālismu, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī lai kultūras pieejamību padarītu demokrātiskāku un veicinātu starpkultūru dialogu visā ES;

I.  tā kā Eiropas kultūras daudzveidība un it īpaši tās bagātīgais reģionālo valodu un kultūru mantojums ir neaizvietojams KRN izejmateriāls;

J.  tā kā diskusijās par vienota tirgus izveidi radošā satura nozarē īpaša uzmanība ir jāpievērš kultūras un valodu specifiskajām iezīmēm;

K.  tā kā KRN darbojas kā māksliniecisko, tehnisko un pārvaldības inovāciju laboratorijas un tās dod iespēju plašāk izplatīt darbus un popularizēt māksliniekus Eiropas un starptautiskā līmenī;

L.  tā kā KRN joma tiek stiprināta un tās pamanāmība nodrošināta ar dažādām Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes iniciatīvām, piemēram, Eiropas balvu, LUX balvu un programmu “Kultūras ceļi”;

M.  tā kā KRN saglabā atšķirīgas, nenovērtējamas un unikālas prasmes un spējas, apvienojot mūsdienīgu jaunradi un ilgstoši uzkrātu pieredzi; tā kā it īpaši atsevišķās jomās, piemēram, modes dizainā, pulksteņu un rotaslietu izgatavošanā, Eiropas nozaru reputācija un pasaules mēroga panākumi attiecīgajā jomā ir balstīti uz amatnieku un radītāju manuālajām prasmēm un zināšanām;

N.  tā kā ES līmenī māksliniekiem šobrīd nav tiesiska statusa, kurā ņemtu vērā viņu darba un karjeras īpašo raksturu attiecībā uz mobilitāti, darba apstākļiem un it īpaši sociālo aizsardzību;

O.  tā kā KRN, kurās ir 5 miljoni darba vietu un kuras nodrošina 2,6 % no ES IKP, ir vienas no galvenajām ES izaugsmes veicinātājām, radot jaunas darba vietas, būtiski ietekmējot vērtību veidošanas globālās ķēdes, sekmējot jauninājumus, nodrošinot pievienoto vērtību kā sociālās kohēzijas faktoru un darbojoties kā efektīvs līdzeklis cīņā pret pašreizējo ekonomikas lejupslīdi;

P.  tā kā KRN ietekmē gandrīz visas pārējās tautsaimniecības nozares, papildinot tās ar jauninājumiem, kam ir izšķiroša ietekme uz konkurētspēju, īpaši attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT);

Q.  tā kā šīs nozares, lielā mērā ietekmējot inovāciju un jauno IKT uzplaukumu, stimulē digitālā laikmeta tautsaimniecību un tā kā tās palīdz īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus;

R.  tā kā KRN var radīt labklājību un jaunas darba vietas, ja Eiropas starptautiskās konkurences stratēģijas kontekstā tiek nodrošināta to konkurētspēja ar KRN valstīs, kas nav Eiropas Savienībā;

S.  tā kā atsevišķi radošajās un kultūras nozarēs iesaistītie cilvēki ir pašnodarbinātas personas;

T.  tā kā Eiropas Savienībā KRN ir izaugsmes tirgus un joma, kurā Eiropas Savienībai ir potenciāls, lai kļūtu par pasaules tirgus līderi;

U.  tā kā kultūras un radošo preču un pakalpojumu tirdzniecības attīstība ir svarīgs kultūras, attīstības un demokrātijas balsts;

V.  tā kā jaunrade ir atkarīga no pašreizējo zināšanu, darbu un radošā satura pieejamības;

W.  tā kā kultūras saturam ir ļoti svarīga loma digitālajā tautsaimniecībā; tā kā Eiropas digitālā izaugsme nākotnē būs atkarīga no augstas kvalitātes kultūras satura daudzveidīga piedāvājuma;

X.  tā kā digitālais laikmets šīm nozarēm paver jaunas perspektīvas, ieviešot jaunus saimnieciskos modeļus, kas patērētājiem rada iespējas izmantot augstas kvalitātes produktu klāstu;

Y.  tā kā satura nozare iegulda ļoti daudz pūļu, lai izstrādātu likumīgus piedāvājumus attiecībā uz kultūras tiešsaistes saturu, un visām ieinteresētajām personām būtu kopīgiem spēkiem jāuzlabo informētība par pašreizējiem likumīgajiem tiešsaistes satura piedāvājumiem;

Z.  tā kā laikraksti un žurnāli ir kultūras nozaru sastāvdaļa, kā arī veido plurālistisku un daudzveidīgu Eiropas plašsaziņas līdzekļu vidi;

AA.  tā kā digitālais laikmets arī rada problēmas, kas saistītas ar šo nozaru tradicionālo jomu, tostarp grāmatu izdošanas un tirdzniecības un drukāto plašsaziņas līdzekļu, spēju pastāvēt;

AB.  tā kā Eiropas kultūras un radošajām nozarēm, lai tās sekmīgi attīstītos, ir nepieciešama mūsdienīga, pieejama un juridiski skaidra intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) aizsardzības sistēma;

AC.  tā kā ļoti svarīgi ir nodrošināt iedzīvotāju māksliniecisko un kultūras izglītību un ar pietāti izturēties pret jaunradi, lai sekmētu radošumu un zināšanas par mākslu, kultūru, kultūras mantojumu un Savienības kultūras daudzveidību, izglītībā būtu jāietver ne tikai zināšanu apguve par digitālajām tiesībām, bet arī pienākumiem, lai veicinātu labāku izpratni par darbiem, kas aizsargāti ar IĪT, un pietāti pret tiem;

AD.  tā kā tehnoloģiskais progress IKT jomā nekādi neietekmē pamatvajadzību aizsargāt IĪT;

AE.  tā kā ‐ lai pilnībā izmantotu jauno iespēju radītās priekšrocības, vienlaikus garantējot pareizi līdzsvarotu tiesību aizsardzības sistēmu, kurā tiek ņemtas vērā gan radītāju, gan patērētāju intereses, ‐ ir nepieciešama lielāka atbilstība šo tiesību aizsardzības tiesiskajam regulējumam, kā arī reformas, tostarp attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanu kultūras nozarēs;

AF.  tā kā mūsdienīga Savienības preču zīmju sistēma ir ļoti svarīga, lai aizsargātu vērtību, kāda piemīt Eiropas uzņēmumu ieguldījumiem dizainā, radīšanā un inovācijās;

AG.  tā kā ir jāgarantē stratēģiskie ieguldījumi kultūras un radošajās nozarēs, piemēram, nodrošinot šo nozaru īpatnībām un vajadzībām pielāgota finansējuma pieejamību, lai tās varētu pilnībā iesaistīties Eiropas tautsaimniecības aktivizēšanā;

AH.  tā kā kultūras un radošajām nozarēm ir nozīmīga loma vietējā un reģionālā līmeņa jaunrades centru attīstīšanā, kas uzlabo reģionu pievilcību un veicina vietējā un reģionālajā ekonomiskajā tīklā nostiprinātu uzņēmumu un darba vietu izveidi un attīstību, padara reģionus pievilcīgākus tūristiem, veicina jaunu uzņēmumu izveidi un pilnveido šo reģionu profilu, kā arī sekmē kultūras un mākslas jomu un Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanu, popularizēšanu un pilnveidošanu, pateicoties daudzām aģentūrām, piemēram, vietējām un reģionālām iestādēm;

AI.  tā kā Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI) un tā reģionālais rīcības plāns (RRP) ir apstiprināts un finansēts laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam;

AJ.  tā kā būtu jāstiprina Eiropas Radošo nozaru alianses (ECIA) loma,

Kultūras un radošo nozaru stimulējošā nozīme Eiropas Savienībā

1.  uzsver, ka jāanalizē KRN un tajās notiekošās uzņēmējdarbības ietekme uz Eiropas tautsaimniecību, apzinot, definējot un sīki izvērtējot katru atsevišķu virzienu, lai uzsvērtu to specifiskās iezīmes, labāk izprastu to mērķus un problēmas un efektīvāk īstenotu pasākumus;

2.  aicina Komisiju turpināt centienus labāk definēt KRN, lai padziļināti analizētu to ietekmi uz ilgtermiņa izaugsmi un konkurētspēju pasaulē, un vairāk veicināt īpašu nozares iezīmju atzīšanu;

3.  aicina dalībvalstis aktīvi pievērsties sava kultūras mantojuma aizsargāšanai un atbalstīšanai, atzīstot, ka KRN attīstībai ir nepieciešama duāla tautsaimniecība, kurā līdzās pastāv gan valsts, gan privātie ieguldījumi;

4.  uzskata, ka kultūras un radošajām nozarēm ir jābūt jaunas Eiropas politikas darba kārtības uzmanības centrā atbilstoši nozares saimnieciskām vajadzībām un digitalizācijai, un ka paredzamajā Kultūras programmā ir jāatspoguļo kultūras un radošās nozares vajadzības digitālajā laikmetā, izmantojot pragmatiskāku un vispusīgāku pieeju;

5.  atzīst, ka kultūras un radošajām nozarēm, kas rada saimnieciskas un sociālas inovācijas daudzās citās tautsaimniecības nozarēs, ir liela sinerģējoša ietekme;

6.  aicina Komisiju turpināt atbalstīt, sekmēt un atvieglot kultūras un jaunrades regulējuma attīstību, veicinot, ka labāk tiek izstrādāta dalībvalstu un ES iestāžu sadarbības sistēma, kuras pamatā būtu pieredzes apmaiņa par atzīto praksi; iesaka Komisijai saskaņā ar subsidiaritātes principu vietējās un reģionālās iestādes iesaistīt Zaļās grāmatas turpmāko pasākumu procesā;

7.  aicina Komisiju izstrādāt balto grāmatu, ņemot vērā aizvien pieaugošo KRN nozīmi, kā arī mērķi stiprināt šo jomu, kuram ir stratēģiska nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā;

Izglītība, mācības un sabiedrības izpratnes veicināšana

8.  mudina dalībvalstis un Komisiju veicināt māksliniecisko un kultūras izglītību (īpaši uzsverot jaunradi) visās vecuma grupās ‐ no pamatizglītības līdz augstākās un/vai profesionālās izglītības līmenim un pilnveidot radītāju uzņēmējdarbības prasmes, tostarp mūžizglītības sistēmā, īpaši ņemot vērā, ka šāda izglītība ir nozīmīga, veidojot labāku izpratni par jaunradi un mācot atbilstoši izmantot IKT un cienīt intelektuālo īpašumu;

9.  uzsver tādas izglītības priekšrocības, kura kultūras un mākslas vēstures teorētiskās zināšanas apvieno ar praktisku māksliniecisko jaunradi un kultūras vērtību pārvaldību uzņēmumos, darbnīcās u. c., lai paaugstinātu gan teorētisko, gan praktisko kvalifikāciju;

10.  uzsver tādu izglītības programmu nozīmi, kuru uzmanības centrā ir profesionālā izglītība, ideju un vēstījumu radīšana, e–prasmes, tehniskās, uzņēmējdarbības un tirgvedības prasmes, tostarp spēja izmantot sociālos tīklus, un darba ņēmēju prasmes;

11.  uzsver KRN, augstskolu, pētniecības centru, mākslas skolu un mākslas iestāžu spējas cieši sadarboties un veidot dialogu, lai nodrošinātu kopīgas mācību programmas un mūžizglītības iespējas;

12.  atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka kultūras un radošajās nozarēs ir steidzami jāatzīst profesionālās kvalifikācijas, lai veicinātu studentu un pasniedzēju mobilitāti un vairāk pilnveidotu mācību un stažēšanās iespējas māksliniekiem un radītājiem;

13.  aicina Komisiju vērsties pie dalībvalstīm, lai paplašinātu profesionālo kvalifikāciju un mācību programmu savstarpējās atzīšanas sistēmu, it īpaši, lai iekļautu jaunās prasmes, kas pieprasītas KRN jomā;

14.  prasa Komisijai veicināt pētniecību un partnerības programmas, kas kopīgas kultūras un radošajām nozarēm, no vienas puses, un izglītības un profesionālās izglītības nozarei, no otras puses (tostarp mācības darba vietā), lai tādējādi sniegtu iedzīvotājiem radošās un starpkultūru saskarsmes prasmes, prasa atvieglot jauno tehnoloģiju un jauno radošo līdzekļu izmantošanu izglītības nozarē, pastiprināt mūžizglītību un mācības ‐ it īpaši izmantojot Eiropas Sociālo fondu ‐, ņemot vērā šajā jomā notiekošās tehnoloģiskās izmaiņas, un arī pretēji, atjaunināt KRN, izmantojot pētniecību un izglītību;

15.  aicina dalībvalstis sekmēt tādu pārvaldības, tirdzniecības un uzņēmējdarbības mācību pieejamību, kuras īpaši pielāgotas KRN profesionāļiem, tādējādi sniedzot viņiem komunikācijas un uzņēmējdarbības prasmes, kas nepieciešamas sociālekonomiskā vidē, kura aizvien turpina attīstīties; norāda uz mācību un pārvaldības pozitīvo pieredzi, kas uzkrāta audiovizuālajā jomā ar programmas MEDIA starpniecību, un cer, ka Kultūras programma tiks papildināta ar līdzīgiem instrumentiem;

16.  ierosina izstrādāt jaunus izmēģinājumprojektus, ko varētu īstenot saskaņā ar programmām “Erasmus” un “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, lai veicinātu ciešāku sadarbību starp augstskolām un uzņēmumiem kultūras un radošajā jomā;

17.  uzsver, ka ir jāizplata metodes un zinātība un ka ir vērts nostiprināt māceklību un ieviest kultūras un radošajām nozarēm paredzētas profesionālo mācību programmas, labāk izmantot esošās programmas un mācību plānus, nodrošināt daudzdisciplināru izglītību un veicināt izglītības iestāžu, audzēkņu, kultūras un radošo nozaru profesionāļu, dažāda lieluma uzņēmumu (tostarp privātajā un valsts nozarē), amatnieku, kā arī finanšu iestāžu sadarbību un partnerību;

18.  atzīst KRN nozīmi Eiropas satura attīstības veicināšanā, tādējādi sekmējot dalībvalstu kultūras konverģenci un ciešākas attiecības starp to iedzīvotājiem;

19.  uzsver, ka starpkultūru māceklība un prasmes palīdz cilvēkiem izprast citas kultūras, šadā veidā veicinot sociālo integrāciju;

Darba apstākļi un uzņēmējdarbība

20.  atzīst, ka KRN ietekme, to konkurētspējas un nākotnes potenciāls ir svarīgs Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes dzinējspēks, kam var būt izšķiroša loma ES tautsaimniecības atveseļošanā;

21.  aicina Komisiju atzīt, ka KRN ir produktīva Eiropas tautsaimniecības daļa, it īpaši, ja ņem vērā KRN spēju palīdzēt uzlabot citu tautsaimniecības nozaru konkurētspēju;

22.  uzsver, ka ir jāsāk apspriest darba apstākļi un saimnieciskie, sociālie, juridiskie un fiskālie aspekti šajās nozarēs, īpašu uzmanību pievēršot KRN uzņēmējdarbības dimensijai un darba apstākļiem;

23.  šajā saistībā uzsver, ka ir jānovērš diskriminācija atalgojuma ziņā un jāuzlabo darba vietas un kvalifikācijas līmeņa atbilstības pakāpe;

24.  tāpēc aicina Komisiju analizēt KRN ietekmi uz ES tautsaimniecību un publicēt darbības rādītāju novērtējuma rokasgrāmatu par nodarbinātības un sekmīgas uzņēmējdarbības izveidi katrā nozares atzarā;

25.  uzsver, ka ir jāattīsta spēcīga kultūras un radošas uzņēmējdarbības apziņa vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī;

26.  uzsver, ka ir jārada optimālie apstākļi šīs nozares jauno diplomēto speciālistu un profesionāļu nodarbinātībai un jāveicina iespējas viņiem kļūt par uzņēmējiem, kā arī viņi jāizglīto par īpatnībām, kādas kultūras un radošajām nozarēm ir ekonomikā, nodokļu, finanšu un tehnoloģiju, kā arī komunikāciju un tirgzinības, IĪT un starppaaudžu zināšanu nodošanas jomā;

27.  aicina Komisiju izstrādāt daudzvalodīgu forumu, lai kultūras un radošajās nozarēs strādājošās personas varētu iekļauties Eiropas mēroga tīklā un tajā dalīties ar pieredzi, atzītu praksi un zināšanām, kā arī sadarboties starpvalstu un pārrobežu kopīgos projektos vai izmēģinājumprojektos un iegūt pilnīgu informāciju par spēkā esošajiem tiesību aktiem, piemēram, autortiesību jautājumos, sociālajās tiesībās, un informāciju par iespējamo finansējumu;

28.  aicina Komisiju un dalībvalstis KRN grupā vēlreiz iekļaut bezpeļņas organizācijas un sociālekonomiskos uzņēmējus (kā definēts Parlamenta 2009. gada 19. februāra rezolūcijā par sociālo ekonomiku) ‐ jo tie aktīvi darbojas ar KRN saistītās jomās ‐, tādējādi ļaujot izmantot nodokļu atlaides, nodrošinot aizdevumu vieglu pieejamību un nodarbinātības aizsardzību;

29.  prasa Komisijai ņemt vērā un atzīt darbības, ko veic kultūras dienesti, bezpeļņas organizācijas un privātas iniciatīvas, kas palīdz veidot solidāru radošu tautsaimniecību; prasa Komisijai un dalībvalstīm veicināt un nostiprināt atzīto praksi, kuras mērķis ir padarīt kultūru un radošo saturu pieejamāku jauniešiem neatkarīgi no viņu statusa (students, māceklis, stažieris, darba meklētājs utt.) un neaizsargātākām personām, piemēram, ieviešot samazinātus tarifus, kultūras pasākumu čekus un bezmaksas kultūras pasākumus;

Mākslinieku statuss

30.  atkārtoti uzsver, ka ir jānosaka Eiropas mākslinieka statuss, lai māksliniekiem būtu pieejami apmierinoši darba apstākļi un atbilstoši pasākumi attiecībā uz nodokļu sistēmām, viņu tiesībām strādāt, sociālā nodrošinājuma tiesībām un autortiesībām, tādējādi uzlabojot mobilitāti visā ES;

31.  aicina tās dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, īstenot UNESCO ieteikumu par mākslinieku statusu;

Radošās profesijas

32.  atgādina, ka mūsu kultūras mantojuma un tautsaimniecības pamatā ir arī radošās profesijas un ka tāpēc, izmantojot zināšanu un prasmju tālāknodošanas attiecīgus mehānismus, ir jānodrošina to pārmantojamība, kā Parlaments ir uzsvēris 2008. gada 10. aprīļa rezolūcijā par kultūras nozarēm Eiropā;

33.  atkārtoti apliecina mērķi saglabāt noteiktu profesiju īpašo raksturu un nodot zinātību, īpaši kultūras, radošajā un amatniecības jomā, un mērķi garantēt mehānismus zināšanu nodošanai; ierosina atbalstīt zināšanu nodošanas darbnīcu izveidi vietējā, reģionālā un teritoriālā līmenī, īpaši attiecībā uz tradicionālo radošo jomu;

34.  norāda, ka KRN saimnieciskā modeļa pamatā, tostarp tam raksturīgajā luksuspreču un pakalpojumu jomā, ir novatorisms, nepārtraukta jaunrade, patērētāju uzticēšanās un ieguldījumi darba vietās, kurās bieži vien nepieciešama augsta kvalifikācija un kuras ir saistītas ar unikālu zinātību; aicina Komisiju tās priekšlikumos attiecībā uz KRN sekmēt šā saimnieciskā modeļa ilgtspēju, izstrādājot regulējumu, kas pielāgots šo nozaru specifiskajām iezīmēm, īpaši attiecībā uz IĪT ievērošanu;

35.  uzsver, ka ir bīstami, ja darbaspēka trūkst noteiktās profesijās, kurās ir nepieciešamas ļoti labas prasmes, vai ļoti specifiskās profesijās, kas veicina KRN pastāvēšanu Eiropas Savienībā, un aicina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar uzņēmumiem veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo unikālo prasmju saglabāšanu un atvieglotu jaunas šajās profesijās specializējušos amatnieku un darbinieku paaudzes apmācīšanu;

Labāka darbu izplatīšana digitālajā laikmetā

36.  mudina dalībvalstis sekmēt darbu izplatību un apriti visā Eiropas Savienībā;

37.  atzīst, ka ir jāveicina novatorisms ne tikai tehnoloģiskās ražošanas jomā, bet arī pārvaldības procesos un projektu izstrādē, izplatīšanā un realizācijā;

38.  aicina Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt īpašus pasākumus un piemērotus instrumentus Eiropas KRN, it sevišķi MVU, atbalstam un attīstībai, lai uzlabotu kultūras preču un pakalpojumu radīšanu, ražošanu, popularizēšanu un izplatīšanu;

39.  uzsver, ka tiešsaistes izmantošana var piedāvāt reālu iespēju uzlabot Eiropā radītu darbu, īpaši audiovizuālo darbu, izplatību un izplatīšanu tādos apstākļos, kuros likumīga piegāde notiek veselīgas konkurences vidē, kas efektīvi risina aizsargāto darbu nelikumīgas piegādes problēmu, un kuros var tikt izstrādāti jauni radītāju atalgošanas veidi, kas sekmē viņu finansiālo līdzdalību savu darbu panākumos;

40.  aicina Komisiju nodrošināt, ka strikti tiek īstenots Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas(11) 13. pants, kurā paredzēts dalībvalstu pienākums nodrošināt, ka audiovizuālo mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma veicina Eiropā radītu darbu izveidi un piekļuvi tiem, un aicina ziņot Komisijai par šā noteikuma īstenošanu ne vēlāk kā 2012. gadā;

41.  uzsver, ka, cenšoties nodrošināt Eiropas darbu un repertuāru labāku izplatīšanu, ir jāīsteno iniciatīvas, kas paredz uzlabot un veicināt Eiropas kultūrā radītu darbu tulkošanu, dublēšanu, subtitrēšanu, virstitrēšanu un digitalizāciju, kā arī sagatavot konkrētus šo jomu pasākumus kā daļu no jaunās paaudzes programmām MEDIA un “Kultūra” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam;

42.  aicina Komisiju atbalstīt KRN izaugsmi, īpaši tiešsaistē, veicot attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visas ieinteresētās personas ir kopīgi atbildīgas par produktu un pakalpojumu vienlīdz aktīvu aizsargāšanu digitālajā vidē, cenšoties panākt patērētāju lielāku uzticēšanos tiešsaistei;

43.  aicina Komisiju izstrādāt tiesisku regulējumu, lai nodrošinātu augstu uzticēšanās līmeni digitālajā gan komerciālajā, gan nekomerciālajā telpā, lai KRN, no vienas puses, un patērētāji, no otras puses, varētu pilnvērtīgi izmantot digitālos izplatīšanas resursus, nebaidoties, ka viņu darbības traucēs maldinoša vai ļaunprātīga prakse;

44.  aicina Komisiju un dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst tam, cik nozīmīgas ir bibliotēkas kā kultūras izplatīšanas iestādes un dialoga norises vieta; uzskata, ka bibliotēkām līdz ar izglītības un kultūras nozari ir jāuztic atbildība un jāpiešķir līdzekļi, lai pārslēgtos uz digitālo vidi; atgādina, ka šis ir steidzami īstenojams process, jo Eiropas bibliotēkām pat tagad ir pieejami tikai ierobežoti līdzekļi, lai apmierinošā līmenī pārietu uz digitālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu;

45.  īpaši uzsver, ka ir būtiski paplašināt Eiropas digitālo bibliotēku un izveidot to par Eiropas kultūras mantojuma, kolektīvās atmiņas un jaunrades koordinācijas centru un par izglītības, kultūras, jauninājumu un uzņēmējdarbības pasākumu sākumpunktu; norāda, ka viens no mūsu kultūras mantojuma un tautsaimniecības balstiem ir radoša apmaiņa un ka tādēļ, izmantojot attiecīgo zināšanu un prasmju tālāknodošanas mehānismus, ir jānodrošina to pārmantojamība;

46.  uzsver, ka jāpievērš attiecīga uzmanība problēmām KRN tradicionālajās jomās, piemēram, grāmatu izdošanā un tirdzniecībā, drukāto plašsaziņas līdzekļu jomā;

47.  ņemot vērā, ka izdevējdarbības nozarē ir vērojama aizvien plašāka tendence pāriet uz digitāla satura ražošanu un izplatīšanu, aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu, lai veicinātu un uzlabotu digitālo lietotprasmi; uzsver, ka izdevējiem ir aktīvi jāiesaistās iniciatīvās, kas saistītas ar digitālo plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi;

Kultūras un radošā satura iekšējā tirgus attīstīšana

48.  mudina dalībvalstis un Komisiju izveidot vienotu Eiropas digitālo tirgu un mehānismus, ar kuriem sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību kultūras un radošajās nozarēs, lai digitalizētu kultūras mantojumu, kā arī mudina noteikt Eiropai kopējus standartus;

49.  uzsver, cik svarīgi ir ātri un sekmīgi īstenot digitālās darba kārtības iniciatīvu, lai KRN varētu pilnībā izmantot visas iespējas, ko sniedz plaši pieejami un ātri platjoslas pakalpojumi un jaunās bezvadu tehnoloģijas, un veiksmīgi pielāgoties šīm iespējām;

50.  aicina dalībvalstis un Komisiju veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai Eiropā izveidotu kultūras un radošā satura iekšējo tiešsaistes tirgu, garantējot Eiropas iedzīvotājiem šā satura pieejamību un nodrošinot tiesību īpašnieku aizsardzību un taisnīgu atlīdzību viņiem, kā arī visu jaunrades finansēšanas avotu apvienošanu;

51.  aicina Komisiju atbalstīt kultūras un radošās nozares jaunos un novatoriskos saimnieciskos modeļus, kas pielāgoti globalizācijas radītajām sekām un digitālajam laikmetam raksturīgajām problēmām, īpaši attiecībā uz satura industrijām;

52.  uzsver, ka ir svarīga savietojamība un standarti, lai radītu nosacījumus, ar kuriem piekļuve jaunām platformām un aprīkojumam ir vienlīdzīga; aicina Komisiju sekmēt platformu savietojamību, izstrādāt standartus, kas palīdzētu izveidot jauninājumiem labvēlīgu tirgu, un izvairīties no tādu sistēmu izmantošanas, kuras varētu ierobežot pieeju daudzveidīgam saturam;

53.  prasa Komisijai veicināt tādu brīvo programmatūru un atvērto standartu izmantošanu, izplatīšanu un pilnveidošanu, kuriem raksturīgs inovācijas, jaunrades, zināšanu izplatīšanas un darba vietu radīšanas potenciāls;

54.  norāda, ka kultūras un radošajās nozarēs vērojamās tirgus fragmentācijas cēloņi daļēji ir arī kultūras daudzveidība un patērētāju izvēle valodas ziņā;

55.  uzsver, ka ir svarīgi izvērtēt to, kā reglamentējošos noteikumus un it īpaši konkurences politikas noteikumus vislabāk pielāgot kultūras nozares īpatnībām, lai nodrošinātu kultūras daudzveidību, kā arī patērētājiem iespēju piekļūt daudzveidīgam un kvalitatīvam kultūras saturam un pakalpojumiem;

56.  atzīmē, ka e–komercija un internets attīstās ļoti ātri, tehnoloģiju paaudzēm mainoties straujā tempā; tāpēc uzskata, ka būtu jācenšas ES regulatīvo rīcību saskaņot ar pašreizējām prasībām sociālajā un tirdzniecības jomā, lai regulējums nekļūtu bezjēdzīgs atpalicības dēļ un nekavētu īstenot ES dalībvalstu KRN potenciālu;

57.  uzsver, ka ir jāapsver optimālie nosacījumi šā vienotā tirgus attīstībai, īpaši nodokļu jomā, piemēram, attiecībā uz nodokļa atskaitīšanu no kopējo ienākumu summas, kas piemērojama ienākumiem no autortiesībām, ļaujot ieviest samazinātu PVN likmi kultūras precēm un pakalpojumiem, ko izplata ar fiziskiem datu nesējiem vai tiešsaistē, un tādējādi veicinot to attīstību;

58.  uzsver, ka pareizas iekšējā tirgus darbības šķēršļi ir arī noteikumi par PVN un pieejamu maksāšanas veidu trūkums pirkumiem tiešsaistē un ka šis jautājums ir steidzami jārisina;

59.  tādēļ aicina Komisiju iespējami drīz iesniegt konkrētus tiesību aktu priekšlikumus šo jautājumu risināšanai, lai likvidētu pašreizējos šķēršļus iekšējā tirgus attīstībai, it īpaši tiešsaistes vidē, vienlaikus respektējot patērētāju pieprasījumu un kultūras daudzveidību;

60.  aicina Komisiju, ņemot vērā pamatiniciatīvu “Digitālā darba kārtība”, apsvērt nepieciešamību atbalstīt Eiropas elektroniskās izdevējdarbības pielāgošanu konkurences radītajiem uzdevumiem, radot apstākļus, kas veicina sistēmu savietojamību, pārnesamību no vienas ierīces uz citu, kā arī godīgu konkurenci;

Intelektuālā īpašuma tiesības

61.  uzsver, ka IĪT ir būtisks līdzeklis radošu uzņēmumu rīcībā, kā arī stimuls individuālai jaunradei un ieguldījumiem jaunradē; tādēļ prasa izveidot shēmas, ar kurām palīdzēt KRN pielāgoties pārorientācijai uz digitālajām tehnoloģijām, izmantojot jaunus tiešsaistes pakalpojumus, kam pamatā ir uz autortiesības veicinošas jaunas tiesību pārvaldības formas; turklāt prasa izveidot līdzsvarotu regulatīvo sistēmu, kas reglamentētu IĪT aizsardzību un īstenošanu;

62.  uzsver, ka IĪT ievērošana ir efektīvi jānodrošina gan bezsaistes, gan tiešsaistes vidē, un šajā sakarībā īpaši norāda, ka visiem pasākumiem jābūt rūpīgi novērtētiem, lai garantētu to efektivitāti, proporcionalitāti un atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai;

63.  aicina Komisiju autortiesības pielāgot digitālā laikmeta prasībām, lai KRN varētu lietderīgi izmantot digitālo tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu konverģences radītās priekšrocības, un aicina apsvērt konkrētas iespējas, kā vienkāršot radošā satura un arhīva materiālu izmantošanu, un viegli pieejamas vienotā centra sistēmas tiesību piešķiršanai;

64.  šajā saistībā uzsver autortiesību aģentūru ievērojamo lomu Eiropas jaunrades un digitālās tautsaimniecības attīstībā; aicina Komisiju, ņemot vērā pašreiz notiekošo priekšlikuma izstrādi direktīvai par kolektīvo tiesību pārvaldību, izveidot atbilstošu tiesisko regulējumu autortiesību aģentūrām un tāda repertuāra apkopošanai, kas aizsargāts ar autortiesībām;

65.  aicina Komisiju padarīt dzīvotspējīgu Eiropas licencēšanas sistēmu, kuras pamatā ir spēkā esošie daudzteritoriālie individuālo un kolektīvo tiesību licencēšanas modeļi un kura atvieglo pakalpojumu piedāvāšanu ar plašu satura izvēli, tādējādi palielinot likumīgu piekļuvi kultūras saturam tiešsaistē;

66.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt apmaiņu ar atzītu praksi par efektīvām metodēm, kā palielināt sabiedrības izpratni par IĪT pārkāpšanas sekām;

67.  mudina Komisiju un dalībvalstis sadarbībā ar ieinteresētajām personām rīkot kampaņu, lai Eiropas, valsts un vietējā līmenī, it īpaši Eiropas jauno patērētāju vidū, uzlabotu izpratni par nepieciešamību ievērot IĪT;

68.  aicina Komisiju un dalībvalstis cīnīties pret ļaunprātīgu komercpraksi un IĪT pārkāpumiem, kas var apdraudēt KRN gan reālajā, gan digitālajā tautsaimniecībā;

69.  uzsver, ka beidzot ir jānovērš grāmatu trūkums, kādu izjūt cilvēki ar redzes traucējumiem un cilvēki, kuriem invaliditāte traucē uztvert iespiestu tekstu; atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka tām saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām ir pienākums veikt visus attiecīgos pasākumus, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu piekļuvi kultūras materiāliem viņiem pieejamā formātā, un gādāt, lai likumi, kas aizsargā IĪT, šādām personām nebūtu nepamatots vai diskriminējošs kultūras materiālu pieejamības šķērslis;

70.  aicina Komisiju aktīvi un pozitīvi darboties Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā (WIPO), lai vienotos par saistošu tiesību normu, kuras pamatā būtu Pasaules Neredzīgo savienības sagatavotais līguma priekšlikums, ko tā iesniedza WIPO 2009. gadā;

71.  uzsver, ka jāatrisina jautājums par nezināmu autoru darbiem; atzinīgi vērtē Komisijas paziņoto nodomu iesniegt priekšlikumus šajā jomā; norāda, ka tādas problēmas kā nezināmu autoru darbi un “20. gadsimta melnais caurums” attiecas ne tikai uz iespieddarbiem, piemēram, grāmatām un žurnāliem, bet arī uz visiem citiem jaunrades darbiem, tostarp fotogrāfijām, mūziku un audiovizuālajiem darbiem;

72.  aicina Komisiju rosināt finansiāla atbalsta piešķiršanu privātā sektora iniciatīvām, lai radītu plaši pieejamas autortiesību un mūzikas, audiovizuālo darbu un cita veida repertuāra datubāzes; šādas datubāzes uzlabotu pārredzamību un padarītu vienkāršāku un ātrāku tiesību apstiprināšanas procesu;

73.  aicina Komisiju sekmēt visām ieinteresētajām personām paredzētu alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu izveidi, kuri būtu taisnīgi, objektīvi un efektīvi;

74.  uzskata, ka Komisijai jāņem vērā īpašās problēmas, ar kurām saskaras MVU, kad tie vēlas panākt savu IĪT atzīšanu saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktā noteikto principu “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”, cita starpā piemērojot MVU diskriminācijas aizlieguma principu;

75.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pārskatījusi ES preču zīmju sistēmu, un mudina Komisiju parūpēties par to, ka tiek veikti attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka preču zīmes vienlīdz labi tiek aizsargātas gan tiešsaistes, gan bezsaistes vidē;

Kultūras un radošo nozaru finansēšana

76.  atgādina, ka visos KRN politikas virzienos un šo nozaru atbalsta un finansējuma pasākumos jāņem vērā katram šaurākam KRN virzienam raksturīgās iezīmes;

77.  aicina Komisiju kultūras un radošajām nozarēm piešķirt pilntiesīgu MVU statusu attiecībā uz visiem kredītu pieejamības pasākumiem, atbalstu uzņēmuma izveidei un nodarbinātības aizsardzību, kas ir attiecīgi jāpielāgo nozares specifiskajām iezīmēm, īpašu uzmanību pievēršot nelielam kapitālam, zīmolam kā vērtībai, augstajam riska līmenim sākumposmā, spēcīgai IT ietekmei, neregulārai nodarbinātībai un nepieciešamībai pēc centralizētiem pakalpojumiem;

78.  aicina visas iesaistītās personas apsvērt iespēju gan Eiropas, gan valstu līmenī ieviest jaunus inovatīvus finanšu instrumentus, piemēram, bankas garantijas, atmaksājamus aizdevumus, riska kapitāla fondus un stimulus veidot vietējas partnerības, šajos instrumentos ņemot vērā nozaru vajadzības un it īpaši to, ka daudzos gadījumos radītāju vienīgais kapitāla veids ir nemateriāls;

79.  atbalsta pašreizējo ES fondu un programmu (piemēram, mikrofinansēšanas instrumenta) izmantošanu kultūras un radošo nozaru mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu attīstībai, lai optimizētu atbalstu uzņēmumiem, padarot pieejamāku informāciju par finansējuma iespējām, kā arī vienkāršojot attiecīgā pieprasījuma procedūru;

80.  ierosina ieviest īstermiņa mikrofinansējumu inovatīvu kultūras un radošo projektu izmēģināšanai un attīstībai;

81.  iesaka Komisijai izvērtēt struktūrfondu nozīmi, kā arī pašreizējās un nākotnē paredzētās programmas kultūras, audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu, izglītības un jaunatnes jomā, ņemot vērā to potenciālu pilnveidot radošo jomu, kā arī iesaka sagatavot secinājumus un rīkoties tiem atbilstoši, lai uzlabotu atbalsta politiku;

82.  turklāt atzīst, ka tādas ES programmas kā programma jauninājumiem un konkurētspējai ir efektīvas, veicinot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un ierosina Komisijai izvērtēt iespēju izstrādāt līdzīgas īpašas programmas KRN vajadzībām;

83.  aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot atsevišķu budžeta pozīciju atbilstoši pamatiniciatīvai “Digitālā darba kārtība”, lai atbalstītu Eiropas kinoteātru digitalizāciju un tādējādi nodrošinātu, ka visiem ES iedzīvotājiem ir pieejams saturs, kas atspoguļo Eiropas dažādās identitātes un uzlabo visas Eiropas filmu nozares konkurētspēju;

84.  uzsver, ka kultūras un radošo pasākumu finansēšanai un atbalstam svarīgs ir mecenātisms un publiskā un privātā sektora partnerība, un aicina uzlabot kredītu pieejamību šīm nozarēm un apsvērt alternatīvus risinājumus, piemēram, dažādu veidu nodokļu atvieglojumus vai fiskālos stimulus, lai iedrošinātu uzņēmumus nodarboties ar mecenātismu;

85.  uzsver, ka ir svarīgi apmācīt banku nozares profesionāļus sniegt konsultācijas par kultūras un radošu projektu finansēšanu, lai uzlabotu kredīta pieejamību finanšu iestādēs;

86.  uzsver, ka ir svarīgi attīstīt konsultāciju un padomdevēju pakalpojumus finanšu un uzņēmējdarbības pārvaldības jomā, lai personas, kas darbojas kultūras un radošajā nozarē, un it īpaši MVU un ļoti mazie uzņēmumi varētu izprast, kādi instrumenti ir nepieciešami labai uzņēmuma pārvaldībai, lai uzlabotu kultūras preču un pakalpojumu radīšanu, ražošanu, popularizēšanu un izplatīšanu;

87.  uzsver, ka ir jāapmāca profesionāļi, kas spēj nodrošināt kultūras un radošu projektu saimniecisko un finansiālo dzīvotspēju, lai uzlabotu kredītu pieejamību, kad nākas vērsties finanšu un banku iestādēs, kuras parasti slikti pārzina šīs jomas specifiskās iezīmes;

88.  aicina Komisiju saistībā ar digitālo programmu palīdzēt kultūras un radošajās nozarēs aktīviem MVU atrast konkurētspējīgus, patērētājam draudzīgus un inovatīvus tiešsaistes uzņēmējdarbības modeļus, kas pamatotos uz līdzfinansējumu un riska sadali starp KRN un starpniekiem;

89.  tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka publiskā iepirkuma procedūras nerada mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nevajadzīgas izmaksas un birokrātismu;

90.  ņemot vērā, ka 2011. gada decembrī sāks īstenot Astoto pētniecības pamatprogrammu, aicina Komisiju nodrošināt finansējumu, lai īstenotu uzņēmējdarbības projektus un jaunu uzņēmumu dibināšanu, ko KRN jomā ierosinājušas personas, kas jaunākas par 35 gadiem;

91.  prasa piešķirt prioritāru finansējumu saskaņā ar kultūras un radošo nozaru programmu “EKPI RRP 2011.–2013. gadam”, īpašu uzmanību pievēršot audiovizuālajai nozarei un audiovizuālo darbu ražošanai un izplatīšanai Eiropas un Vidusjūras valstu reģionā;

92.  iesaka izmantot ECIA sistēmu, lai nodrošinātu platformu informācijas sniegšanai un konsultācijām par ieguldījumu gatavību un ilgtermiņa uzņēmējdarbības stratēģijām, aizdevumu, garantiju fondu un pārrobežu privāto ieguldījumu pieejamību, un prasa izvērtēt iespēju izveidot radošo nozaru banku;

93.  mudina dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes radīt KRN labvēlīgus apstākļus, lai veidotu kontaktus ar organizācijām, kas varētu sniegt tām finansējumu, un aicina šīs iestādes veicināt finanšu institūciju izpratni par KRN īpašo situāciju, lai pārliecinātu tās ieguldīt līdzekļus šajās nozarēs, it īpaši MVU un ļoti mazos uzņēmumos, atsaucoties uz to, ka kultūras projektiem ir liels saimnieciskais potenciāls;

94.  mudina vietējās, teritoriālās un reģionālās struktūras uzlabot finanšu iestāžu izpratni par KRN īpašajām iezīmēm, lai stimulētu šīs iestādes ieguldīt līdzekļus minētajās nozarēs un it īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos;

Vietējā un reģionālā sadarbība

95.  uzsver, ka KRN bieži vien palīdz pārorientēt nīkuļojošu vietējo tautsaimniecību, veicinot jaunu saimnieciskās darbības veidu rašanos, veidojot jaunas un stabilas darba vietas, kā arī palielinot Eiropas reģionu un pilsētu pievilcību, tādējādi cenšoties panākt sociālo un teritoriālo kohēziju;

96.  uzsver, ka kultūrai ir svarīga nozīme pārrobežu teritoriju ilgtspējīgā attīstībā, un apzinās, ka KRN infrastruktūras un objekti var sekmēt teritoriālās kohēzijas sasniegšanu; uzskata, ka kultūras un jaunrades veicināšana ir neatņemama teritoriālās sadarbības daļa, kas jānostiprina;

97.  aicina visas vietējā līmenī iesaistītās struktūras izmantot teritoriālās sadarbības programmas, lai izmantotu atzīto praksi, kas noderīga KRN attīstībai, un apmainītos ar to;

98.  iesaka, no vienas puses, intensīvāk pētīt kultūras nodrošinājuma un kultūras un radošo uzņēmumu atrašanās vietas savstarpējo atkarību, kā arī kultūras kā faktora, kas ietekmē uzņēmumu lēmumu pieņemšanu par izveides vietu, nozīmi ES mērogā un, no otras puses, sniegt atbalstu akadēmiskiem pētījumiem par kultūras un radošo uzņēmumu ietekmi uz to atrašanās vietu;

99.  aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot pieejamo zināšanu karti par pārrobežu un teritoriālās kultūras un radošās sadarbības praksi, vajadzībām un veiksmīgu pieredzi, iegūt specializētas zināšanas par kultūru, jaunradi un pārrobežu teritorijām (it īpaši tādā mazizpētītā jomā kā saikne starp kultūru, jaunradi un tautsaimniecību) un izstrādāt pārrobežu stratēģijas kultūras mantojuma un resursu pārvaldībai;

100.  aicina vietējās un reģionālās iestādes izveidot tikšanās vietas un noteikt vietējo tīklu izveides pamatu, lai tur, apmainoties ar zināšanām, eksperimentējot, pilnveidojot prasmes un mācot jaunās tehnoloģijas, piemēram, digitālās tehnoloģijas, palielinātu izpratni par KRN šajā jomā strādājošām personām, kā arī plašai sabiedrībai, apmācot, rīkojot diskusijas un citus mākslas un kultūras pasākumus, kā arī aicina veidot jaunrades centrus un inkubatorus, lai radoši jaunie profesionāļi un uzņēmumi varētu darboties tīklā, veicināt novatorismu un uzlabot jomas pamanāmību;

101.  aicina vietējās un reģionālās iestādes apvienoties tīklos, lai apmainītos ar atzīto praksi un izstrādātu pārrobežu un starpvalstu izmēģinājumprojektus;

102.  uzsver, ka vietējās un reģionālās iestādes var būtiski veicināt kultūras preču izplatību un apriti, rīkojot, atbalstot un sekmējot kultūras pasākumus;

103.  norāda, ka kultūras un radošo nozaru infrastruktūrai un objektiem ir būtiska nozīme lielu un mazāku pilsētu fiziskās vides attīstībā, investīcijām piemērotas vides radīšanā un it īpaši kādreizējo rūpniecisko teritoriju rehabilitācijā un atdzīvināšanā un ka tajā pašā laikā kultūras mantojums dod pievienoto vērtību un piešķir individualitāti lauku teritoriju attīstībai un atjaunošanai, konkrēti, veicinot lauku tūrismu un palīdzot novērst šo teritoriju iedzīvotāju skaita samazināšanos;

104.  tāpat uzskata, ka tas ir ļoti nozīmīgs faktors saistībā ar kādreizējo rūpniecisko teritoriju rehabilitācijas stratēģijām un arī politikā, ar kuru tiek definētas jaunas sektorālās tūrisma jomas, kā arī tradicionālā tūrisma definīcijas pārskatīšanā;

105.  tāpēc uzskata, ka jaunu KRN izveide un līdzšinējo attīstība ir jāatbalsta ar valsts līmeņa, reģionālām un vietējām attīstības stratēģijām un dažādu politikas jomu publisko iestāžu, MVU un attiecīgo pilsoniskās sabiedrības pārstāvju partnerību;

106.  tādēļ mudina dalībvalstis un reģionus radīt iespējas šādai sadarbībai, izstrādāt politikas virzienus, kas apvieno ieguldījumus infrastruktūrā ar ieguldījumiem cilvēkkapitālā, un apsvērt inovācijas kuponu shēmu ieviešanu, lai MVU un personām, kas darbojas kultūras un radošajās nozarēs, palīdzētu iegūt profesionālās iemaņas;

107.  uzskata, ka Komisija varētu pievērst lielāku uzmanību pilsētu, pašvaldību un reģionu sadraudzības mehānismiem, kas jau daudzus gadus ir nodrošinājuši lielisku forumu sadarbībai kultūras un jaunrades jomā un informācijas apmaiņai; aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas vietējo un reģionālo iestāžu apvienībām veicināt modernas, augstas kvalitātes sadraudzības iniciatīvas un apmaiņas, kurās iesaistīta visi sabiedrības slāņi;

108.  ierosina izstrādāt pārrobežu kultūras veicināšanai un sadarbībai paredzētu rīcības programmu kā daļu no Eiropas brīvprātīgo kustības gada pasākumiem;

Eiropas kultūras galvaspilsēta

109.  uzsver, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīva tiek plaši atzīta par laboratoriju, kurā ar kultūras starpniecību notiek pilsētu attīstība; aicina Komisiju sekmēt šo iniciatīvu un nodrošināt pareizus apstākļus atzītas prakses nodošanai, sadarbībai kultūras jomā un pieredzes apmaiņas tīklu izveidošanai par KRN iespējām, kas dotu iespēju pilnībā izmantot šo sektoru potenciālu;

110.  aicina diskusijas par radošo un kultūras nozaru potenciālu iekļaut Eiropas kultūras galvaspilsētu svētku pasākumu programmā;

Mode un tūrisms

111.  uzskata, ka Zaļajā grāmatā apkopotajā sektoru sarakstā kā KRN sastāvdaļa ir jāiekļauj mode, kā arī kultūras un ilgtspējīgais tūrisms; norāda, ka tās ir divas nozares, kurām raksturīgs augsta jaunrades pakāpe un uzņēmējdarbības gars, kam ir liela nozīme no ES tautsaimniecības un starptautiskās konkurētspējas viedokļa;

112.  uzsver, ka tūrismam ir būtiska nozīme kultūras un radošajās nozarēs, un iesaka Komisijai iedrošināt pilsētas un reģionus aktīvāk izmantot kultūru kā unikālu vērtību, ciešāk savstarpēji sadarboties kultūras tūrisma jomā, izstrādāt kultūras jomas un tūrisma jomas sadarbības veidus un atbalstīt abu jomu centienus sekmēt kopīgu tirgvedību;

Starptautiskās attiecības un tirdzniecība

113.  uzsver, ka iepriekšminētā UNESCO konvencija ir nozīmīgs instruments, ar kuru nodrošināt, ka kultūras un radošo preču un pakalpojumu starptautiskās tirdzniecības jēdziens “kultūras izņēmums” tiek ievērots PTO starptautiskajā sistēmā;

114.  norāda, ka attiecībā uz kultūras apmaiņas un daudzveidības sekmēšanu trešo valstu tirgu pieejamība ir atkarīga no daudzām tarifu un beztarifu barjerām, kuras līdz ar izplatīšanas un izmantošanas tīklu nedrošību rada šķēršļus Eiropas kultūras reālai klātbūtnei;

115.  uzsver, ka kultūras un radošajām nozarēm ir liels potenciāls starptautiskajā tirdzniecībā, un uzskata, ka šo nozaru nozīme netiek pietiekami novērtēta, jo grūti ir apkopot datus;

116.  aicina Komisiju, ņemot vērā divpusējo tirdzniecības nolīgumu izplatību, iesniegt Parlamentam skaidru, visaptverošu stratēģiju par šiem nolīgumiem pievienotajiem kultūras sadarbības protokoliem, lai Eiropas sadarbības piedāvājumu pielāgotu KRN vajadzībām un specifiskajām iezīmēm partnervalstīs atbilstoši saistībām PTO un UNESCO konvencijas būtībai un tekstam;

117.  aicina dalībvalstis un Komisiju palielināt kultūras un radošo produktu un pakalpojumu eksportu un uzlabot Eiropas KRN pamanāmību ārpus ES;

o
o   o

118.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 201, 25.7.2006., 15. lpp. (2) OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp. (3) OV L 372, 27.12.2006., 1. lpp. (4) OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp. (5) OV C 81 E, 15.3.2011., 16. lpp. (6) OV C 76 E, 25.3.2010., 16. lpp. (7) OV C 247 E, 15.10.2009., 32. lpp. (8) OV C 247 E, 15.10.2009., 25. lpp. (9) OV C 125 E, 22.5.2008., 223. lpp. (10) http://ec.europa.eu/culture/our-policy-development/doc/CONS_NATIVE_CS_2009_08749_1_EN.pdf (11) OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.