Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra izveidotās ekspertu grupas 2011. gada 31. marta ziņojumu par atbildības uzņemšanās jautājumiem Šrilankā,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2011. gada 25. aprīļa paziņojumu saistībā ar ekspertu grupas ziņojuma par Šrilanku publiskošanu,

–  ņemot vērā konvencijas, kurām Šrilanka ir pievienojusies un ar kurām saskaņā Šrilankai ir jāizmeklē iespējamie starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumi un jāsauc pie atbildības šo pārkāpumu izdarītāji,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2010. gada 1. jūlija deklarāciju Eiropas Savienības vārdā par ANO ekspertu grupas izveidošanu jautājumiem, kas saistīti ar atbildības uzņemšanos Šrilankā,

–  ņemot vērā PV/AP 2011. gada 10. maija deklarāciju saistībā ar ANO ģenerālsekretāra izveidotās ekspertu grupas ziņojumu par atbildības uzņemšanos Šrilankā,

–  ņemot vērā 2009. gada 5. februāra(1), 2009. gada 12. marta(2) un 2009. gada 22. oktobra(3) rezolūcijas par Šrilanku,

–  ņemot vērā Ženēvas Ceturtās Konvencijas Otro papildprotokolu par nestarptautisku bruņotu konfliktu upuru aizsardzību,

–  ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,

A.  tā kā 2009. gada maijā pēc Tamilas tīģeru atbrīvošanas (LTTE) spēku padošanās un viņu vadītāja nāves Šrilankā beidzās ilgstošais konflikts; tā kā konflikta rezultātā daudzi šrilankieši, jo īpaši šīs salu valsts ziemeļos, dzīvo kā valsts iekšienē pārvietotas personas;

B.  tā kā tiek lēsts, ka pēdējo konflikta mēnešu laikā civiliedzīvotāju apdzīvotās teritorijās notikušo sīvo cīņu dēļ ir gājuši bojā un ievainojumus guvuši tūkstošiem civiliedzīvotāju;

C.  tā kā 2009. gada 23. maijā, ANO ģenerālsekretāram Banam Kimūnam viesojoties Šrilankā neilgi pēc konflikta beigām, Šrilankas prezidents Mahinda Radžapaksa un Bans Kimūns nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā ANO ģenerālsekretārs uzsvēra atbildības uzņemšanās procesa nozīmi un Šrilankas valdība piekrita veikt pasākumus, lai vērstos pret iespējamiem kara likumu pārkāpumiem;

D.  tā kā 2010. gada 15. maijā Šrilankas valdība iecēla Gūtās pieredzes un izlīguma komisiju astoņu locekļu sastāvā, kuras uzdevums ir izmeklēt Šrilankā notikušo laikā no 2002. gada februāra līdz 2009. gada maijam, lai nodrošinātu valstī pārkāpēju saukšanu pie atbildības, tiesiskumu un izlīgumu;

E.  tā kā 2010. gada 22. jūnijā ANO ģenerālsekretārs paziņoja par to, ka tiek izveidota ekspertu grupa, kuras uzdevums bija sniegt viņam konsultācijas jautājumos par atbildības uzņemšanos attiecībā uz iespējamiem starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem Šrilankas konflikta beigu posmā;

F.  tā kā ANO 2011. gada 25. aprīlī publicētajā ziņojumā tika konstatēts, ka var ticēt apgalvojumiem par to, ka gan Šrilankas valdības, gan LTTE spēki veica militāras operācijas, “klaji neņemot vērā civiliedzīvotāju aizsardzību, tiesības, labklājību un dzīvību un neievērojot starptautisko tiesību normas”;

G.  tā kā starptautiskā sabiedrība konflikta beigu posmā atkārtoti aicināja Šrilankas valdību ļaut starptautiskajiem novērotājiem ierasties valstī, lai uzraudzītu stāvokli, kādā atrodas karadarbības skartie civiliedzīvotāji;

H.  tā kā ekspertu grupa arī secināja, ka “Šrilankas centieni teju divus gadus pēc karadarbības beigām ārkārtīgi lielā mērā atpaliek no starptautiskajiem standartiem attiecībā uz pārkāpēju saukšanu pie atbildības”,

1.  pauž bažas par ANO ziņojumā paustajiem nopietnajiem apgalvojumiem; uzsver, ka ilgstoša izlīguma panākšanai Šrilankā ir pareizi jārisina jautājumus, kas skarti šajos apgalvojumos, uzņemoties par tiem atbildību;

2.  konstatē, ka ekspertu grupa ir atzinusi par ticamiem “apgalvojumus, kurus pierādot, tiktu apliecināts, ka gan Šrilankas valdība, gan LTTE ir izdarījusi plašus un nopietnus starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus, no kuriem daži būtu klasificējami kā kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci”;

3.  atzinīgi vērtē ANO ģenerālsekretāra uzsākto iniciatīvu, izveidojot ekspertu grupu jautājumiem par atbildības uzņemšanos Šrilankā attiecībā uz iespējamiem starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem bruņotā konflikta beigu posmā;

4.  pauž atzinību par Bana Kimūna lēmumu 2011. gada 25. aprīlī publiskot ziņojumu;

5.  uzsver, ka saistības cilvēktiesību jomā un atbildības uzņemšanās bija galvenais elements Šrilankas prezidenta un ANO ģenerālsekretāra 2009. gada 23 maija kopīgajā paziņojumā;

6.  atzinīgi vērtē ANO ģenerālsekretāra lēmumu pozitīvi reaģēt uz ekspertu grupas ieteikumu pārskatīt ANO darbību attiecībā uz humanitārās jomas un aizsardzības mandātu īstenošanu Šrilankas kara laikā, jo īpaši konflikta beigu posmā; konstatē, ka ekspertu grupa ir ieteikusi ANO ģenerālsekretāram nekavējoties izveidot neatkarīgu starptautisku mehānismu, taču, lai tas notiktu, ir jāsaņem mītnes valsts piekrišana vai dalībvalstu lēmums, kas tiek pieņemts atbilstīgā starpvaldību forumā;

7.  uzskata ‐ lai nodrošinātu Šrilankā tiesiskumu un izlīgumu, ir jāveic pilnīga, objektīva un pārredzama izmeklēšana saistībā ar ANO ekspertu grupas ziņojumā iekļautajiem apgalvojumiem; mudina Šrilankas valdību konstruktīvi ņemt vērā ekspertu grupas ieteikumus;

8.  pauž nopietnas bažas par to, ka trūkst neatkarīgas tiesu sistēmas, kas varētu papildināt neatkarīgas izmeklēšanas struktūras darbu, un uzskata šādu situāciju par satraucošu; mudina Šrilankas valdību nodrošināt tiesiskuma atjaunošanu un saukšanu pie atbildības;

9.  aicina Šrilankas valdību saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām un nolūkā uzlabot tās iekšējo atbildības uzņemšanās procesu dot ieguldījumu centienos, kas jau tiek īstenoti, lai panāktu vispārēju izlīgumu;

10.  atzīst, ka šajā nolūkā Šrilankas valdība ir izveidojusi Gūtās pieredzes un izlīguma komiteju (GPIK); mudina GPIK nopietni ņemt vērā ANO ziņojumu; konstatē, ka GPIK ir pilnvarota lūgt Šrilankas ģenerālprokuroram, pamatojoties uz tās iegūtajiem datiem, ierosināt krimināllietu;

11.  prasa gan LTTE, gan Šrilankas valdībai uzņemties atbildību par iespējamiem starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem;

12.  mudina Šrilankas valdību īstenot ekspertu grupas ieteikumus, sākot ar tūlītējiem pasākumiem, un nekavējoties sākt patiesi izmeklēt starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus, ko, iespējams, izdarījušas abas bruņotajā konfliktā iesaistītās puses;

13.  aicina PV/AP, Padomi un Komisiju atbalstīt turpmākos centienus atbildības uzņemšanās procesā Šrilankā, lai atbalstītu ANO ziņojumu;

14.  mudina Šrilankas valdību rīkoties proaktīvi, risinot tamilu izcelsmes pilsoņu patiesās politiskās, ekonomiskās un sociālās bažas un intereses; tādēļ mudina Šrilankas valdību aktīvi īstenot pasākumus attiecībā uz politiskās varas nodošanu un rosina pieņemt tamilus darbā valdības dienestos, policijā un bruņotajos spēkos tā, lai tamilu iedzīvotāji justos pārliecināti, atzītu LTTE sakāvi par atbrīvošanu un varētu veidot gaišu un pārticīgu nākotni ar tādiem pašiem nosacījumiem kā singāļu izcelsmes līdzpilsoņi;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Šrilankas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) OV C 67 E, 18.3.2010., 141. lpp. (2) OV C 87 E, 1.4.2010., 127. lpp. (3) OV C 265 E, 30.9.2010., 29. lpp.