Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcija par ES un Kanādas tirdzniecības attiecībām
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 9. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises ‐ Tirdzniecības politika kā stratēģijas ”Eiropa 2020' galvenā sastāvdaļa' (COM(2010)0612) un Komisijas 2010. gada 7. jūlija paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz visaptverošu Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku” (COM(2010)0343),
– ņemot vērā Komisijas un Kanādas valdības kopīgi veikto un 2008. gada oktobrī publicēto pētījumu par ES un Kanādas ciešāku ekonomisko partnerattiecību izmaksām un ieguvumiem(1) un 2009. gada 5. marta kopīgo ziņojumu par ES un Kanādas sadarbības izvērtējumu(2),
– ņemot vērā 2009. gada 6. maijā Prāgā parakstīto ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmes kopīgo deklarāciju par visaptverošu Eiropas Savienības un Kanādas ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (Padomes dok. 09547/2009),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 20. decembra ieteikumu Padomei par grozījumiem sarunu norādījumos attiecībā uz ekonomiskās integrācijas nolīgumu ar Kanādu, lai pilnvarotu Komisiju Eiropas Savienības vārdā sākt sarunas par ieguldījumiem (SEC(2010)1577),
– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 10. marta ziņojumu Eiropadomei “2011. gada ziņojums par tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļiem ‐ mūsu stratēģisko ekonomikas partneru iesaiste tirgus pieejamības uzlabošanā: prioritāri pasākumi tirdzniecības šķēršļu novēršanā” (COM(2011)0114),
– ņemot vērā agrākās rezolūcijas, jo īpaši 2007. gada 22. maija rezolūciju par Eiropu globalizācijas kontekstā ‐ konkurētspējas ārējie aspekti(3), 2008. gada 19. februāra rezolūciju par ES stratēģiju, lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi tirgum(4), 2008. gada 20. maija rezolūciju par izejvielu un preču tirgu(5), 2008. gada 4. septembra rezolūciju par pakalpojumu tirdzniecību(6), 2008. gada 18. decembra rezolūciju par viltošanas ietekmi uz starptautisko tirdzniecību(7), 2009. gada 5. februāra rezolūciju par Eiropas MVU lomas pastiprināšanu starptautiskajā tirdzniecībā(8), 2010. gada 5. maija rezolūciju par gaidāmo ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmi(9), 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(10), 2010. gada 25. novembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā(11), 2010. gada 25. novembra rezolūciju par uzņēmumu sociālo atbildību starptautiskos tirdzniecības nolīgumos(12), 2011. gada 17. februāra rezolūciju par stratēģiju “Eiropa 2020”(13) un 2011. gada 6. aprīlī rezolūciju par turpmāko Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku(14),
– ņemot vērā Pamatnolīgumu par tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību starp Eiropas Kopienām un Kanādu(15) un citus turpmāk ar Kanādu noslēgtos divpusējos nolīgumus, jo īpaši Nolīgumu par muitu sadarbību un savstarpēju palīdzību muitas lietās(16), Nolīgumu par sanitārajiem pasākumiem sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības aizsardzībai attiecībā uz tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem(17), Nolīgumu par vīnu un alkoholisko dzērienu tirdzniecību(18), Nolīgumu par civilās aviācijas drošību(19) un Gaisa transporta nolīgumu(20),
– ņemot vērā pārskatīto Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām(21),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. punktu un 218. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,
A. tā kā uz noteikumiem balstīta daudzpusējā tirdzniecības sistēma, ko izveidoja Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), joprojām ir vispiemērotākā struktūra godīgas un līdztiesīgas tirdzniecības regulēšanai un veicināšanai, izstrādājot attiecīgus noteikumus un nodrošinot šo noteikumu ievērošanu;
B. tā kā sekmīgs Dohas attīstības programmas noslēgums ir ārkārtīgi svarīgs turpmākajai PTO attīstībai; tā kā šāds nolīgums netraucē divpusējos nolīgumos paredzēt plašākus nosacījumus nekā saskaņā ar PTO uzņemtās saistības un tādējādi papildināt daudzpusējos noteikumus;
C. tā kā Kanāda ir viena no Eiropas Savienības senākajām un ciešākajām partnervalstīm, jo tā ir pirmā rūpnieciski attīstītā valsts, ar kuru ES 1976. gadā noslēdza Pamatnolīgumu par tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību; tā kā gadu gaitā ir parakstīti vairāki divpusēji nolīgumi, kuru mērķis ir sekmēt ciešāku tirdzniecību;
D. tā kā ES ir Kanādas otrais svarīgākais tirdzniecības partneris un Kanāda patlaban ir septītais nozīmīgākais ES tirdzniecības partneris (2009. gada dati); tā kā Kanāda ir ceturtais lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā avots, savukārt ES ir otrais lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu Kanādā avots (2008. gada dati);
E. tā kā 2008. gada kopīgais pētījums liecina par būtiskiem potenciāliem ieguvumiem no divpusējās tirdzniecības liberalizācijas gan Kanādai, gan ES;
F. tā kā gan ES, gan Kanādas privātais sektors ir paudis stingru atbalstu plaša un visaptveroša ekonomiskās sadarbības nolīguma noslēgšanai un uzskata, ka ciešākas ES un Kanādas ekonomiskās partnerības sekmēšana būtu nozīmīgs izaugsmes veicināšanas faktors ieguldītājiem un uzņēmējiem ES un Kanādā, kā arī starptautiskā mērogā;
G. tā kā pastāv vispārēja vienprātība, ka ES un Kanādas ekonomiskajām attiecībām vēl ir izaugsmes iespējas un ka ES un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgums var būtiski sekmēt šā potenciāla īstenošanu, uzlabojot tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas un vienlaikus atceļot tarifus, tarifu maksimumu un nepamatotus beztarifu šķēršļus, kā arī atbalstot ciešāku sadarbību, jo īpaši normatīvās noteikumu izstrādes, darbaspēka mobilitātes un kvalifikāciju atzīšanas jomās;
H. tā kā mērķis patlaban notiekošajās sarunās par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ir noslēgt ļoti progresīvu nolīgumu, kura vēriens pārsniedz visus ES un Kanādas līdz šim noslēgtos tirdzniecības un ekonomisko attiecību nolīgumus un kas varētu vēl vairāk stiprināt jau tā ciešās divpusējās attiecības tirdzniecības un ieguldījumu jomā;
I. tā kā Komisija vēlas pašreizējās sarunās ar Kanādu iekļaut ieguldījumu aizsardzības jautājumu un ir ierosinājusi Padomei izdarīt grozījumus sarunu norādījumos;
J. tā kā gan ES, gan Kanāda ir paziņojušas, ka sarunās par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ir panākta būtiska virzība un ka mērķis ir noslēgt nolīgumu līdz 2011. gada beigām,
1. uzskata, ka daudzpusējā tirdzniecības sistēma saskaņā ar PTO joprojām ir visefektīvākā sistēma brīvas tirdzniecības nodrošināšanai pasaules mērogā; atkārtoti pauž stingru atbalstu sekmīgai sarunu noslēgšanai par Dohas attīstības programmu, kas joprojām ir ES tirdzniecības prioritāte; uzskata, ka ES un Kanāda kopīgi var sekmēt minēto sarunu sekmīgu noslēgumu;
2. atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ar Kanādu paredzēti plašāki nosacījumi nekā saskaņā ar PTO uzņemtās saistības un ka tas papildina daudzpusējos noteikumus, ja vien sarunās tiks panākta vienošanās par vērienīgu un ļoti kvalitatīvu nolīgumu, kura noteikumi ir daudz plašāki nekā vienīgi tarifu samazinājumi; aicina piemērot savstarpīguma principu saistībā ar pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem tirdzniecības strīdu gadījumā un jo īpaši uzsver, ka ir jāuzlabo intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība, ieskaitot preču zīmes, patentus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, un jāpanāk patiesa savstarpēja tirgus pieejamība, jo sevišķi attiecībā uz pakalpojumiem un publiskā pasūtījuma tirgiem (tostarp pakārtotā valsts pārvaldes līmenī);
3. aicina Komisiju, paužot labas gribas žestu, pārtraukt apstrīdēt Ontārio Videi nekaitīgās enerģijas tiesību aktā paredzētās prasības par vietēju saturu;
4. uzskata, ka nolīguma nodaļai par intelektuāla īpašuma tiesību aizsardzību nevajadzētu negatīvi ietekmēt ģenērisko zāļu ražošanu un ka tajā jāievēro Nolīgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem paredzētie izņēmumi attiecībā uz sabiedrības veselību;
5. atzīmē, ka pakalpojumu liberalizēšanai Komisija ir izvēlējusies “negatīvā saraksta pieeju”, tomēr uzskata, ka tam jābūt tikai kā izņēmumam un tam nevajadzētu kalpot par precedentu turpmākajām sarunām; uzskata, ka GATS komunālo pakalpojumu atbrīvojums joprojām ir vispiemērotākais instruments, lai iedzīvotājiem nodrošinātu vispārēju piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem;
6. pauž bažas par to, ka Kanādā turpinās azbesta ieguve, un par tās kaitīgo ietekmi uz strādnieku veselību; atgādina, ka ES ir aizliegusi visa veida azbesta izmantošanu, ieguvi un pārstrādi, kā arī azbesta izstrādājumu ražošanu; aicina šādi rīkoties arī Kanādu, lai uzlabotu sabiedrības veselību;
7. ņemot vērā abu ekonomiku papildināmību, norāda uz nākotnes iespēju palielināt ES un Kanādas tirdzniecības, ieguldījumu un uzņēmējdarbības iespējas, kas izriet no visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma;
8. uzskata, ka Komisijas mērķtiecīgā pieeja sarunās ar Kanādu būtu jālīdzsvaro ar vienlīdz mērķtiecīgu pieeju ilgtspējīgai attīstībai, jo īpaši attiecībā uz saistību līmeni pret darbaspēku, vides sadaļas darbības jomu, veidu, kā risināt jautājumus par daudzpusējiem nolīgumiem vides aizsardzības jomā, un izpildes mehānismu, un tajā jāatbalsta un jāsekmē centieni, kuru mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas, sekmēt cilvēktiesību, sociālo un vides standartu ievērošanu, kā arī uzņēmumu sociālo atbildību;
9. atzinīgi vērtē minētajās sarunās panākto un aicina Komisiju turpināt apspriesties ar svarīgākajām ieinteresētajām personām; lai gan kopīgais pētījums liecināja par būtiskiem potenciālajiem ieguvumiem gan Kanādai, gan ES, aicina Komisiju iespējami drīz veikt visaptverošu ilgtspējas ietekmes novērtējumu, kurā izvērtē galīgā nolīguma paredzamo ietekmi uz ES atsevišķās jomās un sociālekonomisko ietekmi;
10. norāda, ka ES un Kanādas attiecību regulējums jāīsteno valsts līmenī, taču, ņemot vērā to, ka Kanādas provinces un teritorijas ir atbildīgas par to starptautiskos nolīgumos paredzēto saistību pildīšanu, kuras ir to kompetencē, uzskata minēto par svarīgu faktoru un atzinīgi vērtē Kanādas provinču un teritoriju dalību sarunās par nolīgumu un aicina Kanādas provinces un teritorijas saskaņot politikas virzienus un procedūras, lai maksimāli palielinātu potenciālos ieguvumus; uzskata, ka sekmīgai sarunu norisei būtu jāietver provinču un teritoriālo valdību skaidra līdzdalība;
11. ar bažām atzīmē, ka Komisija iesniedza Padomei sarunu norādījumu grozījumu projektu nolūkā pilnvarot Komisiju sākt sarunas ar Kanādu par ieguldījumiem, nesagaidot, kad Parlaments pieņems nostāju par vispārējo ES ieguldījumu politiku nākotnē; aicina Komisiju sarunās par ieguldījumiem ar Kanādu pilnībā ņemt vērā Eiropas Parlamenta secinājumus par šo jautājumu; uzskata ‐ tā kā gan Kanādai, gan ES ir ļoti attīstīta tiesību sistēma, vispiemērotākie līdzekļi, lai pievērstos strīdam par ieguldījumiem, ir starpvalstu strīdu izšķiršanas mehānisms un vietējo tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošana; aicina Komisiju nodrošināt, ka potenciālais ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānisms neierobežos turpmākos tiesību aktus paaugstināta riska politikas jomās, piemēram, tiesību aktos attiecībā uz vidi, un ka tā pamatā ir plašākas prasības, kā norādīts Parlamenta rezolūcijā par Eiropas turpmāko starptautisko ieguldījumu politiku;
12. uzskata, ka ieguldījumu sadaļā būtu jāparedz tādu augstas kvalitātes ieguldījumu veicināšana, kuri respektē dabu un sekmē labus darba apstākļus; turklāt aicina, lai ieguldījumu sadaļā tiktu ievērotas abu pušu regulēšanas tiesības, jo īpaši valsts drošības, sabiedrības veselības, darba ņēmēju un patērētāju tiesību, rūpniecības politikas un kultūras daudzveidības jomā; aicina Komisiju no ieguldījumu nolīgumu darbības jomas izslēgt tādas jutīgas jomas kā kultūra, izglītība, valsts aizsardzība un sabiedrības veselība;
13. atkārtoti pauž bažas par naftas smilšu ieguves ietekmi uz vidi visā pasaulē, jo to pārstrādes procesā tiek radīts liels CO2 emisiju apmērs, kā arī par apdraudējumu, ko naftas smilšu ieguve rada vietējai bioloģiskajai daudzveidībai; pauž uzskatu, ka sarunām par visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu nevajadzētu ietekmēt ES tiesības pieņemt jaunas tiesību normas Degvielas kvalitātes direktīvā, nedz arī kavēt Kanādas iestādes nākotnē ieviest vides aizsardzības standartus attiecībā uz naftas smilšu ieguvi; aicina abas puses visas nesaskaņas risināt draudzīgu sarunu ceļā un nekaitējot sarunām par visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu;
14. ņem vērā neseno tiesību normu attīstību saistībā ar ES aizliegumu attiecībā uz izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, un jo īpaši Kanādas prasību PTO izveidot oficiālu strīdu izšķiršanas institūciju; sagaida, ka Komisija stingri aizsargās ES nostāju attiecībā uz to izstrādājumu aizliegumu, kas iegūti no roņveidīgajiem, pauž lielu cerību, ka Kanāda atteiksies no PTO noteikumu apstrīdēšanas, kas ir pretrunā pozitīvām tirdzniecības attiecībām, pirms tam, kad Eiropas Parlamentam būs jāratificē visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums;
15. vērš uzmanību uz to, ka ES un Kanāda īsteno atšķirīgu politiku attiecībā uz ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) regulējumu; brīdina, ka privāti uzņēmumi varētu apstrīdēt ES piemērotos stingrākos noteikumus saskaņā ar ierosināto strīdu izšķiršanas mehānismu, ko plānots iekļaut visaptverošajā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā;
16. uzskata, ka šajās sarunās abām pusēm nozīmīgas būs sadaļas par lauksaimniecību; pauž bažas par iespējami būtiskajām koncesijām ĢMO, piena un izcelsmes norāžu jomā; tādēļ uzsver, ka pilnībā jāņem vērā abu pušu intereses un prioritātes lauksaimniecības jomā, un aicina Komisiju vest sarunas par tādu nolīgumu, kas būs izdevīgs ES un Kanādas patērētājiem, kā arī abu pušu lauksaimniecības nozarēm, un kā kopumā saskaņotu sarunu iznākumu nodrošināt lielāku, bet vienlaikus godīgu ES un Kanādas lauksaimniecības preču konkurenci; šajā sakarībā kā pozitīvu soli vērienīgu un taisnīgu sarunu īstenošanai atzinīgi vērtē sākotnējo abu pušu apņemšanos nesaglabāt, neieviest vai atkārtoti neieviest lauksaimniecības eksporta subsīdijas tām lauksaimniecības precēm, ar kurām nolīguma puses apmainās, kā arī vienošanos sadarboties PTO lauksaimniecības sarunās;
17. aicina Komisiju saskaņā ar ES politikas nostādnēm, jo īpaši attiecībā uz aizjūras zemēm un teritorijām, raudzīties, lai jaunajā ES un Kanādas nolīgumā tiktu ievērotas to intereses saistībā ar to stratēģiski svarīgajiem ražojumiem;
18. uzsver, ka sarunas par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem ir ļoti nozīmīgs jautājums lauksaimniecības sadaļās; šajā sakarībā aicina Komisiju apņemties panākt, ka minētajos noteikumos paredz augstus standartus;
19. atgādina Padomei un Komisijai, ka kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Padomei ir jāsaņem Parlamenta piekrišana attiecībā uz visiem starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem un Padomei un Komisijai ir nekavējoties un pilnībā jāinformē Parlaments visos procedūras posmos; aicina Padomi nekavējoties sniegt Parlamentam visu informāciju tajos procedūras posmos, par kuriem tā ir atbildīga, jo īpaši par tās pieņemtajiem sarunu norādījumiem un visiem to grozījumiem; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt Parlamenta iesaisti visos sarunu posmos un pilnībā ņemt vērā Parlamenta viedokli;
20. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Kanādas federālajai valdībai un parlamentam un provinču un teritoriju valdībām un parlamentiem.