Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2234(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0082/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0082/2011

Debates :

PV 06/06/2011 - 26
CRE 06/06/2011 - 26

Balsojumi :

PV 08/06/2011 - 6.10
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0263

Pieņemtie teksti
PDF 342kWORD 134k
Trešdiena, 2011. gada 8. jūnijs - Strasbūra
Eiropas sadarbība profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju “Eiropa 2020”
P7_TA(2011)0263A7-0082/2011

Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija rezolūcija par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju “Eiropa 2020” (2010/2234(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 2. jūlija paziņojumu “Atjaunināta sociālā programma ‐ iespējas, pieejamība un solidaritāte 21. gadsimta Eiropā” (COM(2008)0412),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 9. jūnija paziņojumu “Jauns stimuls Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju ”Eiropa 2020“” (COM(2010)0296),

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 25. novembra paziņojumu “Pamatprasmes mainīgai pasaulei” (COM(2009)0640),

–  ņemot vērā astoņas pamatprasmes, kas noteiktas Eiropas pamatprincipu kopumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Ieteikumā 2006/962/EK par pamatprasmēm mūžizglītībā(1),

–  ņemot vērā 2008. gada 9. aprīļa priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par Eiropas kredītpunktu sistēmas izstrādi profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET) (COM(2008)0180),

–  ņemot vērā 10 gadu darba programmu “Izglītība un apmācība 2010” un turpmākos kopīgos starpposma ziņojumus par virzību tās īstenošanā,

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 27. aprīļa paziņojumu “ES jaunatnes stratēģija ‐ ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus” (COM(2009)0200),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 18. maija rezolūciju par ES jaunatnes stratēģiju ‐ ieguldīt jaunatnē, iesaistīt jauniešus(2),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. novembra rezolūciju par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 6. jūlija rezolūciju par jauniešu piekļuves darba tirgum veicināšanu un praktikanta, stažiera un mācekļa statusa nostiprināšanu(3),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “'Jaunatne kustībā' ‐ iniciatīva jauniešu potenciāla izmantošanai, lai Eiropas Savienībā panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi” (COM(2010)0477),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 11. maija secinājumus par pašreizējā regulējuma Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā novērtējumu un par atjaunotā regulējuma nākotnes perspektīvām (09169/2009),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu “Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

–  ņemot vērā Padomes 2007. gada 15. novembra rezolūciju “Jaunas iemaņas jaunām darbavietām”(4),

–  ņemot vērā 2010. gada 18. maija rezolūciju par pamatprasmēm mainīgai pasaulei: darba programmas “Izglītība un apmācība 2010” īstenošanu(5),

–  ņemot vērā 2008. gada 18. decembra rezolūciju par mūžizglītību zināšanām, radošumam un jaunradei ‐ darba programmas “Izglītība un apmācība 2010. gadam” īstenošanu(6),

–  ņemot vērā Cedefop 2009. gada marta pētījumu “Specializēta profesionālā orientācija ‐ speciālistu kompetences un kvalifikācijas virzieni Eiropā”,

–  ņemot vērā Cedefop 2009. gada maija pētījumu “Prasmes Eiropas nākotnei: vajadzīgo profesionālo prasmju plānošana”,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 ‐ stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 11. maija secinājumus par prasmēm, atbalstot mūžizglītību un iniciatīvu “Jaunas prasmes jaunām darba vietām”,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2006. gada 31. oktobra darba dokumentu “Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajā izglītībā un apmācībā (ECVET): sistēma mācību rezultātu pārnesei, uzkrāšanai un atzīšanai Eiropā” (SEC(2006)1431),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 5. decembra apspriedes rezultātus par Padomes secinājumiem un Padomē esošo dalībvalstu valdību pārstāvju apspriedes rezultātus par turpmākām prioritātēm, paplašinot Eiropas sadarbību izglītības un apmācību jomā (16459/2008),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija ieteikumu par Eiropas kredītpunktu sistēmas izstrādi profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET)(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija ieteikumu par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai(9),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 21. novembra secinājumus par jauniešu mobilitāti(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra ieteikumu par pamatprasmēm mūžizglītībā,

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. februāra paziņojumu “Saskaņota rādītāju un kritēriju sistēma progresa uzraudzībai ceļā uz Lisabonas mērķiem izglītībā un apmācībā” (COM(2007)0061),

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 8. septembra paziņojumu “Efektivitāte un vienlīdzīgums Eiropas izglītības un apmācības sistēmās” (COM(2006)0481),

–  ņemot vērā pētījumu “Riska grupas jauniešu apmācība darbam” (Cedefop, Luksemburga, 2010. gads),

–  ņemot vērā informatīvo paziņojumu “Darbavietās Eiropā vairāk jāizmanto zināšanas un prasmes” (Cedefop, 2010. gada februāris),

–  ņemot vērā informatīvo paziņojumu “Prasmju neatbilstība Eiropā” (Cedefop, 2010. gada jūnijs),

–  ņemot vērā publikāciju “Darbs un novecošana” (Cedefop, Luksemburga, 2010. gads),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu attiecībā uz izglītību un apmācību, kā arī attiecībā uz jaunatni un sportu,

–  ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Kultūras un izglītības komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A7–0082/2011),

A.  tā kā jauniešu bezdarbs, kura līmenis patlaban ir 21 %, kas ir divreiz augstāk par kopējo bezdarba līmeni ES, ir viena no akūtākajām problēmām Eiropā un tā kā tādēļ viens no mērķiem ir samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu skaitu zem 10 % rādītāja; tā kā vēl viens mērķis ir līdz 2020. gadam palielināt sieviešu līdzdalību darba tirgū par 70 %; tā kā izglītība un apmācība ir galvenie faktori, ar kuriem nodrošina sekmīgu līdzdalību darba tirgū, un spēja pieņemt lēmumus dzīvē, ņemot vērā, ka vairāk nekā 5,5 miljoniem jauno eiropiešu, kuri ir bez darba, draud sociālā atstumtība un nabadzība, kā arī viņiem nav iespēju pēc skolas beigšanas, un tā kā daudzi jaunieši ir spiesti pieņemt nestabila darba piedāvājumus, par kuriem viņi saņem zemas algas un samazinātu sociālo apdrošināšanu, un tas nelabvēlīgi ietekmē viņu veselību un drošību darbavietā;

B.  tā kā 58,9 % akadēmisko grādu Eiropas Savienībā ir saņēmušas sievietes, taču tikai 43 % sieviešu ir ieguvušas doktora grādu, un sieviešu profesoru īpatsvars ir vēl mazāks ‐ tikai 15 %;

C.  tā kā Komisijas paziņojumā “Jauns stimuls Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju Eiropa 2020” (COM(2010)0296) nav ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts,

D.  tā kā pāreja no izglītības uz darbu un darba vietas maiņa darba ņēmējiem visā ES ir strukturāla problēma; tā kā tāpēc ar pāreju saistīta drošība ir būtisks elements, lai motivētu darba ņēmējus izmantot apmācību ārpus darbavietas; tā kā kvalitatīvas mācekļa prakses lielākoties pozitīvi ietekmē jauniešu piekļuvi nodarbinātībai;

E.  tā kā bezdarbam darba dzīves sākumā ir ilgstoša nelabvēlīga ietekme, tostarp izraisot lielāku turpmākā bezdarba risku un zemākus ienākumus dzīves laikā;

F.  tā kā demogrāfisko pārmaiņu un ilgmūžības iespaidā plašāka un daudzveidīgāka darba pieredze ir pašsaprotama un tā kā cita starpā mūžizglītība, jaunā digitālā ekonomika, pielāgošanās jaunām tehnoloģijām un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošana ir līdzekļi, lai nodrošinātu nodarbinātību un labāku dzīves līmeni;

G.  tā kā profesionālajai izglītībai un apmācībai, kas vērstas uz audzēkņu individuālām vajadzībām, ir īpaša nozīme, paplašinot personu iespējas reaģēt uz konkurences spiedienu, paaugstinot dzīves līmeni, veicinot sociālekonomisko kohēziju un labāku integrāciju, it sevišķi specifisku personu grupu, piemēram, migrantu, personu ar invaliditāti vai priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu un mazāk aizsargātu sieviešu grupu, integrāciju;

H.  tā kā mazie uzņēmumi vēsturiski ir radījuši vairāk nekā 50 % jaunu darbavietu Eiropā, kuras ir pašuzturošas darbavietas ar plašu ietekmi;

I.  tā kā dalībvalstu un Komisijas uzdevumam pirmām kārtām vajadzētu būt palīdzības sniegšanai, lai izveidotu vidi uzņēmumu sekmīgai darbībai, attīstībai un izaugsmei ‐ samazinot nodokļu slogu un nodrošinot paredzamību, lai tie varētu plānot un veikt ieguldījumus;

J.  tā kā, ņemot vērā ievērojamās atšķirības līmenī, kādā dalībvalstīs skolēni piedalās profesionālajā apmācībā, ir ļoti svarīga paraugprakses apmaiņa, lai dalībvalstīs, kuru rādītāji ir nepietiekami, palielinātu to skolēnu skaitu, kas izvēlējušies tehnisko apmācību, un uzlabotu viņu zināšanu kvalitāti,

1.  uzskata, ka ir svarīgi modernizēt profesionālo izglītību un apmācību, ņemot vērā, ka Eiropas panākumu nodrošināšanai būtiski ir cilvēkresursi;

2.  atzīst, ka profesionālajai izglītībai un apmācībai ‐gan sākotnējai, gan profesionālajai turpināmizglītībai un apmācībai ir būtiska loma, un norāda, ka panākumu priekšnosacījums ir visu ieinteresēto personu līdzdalība un sadarbība stratēģiju izstrādē, organizēšanā un finansēšanā; aicina dalībvalstis izmantot pozitīvo pieredzi attiecībā uz duālo sistēmu profesionālajā izglītībā un apmācībā (PIA) paraugvalstīs, kur šī sistēma veicina jauno darba ņēmēju ilgāku integrācijas periodu darba tirgū un augstākus nodarbinātības rādītājus jaunajiem darba ņēmējiem, kā arī augstāku kompetences līmeni, kas savukārt palielina viņu turpmākās darba izredzes;

3.  atgādina, ka PIA programmas ir jāpaplašina, lai tās atbilstu mūžizglītības un sākotnējās un tālākizglītības principiem;

4.  uzver, cik svarīgi ir veicināt regulāru kvalifikācijas paaugstināšanas kursu rīkošanu kā daļu no mūžizglītības;

5.  mudina dalībvalstis nodrošināt, lai pamatizglītības noslēgumā tiktu veikta profesiju piemērotības izvērtēšana;

6.  brīdina, ka jaunie eiropieši varētu kļūt par zaudēto paaudzi, ja viņi nesaņems praktisku atbalstu darba meklējumos un mācību turpināšanā, jo situācija ir tāda, ka, paaugstinoties nabadzības līmenim, palielinās to skolēnu skaits, kuri neapmeklē skolu;

7.  atzinīgi vērtē Komisijas īstenotos pasākumus, ar kuriem panākta lielāka mijiedarbība, pārredzamība un salīdzināmība pašās izglītības sistēmās un to starpā;

8.  aicina dalībvalstis nodrošināt lielāku profesionālās apmācības un mūžizglītības saskaņotību ar darba tirgus vajadzībām un veicināt piekļuvi darba tirgum un mobilitāti tajā; turklāt uzsver, ka ir jābūt lielākai izglītības sistēmas, nodarbinātības, profesionālās izglītības un apmācības mijiedarbībai, jo tā ir būtiska saikne starp izglītību un darbu; tādēļ aicina dalībvalstis mudināt iedzīvotājus pastāvīgi paaugstināt kvalifikāciju, pilnveidot sevi un izmantot mūžizglītības iespējas;

9.  norāda, ka saikne starp izglītību un apmācību, jo īpaši pāreja no profesionālās izglītības uz augstāko izglītību, liek paplašināt abu izglītības līmeņu sasaistes iespējas, īpašu uzmanību pievēršot to iekļaušanai karjeras informācijas, orientācijas un konsultāciju sniegšanas pasākumos; uzskata arī, ka apmācība pārmaiņus ar nodarbinātību nodrošina, ka audzēkņi profesionālajā izglītībā gūst darba tirgū pieprasītās prasmes;

10.  uzsver, cik svarīgi ir vietējā un reģionālā līmenī sekmēt skolu, apmācības aģentūru, pētniecības centru un uzņēmumu efektīvas sinerģijas un uzticamu sadarbību, lai cīnītos pret izglītības sistēmu norobežošanos un zināšanu un prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām, kā arī uzlabotu jauniešu, jo īpaši jaunu sieviešu, izredzes darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot profesionālās tālākizglītības kvalifikācijām;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis elastīgāk veikt ESF pārvaldību, paturot prātā darba tirgus mainīgo raksturu;

12.  atzinīgi vērtē uz rezultātiem vērstu mācīšanās veicināšanu un informālās vai neformālās izglītošanās procesā iegūto prasmju plašāku atzīšanu;

13.  uzsver to, cik svarīga ir skolotāju sākotnējā izglītošana, jo skolotāju un izglītības darbinieku sagatavotība ietekmē mācību programmu kvalitāti un izglītību kopumā;

14.  aicina dalībvalstis un Komisiju turpmāk uzlabot informālās un neformālās izglītošanās atzīšanu; norāda uz labāko praksi šajā jomā, jo īpaši saistībā ar ESF finansējumu, kas apliecina, ka prasmju atzīšana neatkarīgi no tā, kur tās iegūtas, veicina labāku integrāciju darba tirgū;

Profesionālā izglītība

15.  aicina dalībvalstis nodrošināt augstas kvalitātes profesionālo izglītību, kura vērsta uz mācībām darbavietā un attiecīgo personu individuālajām vajadzībām; vienlaikus uzskata ‐ lai Eiropa varētu kļūt par zināšanu sabiedrību un efektīvi konkurēt globalizētās ekonomikas apstākļos, ir būtiski nodrošināt profesionālās izglītības un apmācības augstu kvalitāti;

16.  norāda uz to, ka arī profesionālajā apmācībā pastāv iekšējais tirgus, un aicina dalībvalstis izveidot vairāk konsultāciju punktu, kas nodarbotos ar jautājumiem par tālākizglītības iespējām un darbaspēka mobilitāti gan savā valstī, gan citās dalībvalstīs;

17.  uzskata ‐ lai pilnībā īstenotu stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu “Jaunu prasmju un darbavietu programma”, ES iestādēm jāuzsāk pragmatiskāka, vispārēja un plašāka mēroga iniciatīva, kuru atbalsta visas dalībvalstis un kurā galvenā uzmanība jāpievērš profesionālās izglītības, profesionālo kvalifikāciju, mūžizglītības un mācību prakses sasaistei ar darba tirgu, tādējādi nodrošinot, ka katra dalībvalsts patiesi uzņemsies atbildību par mērķiem, kas nosprausti stratēģiskajā sistēmā Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”);

18.  aicina dalībvalstis nodrošināt lielāku profesionālās izglītības un apmācības saskaņotību ar darba tirgus vajadzībām;

19.  prasa, lai amata mācekļu apmācību izvirzītu par prioritāru salīdzinājumā ar citiem apmācības veidiem, piemēram, stažēšanos; mudina dalībvalstis neplānot nekādas profesionālās apmācības programmas augstskolās, ja tās neparedz mācību prakses līguma noslēgšanu;

20.  aicina dalībvalstis radīt iespējas mazāk spējīgiem studentiem atgriezties vispārējās izglītības sistēmā vai nu vidējā, vai augstākajā izglītības līmenī;

21.  mudina dalībvalstis, nodrošinot sociālo partneru aktīvu līdzdalību, palīdzēt modernizēt profesionālās izglītības un apmācības programmas un speciālo zināšanu sniegšanu, kopīgi izstrādājot profesionālās izglītības un apmācības standartus, kuri veidos mācību programmu pamatu un kurus atjaunos ik pa diviem, trijiem gadiem atbilstīgi zinātnes un tehnikas sasniegumiem katrā jomā;

22.  uzsver, ka ir jāpanāk dažādu dalībvalstu izglītības sistēmu labāka saskaņotība un sinerģija, īpašu uzmanību pievēršot valodu apguvei un mācību programmām, kas pielāgotas iniciatīvas “Inovācijas savienība” mērķiem; uzsver, ka ir jānovērš visi juridiskie un administratīvie šķēršļi, kas kavē tādas Eiropas sistēmas izveidi, kura nodrošinātu plaša spektra augstas kvalitātes prakses iespējas visā ES;

23.  prasa nodrošināt lielāku līdzsvaru meiteņu un zēnu profesijas izvēlē, lai novērstu dzimumu segregāciju darba tirgū un labāk sagatavotos nākotnes mērķu sasniegšanai attiecībā uz plašāku un līdzsvarotāku nodarbinātību visā ES, izstrādājot iniciatīvas, ar ko palīdzēs sievietēm izvēlēties profesijas, kurās tradicionāli dominējuši vīrieši, un otrādi; tādēļ aicina dalībvalstis piedāvāt kvalitatīvas, augsta līmeņa konsultācijas saistībā ar profesionālo orientāciju un radīt lielāku līdzsvaru meiteņu un zēnu profesijas izvēlē, ņemot vērā joprojām pastāvošos stereotipus, kuri ietekmē profesionālo orientāciju;

24.  norāda, ka augstvērtīgas profesionālās izglītības pamatā ir kvalitatīva un dzimumneitrāla vispārīgā izglītība, un mudina dalībvalstis nodrošināt, lai mācību materiālos nebūtu iekļauti pēc dzimumpiederības veidoti profesiju piemēri, lai panāktu, ka jau no agras bērnības tiek rosināta zēnu un meiteņu interese par visām profesionālās izaugsmes iespējām;

25.  atzīst, ka dzimumu stereotipiem ir bijusi liela nozīme izglītības praksē, tāpēc uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt stratēģijas uz dzimumu līdztiesības principiem balstītas izglītības izveidei, kas palīdzētu nodrošināt, piemēram, sieviešu un vīriešu līdztiesīgas iespējas iegūt PIA un darbu;

26.  aicina dalībvalstis un sociālos partnerus veicināt iespējas profesionālo izglītību un apmācību un mācīšanos saskaņot ar ģimenes dzīvi, nodrošinot, ka ir pieejama bērnu aprūpe un praktisko nodarbību laiki ir pielāgoti laikam, ko bērni pavada skolā;

27.  prasa veidot institucionalizētu dialogu starp visām ieinteresētajām personām, jo īpaši izglītības iestādēm, darba devējiem, darba ņēmējiem un organizācijām, lai nodrošinātu augstu profesionālās izglītības kvalitāti un saskaņotību ar pašreizējām darba tirgus vajadzībām;

28.  prasa atbalstīt pārrobežu saiknes un komunikāciju platformas starp izglītības iestādēm un darba devējiem, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu;

29.  aicina visus darba tirgus dalībniekus, tostarp profesionālo nozaru, uzņēmumu, arodbiedrību, ministriju un valsts nodarbinātības dienestu pārstāvjus, iesaistīties strukturētā sociālajā dialogā par to, kā labāk nodrošināt jauniešu profesionālo integrāciju un veicināt mūžizglītību, kā arī formālo un informālo apmācību;

30.  atzinīgi vērtē stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi nostiprināt profesionālās izglītības un apmācības sistēmu mācību programmas un aicina dalībvalstis tajās paredzēt plaša profila kvalifikācijas, līdzdalību un humānākus darba apstākļus;

31.  iesaka uzlabot radošumu, jaunradi un uzņēmējdarbības spējas visos izglītības līmeņos, tostarp profesionālajā izglītībā, un atzīt prasmes, ko sniegusi jebkāda veida, tostarp neformālā un informālā, izglītošanās; iesaka arī veicināt tādu projektu īstenošanu, kas nodrošina zināšanu un prasmju nodošanu no paaudzes paaudzei;

32.  uzskata, ka par svarīgu PIA daļu būtu jānosaka izglītība, kas vērsta uz uzņēmējdarbību, lai palielinātu visu audzēkņu interesi par to un saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” noteikumiem sekmētu uzņēmējdarbību;

33.  atgādina par stratēģijā “Eiropa 2020” 2010. gada sākumā izvirzītajiem mērķiem, kuros uzsvērta augsti kvalificēta un izglītota Eiropas darbaspēka nepieciešamība, lai panāktu stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi un sasniegtu minētajā stratēģijā noteiktos nodarbinātības mērķus; uzsver, cik liela nozīme Eiropas darbaspēka izglītošanas un kvalifikācijas paaugstināšanas procesā ir finansiālā ziņā pieņemamai un pieejamai PIA;

34.  uzsver, cik svarīgi ir nostiprināt vajadzību konstatēšanas procedūru vietējā, valsts un Eiropas līmenī, lai pēc iespējas labāk saskaņotu piedāvātās prasmes un darba tirgus prasības;

35.  aicina dalībvalstis sniegt darba tirgum pielāgotās prasmes, tā sagatavojoties garākai un daudzveidīgākai darba dzīvei nākotnē;

36.  uzsver, ka PIA ir jānodrošina nepieciešamās prasmes darba ņēmējiem, lai viņi varētu sākt darbu jaunās, ilgtspējīgās darbavietās, kas izveidosies nākotnes ilgtspējīgajā ekonomikā;

37.  aicina dalībvalstis uzraudzīt pasākumus, ar kuriem atvieglo pāreju no skolas uz darba dzīvi, izstrādājot integrētas profesionālās orientācijas un konsultāciju programmas;

38.  norāda, ka duālā sistēma (praksē un mācību iestādē iegūta izglītība) dažās dalībvalstīs ir izrādījusies veiksmīga, pateicoties uzņēmumu sadarbībai un mijiedarbībai, nodrošinot ar profesionālo izaugsmi saistītu apmācību;

39.  aicina uzņēmumus vairāk izmantot kopējas apmācību sistēmas, lai labāk varētu sasniegt specifiskus apmācības mērķus, kas atbilst darba tirgus pieprasījumam;

40.  aicina dalībvalstis, ņemot vērā pārorientēšanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un ilgtspējīgu izaugsmi, stiprināt profesionālās izglītības un apmācības sistēmu, jo tai ir iespējas kļūt par līdzekli, lai novērstu sociālās sekas, kas skar darbiniekus saistībā ar uzņēmumu pārstrukturēšanu, un lai palielinātu viņu nodarbinātības iespējas;

41.  uzsver sociālas un iekļaujošas ekonomikas modeļu nozīmi šajā jaunajā uzņēmējdarbības kultūrā un norāda, ka ir ļoti svarīgi, lai profesionālajās izglītības un apmācības iestādēs, tai skaitā augstākās izglītības iestādēs, audzēkņiem tiktu sniegtas detalizētas zināšanas par visiem uzņēmējdarbības veidiem, tostarp par sociālu un iekļaujošu ekonomiku un atbildīgas un ētiskas pārvaldības principiem;

42.  uzsver nepieciešamību izveidot tādu jomu uzskaitījumu, kurās Eiropas Savienībai ir vai varētu būt salīdzinoši izdevīgas pozīcijas pasaulē un kurās būtu jāizstrādā kvalifikācijas celšanas stratēģijas;

Profesionālā apmācība

43.  aicina dalībvalstis ņemt vērā pieaugošo vajadzību paaugstināt kvalifikāciju un, izveidojot konsultāciju centrus, atbalstīt darba ņēmējus viņiem nepieciešamās profesionālās apmācības plānošanā; aicina darba devējus nodrošināt visiem darba ņēmējiem kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas;

44.  iesaka radīt stimulus darba devējiem, lai viņi mudinātu savus darbiniekus piedalīties apmācības programmās;

45.  aicina dalībvalstis izstrādāt darba devējiem paredzētas iniciatīvas, kas sekmētu sieviešu vajadzībām piemērotas rentablas un elastīgas apmācības iespējas mikrouzņēmumos un mazajos uzņēmumos; mudina Komisiju un visas dalībvalstis apņēmīgi cīnīties pret vīriešu un sieviešu darba samaksas nevienlīdzību, lai līdz 2020. gadam izskaustu ar dzimumpiederību saistītu darba samaksas atšķirību, kas pašlaik ir 18 %;

46.  aicina dalībvalstis, izmantojot Komisijas atbalstu, ar augstskolu attiecīgu programmu starpniecību veicināt cilvēkresursu pārvaldības un izmantošanas modeļu izstrādi, kuri pamatojas uz profesionālās izglītības un apmācības atzīšanu saistībā ar mūžizglītību un kuri uzņēmumiem radītu pievienoto vērtību un konkurences priekšrocības;

47.  iesaka veicināt PIA centru autonomiju plānošanas, finansēšanas, pārvaldības un novērtēšanas jomā, kā arī veidot PIA centru un uzņēmumu dinamiskāku sadarbību;

48.  atgādina, ka ieguldījumiem izglītībā un apmācībā ir liela nozīme Eiropas iedzīvotāju nākotnes uzlabošanā; uzskata, ka pamatzināšanas un jaunas prasmes, jo īpaši tās, kas nepieciešamas darbam stratēģiskās izaugsmes nozarēs, sniedz cilvēkiem jaunas iespējas un turklāt rada pamatu noturīgai ilgtermiņa ekonomiskajai un sociālajai attīstībai; šajā sakarībā uzskata, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis un visi iesaistītie dalībnieki nodrošinātu to, ka darba ņēmēji iegūst nepieciešamās pamatprasmes;

49.  aicina Komisiju izstrādāt mehānismus, piemēram, mūžizglītības novērtēšanas sistēmas, lai iedrošinātu darba ņēmējus sistemātiski un pēc pašu iniciatīvas pievērsties mūžizglītībai un profesionālajai izglītībai un apmācībai mūža garumā, pievēršot īpašu uzmanību personām, kurām nepieciešams saskaņot ģimenes dzīvi ar darbu, un arī regulāri pārbaudīt, kādas prasmes vēl ir nepieciešamas turpmākai veiksmīgai darbībai darba tirgū, lai paaugstinātu kvalifikāciju un nodrošinātu darba mobilitāti;

50.  aicina dalībvalstis, lai atbalstītu ģimenes dzīves saskaņošanu ar darbu un lai palīdzētu sievietēm, kuras dzīvo lauku rajonos, piedāvāt tālākapmācību datortehnoloģiju jomā, tā nodrošinot darba ņēmējām sievietēm tāldarba iespējas;

51.  mudina valdības sekmēt elastīgu PIA, kas ir pielāgota organizāciju un uzņēmumu īpašajām vajadzībām, lai visas pabeigtās apmācības programmas būtu lietderīgas, lai šīs apmācības varētu apvienot ar privāto dzīvi un citām profesionālajām darbībām un lai uzlabotu Eiropas mobilitāti, jo īpaši, lai organizācijām, kurām draud marginalizācija, atvieglotu piekļuvi PIA un tādējādi paildzinātu apmācību;

52.  norāda, ka mūžizglītībai būs būtiska nozīme situācijās, kad jānovērš bezdarbs un pienācīgi jāņem vērā atšķirīgā profesionālā pieredze; uzskata, ka, ņemot vērā šo mērķi, darba ņēmēji ir vairāk jāpārliecina par nepieciešamību pastāvīgi paaugstināt kvalifikāciju;

53.  aicina Komisiju veikt izpēti par ietekmi, kāda ir darba ņēmēju līdzdalībai profesionālās izglītības un apmācības programmās uz darba ražīgumu un uzņēmumu konkurētspēju un darba kvalitāti;

54.  norāda, ka cilvēkiem dažādos dzīves posmos būtiska ir tāda viegli pieejama, elastīga un individuālām vajadzībām pielāgota profesionālā apmācība, kas sekmē un uzlabo profesionālo līdzdalību darba tirgū; uzskata, ka profesionālajai izglītībai un apmācībai vajadzētu būt iespējamai, pieejamai un finansiāli samērīgai cilvēkiem visos dzīves posmos neatkarīgi no viņu statusa darba tirgū vai ienākumiem un ka ne tikai jāveicina mūžizglītība, bet arī jāattīsta pašreizējās profesijas un jārada jaunas, kuras pamatotos uz faktiskajām sabiedrības vajadzībām; turklāt uzskata, ka tā būtu jāuzskata par svarīgu instrumentu personu darba dzīves pagarināšanai;

55.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai sievietēm par samērīgu maksu būtu pieejama kvalitatīva, plaša un elastīga profesionālā izglītība un apmācība, arī iespējas visa mūža garumā saņemt tieši sievietēm paredzētas profesionālās orientācijas un profesionālās izaugsmes konsultācijas par kvalifikācijas prasībām jebkurā profesijā, un nodrošināt, ka attiecīgā izglītība un apmācība ir piemērota sievietēm ar dažādu izcelsmi, tā efektīvi veicinot viņu izredzes iegūt kvalitatīvu un pienācīgi atalgotu darbu, un ka tā atbilst viņu daudzpusīgajām apmācības vajadzībām, tostarp šādām:

   individuāla profesionālā izglītība un apmācība, kas veicina profesionālo izaugsmi,
   atvieglotas iespējas pāriet no informālās uz formālo izglītošanos;
   spēja pielāgoties dažādiem mācīšanās stiliem,
   iespēja kontaktēties ar paraugpersonām un mentoriem,
   elastīgiem darba noteikumiem un nepilna darba laika līgumiem piemērotu programmu izstrādāšana,
   konkrētām vajadzībām piemērotas iespējas mācīties tiešsaistē;

56.  norāda, ka Eiropas iedzīvotāju novecošanās palielina mūžizglītības programmu nozīmīgumu un rada nepieciešamību atbalstīt tās;

57.  uzsver, ka jāpastiprina centieni gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī paplašināt MVU līdzdalību profesionālajā apmācībā un mūžizglītībā un vairāk iesaistīt mazkvalificētus darba ņēmējus, kuru reģistrētās līdzdalības rādītāji ir īpaši zemi;

58.  uzsver, ka elastības un drošības mērķa sasniegšanai ir steidzami nepieciešams paplašināt elastīgu darba laiku strādājošo darba ņēmēju līdzdalību profesionālās apmācības programmās; tāpēc aicina dalībvalstis uzsākt attiecīgas iniciatīvas;

59.  aicina dalībvalstis profesionālās izglītības un apmācības, kā arī mūžizglītības jomā izveidot tiešsaistes izglītības programmas, lai iesaistītās personas varētu saskaņot ģimenes dzīvi ar darbu;

60.  uzsver vietējo pašvaldību, uzņēmēju, partnerības un izglītības iestāžu lomu, īstenojot profesionālo apmācību atbilstīgi darba tirgus faktiskajām vajadzībām;

61.  uzskata, ka reģionālajām un vietējām iestādēm ir būtiska nozīme, veidojot sadarbību ar PIA centriem un uzņēmumiem un palīdzot PIA sniedzējiem veidot labvēlīgu vidi PIA audzēkņu sekmīgai iekļūšanai darba tirgū;

62.  prasa slēgt amata mācekļa līgumus, aizsargājot mācekli un nodrošinot zināmu elastīgumu un elastīgus līgumu piemērošanas pasākumus, ar kuriem būtu iespējams izbeigt līgumu, ja attiecīgā persona izrādījusies nepiemērota konkrētajam darbam vai ir vainojama nopietnā pārkāpumā;

63.  aicina dalībvalstis saskaņā ar stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem un pamatiniciatīvām veicināt spēcīgāku saikni starp profesionālo izglītību un darba tirgus vajadzībām, piemēram, uzlabojot akadēmiskās un profesionālās orientācijas konsultāciju pakalpojumus un veicinot sievietēm piemērotus prakses un stažēšanās līgumus, kā arī nodrošināt jaunas apmācības iespējas, tostarp zinātnes, matemātikas un tehnoloģiju jomā, lai sievietes būtu labāk piemērotas darbam tehniskajās un zinātniskajās nozarēs, netradicionālās profesijās, kā arī zemas oglekļa emisijas un augsto tehnoloģiju nozarēs tautsaimniecībā, šai nolūkā radot pastāvīgas un pienācīgi atalgotas darba vietas;

64.  uzskata, ka pašreizējās Eiropas profesionālās apmācības programmas ir efektīvas un tās nākotnē būtu vairāk jāatbalsta;

Profesionālās izglītības un apmācības kvalitāte un efektivitāte

65.  aicina dalībvalstis nodrošināt pasniedzējiem labākas kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas un izveidot pamatu sekmīgām mācību partnerattiecībām, jo īpaši reģionālā un vietējā līmenī, lai panāktu profesionālās izglītības un apmācības sistēmu efektivitāti, kā arī efektīvu un sekmīgu zināšanu nodošanu;

66.  uzsver, ka augsti kvalificēts un izglītots darbaspēks ir viens no inovāciju virzītājspēkiem un Savienībai sniedz būtiskas konkurences priekšrocības; uzsver, ka augstas kvalitātes profesionālā izglītība un apmācība būtiski veicina ilgtspējīgu attīstību un funkcionējoša vienotā tirgus izveidi un ka šī izglītība un apmācība pastāvīgi jāpielāgo Eiropas darba tirgus vajadzībām un tendencēm, veicot plašu visu ieinteresēto personu dialogu;

67.  norāda, ka jaunajā digitālās ekonomikas vidē ar radošās darbības, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju palīdzību tiek veidota jauna uzņēmējdarbības kultūra, kas var veicināt sadarbību un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības (PIA) kvalitāti, un ka tāpēc ir pienācis laiks noteikt PIA par prioritāru darba kārtības jautājumu, jo īpaši cenšoties risināt stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktos uzdevumus, piemēram, sasniegt ES mērķi, kas paredz, ka 40 % cilvēku vecumā no 30 līdz 34 gadiem būtu jāiegūst augstākā vai tai līdzvērtīga izglītība;

68.  aicina dalībvalstis izveidot un īstenot kvalitātes nodrošināšanas sistēmas valsts līmenī un izstrādāt kompetenču sistēmu skolotājiem un pasniedzējiem;

69.  aicina Komisiju sniegt informāciju par prognozējamām izmaiņām darba tirgū ES teritorijā un aicina dalībvalstis šo informāciju iekļaut izglītības stratēģijās un programmās;

70.  aicina dalībvalstis veicināt sinerģijas vietējā līmenī starp sociālajiem partneriem, vietējām profesionālajām asociācijām, augstskolām, skolu pārvaldes struktūrvienībām un izglītības iestādēm, lai, veicot zinātnisku pētniecību un izmantojot sistemātiskas konsultācijas, izstrādātu vidēja termiņa plānu attiecībā uz prasībām saistībā ar prasmēm nākotnē un aprēķinātu optimālo skolēnu skaitu attiecīgajā teritorijā, lai varētu paaugstināt profesionālās apmācības efektivitāti un tādējādi ietekmēt tiešu un stabilu pāreju uz darba tirgu;

71.  aicina Komisiju izstrādāt un regulāri atjaunināt pārskatu, kurā sniedz informāciju par apmācībā iegūtajām kvalifikācijām un to pieprasījumu katrā reģionā;

72.  norāda, ka profesionālajā izglītībā un apmācībā būtiska ir koncentrēšanās uz pamatprasmēm, tostarp uz uzņēmējdarbību, kas jāveicina no bērnu izglītošanas sākuma; uzskata, ka šim procesam ir jāturpinās vienlaikus ar mācībām darbavietā;

73.  prasa sniegt atbalstu valstu un Eiropas līmenī, veidojot vienotas rīcības pamatu attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību, lai sasniegtu efektivitātes, darba mobilitātes un darbavietu izveides mērķus Eiropas Savienībā;

74.  aicina dalībvalstis aktīvi iesaistīt privātās augstākās mācību iestādes, kā arī valsts iestādes, piemēram, universitātes, profesionālo prasmju piedāvājuma uzlabošanā un pilnveidošanā, jo īpaši MIDT (matemātika, informātika, dabas zinātnes un tehnoloģijas) profesijās;

75.  aicina izveidot īpašu ES iniciatīvu, lai piesaistītu meitenes MIDT profesijām un cīnītos pret stereotipiem, kas joprojām ir plaši izplatīti attiecībā uz šīm profesijām; uzsver, ka izšķiroša nozīme šo stereotipu apkarošanā ir plašsaziņas līdzekļiem un izglītībai;

76.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt ES tiesību aktu pilnīgu transponēšanu, īstenošanu un izpildi, atbalstot apmācības programmas, kuru mērķis ir nodrošināt, lai iesaistītās personas iegūtu pienācīgu izpratni par spēkā esošajiem tiesību aktiem un no tiem izrietošajām tiesībām un pienākumiem;

77.  aicina dalībvalstis atbalstīt inovatīvas darbības, doktorantūras un pēcdoktorantūras programmas, ar ko veicinās konkurētspēju un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi;

Izglītības un apmācības iespējas atsevišķām personu grupām

78.  aicina dalībvalstis profesionālās izglītības un apmācības jomā īpaši ņemt vērā mazkvalificētu personu, audzēkņu no migrantu ģimenēm, etnisko minoritāšu pārstāvju, mazāk aizsargātu sieviešu, bezdarbnieku, personu ar invaliditāti un vientuļo māšu individuālās vajadzības; vienlaikus ierosina īpašu vērību pievērst romu minoritātei, tāpēc ka romu sociālās integrācijas īstenošanas galvenie priekšnoteikumi ir skolas apmeklējums un integrācija darba tirgū;

79.  aicina dalībvalstis nodrošināt jauniešiem bez izglītības vai ar zemu izglītības līmeni pārejas iespējas, lai atvieglotu viņu piekļuvi darba tirgum, vienlaikus radot arī iespējas turpināt daļēju kvalifikāciju sekmēšanu un atzīšanu; ņemot vērā problēmas kritisko būtību, prasa izstrādāt visaptverošu stratēģiju, lai apkarotu jauniešu un sieviešu bezdarbu un palīdzētu dalībvalstīm izveidot tīklus, kas nodrošina saikni starp skolām, ražošanas nozarēm, jaunatnes dienestiem un jauniešiem;

80.  norāda uz šķēršļiem integrācijas jomā, ar kuriem sastopas trešo valstu pilsoņi, ja viņu kvalifikācijas netiek atzītas; aicina Komisiju novērtēt Eiropas kvalifikāciju sistēmas ietekmi saistībā ar trešo valstu pilsoņu kvalifikāciju atzīšanu;

81.  aicina dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem pieņemt iniciatīvas, lai efektīvi palīdzētu vecāka gadagājuma darba ņēmējiem mūžizglītības un profesionālās apmācības jomā;

82.  uzskata, ka mobilitātes iespēja ir svarīga PIA daļa, tāpēc iesaka modernizēt Leonardo da Vinci programmu;

Elastīgums un mobilitāte

83.  atzinīgi vērtē ideju pieņemt pārrobežu mobilitāti kā neobligātu profesionālās izglītības un apmācības prakses daļu, kā arī attīstīt pārrobežu darba tirgus iespējas minētajā praksē iesaistītajām personām, kā tas ir saistībā ar Leonardo da Vinci programmu; neatlaidīgi aicina ieinteresētās personas palielināt informētību par Leonardo da Vinci programmu un citām attiecīgajām programmām; tādēļ prasa aktīvāk atbalstīt mobilitāti, lai jauniešiem atvieglotu iespējas gūt pieredzi ārvalstīs;

84.  aicina Komisiju, dalībvalstis un Eiropas Parlamentu atbalstīt un paplašināt ES audzēkņu mobilitātes programmas, jo īpaši Leonardo Da Vinci programmu, lai veicinātu izglītojamo plašāku mobilitāti vienotajā tirgū;

85.  uzskata, ka profesionālajai izglītībai un apmācībai vajadzētu radīt apstākļus darbaspēka mobilitātei gan izglītošanās sākumposmā, gan mūžizglītībā;

86.  uzskata, ka pārrobežu mobilitāte profesionālās izglītības un apmācības jomā ir tikpat svarīga kā mobilitāte vispārīgās izglītības jomā un ka jāpieliek lielākas pūles šāda veida mobilitātes attīstīšanā;

87.  uzskata, ka jāpievērš uzmanība dalībvalstu atšķirīgo izglītības sistēmu labākai sadarbībai, mazinot šīs atšķirības un panākot apliecību un diplomu savstarpēju atzīšanu citās dalībvalstīs, lai uzlabotu pārrobežu sadarbību un veicinātu mobilitāti;

88.  aicina dalībvalstis vieglāk atzīt neformālo un informālo izglītību un veicināt darba pieredzes apmaiņu, lai pēc iespējas vairāk iegūtu no nodarbinātības mobilitātes un zināšanu apmaiņas un pieļautu lielākas atkāpes attiecībā uz individuāliem izglītošanās veidiem;

89.  norāda, ka ir ļoti svarīgi sekmēt darba ņēmēju mobilitāti ES iekšējā tirgū; atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta Komisijas iniciatīvu pārskatīt pašreizējo profesionālo kvalifikāciju atzīšanas sistēmu; uzskata, ka Komisijai, pārskatot Profesionālo kvalifikāciju direktīvu, jāizstrādā minētās direktīvas pašreizējā redakcijā vispusīgs novērtējums; uzskata, ka profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana visās dalībvalstīs arī turpmāk jānosaka par Komisijas galveno prioritāti;

90.  ierosina izveidot valodu mācīšanās jaunu stratēģiju vispārējā zināšanu līmeņa uzlabošanai konkrētās profesionālajās jomās, lai veicinātu skolotāju un audzēkņu mobilitāti; norāda, ka, nodrošinot vienmērīgu pāreju no profesionālās izglītības uz augstāko izglītību, turklāt tiks uzlabota profesionālās izglītības programmu pievilcība;

91.  aicina dalībvalstis, saņemot atbalstu no Komisijas un sadarbībā ar sociālajiem partneriem, uzlabot un uzraudzīt profesionālo kvalifikāciju sertifikācijas sistēmas saistībā ar mūžizglītību un profesionālo apmācību;

92.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu piedāvāt izglītības un apmācības moduļus; tomēr aicina kā absolūto prioritāti saglabāt plašas profesionālas kvalifikācijas veselumu un prasa skaidri definēt katru moduli un nodrošināt to salīdzināmību;

93.  uzsver to pedagogu un pasniedzēju lomu, kuri sekmē dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu profesionālās izglītības un apmācības jomā, un prasa izstrādāt tādas mobilitātes programmas kā Leonardo da Vinci programmu un stažieru projektu, iekļaujot tajās tieši sievietēm paredzētas darbības, lai veicinātu to, ka sievietes mūža garumā apgūst attiecīgas iemaņas, kas ļauj viņām iekļauties vai atgriezties darba tirgū;

94.  pauž pārliecību, ka stratēģijā “Eiropa 2020” ierosinātās partnerības starp ieinteresētajām pusēm profesionālās izglītības un apmācības jomā ir priekšnosacījums efektivitātei un atbilstībai darba tirgus vajadzībām un ka tās būtu jāorganizē kā ilgtermiņa resurss prasmju noteikšanai atbilstoši darba tirgus vajadzībām;

95.  aicina dalībvalstis īpašu uzmanību veltīt svešvalodu apguvei profesionālās izglītības un apmācības jomā, īpašu vērību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tādējādi radot apstākļus to konkurētspējas palielināšanai vienotajā tirgū;

96.  uzsver, cik svarīgi ir apgūt un uzlabot valodu prasmes, jo tas ir līdzeklis, kas veicina pašapziņu, pielāgošanās spēju un starpkultūru saziņas prasmes;

97.  uzsver, ka ir būtiski dot jauniešiem iespēju kādu izglītības vai apmācības posmu pavadīt ārzemēs, lai viņi apgūtu jaunas prasmes, tostarp valodas, tādējādi palielinot iespējas integrēties darba tirgū; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ieviest karti “Jaunatne kustībā”, kas palīdzētu visiem jauniešiem doties mācīties uz citu dalībvalsti, kā arī ieviest Eiropas studentu mobilitātes kredītus, ar ko lielākam skaitam Eiropas jauniešu, jo īpaši neaizsargātākajiem, sniegtu iespēju kādu laiku studēt, stažēties vai iekārtoties darbā citā valstī;

Eiropas un starptautiskā sadarbība profesionālās izglītības un apmācības jomā

98.  atzinīgi vērtē Kopenhāgenas procesā izstrādātos kopīgos atsauces instrumentus (Europass, Eiropas kvalifikāciju sistēma (EKS), Eiropas kredītpunktu sistēma profesionālajā izglītībā un apmācībā (ECVET) un Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai (EQAVET)) un atbalsta turpmāku to īstenošanu un attīstību;

99.  aicina Komisiju izpētīt saikni un nodrošināt ciešāku sinerģiju starp Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, Boloņas procesu attiecībā uz augstāko izglītību un Kopenhāgenas procesu attiecībā uz profesionālo apmācību, efektīvāk izmantojot Eiropas kvalifikāciju sistēmu un Eiropas kredītpunktu sistēmu profesionālajā izglītībā un apmācībā (ECVET), kā arī Europass; uzskata, ka arī turpmāk dalībvalstu kompetencē jāatstāj izglītības sistēmu sakārtošana atbilstoši to īpašajiem sociālajiem un kultūras apstākļiem;

100.  aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt un konsekventi īstenot kvalitātes sertifikāciju, kas darbības, efektivitātes un iedarbīguma ziņā rada pamatīgu stimulu radošajiem procesiem, izmantojot tādas sistēmas, ko, piemēram, iesaka Eiropas Tīkls kvalitātes nodrošināšanai profesionālajā izglītībā un apmācībā (EQAVET), kā arī Kopenhāgenas procesā izstrādātos instrumentus, piemēram, Europass un Eiropas kvalifikāciju sistēmu (EQF); aicina dalībvalstis atvieglot ārzemēs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, ļaujot apliecināt profesionālās iemaņas ne tikai ar kvalifikācijas apliecinājuma dokumentu, bet arī ar apliecinājumu par pārbaudes laiku, teorētiskiem un praktiskiem eksāmeniem un speciālistu veiktu novērtējumu;

101.  uzskata, ka Kopenhāgenas procesa un stratēģijas “Eiropa 2020” izvirzīto uzdevumu risināšanai būs nepieciešami atbilstoši finanšu resursi, cita starpā struktūrfondu un jo īpaši ESF līdzekļi, un pilnīgāka iesaiste augstas kvalitātes PIA popularizēšanā, veicot konkrētas darbības un izmantojot jaunus apmācības modeļus un metodes, piemēram, veicinot informētību par audzēkņu panākumiem darba tirgū, popularizējot PIA prestižu lielākajos uzņēmumos un sniedzot plašāku informāciju un vadlīnijas par PIA jautājumiem pirms obligātās izglītības beigām; uzskata, ka būtu ļoti noderīgi sekmēt pieredzes apmaiņu par atbalsta programmām un ārvalstīs pavadīto laiku, piemēram, dalību Leonardo da Vinci programmā;

102.  aicina dalībvalstis atvieglot ārzemēs nokārtoto profesionālo gala pārbaudījumu atzīšanu, kas ļautu apliecināt profesionālās iemaņas ne tikai ar formālu sertifikātu, bet arī nostrādājot pārbaudes periodu, veicot praktiskas un teorētiskas pārbaudes un saņemot speciālistu novērtējumu;

103.  prasa sekmēt starptautisku sadarbību gan ES dalībvalstu vidū, gan ar trešām valstīm, lai izveidotu paraugprakses apmaiņas programmas profesionālās izglītības un apmācības jomā;

104.  aicina Komisiju ieviest apmācības efektivitātes novērtēšanas sistēmu, lai sasniegtu un uzturētu augstus nodarbinātības rādītājus;

105.  aicina Komisiju un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) izvērtēt dzimumu līdztiesības aspekta ievērošanu, vērtējot padarīto saistībā ar Briģes paziņojumu par prioritātēm ciešākai Eiropas sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no 2011. līdz 2020. gadam, jo īpaši attiecībā uz mūžizglītības pieejamību, tā nodrošinot, ka sievietēm un vīriešiem ir iespējas mācīties jebkurā dzīves posmā, un nodrošinot plašākas un elastīgākas iespējas iegūt izglītību un apmācību;

Finansējums

106.  aicina Komisiju veikt nepieciešamos pielāgojumus Eiropas Sociālā fonda (ESF) programmās, mūžizglītības programmās kopumā, kā arī projektā “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, lai nodrošinātu, ka līdzekļi, kas paredzēti profesionālās izglītības un apmācības projektiem, piemēram, jauniešu bezdarba apkarošanai un vecāka gadagājuma cilvēku apmācībai, tiktu piešķirti visā ES un šie līdzekļi būtu viegli pieejami; aicina Komisiju atbalstīt Kopienas programmas, lai palīdzētu jauniešiem apgūt zināšanas, prasmes un iegūt pieredzi ‐ to, kas viņiem vajadzīgs pirmās darbavietas atrašanai;

107.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai struktūrfondu, tostarp Eiropas Sociālā fonda, līdzekļi tiktu optimāli izmantoti konkrētām programmām, kuras veicina mūžizglītību un rosina vairāk sieviešu iesaistīties mūžizglītības procesā un kuru mērķis ir palielināt sieviešu līdzdalību profesionālās izglītības un apmācības sistēmā, šai nolūkā izmantojot arī atbilstīgi finansētus pasākumus, kas izstrādāti īpaši šā mērķa sasniegšanai; pieprasa izmēģinājuma projektā “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” izstrādāt konkrētas darbības, kas veicinātu uzņēmējdarbību sieviešu vidū;

108.  atgādina par izteikto kritiku saistībā ar Eiropas Savienības Padomes veikto 2011. gada budžeta līdzekļu samazinājumu attiecībā uz ES galvenajām programmām izglītības jomā (programmai “Mūžizglītība” un programmai “Cilvēki' ‐ līdzekļu samazinājums attiecīgi EUR 25 miljoni un EUR 100 miljoni); norāda, ka tādējādi vērienīgās stratēģijas ”Eiropa 2020' īstenošana būs apgrūtināta faktisko budžeta ierobežojumu dēļ;

109.  aicina dalībvalstis kā vienu no iespējām apsvērt apmācības kuponu shēmu ieviešanu, lai nodrošinātu, ka cilvēki ar zemākiem ienākumiem varētu izmantot apmācības iespējas; aicina dalībvalstis vajadzības gadījumā pieprasīt ESF finansējumu šādām apmācības kuponu shēmām;

o
o   o

110.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.
(2) OV C 161 E, 31.5.2011., 21. lpp.
(3) Šajā datumā pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0262.
(4) OV C 290, 4.12.2007., 1. lpp.
(5) OV C 161 E, 31.5.2011., 8. lpp.
(6) OV C 45 E, 23.2.2010., 33. lpp.
(7) OV C 155, 8.7.2009., 11. lpp.
(8) OV C 155, 8.7.2009., 1. lpp.
(9) OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.
(10) OV C 320, 16.12.2008., 6. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika